Latvijas iedzīvotāji savus ēdienus vairs nebaidās bagātināt ar dažādām garšvielām; to tirgus vērtējams kā augošs, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Garšvielu piedāvājumam ir tendence palielināties, cilvēki ar tām iepazīstas, tāpēc to klāsts arvien palielinās. Turklāt ir pieejamas arvien kvalitatīvākas garšvielas, un cilvēki māk tās pareizi uzglabāt, spriež pavārs Mārtiņš Sirmais, garšvielu līnijas Sirmais & Dreibants līdzautors. Viņa skatījumā, garšas ziņā cilvēki kļūst inteliģentāki.

Ceļojumu garšas

Garšvielas iedalās piecās lielās grupās – universālās (dārzeņu maisījumi ar sāli), pipari, garšvielu maisījumi, tīrās garšvielas (piemēram, kanēlis, ingvera un paprikas pulveris) un garšaugi (piemēram, kaltēts rozmarīns, oregano, timiāns), skaidro Inga Auziņa, Santa Maria mārketinga vadītāja Baltijas valstīs. Baltijā pēdējo desmit gadu laikā universālo garšvielu pārdošanas apjoms krītas. Piemēram, šobrīd Igaunijā šī tipa garšvielu maisījumu lieto 9%, Lietuvā 15%, bet Latvijā 27% cilvēku. Lai arī Latvijā to lieto visvairāk, pēdējos gados ir piedzīvots kritums – vēl 2005. gadā šīs garšvielas lietoja 45% iedzīvotāju. «Tas nozīmē, ka cilvēki kļūst drošāki, gatavi izmantot jaunas garšas un savu ikdienas garšvielu plauktiņu papildina ar citām,» spriež I. Auziņa. Pēdējos gados pieaug cilvēku interese par etniskajām virtuvēm, populāras ir garšvielas suši, kā arī Āzijas valstu un Meksikas ēdienu pagatavošanai. Šis garšvielu segments piedzīvo strauju izaugsmi. «Lielā mērā tas saistīts ar to, ka cilvēki arvien vairāk ceļo, nogaršo jaunus ēdienus un uzzina par jaunām garšām,» vērtē I. Auziņa. SIA Silantro valdes locekle un garšvielu veikala SpiceHouse īpašniece Sandra Valdmane piebilst, ka Latvijā joprojām populāras ir Indijas virtuvei raksturīgās garšvielas, kā arī Taizemes, Marokas, Meksikas virtuvēs lietotās garšvielas. Arī mums tuvāku Eiropas tautu virtuves, piemēram, itāļu virtuves garšvielas joprojām esot lielā cieņā. «Mūs īpaši priecē novērojums, ka Latvijas iedzīvotāji kļuvuši zinošāki, arī prasīgāki un prot novērtēt kvalitatīvus un veselīgus produktus. Daudzi cilvēki ceļojot guvuši lielisku pieredzi un iepazinuši jaunas garšas nianses, tāpēc viņi meklē to autentisko etnisko garšu buķeti un garšvielas arī Latvijā,» saka S. Valdmane.

Kopš 23.februāra, kad stājās spēkā grozījumi, kas ļauj efektīvāk cīnīties ar tā saucamo legālo narkotiku izplatību, policija veikusi reidus jau 57 iepriekš apzinātās tirdzniecības vietās visā Latvijā.

17 tirdzniecības vietās notika vielu izņemšana. Pārējās tā saukto legālo narkotisko vielu tirgotavas darbu bija pārtraukušas. Atsevišķās tirdzniecības vietās Rīgā, Jelgavā, Liepājā, Valmierā, Olainē un Ogrē policija atsavināja dažādus augu maisījumus, kas, iespējams, satur aizliegtās vielas.

Pēc provizoriskiem aprēķiniem, pēdējās dienās kopumā no aprites izņemtas 4158 devas dažādu jaunu psihotropo un narkotisko vielu un tās saturošu produktu. Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis šodien žurnālistiem pastāstīja, ka kopumā izņemti vairāk nekā 900 grami šo vielu.

Pēc policijas novērojumiem bodītēs tirgotās vielas tiek vestas no Eiropas valstīm, bet rūpalu uzturētāji pārsvarā ir vietējie darboņi, kurus tagad pēc likuma grozījumiem būs vieglāk saukt pie kriminālatbildības, norādīja Ķuzis.

Turpmāk «legālo narkotiku» pārdevējus, kuri turpinās pārdot vielas laikā, kad to apritei piemērots pagaidu aizliegums, varēs saukt pie kriminālatbildības.

Tā ceturtdien, 3.aprīlī, lēmusi Saeima, steidzamības kārtā divos lasījumos pieņemot Juridiskās komisijas sagatavotos grozījumu Krimināllikumā.

«Patlaban valsts iestādēm likums ļauj operatīvi reaģēt un piemērot pagaidu aizliegumu uz 12 mēnešiem vielām, kas vēl nav iekļautas aizliegto vielu sarakstā, bet par kuru kaitīgumu lielu šaubu nav. Tirgotājiem šādas vielas 10 dienu laikā ir jānodod policijai, taču problēma bija tā, ka par pagaidu aizlieguma neievērošanu nebija noteikta atbildība. Tāpēc rosinājām noteikt, ka tiem, kuri turpinās tirgot nāvējošās vielas, varēs piemērot cietumsodu,» iepriekš norādīja Juridiskās komisijas Krimināltiesību apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

Ceturtdien Eiropas Parlaments (EP) atbalstīja noteikumus, kas ļaus operatīvāk no tirgus izņemt bīstamās psihoaktīvās vielas, kas pazīstamas kā legālās narkotikas, informē EP pārstāvji.

Deputāti vēlas aizsargāt jauniešu veselību un drošību, vienlaikus neierobežojot zemāka riska vielu izmantošanu rūpniecības un komerciāliem mērķiem. Par bīstamāko vielu izplatīšanu varētu draudēt līdz 10 gadiem cietumsoda.

Ierosināto noteikumu mērķis ir risināt problēmas, ko rada jaunu vielu, kas izraisa līdzīgu efektu kā, piemēram, ecstasy vai kokaīns, parādīšanās un straujā izplatīšanās. Saskaņā ar Eirobarometra 2011. gada pētījumu, 5% ES jauniešu vismaz reizi dzīvē ir lietojuši šādas vielas. Vislielākais lietotāju īpatsvars ir Īrijā — 16%, tai seko Polija un Latvija ar 10% jauniešu.

Vielas, kuras nav iekļautas narkotisko vielu sarakstā, bet var radīt veselībai līdzvērtīgus draudus, tiks definētas kā jaunas psihoaktīvās vielas, un to aprite mūsu valstī būs aizliegta.

Šādu risinājumu cīņai pret psihoaktīvjiem augu maisījumiem jeb spaisu piedāvā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, trešdien izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā virzot grozījumus likumā Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību.

Deputāti šodien lielā vienprātībā atbalstīja darba grupā izstrādātos priekšlikumus, kas paredz ieviest visaptverošu definīciju jaunām psihoaktīvām vielām – tādām, kas vēl nav iekļautas narkotiku sarakstos. «Līdz ar to arī uz jebkuru spaisa maisījumu attiektos tirdzniecības un lietošanas aizliegums. Jau patlaban redzam, ka pagaidu aizliegumā esošo vielu tirdzniecības kriminalizēšana ir devusi rezultātus un šīs bodītes no legālā tirgus ir pazudušas. Ar šo likumu mēs panāksim, ka jebkuras psihoaktīvas vielas nesankcionēta aprite būs aizliegta un attiecīgi bargi sodāma,» skaidro par likumprojekta virzību atbildīgās komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Vielas, kuras nav iekļautas narkotisko vielu sarakstā, bet cilvēka veselībai var radīt līdzvērtīgus draudus, tiks definētas kā jaunas psihoaktīvās vielas, un to aprite mūsu valstī būs aizliegta.

Šādu risinājumu cīņai pret psihoaktīvajiem augu maisījumiem jeb spaisu ceturtdien, 12.jūnijā, atbalstīja Saeima, otrajā lasījumā pieņemot grozījumus likumā Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību.

Atbalstītie priekšlikumi paredz ieviest visaptverošu definīciju jaunām psihoaktīvām vielām – tādām, kas vēl nav iekļautas narkotiku sarakstos. Līdz ar to arī uz jebkuru spaisa maisījumu attiektos tirdzniecības un lietošanas aizliegums. Jau patlaban redzam, ka pagaidu aizliegumā esošo vielu tirdzniecības kriminalizēšana ir devusi rezultātus un šīs bodītes no legālā tirgus ir pazudušas. Ar šo likumu jebkuras psihoaktīvas vielas nesankcionēta aprite būs aizliegta un attiecīgi bargi sodāma, skaidro par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Naktī uz ceturtdienu, Valsts vides dienesta (VVD) Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes (Lielrīgas RVP) inspektori Ventspils ostā veica kuģa RN Murmansk pārbaudi un paņēma 2016. gada 16. februārī Rīgas brīvostas teritorijā esošā uzņēmuma SIA PARS Terminal piestātnē SD5 iekrautās vielas NAPHTHA paraugus.

16. februārī Rīgas brīvostā, SIA PARS Terminal piestātnē SD5 kuģī RN Murmans notika šķidras vielas NAPHTHA iekraušanas darbi. 17. februārī kuģis piestāja Ventspils ostā, kur tā pārbaudi un iekrautās vielas paraugus noņēma VVD inspektori.

16. februāra vakarā vides pārvalde saņēma informāciju no iedzīvotājiem un VUGD par traucējušu smaku Sarkandaugavas dzīvojamā rajona teritorijā. SIA PARS Terminal nekavējoties tika pieprasīta informācija par veiktajām darbībām piestātnē SD5.

Saistībā ar traucējošo smaku un pārkrautās vielas atbilstību atļaujas nosacījumiem, vides pārvalde izvērtēs uzņēmuma SIA PARS Terminal darbību piestātnē SD5 16. februārī. Tiks organizēta arī šķidrās pārkrautās vielas NAPHTHA laboratoriskā analīze ar nolūku pārliecināties, vai konkrētās vielas pārkraušana piestātnes SD5 teritorijā bija pieļaujama.

Līdz ar pirmā sniega uzsnigšanu un Ziemassvētku tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo karstie ziemas dzērieni – karstvīns, dažādi silto sulu dzērieni un kokteiļi, kā arī alus, kura garšas buķete liek domāt nevis par svelmīgu vasaras dienu, bet sniegotu ziemu.

Lai gan karstvīna dzeršanas tradīcijas pirmsākumi meklējami Vācijā, arī pie mums tā pēdējo gadu laikā sākusi iesakņoties. Teju katrā bārā, kafejnīcā vai restorānā ziemas mēnešos iespējams tikt pie kūpoša karstā dzēriena, jo bārmeņi aizvien izdomā jaunas receptes, kas ļauj apmeklētājiem izbaudīt jaunas garšas nianses. Arī ražotāji nesēž, rokas klēpī salikuši. Latvijā tiek darināts gan karstvīns, gan alus, kas īpaši piestāv ziemas sezonai. Veikalu plauktos atrodami arī vairāki bezalkoholiskie silto sulu dzērienu veidi. DB aptaujātie kafejnīcu pārstāvji atzīst, ka karsto dzērienu pieprasījuma palielinājums ir cieši saistīts ar pirmā sniega parādīšanos un, protams, gaidāmajiem ziemas saulgriežiem. Savukārt ražotājiem sezonālā produkta piedāvāšana ļauj palielināt apgrozījumu un nopelnīt arī laikā, kad pircējiem kāre pēc aukstajiem atspirdzinošajiem dzērieniem ir krietni samazinājusies.

Tā kā zinātniskā institūta Bior veiktās analīzes neuzrādīja iespējamo piesārņojuma cēloni Ičas upē, Vides valsts dienests (VVD), paplašinot izpētes laukumu, piesaistīja Latvijas Hidroekoloģijas institūtu plašākai ietekmes uz ekosistēmu analīzei.

Kā informē VVD, atkārtoti analizējot Valsts Ugunsdrošības un glābšanas dienesta (VUGD) mācībās izmantotās vielas iespējamo ietekmi uz ekosistēmu, pirmie analīžu rezultāti liecina par ļoti augstu šīs vielas toksiskuma līmeni - testa organismi gājuši bojā pie ļoti niecīgas koncentrācijas. VUGD pārstāvji gan šos apgalvojumus noraida.

Ņemot vērā šos rezultātus, lai pārliecinātos par VUGD īstenotajiem pasākumiem mācību laikā, VVD atkāroti ir pieprasījis VUGD sniegt detalizētu informāciju par mācību norisi, kā arī izmantotajiem tehniskajiem risinājumiem, kā tika nodrošināts, lai izmantotā viela nenokļūst apkārtējā vidē, šajā gadījumā Ičas upē.

Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) darbinieki šogad Latvijas teritorijā atklājuši četras marihuānas audzētavas, informē Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļā.

Kratīšanu laikā kopumā atsavināti aptuveni 7,5 kilogrami marihuānas. Vienā no kratīšanām atrastas un izņemtas arī halucinogēnās sēnes lielos apjomos. Aktīvu darbu narkotiku apkarošanas jomā veikušas arī citas Valsts policijas struktūrvienības.

Kopumā šogad ONAP Narkotisko un psihotropo vielu izplatības apkarošanas nodaļas darbinieki 15 veiktajās kratīšanās izņēmuši 6,5 kilogramus jeb 92 stādus nežāvētas marihuānas, kā arī kilogramu izžāvētas marihuānas. Uzsākto kriminālprocesu ietvaros par marihuānas audzēšanu, glabāšanu realizēšanas nolūkos vai realizēšanu aizturētas 11 personas. Piecām personām tiesa piemērojusi apcietinājumu.

Šobrīd Latvijā ir pieejams plašs klāsts dažādu moderno medicīnisko tehnoloģiju, taču trūkst kvalificētu speciālistu, kas šos tehniskos risinājumus spētu pareizi pielietot.

Galvenā problēma šajā gadījumā neslēpjas tehnoloģiju pieejamībā, bet gan iespējās tās pareizi integrēt veselības sistēmas aprūpē, norāda Jānis Kļoviņš, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs.

Viņš uzsver, ka šobrīd primāri būtu jādomā nevis par papildu atbalstu tehnoloģijām, bet gan ieguldījumiem izglītībā un zinātnē, tādējādi paplašinot to speciālistu loku, kas varētu ar šiem risinājumiem strādāt.

Trūkst finansējuma

Pašlaik mums ir pieejamas ļoti attīstītas tehnoloģijas, piemēram, diagnostikas jomā, kā rezultātā mēs varam veikt ļoti precīzu vēža diagnostiku un noteikt, kādi medikamenti konkrētajam pacientam ir jālieto, taču jāņem vērā, ka tālākā ārstēšana pacientiem izmaksā ļoti dārgi, skaidro J. Kļoviņš.

Aizdomās par narkotiku izplatīšanu, aizvadītajā nedēļā policija Rīgā aizturējusi 32 gadus vecu vīrieti. Pie aizturētā atrasti un atsavināti 1666 iepakojumi sevišķi bīstamas vielas - metiletilkatinona jeb sintētiskā kokaīna.

Policijas redzeslokā vīrietis nonācis jau pērn. Likumsargi pārbaudījuši informāciju un meklēšanas pasākumu laikā atklāja, ka narkotiku izplatītājs varētu būt 32 gadus vecs bezdarbnieks. Policija arī noskaidroja, kādas iespējamās narkotiskās vielas viņš izplata, vielu realizācijas shēmu un to slēptuves.

Šā gada 5. janvārī, kad kriminālpolicijas darbinieki bija ieguvuši pietiekamus pierādījumus minētā vīrieša noziedzīgajai darbībai, Rīgas centrā policisti aizturēja viņu un trīs personas, kas tajā brīdī iegādājās apreibinošās vielas. Pie aizturētajiem likuma sargi kopumā atrada četrus gramus sevišķi bīstamas narkotiskās vielas - metiletilkatinona, kas narkotiku lietotāju vidū pazīstams arī kā sintētiskais kokaīns jeb kristāli.

Publiskajā telpā pašlaik valda visai skeptiska attieksme pret jēdzienu «E-vielas» un to klātbūtni pārtikas produktos. Ir absolūti maldīgi uzskatīt, ka visas pārtikas piedevas ir sinonīms veselībai bīstamām vielām, jo pat kristāldzidrā ūdenī var atrast vairumu ķīmisko elementu no Mendeļejeva tabulas.

Domājot par patērētājiem, ir jādomā arī par ražotājiem – ES līmenī jābūt likumdošanai, kas garantē stabilu un skaidru regulējumu visiem vienotā tirgus dalībniekiem. Jābūt skaidri noteiktām E-vielu (piemēram, nitrītu) klātbūtnes robežām produktos, kam uz marķējuma norādīts, ka tie nesatur E-vielas vai E-vielas tiem nav pievienotas.

Protams, ir viegli vainot gaļas ražotājus, bet problēmas būtību slēpj līdz galam nesakārtotā likumdošana. E-vielu klātbūtne pārtikas produktos ES līmenī ir visai vāji regulēta un pat pašreizējā izpildījumā ļauj plaši interpretēt, ko drīkst un ko nedrīkst.

Ražotāji ir situācijas ķīlnieki un šaubos, ka kāds no gaļas ražotājiem tīši ļaunprātīgi izmanto likumdošanas «caurumus», lai maldinātu patērētājus par to, vai produktā ir vai nav E-vielas. Tāda situācija nav neviena godprātīga cilvēka interesēs. ES līmenī nedrīkst būt tāda situācija, ka nav regulējuma, kas nosaka, piemēram, to, kāds tad īsti drīkst būt pieļaujamais nitrītu daudzums produktos, kas tiek marķēti kā produkti «Bez E-vielām» vai kā tādi, kuriem «Nav pievienotas E-vielas», ja reiz šādi marķētus produktus drīkst tirgot. Ražojot produktus, nedrīkst būt interpretācijas iespējas, bet jābūt konkrēti zināmiem darbības nosacījumiem.

Četrās tirdzniecības vietās, kurās Liepājā pārdod kvēpināmās vielas jeb tā sauktās legālās narkotikas, veikti policijas reidi un izņemtas preces, kas, iespējams, satur aizliegtas vielas.

Reidi notikuši 2012.gada nogalē,Valsts policijai sadarbojoties ar Valsts darba inspekciju, VID kinologiem un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, preses konferencē informēja Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa priekšnieks Gints Ešenvalds. Tā kā uz dažām vielām reaģējuši speciāli apmācītie suņi, tās nosūtītas ekspertīzei, kuras rezultāti gan joprojām nav saņemti, atzina G.Ešenvalds.

Reida laikā atklāti dažādi administratīvi sodāmi tirdzniecības prakses pārkāpumi, tomēr īsti vērsties pret šā biznesa pārstāvjiem pagaidām nevar, lai arī pērn Liepājā slimnīcā nonākuši vairāk nekā 10 nepilngadīgie, kuri saindējušies, smēķējot kvēpināmās vielas. Vairāku dzīvība «karājusies mata galā», apgalvoja G.Ešenvalds.

Par spīti policijas regulārajām aktivitātēm, «izkratot» kārtējo Rīgas sīkbodīti, kurā līdz ar ūdenspīpēm un šķiltavām tiek tirgotas tā dēvētās legālās narkotikas, iznīdēt šo rūpalu līdz šim nav izdevies. Jaunu kaitīgo vielu aizliegšana Latvijā prasa stipri ilgāku laiku nekā tepat kaimiņos esošajā Lietuvā vai Igaunijā, un tirgoņi to izmanto, lai bez bailēm atklāti izplatītu apreibinošas vielas. Tomēr pēc gadiem ilgām diskusijām, ko tad īsti darīt lietas labā, ierēdņi ir sapurināti un Veselības ministrijā (VM) paklusām notiek darbs pie likumu grozījumiem, kas «legālo narkobiznesu» varētu iedragāt pašos pamatos.

Par to šodien vēsta laikraksts Diena.

Veikaliņu Shamanas.lv Rīgas centrā, Ernesta Birznieka-Upīša ielā, pagājušajā nedēļas nogalē kārtējo reizi apciemojusi policija. Shamanas.lv ir labi pazīstama vieta, kur var nopirkt tā dēvētās legālās narkotikas jeb dažādus augu maisījumus, kuru izpīpēšanas radītais efekts līdzinās marihuānai, raksta Diena.

Likumsargi Shamanas.lv neviesojās pirmo reizi, bet nekad iepriekš pārbaudes un preces izņemšana veikaliņam nebija patraucējušas jau ļoti drīz atjaunot darbību. Arī pēc jaunākā reida veikala durvis drīz vien atkal bija vaļā, norāda laikraksts. Tas ir iespējams, jo Latvijā jaunas aizdomīgas vielas aizliegšana mēdz aizņemt no sešiem mēnešiem līdz pat gadam, kamēr iestādes pārliecinās par tās kaitīgumu un izstrādā attiecīgos priekšlikumus, kurus pēc tam izskata un apstiprina gan Saeima, gan Ministru kabinets (MK). Šajā laikā vielu var droši tirgot, nebaidoties no atbildības likuma priekšā, turklāt, kad tā beidzot tiek aizliegta, atliek vien nedaudz pamainīt vielas ķīmisko formulu, lai tā atkal likuma priekšā kļūtu legāla.

Ķīmisko vielu datubāze MolPort piedāvā zinātniekiem vajadzīgās vielas vienuviet, komplektējot pasūtījumu kaut no 35 dažādiem piegādātājiem.

«Mēs mainām reaģentu tirgu. Esam dzirdējuši reālus stāstus, ka, pirms darbu sāka MolPort un līdzīgas kompānijas, zinātnieki pa dažādām datubāzēm un katalogiem katrai vielai meklēja piegādātājus, organizēja komunikāciju, loģistiku. Tolaik, kad sākām darbu, lielākajai daļai piegādātāju mājaslapās nemaz nebija norādītas cenas un noliktavā pieejamais daudzums. Bieži vien tur bija rakstīts, ka šāda viela tiem ir, bet, lai uzzinātu cenu un pieejamo daudzumu, bija jāzvana. Tas prasīja ilgu laiku. Lai vienam testam sagādātu simt vielu paraudziņus, vienam cilvēkam pagāja vesels mēnesis. Mēs savācām visus katalogus vienuviet un uztaisījām datubāzi, kur var meklēt ne tikai pēc nosaukuma, bet arī pēc vielas struktūras. Pie mums ir redzams, kas ir šīs vielas piegādātāji, cik tā maksā, cik ilgā laikā atsūtīs, cik liels vielas daudzums ir noliktavā. Katru nakti tiek atjaunināti 80% noliktavas datu. Pārējie 20% tiek sinhronizēti mazliet retāk, jo ne visiem piegādātajiem ir tādas IT sistēmas, ar ko var viegli integrēties,» stāsta Imants Zudāns, SIA MolPort vadītājs.

Uz samazināto pievienotas vērtības nodokļa likmi 5% cer maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un preses izdevumi.

To rāda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka no 2018. gada Latvijā tika ieviesta PVN likme 5% apmērā. Tā tika ieviesta Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, kam līdz tam bija 21% likme.

Jāņem gan vērā, ka Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem 5% PVN likme darbosies tikai līdz 2020. gada 31. decembrim, bet par tās tālāko likteni lēmums ir jāpieņem valdību veidojošajiem politiķiem. Turklāt līdz šim ir bijuši vairāki neveiksmīgi mēģinājumi arī piena produktiem, maizei, gaļai, vistu un paipalu olām samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no pašreizējiem 21% līdz 5%. Cerību uz to, ka šāda ideja varētu materializēties, rada Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā rakstītais: Izvērtēsim iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem.

Dāņu cūkkopības celmlauzis Latvijā, viena no lielākajiem ražotājiem SIA Gaižēni direktors Alekss Rasmusens (Alex Rasmussen) domā, ka sabiedrībā joprojām valda mīti par dāņu cūkkopju darbību Latvijā, turklāt sabiedrība tiek mākslīgi tracināta. Pēdējā laikā uzbangojušie nemieri Gudeniekos, arī Sesavā, kur dāņi plāno būvēt cūkkopības kompleksus, liek izvērtēt situāciju kopumā.

A. Rasmusens, kurš Latvijā darbojas kopš 90. gadu sākuma, domā, ka vainīga arī lēmējvaras neizglītotība, pieņemot lēmumus. Uzņēmējs ir pārliecināts, ka šeit iespējams taisīt biznesu, taču atgādina, ka konkurence ir milzīga.

Kāpēc atkal un atkal uzbango sabiedrības nemieri pret dāņu plāniem attīstīt jaunus cūkkopības kompleksus Latvijā?

Latvijā dzīvoju kopš 1993. gada - faktiski uzskatu sevi par vietējo, kaut gan mans uzvārds ir nevis Bērziņš, bet Rasmusens. Tas mani jau sāk mazliet personiski aizskart, ka aizvien vairāk tiek teikts «dānis, dānis», piesaukta cūkkopība un piesārņojums - sabiedrība tā ļoti tiek tracināta ar negatīvismu. Šeit ir daudz subjektīvisma, nepatiesu apgalvojumu, ļoti daudz mītu un nepatiesības.

Skaistumkopšana ir viena no nozarēm, kam Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam ir pievērsta ļoti liela uzmanība, tajā skaitā valsts un privātā sektora partnerības stiprināšanai.

Viens no uzdevumiem, kas paredzēts plānā, ir sadarbības līguma starp Veselības inspekciju, Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Valsts ieņēmumu dienestu un Veselības aprūpes darba devēju asociāciju, kā arī citām nevalstiskajām organizācijām par informēšanu par negodprātīgu komercpraksi veselības pakalpojumu un skaistumkopšanas nozarēs.

Tāpat plānots organizēt kampaņu, lai informētu iedzīvotājus par veselības riskiem, saņemot neoficiālo skaistumkopšanas un līdzvērtīgu pakalpojumu. Daudzās diskusijās, kā viens no iespējamiem risinājumiem, tiek minēta arī patentmaksa skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas pirms pāris gadiem tika atcelta. Lai rastu labākos risinājumus ēnu ekonomikas samazināšanai skaistumkopšanas nozarē, ir nepieciešams izprast nozares specifiku un to, kāpēc tajā jau vēsturiski veidojušies augsti ēnu ekonomikas rādītāji.

Lai gan ēnu ekonomikas apjoms Latvijā pēc ekonomistu aplēsēm pārsniedz četrus miljardus latu, precīza skaidrojuma par to, kur īsti rodas un kur tiek tērēti šie miljardi, nav ne valsts iestādēm, ne arī ekonomikas analītiķiem, raksta laikraksts Diena.

To, ka par vienu no Latvijā jūtamākajām ēnu ekonomikas izpausmēm jāuzskata darba samaksa, no kuras netiek maksāti nodokļi, jeb tā dēvētās aplokšņu algas, apstiprinot gan valsts iestāžu, gan privātā sektora ekonomikas analītiķi, gan arī uzņēmēji. Tomēr ekonomistu pētījumi liecinot, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā krietni pārsniedz summu, kas tiek samaksāta strādājošajiem, apejot nodokļus. Ekonomists Arnis Sauka, kurš analizējis ēnu ekonomiku Latvijā, Lietuvā un Igaunijā un kopā ar finanšu analītiķi Tāli Putniņu izstrādājis pētījumu Baltijas valstu pelēkās uzņēmējdarbības indekss 2011, laikrakstam pieļāvis, ka lielu daļu no strādājošajiem nesamaksātās pelēkās naudas uzņēmēji iegulda biznesa attīstībā.

Analizējot pagājušā gada valsts budžeta ieņēmumus, ir redzams, ka tā ieņēmumi ir bijuši par 292 milj. Ls mazāki, nekā gadu iepriekš. Protams, var teikt, ka ir ekonomikas krīze (ko nevar noliegt), ka tā ir visā pasaulē un neglābjami skar arī Latviju. Tomēr mūsu valsts gadījumā šādas frāzes var nosaukt arī par standartveida atrunām neveiksmīgai finanšu politikai. Proti, arvien vairāk ekonomikas eksperti norāda uz optimismu neiedvesmojošu situāciju - jo vaiŗāk tiek palielināts nodokļu slogs, jo lielāka daļa biznesa dod priekšroku darbam pelēkajā sektorā.

Principā nekāds jaunais divritenis jau nav izdomāts. Piemēram, pirms vairākiem gadiem Latvijas valdības divkārtējais vadītājs Ivars Godmanis (LPP/LC) ir atzinis, ka nodokļi jāceļ ekonomikas uzplaukuma laikā, bet, kad pienāk krīze - jāsamazina. Tiesa, nonākot līdz reāliem darbiem, viņš pats pamanījās izdarīt pilnīgi pretējo. Taču no Godmaņa neatpaliek arī pašreizējais premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) un valdošā koalīcija. Proti, sarunās par šā gada budžeta papildu konsolidāciju 50 milj. Ls apmērā tā ir vienojusies, ka esot nepieciešams kārtējo reizi palielināt nodokļu slogu (galvenokārt skarot akcīzes nodokli), kā arī iegūt 12,8 milj. Ls nodokļu veidā no pelēkās ekonomikas vienlaikus.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ināras Pētersones vadībā VID varētu aptuveni 1000 cilvēkiem, kas saistīti ar fiktīvajiem uzņēmumiem un tādējādi arī ar nodokļu nemaksāšanu, līdz pat trīs gadiem liegt nodarboties ar uzņēmējdarbību.

Tāpat jaunā VID vadītāja norāda, ka Baltais saraksts sevi nav attaisnojis, bet nodokļu amnestiju saņēmušie joprojām nespēj norēķināties ar valsti.

«Pelēkās ekonomikas apjoms ir salīdzinoši liels. Ir vienalga, kādus pētījumus mēs skatāmies, jo jebkurā gadījumā rezultāti rāda, ka pelēkās ekonomikas īpatsvars Latvijā ir 21% līdz 25% – ceturtā, piektā daļa no visas ekonomikas. Šajā jomā mēs ne tuvu neesam tādā līmenī, kādam tam vajadzētu būt – mums ir, uz ko tiekties,» norādīja jaunā VID ģerāldirektore. Viņa piebilst, ka vienīgā pozitīvā ziņa šajā jomā ir tā, ka ēnu ekonomikas īpatsvars samazinās un šis gads ir labāks par iepriekšējo.

Savulaik izstrādātais ēnu ekonomikas apkarošanas plāns Latvijā veiksmīgi strādājot, daļa tā pasākumu jau ieviesti, un atlicis īstenot arī pārējos - tad jau viss būšot kārtībā. Šāda veida apgalvojumus laiku pa laikam nākas dzirdēt no valdības puses. Grūti pateikt, kas tik grandiozs ir realizēts, lai būtiski ierobežotu pelēkās ekonomikas uzvaras gājienu, tomēr viens no tā saucamajiem nākamajiem soļiem var radīt vienīgi izbrīna sajūtu.

Runa ir par ieceri ieviest sava veida nenomaksāto nodokļu legalizāciju attiecībā uz iepriekšējiem gadiem, par saņemto pelēko naudu paprasot samaksāt iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) samazināto likmi 10% apmērā. Interesanta doma! Tā ir interesanta kaut vai tāpēc, ka šīs ieceres īstenošanas gadījumā tiks vienkārši pateikts - tie iedzīvotāji, kuri līdz šim ir godīgi maksājuši likumdošanā noteikto 25% likmi, ir totāli muļķi, jo nu varēs izbraukt pa lēto. Ļoti cerams, ka daļa strādājošo šobrīd nespriež - IIN vairs nemaksāšu, jo gan jau kādreiz to varēs samaksāt ar pieklājīgu atlaidi… Patiesību sakot, māc gan pamatīgas šaubas par to, vai šādā veidā valsts budžetu kaut cik vispār izdosies papildināt. Pirmkārt, gribētos gan redzēt, cik daudz ir tik apzinīgu iedzīvotāju, kas labprātīgi stāvēs pie VID durvīm, turot rokās naudu, no kuras būtu gatavi šķirties, lai tikai nopirktu sev finansiālo nevainību. Ir taču skaidrs, ka šāds aicinājums samaksāt minētos 10% būs adresēts vien tiem iedzīvotājiem, kuru saistību ar pelēko ekonomiku atbildīgās institūcijas nekādi nespēj pierādīt.

«Atbildēšu uz jautājumu, vai šeit, pie mums, valda politiski organizēta mafija. Šī slepkavība nebija brīdinājums maksātnespējas administratoriem, jo Māris Sprūds jau ir ārā no spēles. Tas bija brīdinājums politiķiem. Kāpēc politiķiem bija svarīgi šajās dienās dot signālu, ka viņi par to vairs nelems, bet to darīs kāds spēcīgāks nekā viņi? Padomājiet par to,» sarunā ar DB saka bijušais Maksātnespējas administrācijas (MA) direktors, zvērināts advokāts Aldis Gobzems

Raidījumā Preses klubs atzināt, ka laikā, kad jūs bijāt Maksātnespējas administrācijas vadītājs, politiķis Edgars Jaunups pie jums uz iepazīšanos atveda KNAB darbinieku Juri Jurašu. Kādā sakarībā?

Jā, tā tas bija. Tolaik man bija labas attiecības ar Edgaru Jaunupu. Mēs tikāmies kafejnīcā, klusajā centrā, starp citu, netālu no slavenās Antonijas ielas. Tikāmies trijatā – es, Edgars Jaunups un Juris Jurašs. Ir pagājuši daudzi gadi, es neatceros visu tikšanās saturu, bet tās mērķis bija saistīts ar Jaunā laika interešu nodrošināšanu. Jurim Jurašam stāstīju, ko esmu novērojis maksātnespējas jomā kā Maksātnespējas administrācijas vadītājs. Bet nekādas darbības J. Jurašs par manis nosauktajiem faktiem neveica, jo acīmredzot tas neatbilda JL mērķiem. Savukārt varu pastāstīt, kā man sabojājās attiecības ar E. Jaunupu. Tajā laikā aktuāls bija jautājums par administratora iecelšanu Liepājas siltuma maksātnespējas procesā. Pēc koleģiāla lēmuma ar manu kā iestādes vadītāja parakstu par Liepājas siltuma maksātnespējas administratoru tika iecelts Andris Rukmanis, kurš nebija saistīts ar Jauno laiku. Bet man pirms tam bija norādīts, kuras no administratoru saraksta būtu piemērotākās kandidatūras iecelšanai par maksātnespējas administratoriem.

Latvijas Pasta Mārupes pasta nodaļas darbinieces vakar, 22.janvārī, no savas darbavietas tika hospitalizētas sakarā ar alerģisku reakciju, ko izraisīja kāda klienta divos sūtījumos nelikumīgi ievietotas ķīmiskas vielas - stikla šķiedras līmes - izplūde un iztvaikošana. Mārupes pasta nodaļa ar Valsts policijas atļauju šodien atkal atvērta apmeklētājiem, savukārt Latvijas Pasts apzina nodarītos zaudējumus, apsverot iespēju normatīvo aktu noteiktajā kārtībā sākotnēji vērsties pie minēto sūtījumu sūtītāja ar prasību par zaudējumu labprātīgu segšanu, informē uzņēmums.

Divas Latvijas Pasta Mārupes pasta nodaļas darbinieces ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta palīdzību tika nogādātas slimnīcā pēc tam, kad no kāda klienta tālākai nosūtīšanai Latvijas teritorijā nodotajiem diviem sūtījumiem bija iztecējis un iztvaikojis šķidrums. Klients, nododot sūtījumus piegādei slēgtā veidā, ar savu parakstu bija apliecinājis, ka tajos nav ievietoti sūtīšanai aizliegti priekšmeti.

Pasta sūtījumos atbilstoši Pasta likumam nedrīkst ievietot ķīmiskas, viegli uzliesmojošas un infekciozas vielas. Šajā gadījumā tika pārkāpts arī aizliegums pārsūtīt vielas, kas savas dabas vai iesaiņojuma dēļ var sabojāt citus pasta sūtījumus vai pasta iekārtas. Gadījumos, kad pasta pakalpojumu sniedzējiem rodas aizdomas par viegli uzliesmojošu vai citu tamlīdzīgu aizliegtu vielu klātbūtni pasta sūtījumā, pasta komersants pats šo sūtījumu atvērt nedrīkst - par to nekavējoties jāinformē Valsts policija.