Mūzikas klubs un bārs Artilērijas pagrabi Daugavpilī klientus apkalpo tikai latviešu un angļu valodā, tādā veidā pirmajā vietā turot savas vērtības.

Atpūtas vieta Daugavpilī izveidota 2013. gada oktobrī, taču ideja par to radusies jau 2010. gadā. Ilgu laiku aizņēmusi telpu atrašana. «Pirmo gadu nogaidījām un apskatījāmies, vai šīs telpas neapplūst, ņemot vērā, ka blakus ir Daugava un bārs atrodas pagrabā,» stāsta Artilērijas pagrabu saimnieks Andrejs Faibuševičs, kuram šis bizness ir kā hobijs. Ikdienā viņš nodarbojas ar zinātniskiem un klīniskiem pētījumiem farmācijā.

Viņam bijuši vairāki iemesli, kāpēc izveidot šādu bāru Daugavpilī. Viens no galvenajiem – ieviest mūzikas klubu kultūru, jo iepriekš pilsētā to klasiskā izpratnē (kā, piemēram, Pulkvedim neviens neraksta un Četri balti krekli Rīgā) nebija. Tāpat nav bijis nevienas latviešu vietas, kur gribētos aiziet. «Bija skaidrs – kas pirmais brauc, tas pirmais maļ. Agri vai vēlu tāpat šāda vieta būtu radusies. Man kā jauniešu tēvam tas bija svarīgi, jo zinu, kāda ir provinces, it sevišķi Latgales, bērnu problēma, kad viņi nonāk lielpilsētā. Nevar salīdzināt ar tiem, kuri atbrauc no Valmieras vai Liepājas, no nerusificētiem reģioniem. Es gribēju ieguldīt Daugavpils jaunatnē, lai viņi būtu psiholoģiski konkurētspējīgi ar saviem vienaudžiem Rīgā. Veiksmīga sakritība, un 2013. gadā Latgalē tika atvērti trīs kultūras objekti – Marka Rotko centrs Daugavpilī, Gors Rēzeknē un Artilērijas pagrabi,» stāsta bāra saimnieks. Kopējās investīcijas uzņēmējdarbības sākšanai bija aptuveni 20–25 tūkst. eiro, no tiem 10 tūkst. eiro iegūti, piesaistot Altum Šveices mikrokreditēšanas programmu.

Daugavgrīvas cietoksnis ilgus gadus bijusi ierobežotas piekļuves teritorija un pildījis militāras funkcijas. Šobrīd pussabrukušo cietoksni uzrauga biedrība «Bolderājas grupa», kura par to saņem 440 eiro mēnesī. Rezultātā netālu no Rīgas centra esošais kultūras piemineklis, kuram būtu liels potenciāls kļūt par pieprasītu tūrisma objektu - līdzīgi kā Daugavpils cietoknim, ir kritiskā un nolaistā stāvoklī.

«Diemžēl tā situācija tur ir tāda, ka neviena valsts vai pašvaldības institūcija nav ieinteresēta to pārņemt un attīstīt kā kultūras pieminekli. Esam sagatavojuši Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu par privatizācijas izbeigšanu un līdz ar to MK būs jālemj, kam to nodot,» komentē Guntis Kārkliņš, VAS «Privatizācijas aģentūras» sabiedrisko attiecību vadītājs.

Saskaņā ar MK 2000. gada 30. augusta rīkojumu nekustamais īpašums Birzes ielā 2, Rīgā (Daugavgrīvas cietoksnis) ir nodots privatizācijai. Pirms nekustamā īpašuma nodošanas privatizācijai Aizsardzības ministrija ar SIA «Aumeisteru muiža» uz 49 gadiem bija noslēgusi nekustamā īpašuma ilgtermiņa nomas līgumu. Nomas līgums tika izbeigts, jo nomnieks nepildīja līguma nosacījumus.

Turpmāk tūristiem Daugavpilī tiks piedāvāta iespēja apskatīt vietējo skrošu rūpnīcu, informēja Daugavpils novada tūrisma informācijas centrā.

Līdz ar jauno tūrisma piedāvājumu Daugavpils skrošu rūpnīca būs kļuvusi par vienīgo tūristiem atvērto munīcijas ražošanas rūpnīcu Baltijā, kurā atrodas Eiropā vecākais joprojām strādājošais skrošu liešanas tornis.

Rūpnīcas apmeklējuma gaitā tūristiem tiks piedāvāts apskatīt vēsturiskās svina liešanas iekārtas, ar kurām kausēts svins iegūst ideālas lodes piliena formu, krītot no 40 metru augstuma, kā arī medību munīcijas vēsturisko ekspozīciju.

Pēc ekskursijas interesentiem būs iespēja izmēģināt roku rūpnīcas šautuvē.

Ekskursijas ražošanas zonā nenotiks skrošu pasūtījumu izpildes laikā.

Lai gan Latvijas sabiedrībā iesakņojies uzskats, ka vislielākā dzīves dārdzība ir galvaspilsētā Rīgā, reģionu pilsētu iedzīvotājiem pārtikas un mājokļu izdevumu slogs attiecībā pret ienākumiem ir krietni lielāks nekā rīdziniekiem.

Tā, piemēram, rīdzinieku ģimenei mājokļa izdevumiem vien jāatvēl vidēji 10% no saviem ikmēneša ienākumiem, kamēr jēkabpiliešiem – 14,4%, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums. Rīga līdz ar Ventspili un Jelgavu ir trīs dzīvošanai izdevīgākās pilsētas, vērtējot mājokļa un pārtikas izmaksu īpatsvaru pret attiecīgās pilsētas vidējiem ienākumiem.

Pētījuma ietvaros salīdzinātas divas galvenās sadzīves izmaksu pozīcijas – izdevumi pārtikas iegādei un mājokļa uzturēšanai – septiņās Latvijas pilsētās: Rīgā, Liepājā, Jēkabpilī, Daugavpilī, Ventspilī, Valmierā un Jelgavā. Izdevumi tika aprēķināti četru cilvēku ģimenei (divi pieaugušie un divi bērni), pieņemot, ka abi vecāki strādā un saņem pilsētā fiksēto vidējo darba algu, bet ģimene dzīvo 70m2 lielā dzīvoklī nerenovētā daudzdzīvokļu namā, un namu apsaimniekošanas maksā tiek iekļauti arī maksājumi par veidoto uzkrājumu fondu. Savukārt pētījumā definētais pārtikas grozs veidots, pamatojoties uz rekomendācijām, kas atbilst cilvēkam nepieciešamās enerģijas patēriņam un veselīga uztura principiem. Dati par pārtikas grozā iekļauto produktu cenām apkopoti attiecīgo pilsētu lielākajos lielveikalos.

Itālija savā ziņā vienmēr ir bijis mans sapņu galamērķis, kas pārsteidz ne tikai ar fantastiskām dabas ainavām un kulināriju, bet arī ar dažādību. Mērojot vien dažus desmitus kilometru, iespējams baudīt gan modes un stila metropoles krāšņumu, gan klusas kalnu pilsētiņas burvību.

Uz Itāliju četru cilvēku sastāvā devāmies decembra sākumā. Aviobiļetes, kas tika iegādātas jau septembrī, vienam cilvēkam abos virzienos izmaksāja aptuveni 60 eiro - kādam biļeti paveicās nopirkt nedaudz lētāk, kādam - dārgāk, taču kopumā lidojuma izmaksas bija ļoti zemas. Izmantojot Ryanair piedāvāto iespēju, izvēlējāmies lidot uz Bergamo lidostu, kas atrodas aptuveni 50km attālumā no Milānas.

Jau sākotnēji sapratām, ka vēlamies Itāliju apceļot ar auto, tāpēc apmēram divas nedēļas pirms ceļojuma Rentalcars.com rezervējām automašīnu, kuru uzņēmums piedāvāja saņemt turpat Bergamo lidostā. Izvēloties pilno apdrošināšanu, auto noma sešām dienām izmaksāja 176 eiro. Tāpat tikām brīdināti, ka uz vietas būs nepieciešams iemaksāt 90 eiro lielu drošības naudu. Jāpiebilst, ka auto vadītājam, kurš vēl nav sasniedzis 26 gadu vecumu, šīs izmaksas, ņemot vērā auto nomu mājaslapās pieejamo informāciju, būs krietni dārgākas. Lai gan tieši pateicoties automašīnai, īsā laikā izdevās iepazīt Itāliju no tādām šķautnēm, kas, ceļojot citādi, iespējams, paliktu nepamanītas, nevar noliegt, ka auto esamība brīžiem sagādāja arī liekas galvassāpes. Pirmās raizes sākās jau tajā brīdī, kad Latvijā apjautām, ka Rentalcars.com šajā gadījumā darbojas tikai kā starpnieks un patiesais nomas pakalpojuma sniedzējs ir uzņēmums Budget, kura reitings atsevišķās interneta vietnēs bija noslīdējis pat zem vienas zvaigznes. Saprotot, ka rezervāciju atcelt nav iespējams un nauda jau ir samaksāta, atlika vien cerēt, ka viss būs labi. Nedaudz paskrienot uz priekšu, jāatzīst, ka tik gludi gan viss negāja - jau otrajā dienā mūsu mašīna stāvvietā tika apskādēta un daļa iemaksātās drošības naudas beigās netika atgriezta. Interesanti, ka pāris desmiti eiro tika ieturēti nevis par nelielo skādi, bet gan tāpēc, ka auto it kā atgriezts ar nepilnu bāku, kas gan gluži neatbilda taisnībai.

Valsts institūcijas atbalsta nepieciešamību saglabāt Daugavgrīvas cietoksni valsts īpašumā un attīstīt to atbilstoši tā kultūrvēsturiskajam statusam, tomēr neviena no institūcijām nav gatava to pārņemt valdījumā, informē VAS Privatizācijas aģentūra (PA).

Savukārt PA nevar uzņemties cietokšņa ilgtermiņa apsaimniekošanu, jo saskaņā ar darbības izbeigšanas stratēģiju PA plāno pamatdarbību izbeigt līdz 2014.gada beigām.

PA darbinieki kopā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Rīgas reģionālās nodaļas vadītāju Jāni Asari apmeklējuši Daugavgrīvas cietoksni, lai konstatētu nomnieka veiktās darbības cietokšņa uzturēšanai un saglabāšanai.

Kā informē PA, iepriekš aģentūras valde konstatējusi, ka nomnieks nepilda savas saistības un lēma par nomas līguma izbeigšanu. Nomnieka uzsāktie tiesvedības procesi līdz šim nav ļāvuši pārņemt cietokšņa telpas un vienoties par cietokšņa nākotni.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Kuģniecības nodaļas vadītājs šodien dosies apskatīt Rīgā, Bolderājas apkaimē, netālu no Daugavgrīvas mola jūras krastā izskaloto vēsturisko kuģa vraku, informēja Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja muzejpedagoģe Solvita Kokina.

Viņa pastāstīja, ka par kuģa vraku uzzināja trešdienas, 4.jūlija, vakarā, saņemot zvanu un bildes no aculiecinieka Artūra Nikolājeva, savukārt ceturtdien muzeja pārstāvis devās aplūkot vraku klātienē.

«Visticamāk, ka vraks ir no liela kuģa, par ko liecina smagnējās brangas jeb ribas. Taču ir grūti pateikt, vai tas ir mūsu pašu kuģis vai ārzemju, jo savienojumu vietas ir no koka, kas liecina par 17. vai vēlāku gadsimtu. Lai noskaidrotu precīzas detaļas, nepieciešami speciālisti, kas uz vietas izmērītu un precizētu. Jādomā arī, kā vraku saglabāt, un ko ar to darīt tālāk,» skaidroja Kokina.

Viņa uzsvēra, ka, ja kuģis ir no ozola vai jebkura kokmateriāla, tad, izcelts no ūdens, tas sāktu strauji bojāties. «Iepriekš, 1930.gados, kad tika atrasts Rīgas upē noslīkušais kuģis, tās detaļas tika apstrādātas ar ķimikālijām, lai varētu ilgstoši saglabāt. Taču muzeja Kuģniecības nodaļā nemācēja teikt, vai ir tāds speciālists, kas varētu tagad apstrādāt kuģa vraku,» teica Kokina.

Pateicoties Latvijas Jūras spēkiem, Bolderājas apkaimē no jūras izskalotais senā kuģa vraka fragments nogādāts Daugavgrīvas cietoksnī, kur ir caurmērā atbilstoši apstākļi tā glabāšanai, biznesa portālam db.lv pastāstīja Andris Cekuls, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Latvijas Kuģniecības vēstures nodaļas vadītājs.

«Vēlāk turpināsim sīkāku vraka daļas apskati kopā ar muzeja restauratoriem,» viņš sacīja.

«Izskalotā kuģa vraka daļa ir 9, 5 metrus gara un 1,3 metrus plata. Tā sastāv no rupji tēstām ozolkoka brangām (šķērsijām), kuras kopā tur kuģa korpusa malas dēļus. Nekur netika atrastas metāla naglu vai citu metāla stiprinājumu daļas. Ir tikai koka tapas, kuras tur šos dēļus pie šķērsijām.

Tas, ka kuģa brangas ir rupji apdarinātas, nav metāla naglu un citu stiprinājumu, liecina par to, ka kuģis varētu būt diezgan vecs, aptuveni pāris simtus gadu. To precīzi var noteikt koka parauga ekspertīze, kura tiks veikta,» skaidroja vēsturnieks.

Kuģa fragments nedodot skaidru atbildi, vai tas ir bijis burinieks, vai arī plakandibena liellaiva.

Jūnijā Daugavpils cietoksnī durvis vērusi vaļā jauna mākslas galerija ar nosaukumu Baltais zirgs, informē Daugavpils cietokšņa Kultūras un informācijas centrs.

Galerija atrodas bijušajā cietokšņa provianta magazīnas ēkā (19. gs. pārtikas noliktavas), Nikolaja ielā 9, blakus zirga spoka skulptūrai.

Mākslas galerijā ikviens interesents arī varēs iegādāties iepatikušos gleznu.

Galerijas fotogrāfijas aplūkojamas augstāk!

Lasi Vēl:

FOTO: Vēsturiskais Daugavgrīvas cietoksnis nevienam nav vajadzīgs

#1/23

Foto: Ivars Soikāns/LETA

#2/23

Foto: Ivars Soikāns/LETA

#3/23

Foto: Ivars Soikāns/LETA

#4/23

Foto: Ivars Soikāns/LETA

#5/23

Foto: Ivars Soikāns/LETA

#6/23

Foto: Ivars Soikāns/LETA

#7/23

Foto: Ivars Soikāns/LETA

#8/23

Foto: Ivars Soikāns/LETA

#9/23

Foto: Ivars Soikāns/LETA

#10/23

Foto: Ivars Soikāns/LETA

#11/23

Foto: Ivars Soikāns/LETA

#12/23

Foto: Ivars Soikāns/LETA

#13/23

Foto: Ivars Soikāns/LETA

#14/23

Foto: Ivars Soikāns/LETA

#15/23

Foto: Ivars Soikāns/LETA

#16/23

Foto: Ivars Soikāns/LETA

#17/23

Foto: Ivars Soikāns/LETA

#18/23

Foto: Ivars Soikāns/LETA

#19/23

Foto: Ivars Soikāns/LETA

#20/23

Foto: Ivars Soikāns/LETA

#21/23

Foto: Ivars Soikāns/LETA

#22/23

Foto: Ivars Soikāns/LETA

#23/23

Foto: Ivars Soikāns/LETA

Skatīties pārējos attēlus

Šodien Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu ministrija (FM) svinīgi apbalvoja 2016.gada lielākos nodokļu maksātājus.

Šogad netika speciāli apbalvots valstī lielākais nodokļu maksātājs, bet gan tika pasniegtas balvas un atzinības raksti katra Latvijas reģiona lielākajam nodokļu maksātājam mazo, vidējo un lielo nodokļu maksātāju grupā, kā arī tika godināts lielākais darba nodokļu maksātājs, lielākais eksportētājs (pēc eksporta apjoma uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām), lielākais nodokļu maksātājs - valsts, pašvaldību kapitālsabiedrība un 2016.gada debija.

Kā skaidroja VID, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona lielākais nodokļu maksātājs SIA Circle K Latvia pēc nodokļos samaksātās summas vienlaikus ir arī valstī lielākais nodokļu maksātājs.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums "TestDevLab" sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu februārī Valmierā organizē bezmaksas programmatūras testēšanas kursus "TestDevLab School 2020".

"Nu jau vairāk nekā astoņus gadus ikdienā strādājam ar tehnoloģiju uzņēmumiem, kuru radītos risinājumus katru dienu izmanto vairāk nekā pusotrs miljards lietotāju visā pasaulē. Gadu gaitā esam uzkrājuši ievērojamu pieredzi programmatūras testēšanas jomā un pagājušā gada vasarā sapratām, ka vēlamies iepazīstināt arī citus ar šo strauji augošo IT nozari, un, iespējams, arī atrast papildspēkus mūsu komandai. Sākotnēji organizējām programmatūras testēšanas apmācības Ventspilī. Pēc dalībnieku pozitīvajām atsauksmēm un lielās intereses, vasaru noslēdzām ar trīs šāda veida apmācībām Ventspilī, Rīgā un Daugavpilī. Mēs novērtējam cilvēku izrādīto interesi, tādēļ šogad, sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu, nolēmām gadu iesākt, organizējot šāda veida apmācības arī Valmierā," stāsta Ervins Grīnfelds, "TestDevLab" līdzdibinātājs.

Būvniecības profesionāļi zina, cik svarīga ir ātra, būvdarbiem nepieciešamo materiālu pieejamība, kvalitāte un atbilstība projektā paredzētajam mērķim. Ar šādu mērķi šoruden atvērts jaunais veikalu tīkla Onninen Express veikals Pārdaugavā, Rīgā. Viena no būtiskākajām Onninen Express veikalu priekšrocībām – ātra iepirkšanās, ko sniedz iespēja pircējam pašam noskenēt preču svītru kodu un pašrocīgi sakomplektēt visu nepieciešamo atbilstoši veicamā darba specifikai.

Jaunais Onninen Express veikals atrodas stratēģiski izdevīgā vietā, Raudas ielā 12b, paralēli K.Ulmaņa gatvei. Iepriekš šajās telpās atradās autosalons, bet, veicot pārbūvi, izveidota tirdzniecības zona 1100 kvm platībā. Papildu veikala teritorijā ir 1200 kvm plašs āra tirdzniecības laukums lielgabarīta precēm. Jāatzīmē, ka jaunais veikals būtībā ir 2014. gadā Tīrainē atvērtā Express koncepta veikala “turpinājums”. Septiņu darbības gadu laikā, būtiski palielinoties preču klāstam un pieaugot tirdzniecības apjomiem, radās loģiska nepieciešamība pārcelties uz plašākām telpām.

Veikals Pārdaugavā ir ceturtais Express koncepta veikals Latvijā. Viens no tiem atrodas Rīgā Daugavas labajā krastā, Dārzciemā, divi reģionos – Liepājā, kas apkalpo klientus Kurzemē, un Valmierā – Vidzemes klientiem. Veikals Onninen Express Pārdaugavā strādā katru darbdienu no 7:30 – 18:00 un apkalpo klientus “zaļajā” režīmā.

«Tramvaju satiksme ir mūsu lepnums, tomēr tie ir tik novecojuši, ka iedzīvotāji nevar sagaidīt jaunos tramvajus,» Db.lv pauda a/s Tramvaju uzņēmuma pārvaldnieks Oļegs Tolmačovs. Lai arī 22 tūkstošiem daugavpiliešu, kas ikdienā izmanto tramvaju, jau no šā gada septembra būtu bijis jābrauc jaunos, Baltkrievijas uzņēmuma ražotos tramvajos, tas, cik drīz jaunie tramvaji sāks kursēt un vai tie būs tieši Baltkrievijas-Latvijas piegādātāju apvienības Belkomunmaš un Agmen Consulting Bureau tramvaji, nav zināms.

Tikmēr Db.lv viesojās Daugavpilī, lai fotogrāfijās iemūžinātu tramvajus, no kuriem, kā cer liela daļa Latvijas otras lielākās pilsētas iedzīvotāju, tai drīz nāksies atvadīties.

«Dzīve iet uz priekšu, jaunie tramvaji būs siltāki, modernāki, tajos būs jaunākās tehnoloģijas, bet vecos tramvajus varēsim skatīties filmās un fotogrāfijās,» Daugavpilī strādājošā Silvija Sproģe uzskata, ka ieslīgt sentimentā par vecajiem tramvajiem nevajagot.

Jau rakstīts, ka pirmais piegādes termiņš, kad Daugavpilij bija jāsaņem 12 jaunie tramvaji, bija šā gada 31. augusts. Kopš 1. septembra Baltkrievijas-Latvijas piegādātāju apvienība Belkomunmaš un Agmen Consulting Bureau tiek piemērota kavējuma soda nauda – 600 lati dienā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākumā godināti 2018.gada Latvijas lielākie nodokļu maksātāji 22 dažādās nominācijās, informē VID.

«Jūs esat mūs lepnums, kas ne tikai nodrošina darba vietas, riskē, attīstās, smagi strādā, bet arī nodrošina visas Latvijas dzīvotspēju. Jūsu biznesa veiksme un līdz ar to arī godprātīgi nomaksātie nodokļi ir ieguldījums mūsu valsts attīstībā. Tas ir atbildības, godprātības, pienākuma apziņas un ilgtspējas piemērs,» klātesošos uzrunāja finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Valsts budžeta naudu nerada kādi mistiski rūķi, tāpat to nedrukā ne VID, ne Finanšu ministrijā un pat ne Ministru kabinetā. Tā ir uzņēmumu un iedzīvotāju samaksātā nauda. Šī ir reize, kas saku paldies jums – lielie nodokļu maksātāji – par jūsu darbu, par jūsu uzticību Latvijai, par jūsu godaprātu, apmaksājot dažādas mūsu valsts attīstībai un pat pastāvēšanai būtiskas vajadzības,» atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas uzņēmumā SIA Pulsar Optics Daugavpilī strādā jau vairāk nekā 200 darbinieku, investīcijas pārsniedz 5 miljonus eiro, un uzņēmums turpina plesties.

Lietuvas mātes uzņēmuma Yukon Advanced Optics Worldwide izpilddirektors Aleksandrs Olševskis intervijā Dienas Biznesam prognozē, ka sprādzienveida attīstība turpināsies vēl visu 2023. gadu.

Kas ir Yukon Advanced Optics Worldwide, ko ražo, un kādi ir realizācijas tirgi?

Uzņēmums Lietuvā pastāv jau 17 gadus. Biznesā esmu krietni ilgāk. Pats esmu no Baltkrievijas. Savulaik iepazinos ar amerikāņu partneriem, organizējām uzņēmumu, pēc tam bija neliela firma, kas vēlāk plašāk attīstījās Lietuvā. Šobrīd Lietuvā ir galvenais uzņēmums, pats arī strādāju Lietuvā. Mēs gan ražojam, gan pārdodam, gan nodarbojamies ar produkcijas mārketingu. Pirmkārt, kā jau noprotams no nosaukuma, tā ir optiskā produkcija. Tie ir dažādi optiskie produkti medniekiem. Ražojam arī personīgās drošības lietas. Ražojam arī civilās novērošanas ierīces, nakts redzamības iekārtas, dažādus digitālus risinājumus ierīcēm. Realizācijas tirgi ir Eiropa un Amerikas Savienotās Valstis. Kopējais kompānijas apgrozījums 2021. gadā bija 230 miljoni ASV dolāru.

Daugavpilī vēl joprojām virza pretrunīgi vērtēto ideju par «debesskrāpju» būvniecību. 2013. gada pirmajā Daugavpils pilsētas domes sēdē desmit deputātu vienbalsīgi nolēma pagarināt pilsētas centrā ieplānotā, zemes nomas līgumā noteiktā dzīvojamo un administratīvo ēku kompleksa SkyLine celtniecības termiņu, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Kā informē laikraksts, projekts nav jauns, par ambiciozo celtniecības ieceri Sporta un Kandavas ielu rajonā runā jau gandrīz desmit gadu. Zemesgabala nomas līgums uz 50 gadiem tika noslēgts 2004. gadā, 2007. un 2009. gadā to jau koriģēja.

Projekta iniciatores firmas Ditton BC mājaslapā varot lasīt, ka projekta SkyLine realizācijas gaitā paredzēts Daugavpilī izveidot jaunu, mūsdienīgu daudzfunkcionālu dzīvojamo un biznesa centru. Tur paredzēts izbūvēt dzīvojamo kompleksu – 20 un 18 stāvu ēkas, kurās izvietosies 156 dzīvokļi ar platību no 66 līdz 120 kvadrātmetriem.

Firmas pārstāvis Aleksandrs Misjukovecs videoprezentācijā tagad apgalvojis, ka projektā jau ir ieguldīti 720 tūkstoši latu, notikusi projekta iekļaušana Daugavpils detaļplānojumā, inženierkomunikāciju ierīkošana, tenisa kortu pārcelšana, dažādu dokumentu sagatavošana. Taču viņš pats atzinis, ka, pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, virzība apstājusies, kaut arī visu laiku ir meklēti investori.

Interesi no pašvaldības iegādāties kādreizējo Daugavpils Ķīmiskās šķiedras uzņēmuma profilaktorija teritoriju Stropu apkaimē izrāda Lietuvas augsto tehnoloģiju uzņēmums "Pulsar Optics", kas saskāries ar dzīvokļu pieejamības problēmu Daugavpilī, vēsta Latvijas Radio.

Profilaktorijs padomju gados bija kūrorts uzņēmumā strādājošajiem, pēc tam - viesnīca un populāra atpūtas un nakts izklaižu vieta, bet tagad ēkas pārvērtušās par graustu.

Daugavpils dome šo īpašumu nopirkusi 2017. gadā par nepilniem 130 000 eiro, bet nevienu projektu objekta izmantošanai līdz šim nav realizējusi.

Tagad pašvaldības saņēmusi priekšlikumu no "Pulsar Optics", kas pērn sāka darbību Daugavpilī. Uzņēmumam ir interese veidot jaunu dzīvojamo kompleksu.

"Pulsar Optics" pārstāvis Germans Kavalskis Latvijas Radio skaidroja, ka uzņēmums patlaban Daugavpilī nodarbina ap 150 strādājošo, bet paplašinās un pieņem darbā jaunus darbiniekus, tādēļ jādomā, kur viņus izmitināt, un Daugavpilī ir sarežģīti ar jaunu dzīvokļu iegādi.

22.aprīlī Ministru kabineta ārkārtas sēdē tika izsludināta ārkārtējā situācija uz vienu nedēļu, no 22.aprīļa līdz 29.aprīlim,

Daugavpils pilsētā un Daugavpils novadā.

Lēmums aicināt Ministru kabinetu izsludināt ārkārtējo situāciju tika pieņemts Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdē, kurā izskatīja Iekšlietu ministrijas ziņojumu par palu un plūdu izraisīto seku likvidēšanas pasākumos iesaistīto institūciju veiktajiem un plānotajiem drošības pasākumiem valstī, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības ziņojums par situāciju palu un plūdu skartajās pašvaldībās.

Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu pašvaldībai īpašā tiesiskā režīma (ārkārtējās situācijas) laikā sadarbībā ar Valsts policiju (VP) un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD), ja nepieciešams, ir tiesības veikt iedzīvotāju piespiedu evakuāciju no plūdu skartajām teritorijām, ja ir pamatots apdraudējums iedzīvotāju veselībai vai dzīvībai.

Tagad programmatūras testēšanas uzņēmuma "TestDevLab" četros birojos Rīgā, Ventspilī, Liepājā un Daugavpilī strādā 180 cilvēki.

Biroju Daugavpilī uzņēmums atvēra, jo pieaug darba apjoms un nepieciešamība pēc darbiniekiem. "Daugavpili saskatām kā stratēģiski nozīmīgu struktūrvienību, kuru turpināsim attīstīt un plānojam arī paplašināt sadarbību ar reģiona augstākās izglītības iestādēm. Nodrošinām prakses vietas un vieslekcijās dalāmies ar savu praktisko pieredzi. Šovasar Daugavpilī organizējām intensīvus programmatūras testēšanas kursus, kas ļāva apgūt jomas pašus pamatus un uzsākt praksi uzņēmumā. Plānojam šādus kursus rīkot arī turpmāk un iesaistīties pilsētas IT dzīvē," teic Andrejs Frišfelds, "TestDevLab" līdzdibinātājs.

Runājot par uzņēmuma klientiem, viņš teic, ka tas ir ikviens uzņēmums, kam ir, ko zaudēt. Tie var būt dati, klienti, nauda vai reputācija. Tāpēc vietējie un starptautiskie klienti augstu novērtējot Latvijas programmatūras testēšanas uzņēmuma speciālistu darbu, jo tie palīdz kompānijām izstrādāt programmatūru ātrāk un kvalitatīvāk. "Astoņu gadu gaitā esam izveidojuši 180 speciālistu komandu, kas piedāvā testēšanas pakalpojumus un rada tehnoloģiju produktus ar augstu pievienoto vērtību. Nemitīgi investējam līdzekļus darbinieku kvalifikācijas celšanā un tehniskajā aprīkojumā, jo IT joma attīstās galvu reibinošā tempā un mums ir jābūt gataviem jebkuras sarežģītības pakāpes projektiem," piebilst A. Frišfelds

Rīgas pilsētas pašvaldība šogad ielu, tiltu un pārvadu uzturēšanai atvēlējusi 9,8 miljonus latu, Daugavpilī, kur dzīvo aptuveni septiņas reizes mazāk iedzīvotāju nekā galvaspilsētā, autoceļu uzturēšanai tiks atvēlēti attiecīgi 2,3 miljoni latu, bet Liepājā ielu uzturēšanai 2013. gadā piešķirti 1,4 miljoni latu.

Salīdzinot ar 2012. gadu, šogad Rīgas pašvaldības autoceļu uzturēšanas darbiem piešķirtais līdzekļu apjoms ir palielinājies. Pērn ielu, tiltu un pārvadu uzturēšanai Rīga atvēlēja 9,2 miljonus latu. Savukārt Daugavpilī autoceļu uzturēšanai paredzētā summa šogad, salīdzinot ar pērno gadu, ir nedaudz samazinājusies – 2012. gadā šiem darbiem tika atvēlēti 2,4 miljoni Ls. Liepājā tiek cerēts, ka autoceļu uzturēšana šogad izmaksās mazāk nekā pērn, kad faktiski šiem darbiem tika tērēti 1,7 miljoni Ls – vairāk nekā sākotnēji tika plānots pilsētas budžetā. «Arī šogad faktiskie izdevumi varētu būt nedaudz lielāki, nekā plānots,» Db.lv norādīja Liepājas pašvaldības uzņēmuma Komunālā pārvalde pārstāvis Aigars Štāls.

Šobrīd paveikti aptuveni 80% fasādes atjaunošanas un energoefektivitātes paaugstināšanas darbu Latvijas Nacionālā arhīva ēkā Komandanta ielā 9, Daugavpilī, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi".

Atjaunotā ēkas fasāde uzlabos vizuālo izskatu, ļaujot ēkai labāk iekļauties esošajā pilsētvidē. Ēku plānots nodot ekspluatācijā šā gada augustā.

Nākotnē ēkā, kas atrodas Daugavpils cietokšņa teritorijā, paredzēts izveidot Latgales reģiona arhīvu centru, tajā izvietojot glabājamās vienības, kas šobrīd tiek uzglabātas Jēkabpils un Rēzeknes zonālajos arhīvos.

Īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, ēkai projekta ietvaros tiek veikta iekšpagalma pamatu siltināšana, jumta siltināšana, ēkas iekšpagalma ārsienu siltināšana, logu nomaiņa un logu apjoma samazināšana, ārdurvju nomaiņa, pandusa ierīkošana nodrošinot vides pieejamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī ventilācijas sistēmas tīrīšana un ēkas apkures sistēmas atjaunošana. Projekta rezultātā Latvijas Nacionālais arhīvs iegūs atjaunotas ekspluatējamas inženierkomunikācijas sistēmas, kā arī būtisku komunālo (apkures) pakalpojumu izmaksu samazinājumu.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Daugavpils pilsētas dome konceptuāli ir atbalstījusi finansiālās palīdzības piešķiršanu 2013.gada pasaules čempionāta spīdvejā posma rīkošanai Daugavpilī.

Kā informēja Daugavpils domes preses sekretāre Līga Korsaka, sporta klubs Speedway Grand Prix of Latvia ir vērsies pašvaldībā un valdībā ar lūgumu atbalstīt sacensību norisi.

Daugavpils dome ir atbalstījusi klubu un nolēmusi paredzēt pašvaldības 2013.gada budžetā sacensībām daļēju pašvaldības finansējumu. Tas ir konceptuāls lēmums, un par konkrētu summu pagaidām gan netiek runāts, kamēr nav sākts darbs pie pašvaldības budžeta izstrādes.

Kā atzīmē finansējuma lūdzēji, šīs sacensības ir pasaules mēroga pasākums un tā organizācija ir laba iespēja popularizēt gan Daugavpili, gan arī Latviju kopumā. Sacensības spīdvejā tiekot translētas 150 pasaules valstīs.

Investējot 55 000 eiro, tirdzniecības centrs internetā 220.lv ir atvēris Latvijā pirmo reģionālo klātienes veikalu un preču saņemšanas punktu, kas atrodas Daugavpilī.

Jaunais preču saņemšanas punkts ir daļa no uzņēmuma tīkla paplašināšanās visā Latvijā ar mērķi stiprināt pārklājumu un klientu servisu.

"Pēdējos mēnešos pasūtījumu skaits 220.lv iepirkšanās centrā internetā, salīdzinot ar pērnā gada rezultātiem, ir strauji palielinājies, tāpēc paplašināšanās reģionu līmenī ir likumsakarīgs solis. Galvenais iemesls, kādēļ pirmais 220.lv reģionālais veikals un preču saņemšanas punkts tika atvērts tieši Daugavpilī, bija augstais Latgales novada iedzīvotāju īpatsvars, kas pie mums iepērkas,” norāda 220.lv pārstāve Līga Bubko.

Līdz šim Daugavpilī populārākā preču saņemšanas metode ir bijusi pakomāti, tomēr, atverot jauno 220.lv veikalu un preču saņemšanas punktu, L.Bubko paredz, ka šī tendence mainīsies.

Latvijas Pasts trīs publiskās izsolēs 2019.gada septembrī piedāvās 29 savā saimnieciskajā darbībā neizmantotus vai biznesa mērķiem neatbilstošus nekustamos īpašumus 16 Latvijas novadu teritorijās, kā arī Rīgā un Daugavpilī, informē VAS Latvijas Pasts.

Atkarībā no atsavināmā īpašuma izsoles plānotas gan ar augšupejošu, gan lejupejošu soli. Visvairāk īpašumu iespējams iegādāties Vidzemē – kopumā 12, savukārt īpašumi ar visaugstāko sākumcenu tiek piedāvāti Rīgā un Daugavpilī.

Zemākā sākumcena ir ēkas domājamai daļai Priekules novada Priekules pagastā – 300 eiro, bet augstākā – 120 000 eiro – zemei un ēkai Rīgā, Lubānas ielā 54. Otra augstākā izsoles sākumcena ir īpašumam Daugavpilī, Kārklu ielā 10 – 99 000 eiro.

12 no izsolāmajiem īpašumiem būs iespējams iegādāties Vidzemē, 10 – Latgalē, trīs – Kurzemē, divus – Zemgalē un divus – Rīgā un tās apkaimē. Nekustamie īpašumi pieejami dažādās teritorijās, kas atrodas Aizkraukles, Grobiņas, Gulbenes, Ilūkstes, Krāslavas, Lubānas, Madonas, Priekules, Priekuļu, Raunas, Rēzeknes, Siguldas, Talsu, Tērvetes, Valkas un Varakļānu novadā, kā arī divās republikas pilsētās – Rīgā un Daugavpilī. 23 īpašumi iegādei izsolēs tiek piedāvāti kopā ar zemi, viens ir tikai zemes īpašums, viens – dzīvokļa īpašums, savukārt četri īpašumi ir bez zemes. Kopējā visu 29 atsavināšanai nodoto īpašumu izsoles sākumcena veido 605 680 eiro.