Somijas enerģētikas grupa "Fortum" par 800 miljoniem eiro pārdos siltumapgādes biznesu Baltijas valstīs Šveices investīciju firmai "Partners Group", teikts uzņēmuma publiskotajā paziņojumā.

"Fortum" šo darījumu plāno pabeigt 2021.gada otrajā ceturksnī.

Uzņēmums jau pērn pavēstīja, ka apsver siltumapgādes biznesa Baltijas valstīs un Polijā iespējamo pārdošanu.

Latvijā "Fortum" nodrošina apkuri Daugavpilī un Jelgavā, Igaunijā - Tartu un Pērnavā, bet Lietuvā - Klaipēdā.

Baltijas valstīs pagājušajā gadā "Fortum" saražoja 1,4 teravatstundas siltuma un 0,6 teravatsundas elektroenerģijas un guva peļņu pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) 54 miljonu eiro apmērā.

"Fortum Latvia" valdes priekšsēdētājs Andris Vanags pērn septembrī norādīja, ka pārdošanai tika vērtēta visa biznesa infrastruktūra Baltijas valstīs un Polijā kopumā, un "Fortum Latvia" tolaik vēl nebija precīzas informācijas par jaunu iespējamu investoru, tomēr iespējamu īpašnieku maiņu Vanags nenoliedza.

Somijas enerģētikas koncerns «Fortum» izskata iespējas pārdot siltumtīklus Pērnavā un Tartu.

«Fortum» vadītājs Igaunijā Margo Kilaotss otrdien paziņoja, ka Somijas koncerns lēmumu pieņems nākamā gada sākumā, bet pagaidām sarunas ar potenciālajiem pircējiem nenotiek.

Viņš sacīja, ka «Fortum» ir biržas uzņēmums, tādēļ uzskatīja par savu pienākumu informēt, ka uzņēmumā ir sākts process, lai izvērtētu atsevišķu struktūrvienību nākotnes iespējas.

Pērnavas siltumtīkli pilnībā pieder «Fortum», savukārt Tartu siltumtīklos Somijas koncernam pieder 60%, bet 40% pieder Janeka Vēbera kontrolētajai kompānijai «Giga».

«Fortum» nolēma izvērtēt stratēģiju, tostarp iespēju pārdot kompānijas, kas nodarbojas ar apkures un dzesēšanas sistēmām Igaunijā un Joensū, Somijā. Koncerns informēja Helsinku biržu, ka šie uzņēmumi iegūtu no citas īpašnieku struktūras.

SIA Fortum Latvija tiks pievienota pie SIA Fortum Jelgava uzņēmuma reorganizācijas ietvaros, liecina uzņēmuma paziņojums izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Līdz ar reorganizāciju tiks nodalīta daļa SIA Fortum Jelgava mantas jaunam uzņēmumam, kurš, savukārt, tiks reģistrēts Komercreģistrā vienlaicīgi ar reorganizācijas pabeigšanu.

Iespējamie kreditori tiek aicināti iesniegt savas prasības pret SIA Fortum Latvija rakstveidā viena mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas dienas.

SIA Fortum Jelgava dibināta 2001. gadā, bet SIA Fortum Latvija – 1994. gadā. 2013. gadā SIA Fortum Latvija apgrozījusi 843,2 tūkstošus eiro, gadu noslēdzot ar zaudējumiem 64,9 tūkstošu eiro apjomā. SIA Fortum Jelgava gada pārskats par saimniecisko darbību 2013. gadā vēl nav pieejams. Fortum Jelgava uzbūvējusi un pērn rudenī atklājusi biomasas staciju Rūpniecības ielā, Jelgavā, kas ir lielākā biomasas koģenerācijas stacija Latvijā.

Saskaņā ar enerģētikas uzņēmuma "Fortum" stratēģiju un nepārtrauktu biznesa portfeļa izvērtēšanu, "Fortum" ir nolēmis izvērtēt stratēģiskās iespējas, tostarp iespējamo centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas biznesa Polijā, Igaunijā, Lietuvā, Latvijā un Jarvenpē, Somijā, izslēgšanu no tā biznesa portfeļa.

Balstoties uz sākotnējo novērtējumu, šie centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas biznesi ir identificēti kā tādi, kuru alternatīva īpašumtiesību struktūra var sniegt lielāku izaugsmi un vērtības potenciālu, liecina "Fortum" sniegtā informācija.

Polijā "Fortum" nodrošina centralizēto siltumapgādi piecās pilsētās (Plockā, Čenstohovā, Bitomā, Zabžē un Vroclavā), izmantojot savas siltumenerģijas ražošanas iekārtas un/vai centralizētās siltumapgādes tīklus. "Fortum" Polijā ir arī divas multi-kurināmā koģenerācijas stacijas Čenstohovā un Zabžē, kas tika nodotas ekspluatācijā 2010. un 2019. gadā. 2019. gadā "Fortum" Polijā pārdeva 3.3 TWh siltumenerģijas un 0.6 TWh elektroenerģijas, radot 43 miljonus eiro lielu EBITDA.

Somijas enerģētikas grupa "Fortum" pabeigusi darījumu, kurā pārdevusi siltumapgādes biznesu Baltijas valstīs Šveices investīciju firmai "Partners Group", teikts "Fortum" paziņojumā.

Tajā sacīts, ka galīgā pārdošanas summa ir 710 miljoni eiro.

Martā, kad tika paziņots par plānoto darījumu, tika panākta sākotnējā vienošanās par summu 800 miljoni eiro.

Latvijā "Fortum" nodrošināja apkuri Daugavpilī un Jelgavā, Igaunijā - Tartu un Pērnavā, bet Lietuvā - Klaipēdā.

"Fortum" jau pērn pavēstīja, ka apsver siltumapgādes biznesa Baltijas valstīs iespējamo pārdošanu.

Baltijas valstīs pagājušajā gadā "Fortum" saražoja 1,4 teravatstundas siltuma un 0,6 teravatsundas elektroenerģijas un guva peļņu pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) 54 miljonu eiro apmērā.

"Fortum Latvia" valdes priekšsēdētājs Andris Vanags pērn septembrī aģentūrai LETA norādīja, ka "Fortum" infrastruktūra Latvijā nav tāda, ko varētu pārvietot vai aizvest uz citu valsti, tādēļ klientiem Jelgavā un Daugavpilī, kur notiek "Fortum" darbība, nevajadzētu satraukties par to, ka uzņēmumam, kas nodrošina pakalpojumu, mainītos investors.

Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kuri regulē procesu, kādā tiek pieņemtas ekspluatācijā jebkāda veida elektrostacijas, AS «Sadales tīkls» atļauja enerģijas ražošanas iekārtu pieslēgšanai elektrotīklam ir tikai viens posms no visa elektrostacijas pieslēgšanas procesa. Atzinums apliecina enerģijas ražošanas iekārtu un AS «Sadales tīkls» elektrotīkla kopējās darbības pārbaudi 72 h garumā un pēc atzinuma izsniegšanas dokumentu un elektrostacijas darbības pārbaude jāveic būvvaldei, norāda AS «Sadales tīkls» Preses sekretāre Tatjana Smirnova.

«AS «Sadales tīkls» uzdevums elektrostacijas pieslēgšanas procesā ir pārbaudīt, vai ražotāja uzstādītās enerģijas ražošanas iekārtas un izbūvētais pieslēgums atbilst AS «Sadales tīkls» izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem, un pārliecināties, ka ražošanas iekārtu pieslēgšana pie elektrotīkla neietekmēs citu klientu elektroapgādes drošumu un kvalitāti. AS «Sadales tīkls» atzinums neapliecina enerģijas ražotāja gatavību ražot elektroenerģiju vai siltumenerģiju, vai objekta nodošanu ekspluatācijā, jo enerģijas ražotāja komerciāla darbība, tajā skaitā - maksājumu saņemšana par saražoto un elektrotīklā nodoto enerģiju – tiek uzsākta tikai pēc tam, kad stacija ir nodota ekspluatācijā un pašvaldības būvvalde izdevusi aktu,» skaidro kompānijā.

SIA Fortum Jelgava Lielupes krasta promenādē prezentējusi saistvada izbūvi zem Lielupes, savienojot abu krastu siltumapgādes sistēmas, kas ir Latvijā pirmais šāda mēroga projekts, un to īsteno SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC).

SIA Fortum Jelgava valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa žurnālistus informēja, ka šādos apmēros tas ir Latvijā pirmais siltumtrases saistvads, kas tiek izbūvēts zem upes gultnes. Viņai bija zināmi piemēri, ka ko līdzīgu savulaik bija iecerējušas arī citas pilsētas, taču līdz galam tāda izbūve nebija īstenota.

Abu Lielupes krastu siltumapgādes sistēmu savienošanas projekta kopējās izmaksas ir 1 603 634 lati, no kurām Kohēzijas fonds (KF) sedz 512 782 latus. Saistvada kopējais garums ir 1,4 kilometri, bet zem Lielupes gultnes iebūvējamā posma garums ir 380 metri.

LEC Informācijas un sakaru tehnoloģiju departamenta direktors Valērijs Drozds apstiprināja, ka, arī pēc būvkompānijas pieredzes un tās rīcībā esošās informācijas, šis ir Latvijā pirmais šāda veida saistvads.

Siltumenerģijas ražotāja un piegādātāja SIA Fortum Latvija pērn apgrozīja 815 tūkstošus latu, kas ir par 24% vairāk nekā 2011. gadā. Tāpat pērn palielinājies arī uzņēmuma zaudējumu apjoms, vēsta Lursoft dati.

Apgrozījuma kāpums galvenokārt ir saistīts ar siltumenerģijas cenu palielinājumu, kuru, savukārt, radījis dabasgāzes maksas pieaugums, skaidro SIA Fortum Latvija vadība.

Tajā pašā laikā pērn, salīdzinot ar aizpērno gadu, ir audzis arī SIA Fortum Latvija zaudējumu apjoms, pieaugot līdz 211 tūkst. Ls. 2011. gadā kompānijas zaudējumi veidoja 42 tūkst. Ls. Zaudējumus uzņēmumam galvenokārt rada procentu izmaksas ieguldījumu darbībai, norāda SIA Fortum Latvija vadība.

SIA Fortum Latvija konsolidētais apgrozījums pagājušajā gadā bijis 13,2 milj. Ls, savukārt peļņa - 1,2 milj. Ls, liecina Lursoft dati.

AS «Sadales tīkls» ir maldinājis Ekonomikas ministriju (EM) par koģenerācijas staciju nodošanu ekspluatācijā, teikts EM ziņojumā par izvērtējuma rezultātiem, plānoto rīcību un nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos saistībā ar publiski izskanējušajām bažām, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā (OIK).

Papildināta no 11.rindkopas

Pēc publiski izskanējušās informācijas par iespējamām neatbilstībām vairākās koģenerācijas stacijās EM izveidotā Kontroles grupa īstenoja pirmo astoņu koģenerācijas elektrostaciju ārkārtas elektrostacijas pārbaudes laika periodā no šā gada 17.oktobra līdz 23.oktobrim.

Šajās pārbaudēs Kontroles grupa ir inspicējusi astoņas elektrostacijas paredzētās atrašanās vietas un ar tiesu izpildītāja palīdzību fiksējusi faktisko stāvokli saistībā ar koģenerācijas elektrostacijas esamību un tās darbību, kā arī pārbaudījusi «Sadales tīkla» rīcībā esošo dokumentāciju par attiecīgajām elektrostacijām.

Kontroles grupa veica pārbaudes uzņēmumos SIA «Briedis būve», SIA «Madonas eko», SIA «Tektus», SIA «M parks», SIA «E Strenči», SIA «Elektro Rīdzene», SIA «E Seda» un SIA «Rīgas Enerģija».

Pateicoties jaunajai SIA Fortum Jelgava biomasas koģenerācijas stacijai, uzņēmuma siltuma tarifs varētu samazināties par vismaz 10%, šodien žurnālistiem stacijas pamatakmens iemūrēšanas pasākumā pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa.

Viņa atzina, ka patlaban precīzus skaitļus ir grūti pateikt, taču uzņēmums ir pārliecinātas, ka, ražojot ar atjaunojamajiem resursiem, tarifs būs zemāks nekā līdz šim.

Uz to, ka ir vienošanās par zemāku tarifu, šodien pamatakmens iemūrēšanas pasākumā norādīja arī Jelgavas mērs Andris Rāviņš. Viņš piebilda, ka ieguvēji būs ne tikai patērētāji, bet arī biomasas ražotāji. Līdz ar stacijas izveidi nauda, kas plūdusi un attīstījusi citas valstis, tiks ieguldīta mūsu ekonomikā, norādīja pašvaldības vadītājs.

Jaunā stacija aizstās līdz šim izmantotās katlu mājas, kuras vēl kādu laiku tiks saglabātas kā rezerves jaudas.

Fortum Jelgava biomasas stacijas elektriskā jauda būs 23 MW, bet siltumam - 45 MW, šis projekts izmaksās 76 milj. eiro.

Jau 2013. gada apkures sezonā darbu Latvijā plāno uzsākt līdz šim lielākā biomasas koģenerācijas stacija. Par 76 miljoniem eiro, no kuriem 6 milj. eiro ir ES struktūrfondu līdzfinansējums, to būvēs somu kompānija Fortum. Tās ir vienas no pēdējo gadu lielākajām ārzemju investīcijām Latvijā. Bez piešķirtā struktūrfondu līdzfinansējuma, Fortum biomasas koģenerācijas stacija saņems arī garantētās jaudas maksājumus, norādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce.

Pašlaik Jelgavā centralizēto siltumu saražo dabasgāzes koģenerācijas stacija, bet plānots, ka nākotnē 85% no centralizētās siltumenerģijas Jelgavā tiks saražota no biomasas. Fortum Jelgava valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa DB norādīja, ka 2013. gada sezonā Jelgavas iedzīvotāju apkures tarifi pateicoties jaunajai stacijai varētu būt par aptuveni 10% zemāki nekā pašlaik. «Mēs ticam, ka Jelgavas biomasas koģenerācijas stacijas būvniecība kļūs par pagrieziena punktu enerģijas ražošanā mūsu zemē, arvien nozīmīgāku vietu ieņemot vietējiem atjaunojamiem energoresursiem,» sacīja G. Cimdiņa, piebilstot, ka Fortum interesējoties arī par biomasas koģenerācijas staciju būvniecības iespējām citās Latvijas pilsētās. Viņa norādīja, ka arī par šķeldas pietiekamību jaunai katlu mājai bažas nepastāv, jo jau pašlaik uzņēmums saņēmis piedāvājumus par šķeldas piegādēm, kas trīs reizes pārsniedz Jelgavas stacijas vajadzības.

Privatizācijas aģentūra (PA) pārdevusi valstij piederošās a/s Jelgavas siltumtīklu uzņēmums kapitāldaļas uzņēmuma esošajiem akcionāriem SIA Fortum Jelgava un a/s Jelgavas cekurfabrika, informē PA pārstāvji.

Jelgavas pilsētas pašvaldība, kurai jau pieder nepilni 72% a/s Jelgavas siltumtīklu uzņēmums akciju, nolēma atteikties no pirmpirkuma tiesību izmantošanas. Izmantot pirmpirkuma tiesības uz akcijām pieteicās divi a/s Jelgavas siltumtīklu uzņēmums esošie akcionāri, un attiecīgi tika noslēgts līgums ar a/s Jelgavas cukurfabrika par 3 364 038 valstij piederošo akciju pārdošanu un ar SIA Fortum Jelgava par valstij piederošo 778 462 akciju pārdošanu. Abi akciju pircēji ir jau veikuši pilnu apmaksu par akcijām, norāda PA pārstāvji.

Valstij piederošā akciju pakete - 4 142 500 akcijas jeb 23,85% no uzņēmuma pamatkapitāla – tika nodota pārdošanai pērnā gada 19. jūlijā.

SIA Fortum Jelgava iesniegusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai jaunu siltumenerģijas apgādes gala tarifu projektu 57,89 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), kas pie šobrīd spēkā esošās dabasgāzes tirdzniecības cenas ir par 1,2% zemāks nekā spēkā esošais tarifs Jelgavas pilsētā maija mēnesī, informē Fortum Jelgava Komunikācijas vadītāja Guntra Matisa.

Maija mēnesī dabasgāzes tirdzniecības cena ir salīdzinoši zema, ar ko skaidrojams salīdzinoši nelielais samazinājums procentos. Dabasgāzes cenai pieaugot, iesniegtā tarifa samazinājums pārsniedz 10%. Salīdzinot ar 2013. gada septembri, pirms darbu sāka Fortum biomasas koģenerācijas stacija, siltumenerģijas tarifs Jelgavas pilsētā bija 66,89 EUR/MWh. Attiecībā pret šo periodu siltumenerģijas tarifa samazinājums ir 13,5 %.

Salīdzinot ar 2014. gadu, kad vidējais siltumenerģijas tarifs Jelgavas pilsētā bija 61,16 EUR/MWh, iesniegtā tarifu projekta samazinājums ir 5,4 %.

G. Matisa skaidro, ka siltumenerģijas tarifa samazinājums tika veikts divos posmos, no kuriem pirmais tika veikts 2013. gadā, kad Fortum nodeva ekspluatācijā biomasas koģenerācijas staciju, bet otrais - šobrīd, kad ir apkopoti pilna kalendārā gada cikla finanšu un ražošanas rādītāji.

Šodien Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš un Somijas Republikas prezidents Sauli Nīniste Jelgavā svinīgā ceremonijā atklāja Fortum koģenerācijas staciju, kurā par kurināmo izmantos biomasu. Jaunā koģenerācijas stacija nodrošinās ar centralizētu siltumapgādi Jelgavas pilsētas iedzīvotājus un uzņēmumus, bet elektroenerģija tiks pārdota brīvā tirgū.

Jaunā koģenerācijas stacija nodrošinās apmēram 85% no pilsētas centralizētās siltumapgādes slodzes.

«Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana koģenerācijas procesā ir viens no Fortum stratēģijas stūrakmeņiem. Tas ir resursu un izmaksu ziņā efektīvs risinājums, turklāt atjaunojamo energoresursu izmantošana līdz minimumam samazina CO2 izmešu daudzumu,» teica Markus Rauramo, Fortum finanšu prezidents. «Vienlaicīga identiskas biomasas koģenerācijas stacijas būvniecība Somijas pilsētā Jarvenpē, ļāva efektīvāk izmantot resursus un zināšanas,» viņš skaidro.

Fortum iegādājies 75 megavatu (MW) vēja elektrostacijas projektu no zviedru vēja elektrostaciju attīstītāja Arise AB grupas. Solbergas projekts ir saņēmis visas nepieciešamās atļaujas un ir gatavs būvniecības uzsākšanai, informē uzņēmumā.

Tas atrodas Vesternorlandas apgabalā Zviedrijas ziemeļu daļā, kur ir ļoti labvēlīgi apstākļi vēja enerģijas izmantošanai.

Arise AB sniegs projektam būvniecības uzraudzības pakalpojumus. Pirms būvniecības uzsākšanas, Fortum vēl pieņems investīciju lēmumu. Fortum patur tiesības neatklāt darījuma vērtību.

Projekts atbilst Fortum nesen pārstrādātajai stratēģijai, saskaņā ar kuru Fortum ir plānojis ievērojami palielināt savu vēja elektrostaciju skaitu, gan iesaistoties dažādos attīstības projektos, piemēram tādos, kā Solbergas projekts, gan arī iegādājoties vēja elektrostacijas.

SIA Fortum Jelgava noslēdzis kārtējo iepirkumu konkursu par koģenerācijas stacijas būvi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Konkursā, kurā piedalījās astoņi pretendenti, par saimnieciski izdevīgāko tika atzīts Igaunijas uzņēmuma a/s Scanweld piedāvājums. Paredzētā līgumcena ir 1,684 milj. eiro.

Iepirkums tiek veikts ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu projekta «Biokurināmā koģenerācijas elektrostacijas izveide Rūpniecības ielā 73, Jelgavā» ietvaros.

Jau vēstīts, ka pašlaik Jelgavā centralizēto siltumu saražo dabasgāzes koģenerācijas stacija, bet plānots, ka nākotnē 85% no centralizētās siltumenerģijas Jelgavā tiks saražota no biomasas. Šis ir līdz šim lielākais biomasas projekts, kā arī vienas no pēdējo gadu lielākajām ārzemju investīcijām Latvijā, ko realizēs Somijas uzņēmums Fortum. Visā projektā plānots ieguldīt 76 milj. eiro, no kuriem seši milj. eiro būs ES struktūrfondu līdzfinansējums. Plānots, ka līdz šim lielākā biomasas koģenerācijas stacija darbu sāks 2013. gada apkures sezonām, un nākamgad Jelgavas iedzīvotāju apkures tarifi, pateicoties jaunajai stacijai, varētu būt par aptuveni 10% zemāki nekā pašlaik. Fortum Jelgava biomasas stacijas elektriskā jauda būs 23 MW, bet siltumam - 45 MW.

SIA Fortum Jelgava, kas būvē vairāku miljonu vērtu biokurināmā koģenerācijas elektrostaciju, noslēgusi 650,2 tūkstošu latu apjomīgu konkursu par cauruļvadu sistēmu piegādi, par uzvarētāju atzīstot Ozolnieku pagastā reģistrēto SIA Poliurs.

SIA Poliurs uzvarējusi konkursā par rūpnieciski izolētu cauruļvadu sistēmu piegādi Jelgavas centralizētās siltumapgādes sistēmas saistvada izbūvei Rūpniecības ielā un Dambja ielā. SIA Poliurs uzņēmuma Fortum Jelgava izsludinātajā konkursā piedāvāja zemāko cenu, kas bija arī galvenais uzvarētāja izvēles kritērijs. Kopumā konkursā pieteicās trīs komersanti.

Poliurs dibināta 1995. gadā, un tās pamatkapitāls veido 115,9 tūkst. Ls. Uzņēmums 2011. gadā apgrozīja 4,89 milj. LS, bet tā peļņa veidoja 199 tūkst. Ls. Kompānijā aizpērn strādāja aptuveni 80 darbinieki. Ziņas par 2012. gada finanšu rādītājiem un darbinieku skaitu pašlaik vēl nav pieejamas.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome anulējusi SIA Fortum Latvija siltumenerģijas ražošanas, pārvades, sadales un realizācijas licenci, kas komersantam bija izsniegta 2008. gada 15. janvārī darbības zonai Mārupes pagastā, informē komisija.

Licence anulēta, pamatojoties uz komersanta iesniegumu, sakarā ar to, ko komersants ir izslēgts no komercreģistra un reorganizēts, pievienojot komercsabiedrībai SIA Fortum Jelgava.

Pamatojoties uz SIA Fortum Jelgava iesniegumu, regulatora padome grozīja SIA Fortum Jelgava siltumenerģijas pārvades un sadales licenci, paplašinot komersanta darbības zonu un nosakot, ka turpmāk komersants var darboties arī Mārupes novadā lidostas Rīga teritorijā starp Mazo Gramzdas ielu un Ziemeļu ielu. Līdz šim komersanta licences darbības zona bija Jelgava.

Trešdienas rītā Lielupes attekā Driksas upē ieplūdusi nezināma viela, kas upes ūdeni iekrāsojusi zaļu, vēsta reģionālais portāls zz.lv.

Kā portālam notikuma vietā pastāstījuši lielā skaitā sabraukušo dienestu pārstāvji, iespējams, ūdens iekrāsojies siltumapgādes uzņēmuma SIA Fortum Jelgava darbības dēļ. Ar tādu salātzaļas krāsas šķīdumu uzņēmums mēdzot iekrāsot siltumtrašu ūdeni. Dienesti sākotnēji apgalvo, ka tas nav videi kaitīgs.

Pašlaik notikuma vietā tiekot gaidīti SIA Fortum Jelgava un SIA Jelgavas ūdens pārstāvji. Notikuma vietā portāls zz.lv noskaidrojis, ka upi zaļu, visdrīzāk, iekrāsojusi pārtikas krāsviela.

Reizēm var izrādīties tā, ka mūsu vājās puses vienlaicīgi izrādās arī mūsu stiprās puses, ja tās spēj pareizi pavērst

Tā intervijā DB atzīst Fortum Jelgava valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa, kas nule iekļuvusi arī Nordic Business Report veidotajā Ziemeļeiropas biznesa sieviešu Top 20.

Kāda ir sajūta, kļūstot par vienu no divdesmit ietekmīgākajām biznesa sievietēm Ziemeļeiropā?

Tādu ziņu nemaz nav tik viegli pieņemt, vēl jo vairāk tāpēc, ka saņēmu to sava atvaļinājuma laikā, kad mēģinu atiet no biznesa lietām nost. Manuprāt, Latvijā ir ļoti daudz spēcīgu sieviešu, tāpēc tas bija arī kā vēstījums Latvijai, ka arī šeit dzīvo ietekmīgi un spēcīgi cilvēki. Domāju, ka Latvijā ir daudz sieviešu, kas varētu būt šāda titula cienīgas, lai gan ārpusē to varbūt ne vienmēr pamana. Ikdienā jau sanāk saskarties ar daudziem cilvēkiem – ir tādi, kas paliek prātā, un tādi, kas ne. Acīmredzot es esmu palikusi prātā. Vēl viens nozīmīgs aspekts – es darbojos ļoti vīrišķīgā nozarē – enerģētikā, kur sievieti nepamanīt ir samērā grūti. Varbūt arī mana pēdējo gadu aktīvā darbība nevalstiskajās organizācijās apvienojumā ar diezgan lielu starptautisko darbību konferencēs un pasākumos, kā arī Latvijas prezidentūrā Eiropas Savienības Padomē ietekmēja to, ka mani nominēja. Tomēr es biju ļoti pārsteigta, bet, kad tas pārgāja, tad – ļoti priecīga.

Par Vācijas energokompānijai E.ON Ruhrgas piederošajām 47,23% AS Latvijas gāze akcijām interesējas finanšu spekulanti, tāpat interese par šīm akcijām varētu būt Somijas energokompānijai Fortum, šodien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā sacīja SIA Itera Latvija vadītājs Juris Savickis.

Savickis stāstīja, ka pie viņa ir vērsušies dažādi finanšu spekulanti, kas izrādījuši interesi par Latvijas Gāzes akciju iegādi. Pēc viņa teiktā, interese par šīm akcijām noteikti būs gan no ASV, gan Eiropas finanšu spekulantiem, taču, pēc Savicka domām, akcijas vajadzētu iegādāties kādai lielai kompānijai.

Viņš pieļāva, ka E.ON Ruhrgas vietā Latvijas Gāzē varētu nākt Fortum, jo, atšķirībā no Vācijas uzņēmuma, kas nolēmis pamest valsti, Somijas uzņēmums Latvijā attīstās.

«Tā kā vācieši Latviju vēlas pamest ātri, cena Fortum varētu būt pieņemama. Tāpat arī somiem ir labas attiecības ar Krieviju,» norādīja Savickis.

Šogad gan galvaspilsētā, gan reģionos uz kopējā būvniecības fona izceļas kultūras un publiskās ārtelpas uzlabošanas projekti; reģionos ir uzbūvēti vairāki ražošanas kompleksi, pielikts punkts nozīmīgu satiksmes infrastruktūras objektu būvniecībai.

Salīdzinot ar t.s. treknajiem gadiem, būvniecības aktivitāte Rīgā vēl krietni atpaliek, tomēr salīdzinājumā ar pagājušo gadu šogad ekspluatācijā nodoti vairāki nozīmīgi projekti. Rīgas pilsētas būvvaldes dati liecina, ka līdz oktobra beigām izsniegti 598 akti par būvju un ēku pieņemšanu ekspluatācijā, kamēr pērn gadā kopumā tika izsniegti 783 šādi akti. Lielākās investīcijas ieguldītas satiksmes infrastruktūras projektos, sakārtotas arī vairākas publiskas teritorijas (Spīķeri, Ziemļblāzma) un rekonstruēti slimnīcu korpusi.

Neatkarīgi no funkcionālās nozīmes būves Kurzemē šogad izceļas ar savdabīgu vizuālo risinājumu. Bez Eiropas līdzfinansējuma būvētie objekti ir nelieli vai specifiski, savukārt ES nauda izmantota ārkārtīgi daudzveidīgi. Pilsētās galvenokārt būvēti sabiedriski objekti un attīstīta infrastruktūra ar ES struktūrfondu palīdzību, turklāt pašvaldība kā pasūtītājs ir bijis nozīmīgs spēlētājs. Arī lauku apvidos ES finansējums joprojām ir būvniecības vilcējspēks. Pēdējos gados arvien biežāk būvniecības pieteikumos parādās nelielas ražotnes.

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Šonedēļ pēc SIA Fortum Jelgava rīkojuma ap uzņēmuma biomasas staciju Rūpniecības ielā, Jelgavā tiek labota daļa no teritorijai apjoztās tā sauktās trokšņus izolējošās sētas, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Kā portālam zz.lv skaidrojusi SIA Fortum Jelgava preses pārstāve Guntra Matisa, koka žogs, kas paredzēts skaņas aizturēšanai, tika izbūvēts pērnvasar. «Taču tehnoloģijās tur kaut kas nav bijis izdarīts precīzi,» sacījusi G.Matisa, tādēļ atsevišķus posmus šonedēļ izņem, lai stiprinātu to rāmjus.

Biomasas stacijā vērojams, ka lielākā daļa žoga acīmredzot liecas uz teritorijas iekšpusi, jo nelabotie posmi patlaban nostiprināti ar koka stutēm, novērojis reģionālais medijs.

Kopējā summa, kas 2011. gadā samaksāta elektroenerģijas ražotājiem par elektroenerģiju, kas iepirkta obligātā iepirkuma ietvaros no 272 elektrostacijām, ir 176,228 milj. Ls, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) apkopotā informācija.

Pērn obligātā iepirkuma ietvaros 149,187 miljoni Ls izmaksāti 60 koģenerācijas elektrostacijām, kas par kurināmo izmanto fosilos energoresursus, 12,991 miljoni Ls tika izmaksāti 27 biogāzes elektrostacijām, 1,104 miljons Ls – astoņām biomasas elektrostacijām, 4,947 milj. Ls – 36 vēja elektrostacijām, bet 7,998 milj. Ls – hidroelektrostacijām (HES) ar jaudu līdz pieciem megavatiem (MW).

Uz 2012. gada 30. septembri elektroenerģijas ražošanu un pārdošanu obligātā iepirkuma ietvaros ir uzsākušas 77 koģenerācijas elektrostacijas, kas kā kurināmo izmanto fosilos energoresursus, ar kopējo uzstādīto jaudu 918,967 MW, 35 biogāzes elektrostacijas ar kopējo uzstādīto jaudu 39,972 MW, 14 biomasas elektrostacijas ar kopējo uzstādīto jaudu 16,662 MW, 56 vēja elektrostacijas ar kopējo uzstādīto jaudu 59,926 MW, kā arī 145 mazās hidroelektrostacijas ar kopējo uzstādīto jaudu 26,6142 MW, apkopojusi ministrija.