To laikrakstam Dienas Bizness pirms 10. maijā gaidāmā Rīgas Aviācijas foruma komentē partneris MIDAS Aviation Džons Grānts, kurš nozarē darbojas jau vairāk nekā 20 gadu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 3. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Jums ir ļoti garš CV, darbojoties aviācijas jomā. Kas ir jūsu kompetenču jomas?

Esmu komerciālās aviācijas analītiķis ar specializāciju jaunu aviācijas pakalpojumu izstrādē lidostām, valdības institūcijām un citām ieinteresētajām pusēm visā pasaulē.

Kā jūs raksturotu situāciju aviācijā salīdzinājumā ar citām ekonomikas jomām?

Patlaban aviācija, iespējams, ir rentabilitātes cikla virsotnē un nes daudz lielāku peļņu aviolīnijām un akcionāriem pēdējos 4‒5 gados, balstoties uz zemām naftas cenām, lielu pieprasījumu, lidsabiedrību konsolidācijām Ziemeļamerikā. Reisu noslogojums bieži vien pieaudzis līdz 85‒90%. Aviācija ieguvusi arī no jauniem tirgiem Indijā un Ķīnā, kā arī no jaunām tehnoloģijām tādos modeļos kā, piemēram, Boeing 787, A350 un nesen arī Bombardier CSeries, ko veiksmīgi izmanto airBaltic. Salīdzinājumā ar citām nozarēm, aviācija ir bijis diezgan labs bizness. Taču tajā aizvien ir daudz risku, no kuriem nebūt ne mazākais ir degvielas cenas, naftas cenām gada laikā pieaugot par 35%. Līdz ar to aviācijas nozarē nav vietas pašapmierinātībai, vienmēr var notikt kaut kas negaidīts.

Eiropas aviobūves uzņēmums «Airbus» paziņojis, ka iegūs vairākuma akciju daļu Kanādas lidmašīnu un vilcienu ražošanas kompānijas «Bombardier» «CSeries» lidaparātu programmā, ņemot vērā «Bombardier» tarifu nedienas ASV.

Šāda vienošanās panākta pēc tam, kad ASV noteica 220% kompensācijas nodevu, kā arī 80% antidempinga nodokli «Bombardier CS100» un «CS300» lidaparātiem, kas tiek importēti Savienotajās Valstīs.

Šīs nodevas noteiktas saistībā ar ASV aviobūves kompānijas «Boeing» paustajām sūdzībām. ASV Tirdzniecības ministrija nolēmusi, ka «Bombardier» ir guvis negodīgu priekšrocību no valsts subsīdijām, pārdodot lidmašīnas ASV aviokompānijai «Delta Airlines» zem ražošanas izmaksām

Vienošanās starp «Airbus» un «Bombardier» nodrošinās iespēju ievērojami samazināt «CSeries» lidaparātu ražošanas izmaksas un izmantot «Airbus» starptautisko klātbūtni tirdzniecības veicināšanai, norāda abi uzņēmumi.

#ASV negaidīti atceļ ievedmuitu CSeries.

ASV negaidīti atceļ ievedmuitu CSeries

Bombardier varēs tirgot jaunās CSeries lidmašīnas ASV bez ievedmuitas teju 300% apmērā. Šādu negaidītu lēmumu vienprātīgi pieņēmusi ASV Starptautiskās tirdzniecības komisija (STK), kā rezultātā kompānijas akciju cena uzlēca par 15%, vēstīja Reuters. Amerikāņu ražotāja Boeing apsūdzības kanādiešiem par valsts atbalsta izmantošanu dempinga cenu piedāvāšanā Delta Air Lines nav vienīgais strīds starp abām kaimiņvalstīm, kuras diskutē arī par Kanādas kokmateriālu un ASV piena produkcijas tarifiem, turklāt prezidents Donalds Tramps vēlas viest izmaiņas Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līgumā (NAFTA).

STK komisāri nosprieda, ka Bombardier cenas nav kaitējušas Boeing, un neņēma vērā ASV Tirdzniecības departamenta rekomendāciju uzlikt CSeries lidmašīnām ievedmuitu piecu gadu garumā. Lēmums palīdzēs kanādiešiem pārdot jaunās lidmašīnas ASV laikā, kad brazīliešu konkurents Embraier ievieš tirgū savas jaunās E190-E2 lidmašīnas. Bombardier iepriekš norādīja, ka Boeing sūdzība bijusi vien vēlme gūt sev labumu, jo tai bijušas sarunas ar Brazīlijas ražotāju par apvienošanos. Iespējams, ka amerikāņi pēdējo vārdu vēl nav teikuši, uzsver Bloomberg, norādot uz Boeing ciešajām saitēm ar D. Trampu, kurš nule kā uzkrāvis ievedmuitu importa saules baterijām un veļasmašīnām, jo tās kaitējot ASV rūpniecībai. Leeham analītiķi, citējot juridiskā biroja Harris Bricken juristu Viljamu Periju, gan norāda, ka iespējas Boeing panākt savu, pārsūdzot lēmumu, ir visai niecīgas.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības vadītājs Martins Gauss intervijā DB stāsta, ka pašlaik kompānijā viss ir tik labi sakārtots gan no personāla, gan flotes un peļņas viedokļa, ka viņš mierīgi «var spēlēt golfu». Tiesa, viņš uzsver, ka kompānijas vadošie darbinieki jūtot spiedienu ik dienu, kas esot labi, jo lidsabiedrībai esot jāpaliek slaidai – lieki netērējot naudu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 4. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

DB avoti norāda, ka AirBaltic spiež uz efektivitātes palielināšanu, līdz ar ko pieaudzis stresa līmenis kompānijas vadošo darbinieku vidū. Kādus izdevumus samazināt?

Kompānijas vadošie darbinieki jūt spiedienu katru dienu, un tas ir labi. Ja šī kompānija vēlas turpināt nest labu peļņu, tai jāpaliek slaidai. Esam pieņēmuši lēmumu būtiski palielināt pilotu izmaksas, un izdevumi algām 2018. gadā palielināsies par 30%. Tai pašā laikā saņemsim jaunas lidmašīnas, un tās ir milzīgas investīcijas. Tas ir labi kompānijas darbībai nākotnē, bet ir jāiegulda tagad. Tādēļ ir stress, jo nevēlamies naudu nekur lieki tērēt. Ja runājam par CSeries, tad šo lidmašīnu ieviešana nebija tik viegla, cik būtu varējusi būt, bet tāpat lidsabiedrība no tās gūst lielu labumu. Mums patlaban ir septiņas lidmašīnas, notiek pārrunas, kad saņemsim astoto. 2018. gadā – vēl sešas. Katru reizi, kad mūsu flotē ienāk jauna CSeries lidmašīna, ietaupām naudu. Tā kā lidmašīna ir jauna, jāiegulda daudz darba. Tas gan ir jebkuru flotes izmaiņu gadījumā. Ja mēs būtu iegādājušies A320neo, būtu sliktāk. Ja būtu paņēmuši 737 Max, būtu grūti. Mēs izvēlējāmies CSeries, mums ir ieviešanas problēmas, bet ilgtermiņā izvēle ir perfekta.

Ja paskatās notikumu gaitu 2015. gadā, ir skaidrs, ka Airbus skatījās nopietni uz CSeries programmu jau tolaik. Līdz ar to AirBaltic savulaik veiktā riskantā izvēle attiecībā uz flotes nomaiņu par labu Bombardier izrādījusies stratēģiski tālredzīga, uzskata AirBaltic padomes loceklis Kaspars Briškens.

Viņaprāt, pēc Airbus paziņojuma par iesaistīšanos CSeries programmā pat galējiem skeptiķiem nevajadzētu šaubīties par programmas ilgtspēju. Airbus lēmums arī labi saskan ar šīs kompānijas kopējo stratēģiju, ļaujot aizpildīt 100‒150 vietīgu lidmašīnu segmentu, kurā Eiropas kompānija nav spēcīgi pārstāvēta.

«Bombardier un Airbus sadarbība arī ļauj savādāk paraudzīties uz ASV Tirdzniecības departamenta lēmumu par 300% maksājuma uzlikšanu kanādiešu lidmašīnām, tās ievedot ASV. Iespējams, ka amerikāņu lēmums bija vērsts ne tik daudz pret CSeries, ar ko Boeing īsti nekonkurē, bet ar skatu nākotnē pret Airbus. Eiropas kompānijas iesaiste CSeries programmā jebkurā gadījumā ir konfidences signāls globālā mērogā, jo diezin vai Airbus būtu iegādājies bezcerīgu pasākumu. Varbūt tas mazliet sašaurinās konkurenci, bet cīņa par tirgu būs ļoti interesanta. Globālā līmenī šis ir piemērs, kā nevis turpināt cīnīties ar jauna segmenta radītāju, bet to vienkārši pārņemt,» uzskata K. Briškens.

Eiropas aviobūves uzņēmums «Airbus» pārdēvējis «Bombardier» «C-Series» lidmašīnas par «Airbus 220», otrdien paziņojis «Airbus».

«Bombardier CS100» ar 120 pasažieru vietām pārdēvēts par A220-100, bet «Bombardier CS300» ar 130-140 pasažieru vietām - par A220-300.

Jau ziņots, ka saskaņā ar pagājušā gada novembrī panākto vienošanos «Airbus» ieguva akciju vairākumu «Bombardier» «CSeries» programmā.

Šāda vienošanās panākta pēc tam, kad ASV noteica 220% kompensācijas nodevu, kā arī 80% antidempinga nodokli «Bombardier CS100» un «CS300» lidaparātiem, kas tiek importēti Savienotajās Valstīs.

Šīs nodevas noteiktas saistībā ar ASV aviobūves kompānijas «Boeing» paustajām sūdzībām. ASV Tirdzniecības ministrija nolēmai, ka «Bombardier» ir guvis negodīgu priekšrocību no valsts subsīdijām, pārdodot lidmašīnas ASV aviokompānijai «Delta Airlines» zem ražošanas izmaksām.

Kanādas vilcienu un lidmašīnu ražotājs «Bombardier» pārdevis reģionālo pasažieru lidmašīnu CRJ programmu Japānas uzņēmumam «Mitsubishi Heavy Industries», otrdien paziņoja abas kompānijas.

Darījuma vērtība ir 550 miljoni ASV dolāru.

Līdz ar to «Bombardier» aviācijas jomā paliks tikai nelielo biznesa klases lidmašīnu tirgū. Nesen «Bombardier» pārdeva savu vidējās distances aviolaineru programmu «CSeries» Eiropas ražotājam «Airbus», kas to pārdēvēja par A220. Šīs lidmašīnas savā flotē ievieš Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic», ar tām nomainot «Boeing» ražotos lainerus. Savukārt turbopropelleru lidmašīnu programmu «QSeries» «Bombardier» šogad pārdeva Kanādas investīciju fondam «Longview Aviation Capital».

CRJ programmas pārdošanas darījumu paredzēts pabeigt nākamā gada pirmajā pusē, jo tam vēl jāsaņem regulatoru apstiprinājums.

airBaltic gandarīts par Bombardier jauno lidmašīnu ieviešanu

To sarunā ar Dienas Biznesu pirms 10. maijā gaidāmā Rīgas Aviācijas foruma norāda airBaltic lidojumu vadības vecākais viceprezidents Pauls Cālītis, kurš konferencē stāstīs par kompānijas pieredzi, jau gadu ieviešot flotē jaunās Bombardier CS300 lidmašīnas.

«Lidojumu uzsākšana ar CSeries ir bijusi ļoti veiksmīga un labāka, nekā bijām plānojuši,» viņš secina. Proti, no grūtībām vai riskiem, ka airBaltic bijusi pirmā, kas jauno lidaparātu izmanto, kompānija neesot cietusi. Gluži pretēji, uzņēmums spējis no tā gūt labumu, jo mūsu reģiona pasažieriem un kompānijas darbiniekiem ātrāk bijusi iespēja jauno lidaparātu izmantot. Tāpat airBaltic ar šo lidaparātu startē visos lielajos aviācijas šovos.

Kanādas vilcienu un lidmašīnu ražotājs «Bombardier» ceturtdien paziņoja, ka pārdos aviorūpnīcas Belfāstā, Kasablankā un Dalasā ASV kompānijai «Spirit AeroSystems».

Darījuma vērtība ir 1,2 miljardi ASV dolāru (1,1 miljards eiro). Par nodomu pārdot šīs rūpnīcas «Bombardier» paziņoja maijā. Pārdošana ir daļa no plašas «Bombardier» restrukturizācijas.

Rūpnīcā Belfāstā, Lielbritānijā, tiek montēti spārni lidmašīnām «Airbus A220», Kasablankā, Marokā, tiek ražoti spārnu un fizelāžas komponenti, savukārt Dalasā, ASV, tiek veikta lidmašīnu tehniskā apkope un remonts.

Visu trīs rūpnīcu plānotie ieņēmumi šogad ir apmēram miljards ASV dolāru (0,9 miljardi eiro). "Spirit AeroSystems» piegādā lidmašīnu komponentus aviolaineru ražotājiem «Airbus» un «Boeing».

Jau ziņots, ka pirms diviem gadiem «Bombardier» vairākumu akciju savā «CSeries» lidmašīnu programmā pārdeva Eiropas aviobūves uzņēmumam «Airbus». Pērn jūlijā «C-Series» lidmašīnas tika pārdēvētas par «Airbus 220». Latvijas nacionālā lidsabiedrība «airBaltic» kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas savā flotē iekļāva «CSeries» lidmašīnas.

Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic» pakāpeniski atsāk lidojumus ar «Bombardier» CS300 lidmašīnām, informēja uzņēmuma pārstāve Alise Briede.

«Šobrīd «airBaltic» jau ir atsācis lidojumus ar daļu no CS300 lidmašīnām un plānots, ka šīs dienas laikā pakāpeniski visas lidmašīnas tiks pārbaudītas un būs gatavas lidojumiem. Lidmašīnas, kas atsāk lidojumus, ir darba kārtībā un pilnībā drošas lidojumu veikšanai.

«airBaltic» strādā ciešā sadarbībā ar lidmašīnas ražotāju «Bombardier» un dzinēju ražotāju «Pratt & Whitney». Papildu pārbaudes tiek veiktas, lai pārliecinātos par gaisa kuģa drošību, kā arī veiktu nepieciešamos uzlabojumus jaunajām lidmašīnām,» klāstīja Briede.

LASI ARĪ: Drošības apsvērumu dēļ airBaltic uz laiku apturējusi Bombardier CS300 lidojumus

Eiropas aviobūves uzņēmums «Airbus» ceturtdien paziņoja, ka noslēdzis darījumu par 120 A220-300 lidmašīnu pārdošanu 11 miljardu dolāru (9,7 miljardu eiro) vērtībā.

«Airbus» norāda, ka 60 no šīm lidmašīnām saņems ASV zemo cenu lidsabiedrība «JetBlue», bet vēl 60 lidmašīnas tiks piegādātas aviokompānijai «Moxy», kas darbību sāks vien 2021.gadā.

«Airbus» 2017.gadā ieguva akciju vairākumu Kanādas lidmašīnu un vilcienu ražošanas uzņēmuma «Bombardier» «CSeries» programmā. Savukārt pērn «Airbus» pārdēvēja «Bombardier» «C-Series» lidmašīnas par «Airbus 220».

«Bombardier CS100» ar 120 pasažieru vietām pārdēvēts par A220-100, bet «Bombardier CS300» ar 130-140 pasažieru vietām - par A220-300.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība «airBaltic» kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas savā flotē iekļāva «CSeries» lidmašīnas.

Nule kā abos Atlantijas okeāna krastos pieņemtie lēmumi attiecībā uz vilcienu un lidmašīnu ražotājiem neizbēgami atstās būtisku ietekmi uz abiem transportlīdzekļu un ar to saistīto tehnoloģiju tirgus segmentiem, skarot arī Latvijas intereses. Amerikāņu Boeing sūdzības par kanādiešu konkurentu Bombardier, kas esot guvis nepamatotu labumu no valdības subsīdijām, likušas ASV Tirdzniecības departamentam piemērot 219,6% kompensācijas maksājumu CS100 lidaparātu pārdošanas darījumam ASV lidsabiedrībai Delta Air Lines. Lai gan gala spriedums varētu tikt pasludināts tikai nākamā gada pavasarī, jau tagad kanādiešu un britu, kam rūp Bombardier ražotne Ziemeļīrijā, valdības faktiski piedraudējušas amerikāņiem ar tirdzniecības karu, kur pirmais cietējs būs pats Boeing, tostarp tā militāro lidmašīnu segments.

Nozares analītiķi un eksperti izsaka dažādas versijas par turpmāko notikumu gaitu. No vienas puses, tiek teikts, ka ASV tirgus kanādiešiem aizvērsies, jo kura lidsabiedrība gan gribēs maksāt tādas nodevas. Lai apslāpētu paniku par sešu miljardu USD vērtās pro-

grammas CSeries galu, pirms tā vēl sākusies, Kanādas varasvīri jau paziņojuši, ka savējos atbalstīs, ja tas būs nepieciešams. No otras puses, tiek norādīts, ka nav jau obligāti lidmašīnas jāpērk un ASV aviolīnijas taču var tās paņemt līzingā. Te gan jārēķinās, ka ASV iestādes nav Latvijas institūcijas, kam ar patieso labuma guvēju noskaidrošanu nevedas. Savukārt citi norāda, ka strīdā neiesaistīto valstu aviolīnijas bažījoties par konkurences samazināšanos un Boeing un Airbus duopola izveidošanos nākotnē, varētu lemt par labu apcelto jaunāko brāļu kanādiešu ražojumiem. Ņemot vērā visu iepriekšminēto, skaidrs, ka pārāk jau nu diplomātiski apaļš ir AirBaltic teiktais, ka Latvijas nacionālās lidsabiedrības darbību un jaunās flotes ieviešanas plānu Bombardier un Boeing komercstrīds neietekmē. Bet ja nu jeņķi tiešām ir tik traki, ka parakstās uz saspīlējumu ar sabiedrotajiem Kanādā un Eiropā un CSeries aiziet pa skuju taku? Tai pašā laikā šis kašķis droši vien paver iespēju AirBaltic izkaulēt labākus nosacījumus nākamo lidmašīnu iegādei no kanādiešiem.

Kanādas lidmašīnu un vilcienu ražošanas uzņēmums «Bombardier» ceturtdien paziņoja, ka pārdos rūpnīcu Ziemeļīrijā, kurā tiek ražoti spārni Eiropas aviobūves kompānijas «Airbus» lidmašīnām.

Belfāstas rūpnīcas pārdošana tiek īstenota saistībā ar biznesa reorganizāciju.

«Bombardier», kas jau pērn globālās restrukturizācijas programmas ietvaros Belfāstā likvidēja 490 darbvietas, ir viens no lielākajiem darba devējiem Ziemeļīrijā ar aptuveni 3600 strādājošajiem.

Vienlaikus uzņēmums arī pavēstīja, ka pārdos ražotni Marokā.

«Bombardier» arī ziņo, ka šā gada pirmajā ceturksnī kompānijas peļņa gandrīz pieckāršojusies un sasniegusi 239 miljonus dolāru (213,2 miljonus eiro).

Kā ziņots, saskaņā ar 2017.gada novembrī panākto vienošanos «Airbus» ieguva akciju vairākumu «Bombardier» «CSeries» programmā.

Savukārt pērn jūlijā «C-Series» lidmašīnas tika pārdēvētas par «Airbus 220».

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 3. februārī Rīgā sagaidījusi astoto Bombardier CS300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-CSH no kopumā 20 pasūtītajiem lidaparātiem, informē aviosabiedrībā.

Plānots, ka līdz šī gada beigām airBaltic flotē kopumā būs 14 CS300 lidmašīnas.Šonedēļ airBaltic demonstrēs vienu no savām Bombardier CS300 lidmašīnām lielākajā Āzijas aviācijas izstādē – Singapūras aviošovā.

Līdz šim airBaltic ar Bombardier CS300 lidmašīnām ir pārvadājusi vairāk nekā 760 000 pasažieru. airBaltic ar jaunajām Bombardier CS300 lidmašīnām veikusi vairāk nekā 7 354 lidojumu un nolidojusi vairāk nekā 19 345 stundas.

Līdz 2019. gada beigām airBaltic plāno saņemt visas 20 pasūtītās Bombardier CS300 lidmašīnas. Kad airBaltic floti veidos tikai Bombardier lidaparāti, flotes vidējais vecums būs divi gadi, līdz ar to tā būs viena no jaunākajām flotēm Eiropā.

Kanādas lidmašīnu un vilcienu ražošanas uzņēmums «Bombardier» ceturtdien paziņoja, ka nākamo 18 mēnešu laikā pasaulē likvidēs 5000 darbvietu, tādējādi cenšoties padarīt efektīvāku kompānijas darbību.

Tāpat kompānija pavēstīja, ka pārdos ar pamatdarbību nesaistītus aktīvus aptuveni 900 miljonu ASV dolāru (783,4 miljonu eiro) vērtībā.

Vienlaikus «Bombardier» ziņo, ka šā gada trešajā ceturksnī uzņēmums strādājis ar 167 miljonu dolāru tīro peļņu, salīdzinot ar 11 miljonu dolāru zaudējumiem attiecīgajā laika periodā pērn.

Jau vēstīts, ka saskaņā ar pagājušā gada novembrī panākto vienošanos Eiropas aviobūves uzņēmums «Airbus» ieguva akciju vairākumu «Bombardier» «CSeries» programmā.

Savukārt šā gada jūlijā «C-Series» lidmašīnas tika pārdēvētas par «Airbus 220».

Latvijas nacionālā lidsabiedrība «airBaltic» kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas savā flotē iekļāva «CSeries» lidmašīnas.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic saņēmusi devīto Bombardier CS300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-CSI. Plānots, ka līdz šā gada beigām airBaltic flotē kopumā būs 14 CS300 lidmašīnas, informē aviokompānijā.

Kopumā airBaltic ar jaunajām Bombardier CS300 lidmašīnām ir pārvadājusi vairāk nekā 1 miljonu pasažieru. Šobrīd katrs ceturtais airBaltic pasažieris lido ar CS300 lidaparātu. Līdz šim Bombardier CS300 lidmašīnas veikušas vairāk nekā 11 319 lidojumu, nolidojot vairāk nekā 29 977 stundu.

airBaltic 2018. gada 28. maijā paziņoja, ka iegādāsies vēl 30 Bombardier CS300 lidmašīnas un saglabā iespēju pasūtīt vēl 30 tā paša tipa lidaparātus. Šis pasūtījums papildina jau esošo 20 CS300 lidmašīnu pasūtījumu, kā arī veido daļu no jaunā airBaltic biznesa plāna Destination 2025. Jaunais biznesa plāns sekmīgi turpina pašreizējo Horizon 2021 plānu, ar kuru tika likts pamats tālākai airBaltic attīstībai.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības darbību un jaunās flotes ieviešanas plānu Bombardier un Boeing komercstrīds neietekmē.

Tādu atbildi uz DB jautājumu par Ziemeļamerikas ražotāju kašķi sniedza AirBaltic. Uzņēmums atzīmē, ka jauno lidmašīnu darbības rādītāji un to ekspluatācija līdz šim bijusi sekmīga, līdz ar ko AirBaltic uzticība CSeries programmai saglabājas augstā līmenī.

Amerikāņu ražotāja sūdzības par kanādiešu konkurentu nule kā likušas ASV Tirdzniecības departamentam piemērot 219,6% kompensācijas maksājumu CS100 lidaparātu pārdošanas darījumam ASV lidsabiedrībai Delta Air Lines, vēsta ārvalstu mediji. Departaments sākotnēji konstatējis, ka Bombardier guvis nepamatotu labumu no valdības subsīdijām. Šis amerikāņu prejudiciālais nolēmums ir trieciens Monreālā bāzētās kompānijas izredzēm uzvarēt strīdā ar amerikāņu konkurentu Boeing, taču tarifi stāsies spēkā vienīgi tad, ja tos nākamgad apstiprinās ASV Starptautiskās tirdzniecības komisija. Amerikāņu lēmums draud palielināt spriedzi starp ASV un tās sabiedrotajiem Kanādu un Lielbritāniju.

Pēc vairākiem incidentiem ar lidmašīnu «Airbus A220» dzinējiem Kanādas un Eiropas gaisa satiksmes drošības regulatori paziņojuši, ka laineri «Airbus A220» lielā augstumā nedrīkst izmantot dzinējus ar pilnu jaudu.

Kanādas regulators «Transport Canada» nedēļas nogalē publicēja lidojumderīguma direktīvu un pirmdien to pārpubliskoja arī Eiropas Aviācijas drošības pārvalde (EASA), dodot rīkojumu aviokompānijām, kas veic lidojumus ar šīm lidmašīnām, augstumā virs 8,8 kilometriem nepārsniegt 94% no to dzinēju maksimālās jaudas.

Šāda direktīva izdota pēc vairākiem incidentiem, kad Kanādas aviokompānijas «Air Canada» izmantotajām lidmašīnām «Airbus A220» lidojumu laikā izslēdzās dzinēji.

Tāpat līdzīgi incidenti konstatēti Vācijas aviosabiedrības «Lufthansa» Šveices meitasuzņēmuma «Swiss» lidojumos ar «Airbus A220». Vienā no «Swiss» lidojumiem virs Francijas pat atdalījās dzinēja detaļas, bet pēc incidentiem septembrī un oktobrī tā pārtrauca visus lidojumus ar šīm lidmašīnām, kamēr tām tika veiktas pārbaudes.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic un Bombardier Commercial Aircraft pirmdien paziņoja, ka puses ir noslēgušas pirkuma līgumu par 30 Bombardier CS300 lidmašīnu iegādi un saglabā iespēju pasūtīt vēl 30 tā paša tipa lidaparātus. Šis pasūtījums papildina jau esošo 20 CS300 lidmašīnu pasūtījumu un veido jaunā airBaltic biznesa plāna Destination 2025 pamatu, turpinot pašreizējo lidsabiedrības biznesa plānu Horizon 2021.

«Tā kā CS300 ietaupa vairāk nekā 22% degvielas, tas sniedz iespēju saglabāt zemas operatīvās darbības izmaksas,» uzsver airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

«Tagad mēs sākam īstenot savas biznesa stratēģijas nākamo fāzi – Destination 2025, kuras ietvaros airBaltic paredz paplašināt uzņēmuma darbību. Jaunā biznesa plāna būtiskākā sastāvdaļa ir lielākas un ekskluzīvākas flotes izveide, kas sastāv tikai no CS300 tipa lidmašīnām, kas ir piemērotākās mūsu darbības tirgum,» viņš piebilst.

Jaunais biznesa plāns Destination 2025 ir balstīts uz maršrutu paplašināšanu no visām trim Baltijas valstīm – Latvijas, Igaunijas un Lietuvas – nodrošinot regulārus savienojumus uz galvenajām Eiropas pilsētām. Stratēģija paredz, ka airBaltic līdz 2025. gadam sasniegs būtisku pasažieru skaita un ienākumu pieaugumu.

Zviedrijas Korupcijas novēršanas birojs sācis izmeklēšanu par iespējamu korupciju pret Kanādas lidmašīnu un vilcienu ražošanas uzņēmuma Bombardier Zviedrijas struktūrvienības amatpersonu Jevgēņiju Pavlovu un piemērojis aizdomās turamā statusu vēl sešiem cilvēkiem, vēsta The Globe and Mail.

Zviedrijas Korupcijas novēršanas birojs norāda, ka Krievijas pilsonis, 37 gadus vecais Pavlovs piedāvājis un solījis, kā arī devis kukuļus Azerbaidžānas valsts dzelzceļa infrastruktūras operatorkompānijas Azerbaycan Demir Yollari (Azerbaidžānas dzelzceļš, ADY) amatpersonai, lai palīdzētu 2013.gadā Bombardier vadītam konsorcijam uzvarēt konkursā par dzelzceļa signalizēšanas sistēmu uzstādīšanu valstī.

Pavlovs vadīja Bombardier Maskavas biroja biznesa attīstības nodaļu, kad tika parakstīts šis līgums.

Azerbaidžānas līguma vērtība bija 340 miljoni ASV dolāri, no kuriem 85% nodrošināja Pasaules Banka (PB), kas šobrīd veic tā auditu.

Ja tiks atklāts, ka Bombardier ieguvis uzvaru šajā konkursā ar korupcijas vai slepenu vienošanās palīdzību, tad uzņēmumam varētu tikt liegts piedalīties turpmākos projektos, kurus finansē PB.

#Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts.

Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts. Uzdevums nav vienkāršs, par ko varētu liecināt tas, ka ministrs vairs nerunā par stratēģiskā investora piesaisti, bet, iespējams, uz valdību virzīs finanšu investora piedāvājumu.

Daudzi igauņi un lietuvieši mūs apskauž par Air Baltic un Rīgas kā Baltijas avio nozares centru, tomēr uzņēmuma uzturēšana ir prasījusi lielus valsts līdzekļus, jo īpaši pēc B. Flika atstātā «mantojuma», ar kura sekām uzņēmums cīnās vēl šodien.

Valsts pēdējo sešu gadu laikā uzņēmumā Air Baltic ir ieguldījusi apmēram 220 miljonus eiro: no 2010. līdz 2012. gadam tika veiktas ap 140 miljonu eiro valsts investīcijas, ieskaitot LVRTC iegādātās 0% obligācijas un divus kapitalizētus valsts aizdevumus, bet 2015. gada nogalē valsts ieguldīja vēl 80 miljonus eiro kopā ar Vācijas investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu.

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

AirBaltic un tās vadītājs gatavs dažādiem attīstības scenārijiem, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda nacionālās aviokompānijas valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Nozares eksperti airBaltic ieceri iegādāties līdz pat 60 jaunām CS300 lidmašīnām vērtē kā loģisku, taču pilnīgai ainai būtu nepieciešams redzēt biznesa plānā Destination 2025 esošos skaitļus. DB jau rakstījis, ka pasūtījuma vērtība pēc kataloga cenām šādam pirkumam būtu 5,9 miljardi USD. Pēc M. Gausa teiktā, šī gada pirmā ceturkšņa rādītāji (+24% pasažieri, +22% ieņēmumi) ir vēl labāki nekā pērn, un tas ir ļoti labs pamats jaunajai biznesa stratēģijai.

Vaicāts, kā kompānija grasās savu ambiciozo mērķi sasniegt un kādi ir riski, M. Gauss norāda, ka 2012. g. tika parakstīta vienošanās par 10+10 lidmašīnām. Ja, CSeries programmai izgāžoties, pirmās 10 lidmašīnas netiktu uzbūvētas, airBaltic būtu iegādājies lietotus Airbus vai Boeing. Pēc viņa teiktā, risks, protams, bija, taču Bombardier programmas neveiksme nebūtu nāves spriedums nacionālajai lidsabiedrībai, jo beigu beigās lidmašīnas varētu arī iznomāt. Un tikpat labi būtu varējušas izgāzties arī Airbus un Boeing jaunās programmas. Kad bija skaidrs, ka progamma īstenojas, pasūtījumu skaits tika palielināts līdz 13 un tad līdz 20 saskaņā ar plānu Horizon 2021, kas paredzēja arī 14 Q400. Tad 2015. g. plāns tika mainīts uz 12 Q400 un divām CS300 un vēlāk uz 34 CS300 un/vai CS100 vēl pirms Destination 2025 izstrādes, atsakoties no Q400 pilnībā.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Runājot par vadības komandu, nacionālās aviokompānijas airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss atzīmē, ka, viņam uzsākot darbu airBaltic, ir bijuši labi darbinieki, bet ne komanda. Taču tagad vadības komandu veido 13 cilvēki, kuri, airBaltic piedzīvojot gan grūtākus, gan vieglākus laikus, ļoti detalizēti saprot, «ko mēs darām», un nozarē izcilās komandas dēļ «mēs tiekam apskausti».

Ja tomēr viens vai vairāki no viņiem gribētu pieņemt citu, lielāku izaicinājumu, labāku darbu (tas ir noticis iepriekš, airBaltic vecākajai viceprezidentei personālvadības jautājumos Daigai Ērglei pametot komāniju pērnā gada nogalē), tad viņš šo izvēli atbalstīs.

Tai pašā laikā, viņaprāt, vadības komandai ir ļoti interesants darbs, jo airBaltic veicis lielāko CSeries pasūtījumu Eiropā. Līdz ar to kompānija iegūst starptautisku reputāciju, kādu šāda izmēra aviolīnijas iepriekš nav piedzīvojušas. Vaicāts, vai šī uzmanība turpināsies arī tad, kad Airbus pārņems CSeries programmu, vai arī Eiropas ražotājs airBaltic aizmirsīs, viņš saka: «Skatīsimies, kas notiks Fārnboro un Dubaijas aviošovos, kā šī lidmašīna tiks saukta tur.»