Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu. Pašlaik nav skaidrs, kuri cilvēki un politiskās idejas turpmāk valdīs Zviedrijā, norāda SEB analītiķi.

Eksperti pieturas pie iepriekšējām prognozēm, ka politisko kompromisu rezultātā veidosies brīvāka fiskālā politika, durvis uz svarīgajām strukturālajām reformām vēl nav aizcirtušās, «Swexit» risks ir zems, un Zviedrijas finanšu aktīvi no papildus risku uzcenojumiem necietīs. Piedāvājam 15 jautājumus un atbildes par jauno politisko situāciju un tās ietekmi uz Zviedrijas ekonomiku.

1. Kurš uzvarēja Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 2018. gadā?

Kā tika prognozēts iepriekš, vēlēšanu provizoriskie rezultāti iezīmē jaunu un sarežģītu politisko ainu. Vēlētāju līdzdalība bija augsta, apliecinot iedzīvotāju vēlmi ietekmēt politiskos procesus valstī. Labējā spārna populisti «Zviedrijas Demokrāti» (ZD) ieguvuši labākas pozīcijas, savukārt Sociāldemokrāti (S) un Moderātu partija (M), salīdzinājumā ar 2014. gada vēlēšanu iznākumu, ir lielākie zaudētāji. Visas astoņas parlamentā pārstāvētās partijas ir pārsniegušas 4% robežu un iekļuvušas arī jaunajā sasaukumā.

2017. gads metīs investētājiem nopietnu izaicinājumu, finanšu tirgos šis būs sarežģīts gads, iezīmīgs ar nestabilitāti un ļoti lielu politisko notikumu, tā saukto „melno gulbju”, iespaidu. D. Trampa prezidentūras sākums un joprojām neparedzamā ASV politika attiecībā uz brīvo tirdzniecību, Ķīnas valdības centieni iegrožot valsts ekonomikas pārkaršanu, OPEC vienošanās stabilizēt naftas cenas, vēlēšanas svarīgākajās ES ekonomikās – Vācijā, Francijā, Itālijā, referendums Nīderlandē, Brexit process – tie visi ir notikumi, kas 2017. gadā pilnīgi noteikti šūpos finanšu tirgus.

„Aktīvam investētājam tirgus nenoteiktība paver lielākas iespējas, tāpēc 2017. gads būs patiesi interesants, un investētāji var gūt labu peļņu. Mēs esam sagatavojuši perspektīvāko 2017. gada investīciju virzienu prognozes ikvienam kapitāla veidam – valūtām, akcijām, indeksiem, obligācijām un izejvielām. Pērn mūsu analītiķu komandai izdevās precīzi paredzēt tirgus virzienu visos kapitāla veidos, bet investētāji, kas izmantoja rekomendācijas par FTSE 100 indeksu, sojas cenas perspektīvām un Apple akcijām, ieguva labu investīciju atdevi, jo šo pozīciju izmaiņas sasniedza pat 12-16%. Kredītpleca iespējas izmantojušo investētāju peļņa attiecīgi bija vēl lielāka,” – aktīviem investētājiem domāto 2017. gada prognožu paketi piedāvā uzņēmuma TMS Brokers analītikas nodaļa .

Atmet teikumu par spēcīgākas Zviedrijas kronas nepieļaušanu

Pēdējo gadu laikā finanšu tirgū tendences lielā mērā ieskicējušas centrālās bankas. Dažkārt tās, mēģinot palīdzēt vietējai tautsaimniecībai, mērķējušas arī uz valūtu kursiem. Pirms kāda laika skaļāk tika runāts par tā saucamajiem procentlikmju un valūtu kariņiem, kas paredzēja, ka tās pašas centrālās bankas mazāk vai vairāk atklāti mēģina panākt vietējo valūtu vājināšanos. Būtībā Rietumu pasaulē vērojamam vispārējam ekonomikas izaugsmes un inflācijas trūkumam palīdzību varēja sniegt vājāka valūta.

Valstu centrālās bankas, nosakot zemākas procentlikmes un nodarbojoties ar likviditātes drukāšanu, parasti pavājina vietējo valūtu. Dažkārt bija dzirdami viedokļi, ka tas, kas tika pieredzēts, bija mūsdienīga un netradicionāla konkurējoša valūtu devalvācija, kur notika sacensība, kurš likmju ziņā «noies zemāk» vai vismaz nāks klajā ar vispārliecinošāko retoriku. Būtībā daudzas valstis nosacīti iesaistījās mērenā tirdzniecības cīņā. Ekonomikas izaugsme daudzviet bija deficīts, un šādos laikos jādomā, kā to reanimēt. Šāda reanimēšana, ja nepieciešams, var notikt uz kaimiņu rēķina. Attiecīgi – ja viens pieņem kādus pasākumus, kuri vājina valūtu, otram ir jāmēģina likt kaut ko pretī papildu drukāšanas vai vēl zemāku likmju izteiksmē.

Zviedrijas krona pagājušajā nedēļā daļu zaudējumu atguva, bet šo nedēļu atkal uzsāka uz vājas nots, kas eiro cenu pacēla virs 9,75 kronu atzīmes, jaunākajā valūtu apskatā norāda SEB bankas Finanšu pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš.

Pēc septembra datiem, ražošanas apjomi Zviedrijā mēneša laikā pieauguši par 2,2%, bet gada laikā par 4,5%.

Ražotāju dati pagājušajā nedēļā bija galvenais kronas atbalsts. Tikmēr Eiropas Centrālās bankas un Zviedrijas CB uzvedība ir kronas vājuma iemesls. Otrdien tiks publicēti Zviedrijas oktobra inflācijas dati, kuri var ietekmēt viedokli par kronas procentu likmju nākotni un attiecīgi kronas cenu, atgādina eksperts.

Zviedrijas kronas vērtība samazinājusies līdz zemākajam līmenim kopš finanšu krīzes, liecina Blomberg dati.

Tādējādi centrālajai bankai varētu būt pienācis brīdis, kad jāsāk celt bāzes procentu likmes. Zviedrijas centrālās bankas Riksbank vadītājs Stefans Ingvess un citas amatpersonas šonedēļ, 6.septembrī, tiksies, lai apspriestu lielākās Ziemeļvalstu ekonomikas monetāro politiku. Visi 24 Bloomberg aptaujātie eksperti prognozē, ka centrālā banka šoreiz likmi atstās esošajā līmenī – mīnus 0,5%, taču visdrīzāk komentāros par nākotni šī tēma varētu tikt apspriesta.

«Krona šobrīd ir tik vāja, ka šis faktors komentāros tiks iekļauts,» prognozē Nordea AB galvenā ekonomiste Annika Vintša. Tajā pašā laikā viņa arī piebilst, ka inflācija ir vāja, tādēļ šonedēļ likmes netiks celtas.

Zviedrijas centrālā banka izskata iespēju radīt savu digitālo valūtu, vēsta thelocal.se.

Ja patiešām «dzims» e-krona, Riksbank kļūs par pirmo centrālo banku pasaulē ar savu digitālo valūtu. «Jo mazāk Zviedrijā dzīvojošie izmanto banknotes un monētas, jo skaidrāks kļūst tas, ka Riksbank jāizpēta, vai būtu nepieciešams emitēt elektronisko naudu kā papildinājumu tai naudai, kas ir patlaban,» skaidro Zviedrijas centrālā banka.

Skaidra nauda Zviedrijā piedzīvo lēnu nāvi. Banknošu un monētu skaits apgrozībā kopš 2009. gada samazinājies par 40 procentiem. Zviedri ir vieni no pasaulē aktīvākajiem maksājumu karšu lietotājiem.

Pasaules ekonomika pārliecinoši dodas augšup, un optimisms ir kļuvis par noteicošo noskaņojumu visās valstīs, kuras uzskatām par globālās ekonomikas dzinējspēkiem. Šīs tendences noteiks arī pozitīvo vektoru Latvijā.

Tuvākajos gados varam gaidīt algu pieaugumu, bezdarba samazināšanos un augošus eksporta rādītajus. Taču ir jāsāk gatavoties lejupslīdes fāzei, kas neizbēgami sekos pašreiz briestošajai eiforijai, secināts SEB bankas jaunākajā globālās ekonomikas apskatā Nordic Outlook.

«Pagājušajā gadā Baltijas valstis parādīja stabilu ekonomisko izaugsmi, ko veicināja labie rezultāti eksportā. IKP šogad turpinās augt veselīgā tempā, un to veicinās gan aktīvāks patēriņš, gan labvēlīgā situācija eksporta tirgos. Lielākā problēma saistās ar saspringto situāciju darba tirgū, kas var iegrožot potenciālo izaugsmi. Latvijas IKP prognoze šim gadam ir 4.1%, Lietuvas – 3.2%, Igaunijas – 3.5%,» norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

ASV FRS vadība 2.novembrī kārtējo reizi paaugstināja ASV dolāra bāzes procentu likmi. Jaunais bāzes procentu likmju koridors ir 3,75%-4,00% (grafikos bieži attēlo koridora augšējo atzīmi).

Vienlaicīgi ASV FRS turpinās savu aktīvu mazināšanu. Vēl martā ASV FRS aktīvi bija pārsnieguši 8,96 triljonus ASV dolāru, bet līdz oktobrim aktīvi jau samazināti par vairāk nekā 242 miljardiem dolāru.

Globālā ietekme

ASV dolāram šobrīd vērojams straujākais procentu likmju kāpums kopš septiņdesmito gadu beigām. Tas nevar neatstāt būtiskas sekas uz globālo finanšu tirgu. Pēc BIS (Bank for International Settlements) šī gada otrā ceturkšņa datiem parāds ASV dolāros ārpus ASV pārsniedz 13 triljonus dolāru, bet ASV iedzīvotāji, uzņēmumi un valdības institūcijas aizņēmušās 66,8 triljonus dolāru. 75 bāzes punktu paaugstinājums šādam dolāru kredītu apjomam procentu izmaksas pasaulē sadārdzina par aptuveni 50 miljardiem dolāru mēnesī (vairāk nekā 8 miljardi ārpus ASV un ap 42 miljardiem dolāru ASV). Protams, viss parāds netiek pārfinansēts vienā dienā un procentu likmju paaugstināšanas ietekme uz tirgu pilnā apmērā būs jūtama tikai vairāku mēnešu laikā. Svarīgi atzīmēt, ka pie parāda apkalpošanas izmaksu pieauguma ārpus ASV vēl jāpieskaita klāt ASV dolāra vērtības kāpums. ASV dolāra indekss šogad kāpis par vairāk nekā 17%. Šo indeksu rēķina kā dolāra vērtības izmaiņas pret valūtu grozu kurā ietilpst eiro (58%), Japānas jena (14%), britu mārciņa (12%), Kanādas dolārs (9%), Zviedrijas krona (4%) un Šveices franks (4%).