Statistiski vidējo Latvijas iedzīvotāju no bankrota šķir vidēji mēnesis un divpadsmit dienas, liecina pētījums, ko veikusi Latvijas Krājbankas Tautsaimniecības procesu analīzes grupa kopā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.

Jaunajā pētījumā izmantots bankrota sliekšņa indekss, kas parāda dažādu iedzīvotāju grupu attālumu no brīža, kuru cilvēki uzskata par savu personisko bankrotu – nopietnām finansiālām grūtībām un nespēju pildīt saistības, kā arī nespēju nodrošināt sevi ar pašu nepieciešamāko patēriņu. Šāds uzstādījums ataino gan cilvēku uztveri par savu privāto dzīvi un labklājību, gan apliecina priekšstata par personisko situāciju ciešo saistību ar vispārējo stāvokli valstī.

Aptaujā, kas aptvēra visdažādākos iedzīvotāju slāņus visā Latvijā, vidējais bankrota sliekšņa indekss ir 1.40.

Baltijas valstis nav pārāk pievilcīgas patvēruma meklētāju acīs – visnepievilcīgākā ir Igaunija, kas minētajā periodā saņēmusi vismazāk lūgumu pēc patvēruma sniegšanas no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, bet populārākā no Baltijas valstīm ir Lietuva. Savukārt Latvija minētajā laika posmā saņēmusi vien par divdesmit lūgumiem pēc patvēruma vairāk nekā Igaunija, citējot jaunākos Eurostat datus, raksta BBN.

Kopumā visās 27 ES valstīs šā gada otrajā ceturksnī lūgumu pēc patvēruma izteikuši 67,12 tūkstoši cilvēku ārpus ES. Visvairāk pieteikumu pēc patvēruma iesnieguši afgāņi (5960), pakistāņi (4350) un krievi (4225). Patvēruma meklētāji visbiežāk vēlējušies dzīvot Francijā (tā saņēmusi 13,75 tūkst. pieteikumu), Vācijā (12,8 tūkst. pieteikumu), Zviedrijā (8,79 tūkst. pieteikumu) un Lielbritānijā (6,415 tūkt. pieteikumu), liecina Eurostat dati par šā gada otro ceturksni.

Tajā pašā laikā Latvija minētajā periodā saņēmusi vien 60 patvēruma meklētāju pieteikumu, bet Igaunija – 40 pieteikumu. No Baltijas valstīm vispievilcīgākā patvēruma meklētāju acīs ir Lietuva, kas otrā ceturkšņa laikā saņēmusi 185 patvēruma meklētāju pieteikumus.

Lielbritānijas gaidāmā izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) palielinājusi finanšu grūtībās nonākušo Latvijas pilsoņu interesi par bankrota procedūru Lielbritānijā. Tur šis process ir ievērojami lētāks un vienkāršāks, kā arī ļauj dzēst parādsaistības Latvijā, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Dzīvojot Lielbritānijā, latviešu emigranti spēj gada laikā pilnībā atbrīvoties no parādiem Latvijā. Tiek dzēsti patēriņa kredīti, apjomīgi komunālo pakalpojumu parādi, desmitos un simtos tūkstošos eiro mērāmi hipotekārie kredīti. To, ka bankrota procesa sākšana Lielbritānijā attiecas arī uz parādiem Latvijā, paredz ES regula par pārrobežu maksātnespēju.

Anglijas pilsētā Mančestrā bāzētais parādu konsultāciju birojs Insolbaltika līdz šim palīdzējis 117 latviešiem.

«60 000-130 000 eiro - šī ir vidējā kredīta summa, ko latvieši ar bankrotu dzēš. Pēdējā laikā ir arī nekustamo īpašumu darboņi no Latvijas, kas lūguši konsultēt viņus uzsākt bankrotu, lai atbrīvotos no ievērojami lielākām parādsaistībām - diviem līdz trīs miljoniem eiro,» stāstīja Insolbaltika kvalificētais parādu konsultants Andrejs Smoļenko.

Vupertāles vides institūts ir izveidojis videi draudzīgo automobiļu sarakstu, kur pirmajās vietās savās automobiļu klasēs pagaidām dominē Honda un Toyota hibrīdi.

Institūta izveidotajā sarakstā kopumā iekļauti 100 dažādu marku modeļi, kuri ir nopērkami Vācijas tirgū. Kā jau to varēja paredzēt, uzvaras laurus savās automobiļu klasēs plūca Honda Insihgt, Toyota Prius un Lexus RX 450 h. Interesanti, ka limuzīnklasē japāņu tehnoloģijas ir cietušas sakāvi, proti, Lexus LS 600 h ir ierindots tikai trešajā pozīcijā, kapitulējot gan Mercedes S 400 Hybrid, gan BMW 730 d priekšā. Pats galvenais šī pētījuma secinājums, ka neatkarīgi no automašīnas klases, videi draudzīgo modeļu skaits ar katru gadu palielināšoties. Par to liecina autoražotāju milzīgā aktivitāte, kuri pēdējo gadu laikā ceļ galdā arvien jaunas tehnoloģijas, neaprobežojoties tikai ar benzīna un elektromotora hibrīdiem, bet turpinot, piemēram, attīstīt arī iekšdedzes dzinēju izmantošanas iespējas, īpaši tas attiecas uz vācu autoražotājiem. Jebkurā gadījumā, vides aizsardzība ilgtermiņā Eiropā solīšot jaunus modeļus arī nākotnē, kas turpmākajos gados būtu arī finansiāli pieejamāki plašai pircēju auditorijai.

Ja latviešus un zviedrus samainītu vietām, būtu gaidāma sacelšanās. Zviedri ir pietiekami izlutināti, lai nepieciestu to, kas patlaban notiek Latvijā - sarunā ar LD atzīst Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors Anderss PalzovsRektora kabinetā uz galda pedantiski izliktas košu krāsu mapes.

Nupat, intervējot uzņēmēju Haimu Koganu, nonācām līdz šībrīža situācijas rezumējumam, un viņš teica, ka ebrejiem ir muļķīgs ieradums nogriezt tur, kur vajadzētu pielikt. Tas esot attiecināms arī uz valdības darbu patlaban. Vai arī jums ir kāds anekdotisks ekonomiskās situācijas rezumējums viena teikuma garumā?

Es mēdzu teikt, taču tas jau ir izmantots gana daudz reižu, ka ballīte, kam pienācās beigties ap pusnakti, Latvijā ieilga līdz rīta gaismai. Patlaban mums ir svētdienas pusdienlaiks, vēl aizvien lielas ciešanas, un tās turpināsies līdz pirmdienas rītam.

Šādās reizēs cilvēki mēdz sev solīties, ka nekad vairs nelietos alkoholu. Iespējams, ka celtnieki šajās «paģirās» solās nekad vairs nevadāt cementa maisus ar BMW X5.

Sākoties un aizvien turpinoties Covid-19 stāstam, visai daudzas diskusijas bijušas par Zviedrijas stratēģiju cīņā ar šo lipīgo vīrusu. Zviedrija lielākā mērā, ja salīdzina ar lielu daļu citu pasaules valstu, mēģinājusi sadzīvot ar pandēmiju, nenosakot kādus būtiskus un plašus ierobežojumus.

Rezultātā šāds Zviedrijas kurss periodiski nonācis asu diskusiju centrā dažnedažādos citos reģionos.

Ir tie, kas šādu šīs valsts pieeju gan nopēluši, gan dedzīgi aizstāvējuši. Piemēram, dažkārt ticis norādīts, ka šādas Zviedrijas taktikas rezultāti ir apliecinājums tam, ka stingri pandēmijas ierobežojumi ir ne tikai pārspīlēti, bet tiem var būt pat apgriezti produktīvs raksturs. Tomēr var arī teikt – ja kaut kas strādā Zviedrijā, tad tas nebūt nenozīmē, ka tas līdzīgi labi strādās arī citur, kur veselības infrastruktūrā ir caurumi, dzīves līmenis ir zemāks un jebkādu lēmumu un procesu efektivitāti negatīvi ietekmē laicīgās varas un pārējās iedzīvotāju masas mazāka savstarpējā uzticība vai pat grauj tās neesamība kā tāda.

Igaunijas bijusī nacionālā lidsabiedrība Estonian Air, kas pēdējo reisu veica 7.novembrī, iesniegusi tiesā bankrota pieteikumu.

Piektdien Estonian Air iesniedza Harju apriņķa tiesā bankrota pieteikumu, kurā lūdz tiesu sākt bankrota procesu, noteikt datumu sēdei, kurā izskatīs bankrota pieteikumu un iecels pagaidu bankrota administratoru, aģentūrai BNS teica kompānijas preses pārstāve Ilona Eskelinena.

Jau ziņots, ka Estonian Air 13.novembrī nosūtīja vēstuli kreditoriem, kurā lūdza viņu piekrišanu nesamaksāto algu un atlaišanas pabalstu izmaksai darbiniekiem, norādot, ka tas samazinās Estonian Air aktīvus, no kuriem daļēji varētu tikt apmierinātas kreditoru prasības. Vēstulē kreditoru atbilde tika lūgta līdz 18.novembrim. Līdz šim termiņam 27 kreditori sniedza savu atbildi, un astoņas atbildes bija negatīvas, arī no viena no lielākajiem kreditoriem - Skandināvijas aviokompānijas SAS. Tādējādi kompānija nevar samaksāt darbiniekiem, pirms nav norēķinājusies ar citiem kreditoriem.

Kopš 29. jūlija, kad Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka pieņemt pieteikumus valsts subsidēto darba algu programmā tūrisma nozarē strādājošajiem uzņēmumiem, pēc atbalsta līdz 13. augustam vērsušies 379 uzņēmumi. Savukārt eksportējošo uzņēmumu atbalsta programmā, kurā pieteikumi tiek pieņemti no 5. augusta, LIAA saņēmusi 99 iesniegumus.

"Ņemot vērā, ka kritēriji atbalsta saņemšanai, īpaši tūrisma nozares uzņēmumiem, ir samērā vienkārši, prognozējām, ka uzņēmumi aktīvāk pieteiksies atbalstam. Šobrīd no 478 pieteikumiem 95 ir apstiprināti un jau nākošajā nedēļā šiem uzņēmumiem tiks izmaksāti aptuveni 5 miljoni eiro. Pieteikumus abās atbalsta programmās pieņemsim līdz 30. septembrim, un darba algās izmaksājamā summa būs attiecināma no iesnieguma iesniegšanas dienas, tādēļ nevajadzētu būt bažām par to, ka uzņēmēji nepagūs izmaksāt saņemto atbalstu līdz 31. decembrim.

Šobrīd redzam, ka ne visi uzņēmēji ir rūpīgi iepazinušies ar programmas kritērijiem, un atsevišķus pieteikumus esam spiesti anulēt vai noraidīt. Tūrisma nozares uzņēmumiem visbiežāk neatbilstības programmas izvirzītajiem kritērijiem konstatējam attiecībā uz nodokļu parādiem, kuri uz pieteikuma iesniegšanas dienu nedrīkst būt lielāki par 1000 eiro. Šādos gadījumos aicinām uzņēmējus iesniegumus anulēt un vērsties pēc atbalsta atkārtoti pēc parādu nomaksas vai panāktas vienošanās ar Valsts ieņēmumu dienestu. Tāpat atsevišķos gadījumos konstatējam, ka uzņēmumam bijušas grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmes vēl pirms Covid-19 pandēmijas izsludināšanas. Saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprinātajiem valsts atbalsta programmas nosacījumiem arī šādos gadījumos atbalsta izmaksa tiek atteikta," skaidro LIAA direktors Kaspars Rožkalns, piebilstot, ka šobrīd anulēti ir 6, bet noraidīšanai tiek gatavoti 3 iesniegumi.

Lai gan kopumā auto zādzību gadījumi šogad samazinās, šā gada sešos mēnešos nozagts vairāk Toyota automašīnu nekā visa 2010. gada laikā, liecina BTA Insurance Company SE dati.

Kompānija secinājusi, ka Toyota joprojām ir viens no garnadžu iecienītākajiem auto un, ja 2010. gada laikā BTA saņēma 12 apdrošināšanas atlīdzības pieteikumus par zagtiem Toyota auto, tad šā gada pirmajā pusgadā vien tādi bijuši jau 13.

Citu Top 5 zagtāko auto marku - BMW, Volkswagen (VW), Audi un Mercedes Benz - zādzības ir sarukušas. 2010. gada laikā BTA saņēma 14 atlīdzību pieteikumus par VW un tikpat daudz par BMW automašīnu zādzībām, bet šā gada pirmajā pusgadā attiecīgi četrus un divus pieteikumus par šiem auto. Savukārt par Mercedes Benz pērn saņemti 15 pieteikumi, bet šā gada sešos mēnešos – vien divi. Arī par Audi auto zādzībām pērn BTA iesniegts krietni vairāk pieteikumu nekā šogad - attiecīgi desmit un četri.

Fizisku personu maksātnespējas process Latvijā jau pašlaik ir pieejamāks nekā Igaunijā vai Lietuvā, bet maksātnespējas procesa termiņš – 2,5–4 gadi – ir viens no īsākajiem Eiropā.

Tā liecina ZAB Borenius pētījums par fizisku personu maksātnespējas procedūrām ārvalstīs. Tajā secināts, ka Latvijā nebūt nav tie stingrākie nosacījumi un prasības fizisku personu maksātnespējas procesam, jo vairākās valstīs tas ir faktiski nepieejams, bet tajās, kurās sākotnēji prasības šķiet liberālākas nekā Latvijā, tomēr tās bieži vien ir drakoniskākas. To, ka Latvijā no visām Eiropas valstīm ir otrs (aiz Lielbritānijas) liberālākais fizisku personu maksātnespējas process, nenoliedz arī Latvijas Kredītņēmēju apvienības valdes loceklis Jānis Āboliņš. Viņš atzīst, ka Lielbritānijā fiziskām personām par noteiktiem nodarījumiem maksātnespējā draud arī kriminālatbildība, kāda nav paredzēta Latvijas normatīvos.

ASV mazumtirgotājs «Sears, Roebuck and Co.» pirmdien tiesā iesniedzis bankrota pieteikumu aizsardzībai no kreditoriem, šādu lēmumu skaidrojot ar apjomīgajām parādsaistībām un zaudējumiem.

Uzņēmums, kas 19.gadsimta 80.gados savu darbību sāka kā neliels pasta pasūtījuma katalogs, nav spējis turēties līdzi saviem konkurentiem un pēdējos gados iedzīvojies apjomīgos zaudējumos. Tādējādi «Sears» un «Kmart» veikalu pārvaldītājs pievienojas citiem mazumtirgotājiem, kas dažos pēdējos gados bijuši spiesti tiesās iesniegt bankrota pieteikumus vai pat pārtraukt savu darbību, ņemot vērā aizvien sīvākas konkurences vidi.

Ņemot vērā «Sears» izmērus, kompānijas bankrota pieteikums radīs plašu ietekmi, sākot ar uzņēmuma izmantoto īpašumu iznomātājiem un beidzot ar vairākiem desmitiem tūkstošu darbinieku.

Gadiem ilgi «Sears» vadītājs un uzņēmuma lielākais akcionārs Edijs Lamperts kompānijai aizdevis savu naudu, lai pasargātu mazumtirgotāju no bankrota pieteikuma iesniegšanas tiesā.

Spānijā pērn bankrotējušas 9660 mājsaimniecības un kompānijas, kas ir par 6,5% vairāk nekā 2012.gadā, ceturtdien paziņoja valsts statistikas birojs.

Tādējādi bankrota gadījumu skaits Spānijā sasniedzis visu laiku augstāko līmeni, kas galvenokārt skaidrojams ar mājsaimniecību un uzņēmumu nespēju atgūties no nekustamo īpašumu tirgus sabrukuma pirms pieciem gadiem.

Nekustamo īpašumu sektors sabrukumu piedzīvoja 2008.gadā, iznīcinot miljoniem darba vietu un pārpludinot valsti ar tā dēvētajiem sliktiem kredītiem.

Tomēr statistikas birojs norāda, ka bankrota gadījumu skaits Spānijā pērn pieaudzis krietni lēnākā tempā par 2011. un 2012.gadā reģistrēto kāpumu attiecīgi par 15,1% un 32,2%.

Jaunākie dati arī liecina, ka pērn uzņēmumi cietuši vairāk nekā mājsaimniecības, kompāniju bankrota gadījumu skaitam pieaugot par 10,4% - līdz 8934.

Philip Morris International rūpnīcā Klaipēdā vēl aizvien ražo cigaretes, jo cilvēki tās smēķē, bet tas mainīsies un mainīsies līdz ar valstu uztveres maiņu par alternatīviem bezdūmu produktiem vispār. Brīdī, kad tabakas karsēšana tiks atzīta par atšķirīgu no smēķēšanas, kaitinošo dūmu uz ielām kļūs krietni mazāk, līdz tie izsīks pavisam.

Tā rūpnīcas 30 gadu jubilejas laikā intervijā Dienas Biznesam atzina kompānijas prezidents Eiropā Massimo Andolina.

Kas patlaban notiek ar tabakas biznesu globālā mērogā? Mainās regulējumi dažādās valstīs, ekonomiskā un sociālā vide, cilvēku attieksme? Kādi ir galvenie kompānijas izaicinājumi?

Pirmā un nedaudz skumjā ziņa ir tā, ka, lai arī daudzi smēķētāji visā pasaulē atzīst, ka parasto cigarešu smēķēšana kaitē viņu veselībai, tomēr dažādu iemeslu dēļ viņi turpina smēķēt. Tomēr ir arī divas labas ziņas. Pirmkārt, pasaulē varam novērot smēķēšanas izplatības mazināšanos. Otrkārt, daļa pieaugušo smēķētāju pēdējo gadu laikā ir mainījuši savus ieradumus, pārejot uz produktiem, kas ir labāki gan viņiem, gan sabiedrībai. Jāteic, ka, globāli raugoties, tabakas industrija pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi episkas pārmaiņas, ja salīdzina ar citām industrijām. 2016. gadā kompānija pēc ilgstošiem pētījumiem paziņoja, ka plāno cigaretes pilnībā aizstāt ar zinātniski pamatotiem bezdūmu produktiem.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Patlaban nav runa par banku zaudējumiem, jo jau tagad esot skaidrs, ka šogad tāpat tās zaudēšot ievērojamas summas, taču šobrīd notiekot politiska izšķiršanās jautājumā par turpmāko virzienu kreditēšanas jautājumā, saka Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons.

Saeimas pieņemtais Maksātnespējas likums sagraus kreditēšanas vidi, to šodien pēc Valsts prezidenta kancelejā rīkotās sanāksmes par minētā likuma nodošanu otrreizējai caurlūkošanai parlamentā žurnālistiem teica Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons.

Viņš uzsvēra, ka neatkarīgi no tā, kāds būs šis likums, bankas to pildīs. Taču, ja tiks sabojāta kreditēšanas vide, tas skars visus. Jaunpieņemtās normas ietekmēs arī mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu. Izsniegtās ķīlas uzņēmumam vairs nebūs tik spēcīgas, līdz ar to bankas kredītus vairs neizsniegs, jo vienkārši nevarēs to darīt, klāstīja Tverijons.

Liela daļa pasaules uzmanības joprojām pievērsta pandēmijas statistikai. Pieejamie dati liecina, ka Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits pasaulē nupat pārsniedzis 10 miljonus un nāves gadījumu skaits – 500 tūkstošus.

Liela daļa valstu, lai apkarotu vīrusa izplatīšanos, izvēlējās pieslēgt savas tautsaimniecības. Tiesa gan, jau kādu laiku attiecīgie dažādie ierobežojumi tiek mazināti vai pat atcelti, jo maksa par nefunkcionējošām ekonomikām draudēja kļūt pārāk liela.

Lielu interesi izpelnījās tie, kas izvēlējās iet nedaudz citu ceļu, kur šajā ziņā visspilgtāk, šķiet, izcēlās Zviedrija. Tā kariņā ar pandēmiju pamatā aprobežojās ar valdības vadlīnijām par distancēšanos un rekomendācijām iedzīvotājiem pašiem būt atbildīgiem nevis ļoti stigru likumu ieviešanu, kas bloķētu būtisku daļu tautsaimniecības. Viens no šādas taktikas rezultātiem nu ir tas, ka lielākā daļa Eiropas Savienības valstis Zviedriju ierindo to valstu sarakstā, uz kurām ceļošana šobrīd joprojām nav droša. Var paspekulēt, ka Zviedrija bez maz vai tiek sodīta, ka tā izvēlējās iet citu ceļu.

Latvijas Krājbankas maksātnespējas administratora KPMG iesniegto maksātnespējas risinājumu Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apstiprinās vai noraidīs nākamajā nedēļā. FKTK uzsver, ka, lai uzsāktu bankrota procedūru, kreditoru sapulce nav jāsasauc.

Gadījumā, ja FKTK apstiprinās administratora lēmumu, tad maksātnespējas administrators sniegs pieteikumu tiesā, un tiesa lems par bankrota procedūras uzsākšanu. FKTK norāda, ka šādā gadījumā kreditoru sapulce nav jāsasauc. Ja administratora piedāvātais risinājums būtu bijusi bankas sanācija – tad saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 179. panta (1) prasībām sanācijas procesa sākšana būtu jāapstiprina gan komisijai, gan kreditoru sapulcei, norāda FKTK.

Bankrota procedūras gadījumā, pirmais prasītājs, kas saņems līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas, ir Noguldījumu garantiju fonds (NGF), skaidro komisija. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība ir šāda: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie kreditori (t. sk. noguldītāji, kuriem ir bijis vairāk nekā 100 tūkstoši eiro), procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, subordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri.

Latvijas problēma — mums nav normālas bankrota procedūras, žurnālā Saldo publicētā intervijā spriež finanšu konsultants Gundars Kuļikovskis.

«Ja neveicas biznesā, bankrota procedūra paredz to, ka tava atbildība par šo neveiksmi ir neierobežota laikā. Tātad, ja bankai paliec parādā 300 tūkstošus un esi personīgi galvojis, tad šis parāds nav limitēts laikā. Es nevaru kā Amerikā — pieteikt personīgo bankrotu un pēc pieciem gadiem atkal sākt biznesu. Šajā gadījumā es taču neesmu pārtērējis kredītkarti, ēdot dārgos restorānos, bet gan esmu investējis biznesā, garantējis un nobankrotējis un vēlētos pēc pieciem gadiem sākt no nulles,» stāsta eksperts.

Sīkāk lasīet laikraksta Dienas biznesa padomu žurnālā Saldo.

Kādreizējais finanšu pasaules gigants Lehman Brothers pavēstījis par savu iziešanu no bankrota aizsardzības procedūras. Turpmākajos gados kompānijas pamatnodarbošanās būs naudas atmaksas kreditoriem un investoriem.

Lehman Brothers, kuras sabrukums 2008. gada septembrī tiek uzskatīs par pasaules finanšu krīzes augstāko punktu, izmaksas kreditoriem uzsāks šā gada 17. aprīlī. Kopumā Lehman Brothers plāno izmaksāt 65 miljardus ASV dolāru, bet aprīlī kreditori saņems pirmos 10 miljardus, vēsta Reuters.

Iziešana no bankrota aizsardzības arī nozīmē, ka kompānija drīks izpārdot sev atlikušos aktīvus un šo naudu izdalīt saviem kreditoriem. Kompānija turpinās darboties ēkā Manhetenā, kur tā atradās pirms bankrota, tomēr vairs neaizņems tik plašas telpas.

Kā norāda kompānijas pārstāvji, tad pašlaik Lehman Brothers ir lielāka rīcības brīvība – tai vairs nav jālūdz tiesas atļauja, par katru aktīva pārdošanas darījumu.

Apdrošināšanas sabiedrības saņēmušas jau vairākus desmitus pieteikumu par atlīdzību saņemšanu vētrā cietušiem īpašumiem un automašīnām, turklāt prognozējams, ka to skaits vēl augs. Tādēļ šie zaudējumi ir vieni no lielākajiem vētras nodarītajiem zaudējumiem vēsturē, norāda kompāniju pārstāvji.

BTA Insurance Company SE līdz pusdienlaikam saņēmis 30 īpašumu apdrošināšanas un vairākus desmitus KASKO apdrošināšanas pieteikumus. Klientu pieteikto apdrošināšanas gadījumu informācija liecina, ka apdrošināšanas atlīdzību apmērs par pagājušās nakts vētras nodarītajiem postījumiem būs ievērojami lielāks nekā pērn visa gada laikā, kad par vētras postījumiem BTA izmaksāja apdrošināšanas atlīdzībās 35 tūkstošus latu, stāsta uzņēmuma pārstāvji. Vērtējot klientu īpašumiem nodarītos bojājumus, šī vētra varētu būt vispostošākā, nodarot vislielākos zaudējumus klientu īpašumiem BTA 20 gadu pastāvēšanas vēsturē.

Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas atbalsta programma Apvārsnis 2020 (Horizon 2020) ir vērsta uz Eiropas konkurētspējas stiprināšanu pasaules mērogā

«Programma ir vērsta uz to, lai zinātniskos atklājumus pārvērstu inovatīvos produktos un pakalpojumos, kas radītu jaunas iespējas uzņēmējdarbībai un uzlabotu cilvēku dzīvi. Tā stimulē ekonomiku, stiprina ES zinātnes un tehnoloģijas bāzi un rūpniecisko konkurētspēju nākotnē, tiecoties uz viedāku, ilgtspējīgu un iekļaujošu sabiedrību,» stāsta Iveta Cīrule, Apvārsnis 2020 Nacionālā kontaktpunkta eksperte. Apvārsnis 2020 līdzekļi paredzēti trīs galveno virzienu attīstībai – zinātnes izcilībai, līdera lomai rūpniecībā un sabiedrības problēmu risināšanai. «Projektu pieteikumus un partnerības biznesa organizācijas var veidot visos trīs virzienos. Veidojot projekta pieteikumus vai iesaistoties starptautiskajās partnerībās, ir svarīgi izvērtēt jau apstiprināto projektu tematiku un partnerības,» viņa uzsver. Projektus var iesniegt gan individuāli, gan partnerībā. Partnerus iespējams meklēt dažādos veidos, piemēram, Eiropas Biznesa atbalsta tīklā, Nacionālajā kontaktpunktā, Eiropas Komisijas projektu rezultātu vietnē Cordis. Tāpat tos iespējams atrast dažādās kontaktbiržās, kur iespējams satikties ar potenciālajiem partneriem un klātienē izrunāt iespējamo sadarbību un kompetences. Piemēram, šonedēļ notiks Eiropas Biznesa atbalsta tīkla rīkotā kontaktbirža biznesa tehnoloģiju un inovāciju izstādes Riga Comm 2017 ietvaros.

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio", kam ir ekskluzīvas tiesības rīkot mutisku izsoli Igaunijas republikas īpašumā esošiem diviem īpašumiem Rīgā. Izsolē tiek piedāvāts nekustamais īpašums un ēka Skolas ielā 13, un zemes gabals komerciālai apbūvei Klusajā centrā Vidus ielā 2. Pieteikšanās izsolei notiek līdz 10.novembrim, mutiska izsole – 16.novembrī.

Oficiāls paziņojums par Skolas ielu 13, LV-1010, Latvijas Republika

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas valsts īpašumu likuma 58.panta 1.punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina šāda nekustamā īpašuma publisku mutisko izsoli:

Nekustamais īpašums un ēka, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Skolas ielā 13, LV-1010 (kadastra numurs 01000200115, kopējā platība 5’832,3 kv.m., zemes gabala platība 1261 kv.m, Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV33891 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.5812. Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 4 500 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Lai arī šā gada oktobrī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu, kopumā par 2,2% sarucis Igaunijas prāmju kompānijas Tallink pārvadāto pasažieru skaits, klientu skaits maršrutā Zviedrija-Latvija, ir pieaudzis, liecina uzņēmuma paziņojums biržā NASDAQ OMX Baltic.

Tallink pārvadāto pasažieru skaits maršrutā Latvija-Zviedrija šā gada oktobrī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, ir pieaudzis par 5,4%. Tiesa gan, maršrutā Latvija-Zviedrija tiek pārvadāts vismazākais pasažieru skaits. Šā gada oktobrī maršrutā starp Latviju un Zviedriju tika pārvadāti vairāk nekā 54 tūkst. pasažieri iepretim 374 tūkst. pasažieru maršrutā Somija-Igaunija, kas ir visvairāk noslogotais maršruts.

Tallink maršrutā Somija-Igaunija šā gada oktobrī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo laika posmu, pasažieru skaits audzis par 0,9%. Otrajā noslogotajā maršrutā Somija-Zviedrija minētajā periodā pārvadāti 256 tūkst. pasažieru, kas ir par 7,6% mazāk nekā pērn oktobrī. Tāpat sarucis pārvadāto pasažieru skaits maršrutā Igaunija – Zviedrija. Šajā maršrutā gada laikā vērojams pasažieru skaita samazinājums 2,4% apmērā līdz 67 tūkst. pasažieru.