Foto

Biznesa vieta - Saulkrasti: Jo saule siltāka, 
jo bizness rosīgāks

Signe Knipše, 01.08.2014

Bārs Mare Saulkrastos strādā jau 12 gadus. Vieta un laikapstākļi ir svarīgākie nosacījumi veiksmīgam pludmales biznesam, uzskata bāra īpašnieks Uldis Vizbulis.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

«Saulkrasti atdzīvojas,» saka uzņēmēji, kuru bizness ir saistīts ar pludmali un atpūtniekiem

Tādā vasaras laiciņā kā nule aizvadītais jūlijs šķiet, ka pludmales un atpūtnieku bizness tik varētu augt un zelt. Ziemā Saulkrastos ir ap pieci tūkstoši iedzīvotāju, vasarā skaits sasniedzot pat 50 tūkstošus.

Pilsēta vistuvāk saulei – tā dižojas Saulkrasti. Gandrīz pirms 200 gadiem uz Bīriņu muižas zemes, uz dienvidiem no Ķīšupes tika dibināta Neibāde – kā Vidzemes muižniecības peldvieta. Pērnā gadsimta 30. gados vāciskā Neibāde tika pie latviskā vārda Saulkrasti. Vēlākos laikos tiem pievienoja Pēterupes apdzīvoto vietu Pabažus. Tā Saulkrasti pamazām stiepušies garumā, līdz sasnieguši pašreizējos 17 km.

Pēdējos gados pilsētu skārušas vairākas pārmaiņas – tika uzbūvēts apvedceļš, lai tranzīts uz Tallinu mestu līkumu šai atpūtas pilsētai. «Satiksme radīja putekļus, viss drebēja, bija nedrošāk. Ja ir atpūtas zona, tad smagajiem nav jābrauc cauri,» pludmales kafejnīcas Mare īpašnieks Uldis Vizbulis uzskata, ka tagad ir labāk.

Šī gada pavasarī Saulkrastu centrā tika atklāts Jūras parks. Labiekārtošanā ieguldīti 364 tūkst. eiro, projekts īstenots ar Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalstu. Parkā iekārtoti pastaigu celiņi, atpūtas soli, sauļošanās krēsli, uzstādītas rotaļu ierīces, āra trenažieri, izveidots ielu vingrotāju laukums, pludmales duša, velosipēdu turētāji, kā arī nomainīts asfaltbetona ceļš starp tūrisma informācijas centru un pludmali uz betona bruģakmens segumu. Visi segumi veidoti tikai no koka. Vide veidota tā, lai būtu piemērota gan ģimenēm ar bērniem, gan aktīva dzīvesveida piekritēji, gan senioriem vai vienkārši atpūtas baudītājiem un saulrieta vērotājiem. Parka centrā ir divi pludmales volejbola laukumi un nelielas, divlīmeņu skatu terases jūras, saulrietu, nelielu koncertu vai volejbola sacensību vērošanai. «Pilsēta ir sarosījusies,» saka satiktie uzņēmēji, kuru bizness saistīts ar pludmali un atpūtniekiem.

Kāds laiks, tāds pieprasījums

Uldis Vizbulis kafejnīcā Mare saimnieko 12 gadus – kopš 2003. gada. Pārcēlies no Rīgas uz Saulkrastiem, sācis šo biznesu. «Es te laikam esmu visilgāk. Citi nāk un aiziet,» viņš saka. Kafejnīca Mare atrodas pludmales zonā, Jūras parka teritorijā, pavisam netālu no Tūrisma informācijas centra. Šī ir laba vieta pludmales biznesam, varbūt pat vislabākā visos Saulkrastos, secina saimnieks. «Sāku ar mazu būdiņu. Tad jau te nekā nebija,» saimnieks rāda kartīti, kāda kafejnīca izskatījusies trešajā sezonā. Vaicāts, kā viņam izdodas būt pastāvīgam pludmales biznesā, U. Vizbulis izlīdzas ar sakāmo, ka bizness pareizi jāplāno. «Kāds laiks, tāds arī pieprasījums,» viņš teic. Marē sezona sākas ap 15.–20. maiju. Ja ir labāks laiks, tad ātrāk, ja vēss un lietains, tad vēlāk. Rudenī paēst un dzert uz Mares terases varot līdz pusseptembrim, vēlāk ne. Jūras mala ir laba vieta nūjotājiem, ziemā arī slēpotājiem, taču šādu aktīvistu skaits nav pietiekami liels, lai pludmales zonas kafejnīcu turētu atvērtu pat brīvdienās, saka U. Vizbulis.

Bārs tiek vērts vaļā ap 12 un strādā līdz pēdējam apmeklētājam. Saule jau sen norietējusi, bet apmeklētāji it īpaši piektdienu un sestdienu vakaros sēž līdz vieniem un pat diviem. Karstās dienās bārā iegriežas ap 1000 cilvēku dienā. Liela daļa ienāk pēc sulas, kafijas, saldējuma, tomēr gana daudz ir tādu, kas nāk ēst. Intensīvākā kustība uz «virtuves pusi» sākoties ap diviem dienā, kad «visi jau pasutējuši» jūrmalā. Pēdējos trīs gados salīdzinoši vairāk ir cilvēku, kas nāk ieturēt maltīti. Iepriekš virtuve apgrozījumā devusi vien 10–15%, pēdējos divos vai trijos gados – gandrīz pusi.

Kafejnīca diezgan bieži tiek iznomāta lielākām svinībām, jūnijā vairākās nedēļas nogalēs bijušas kāzas, kādai bankai bijis pasākums, tad vēl vairākas dzimšanas dienu svinības. «Izdevīgi,» tā par telpu nomu pasākumiem saka U. Vizbulis. Domājot par Mares attīstību, viņš vēlētos kafejnīcu pārbūvēt un paplašināt, izveidot terasi otrā stāvā, no kuras pavērtos vēl labāks skats uz līci, bet lejā – pirmajā stāvā – veidotos patvērums no saules un lietus.

Vaicāts, vai visus gadus izdodas strādāt ar peļņu, U. Vizbulis atbild īsi: ja tā nebūtu, tad «te neviena nebūtu».

Identitātes meklējumos

Rokas stiepiena attālumā Marei šogad radies konkurents – Costa del sol. Pašvaldība ierīkoja Piejūras parku un izsludināja konkursu arī par kafejnīcas būvi un apsaimniekošanu. U. Vizbulis atzīst, ka apsvēris iespēju piedalīties, taču, iepazīstoties ar nosacījumiem, nolēmis tomēr to nedarīt. Konkursā uzvarējusi jauna uzņēmēja Sandra Pilmane. Viņu vilinājusi doma par biznesu pludmalē, šķitis, ka varēs apvienot atpūtu un komerciju, taču pagaidām atzīst, ka darba ir daudz vairāk, nekā sākotnēji bija domājusi. Kafejnīca atvērta pirms pāris nedēļām un bizness vēl jāuzliek uz ikdienas sliedēm. Viegli tas nav, atzīst S. Pilmane.

Costa del sol identitāte tiek meklēta. «Sākumā koncepcijā bija domāts par kaut ko spānisku vai latīņamerikānisku. Tāpēc arī nosaukums bāram spāņu valodā. Pie Klūnija – arī tāda nosaukuma versija tikusi apsvērta. Dzīve rāda, ka šeit vairāk apgrozās ģimenes ar bērniem un ka piedāvājumam vajadzētu sekot šiem klientiem. S. Pilmane stāsta, ka pašlaik tiek izstrādāta bērnu ēdienkarte, tiek domāts par saldējuma kokteiļiem, smūtijiem. Pievakarē vairāk ierodas jauni cilvēki, pārīši. Par viņiem domājot, Costa del sol plāno veidot kokteiļu piedāvājumu saulrieta vakariem.

Pašreiz visvairāk pieprāsīts ir saldējums un saldējuma kokteiļi. Iepriekšējās brīvdienās atpūtnieki saldējuma kokteiļos apēduši 40 litrus saldējuma. Bijām domājuši, ka pietiks divām nedēļām, smejas S. Pilmane. Kafejnīcā varot arī paēst – piedāvājumā ir Cēzarsalāti, grieķu salāti, iespējams, ka būs arī suši, ko citas kafejnīcas Saulkrastos nepiedāvā. Kafejnīca strādā no 11 līdz 23 darba dienās. «Vajadzētu sākt agrāk. Atnāc, un apmeklētājs jau gaida. Taču pašlaik darbs agrāk par pusvieniem neizdodas pabeigt, līdz ar to no rīta grūtāk sākt agrāk, » stāsta saimniece.

Cik daudz dienā ir apmeklētāju, Sandra nevar pateikt.

Uzvara konkursā Costa del sol uzliek dažus pienākumus, piemēram, sezonu tā nedrīkstēs beigt agrāk par 30. septembri. Nerīkst dot stikla glāzes ārpus teritorijas, nav vēlami arī plastmasas trauki, jo arī ar tiem var sagriezties. S. Pilmane atzinīgi vērtē, ka pašvaldība rūpējas un arī uzrauga drošību un kārtību pludmales zonā. Turpat tuvumā ir glābšanas stacija. Laukuma tuvumā nedrīkst smēķēt. «Viss ir solīdi,» secina uzņēmēja.

Par maz stāvvietu un naktsmītņu

Pludmales kafejnīcu Saulkrastos pietiek, uzskata U. Vizbulis. «Dažās dienās varbūt šķiet, ka cilvēku ir daudz, tomēr lielākajā daļā sezonas apmeklētāju nepietiek,» viņš teic. S. Pilmanei šķiet, ka būtu labi, ja pludmales zonā būtu vairāk kafejnīcu, bāru. U. Vizbulis pauž, ka atpūtnieku skaitu Saulkrastos ierobežo viesu namu un viesnīcu kapacitāte. Cilvēkiem aktīvajā sezonā nav kur palikt. Jau martā, aprīlī visas viesnīcas, viesu mājas tiek rezervētas. Arī S. Pilmanei diezgan bieži nākas dzirdēt vietējo un ārvalstu klientu jautājumus – kur te varētu palikt?

Līdzās naktsmītņu trūkumam par Saulkrastu lielāko mīnusu viesmīlības jomas uzņēmēji uzskata autostāvvietu trūkumu. «Nav kur atstāt mašīnas,» saka visi kā viens. Brīvdienās, vakaros esot pavisam traki. Līdz ar to cilvēki izvēlas braukt tālāk, nevis ilgi meklē, kur atstāt mašīnu.

Vairākās frontēs

«Brīvu vietu nav,» šāda atbilde ir arī viesu mājas Saulrieti saimniekiem Brigitai un Jurim Krastiņiem. «Mums zvana no Tūrisma informācijas centra. Pateicu, ka līdz 1. augustam nekā nebūs,» saka B. Krastiņa. Viesu māja strādā kopš 2002. gada, un pa šiem gadiem klientu loks ir nostabilizējies. Ir tādi, kas katru gadu brauc, kas pirmajā dienā pēc atbraukšanas rezervē naktsmājas nākamajai sezonai. Vairāki pastāvīgie klienti ir no NVS valstīm. Pašlaik, ņemot vērā notikumus Krimā, būtu iespēja piesaistīt baltkrievus, kas vēlas atpūsties pie jūras. «Viņi ļoti labprāt brauktu,» ir pārliecināta B. Krastiņa. «Saulkrastos ir krietni par maz vietu, kur pārgulēt. Vairākas viesnīcas aiztaisītas ciet. Izdzīvot ir grūti. Mēs spējam, jo ir daudzveidīgs piedāvājums – viesnīca, kafejnīca, ziemā nāk uz pirti, džakuzi, piedāvājam telpas svinībām aptuveni 30 cilvēkiem. Ja mums nebūtu tik sazarota darbība, tad mēs būtu bankrotējuši,» saka B. Krastiņa.

Saulrieti ir iesaistījušies asociācijā Lauku ceļotājs, viesu mājas piedāvājums ir arī globālajā rezervācijas tīklā Booking.com. Kopā tam visam ir atdeve, saka saimniece, atzīstot, ka sākuma, kamēr izveidojās savs klientu loks, bijis grūti. Tagad, piemēram, viens kungs pastāvīgi braucot uz Saulkrastiem uz džakuzi, jo citur tik laba neesot.

Šovasar Saulrieti ļāvušies filmēšanas avantūrai. Kāda filmēšanas grupa no Krievijas Saulrietu apkaimi atraduši par piemērotu, lai tajā uzņemtu filmu par deviņdesmitajiem gadiem. Pie mājas pludmales pusē filmēšanas vajadzībām uzbūvēts Lunaparks. Vai vēl kādreiz viņi gribētu uzņemt filmēšanas grupu, B. Krastiņa mazliet šaubās. Kaimiņiem un viesiem varētu nepatikt, jo vieta ir paklusa. Taču pludmalē skaņa izplatās citādi. Kādreiz, kad bija bārs Vārava, tad mājās varējuši klausīties mūziku.

Vieta, kur pašlaik atrodas Saulrieti, arī agrāk bijusi redzami uz ekrāniem – leģendārā latviešu režisora Aleksandra Leimaņa filmā Nauris, kas filmēta Saulkrastos. Starp citu, A. Leimanis savulaik dzīvojis kaimiņos Jura krustmātei piederošā mājā. B. Krastiņa domā, ka Saulkrastos vajadzētu iemūžināt režisora piemiņu. Saulkrasti mājas saimniekam Jurim ir dzimtā vieta. Te dzīvoja Jura vecaistēvs un tuvumā viņa pieci dēli. Saulrieti ir tapuši uz vecās mājas pamatiem jau pēc neatkarības atjaunošanas.

Kopā viesu namā ir deviņi numuri – trīs kempingmājas un divas guļbūves mājiņas, vēl četri numuriņi ir dzīvojamajā mājā. Viss tapis pamazām, arī piesaitot ES fondu atbalstu. Ar Sapard projekta finansiālu atbalstu viesu nams ticis pie turku pirts un džakuzi, kā arī pie dziļurbuma dzeramā ūdens ieguvei.

Pludmalē pie Saulrietiem pēdējā laikā biežāk ierodas tie, kuri nodarbojas ar vēju saistīties sporta veidiem. «Kāds ir vējš?» kāds aktīvists mēdz piezvanīt Saulrietu saimniecei. «Ko es varu pateikt? Vējš kā vējš,» viņa pasmejas.

Velo rullē

Aktīvās atpūtas cienītāji, kas neķer vēju, Saulkrastos var iznomāt arī velosipēdus. Jānis Knoks, velosipēdu tirdzniecības, remonta un nomas uzņēmuma SIA VeloDžeks īpašnieks, domā, ka Saulkrasti ir laba vieta, kur nodoties velopriekiem. Ir velo celiņi, gara pludmale, cilvēki var izbraukt no viena gala līdz otram.

J. Knoks stāsta, ka lielākoties cilvēki velosipēdus nomā ņem uz ilgāku laiku. Atbrauc uz viesu namu un paņem uz visu laiku arī riteni. Dienās, kad viesojāmies, visi Velodžeka zirdziņi bija darbā.

Nomātāji vairāk esot no citām zemēm, galvenokārt – no Krievijas, diezgan daudz ir no Polijas, Igaunijas. Vietējie riteņus nomā reti. «Varbūt iedomājas, ka visu zina. Atbrauc, nopeldas un prom,» prāto J. Knoks. Velodžeks Saulkrastos ir otro gadu. Pats J. Knoks ar velosipēdiem nodarbojas kopš 1996. gada. Saulkrastos sācis kopā ar citiem, bet tad radusies iespēja biznesu pārņemt pilnībā. Iepriekšējo uzņēmumu pārdēvējis par VeloDžeku.

Cik lielus uzņēmumas ieņēmumu veido serviss, tirdzniecība un noma, J. Knoks nav skaitījis, tomēr viņš pieļauj, ka serviss nodrošina lielāko daļu. Velotirdzniecības apjoms ir neliels, jo vairums cilvēku iepērkas Rīgā. Bez VeloDžeka Saulkrastos riteņus var iznomāt arī Velomuzejā.

Velokustība pamazām attīstās, secina J. Knoks. Lai vēl vairāk vietējie un atpūtnieki brauktu, būtu vajadzīgs vairāk velonovietņu. Par ļaunu nenāktu arī videonovērošana pie tām, viņš domā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: No bundzinieku saieta kļūst par džeza festivālu

Žanete Hāka, 16.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no pasākumiem, saistībā ar kuru ik vasaru izskan Saulkrastu vārds, ir festivāls Saulkrasti Jazz, kas šogad notiek jau 22.gadu.

Tā pirmsākumi meklējami 1997.gadā un plašākai publikai tajā laikā festivāls bija pazīstams kā Baltic Drummer Summit (Baltijas Bundzinieku Saiets), kas pulcēja bundziniekus un džeza māksliniekus no Baltijas valstīm, stāsta festivāla direktors Raimonds Kalniņš.

Saulkrasti kā norises vieta netika izvēlēti nejauši, patiesībā pat ļoti jauši, apzināti un nedaudz savtīgi.

Gadiem ejot, par festivālu augusi interese gan no mākslinieku, gan studentu puses.

Uz nometni pieteicās jaunieši arī no ārvalstīm, kas vēlējās dziedāt, spēlēt klavieres, ģitāru un citus mūzikas instrumentus, tādēļ Baltic Drummer Summit vairs nevarēja būt Bundzinieku Saiets, un tas kļuva par starptautisko Saulkrastu Džeza Festivālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Pasažieru vilciens" (PV) šodien sāk pasažieru pārvadājumus ar trim jaunajiem elektrovilcieniem Tukuma, Aizkraukles un Skultes virzienā, savukārt braucienus Jelgavas virzienā plānots sākt sestdien, 16.decembrī, informē PV pārstāvji.

Tukuma virzienā šodien ar jaunajiem elektrovilcieniem plānots izpildīt astoņus reisus - divus reisus maršrutā Rīga-Dubulti un divus atpakaļ uz Rīgu, kā arī divus reisus maršrutā Rīga-Sloka un divus reisus atpakaļ.

Vienlaikus Aizkraukles virzienā šodien ar jaunajiem elektrovilcieniem plānots izpildīt vienu reisu maršrutā Rīga-Ogre un vienu atpakaļ, kā arī reisu maršrutā Rīga-Lielvārde, bet Skultes virzienā plānots izpildīt vienu reisu maršrutā Rīga-Saulkrasti un vienu atpakaļ.

Tāpat šodien plkst.10.20 Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, laukumā pie otrā perona, notiks elektrovilcienu pārvadājumu uzsākšanas svinīgais pasākums, kurā piedalīsies satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), PV valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV) un "Škoda Group" valdes loceklis Svata Zdeneks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saulkrastos pēdējo gadu laikā vērojama aktīvāka uzņēmēju rosība, taču darāmā, lai pilsēta izmantotu savu kūrorta potenciālu pilnībā, vēl ir daudz, atzīst uzņēmēji. Lai palielinātu viesu skaitu Saulkrastos, iesaka veidot jaunus objektus vai pakalpojumu klāstu, kas piesaista tūristus.

Vasarā, kad šeit sabrauc atpūtnieki, ielas kļūst pilnākas, stāvvietas, pludmales kafejnīcas un veikali karstajā laikā ir pārpildīti. Izteiktā sezonalitāte gan rada grūtības uzņēmējiem plānot naudas plūsmu, un tā atkarīga ne tikai no sezonas, bet saulainajām dienām un pat laika prognozēm. Pilsētā šajā gadā vērojama rosība – nesen izbūvēta jauna promenāde, tāpat tiek remontēta iela centrā, kur atpūtnieki parasti novieto savas automašīnas, taču vietējie atzīst – Saulkrasti ne tuvu neizmanto savu potenciālu, un, lai attīstība būtu straujāka, aktīvāk jāstrādā gan pašvaldības pārstāvjiem, gan uzņēmumiem, būtu jādomā par jaunu objektu vai pakalpojumu veidošanu, kas piesaistītu viesus ne tikai vasarā, bet arī citos gadalaikos, jo, iestājoties septembrim, pilsētas ielas kļūst kā izslaucītas. Saulkrastu priekšrocības ir salīdzinoši tuvā atrašanās vieta Rīgai, jūra, taču daudzi izvēlas atpūsties citās vietās, kas sevi popularizē skaļāk un piesaista ar konkrētiem objektiem. Vasaras sezonā darbs norit aktīvi, cilvēku pieplūdums ir tik liels, ka nereti nav iespējams visus apkalpot, savukārt ziemā lielākais izaicinājums ir noturēt biznesu un neslēgt ciet, ko daļa uzņēmumu tomēr izvēlas darīt, un tas, savukārt, padara grūtāku darbinieku atrašanu nākamajā sezonā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

VARAM sagatavojusi priekšlikumus 105 reģionālajai reformai svarīgu ceļu posmu sakārtošanai

LETA, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) sagatavojusi priekšlikumus 300 miljonu eiro programmai, kuras īstenošanas rezultātā tiks uzlabota novadu centru sasniedzamība, sakārtojot 105 ceļu posmus teju 900 kilometru (km) kopgarumā.

Investīciju programma tika veidota sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) un plānošanas reģioniem. Saraksta izstrādei VARAM lūdza visiem plānošanas reģioniem sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot un iesniegt priekšlikumus ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem reģionā ietilpstošajās pašvaldībās.

Darba procesā vairākiem būtiskiem ceļu posmiem tika rasti risinājumi to sakārtošanai jau 2020.gadā. Līdz ar to valsts budžetam tika pieteikti tie autoceļu posmi, kam nepieciešams papildu budžets.

Plānots atbalstīt līdz pat 900 kilometriem (km) valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Šo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai nepieciešami 300 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

FOTO: Saulkrastos sācies ikgadējais džeza mūzikas festivāls Saulkrasti Jazz 2016

Žanete Hāka, 19.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saulkrastos sācies ikgadējais Baltijā vērienīgākais brīvdabas džeza mūzikas festivāls Saulkrasti Jazz 2016.

Pirmdien bezmaksas koncertā Saules laukumā Saulkrastos skatītājus priecēja Māris Pūris un viņa stepa studiju audzēkņi, ko muzikāli pavadīja koklētāju ansamblis, bet vakara koncertā festivāla lielo skatuvi Minhauzena undā ieskandināja vokālā grupa Framest un ansamblis Pieneņu vīns. Vairākiem no abu grupu mūziķiem šī bija saviļņojoša atkalsatikšanās ar Saulkrastu džeza festivāla gaisotni, jo viņi ir vieni no daudzajiem, kas savas vasaras pavadījuši izglītojoties festivāla meistarklašu nometnēs.

Otrajā festivāla dienā Saules laukuma koncertā uzstāsies Rīgas Doma kora skolas džeza nodaļas labākie audzēkņi, ar kuri savu aizrautību un prasmi atrādīja Rīgas publikai festivāla ieskaņas koncertā Origo Summer Stage.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Globālajā konkurētspējas indeksā Latvija atpaliek no pārējām Baltijas valstīm

Db.lv, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēts jaunākais «Globālais konkurētspējas indekss». 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Indeksā ietvertās pirmās 45 valstis un to saņemto punktu skaitu iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā «Globālā konkurētspējas indeksa» (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik gadu skaitām iekšzemes kopproduktu, ik gadu visā Latvijas teritorijā pašvaldības veido izlīdzināšanas fondu un to pārdala un izrādās, ka bez dotācijām var pastāvēt vien Rīga un Pierīga. To parāda 2020. gada dati, bet tendence nemainās arī šogad.

Vai Latvija pēc 30 gadiem būs tikai ap Rīgu? Kuram tas rūp?

Ārpus Rīgas reģiona viss ir dotējams

2010. gadā Pašvaldību izlīdzināšanas fondā līdzekļus vēl iemaksāja tādas pašvaldības kā Jelgavas pilsēta, Ogres novads, Ventspils un Valmiera. Liepāja ne deva, ne prasīja naudu no fonda, līdzīgi arī Rēzekne, Cēsu novads, Lielvārdes novads, Ozolnieku novads. 2020. gadā neviena pašvaldība ārpus Rīgas un Pierīgas pašvaldību izlīdzināšanas fondā naudu neiemaksāja. Jāpiebilst, ka izlīdzināšanas fonda maksājumus pārrēķinājām atbilstoši 2023. gada situācijai un dalījumam plānošanas reģionos.

2010. gadā valsts dotācija, kas papildināja fondu, bija vien 8,5 miljoni latu, bet 2020. gadā tā veidoja gandrīz 184 miljonus eiro. 2021. gadā jau 198,7 miljonus eiro. Pēc pašvaldību reformas 2022. gadā provizoriskie dati rāda, ka dotācijām vajadzēs mazāk, aptuveni 81 miljonu eiro, tomēr kopumā reģionālās reformas izraisītās izmaiņas nepriecē. Pašvaldību ieņēmumi 2022. gadā pēc dotācijām paliek gandrīz nemainīgi – kopumā aptuveni 1,76 miljardi eiro. Gadā, kad inflācija pēdējos mēnešos pārsniedza 20% robežu! 2023. gadā tiek prognozēts, ka Rīga izlīdzināšanas fondā iemaksās gandrīz divas reizes vairāk nekā 2020. gadā – 124 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Latvija zaudē piecas pozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā

Žanete Hāka, 28.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien publiskotajā Pasaules ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2016.-2017. gadam Latvija ierindota 49. vietā starp 138 apsekotajām pasaules ekonomikām, informē Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Pēc kāpuma no 52. uz 42. pozīciju 2014.-2015. gadā, un zaudētajām divām vietām, ieņemot 44. pozīciju 2015.-2016. gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šis Latvijai ir bijis kritums par piecām vietām. Lietuva globālajā konkurētspējas indeksā atrodama 35. vietā, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās 36. pozīcijas. Savukārt Igaunija arī šogad saglabājusi 30. pozīciju.

Tāpat kā divus iepriekšējos gadus arī šogad līderpozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā ieņem Šveice, kurai seko Singapūra un ASV. Ceturto pozīciju šogad ieņem Holande, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās piektās vietas. Savukārt 2015.-2016. gada ziņojuma ceturtajā vietā esošā Vācija ir noslīdējusi uz 5. vietu. Sestajā vietā šogad atrodas Zviedrija, kas tai ir kāpums no 9. vietas 2015.-2016. gadā. Līdzīgu kāpumu piedzīvojusi arī Lielbritānija - no 2015.-2016. gada ieņemtās 10. vietas šogad pakāpjoties uz septīto pozīciju. Pasaules konkurētspējīgāko valstu 2016.-2017. gada pirmo desmitnieku noslēdz Japāna, Honkonga un Somija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas dzelzceļš saņēmis sešus piedāvājumus dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācijas projektēšanai

Žanete Hāka, 11.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) izsludinātajā atklātajā konkursā par 22 staciju un pieturas punktu modernizācijas projektēšanu ir saņemti seši piedāvājumi.

Iepirkuma komisija uzsākusi darbu pie iesniegto piedāvājumu izvērtēšanas, lai noteiktu konkursa uzvarētāju, ar kuru tiks slēgts līgums par būvprojektu izstrādi.

Projekta Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija mērķis ir paaugstināt dzelzceļa pasažieru pārvadājumu kvalitāti un efektivitāti, kompleksi modernizējot dzelzceļa publisko infrastruktūru, t.sk., izbūvējot paaugstinātās pasažieru platformas, ar pasažieru pārvadājumiem saistīto dzelzceļa infrastruktūru, t.sk. platformas nojumes ar soliņiem un atkritumu urnām, nojumes - paviljonus atsevišķās stacijās, LED apgaismojumu stacijas teritorijā un piekļuves infrastruktūras elementus – gājēju celiņus, velo celiņus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējie iedzīvotāji un arī tūristi aizvien biežāk izvēlas apmeklēt Rīgai tik tuvo Vecāķu pludmali un līdz ar to arī Vecāķu centrālo – Pludmales – ielu, tomēr uzņēmēji norāda uz neattīstīto infrastruktūru, kas liedz piesaistīt vēl vairāk atpūtnieku, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ar vilcienu Rīga–Carnikava–Saulkrasti–Skulte brauciens no Rīgas stacijas līdz pieturai Vecāķi ilgst 15 minūtes, bet brauciens ar automašīnu no pilsētas centra aizņem aptuveni pusstundu. Saulainās vasaras dienās no vilciena Vecāķu stacijā izbirst vesels bars atpūtnieku, kas, apbruņojušies ar somām, saulessargiem, piepūšamajiem riņķiem un citām nepieciešamajām lietām, bērnu priecīgo smieklu pavadīti, dodas pa Pludmales ielu, lai nokļūtu līdz platākajai pludmalei Baltijā. Pludmales iela stiepjas no pašas dzelzceļa stacijas līdz jūrai, un tās abās pusēs izvietojušās kafejnīcas un restorāniņi, kur izsalkumu un slāpes veldzē gan atpūtnieki, gan vietējie iedzīvotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektā daļa jeb 21% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem šovasar plāno apmeklēt vismaz vienu no Latvijā organizētajiem dažāda žanra mūzikas festivāliem, vēsta jaunākais LaIPA Mūzikas patēriņa indekss.

Pēc aptaujas datiem, pieci populārākie festivālu galamērķi ir LMT Summer Sound, Positivus, Laba Daba, Piena svētki un Senās mūzikas festivāls.

No visiem aptaujātajiem, kas šovasar plāno doties uz kādu no festivāliem, lielākā daļa jeb 27% priekšroku dos LMT Summer Sound, 22% iecerējuši doties uz Positivus, 16% izvēlējušies Laba Daba, 14% plāno atpūsties Piena svētkos, bet uz Senās mūzikas festivālu ceļu mēros 12% aptaujāto. Iecienīti potenciālo apmeklētāju vidū ir arī tādi festivāli kā Saulkrasti Jazz (11%) un Rīgas Ritmi (9%).

Lielā mērā iedzīvotāju mūzikas festivālu izvēli nosaka tajā pārstāvētais mūzikas žanrs (60%), izpildītāji (53%), kā arī pasākuma apmeklējumam nepieciešamās izmaksas (50%). Mazāk svarīgi aspekti šīs izvēles izdarīšanas brīdī ir festivāla atmosfēra un noskaņa (44%), draugu un paziņu ieteikumi (23%), kā arī papildu aktivitātes un izklaides iespējas pasākumā (21%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20.maijā plkst.11:00 Ventspils Zilā karoga pludmalē notiks jaunā Pludmales volejbola stadiona atklāšana, kurā piedalīsies Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, Latvijas Volejbola federācijas prezidents Atis Sausnītis, Olimpiskā centra Ventspils un Latvijas Olimpiskās komitejas pārstāvji.

Pēc svinīgās atklāšanas ceremonijas sāksies ERGO OPEN Latvijas Pludmales volejbola čempionāta 1.posma sacensības, kurās piedalīsies šī brīža pasaules labākie pludmales volejbolisti Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš, pasaules reitinga 20. vietas sportisti Mārtiņš Pļaviņš un Haralds Regža, redzēsim arī Ventspils augstas klases atbalsta programmas sportistus Rihardu Finsteru un Edgaru Toču, kuri pasaules reitingā šobrīd ieņem 54.vietu, kā arī Ventspils pludmales volejbola kluba Bloks treneri Tomu Šmēdiņu kopā ar Aleksandru Soloveju un citus sportistus. Priekšsacīkstes sāksies 20.maijā, bet izslēgšanas turnīra un finālspēles paredzētas 21.maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Cēsis grib pietuvināt Rīgai

Egons Mudulis, 31.08.2017

Cēsu mērs Jānis Rozenbergs norāda, ka Rīga paliks gan politiskā, gan administratīvā, gan biznesa galvaspilsēta, tur koncentrējoties vadošā līmeņa speciālistiem. Savukārt cēsiniekiem ideālā gadījumā gribētos panākt, lai Rīga būtu sasniedzama apmēram stundas laikā.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasažieru vilciens izskata variantus; visiem tīkamu risinājumu nav, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc Cēsu novada domes priekšsēdētāja Jāņa Rozenberga lūguma VAS Pasažieru vilciens (PV) speciālisti veikuši sākotnējo izpēti, lai ieskicētu iespējamos risinājumus ātrākai cēsnieku nokļūšanai Rīgā, Dienas Biznesam norāda uzņēmuma preses sekretārs Egons Ālers. Cēsīm tas ir būtiski, lai palielinātu cilvēku interesi par dzīvošanu pilsētā, norāda novada mērs.

Iepriekšējam pilsētas mēram Ginatam Šķenderam bijis trāpīgs teiciens, ka Cēsis reizē ir pārāk tuvu Rīgai un tai pašā laikā pārāk tālu no Rīgas, norāda J. Rozenbergs. Piemēram, ja jāiegādājas elektropreces, mēbeles, apģērbs vai apavi, tad cēsinieki parasti brauc iepirkties uz Rīgu. Līdz ar to Cēsīs ir grūti pastāvēt šādu preču tirgotājiem. Tai pašā laikā Cēsis ir mazliet par tālu, lai varētu katru dienu ērti izbraukāt uz darbu galvaspilsētā, «jo tā robeža ap Rīgu ir 40‒50 km, kur ietilpst Saulkrasti, Sigulda, Ogre, Jelgava, Tukums, ko varētu saukt par Lielrīgas rajonu, kur dzīvo 1,2 milj. cilvēku». Savukārt attālums starp Cēsu un Rīgas centriem ir 87 km. Līdz ar to Cēsis ir ārpus šī rajona. Viņaprāt, gan ir diezgan lielas iespējas Lielrīgas robežu mazliet pavilkt uz priekšu. Tam gan ir nepieciešami pāris priekšnosacījumi. Pirmkārt, ja ir labs autoceļš, kur var attīstīt ātrumu 110‒120 km/h, Rīgu tādējādi sasniedzot stundā vai stundā un 10 minūtēs. Otrkārt, ātra dzelzceļa satiksme, kas ir precīzs un drošs pārvietošanās veids, turklāt to neietekmē nekādi sastrēgumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta sistēmas reformai paredzēts piesaistīt Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 295 miljonu eiro apmērā, informē Satiksmes ministrijā.

Par reformas portfelī iekļaujamiem pasākumiem Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta reformai vienojusies darba grupa, kurā kopā strādāja Satiksmes ministrija, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona pārstāvji un transporta nozares speciālisti.

Reformas ietvaros līdz 2023. gada vidum paredzēts izstrādāt un apstiprināt integrētu sabiedriskā transporta konceptu, kas ietvers maršruta tīkla attīstības plānu, biļešu cenu un atlaižu politiku, integrētu kustības grafiku. Tāpat līdz 2023. gada beigām paredzēts ieviest vienoto biļeti, kā arī reāllaika pasažieru informācijas sistēmas.

Līdz 2026. gadam infrastruktūras uzlabojumi ir plānoti piecos no 13 multimodālajiem transporta koridoriem Rīgas metropoles areālā: Rīga–Carnikava–Saulkrasti, Rīga–Dreiliņi, Rīga–Ogre–Jēkabpils, Rīga–Jelgava un Rīga–Bolderāja. Investīcijas plānotas dzelzceļa un pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstībai, veidojot jaunus tramvaju līniju pagarinājumus un elektrificējot atsevišķas pilsētas un piepilsētas dzelzceļa līnijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafejnīca Baltā kāpa Saulkrastos darbu sākusi šā gada martā un tās izveide bijusi sens tā īpašnieku sapnis.

Kafejnīcas pirmsākumi rodami pirms 15-20 gadiem, kad blakus autostāvvietai bija mazs namiņš, kurā varēja iegādāties uzkodas. Saskatot potenciālu un lielo Baltās kāpas apmeklētāju skaitu, radusies doma par ko lielāku, līdz pienāca brīdis šīs idejas īstenošanai, stāsta īpašnieku pārstāve Anna Blaua.

Projekta realizācija aizņēmusi aptuveni 2 gadus. Baltā kāpa kā tūrisma objekts daudziem ir zināma un ir viens no objektiem, kas piesaista viesus - gan vasarā, gan ziemā uz šejieni pastaigāties brauc tūristi un nāk vietējie iedzīvotāji, tāpat vietu iecienījuši kāzinieki. «Sevi gan saucam par kafejnīcu, taču piedāvājam restorāna līmeņa ēdienu. Mums ir paveicies ar šefpavāru, kurš katru dienu mēro tālu ceļu, lai gatavotu ēdienu mūsu apmeklētājiem. Kā jau visā nozarē, arī ar darbinieku atrašanu ir problēmas – ir cilvēki, kas brauc no Ādažiem, Siguldas un citām pilsētām,» viņa atzīst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tallinas šosejas krustojumā pie Skultes aizliedz kreisos pagriezienus

Db.lv, 18.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallinas šosejas (A1) un reģionālā autoceļa Saulkrasti–Limbaži (P53) krustojumā pie Skultes veiktas satiksmes organizācijas izmaiņas, aizliedzot trīs no četriem kreisajiem pagriezieniem, informē valsts SIA "Latvijas valsts ceļi".

Vienīgais kreisais pagrieziens, kas šajā krustojumā aizvien būs atļauts, ir no reģionālā autoceļa uz Rīgu.

Autoceļa posms no Zvejniekciema līdz Tallinas šosejai jeb Ainažu ielas turpinājums tiks slēgts virzienā uz Tallinas šoseju.

Lai nodrošinātu kravu piegādi uz Skultes ostu, saglabāta iespēja nogriezties pa labi no Tallinas šosejas (A1) virzienā uz Saulkrastiem.

Savukārt piekļuve Skulte ostai, braucot no Limbažiem, tiks nodrošināta caur satiksmes mezglu pie Skultes stacijas, kur vietējie ceļi V133 un V128 pa viaduktu šķērso Tallinas šoseju. Atpakaļ no Skultes ostas jādodas pa šādu pašu maršrutu.

Projekta ietvaros krustojumā nomainītas ceļazīmes un norādes, un uzstādītas jaunajai satiksmes organizācijai nepieciešamās ceļazīmes. Tuvākajās dienās vēl tiks uzklāts ceļa horizontālais apzīmējums, kas atbildīs jaunajai satiksmes organizācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sestdienas vakarā Latvijai pāri virzījās negaiss, kura laikā vairākās valsts vietās tika gāzti koki un nodarīti citi postījumi.

Viena no Latvijas vietām, kuru negaiss skāra pamatīgi, bija Saulkrasti, kur krītošie koki uzgāzās mašīnām, māju jumtiem un vairākas stundas nebija elektrības. Postījumus vietējie iedzīvotāji turpina likvidēt arī šodien.

Portāls db.lv piedāvā palūkoties, kā Saulkrastos izskatījās uzreiz pēc negaisa un šodien, kad daļa postījumu jau novērsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piespiedu dalīto īpašumu izbeigšanas process aktīvi ir uzsācies jau vairākās Latvijas pilsētās, to apliecina arī Valsts zemes dienestā šobrīd pašvaldību iesniegtie 19 pieteikumi par piespiedu dalīto īpašumu izbeigšanu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kas iesniegti atsavināmās zemes reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un atsavināmās zemes atsavināšanas cenas aprēķinam.

Līdz 23. augustam Valsts zemes dienestā ir saņemti pieteikumi no Daugavpils valstpilsētas, Cēsīm, Saulkrastiem, Jelgavas, Valmieras, Liepājas valstspilsētas un Bauskas. Visvairāk pieteikumu par piespiedu dalīto īpašumu izbeigšanu daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām ir saņemts no Jelgavas - astoņi.

Pēc tam seko Daugavpils un Saulkrasti ar trīs pieteikumiem, tad Valmiera ar diviem pieteikumiem. Pa vienam pieteikumam ir saņemts no Cēsīm, Bauskas un Liepājas. Četriem pieteikumiem Valsts zemes dienests jau ir noteicis un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrējis atsavināmo zemi, aprēķinājis tās atsavināšanas cenu un nosūtījis to daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašniekiem un zemes īpašniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: Nostiprina pozīcijas robotikas apmācībā

Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli DB, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Robo Hub trīs gados attīstījusies gan savas skolas ietvaros, gan mācot robotiku un programmēšanu vispārizglītojošās iestādēs daudzviet Latvijā.

«2016. gadā biznesu sākām ar pirmajām apmācībām nelielām bērnu grupām. Šajos gados esam attīstījušies, pie mums regulāri uz nodarbībām nāk vairāk nekā 600 bērnu. Jaunākajiem skolēniem ir trīs gadi, vecākajiem – 13 gadi. Nodarbības notiek darba dienu vakaros un sestdienās no rītiem mūsu skolā pie VEF. Vienlaicīgi bērni strādā vairākās klasēs dažādās vecuma grupās; katrā klasē ir līdz 10 bērniem. Lielākas klases neveidojam, lai saglabātu individuālu pieeju. Tāpat ir pieaudzis mūsu skolotāju pulks. Sākām ar trīs četru cilvēku komandu, kas strādāja no rīta līdz vakaram, bet tagad mums ir skolotāji, kuri nāk dažas reizes nedēļā un novada atsevišķas nodarbības. Šobrīd esam jau 16 skolotāju komanda,» trīs gadu izaugsmes tempu apraksta robotikas skolas Robo Hub (SIA Robo Hub) dibinātāja Felicita Zatlere-Kotāne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ādažos šonedēļ atklāts ceturtais zīmola Hercogs restorāns.

Restorāna īpašnieks Andris Rūmītis jaunajā restorānā sola godīgas cenas un gardu mājas ēdienu. Līdz šim Hercogs zīmola restorāni atklāti Mārupē, Mežaparkā un Ķīpsalā.

Rūmītis DB pastāstīja, ka jau ilgu laiku cilvēki viņu aicināja atvērt restorānu Ādažos, jo šajā vietā trūkst ģimenes restorāna. Viņš uzskata, ka jaunā restorāna atrašanās vieta ir pievilcīga: «Tuvumā ir Saulkrasti, Tallinas šoseja, militārā bāze – arī karavīriem labi jāpaēd, lai viņi būtu stipri.»

Ieguldīto līdzekļu apmēru Rūmītis neatklāj, atzīstot, ka investēts daudz naudas, taču investīcijas vēl nav noslēgušās. «Aprēķins ir vienkāršs: trīs gadu laikā restorānam jāatpelna ieguldītās investīcijas. Parasti nomas līgums ir uz pieciem gadiem, un pēdējos divus gadus vari sākt pelnīt,» viņš skaidro. «Šo telpu remontu sākām pirms gandrīz diviem gadiem un bija paredzēts to atvērt pērnā gada martā, taču tas neizdevās. Atvēršana aizkavējās vairāku iemeslu dēļ – atļauju, finanšu un citu,» piebilst A. Rūmītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mobilie sakari

Lūdz valdībai un SM noteikt prasības mobilo sakaru nepārtrauktības nodrošināšanai

LETA, 06.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Nacionālās drošības komisija lūdz valdību noteikt prasības mobilo sakaru nepārtrauktības nodrošināšanai, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Oktobra sākumā Latvijā plosījās stipra vētra. Lūza koki, tukstošiem mājsaimniecību uz ilgāku laiku palika bez elektrības. Saulkrasti bija viena no vietām pie jūras, kas nakti no septītā uz astoto oktobri piedzīvoja pamatīgus postījumus. Vēl nākamās dienas vidū apkārtnē 4000 mājsaimniecības bija bez elektrības. Līdztekus elektrības zudumam pārtrūka arī mobilie sakari.

Pagājušajā nedēļā Saeimas nacionālā drošības komisija, klātesot arī drošības dienestiem un Satiksmes ministrijai (SM), secinājusi, ka "Elektronisko sakaru likums" un Ministru kabineta noteikumi nenosaka, cik ilgu laiku pēc elektrības pazušanas mobilo sakaru operatoriem būtu ar uzlādes baterijām vai ģeneratoriem jāspēj nodrošināt sakarus. Pašos lielākajos un būtiskākajos sakaru torņos ģeneratori esot, tomēr vairums bāzes staciju ir aprīkotas ar akumulatoriem, kas torņiem ļauj autonomi darboties vien dažas stundas. Oktobrī vētra un elektrības zudums bija krietni ilgāks. Tāpēc sakarus šīs bāzes stacijas nevarēja nodrošināt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Latvija zaudē divas pozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā, noslīdot uz 44.vietu

LETA, 30.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien publiskotajā Pasaules ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2015.-2016.gadam Latvija ierindota 44.vietā starp 140 aplūkotajām pasaules ekonomikām.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kad Latvija bija pakāpusies no 52. un 42.pozīciju, šis Latvijai ir bijis kritums par divām vietām.

Lietuva globālajā konkurētspējas indeksā atrodama 36.vietā, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās 41.pozīcijas. Savukārt Igaunija, kura iepriekšējā gadā ieņēma augsto 29.vietu, šogad ierindojas 30.pozīcijā.

Tāpat kā pagājušajā gadā arī šogad līderpozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā ieņem Šveice, kurai seko Singapūra un ASV. Ceturto pozīciju šogad ieņem Vācija, pakāpjoties par vienu vietu, salīdzinot ar pagājušo gadu. Savukārt 2014.-2015.gada ziņojuma ceturtajā vietā esošā Somija ir noslīdējusi uz 8.vietu. Pārējās vietas pirmajā desmitniekā ir sadalītas līdzīgi kā pērn, un tajā joprojām atrodas Holande, Japāna, Honkonga un Zviedrija. Pasaules konkurētspējīgāko valstu 2015.-2016.gada desmitnieku noslēdz Apvienotā Karaliste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tautiešu ārzemēs biznesa idejas – Latvijas eksportspējas stiprināšanai

Db.lv, 31.05.2021

Anta Gulbe profesionālajā darbībā ir bijusi saistīta ar mērniecību. Dzīvojot Vācijā, viņa Liepājas biznesa inkubatorā vēlas noslīpēt savu ideju par dronu izmantošanu un mērniecības datu apstrādi.

Foto no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien publiskotajā Pasaules ekonomikas foruma (The World Economic Forum WEF) Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2014-15 Latvija ierindota 42.vietā starp gandrīz 150 apsekotajām pasaules ekonomikām. Šis Latvijai ir kāpums par 10 vietām salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, informēja Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) Ilgtspējīga biznesa centra direktors Dr Arnis Sauka.

Lietuva globālajā konkurētspējas indeksā atrodama vietu augstāk nekā Latvija, savukārt Igaunija ieņem augsto 29.vietu, pakāpjoties no 32.vietas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Līderpozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā saglabā Šveice, kurai līdzīgi kā 2013-14 gadā seko Singapūra. Uz trešo vietu ir pakāpusies ASV, kurai seko Somija, Vācija, Japāna, Honkonga, Holande un Apvienotā Karaliste. Pasaules konkurētspējīgāko valstu desmitnieku noslēdz Zviedrija.

Globālās konkurētspējas indeksa ziņojuma datus par Latviju ieguva un iesniedza oficiālais indeksa partneris Latvijā - SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centrs. «Atbilstoši globālās konkurētspējas ziņojumam par visproblemātiskākajiem faktoriem biznesa veikšanai Latvijā 2014-15 gadā atzīta neefektīva valdības birokrātija, kam seko nodokļu likumdošana un pārvalde, pieeja finansējumam, korupcija un salīdzinoši slikti izglītots darba spēks,» galvenās tendences skaidro A. Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru