AS Veselības centru apvienība (VCA) šogad ir investējusi 400 000 eiro VCA poliklīnikas Aura zobārstniecības renovācijā un paplašināšanā, informē VCA stomatoloģijas dienesta vadītāja Aiga Dauškāne.

Investīcijas ir ieguldītas medicīnas aparatūrā, instrumentos, telpu remontā, kondicionēšanas un ventilēšanas sistēmu ierīkošanā, lai pacientiem nodrošinātu augsta līmeņa medicīnas pakalpojumus drošā vidē.

Lielākā daļa investīciju jaunajā VCA poliklīnikas Aura zobārstniecībā ir atvēlēta speciālām telpām un modernam aprīkojumam zobu tehniskajai laboratorijai, kas tagad uzņēmumam sniegs iespēju kādreiz izmantoto ārpakalpojumu veikt sava uzņēmuma ietvaros. Jaunā laboratorija varēs nodrošināt visa spektra zobu protēžu izgatavošanu no ierastajām izņemamajām līdz augsti tehnoloģiskām implantu protēzēm.

Paplašinot savu darbību, ortodontijas klīnika "Concordia zobārstniecība" ieguldījusi 210 tūkstošus eiro jaunu telpu iekārtošanā Kr.Barona ielā un modernu tehnoloģiju ieviešanā. Tas ļaus palielināt klīnikas kapacitāti, kā arī nodrošināt pasaules līmeņa zobārstniecības pakalpojumus, informē uzņēmums.

Klīnikas "Concordia zobārstniecība" apgrozījums 2020. gada pirmajos deviņos mēnešos, neskatoties uz Covid-19 ietekmi, pieaudzis par 9 %, salīdzinot ar rādītājiem šajā periodā pērn. Tas izdevies, iespējami ātri pielāgojoties jaunajiem apstākļiem un turpinot likuma ietvaros nodrošināt esošajiem un jaunajiem klientiem zobārstniecības pakalpojumus.

"Darbības paplašināšana ietilpa mūsu plānos vēl pirms pandēmijas, kas, protams, negatīvi ietekmēja arī mūsu klīnikas darbību. Taču to saskatījām kā iespēju – kā vieni no pirmajiem ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā ieviesām attālinātu zobārstniecības video konsultāciju veikšanu. Pavasarī pārstrukturizējām un digitalizējām arī citu pakalpojumu sniegšanas kārtību, kas ļāvis ne tikai uzlabot klīnikas darbības efektivitāti, bet arī investēt inovatīvu tehnoloģiju ieviešanā, pakalpojumu digitalizēšanā un modernu, plašu telpu iekārtošanā," komentē Dr.Med, ortodonts Māris Gržibovskis, klīnikas "Concordia zobārstniecība" īpašnieks

Lielbritānijas uzņēmums "Aura Power Developments" Lietuvas Ignalinas rajonā plāno investēt 300 miljonus eiro, lai 600 hektāru teritorijā līdz 2025.gada nogalei izveidotu saules elektrostaciju ar 375 megavatu (MW) jaudu, pirmdien paziņoja kompānija.

Britu uzņēmums arī interesējas par iespējām īstenot elektroenerģijas glabāšanas jeb akumulatoru bateriju projektus Lietuvā.

"Aura Power Developments" informēja, ka kompānija jau ir sākusi sagatavošanās darbus saules elektrostacijas izveidei pēc tam, kad parakstīja nodomu protokolu ar Lietuvas elektropārvades sistēmu operatoru "Litgrid" un iemaksāja 5,625 miljonu eiro drošības naudu.

Britu uzņēmuma partneres Lietuvā "Rene Group" vadītājs Aistis Radavičus stāstīja, ka lielākā daļa saules elektrostacijai nepieciešamās zemes nomas līgumu parakstīti ar vietējiem aitkopjiem, kuri joprojām varēs saimniekot šajā teritorijā.

Ar parkā saražoto elektroenerģiju varēs nodrošināt 190 000 Lietuvas mājsaimniecību.

"Samsung" pašā gada sākumā prezentētais "Note 10 Lite" sniedz iespēju lielākam patērētāju lokam izmantot "S Pen" irbuļa priekšrocības

Pašā gada sākumā, kad viedtelefonu pasaulē valda relatīvs klusuma periods, "Samsung" pārsteidza daudzus. Bez ierastās patērētāju «iesildīšanas» un kacināšanas ar informācijas drumslām par gaidāmajiem jaunumiem, pārdošanā tika laistas pērnā gada flagmaņu "Galaxy S10" un "Galaxy Note 10" "vieglās" versijas "Lite".

Ja "S" sērija jau iepriekš pieredzējusi lētāku modeli, tad "Note" šādu «sānsoli» prom no elitārisma sper pirmoreiz.

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 8 punkti no 10)

"Note" kopš pirmsākumiem bijis biznesa klases tālrunis – gaumīgs, funkcijām bagāts un atbilstoši arī dārgs. Savukārt "Lite" koncepts paredz, ka ierīcei kaut kas tiek atņemts, lai padarītu to masām pieejamāku.

Zobārstniecībā tuvāko piecu līdz desmit gadu laikā gaidāmas nozīmīgas pārmaiņas

To DB stāsta Veselības ministrijas galvenais speciālists zobārstniecībā un Latvijas zobārstu asociācijas prezidents Andis Paeglītis.

Varētu izzust mazās zobārstu prakses (kur pieņem viens vai divi zobārsti), izņēmums varētu būt lauku teritorijas, un attīstīsies vidējās un lielās prakses. Tam sliecas piekrist arī klīnikas Sirowa Rīga vadītājs Armands Ozoliņš, kurš norāda, ka par peļņu var sākt runāt, ja praksē ir vismaz trīs zobārstu krēsli.

Pašlaik Latvijā saskaņā ar Latvijas zobārstu asociācijas 2016. gada gadagrāmatu ir 863 zobārstniecības iestādes. Rīgā konkurence ir ļoti asa, divreiz lielāka nekā citās valstīs. Taujāts, kā šādos apstākļos jauns zobārsts, kurš tikko beidzis rezidentūru un vēlas strādāt Rīgā, var tikt pie savas prakses un klientiem, A. Peglītis min divus iespējamos variantus. Var sākt darbu kā darba ņēmējs kādā zobārstniecības kabinetā, tur iegūt klientūru un tad atvērt savu praksi. Otrs veids, kas ir izplatīts Eiropā, ir prakses iegāde (līdz ar visu klientūru) no kāda ārsta, kurš aiziet pensijā. Pagaidām Latvijā prakšu pirkšana nav izplatīta, taču, sekojot Eiropas tendencēm, jau tuvā nākotnē tā varētu kļūt par ikdienu. Valsts galvenais zobārsts gan smejot teic, ka nemaz nav tik daudz zobārstu, kas vēlas paši būt darba devēji, jo vieglāk ir būt darba ņēmējam kādā lielā vai vidējā zobārstniecības praksē.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sadarbībā ar Veselības aprūpes darba devēju asociāciju (VADDA) ir apņēmies apkarot ēnu ekonomiku veselības jomā. Šobrīd nodokļu nomaksa skaistumkopšanā, plastiskajā ķirurģijā, fizioterapijā un masāžas jomā esot dramatiska, un tā, neskatoties uz iepriekš panāktajiem uzlabojumiem, pasliktinājusies arī zobārstniecībā, trešdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

«Viņi [zobārsti] ir sapratuši, ka viens no rādītājiem, ko VID analizē, ir stundu tarifu likme. [...] Vairākās darba vietās strādājot, vidējais nav pat 40 stundas nedēļā. Tas nozīmē, ka netiek uzrādītas stundas,» pēc nodokļu nomaksas datu analīzes secinājusi bijusī VID ģenerāldirektore, VADDA izpilddirektore Ināra Pētersone.

Līdz ar to uzlabojumi zobārstniecībā pēc tam, kad pirms dažiem gadiem VID centās palielināt algas nodokļu nomaksu šajā nozarē, izrādījušies vien īslaicīgs panākums. Pētersonei saņemtie signāli no nozares likuši tikties ar VID pārstāvjiem, aicinot sadarboties ēnu ekonomikas mazināšanā veselības jomā. Atgriešanos pie veciem ieradumiem zobārstniecībā konstatējis arī VID, secinot, ka čekus pakalpojumiem neņem tie, kuri paši saņem algas aploksnēs. «Kad pakalpojuma saņēmējs nav maksājis nodokli, nav ko no valsts atgūt,» brīdina VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā. Tomēr abas ekspertes uzskata, ka šo situāciju vairs nevar mainīt vien ar represīvām metodēm, tas jādara ar sabiedrības iesaistīšanos, norādot arī uz draudiem, ar ko viņi riskē, neprasot attaisnojuma dokumentus.

Tirdzniecības centrā Galleria Riga atvērts igauņu zīmola Dollabel veikals. Igauņu zīmols drīzumā piedāvās arī īpaši Latvijai radītu Riga Dolls kolekciju, teikts paziņojumā medijiem.

Dollabel ir mode, kas pauž – klasisks apģērbs var būt arī krāsains un dzīvespriecīgs. Dollabel veido prêt-à-porter tērpus dažādām dzīves situācijām. Modes zīmola mūzas ir sievietes ar raksturu no dažādām jomām un profesijām.

Zīmols katrā valstī sadarbojas ar vietējām sievietēm, radot unikālas kolekcijas. Dollabel apakšzīmolu Tallinn Dolls un London Dolls turpinājums būs Riga Dolls kolekcija, kas tiks prezentēta jau šoruden.

«Mans mērķis ir palīdzēt vietējiem modes zīmoliem kļūt atpazīstamiem un iecienītiem starptautiskā līmenī. Katrai pilsētai ir īpaša aura. Tā atspoguļojas manās kolekcijās, kas tapušas sadarbībā ar spilgtām personībām,» stāsta Dollabel radošā direktore Mari Martin. «Rīga ir skaista pilsēta, kurā dzīvo apbrīnojamas sievietes, kam ir savi hobiji, mērķi un sapņi. Viņas ir spēcīgas un vienlīdz maigas, sievišķīgas būtnes. Mani iedvesmo katras pilsētas kultūra, māksla, aura un cilvēkstāsti.»

SIA Omicron ar optikas ierīču tirdzniecību iecerējis iekarot Skandināvijas un Rietumeiropas valstu tirgus, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Omicron strādā šaurā nišā un fokusējas uz astronomijas preču (teleskopu, tālskatu, binokļu), mikroskopu, kā arī nakts redzamības iekārtu medniekiem, meža kameru, palielināmo stiklu un globusu tirdzniecību internetā. SIA Omicron kāpinājis apgrozījumu no 45 tūkst. eiro 2011. gadā līdz vienam milj. eiro 2015. gadā. Šo finanšu gadu uzņēmums prognozējis pabeigt ar nelielu apgrozījuma pieaugumu, salīdzinot ar pērno gadu. Uzņēmums ir iekļauts laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā. «Šis būs stabilitātes gads, kad visus apgrozāmos līdzekļus investēsim uzņēmuma attīstībā, nostabilizēsimies eksporta tirgos,» atklāj SIA Omicron īpašnieks Jānis Elsons.

Pasažieru un transporta pakalpojumu uzņēmums DFDS aizvadītajā gadā turpinājis izaugsmi, pateicoties apjomu un peļņas pieaugumam kravu pārvadājumu un loģistikas jomā.

Salīdzinājumā ar 2020. gadu, uzņēmuma EBITDA rādītājs audzis par 25%, sasniedzot 459 miljonus eiro. Savukārt, uzņēmuma ieņēmumi 2021. gadā palielinājās par teju 28%, sasniedzot 2,4 miljardus eiro.

Kravu pārvadājumu apjoma pieaugums visstraujāk tika novērots 2021. gada pirmajā pusē, salīdzinot ar aizvadītā gada attiecīgo periodu, kurā Covid-19 ierobežojumu dēļ, saglabājās ietekme uz kravu pārvadājumu nozari kopumā. 2021. gadā DFDS izdevās sasniegt mērķus, gan paplašinot pārvadājumu maršrutu tīklu, gan strādājot pie esošās kuģu flotes CO2 emisiju samazināšanas.

DFDS prāmju pārvadājumu nodaļas ieņēmumi pieauga par 25%, kas saistīts, gan ar trīs jaunu prāmju maršrutu atvēršanu, gan arī pārvadāto kravu apjomu palielinājumu.

Straujais cenu pieaugums un inflācijas kāpums pērn nesis būtiskas izmaiņas arī Latvijas apdrošināšanas tirgū. Līderos pārliecinoši izvirzījusies veselības apdrošināšana, kamēr dzīvības apdrošināšanā ar uzkrāšanu vērojama zināma piesardzība.

Apdrošināšanas sabiedrību parakstīto veselības apdrošināšanas prēmiju apmērs 2022. gada desmit mēnešos, salīdzinot ar šo pašu laika posmu pērn, palielinājies par 23%, kas vērtējams kā būtisks pieaugums. Tam ir divi iemesli. Pirmkārt, pēc COVID-19 pandēmijas ir ievērojami palielinājies pieprasījums pēc veselības apdrošināšanas (VA) polisēs iekļautajiem pakalpojumiem. Esam novērojuši, ka cilvēki vēlas nodrošināties, saņemt plašāku pakalpojumu klāstu, kas iepriekšējo divarpus gadu laikā bija ierobežoti vai liegti - tās ir maksas operācijas, diagnostiskie izmeklējumi u.c. Otrkārt – sakarā ar straujo inflācijas pieaugumu, kas Latvijā ir pārsniegusi 20%, un vispārējo cenu kāpumu, būtiski ir sadārdzinājušies ārstniecības iestāžu sniegtie pakalpojumi. Lai varētu tos apmaksāt, tirgū ir jūtami pieaugušas arī apdrošināšanas prēmijas, kas ir nodrošinājis VA izvirzīšanos apdrošināšanas tirgus līderos.

Cilvēku izpratne par zobu veselību un profilaksi pieaug, zobārstniecības klīnikas iegulda attīstībā, taču liela problēma joprojām ir pelēkais sektors, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Latvijā zobārstniecībā mēģina konkurēt ar zemākām cenām, kas tiek panāktas uz nodokļu optimizācijas rēķina, nevis augstāku profesionalitāti. Ir skaidrs, ka cenas atšķiras Rīgā un reģionos, bet izmaksas par materiāliem un iekārtām visur ir vienādas. Atšķiras tikai tas, cik tiek maksāts personālam un cik liela ir peļņa, kas savukārt tiek ieguldīta attīstībā – jaunās iekārtās. Kā var būt, ja vienā klīnikā zobārsta alga ir trīs reizes lielāka nekā blakus esošajā zobārstniecībā? Tas ir iespējams tikai nodokļu nemaksāšanas dēļ. Domāju, ka liela daļa tirgus dalībnieku ierobežo nodokļu maksāšanu. Mēs maksājam visus nodokļus, tāpēc ir grūti konkurēt ar zobārstniecībām, kur ārstiem maksā algu aploksnē,» saka Pēteris Apse, zobārstniecības klīnikas Adenta vadītājs. Kompānijas finanšu direktors Kārlis Ķibermanis piebilst, ka no šī gada 1. janvāra klīnika maksā solidaritātes nodokli, ja darba alga gadā pārsniedz 48,6 tūkstošus eiro. «Kārtējo reizi valsts haotiskās nodokļu politikas dēļ uzliek lielāku slogu godīgiem nodokļu maksātājiem, kuri labi atalgo savus darbiniekus – būtībā veido Eiropas līmeņa vidusšķiru – un maksā visus darba spēka nodokļus, un samazina to konkurētspēju ar t.s. pelēkās zonas uzņēmējiem. Vienīgais veids, kā valsts ir spējīga sakārtot budžetu, ir nevis visur izdaudzinātā cīņa ar ēnu ekonomiku, bet gan papildu sloga uzlikšana godīgiem nodokļu maksātājiem un to konkurētspējas graušana,» viņš pauž.

Ārvalstu studentu skaits turpina pieaugt, liecina provizoriskie augstskolu sniegtie dati, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Oficiālie studentu uzņemšanas rezultāti Latvijas augstskolās būs zināmi tikai novembrī. Pēdējos gados visvairāk ārvalstu studentu mācās Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Latvijas Universitātē (LU) – pagājušajā mācību gadā šajās trijās augstskolās studēja vairāk nekā puse no visiem ārvalstu studentiem. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati liecina, ka pērn RSU studēja 1233, RTU – 785, bet LU – 744 ārvalstu studenti.

Izvēlas medicīnu

Jau vairākus gadus RSU ir līdere starp Latvijas augstskolām ārvalstu studentu piesaistē. Šajā mācību gadā augstskolā ir uzņemti 563 ārvalstnieki, bet kopumā tur pilna laika studijās mācās 1522 ārzemnieki. Šogad ir ieradušies arī 75 Erasmus apmaiņas programmas studenti. Populārākās programmas ir Medicīna, kuru šogad izvēlējušies 1340 ārvalstu studenti, un Zobārstniecība, kurā pieteicies 181 ārzemnieks. RSU mācās studenti no 46 valstīm. Aptuveni 46% ir studenti no Vācijas, 20% – no Zviedrijas, 11% – no Somijas, 5,5% – no Norvēģijas, kā arī Portugāles, Nīderlandes, Izraēlas, Lielbritānijas, Indijas u.c. Lielāka interese par studijām RSU ir no Āzijas valstīm, piemēram, Ķīnas. Augstskola informē, ka pēdējos gados studiju programmās Medicīna un Zobārstniecība ārvalstu studentu uzņemšanā ir izveidojies konkurss, jo pieprasījums ir liels. Piemēram, studiju programmā Medicīna jau vairākus gadus uz vienu studiju vietu piesakās vismaz 3 ārvalstu studenti. Ārvalstu studentu piesaistīšana un RSU internacionalizācija ir viens no universitātes ilgtermiņa attīstības stratēģijas pamatvirzieniem, norāda RSU rektors Jānis Gardovskis. «Pēdējos 25 gadus RSU ir gājusi vienā solī ar pasaules tendencēm studiju procesu attīstībā un studiju materiāltehniskās bāzes modernizācijā. Universitāte ir saglabājusi pašlaik Eiropā jau reti sastopamo mācību bāzi – Anatomikumu, kas ļauj preparēt cilvēku dabiskos audus,» viņš stāsta. Kā RSU priekšrocību viņš piemin studentu salīdzinoši agro apmācību klīnikās, kas praktiski nostiprina teorētiskās zināšanas, studentiem nonākot tiešā saskarsmē ar pacientiem. RSU ir izveidojusi starptautisko reputāciju, kas pēdējos gados ļāvusi RSU rīkot nopietnu ārvalstu studentu atlases konkursu, tādējādi piesaistot tikai centīgākos un motivētākos studēt gribētājus. Ņemot vērā lielo ārvalstu jauniešu pieprasījumu pēc studijām RSU un izvērtējot studiju maksu ārvalstu studentiem citās reģiona augstskolās, RSU ir pārskatījusi studiju maksu apjomu – tā ir palielināta par aptuveni 12%. Pārējās DB aptaujātās augstskolas – RTU, LU, Biznesa augstskola Turība un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) – studiju maksu ārvalstu studentiem šajā mācību gadā nav paaugstinājušas.

Mana sieva Elīna (Rubeze-Upīte) zobārstniecības nozarē strādā jau septiņus gadus. Pirms trim gadiem doma par savu zobārstniecības klīniku kļuva par mūsu aicinājumu, – stāsta Amberdent Clinic īpašnieks un vadītājs Agnis Upītis.

Gribējām radīt kaut ko labu tepat Jūrmalā. Jāsaka, ka viegli nekas nenotiek – bija jāpieliek daudz pūļu, bija daudz aprēķinu, daudz papīru darbu. Taču viss iegrozījās veiksmīgi – atradām piemērotas telpas, atrisinājām jautājumu ar finansējumu, un te nu mēs esam!

Kopumā uzņēmuma izveides process aizņēma četrus mēnešus. Biznesa plāna rakstīšana bija ļoti noderīga. Tā palīdzēja mums pašiem saprast, vai ir vērts to darīt, vai tas strādās un vai patērētājam tas vispār ir vajadzīgs. Es teiktu, ka biznesa plāns dod atbildes uz visiem jautājumiem. Kad sākām strādāt, mēs arī rūpīgi sekojām, vai viss iet, kā vajag, vai pie kaut kā tomēr ir jāpiestrādā.

Biznesa uzsākšana, it īpaši zobārstniecībā, prasa lielus sākotnējos ieguldījumus. Tāpēc ir labi, ka ar ALTUM Starta aizdevuma palīdzību varējām jau pašā sākumā iegādāties nepieciešamās iekārtas.

Ārstniecības biznesā liela nozīme ir klientu lojalitātei, uz zobārstu praksi Velk un ārstē pacienti labot zobus nāk vairākās paaudzēs

Zobārsts Andrejs Vanka īstenojis sapni par savu zobārstniecību, kas viņam dzimis vēl pirms Atmodas laika. 23 gadus viņam augt un attīstīties palīdzējusi mīlestība pret izvēlēto profesiju un mērķtiecīgas investīcijas uzņēmuma attīstībā – modernās tehnologijās, kā arī savā izglītībā – profesionālās kvalifikācijas celšanā.

Zobārsti būs vajadzīgi daudz ilgāk nekā, piemēram, banku klerki un grāmatveži

Pirmā zobārstniecības prakse, ko A. Vanka atvēra 1995. gadā, atradās Brīvības ielā, Rīgā. Viņš bija izveidojis komandu, kurā strādāja vairāk nekā desmit cilvēku. «Man vajadzēja izlemt, vai vēlos būt praktizējošs ārsts vai administrators, izvēlējos strādāt par ārstu,» atzīst A. Vanka. Šobrīd viņa komandā ir trīs cilvēki. Viņaprāt, jo lielāks medicīnas iestādes kolektīvs, jo vairāk bezpersoniska ir attieksme pret klientu. Zobārstniecība Velk un ārstē kopš 1998. gada apdzīvo divus kabinetus kādā Baznīcas ielas namā, Rīgā. «Šurp pārcēlāmies, jo telpas Brīvības ielā nebija īsti piemērotas, tās arī nebija mīlīgas. Zobārstniecības praksēm nav ieteicams mainīt atrašanās vietu, jo cilvēki laika gaitā iestaigā uz tām taciņu. Telpas mainīt neplānojam. Šeit gan nav iespēju paplašināties, bet es to nemaz nevēlos,» teic A. Vanka.

Lai paaugstinātu pacienta komforta līmeni un novērstu iespējamos ar stresu saistītos sarežģījumus zobārstniecības procedūru laikā, it sevišķi bērniem, Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts sācis pielietot pacientu medikamentozu nomierināšanu ar slāpekļa oksīdu (N2O) jeb smieklu gāzes palīdzību.

Lai ieviestu šo pakalpojumu, institūta Bērnu nodaļas speciālisti ir apguvuši smieklu gāzes lietošanas tehniku, tāpat ir arī īpaši pielāgots zobārstniecības kabinets Bērnu nodaļā, lai droši varētu veikt sedāciju ar smieklu gāzi.

Sedācija ir procedūra, kas nav vispārējā anestēzija (narkoze), taču pacients saņem medikamentus, kuri nomierina, neļaujot rasties ar augsta stresa līmeni saistītām nepatīkamām izjūtām un sarežģījumiem. Procedrūas laikā pacients ir adekvātā kontaktā, mierīgs, var būt nedaudz apreibis vai eiforisks. Šis efekts ir īslaicīgs un pēc procedūras visbiežāk nav vairs jūtams.

Stomatoloģijas institūta Anestezioloģijas nodaļas vadītājs, anesteziologs doc. Juris Svaža skaidro, ka saskaņā ar pētījumiem zobārstniecībā vidēji 10–30% pacientu izjūt bailes vai ievērojamu diskomfortu gan pirms gaidāmās zobārstniecības procedūras, gan arī tās laikā. Paaugstināts uztraukuma (stresa) līmenis atsevišķiem pacientiem var radīt tādas komplikācijas kā ģīboni, paaugstinātu asinsspiedienu un sirds ritma traucējumus.

#«Klīnikā ir pilnveidotas digitālās tehnoloģijas, kas tiks ieviestas arī RSU Zobārstniecības fakultātes studentu apmācībā.»

RSU Stomatoloģijas institūts 2018. gada janvārī ir noslēdzis telpu renovācijas darbus Ortodontijas klīnikā un jaunizveidotā Estētikas klīnikā. Kopumā remontdarbos ir ieguldīti 130 000 EUR, zobārstniecības kabinetu tehniskajā aprīkojumā (zobārstniecības krēsli, dentālie mikroskopi u.c. aprīkojums) ieguldīti 154 000 EUR.

Ortodontijas klīnikā, kas ir lielākā šāda veida klīnika Baltijā, ir izveidotas papildu ortodontu un zobu higiēnistu darba vietas. Klīnikā ir iekārtota arī semināru telpa. Papildu darba vietas klīnikā ļaus nodrošināt speciālistu darba laika plānošanu, pacientu pieņemšanu, kā arī rezidentu apmācību. Klīnikā mēnesī ierodas vidēji 3000 pacienti.

Eiropas sociālisti ir iespiesti savā kreisajā stūrī, no kura laukā ir tikai viens ceļš – pa labi

Eiropas Sociālistu partija (PES), kas apvieno ES sociāldemokrātu un sociālistu partijas, nule kā Madridē notikušajā sanāksmē ir sprieduši par hrestomātisko jautājumu – ko darīt? Ministru portfeļi, kuros ietilpst kreisajiem tradicionāli mīļās valstu budžetu sociālās sadaļas, kļuvuši ne vien plāni, bet līdz ar to arī politiski neērti un nepatīkami. Sociālistu ideoloģiskie uzstādījumi kā patstāvīgas politikas pieteikumi līdz ar to izklausās vien pēc tukšas skaņas.

Piemēram, PES vadītāja bulgāru sociālista Sergeja Staņiševa par programmatisku domātais uzstādījums, ka «mums jāveicina iekļaujoša, iecietīga sabiedrība, kas respektē mūsu demokrātiskos principus un likuma varu» (tas – uz Parīzes un Dānijas terora aktu fona) un «jāformulē skaidri rīcības principi ilgtspējīgas izaugsmes sekmēšanai» ir... Nu ja – tas ir jebkas. To pilnīgi mierīgi varētu būt teicis superkonservatīvs angļu lords‒investīciju banku lobijs.

Padarot spēļu datoru ROG Strix Scar II vizuāli neuzkrītošāku, Asus radījuši iespēju to nekaunoties lietot arī darba vajadzībām

Datorspēļu cienītājiem savienot patīkamo ar lietderīgo ir ārkārtīgi grūti, jo biroja vajadzībām paredzētie datori īsti nespēj tikt galā ar aizvien prasīgākajām spēlēm, bet spēļu ierīces ir pārāk izaicinošas, lai tās paņemtu uz biznesa tikšanos. Taču aizvien vairāk saules staru iespīd arī «geimeru» ielā, un savu artavu tajā ielikuši Asus pārstāvji, laižot tirdzniecībā ierīci ar garu nosaukumu ROG Strix Scar II GL704G.

Oficiāli tas tiek pieteikts kā spēļu dators, un arī uz kastes greznojas uzraksts Republic Of Gamers, taču šoreiz taivānieši centušies to padarīt neuzkrītošāku, biznesa nolūkiem noderīgāku.

Dizains

Testa modelis DB rīcībā nonāk čemodāna izmēra iepakojumā, un datora kaste tajā neaizņem pat pusi. Komplektā ir arī lielas austiņas ar pievienojamu mikrofonu un kvalitatīva mugursoma Strix Scar II izmērā. Nepārprotams mājiens, ka ar datoru var doties paspēlēties arī ārpus mājas. Nav gan teikts, ka visos veikalos būs tieši tāda komplektācija, tādēļ koncentrējamies uz pašu datoru.

Nodokļu paaugstināšana un jaunu ieviešana, kā arī ekonomiskās izaugsmes optimistiskā prognoze valsts makā ienesīs vairāk naudas; biznesa iebildumus valdībā nesadzird

Tā var secināt pēc vakardienas valdības sēdes, kurā rekordīsā laikā tika apstiprināts valsts budžets 2016. gadam, kuru kopā ar to pavadošo nodokļu likumprojektu svītu tagad skatīs Saeima.

2016. gada valsts budžetā būs 7,368 mljrd. eiro ieņēmumi, izdevumi – 7,655 mljrd. eiro un plānots deficīts 287 milj. eiro apmērā. Protams, pret IKP budžeta deficīts 2016. un 2017. gadā paredzēts 1% apmērā, bet 2018. gadā – 0,8% no IKP (26,127 miljardi eiro), savukārt inflācija lēsta 2% apmērā. Prognozētais bezdarba līmenis nākamgad nepārsniegs 9,1%.

Nodokļi būs lielāki

Nākamgad paredzētais budžeta ieņēmumu palielinājums ir 114,215 milj. eiro. Gruzdošākais jautājums bija par plānotajiem nodokļu ieņēmumiem. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu prognoze nākamajam gadam ir 5895,8 milj. eiro, kas ir par 27,9% lielāka par plānotajiem 5578,4 milj. eiro šogad. Šo nodokļu ieņēmumu pieaugumu nodrošinās paaugstinātās akcīzes nodokļa likmes (degvielai, tabakai, alkoholam), ieviešot jaunu – solidaritātes nodokli algām, kas lielākas par 48,6 tūkst. eiro gadā (nodokļa likme ir valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apmērā – 34,09%), kā arī atceļot atvieglojumus par darbspējīgiem ģimenes locekļiem, tāpat ar pievienotās vērtības nodokli apliekot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumus un kultūras izklaides komercpakalpojumus. Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins DB stāsta, ka nodokļu ieņēmumu kāpums saistīts ar netiešiem nodokļiem, pamatā – akcīzes nodokļa palielināšanu naftas produktiem, alkoholam un tabakai. «Akcīzes celšana alkoholam ir ilgs darbs un tiek piemērots pakāpeniski, turpretī akcīzes kāpums naftas produktiem notiek patērētājam draudzīgā brīdī, kad pamatcenas kritušās. Tāpat tas liek aizdomāties par dabai draudzīgāka automobiļa izvēli,» klāsta I. Šņucins.

23.februārī dažos plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos tika izplatīts lakonisks paziņojums par to, ka Uzņēmumu reģistra (UR) reģionālās nodaļas nestrādā tehnisku iemeslu dēļ: «Tehniskie iemesli saistīti ar UR datubāzēm, kuras nedarbojas. UR informācijas tehnoloģiju speciālisti mēģina novērst problēmas, taču pagaidām tas nav izdevies. Tāpat nav iespējams prognozēt, kad UR atsāks darbu.»

Uzreiz jāteic, ka 25 gadu UR pastāvēšanas vēsturē šis ir pirmais gadījums, kad iestājusies šāda iestādes darbības paralīze. Iespējams, ka vairākumam Latvijas uzņēmēju tas pat nešķiet ārkārtīgi būtiski un šis fakts paskrējis garām nepamanīts. Tomēr, paraugoties uz šo gadījumu no tā izrietošajām sekām, sākot ar valsts informācijas sistēmu lielo ietekmi uz ikdienas procesiem (piemēram, savlaicīga un juridiski ticamu datu apmaiņa starp valsts un pašvaldību iestādēm) un beidzot ar to, ka, slēdzot darījumu, vēlamies uzzināt un būt arī 100% pārliecināti par UR reģistros esošo datu ticamību. Šis gadījums liek uzdot virkni jautājumu.

Pēc divām nedēļām beigs pastāvēt Liepājas kafejnīca Kursas Putni, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Mums beidzas līgums, un ir uzradies arī cits interesents, kurš grib šeit saimniekot. Tas ir pēc abpusējas vienošanās. Nekādas sensācijas un konfliktu nav. Cik es zinu, tad līdzīga noskaņa un pasākumi šeit tiks turpināti. Domāju, ka šī aura un vieta Liepājas kartē nepazudīs,» skaidro kafejnīcas saimnieks Artūrs Butāns.

Cilvēki jau mudina atpūtas vietai meklēt jaunas telpas un uzņēmējdarbību turpināt. Ne tikai apmeklētāji, bet arī mūziķi. «Man personīgi kādu laiku šāds mērķis nav. Domāju, ka no viena zirga lēkt otra mugurā nebūtu pareizi. Kādu laiku ir jāiekrāj spēki un idejas. Tikai pēc tam tie nebūs Kursas Putni. Varbūt līdzīga ideja un platforma. Arī es labprāt pieņemu jaunus izaicinājumus. Strādājot šeit, man ir nākuši dažādi darba piedāvājumi, tas viss tā sakrita kopā,» atzīst kafejnīcas saimnieks.

Latvijai ir iespēja palielināt nodokļu ieņēmumus, taču tādā gadījumā ir jāpieņem grūti lēmumi un nepieciešamas būtiskas izmaiņas nodokļu sistēmā, secinājuši Pasaules Bankas (PB) eksperti.

Nodokļu ieņēmumus Latvijā var paaugstināt, īstenojot vairākus soļus, proti, paplašinot nodokļu bāzi, paaugstinot nodokļu likmes un samazinot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, teikts aģentūras LETA rīcībā esošajā PB ekonomistu prezentācijā, ar ko pagājušajā nedēļā Rīgā tika iepazīstināti politiķi un eksperti.

Prezentācijā teikts, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi Latvijā ir zemi salīdzinājumā ar Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm. Tas ir tāpēc, ka UIN likme ir zema, kā arī šī nodokļa piemērošanas bāze ir šaura. Latvijā pastāv dažādi UIN atvieglojumi, piemēram, par investīcijām, par ziedojumiem. PB ekonomisti vērtē, ka Latvijā nodokļu piemērošana uzņēmumu ienākumiem ir sarežģīta, kas deformē sistēmu un rada nevienlīdzību.

Šoruden pabeigts desmit Latvijas poliklīniku apvienošanas process. AS Veselības centru apvienība (VCA poliklīnika Elite, VCA poliklīnika Pulss 5, VCA poliklīnika Pļavnieki, VCA poliklīnika Jugla, VCA poliklīnika Vesels, VCA poliklīnika Aura R, VCA poliklīnika Olvi) pievienojās veselības centrs VALEO, reproduktīvas veselības klīnika EGV un Liepājas Metalurga medicīnas centrs. Turpmāk šīs veselības aprūpes iestādes strādās ar zīmolu - VCA poliklīnika, liecina medijiem sniegtā informācija.

«Pēc valsts reformas veselības aprūpes jomā visi Latvijas medicīnas uzņēmumi meklē iespēju optimizēt izmaksas un radīt saviem klientiem pēc iespējas kvalitatīvāku un pieejamāku pakalpojumu,» komentē Zigurds Lasovskis, AS VCA poliklīnika valdes priekšsēdētājs.

«Modernas izmeklēšanas tehnoloģijas prasa ievērojamas investīcijas, kuras viena medicīnas iestāde diez vai var atļauties. Taču, apvienojot spēkus, mēs varam iegādāties medicīnas iekārtas un nodrošināt saviem klientiem kvalitatīvu pakalpojumu par cenām, kas nereti ir zemākas nekā maksas pakalpojumi valsts medicīnas iestādēs,» skaidro vadītājs.

Ēka Rīgā, Jaunsaules ielā 1 iegādāta par privātiem līdzekļiem 290 000 eiro apmērā. Vairākās kārtās paredzēts piesaistīt finansējumu un dzīvokļu projekta kopējās izmaksas lēšamas ap 1 miljonu eiro, biznesa portālam db.lv pastāstīja projekta attīstītājs Viesturs Vucāns.

Db.lv jau vēstīja, ka vietnē Crowdestate publicētā informācija liecināja par to, ka notiek sagatavošanās darbi šīs ēkas atjaunošanai. Tādēļ sazinājāmies ar projekta attīstītāju, lūdzot sniegt plašāku informāciju.

Jaunie dzīvokļu saimnieki ēkā varētu ievākties jau nākamā gada pavasarī - vasaras sākumā.

Trīsstāvīgā māja nopirkta 2014. gadā, tam sekojusi tā saukto loft dzīvokļu (īpašums, kas savulaik kalpojis industriāliem mērķiem, tiek pārbūvēts mūsdienīgā izpildījumā, saglabājot seno auru) projekta izstrāde. «Ar to bija aizķeršanās, jo notika Zolitūdes traģēdija, mainījās likumdošana un noteikumi. Mēs nomainījām arhitektu un pārstrādājām arī projektu,» stāsta V.Vucāns. Ēkas projektu izstrādājis arhitektu birojs «Pils M», bet kā ģenerāluzņēmējs izvēlēts SIA «AMBK».

Labu speciālistu trūkst, tāpēc uzņēmumi audzina nākamos darbiniekus paši, veido pozitīvu tēlu ārpus kompānijas , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Situācija vēl joprojām ir smaga, bet, ja labu laiku ir zināms, ka būs brīva vakance, tad process nav grūts. Apzināmies, ka vienas vakances aizpildīšanai IT nozarē nepieciešami vismaz trīs mēneši. Nevar paļauties tikai uz sludinājumu izvietošanu, ir jāveic rūpīgs darbs, meklējot kandidātus. Ieguldījumi atpazīstamības veicināšanā nes rezultātus – ir kandidāti, kuri piesakās paši,» apgalvo Juris Vilders, DPA valdes loceklis. IT nozarē ir salīdzinoši viegli sameklēt pārdošanas speciālistus, situācija ar izstrādes speciālistu piesaisti ir nedaudz uzlabojusies, taču trūkst programmatūras testēšanas speciālistu, jo šī profesija Latvijā ir samērā jauna. Arī profesionālu sistēmanalītiķu, kuri izstrādā specifikāciju tālākajam izstrādātāju darbam, ir grūti atrast, arī IT infrastruktūras risinājumu konsultantu meklējumi mēdzot ieilgt.