Brenguļu alus saimnieki par vienu no Latvijas alus nozares lielākajiem izaicinājumiem sauc cīņu ar importēto alu.

Jau kopš 1969. gada Abula upes krastā atrodas alus darītava, kurā kādreiz alu brūvēja kolhozs Vārpa. 1992. gadā Freivaldu ģimene alus darītavu pārpirka un izveidoja SIA Abula. Uzņēmuma līdzīpašnieks Māris Freivalds atzīst, ka viegli darboties nozarē nav, ir pat smagi, taču ar kaut ko ir jānodarbojas. «Mums ir satraukums, jo tiek ievests liels apjoms ārzemju alus. Vairāk nekā puse no visa pārdotā Latvijā, taču mēs lielu konkurenci neizjūtam, jo mums ir savs tirgus un faktiski katru gadu tas palielinās,» stāsta uzņēmuma direktors Juris Freivalds. Zināms, ka Brenguļu alus pazīstams ar savu neatkārtojamo garšu. Uzņēmējus satrauc fakts, ka no ārvalstīm tiek ievests lēts alus, bet alkohola akcīzes nodoklis no 2010. gada pieaudzis divas reizes.

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā izbrūvētā alus apjoms ir sarucis vairāk nekā uz pusi. Pērn un šogad Latvijā alus imports pārliecinoši pārsniedz Latvijā izbrūvētā alus apjomu.

Alus imports Latvijā turpina un turpinās augt. Lielās alus ražotnes brūvē tur, kur lētāk un lētāk ir ražot Lietuvā un Igaunijā, nevis Latvijā. Kopējais alus tirgus Baltijā samazinās, tādēļ lielie alus ražotāji ietaupa, konsolidējot savu ražošanu. Pudeles ar latviski skanīgiem alus nosaukumiem arvien retāk rotās uzraksts «ražots Latvijā», to aizstājot ar «izplatītājs» , kas nozīmē - nav ražots Latvijā. Tādēļ ļoti atbalstu «Rimi» jauno iniciatīvu pie alus cenām līdzīgi vīnam norādīt arī alus izcelsmes valsti, tā sniedzot pircējiem pilnu informāciju.

Mazās alus darītavas pieder vietējiem uzņēmējiem, kas vēlas dzīvot, strādāt, brūvēt alu Latvijā. Mazo alus darītavu nopelnītais paliek Latvijā, ieguldot alus darītavu attīstībā un gardēžu tūrismā. Tās veicina vietējo nodarbinātību un veic daudz lielākas nodokļu iemaksas valsts budžetā uz katru Latvijā pārdoto alus litru, nekā importa alus. Mazās alus darītavas godīgi norāda alus sastāvdaļas un brūvēšanas vietu un liek uzsvaru uz alus garšu, jo ar cenu tās nespēj konkurēt. Mazās alus darītavas attīsta alus eksportu, popularizējot Latviju kā gardēžu tūrisma galamērķi. Tās neseko klasiskai konkurences stratēģijai par lielāku tirgus daļu, jo ir mazas un to brūvēšanas jaudas - ierobežotas. Mazās alus darītavas cenšas sadarboties un viena no otras atšķirties ar garšu un stāstu, lai veidotu alus baudīšanas kultūru Latvijā un vairotu izpratni par mazajām amata alus darītavām. Savā ziņā mazās alus darītavas konkurē pašas ar sevi, lai nevis gulētu uz lauriem, bet radītu jaunas alus garšas, kas ir vēl bagātākas, vēl aizraujošākas par jau iecienītajām. Un tas ir bezgalīgs radošs process.

Pašlaik Latvijā no visa patērētā alus 41 % tiek saražots Latvijā, bet 59 % tiek importēti no citām valstīm.

To tirgus uzraudzībā secinājusi Konkurences padome (KP). Tā novērojusi, ka alus izplatīšanas tirgus Latvijā pēdējo 10 gadu laikā ir piedzīvojis būtiskas izmaiņas - ir palielinājies gan tirgus dalībnieku skaits, gan mainījušās to tirgus daļas, tāpat palielinājušies patēriņam nodotie alus apjomi, it īpaši importa alum, ko var skaidrot ar populāru alus ražotņu pārcelšanu ārpus Latvijas un patērētāju augsto lojalitāti pret alus produkciju kopumā.

KP iepriekš veiktā tirgus uzraudzībā, kurā analizēja alus izplatīšanas tirgu periodā no 2006. gada līdz 2008. gadam, konstatēja tirgū izteiktus divus līderus - AS "Aldaris" un AS "Cēsu alus" ar kopējo tirgus daļu vairāk nekā 70 %.

Mērķējot uz daudzmiljonu alus baudītājiem Krievijā un plānojot iekarot eksotisko Ķīnas tirgu, jauna čehu alus darītava Stargorod nobāzējas arī Rīgā.

Klātesot Čehijas un Ukrainas vēstniekiem Latvijā, trīssimt gadu senajā, vēl Ziemeļu karu pieredzējušā ēkā Daugavas labajā krastā atklāts jauns alus restorāns, kurā alus tiek brūvēts pēc čehu tehnoloģijām. Restorāna dibinātājs UBC Group prezidents Igors Gumennijs atklāj, ka Latvija ir ļoti pievilcīga vieta uzņēmējdarbībai. Viņš redz brīvu vietu alus restorānu attīstībai, tāpēc arī veiktas investīcijas ārpus Ukrainas, kur uzņēmumam pieder trīs alus restorāni. Stargorod stratēģija – atvērt savus restorānus lielākajās Krievijas pilsētās, kā arī perspektīvā tos attīstīt tālajā Ķīnā.

Stargorod – tā ir alus darītavu un restorānu ķēde. Mums pieder trīs restorāni Ukrainā – Harkovā, Ļvovā un Doņeckā. Ukrainā esam vēl vairāku restorānu būvniecības stadijā – tie atradīsies Kijevā, Dņepropetrovskā, Zaporožjē un meklējam vietu arī Odesā. Rīga mums ir dabiska vieta postpadomju telpā Baltijā. Jau šonedēļ atvērsim savu restorānu Sočos, kur būs olimpiskās spēles, un martā jauns restorāns būs Sanktpēterburgā. Pēc tam plānojam atvērt savus restorānus visās lielākajās Krievijas pilsētās. Tālākā vieta, kur domājam strādāt, būs Ķīna.

Alus patērētāju paradumi pēdējā laikā izteikti mainās – šogad par aptuveni 8% ir pieaudzis ekskluzīvā alus tirgus segmenta īpatsvars.

To liecina kompānijas Nielsen pētījums. AS Aldaris, kas ir viens no lielākajiem uzņēmumiem, kuri strādā alus un bezalkoholisko dzērienu nozarē, pieprasījums šajā segmentā audzis par 50%. Līdzīgu pieaugumu segmentā nākamgad paredz arī SIA Valmiermuižas alus.

Alus nozarei kopumā 2018. gads nesis ne vienu vien jaunumu. Piemēram, 1. martā tika paaugstināts akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem. Alus cenu ietekmēja arī PET iepakojuma aizliegums. Šā gada pirmajā ceturksnī pārdotā alus daudzums samazinājās. Pēc karstās vasaras var secināt, ka 2018. gads alus nozarē aizvadīts samērā veiksmīgi, apliecināja Latvijas Alus darītāju savienībā.

Dažādu administratīvo slogu ietekmē alus cenas veikalos aug, un tas notiek vienlaikus ar patērētāju meklējumiem pēc jaunām, ekskluzīvām garšām. Dienas Bizness aptaujā konstatēja, ka daļa patērētāju savas prasības paaugstinājuši tieši cenas pieauguma dēļ.

Aizvadītajā karstajā vasarā alus tirdzniecība veikusies labi, tomēr akcīzes nodokļa celšana produktam un izejvielu cenu pieaugums nevieš optimismu nozarē, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šā gada vasara nesusi arī nepatīkamu pārsteigumu – miežu raža neder iesalam – tas būs dārgāks. Latvijas aldari aicina politiķus nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus, kas palielinātu alus ražošanas izmaksas.

«2018. gada martā alum akcīzes nodoklis tika paaugstināts par 50%. Pēdējo divu gadu laikā tas ir audzis par 60%, bet nākamā gada pavasarī pieaugs vēl par 9%. Karstā vasara ir nesusi ne tikai alus patēriņa pieaugumu, bet arī to, ka Latvijā un tuvējās kaimiņvalstīs mieži alus iesala ražošanai nav derīgi un izejmateriāla cena būs augstāka. Nozare cer uz jaunievēlētās Saeimas deputātu izpratni par alus ražošanas nozīmīgumu Latvijas tautsaimniecībā un sagaida, ka turpmāk netiks pieņemti sasteigti un nepārdomāti politiski lēmumi attiecībā uz nozari ietekmējošo likumdošanu,» Dienas Biznesam pauda Latvijas Alus darītāju savienības (LADS) izpilddirektors Pēteris Liniņš.

Alus nozare pēdējā gada laikā saņēmusi vairākus triecienus, kas, visticamāk, būtiski ietekmēs nozares tālāko attīstību

To intervijā DB atklāj Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš.

Kāds alus darītājiem bijis pagājušais gads?

Gads bijis piesātināts ar dažādām aktualitātēm. Gribētos, lai tās būtu saistītas ar pozitīvām tendencēm, taču jāatzīst, ka mēs saskaramies ar daudzām valsts institūciju aktivitātēm, kas mūs ietekmē negatīvi. Jāmin gan nodokļu politika, gan alkoholisko dzērienu aprites jautājumi, kas skar arī alus nozari. Tāpat jārunā par iepakojuma ierobežošanu, kas attiecas uz divu litru PET pudelēm. Tas tika pamatots ar sabiedrības veselības interesēm, bet faktiski šis risinājums necīnās ar patiesajiem iemesliem un tos nerisina. Es to sauktu par politisku lēmumu, kas nav balstīts uz realitāti, ekonomiku un sabiedrības veselības mērķiem. Viss kopumā atstāj negatīvu ietekmi uz nozari, ņemot vērā vēl nodokļu politikas izmaiņas. Ja iepriekš tika panākta vienošanās, ka akcīzes nodoklis tiks celts pakāpeniski trīs gadu periodā, tad pagājušajā vasarā nodokļu reformas kontekstā plāni tika mainīti un akcīzes nodoklis būtiski pieauga. Ja iepriekš akcīzes nodoklis bija paredzēts samērīgs, tad kopš šī gada marta tas ir par 50% augstāks.

Šodien Mežotnes pilī, klātesot aldariem, dažādu organizāciju pārstāvjiem un amatpersonām, tika pasniegtas Latvijas Alus gada balvas 2014 - pavisam 11 nominācijās.

Vidējo un mazo alus darītavu grupā visvairāk balvu saņēma SIA Valmiermuižas alus, bet lielo alus darītavu grupā – AS Cēsu alus, katra trīs nominācijās. Kā norāda vērtēšanas komisijas pārstāvji, Valmiermuižas alus panākumi ir likumsakarīgi – kā mazā alus darītava ierobežotu resursu apstākļos tā aktīvi nodarbojusies ar Latvijas mazo alus darītavu produkcijas popularizēšanu un nozares popularizēšanu kopumā. Savukārt AS Cēsu alus pērn kļuvusi par Latvijas lielāko alus darītavu un veikusi plašas aktivitātes korporatīvi sociālās atbildības jomā.

Nominācijā Lielākais alus tirdzniecības kāpums HoReCa grupā lielo alus darītavu grupā balvu ieguva AS Aldaris, bet vidējo un mazo alus darītavu grupā – SIA Valmiermuižas alus, vērtējot alus tirdzniecības apjomu kāpumu viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas nozarē atsevišķās alus kategorijās.

Pirmdien Ministru kabineta komitejas (MKK) sēdē nolemts, ka Veselības ministrijai (VM) ir jāturpina diskusija ar nozarēm saistībā ar alus un vīna reklāmu ierobežošanu televīzijā.

Alus ražotāju nozare tuvākajā laikā arī izstrādās savus priekšlikumus, kas vērsti uz atbildīgu alkohola patēriņu, un iesniegs tos VM, informē ražotāju pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Pēc nozaru aprēķiniem VM rosinātie reklāmas ierobežojumi medijiem varētu radīt zaudējumus vairāk nekā viena miljona eiro apmērā, sporta nozarei – aptuveni 0,5 miljonu eiro apmērā, bet reklāmas industrijai – 300 tūkstošu eiro apmērā. Turklāt daudzu citu valstu pieredze rāda, ka šādi ierobežojumi nedod cerēto rezultātu. Gluži pretēji, tas veicina stiprā un lētākā segmenta alkohola patēriņu.

Pret ierobežojumiem ir arī LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: «Šī VM iniciatīva ir tuvredzīga. Nav ņemts vērā, cik lielu ietekmi alus un vīna reklāmas aizliegums atstās uz ekonomiku, jo skartas ir vairākas saistītās nozares, kurās nodarbināts liels skaits cilvēku – alus ražotāji, TV, radio, reklāmas un sporta nozares. Mēs visi zinām, ka ar aizliegumiem grūti kaut ko panākt. Ir citi daudz efektīvāki līdzekļi, par kuriem VM nevēlas klausīties.»

#Īpaša vērība 2017.gadā alus darīšanas jomā pievērsta ilgtspējīgai attīstībai, uzsverot vienotas vides, sociālā un ekonomiskā attīstības nozīmi.

Konkursa Latvijas Alus gada balva 2017 nominācijā Lielākais kāpums alus eksporta tirgū par labākajām atzītas alus darītavas Cēsu alus un Valmiermuižas alus, aģentūra LETA uzzināja no konkursa organizatores, biedrības Alus brālība.

Alus darītava Cēsu alus atzīta par labāko lielo uzņēmumu grupā, bet Valmiermuižas alus - par labāko mazo uzņēmumu grupā.

Alus darītava Cēsu alus šogad saņēma balvu kā labākā arī nominācijā Lielākais alus tirdzniecības kāpums HoReCa grupā, bet nominācijā Lielākais alus tirdzniecības kāpums veikalu grupā par uzvarētāju atzīta zīmola Tērvetes alus darītava AS Tērvetes AL, bet atzinības rakstus šajā grupā saņēma Bauskas alus un SIA Alus nams.

Līdz ar akcīzes nodokļa pieaugumu martā par 51% un ieviestajiem PET iepakojuma ierobežojumiem, strauji samazinājies Latvijā saražotā un patērētā alus daudzums, liecina jaunākie alus nozares un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

VID dati rāda, ka Latvijas alus tirgus kritums martā sasniedzis 15% un tā ražošanas apjomi samazinājušies par 35%, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn. Nozares apkopotā informācija arī liecina, ka līdzīgas tendences saglabājušās aprīlī, kad alus tirgus samazinājās par 12%.

«Kritums alus tirgū bija sagaidāms, jo alus tirgus pēdējos gados Latvijā stagnē un turas virs ūdens, pateicoties pierobežas tirdzniecībai ar Igauniju, kas veido aptuveni 10% no visa Latvijas alus tirgus. Šī situācija spilgi apliecina, cik svarīga ir pārdomāta un konkurētspējīga nodokļu politika, lai kāda no tautsaimniecības nozarēm spētu veiksmīgi pastāvēt,» komentē Ināra Šure, Latvijas Alus darītāju asociācijas vadītāja.

Biedrības "Latvijas Neatkarīgie aldari" šodien plkst.10 devās gājienā uz Saeimu un Rīgas domi.

Biedrībā norāda, ka aldarus satrauc valsts nepārdomātā politika attiecībā pret vietējiem alus ražotājiem. Nosakot vienādus regulējumus gan alus, gan stiprā alkohola un destilātu ražotājiem, esot būtiski ietekmēta alus ražotāju konkurētspēja un vietējā amata alus vieta veikalu plauktos attiecībā pret ārvalstīs ražoto masu produkciju.

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā izbrūvētā alus apjoms samazinājies vairāk nekā divas reizes, kļūstot par pārliecinošiem alus importētājiem, kamēr krievu nacionālā dzēriena degvīna pārdošanas apjomi Latvijā ievērojami auguši. Lai atgādinātu par Latvijas nacionālā dzēriena – alus – nozīmīgumu vietējiem lēmumu pieņēmējiem un nodotu aldaru vēstules ar aicinājumu rīkoties Latvijas interesēs un glābt vietējā amata alus nozari, 15. februārī Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrība (LNAB), nesot lielizmēra mucas, devās gājienā no Aldaru ielas Vecrīgā līdz Saeimai un Rīga domei.

Lai gan Latvijā ir plaša alus izvēle un vairākas mazās alus darītavas, mums joprojām ir, uz ko tiekties. Šobrīd nelielo craft alus darītavu produkcija, lielākoties, paliek Latvijas tirgū.

“Ziemeļu enkuram” vasarās nākas pat atteikt pasūtījumiem, jo ražošanas kapacitāte tik tikko spēj apmierināt pieprasījumu. Lai iekarotu ārvalstu tirgus, pagaidām nav pietiekami lielu ražošanas apjomu.

Pie mums ir ļoti daudz alus darītavu, tomēr aizvien ir vieta attīstībai. Raugoties nākamo piecu gadu griezumā, varam prognozēt, ka konkurence paplašināsies un klāt nāks jauni ražotāji, bet, protams, kāds arī neizturēs konkurenci un beigs darbību. Viss atkarīgs gan no ražošanas apjomiem, gan kvalitātes.

Arī produktu kvalitātes ziņā mums ir vieta izaugsmei – vienlaikus tirgū ir gan pasaules kvalitātes craft darītavas, gan vidēja līmeņa kvalitātes produkti.

Uzņēmums kā darba vieta, kurā pelnīt naudu iztikai? Šis koncepts jau labu laiku ir novecojis un to praktizējošiem uzņēmumiem kļūst aizvien grūtāk piesaistīt un noturēt darbiniekus. Dažādās valstīs veikti pētījumi rāda, ka šodien cilvēki, jo īpaši no jaunākās, Z paaudzes, lielu uzmanību pievērš darba vides kvalitātei un jēgpilnam darbam Tā ietver gan kolektīvā valdošo atmosfēru, gan ārpusdarba pasākumus, gan iespēju realizēt darbinieka pārliecību, piemēram, rūpes var vidi.

Pozitīvas darba vides veidošana nav tikai izdabāšana valdošajām tendencēm vai «spalvu spodrināšana». Ja uzņēmumā valda slikts mikroklimats, darba produktivitāte krītas. Kvīnsas Biznesa skolas un tirgus izpētes centra Gallup pētījumos noskaidrots, ka kolektīvos ar sliktu darba vidi ir par 37% vairāk darba kavējumu, par 49% vairāk nelaimes gadījumu un tiek pieļauts par 60% vairāk kļūdu. Līdz ar to cieš arī finanšu rādītāji – produktivitāte ir vidēji par 18% zemāka nekā kompānijās ar labu darba vidi, rentabilitāte – par 16% zemāka, un darba vietu skaits aug par 37% lēnāk. Lielajās akciju sabiedrībās tas atsaucas arī uz akciju vērtību – to cena laika gaitā mēdz noslīdēt līdz pat 65% zemākam līmenim nekā konkurentiem. Lieki piebilst, ka uz šādām darba vietām strādājošie neraujas, un arī no tām dodas prom biežāk nekā no uzņēmumiem ar patīkamu darba vidi.

Labie laikapstākļi maijā veicinājuši alus noietu un daži alus ražotāji jau raizējas, ka alus uz Jāņiem var pietrūkt.

Ja marts pēc akcīzes palielināšanas, aukstā laika dēļ un pieaugušo komunālo rēķinu dēļ izskatījās ļoti drūms, tad pusgada rezultāti būs optimistiskāki, tieši pateicoties maija mēnesim, skaidro alus darītavas Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis.

Lielākajai daļai mazo alus darītavu jūnijā un, iespējams, uz Jāņiem alus var pietrūkt, jo jaudas ir ierobežotas un mazās alus darītavas jau tā strādā uz pilnu jaudu, viņš piebilda. Valmiermuižas alus restorānus pilnībā nodrošinās ar savu produkciju, taču var gadīties, ka kādam veikalam alus var pietrūkt. Taču tad tirdzniecības vietām tiek skaidrota situācija un izskan aicinājums to izprast.

Nesen arī Rīgā atvērts alus bārs «Miezis un kompānija». «Īsta kroga ideja - sanāk kopā cilvēki, audzē savu sociālo kapitālu un izmanto alkoholu kā lubrikantu,» šādu atziņu pauž alus darītavas «Labietis» un alus bāru «Miezis un kompānija» līdzīpašnieks Reinis Pļaviņš.

Pirmais «Miezis un kompānija» alus bārs pirms diviem gadiem tika atvērts Liepājā. Bāra koncepts tika notestēts vēju pilsētā, kur tas ļoti labi attīstījies. «Iedomājieties, Liepājā vairāk nekā 100 alus veidi vienā vietā? Tas ir satriecoši! Lielākā problēma bija atrast darbiniekus. Bārs nav gluži maizes ceptuve, tur ir jābūt kontrolei,» stāsta R.Pļaviņš. Ņemot vērā Liepājas pieredzi, nolemts biznesu turpināt arī Rīgā. «Mēs netiekam iekšā bāros, kuros «Lielvārdes alus» ir nopircis krānus, tāpēc mēs veram vaļā savus bārus. Mēs tos veidojam tādus, lai visiem pārējiem bāriem atkārtos žoklis,» saka R.Pļaviņš.

Viņš stāsta, ka alus bārs «Miezis un kompānija» ir kā alus darītavas «Labietis» filiāle. Uzņēmums pazīstot alu, tāpēc bāros nav nejauši izvēlētu alus veidu, bet tikai tādi, kuri tiek atzīti par gana labiem. «Mēs esam atvēruši bāru, kurā pašiem aiziet iedzert alu, kad mums savs alus ir apnicis,» skaidro R.Pļaviņš.

Alus darītava Aldaris radījusi īpašu alus šķirni – 24 mēnešus alus pagrabos īpašos apstākļos nogatavinātu Porteri Ekskluzīvo 24. Tas ir brūvēts ierobežotā daudzumā, ir sapildītas tikai 40 000 pudeles 0,5 l tilpumā. Ņemot vērā alus šķirnes ievērojamo ceļu līdz patērētājiem un ekskluzīvo dizainu, tās cena veikalos būs ap 5 eiro, informē uzņēmumā.

Katras pudeles noformēšanā ieguldīts roku darbs – ar rokām tiek līmētas gan etiķetes, gan pudeles pakotas elegantās kastītēs. Turklāt alus ir pildīts Aldara vēsturiskajās – īpaši gravētajās alus pudelēs. Veikalos tas būs pieejams no novembra.

«Pirms diviem gadiem alus cienītājiem piedāvājām vienu gadu noturētu porteri, kas guva ļoti lielu atsaucību. Šoreiz esam gājuši vēl vienu soli tālāk, un šī noteikti ir šobrīd visilgāk tapusī alus šķirne Latvijā, kādu vietējie alus cienītāji vēl nebūs baudījuši,» atzīmē Aldara galvenais alus meistars Valdis Čunka.

«Mainot Aldara biznesa stratēģiju, daudz lielāku vērību pievēršam dažādām ekskluzīvām alus šķirnēm, kas paredzētas īstiem alus mīļotājiem,» saka Aldara valdes locekle Laura Krastiņa.

«Pihtla õleköök» ir Igaunijas senākā amatalus darītava, kas nodarbojas gan ar Sāremā tradicionālā alus izgatavošanu, gan brūvē izsmalcinātu amatalu, kuru piedāvā restorāniem un bāriem. Tā «met acis» arī uz Latvijas tirgu.

Alus darītavas dibinātāja Arveta Vali (Arvet Väli) brāļa dēls Alo Vali (Alo Väli) pievienojās ģimenes uzņēmumam pirms sešiem gadiem. Tieši viņam ir jāpateicas par amatalus recepšu izstrādi un jauno alus veidu ienākšanu darītavas piedāvājumā. Pats viņš vēl aizvien atzīst, ka bizness ir attīstības stadijā, taču nākotnes plāni ir lieli, tai skaitā eksports uz Latviju un Somiju.

«Pihtla õleköök» radītais alus ir iegādājams viscaur Igaunijas veikalos un bāros, kas specializējas amatalus tirdzniecībā, kā arī lielveikalos. Tieši rudens un ziema ir tas laiks, kad darītavas saimnieki varēs brīvāk pievērsties jautājumam par eksporta attīstību, jo vasarā lielākā daļa alus paliek turpat Sāremā.

Pēc sadarbības ar vairāk nekā desmit citām darītavām SIA Nurme Alus un SIA Nurme Bar dibinātāji Mareks Ezerkalns un Uģis Narvils kaļ plānus par savas alus darītavas izveidi.

Nurme lībiešu valodā nozīmē lauks, pļava. Savukārt Nurmes alus nozīmi var sajust, tikai to pagaršojot.

Visa sākums garāžā

Mareka Ezerkalna pirmais alus brūvēšanas mēģinājums izgāzies – alus sanācis briesmīgs. Taču interese par alus darīšanu viņam tādēļ nemazinājās. Pirms pieciem gadiem, saulgriežiem tuvojoties, viņš atkal atgriezās pie domas, ka jābrūvē alus. Kādā no Kustība par labu alu jeb KUPLA salidojumiem, kur M. Ezerkalns bija devies papildināt zināšanas, iepazinies ar mājbrūvētāju Uģi Narvilu. Viņa pieredze alus darīšanā bija pāris gadus ilgāka, viņš bija pastrādājis kādā Rīgas alus darītavā. Pēc tikšanās abiem radās doma pamēģināt radīt dzērienu kopā. Lai plānu īstenotu, ņēmuši tos katlus, kas katram bija mājās, devušies uz Jelgavas pusi, kur U. Narvila garāžā radīja savu pirmo kopīgo alu – apiņoto gaišo eila tipa alu Triangulum. Tas sanāca garšīgs, tāpēc U. Narvils sazinājies ar alus darītavu, kurā bija strādājis, lai vienotos par iespēju tur uzvārīt Triangulum nedaudz lielākā vairumā. Labais rezultāts un iedrošinājums no draugu puses kļuva par dzinuli darbošanos turpināt. Papildu motivāciju devusi arī viesošanās alus darītavā Igaunijā. Modernās Pühaste apmeklējums atstāja spēcīgu iespaidu, paverot skatu uz to, cik plašas iespējas sniedz amatalus (craft beer) pasaule. Tobrīd gan komanda attapās, ka nav, kur savu brūvēt. Topošie aldari sāka sazināties ar citiem ražotājiem; Malduguns alus darītavas īpašnieks atbildēja, ka pie viņiem varētu atrast vietu, tomēr alus fermentācijas tvertnes esot aizņemtas. M. Ezerkalns stāsta, ka, ātri saņemoties, atraduši pārtikas tvertnes, kuras pārtaisot izveidoti divi alus fermenteri. Lai to īstenotu, no pašu kabatas ieguldīti pāris tūkstoši eiro. Tā 2016. gada nogalē radās SIA Nurme Alus.

Patiesībā Līgo svētku laiks ir vienīgais laiks gadā, kad par alus pirkšanu lielā daudzumā veikalos neviens no klientiem nekaunas, lai arī alus vienlaikus tiek uzskatīts par nacionālo dzērienu. Tomēr 2022. gads, iespējams, pierādīs, ka arī Līgo laikā bezalkoholiskie ali kļūst aizvien populārāki un klientu vēlme, visticamāk, patiešām ir kā dziesmā – lai iedzert nav grūti, proti, lai nereibst.

Ir gan arī otra aldaru ceļa mala – drīzumā būs Tērvetes viskijs.

Alus svētki – pirmā jaunumu bezdelīga

Nupat noslēdzies 10. Starptautiskais alus festivāls Latviabeerfest 2022, kas iekļauts desmit lielāko pasaules alus festivālu topā, Dienas Biznesam apliecināja biedrības Alus brālība valdes priekšsēdētājs Andrejs Šikors. Rīgā, Vērmanes dārzā notikušais alus festivāls bija pirmais pēcpandēmijas alus festivāls pasaulē, un apmeklētāju nav trūcis.

“Aptuveni puse bija ārzemju tūristu, un man ir prieks, ka mums izdevās. Par to bija prieks gan izmitinātājiem, gan restorāniem, bet, ja runājam par sortimentu, tad tas, neraugoties uz lielajām modes tendencēm, pamatā ir tāds pats kā iepriekš. Līdz 90% lāgeru un atlikušie – eili. Proti, ja dala pēc raudzēšanas metodes – siltā vai aukstā –, tad nekas nemainās. Protams, garšu ziņā piedāvājums mainās. Ir daudz tā saukto Radler alu – vienkārši alus ar kādu sulu. Ir parādījušies daudzi interesanti ali ar papildu apiņu devu un dažādām meža garšām. Te būtu jāizceļ Labietis. Viņi patiešām ir centušies. Vēl viena tendence – tiek atjaunoti senatnes zīmoli, piemēram, Rīgas alus ar tieši tādu pašu garšu, kā kādreiz bija nopērkams,” stāstīja A. Šikors.

Valmiermuižas alus darītava 2019. gadā palielinājusi apgrozījumu par 6,2 %, sasniedzot 5,7 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Pērn par 2 % audzis arī "Valmiermuižas alus" pārdotā alus apjoms, sasniedzot 2,31 miljonu litru. Īpaša izaugsme - gandrīz par piekto daļu jeb 18 % - piedzīvota eksporta tirgos. Savukārt pārdošanas apjomu pieauguma līderis ir "Kokmuižas" eili, kuru pārdošanas apjomu izdevies dubultot.

Tā kā alus darītavas maksimālā jauda sasniegta jau 2018. gadā un palielināt alus brūvēšanas jaudu Valmiermuižā nav plānots, aizvadīto gadu Valmiermuižas alus darītava veltījusi jaunu garšu radīšanai.

Lai iepazīstinātu alus baudītājus Latvijā ar alus garšu un stilu daudzveidību, "Valmiermuižas alus" šogad plāno ieviest 10 jaunas alus garšas. Tās taps pērn Valmiermuižā atklātajā alus darbnīcā jeb "alus ateljē", kas izveidota jaunu īpašu garšu radīšanai, ieguldot pusmiljonu eiro. Tajā vienu alus partiju var brūvēt vien 500 litru apjomā, ļaujot eksperimentēt un radīt jaunas alus garšas. Alus darbnīca bijusi pagājušo gadu lielākā investīcija un simboliska saimnieka dāvana Valmiermuižas alus darītavai 10 gadu jubilejā. Līdz šim tajā tapis "Valmiermuižas Baltijas porteris" un pieci dažādi "Kokmuižas" eili.

Pirmsjāņu nedēļā portāls db.lv ciemojas Valmiermuižas alus darītavā, lai saviem lasītājiem parādītu, kā top jaunākā uzņēmumā radītā alus šķirne - Dūmalus.

Valmiermuižā alu sāka brūvēt pirms septiņiem gadiem, izvirzot uzstādījumu ik gadu piedāvāt vienu jaunu alus šķirni, kas varētu tikt iekļauta pastāvīgā piedāvājumā, stāsta Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis. Šajā gadā pastāvīgā piedāvājumā iekļauts Dūmalus, kura radīšanā darītavu iedvesmojusi Valmieras pilsēta. Pilsētas uzplaukums ir saistīts ar Hanzas laikiem, kad iesalu, no kura brūvēja alu, nevis žāvēja karstos dūmos kā mūsdienās, bet gan kūpināja, viņš stāsta.

«Ko tikai latvietis nekūpina – gaļu, zivis, speķi un citus produktus, un senos laikos cilvēkiem nebija pietiekami daudz sāls, un tad viņi izdomāja, ka, lai saglabātu produktus ziemai, tie jākūpina,» uzsver alus darītavas saimnieks .

Pakāpeniski samazinoties stiprā alus patēriņam, pieaugs premium klases alus un ekskluzīvu šķirņu nozīmīgums

Pērn ar valstij nodokļos samaksātiem 20,1 milj. eiro AS Cēsu alus bija otra lielākā nodokļu maksātāja pārtikas un dzērienu industrijā aiz flagmaņa AS Latvijas balzams ar 55,6 milj. eiro. Savukārt pirmo vietu cēsnieki noturējuši populārāko alkoholisko dzērienu topā – divus gadus no šī troņa nav izkustējies kokteilis Cēsu Džons. Šogad, uzņēmumā ieguldot miljonu eiro, Cēsu alus plāno turpināt nesteidzīgi attīstīties, koncentrējoties uz vietējās izcelsmes produktiem un inovācijām – iepriekš tādas bija pintes izmēra skārdenes, bet pašlaik vienīgie tirgū cēsnieki piedāvā šāda izmēra pudeles. «Produktu inovācijas ir mūsu dienaskārtībā, bet kopumā milzīgas izmaiņas tuvākajos gados savā darbībā neplānojam», sarunā ar DB atzīst somu koncernam Olvi Oyj piederošās kompānijas valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone-Zatlere. Viņa skaidro, ka mūsu valstī ražojošā lielākā alus darītava neapsver iespēju pārcelt ražošanu ārpus Latvijas, meklējot izmaksu samazinājumu.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis:

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Mana vectēva, tēva dzimtā puse ir Valmiera, tādēļ neredzu labāku vietu plašajā pasaulē, kur veidot saimniecību, kā savā dzimtajā pusē, kur sirds sitas visstraujāk un saknes spēku dod. Mūsu senčiem alum bija ierādīta goda vieta svinībās. Alus tiek daudzināts tautasdziesmās un latviešu ticējumos. Tādēļ vēlos šodien atgriezt alu uz latviešu svētku galda līdzās vīnam un konjakam.

Alus darītava Valmiermuižas alus ir atjaunojusi vienu no Latvijas senākajiem alus zīmoliem Kokmuižas alus. Ar šo zīmolu atbilstoši 17. gs. alus brūvēšanas tradīcijām tiks darīti eila tipa ali. Pirmie divi eili jau ir izbrūvēti un to izveidē ieguldīti 30 000 eiro, teikts paziņojumā medijiem.

Pašreiz tiek plānots, ka Kokmuižas alus eili veidos ap 5% no kopumā Valmiermuižas alū izbrūvētā alus.

Alus ar zīmolu Valmiermuižas alus, atbilstoši pirms sešiem gadiem izvirzītajam mērķim, šobrīd ieņem ap 1% Latvijas alus tirgus. «Kāpināt apjomus, kā esam teikuši jau iepriekš, neplānojam. Taču aizvien biežāk cilvēki par labu atzīst restorānu ar ne tikai plašu vīna, bet arī izmeklētu alus piedāvājumu. Tāpēc piedāvāsim restorāniem arvien bagātākas un daudzveidīgākas alus garšas buķetes,» saka Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis.

Līdz 19.gs beigām, kad aldari iemācījās brūvēt alu zemākās temperatūrās un populārs kļuva lager jeb «apakšējās» raudzēšanas alus, Latvijā un citviet pasaulē bija pieejams tikai eils jeb «augšējās» raudzēšanas alus. Šobrīd Latvijā, alus baudītājiem kļūstot izglītotākiem un prasīgākiem pēc garšu daudzveidības, atdzimst pieprasījums arī pēc eila tipa alus.