Ecattus apģērbu sortiments paplašinās, saglabājot savu rokrakstu un aplikāciju tehniku.
Kopš DB iepriekšējā reizē rakstīja par apģērbu zīmolu Ecattus un tā izveidotājām māsām Eviju Kalvi un Ingu Radeiko, ir nodibināts uzņēmums SIA Ecattus, pieaudzis tā darbinieku skaits no trim līdz sešiem. Uzņēmumam tagad ir arī sava darbnīca. «Tam ir gan plusi, gan mīnusi. Šobrīd mēs to uztveram kā lielu plusu, jo varam ātri reaģēt. Taču, no otras puses, ja vēlas lielākus apjomus, jāpieņem darbā vēl vairāk darbinieku, jāiepērk papildu aparatūra. Iespējams, ar laiku kādu daļu darbu veiksim savā uzņēmumā, bet daļu pirksim kā ārpakalpojumu,» pieļauj Inga.
Uz izstādi mācīties
Savulaik Ecattus šuva vien krekliņus, bet tagad sortimentu papildina arī džemperi, kleitas, virsjakas u.c. Ar katru kolekciju apģērbu sortiments paplašinās, un māsas vēro, kāda ir cilvēku atsaucība. «Ja cilvēkiem patīk, saprotam, ka no mūsu zīmola gaida plašāku sortimentu. Katrā apģērbā mēģinām saglabāt savu rokrakstu,» saka Inga.
Šī gada janvārī Ecattus piedalījās ielu modes izstādē Berlīnē. «Tā bija laba pieredze. Protams, zinājām, ka pasaulē ir daudz dažādu zīmolu, bet tā bija pirmā reize, kad saskārāmies ar to tieši – ir tik daudz konkurentu dažādos līmeņos,» saka Evija. Lai arī izstādē dalībnieku bija daudz, tikai daži pārstāvēja aplikāciju tehniku. «Lai gan mums likās, ka šī tehnika ir kaut kas vienkāršs, ļoti maz zīmolu ar to strādā. Šobrīd aktuālāka tehnika daudziem ražotājiem ir apdruka. Vēl ir sastopami izšuvumi, arī tos var radīt, izmantojot mašīnu, bet aplikācijas nevar izstrādāt bez roku darba, kas ir laikietilpīgi,» saka Inga. Latviju izstādē pārstāvēja vien zīmoli Ecattus un One Wolf. Iespējams, tāpēc, ka šī ir viena no dārgākajām izstādēm un ierobežotu finanšu līdzekļu dēļ daudzi nevar atļauties tur piedalīties, turklāt Latvijā nav daudz ielu modes zīmolu, pieļauj māsas. Viņas uzsver, ka nozīmīgs atbalsts bija Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras līdzfinansējums dalībai izstādē. Pasākumā uzņēmumam ir iegūti kontakti ar potenciālajiem sadarbības partneriem un tagad ir jāstrādā ar tiem.
Braucot uz izstādi, viņas vienojās, ka nepārdzīvos, ja dalība tajā uzreiz neatmaksāsies, uztvers to kā maksu par «universitāti». «Esam domājušas – savā izglītībā tik un tā būtu jāiegulda. Vai tā būtu vēl viena augstākā izglītība vai kādu kursu apmeklējums – viss maksā. Mēs šobrīd esam izvēlējušās praktisko izglītību,» saka Inga.
Sāk ar Baltiju
To, ka pēdējā laikā rodas arvien jauni apģērbu zīmoli, māsas vērtē pozitīvi – tas neļauj atslābināties un rada papildu konkurenci. Daudzi sākotnēji uz šo biznesu lūkojoties caur rozā brillēm – līdzīgi kā Inga un Evija. «Tagad saprotam reālo situāciju. Ar Latviju vien nepietiek, ir ļoti jāiespringst, lai atrastu ārzemju partnerus. Tāpēc nolēmām piedalīties izstādē – riskēt, rakstīt projektu, ieguldīt. Nav variantu – ir jāpiedāvā prece citiem,» saka Inga. Pirmos divus gadus Ecattus koncentrējās uz Latvijas tirgu, bet tagad palēnām sāk izmēģināt spēkus arī Lietuvā un Igaunijā, sadarbojoties gan ar internetveikaliem, gan maziem veikaliņiem. «Salīdzinot to, cik mēs pārdodam Latvijas veikalos un Lietuvā, Igaunijā, apjomi ir līdzīgi,» atklāj Inga. Viņa uzsver, ka šis ir tikai sākums un vēl ir daudz jāiegulda.
Domājot par to, kā sākt eksportu, viņu domas šaudījušās no Austrālijas līdz Amerikai. «Mums kā nepieredzējušiem cilvēkiem saprotamākais ir tas, kas ir tepat blakus. Kad apgūsim Lietuvu un Igauniju, varēsim spert nākamos soļus. Maziņš zīmoliņš nevar tā vienkārši paņemt karti un izvēlēties, kur realizēt savu preci,» uzskata Evija.
Runājot par vietējo tirgu, Inga teic, ka daudzi veikali, kas tirgo vietējā dizaina preces, nevis tās iepērk, bet sadarbojas ar uzņēmumu uz realizācijas līguma pamata, t.i., ražotājs naudu saņem vien tad, kad veikalnieks konkrēto preci ir pārdevis. «Absurdākais – latviešu veikali ārzemju zīmolus iepērk, bet ar vietējiem sadarbojas uz realizācijas līguma pamata. Varbūt baidās riskēt,» viņa pieļauj. Tiesa gan, Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi sadarbojas ar līdzīgiem noteikumiem.
Apgūst darba laiku
Kādas ir pirmās mācības biznesā? «Varbūt par maz plānojam savas finanses – sākumā kaut ko izdarām un tad plānojam, cik tas maksās un kā savilksim galus,» neslēpj Inga. Esot grūti būt radošam, tajā pašā laikā rēķināt izmaksas. Tomēr viņas ir iemācījušās rūpīgāk plānot savu biznesu. Strādājot pie jaunas kolekcijas, nav citu variantu – jāpērk audumi un jādomā uz priekšu. Uzņēmums ir saņēmis Altum aizdevumu. «Sākumā ļoti pretojāmies šai domai – ņemt aizdevumu, jo likās, ka visu varam pašu spēkiem. Taču vienā brīdī nonāc strupceļā – pasūtījumi ir, bet audums, ko pa pāris metriem pirki veikalā, ir beidzies, pasūtījumu izpildīt nevari un esi spiests izdomāt, kā to paveikt,» saka Inga.
Inga un Evija iepriekš projektu neuztvēra pārāk nopietni un attiecīgi arī apkārtējo attieksme bija līdzīga. Šobrīd māsu pieeja ir mainījusies. Bija jāpaiet ilgam laikam, lai arī apkārtējie saprastu, ka tas tiešām ir darbs. Agrāk viņas nebija nodefinējušas, kas ir brīvdiena un kas – darba diena, tagad nodalīts ir darbalaiks un brīvdienas, kad māsas cenšas par darbu nedomāt. Taču šāda apziņa nākot tikai ar laiku. Evija teic, ka agrāk viņas strādājušas gandrīz nepārtraukti, bet šāds režīms nogurdina, izsmeļ enerģiju. Tomēr Inga nedomā, ka kādudien Ecattus varētu uztvert kā kaut ko attālinātu – tas vienmēr būs viņu mazais bērniņš.
Runājot par to, vai viegli ir vienā uzņēmumā strādāt ģimenes locekļiem, Evija teic, ka sākumā māsas strīdējušās teju par katru nieku, jo katra gribēja pierādīt savu taisnību, bet tagad ir iemācījušās pielāgoties un respektēt otras viedokli, kļūstot elastīgākām. «Mēs esam nodalījušas pienākumus – iepriekš visu darījām abas un reizēm dubultā, tagad ir izkristalizējies, ko katra dara. Tagad ir lielāka sadarbība – viena padod ideju, otra pieliek kaut ko klāt un mamma visu ieliek smukā rāmītī,» saka Inga.
#1/16
#2/16
Evija Kalve un Inga Radeiko
#3/16
Evija Kalve un Inga Radeiko
#4/16
#5/16
#6/16
#7/16
#8/16
#9/16
#10/16
#11/16
#12/16
#13/16
#14/16
#15/16
