Jaunākais izdevums

Ceturtdien Salaspilī oficiāli tika atvērta Latvijas Nacionālā Botāniskā dārza (NBD) oranžērija, vēsta reģionālais medijs Daugavas balss.

Botāniskā dārza platība ir 129 hektāri, un tur vērojami ap 15 000 dažādu augu. Botānisko dārzu dibinot, tika noteikti tā galvenie uzdevumi: pētījumi botānikā, dekoratīvajā dārzkopībā, apstādījumu veidošanā, augu introdukcijā, ģenētikā, selekcijā, ka arī pētījumu popularizēšana. 1968. gadā dārzam piešķīra zinātniskās pētniecības institūta statusu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Nacionālā botāniskā dārza direktors: «Mums ir liels potenciāls.»

Laura Mazbērziņa, 05.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālā botāniskā dārza apmeklētāju skaits arvien palielinās. «Resursi tiek izmantoti, lai izglītotu sabiedrību, it īpaši jauniešus,» biznesa portālam db.lv stāsta Andrejs Svilāns, Nacionālā botāniskā dārza direktors.

Lai piesaistītu jauniešus, tiek piedāvātas tematiskas orientēšanās sacensības un Nacionālā botāniskā dārza oranžērijā ir izveidoti digitāli ekrāni. «Šis ir veids, kā runāt ar mūsdienu sabiedrību,» akcentē A. Svilāns.

Nacionālā botāniskā dārza apmeklētāju skaits būtiski audzis. Tā, piemēram, 2009. gadā tam bija 37 825 apmeklētāji, 2010. gadā – 22 808, bet 2015. gadā – jau 51 321, 2016. gadā – 63 966, 2017. gadā – 68 811).

2017. gadā Nacionālā botāniskā dārza budžets bija 1,2 miljoni eiro. No tiem Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas finansējums funkciju deleģējuma līguma ietvaros - 728 tūkstoši eiro, pašu ieņēmumi (biļetes, ekskursijas, nodarbības, lekcijas u.c.) veidoja 226 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau otro nedēļu Rundāles pils oranžērijā pa kārtai, savu ziedu ver vaļā banāns, pastāstīja Rundāles pils pārstāve Ruta Bemberga.

Oranžērijas speciāliste Inese Kapkalne teic, ka banāns ir īsts brīnums oranžērijā. Pēc viņas novērojumiem banāns reizi trijās dienās izdzen jaunu lapu, bet šoreiz lapas vietā pamanījusi zieda vārpu. «Tā lēnām un pamazām katru dienu viena pēc otras nokrīt zieda lapas un atklāj mazus banānu aizmetņus. Pagājušajā vasarā oranžērijā tika atvests banāns no Francijas, šis arī bija tas uz kura ziedēšanu vairāk cerējām, bet viss izvērtās pavisam savādāk, » stāsta I.Kapkalne.

Uzziedējušais banāns audzis Bauskā, tam kādā mājā palicis par šauru, tāpēc tika atvests uz oranžēriju, saimniece laipni to atdāvināja Rundāles pils muzeja grāfu Šuvalovu oranžērijas kolekcijas papildināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais baņķieris, uzņēmējs Oļegs Fiļs ar dzīvesbiedri Kristīni Jelinsku turpina atjaunot lielāko un senāko līdz mūsdienām saglabājušos Nurmuižas pils kompleksu, meklējot katrai ēkai mūsdienu vajadzībām atbilstošāko funkciju. Jaunākais īstenotais projekts pils kompleksā ir Smēdes SPA, bet projektēšanas stadijā atrodas Lielais Nurmuižas SPA.

Talsu novada Laucienes pagastā esošais 16.gadsimta pils komplekss aizņem aptuveni 80 hektāru, kur saskaņā ar vēsturisko izziņu izvietotas 33 dažādas ēkas un būves – pati Nurmuižas pils jeb kungu māja, krogs, kūtis un staļļi, ratnīca, kalpu māja, vārtu tornis, dārznieka māja, oranžērija, smēde un daudzas citas.

Līdz šim pils kompleksā ieguldīti vairāk nekā 7 miljoni eiro. Iepriekš Dienas Bizness pils kompleksā viesojās, kad pils jaunie saimnieki gatavojās atvērt Nurmuižas restorānu.

Baņķiera mūža projekts 

Uzņēmējs Oļegs Fiļs no likvidācijas procesā esošā banku biznesa pievērsies savam mūža...

Tas kā pirmais publiski pieejamais objekts muižas kompleksa vēsturiskajā kroga ēkā ir atvērts kopš 2020.gada maija. Kroga ēkā sovhoza laikā bija garāžas un traktoru remontdarbnīcas, un renovācijas gaitā tika norakts aptuveni pusotru metru dziļš tehnoloģiskais uzslāņojums.

Šo trīs gadu laikā izdarīts daudz – kādreizējā govju kūts 700 kvadrātmetru platībā pēc renovācijas kļuvusi par svinību un koncertu vietu, uz vēsturiskajiem pamatiem atjaunota pils oranžērija un vīnogu dārzs, savukārt restaurētajā kalpu mājā (vēlāk – doktorātā) ir labiekārtota viesnīca ar 22 numuriem.

Atdzimšanu piedzīvojis arī Nurmuižas gleznainais parks. Teritorijas labiekārtošana veikta arheoloģiskā uzraudzībā, jo pils kompleksa veidošanās saistāma ar Livonijas ordeņa laiku. Parka plānošanā tika pieaicināta Ilze Māra Janelis – vienīgā Latvijas muižu dārzu un parku vēstures pētniece un ainavu arhitekte. Dokumentos parks jeb baroka dārzs pirmo reizi fiksēts 19.gadsimta sākumā vienā no apjomīgākajiem Latvijas un Igaunijas viduslaiku piļu skatu un plānu krājumiem – tā sauktajā Pauluči albumā. Katra ēka organiski papildina cita citu, un ir izdevies saglabāt vēsturisko mantojumu, vienlaicīgi attīstoties muižas pakalpojumu klāstam, piedāvājot apmeklētājiem ekskursijas, restorāna un viesnīcas pakalpojumus. Taču darbi paralēli turpinās visā kompleksā.

“Tas bija apzināts lēmums - pāriet no kompleksa restaurācijas darbiem uz ēku atvēršanu sabiedrībai. Pateicoties veiksmīgai kompleksa konservācijai un renovācijai, cilvēki, kas brauc garām, pēkšņi sākuši pamanīt, ka šeit ir izveidojusies tāda kā pašiem sava pilsēta. Cilvēki aizvien vairāk un vairāk ir sākuši interesēties, kas šeit notiek. Faktiski restorāna atvēršana bija atbilde uz cilvēku jautājumiem,” stāsta O. Fiļs.

Nurmuižas pils komplekss kļuvis par vietu, kur baudīt kultūras mantojumu. Kā stāsta muižas saimnieks, tikai pēdējos trijos gados, pamazām skatienam atklājoties Nurmuižas kompleksa vēsturiskajam mērogam, sāk aktualizēties viens no grūtākajiem jautājumiem – kāda būs visu šo ēku turpmākā funkcija, jo mūsdienās ēku vēsturiskais pielietojums vairs nav aktuāls.

Visu rakstu lasiet jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums.

Dienas Biznesa abonenti speciālizdevumu Nekustamais īpašums saņem bez maksas. Žurnāls nopērkams arī lielākajās tirdzniecības vietās Latvijā!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Nacionālā botāniskā dārza oranžērijā ieguldīti 3,4 miljoni eiro

Lelde Petrāne, 01.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāta jaunā oranžērija Nacionālajā botāniskajā dārzā, informē Salaspils novada dome.

Jaunās oranžērijas celtniecības darbi, ko veica būvdarbu uzņēmums SIA EKOTEH, aizsākās 2013. gadā ERAF projekta Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas ex-situ infrastruktūras izveide ietvaros, kuru finansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Kopējais finansiālais ieguldījums – 3,4 miljoni eiro.

Atšķirība starp veco un jauno oranžēriju ir ievērojama ne tikai ēku izmēros, bet arī ikdienā. Moderno tehnoloģiju klātbūtne – automātiskā vēdināšana, apsildīšana, klimata sensori katrā zālē, pat īsziņa telefonā no pašas oranžērijas atklāj, ka dabas un tehnoloģiju pasaules spēj lieliski sadzīvot, vēsta pašvaldība.

Komentāri

Pievienot komentāru