Gandrīz puse no visiem cilvēkiem pasaulē spiesti iztikt ar mazāk kā 5,50 ASV dolāriem (4,75 eiro) dienā, trešdien paziņojusi Pasaules Banka.

Ziņojumā, ar kuru Pasaules Banka nāk klajā reizi divos gados, sniegts plašāks skatījums uz nabadzību un secināts, ka galējā nabadzībā dzīvojošo pasaules iedzīvotāju joprojām ir «nepieņemami augsts», lai gan proporcionāli to daļa pēdējos gados ir sarukusi.

Ziņojumā arī norādīts, ka ekonomiskās izaugsmes augļi tiek nevienlīdzīgi sadalīti starp valstīm un reģioniem.

Lai gan globālā izaugsme pēdējos gados ir gausa, kopējais nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaits laikā no 2013.gada līdz 2015.gadam ir samazinājies par vairāk nekā 68 miljoniem, kas ir aptuveni tikpat daudz cilvēku, cik dzīvo Taizemē vai Lielbritānijā.

Tomēr neskatoties uz šo progresu, pašreizējās tendences liecina, ka līdz 2030.gadam var neizdoties sasniegt Pasaules Bankas mērķi samazināt galējā nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaitu līdz 3% no pasaules iedzīvotāju kopskaita.

Pirmo reizi, kopš Pasaules Banka sāka veikt globālo statistiku 1990. gadā, galējā nabadzībā dzīvojošo pasaules iedzīvotāju skaits ir krities zem 750 miljoniem.

Tas ir samazinājums par vairāk nekā vienu miljardu iedzīvotāju pēdējo 25 gadu laikā. Šī gada 19.septembrī Pasaules Banka saskaņā ar jaunākajiem datiem informēja, ka galējais nabadzības līmenis kopš 2015. gada ir sarucis līdz 10 procentiem un samazinājums turpinājies pēdējo trīs gadu laikā.

Pasaules Banka galējo nabadzību definē kā iztikas minimumu mazāk nekā 1,90 dolāri dienā jeb 694 dolāri gadā.

Šī summa, kuras pamatā ir valstu ar zemu ienākumu līmeni noteiktie nabadzības rādītāji, ir nepieciešama, lai nodrošinātu minimālās pamatvajadzības. Šis skaitlis (1,90 dolāri dienā) kā galējas nabadzības slieksnis tika noteikts 1990. gadā, kad vairāk nekā 1,9 miljardi pasaules iedzīvotāju jeb 36 procenti dzīvoja zem galējas nabadzības sliekšņa. 2015. gadā kopējais galēji nabadzīgo iedzīvotāju skaits bija 736 miljoni.

Nabadzībā dzīvojošo Krievijas iedzīvotāju skaits pagājušajā gadā sasniedzis teju 20 miljonus, kas ir augstākais rādītājs desmitgadē, ekonomikai ciešot no sankcijām par iebrukumu Ukrainā un sarukušajām naftas cenām, liecina oficiālie dati.

Zem minimālā ienākumu līmeņa dzīvo 19,8 miljoni cilvēku jeb vairāk nekā 13% Krievijas iedzīvotāju, salīdzinot ar 19,5 miljoniem 2015.gadā, liecina Krievijas oficiālās statistikas aģentūras Rosstat dati.

Krievijā ienākumi sezonās mēdz ievērojami atšķirties un nabadzības robeža ceturtajā ceturksnī bija noteikta 9691 rubļu (162 eiro) līmenī.

2014.gadā pirms Krievija ieslīdēja recesijā krītošo naftas cenu un Rietumu noteikto sankciju dēļ nabadzībā dzīvoja 16,1 miljons Krievijas iedzīvotāju.

Recesiju pavadīja cenu kāpšana, kas smagi ietekmēja patērētāju pirktspēju, lai arī rubļa kurss pēdējos mēnešos ir pieaudzis.

Pērn nabadzībā dzīvojošo Krievijas iedzīvotāju skaits bija lielākais kopš 2006.gada, kad ar ienākumiem zem minimālās robežas dzīvoja 21,6 miljoni cilvēku. Tomēr nabadzības līmenis ir divreiz zemāks nekā 2000.gadā, kad oficiāli nabadzībā dzīvoja 40 miljoni cilvēku.

Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte trešdien apliecināja, ka lūgs Eiropas Komisiju (EK) piešķirt Itālijas trūcīgajiem dienvidiem īpašu statusu, lai sekmētu nodarbinātību un aktīvāk vērstos pret organizēto noziedzību.

«Mums ir jācenšas panākt, ka Eiropa atzīst īpašo statusu mūsu dienvidiem, lai mēs varētu veikt ārkārtas pasākumus attīstībai,» sociālajā tīklā «Facebook» pavēstīja premjers pirms došanās uz Briseli, kur viņš tiksies ar EK jauno prezidenti Urzulu fon der Leienu.

Pateicoties īpašajam statusam, valsts dienvidu reģioni iegūs preferenciālu un tiešu piekļuvi dažām Eiropas Savienības (ES) programmām.

Bezdarba līmenis jaunieši vidū šajos reģionos šobrīd ir viens no augstākajiem Eiropā.

Dienvidos vairāk nekā 1,8 miljoni ģimeņu 2018.gadā dzīvoja pilnīgā nabadzībā, liecina jaunākie «Eurostat» dati.

Jaunatnes nodarbinātības problēmu dēļ ietekmīgo organizētās noziedzības grupējumu vervētājiem savus mērķus sasniegt kļuvis vieglāk.

Pētot un salīdzinot Latvijas, Igaunijas, Nīderlandes un Polijas inovāciju ekosistēmas, nonācu pie secinājuma, ka ir trīs galvenie iemesli, kāpēc mūsu valsts vēl joprojām atpaliek no citām valstīm vairākos rādītājos.

Pirmais iemesls, protams, ir saistīts ar ekonomisko situāciju. Vienkāršojot ir jāsaka, ka tā ir nabadzība, kas neļauj Latvijai pilnībā attīstīt inovatīvo potenciālu, kas mūsu valstī neapšaubāmi ir. Ar to domāju ne tikai finansējuma nepietiekamību jaunuzņēmumu sākuma fāzēs (pēdējo gadu laikā dažādu Eiropas Savienības fondu klātesamība situāciju ir krietni uzlabojusi), bet arī kopējo nabadzības līmeni valstī, kas neļauj daudziem talantīgiem bērniem tikt tālāk par sava pagasta slieksni un sapņot par ko vairāk nekā viesstrādnieka statusu Īrijā.

Interesanti ir tas, ka Latvijā, pēc SKDS aptauju datiem, aizvien pieaug cilvēku daļa, kas uzskata, ka nabadzības iemesls ir slinkums un cilvēku neuzņēmība. Šķietami loģisks uzskats, taču bieži vien netiek ņemts vērā tas, ka no nabadzības apburtā apļa ir ļoti grūti izrauties. Nesen lasīju interesantu pētījumu par to, ka ilglaicīga dzīvošana ierobežotu iztikas līdzekļu situācijā samazina IQ līmeni par 12 līdz 14 punktiem, kas salīdzināms ar alkoholisma vai bezmiega ietekmi uz mūsu spriestspēju.

Koronavīrusa pandēmijas izraisītās ekonomikas lejupslīdes dēļ aptuveni 115 miljoni cilvēku visā pasaulē šogad varētu nonākt galējā nabadzībā, trešdien brīdināja Pasaules Banka (PB).

Vēl augustā tika prognozēts, ka šis skaits tika lēsts ap 100 miljoniem, līdz ar to realitāte rādās būt krietni drūmāka.

Pasaules Banka galējo nabadzību definē kā iztikas minimumu mazāk nekā 1,90 dolāri (1,60 eiro) dienā.

"Pandēmija un globālā recesija var izraisīt vairāk nekā 1,4% pasaules iedzīvotāju nonākšanu nabadzībā," teic PB prezidents Deivids Malpass.

Neņemot vērā pandēmiju, globālais galējās nabadzības līmenis šogad būtu sarucis līdz 7,9%. Taču esošajos ārkārtas apstākļos tas prognozējams pat 9,4%.

Galējās nabadzības līmeņa pieauguma temps ir atkarīgs no globālās ekonomikas prognozēm, kurās PB paredz kritumu no 5% līdz 8%.

PB eksperti aprēķinājuši, ka teju ceturtdaļa pasaules iedzīvotāju spiesti iztikt ar mazāk kā 3,20 dolāriem dienā, bet vairāk nekā 40% jeb gandrīz 3,3 miljardi cilvēku - ar mazāk nekā 5,50 dolāriem.

Pārtikas un enerģijas cenu kāpuma dēļ kopš marta nabadzībā nonācis 71 miljons cilvēku pasaules nabadzīgākajās valstīs, teikts ceturtdien publiskotajā ANO attīstības programmas (UNDP) ziņojumā.

Nabadzības līmeņa kāpums attīstības valstīs pēdējos trīs mēnešos ir ievērojami straujāks par koronavīrusa pandēmijas radīto satricinājumu, norāda UNDP, cenu kāpumu daļēji skaidrojot ar karu Ukrainā.

UNDP arī brīdina, ka laikā, kad centrālās bankas cīņā pret augsto inflāciju palielina procentu likmes, pastāv risks recesijas dēļ nabadzībā nonākt vēl lielai daļai cilvēku, kas šo krīzi saasinās vēl vairāk, paplašinot nabadzību pasaulē.

Ziņojumā aplūkotas 159 valstis, un tajā secināts, ka situācija viskritiskākā ir Balkānos, Kaspijas jūras reģionā un Subsahāras Āfrikā.

Pasaules 1000 bagātākie miljardieri jau ir atguvušies no jaunā koronavīrusa pandēmijas postošās ietekmes uz ekonomiku, bet nabadzīgākajiem cilvēkiem būs nepieciešami vismaz desmit gadi, lai atgūtos, secināts starptautiskās humānās palīdzības organizācijas "Oxfam" ziņojumā.

Tūlītējā pandēmijas ietekme var izpausties kā ekonomiskās nevienlīdzības pieaugums gandrīz visās valstīs, teikts "Oxfam" ikgadējā ziņojumā par nevienlīdzību.

Pandēmijā lielie vēl lielāki un turīgie vēl turīgāki  

Jau kopš pandēmijas sākuma tiek spriests par to, kādu burtu galu galā...

"Vīruss ir izgaismojis, vairojis un palielinājis esošo bagātību, dzimumu un rasu nevienlīdzību. Vairāk nekā divi miljoni cilvēku ir miruši un simtiem miljoniem iedzīti nabadzībā, kamēr daudzi no bagātajiem - personas un korporācijas - plaukst. Miljardieru bagātības atjaunojās pirmspandēmijas augstumos nieka deviņu mēnešu laikā, kamēr pasaules nabadzīgāko cilvēku atkopšanās var ilgt vairāk nekā desmit gadus," norādīts ziņojumā.

Deviņu mēnešu laikā no pērnā gada marta līdz decembra beigām miljardieru bagātība pieaugusi par 3,9 triljoniem ASV dolāru, teikts ziņojumā.

Tikmēr nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaits pasaulē pērn varētu būtu pieaudzis līdz 500 miljoniem, norādījusi "Oxfam"

Džini koeficients, kas, tuvināti runājot, parāda iedzīvotāju ienākumu atšķirības valstī Latvijā, 2016. gadā bija 34,5, bet 2022. gadā tikai 34, kas ir zemākais koeficients pēdējos 20 gados, tomēr kopumā Latvija paliek nevienlīdzīgāko Eiropas valstu galvgalī.

Džini koeficients ir statistikas paņēmiens ieņēmumu nevienlīdzības mērīšanai, kuru savulaik radījis itāļu sociologs Kornado Džini, to aprakstot 1912. gadā. Tā vērtība ir diapazonā no 0 līdz 100 un sākotnēji tiek aprēķināta procentos. Koeficienta vērtību iegūst, reizinot ar 100. Nulles vērtība nozīmē absolūtu ienākumu vienlīdzību, proti, ka visi valsts iedzīvotāji saņem vienādus ieņēmumus un ir līdzvērtīgi pēc īpašumu piederības. Savukārt koeficienta vērtība 100 nozīmētu, ka kādā valstī visus ienākumus saņem viens cilvēks, bet pārējie nesaņem neko un viņiem arī nekas nepieder. Praktiski, protams, nav sastopama nedz nulles vērtība, nedz arī kāda valsts, kurā Džini koeficients būtu 100. Vienlīdzīgāko valstu sarakstā ir Dānija, starp citu, arī Čehija, kur Džini koeficients turas krietni zem 30 punktu vērtības. Savukārt koeficienta vērtība ap 70 punktiem turas Namībijā. Ļoti liela nevienlīdzība sastopama Āfrikā un Dienvidamerikā, bet Eiropā, Džini koeficientam pārsniedzot 30 punktu vērtību, var runāt par negatīvām ekonomikas izmaiņām, bet tikpat labi arī par pozitīvām pārmaiņām.

Latvijas pensionāru federācijas (LPF) valde aicina valdību atteikties no jebkādu garantiju sniegšanas ārvalstu aizdevējiem Grieķijas kredīta nodrošināšanai, teikts LPF izplatītajā paziņojumā medijiem.

LPF norāda, ka «Latvijas garantētie vairāk par 200 miljoniem eiro faktiski būs valsts papildus izdevumi, jo līdzšinējā prakse rāda, ka Grieķija negatavojas atdot nevienu no piešķirtajiem kredītiem, kuru kopsumma sasniegs šīs valsts finanšu sistēmai astronomisku lielumu – vairāk par 300 miljardiem eiro».

LPF atgādina, ka Latvijas valdība un Finanšu ministrija nupat ir noraidījusi Labklājības ministrijas izstrādāto priekšlikumu par pensiju indeksāciju palielinātā apmērā, kas prasa tikai dažus miljonus eiro, motivējot to ar finanšu resursu trūkumu. « Finanšu ministrijas klerku skaidrojums par kredīta galvojumu Grieķijai liecina, ka pašreizējā Latvijas valdība, pakļaujoties Eiropas birokrātiem, gatavojas realizēt prettautisku politiku, kas nekaunīgi ignorē savas valsts iedzīvotāju pamatvajadzības, atvirzot tās otrajā plānā, un ved tautu arvien dziļākā nabadzībā, spiežot iedzīvotājus doties emigrācijā,» teikts LPF paziņojumā.

Pievienotās vērtības nodokļa pamatlikmes paaugstināšana Latvijā nav pieļaujama, uzsvars jāliek jau esošā PVN iekasēšanu, jo īpaši, ja valsts makam secen ik gadu iet ap 500 milj. eiro, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tāds ir DB aptaujāto vērtējums par iespējamo PVN likmes palielināšanu no pašreizējā 21% līdz, iespējams, 23%, lai papildinātu veselības aprūpes budžetu. «Latvijā nav iezīmēta obligātā veselības apdrošināšana, kā tas ir Igaunijā un Lietuvā un te arī slēpjas tā motivācija maksāt nodokļus un tāpēc esam pret ieceri palielināt PVN, lai iegūtu naudu veselības aprūpei,» Dienas Biznesa sadarbībā ar BDO un BDO LAW rīkotajā konferencē Nodokļi 2017 skaidroja Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Jārēķinās, ka vēl ir dzirdētas idejas par PVN likmes palielināšanu pat 25% pašreizējās 21% vietā. PVN likmju pacelšanas ugunskuram malkas klēpi ir piemetusi arī Māra Kučinska valdītās valdības deklarācijā par iecerēto darbību ierakstītais: «Īstenosim nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz ienākumu un kapitāla pieaugumu, uz patēriņu, uz nekustamo īpašumu un uz dabas resursu izmantošanu.»

Nākamais budžets būs nopietns tests valdībai. Dienvidu kaimiņi plāno celt ne tikai minimālo algu līdz 607 eiro, bet arī paaugstināt neapliekamo minimumu līdz 400 eiro. Tā tvīto ekonomists Dainis Gašpuitis, ar dienvidu kaimiņiem domājot, protams, Lietuvu.

Jāpiebilst, ka Igaunijā jau pašlaik minimālā alga ir 540 eiro, bet neapliekamais minimums – 500 eiro. Latvijā minimālā alga ir 430 eiro kombinācijā ar ļoti sarežģīto diferencēto neapliekamo minimumu, no kura visvairāk iegūst strādājošie bez apgādājamiem. Tiesa, ir arī neliels prieciņš – alkohols mums ir lētāks nekā igauņiem. Ja nopietni, tas nozīmē, ka Latvija būs Baltijas valsts ar viszemāko minimālo algu un nedraudzīgāko neapliekamā minimuma sistēmu, kas noteikti nemazina nevienlīdzību, bet padziļina strādājošo nabadzību. Jāteic, ka viena no Latvijas lielākajām problēmām, kuru ir samērā grūti atrisināt, ir strādājošo cilvēku nabadzība. Ja, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 20% nodarbināto jeb piektā daļa saņem minimālo algu, kas uz rokas ir tikai nedaudz virs 300 eiro, tad secināms ir tikai viens: Latvijā ir vesela grupa cilvēku, kas strādā algotu darbu, taču pēc būtības atrodas uz nabadzības sliekšņa. Nenoliedzami, daļa no šiem cilvēkiem saņem algu arī aploksnē, taču ne jau visi 20%. Šiem cilvēkiem nevar arī palīdzēt ar neapliekamā minimuma celšanu, jo, nosakot to, piemēram, 500 eiro apmērā kā Igaunijā, minimālās algas saņēmēji to nevarēs izmantot pilnā apmērā, jo ir pārāk mazi ienākumi. Vispār jāteic, ka strādājošiem ar salīdzinoši zemiem ienākumiem nav iespējams palīdzēt ar fiskāliem instrumentiem. Tiklīdz neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādājamiem pārsniedz darba algu, tā strādājošais tos nevar izmantot pilnā apmērā. Tas pats attiecas uz attaisnotajiem izdevumiem par veselību un izglītību un uzkrājumiem trešajā pensiju līmenī. Proti, ja divu bērnu māmiņas neapliekamais minimums kopā ar atvieglojumiem par diviem bērniem ir algas apmērā vai to pārsniedz, attaisnotos izdevumus izmantot nav iespējams. Tātad ar neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādājamiem celšanu vien strādājošiem ar zemiem ienākumiem palīdzēt nevar. Ir jāceļ minimālā alga, pret ko gan iebilst darba devēji. Taču, ja pašreizējos Latvijas ekonomikas apstākļos uzņēmēji apgalvo, ka minimālā alga, piemēram, 500 vai 550 eiro bruto apmērā ir pārmēru liels slogs, tad, domāju, ir visas tiesības jautāt, vai šādam biznesam ir jēga pastāvēt. Vislabākais variants, protams, ir gan minimālās algas, gan neapliekamā minimuma vienlaicīga palielināšana. Tas gan atkarīgs no budžeta iespējām. Taču jāuzsver - minimālās algas celšana ir jārisina nekavējoties. Tas nav normāli, ja strādājošs cilvēks, kas nodarbināts pilnas slodzes darbā, uz rokas saņem atalgojumu, kas ir vienāds ar Centrālās statistikas pārvaldes aprēķināto nabadzības riska slieksni. Tas jāapzinās arī uzņēmējiem un jāsaprot, ka nevar savu konkurētspēju balstīt uz nabadzības rēķina.

Dažādas valstis vecākiem, kuru bērni Covid-19 ierobežojumu dēļ nevar apmeklēt bērnudārzu vai skolas, tiek piešķirti gan pabalsti, gan arī ieviestas materiālās palīdzības shēmas, piemēram, pārtikas pakas.

To rāda BDO pētījums. «Īpaši pasākumi - naudas pabalsti un/vai vienreizējie maksājumi ieviesti, piemēram, Austrijā, Francijā,» uzsver a/s «BDO Latvia» partnere Vita Liberte. Viņa norāda, ka daudzas valstis apsvērušas veidus, kā nodrošināt, lai vecāki ar zemiem ienākumiem varētu pienācīgi uzturēt savus bērnus (piemēram, Čīle, Igaunija, Zviedrija), piešķirot ne tikai finansiālu, bet arī atbalstu pārtikas paku vai kuponu veidā.

Atbalsta pabalstu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu 

Valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē panākta vienošanās par pabalsta izmaksu ģimenēm...

«Dažas valstis, piemēram, Bulgārija, Nīderlande un Zviedrija, bija pietiekami labi izveidojušas pašreizējo atvaļinājumu regulējumu, ļaujot saņemt ārkārtas atvaļinājumus un atvaļinājumus, lai koptu slimos bērnus vai radiniekus,» tā V. Liberte. Viņa piebilst, ka dažas valstis ir ieviesušas jaunus pagaidu ārkārtas atvaļinājumu piešķiršanas pasākumus, lai nodrošinātu darba aizsardzību un (galvenokārt, daļēju) algas kompensāciju vecākiem. «Ne visi atvaļinājuma veidi gan tiek apmaksāti. Vairumā gadījumu piekļuvei šiem pagaidu atvaļinājumiem ir noteikti ierobežojumi, tāpēc ne visiem vecākiem ir iespējams tos saņemt,» tā V. Liberte.

BDO pētījums par atbalsta veidiem vecākiem:

Latvija

Ārkārtas stāvokļa laikā pieņemts jauns pabalsta veids - vienreizējs slimības atvaļinājuma pabalsts bērnu aprūpei. Pabalsts ir pieejams, ja bērns līdz desmit gadu vecumam (ieskaitot) nevar apmeklēt bērnudārzu vai izglītība tiek organizēta attālināti un vecākiem nav iespējams strādāt attālināti. Ieviests arī vienreizējs slimības palīdzības pabalsts par laiku līdz 14 kalendārajām dienām, kuru laikā sociāli apdrošinātajām personām ir tiesības to pieprasīt vienu reizi par laiku no 2020. gada 30. novembra līdz 31. decembrim, un, vienu reizi - no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam. Vienreizēju slimības palīdzības pabalstu izmaksā 60% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas par iepriekšējiem 12 kalendārajiem mēnešiem. Pabalstu nemaksā, ja nodarbinātā persona veic saimniecisko darbību un saņem ienākumus vai personai tiek izmaksāts slimības atvaļinājuma pabalsts, vecāku pabalsts, maternitātes pabalsts, paternitātes pabalsts vai dīkstāves pabalsts. Pabalsti jāpieprasa ne vēlāk kā desmit dienas pēc dienas, kad pirmsskolas grupas vai izglītības iestādes pārtraukušas vai sākušas izglītības procesus attālināti.

Valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē panākta vienošanās par pabalsta izmaksu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu.

Lietuva

Ir paredzēts vienreizējs maksājums 120-200 eiro apmērā par katru bērnu. Par katru bērnu bez nosacījumiem tiks nodrošināta summa 120 eiro apmērā. Nedaudz lielāka summa - 200 eiro uz vienu iedzīvotāju tiks piešķirta ģimenēm ar vairāk nekā diviem bērniem un ģimenēm, kurās ir bērni ar invaliditāti vai kurām draud nabadzība vai sociālā atstumtība.

Igaunija

Līdz 2020. gada 31. decembrim darba devējs, kurš neatbilst brīvā laika pabalsta saņemšanas kritērijiem, bet atbilst kritērijiem, kas noteikti padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam, un kuru nelabvēlīgi ietekmē Covid-19 izraisītā krīze:

Personas, kuras atgriežas darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, dīkstāvē saņem 100% no vecāku pabalsta, kas piešķirts par sešu mēnešu periodu pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas, bet nepārsniedz 700 eiro kalendārajā mēnesī. Krīzes skartajam darba devējam ir pienākums informēt nodokļu iestādi par dīkstāves pārtraukšanu darbiniekam, kuram piešķirts dīkstāves pabalsts. Darba devējs varēs vērsties nodokļu iestādē par dīkstāves pabalsta saņemšanu darbiniekiem, kuri veic papildu saimniecisko darbību un kuru mēneša ienākumi nepārsniedz 430 eiro. Sertifikātu par kopšanas atvaļinājumu izsniedz, lai rūpētos par bērnu, kas jaunāks par 12 gadiem, vai par bērnu invalīdu, kas jaunāks par 19 gadiem. Pabalsts ir 80% no vidējās algas un tiek izmaksāts no pirmās darba dienas. Slimokase apmaksā atvaļinājumu līdz 14 dienām, bet atvaļinājuma apliecību var pagarināt. Gadījumā, ja ģimenes loceklis ir inficēts ar Covid-19, darbiniekam var izsniegt sertifikātu par kopšanas atvaļinājumu, lai rūpētos par savu ģimenes locekli. Šis izmaksātais pabalsts tiek piešķirts 7 dienas un ir jāmaksā no pirmās atvaļinājuma dienas 80% apmērā no vidējās darba algas.

Bulgārija

Pabalsts ģimenēm, kurās ir bērni līdz 14 gadu vecumam un viens vai abi vecāki ir bezdarbnieki, bet kuriem nav tiesību uz bezdarbnieka pabalstu. Pabalsts aptuveni 190 eiro apmērā ir paredzēts, lai atbalstītu ģimenes, kuras cieš no nopietnām finansiālām grūtībām noteikto Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ.

Čehija

Viens no vecākiem, kura bērni ir jaunāki par 13 gadiem, var saņemt bērnu slimības pabalstu (ko vecāki parasti izmanto, ja bērns ir slims). Vecāks kā pabalstu saņem 80% no pamatalgas.

Somija

Pagaidu finansiālu palīdzību epidēmijas uzliesmojuma dēļ var izmaksāt bērna, kurš no vecāku puses tiek pieskatīts mājās, vecākiem vai aizbildņiem, kā arī vecāku vai aizbildņu laulātajam vai partnerim, kurš dzīvo vienā mājsaimniecībā. Bērnam pirms pamatizglītības uzsākšanas jābūt agrīnā pirmsskolas izglītības iestādē, pirmsskolas izglītības iestādē, 1. līdz 3. pamatizglītības kursā vai iepriekšējās apmācībās, vai arī viņam jābūt atzītai vajadzībai pēc īpaša atbalsta vai pagarinātas obligātās izglītības. Īpašā atvaļinājuma pabalsta summa ir 28,94 eiro nedēļā (723,5 eiro mēnesī).

Vācija

Vācijā ir īslaicīgas izmaiņas bērna kopšanas atvaļinājuma maksājumos. Piemēram, aprēķinot maksājuma summu, valdība neņem vērā zemākos ienākumus pēdējos mēnešos (parasti bērna kopšanas atvaļinājuma maksājumu apmērs būtu bijis noteikts kā noteikti procenti no 12 mēnešu ienākumiem, kas personai bija pirms aiziešanas vecāku atvaļinājumā). Lai mazinātu vīrusa ietekmes sekas, valdība par pamatu bērnu kopšanas atvaļinājuma maksājumu aprēķinam ņem vidējos ienākumus. Turklāt, ir iespējams atlikt bērna kopšanas atvaļinājumu, nezaudējot atvaļinājuma perioda mēnešus, ja persona strādā noteiktās vīrusa izplatības samazināšanas pasākumos iesaistītajās darba vietās (slimnīcās, utt.) un Covid-19 laikā nevar izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu. Federālā valdība un federālo zemju valdības vienojušās, ka skolām un bērnu aprūpes centriem jāpaliek slēgtiem vismaz līdz janvāra beigām, savukārt, vecākiem kompensācijas saņemšanai tiks piešķirts lielāks bērnu slimības pabalsts (Kinderkrankengeld). Vecāki ir tiesīgi saņemt atbalstu, ja vien viņi ir apdrošināti valsts veselības apdrošināšanas sistēmā un paši ir tiesīgi saņemt slimības pabalstu. Bērnam jābūt jaunākam par 12 gadiem, izņemot bērnus ar invaliditāti. Bērnam jābūt arī likumīgi apdrošinātam valsts sistēmā kā apgādājamam. Nevar pretendēt uz atbalstu, ja bērns ir privāti apdrošināts. Federālā valdība nolēmusi palielināt vecāku tiesības uz bērna slimības pabalstu par 10 dienām katram vecākam un bērnam 2021. gadā. Tāpēc katram no vecākiem ir tiesības pieprasīt bērna slimības pabalstu uz laiku līdz 20 dienām vienam bērnam. Vientuļajiem vecākiem tiesības uz bērnu pabalstu dubultojas uz ir piešķirams uz laiku no 20 līdz 40 dienām. Vecākiem vai vientuļajiem vecākiem ar diviem bērniem ir tiesības uz bērna slimības pabalstu par periodu līdz 80 dienām. Ja vecākiem ir vairāki bērni, tiek piešķirts pabalsts par papildus no 10 dienām līdz 90 dienām 2021. gadā - neatkarīgi no tā, cik bērnu dzīvo kopīgi vienā mājsaimniecībā.

Ungārija

Bērna kopšanas atvaļinājums ir pieejams, līdz bērns sasniedz divu gadu vecumu un veido 70% no algas, kas nopelnīta pirms bērna piedzimšanas, nepārsniedzot 665 eiro (HUF 208 600) mēnesī. Vēl viens ģimenes atbalsta sistēmas elements ir bērna kopšanas pabalsts, ko piešķir bērna vecākiem līdz bērna 3 gadu vecumam. Laikā no bērna 2 līdz 3 gadu vecumam bērna kopšanas pabalstu ir tiesīgi saņemt visi vecāki - arī tie, kuriem bija tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu. Bērna kopšanas pabalsta summa ir vienāda ar minimālo vecuma pensijas apmēru, kas ir 92,24 eiro mēnesī (HUF 28 500). Trīs vai vairāk bērnu mātēm ir tiesības uz tāda paša apjoma bērnu audzināšanas pabalstu, līdz jaunākais no bērniem sasniedz 8 gadu vecumu.

Itālija

Itālijā tiek piešķirts ārkārtas bērna kopšanas atvaļinājums 15dienu apmērā ar 50% no algas, un, ja cilvēki nevēlas izmantot šo atvaļinājumu, alternatīvi ir pieejama 600 eiro prēmijas izmaksas iespēja bērna auklei.

Lielbritānija

Darba devēji var izvēlēties saņemt papildus dīkstāves pabalstu kompensācijas darbiniekiem (no valdības atgūstot 80% no algas līdz maksimāli GBP 2500 mēnesī (2868 eiro)). To var izdarīt bērnu aprūpes vajadzībām, ja vecāki praktiski ir nespēj strādāt, kamēr skolas un bērnudārzi ir slēgti. Dīkstāve ir darba devēja izvēle.

Polija

Esošie bērna kopšanas pabalsti ļauj darbiniekiem (abiem bērna vecākiem) ņemt bērna kopšanas atvaļinājumu līdz 60 dienām, lai rūpētos par slimiem bērniem līdz 14 gadu vecumam. Vecākiem ir tiesības arī skolu slēgšanas gadījumā izmantot papildu 14 dienu atvaļinājumu, lai rūpētos par bērniem, kas jaunāki par 8 gadiem. Lai izmantotu atvaļinājumu, darbiniekiem jāaizpilda izziņa. Šis atvaļinājums netiek ieskaitīts esošajā 60 dienu atvaļinājuma ierobežojumā, kā arī papildu piešķirtajā 14 dienu atvaļinājumā.

Avots: BDO pētījums

Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ir nolēmusi ķerties pie pamatiem – uzdot pavisam vienkāršus jautājumus un mēģināt rast uz tiem atbildes, jo, aizmirstot šīs vienkāršās lietas, vērtības kļūst ačgārnas un svarīgais paliek aiz nesvarīgā. Pirmais mūsu jautājums ir: «Kur rodas nauda?» Tā nauda, kas visu kustina, kur rodas Latvijas bagātība? Atbilde ir nepieciešama, lai nesajauktu vērtību kārtību

Bagātības radītājs

Mūsu uzskats ir, ka bagātību rada cilvēks, kurš strādā. Tas, kurš rada preci vai pakalpojumu, kas ir nepieciešama, un to pārdod tirgū – iekšējā tirgū vai arī eksporta tirgos. Radītājs ir darbinieks vai uzņēmējs, par kura radīto preci vai pakalpojumu citi cilvēki brīvprātīgi, bez īpašiem likumiem vai pavēlēm maksā. Ar to būtu aprakstīts Latvijas bagātības radītājs vai tas, kur rodas nauda. Pavisam vienkārši, un tomēr, kādēļ sākas atrunas. Piemēram, tādas, kuras pat grafiskajā attēlojumā neesam norādījuši. Proti, pirmais, ko daži ļautiņi gribēs pieminēt, un ne bez pamata, būs Eiropas Savienības struktūrfondi. Tā taču ir nauda! Turklāt daļu no tās mēs paši fondos iemaksājam. Ir tikai viena atbilde – šī ir nodokļu maksātāju nauda. Nav svarīgi – Eiropas vai Latvijas. Tā ir nauda, kas jau radīta un tiek dota kā publiskā servisa pakalpojums.

Lai arī Latvijas ekonomika globālās finanšu krīzes laikā piedzīvoja sabrukumu, valsts tautsaimniecība šobrīd ir viena no Eiropā visstraujāk augošajām, taču Latvijas īstenotos pasākumus nav iespējams izmantot kā zāles Grieķijas atveseļošanai, izdevumā Foreign Affairs raksta Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) rektors Anderss Palzovs.

Palzovs norāda, ka Latvijas stāvoklis pirms krīzes bija visai maz līdzīgs Grieķijai. Latvijas finansiālais stāvoklis bija spēcīgs, kad valsti skāra krīze. Nesaimnieciskas ekonomikas pārvaldes periods Latvijā pirms krīzes bija krietni īsāks, bet politiskā apņemšanās turpināt dalību eirozonā bija ļoti spēcīga.

Savukārt, līdzko Latvija panāca vienošanos par glābšanas programmu, likumdevēji vairāk vai mazāk nekavējoties to sāka realizēt. Turklāt, un, iespējams, vissvarīgāk, kopējā Latvijas institucionālā sistēma, kas pēc neatkarības no padomju okupācijas tika reformēta 20.gadsimta 90.gados, bija krietni vien spēcīgāka nekā Grieķijā.

Latvijas iedzīvotāju lielā aktivitāte jau pirmajā dienā iesniegt ienākumu deklarācijas par pērno gadu ir brīdinoša pazīme par vispārēju nabadzību valstī, šādu viedokli šorīt LNT pauda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ilze Cīrule.

Cīrule pastāstīja, ka VID vakar nav īsti ticis galā ar deklarāciju pieņemšanu, jo tās iesnieguši jau 60 000 cilvēku, kas ir aptuveni desmit reizes vairāk nekā pērn. Tik lielam pieslēgumu skaitam nebijām gatavi, lai arī bijām rēķinājušies, ka pieslēgumu skaits būs lielāks nekā ikdienā, atzina VID vadītāja.

VID vadītāja informēja, ka dienesta vadība centusies arī izprast, kāpēc tik daudzi cilvēki gribēja iesniegt deklarācijas jau pirmajā dienā, lai arī to var darīt vairākus mēnešus, un viņai radušās lielas bažas, ka viens no cēloņiem ir vispārējā nabadzība valstī, kā rezultātā ļoti lielam cilvēku skaitam ir svarīgi pēc iespējas ātrāk atgūt pat salīdzinoši nelielas summas, piemēram, pārdesmit eiro.

Katrs pats savas laimes kalējs; mūsu dzīvi veido mūsu izvēles; katrs pats ir atbildīgs par savu dzīvi – tie visi ir uzstādījumi, kuriem piekrīt teju ikviens sabiedrības loceklis.

Skaidrs, ka savu dzīvi lielā mērā veidojam mēs paši un neviens mūs neatbrīvo no individuālas atbildības. Un tomēr – vai tas nozīmē, ka trūcīgie cilvēki (kas ir veseli un darbspējīgā vecumā), neveiksminieki utt. paši vien ir vainīgi, ka dzīvo tā, kā dzīvo? Atbilde ir ar lielu praktisku nozīmi. Proti, ja uzskatām, ka dažādie «lūzeri» paši ir vainīgi un paši ir izvēlējušies savu ne visai veiksmīgo, trūkuma mākto dzīvi, tad loģiska konsekvence ir tā, ka valstij nav īpaši jādomā, kā viņiem palīdzēt. Tā teikt, kaliet paši savu laimi un lieciet mūs, veiksmīgos nodokļu maksātājus, mierā. Savukārt, ja sliecamies piekrist viedoklim, ka nabadzība un trūkums nav tikai un vienīgi konkrētās personas vaina un slinkuma radīta situācija, tad cita ir arī mūsu attieksme pret valsts, jeb mūsu, nodokļu maksātāju, iesaisti šo «nabadziņu» dzīves atvieglošanā. Faktiski tas ir jautājums par sabiedrisko līgumu un solidaritāti.

Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija (LKKA) un Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija (LSSA) ir saņēmušas atbildes vēstuli no Konkurences padomes, kurā tā aicina ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un veselības ministru Danielu Pavļutu vērtēt iespēju pārskatīt noteiktos ierobežojumus skaistumkopšanas salonu darbībai, lai nodrošinātu vienlīdzīgas konkurences iespējas visiem tirgus dalībniekiem neatkarīgi no pakalpojumu sniegšanas vietas.

“Konkurences padomes atbilde ir maza uzvara taisnīgumam, par kuru nozare cīnās jau no tā brīža, kad tika ieviests aizliegums sniegt pakalpojumu pērn novembrī. Uzskatām, ka tas ir bijis ļoti netaisnīgs valdības lēmums, jo vienlaikus ārstniecības iestādēs visu šo aizlieguma laiku identiski kosmētiķu un skaistumkopšanas speciālistu kosmetoloģijā pakalpojumi tiek sniegti un pat reklamēti medijos. Mums nav skaidrs, kā epidemiologi un atbildīgā ministrija var pamatot pakalpojumu drošumu lielajās ārstniecības iestādēs, bet skaistumkopšanas salonos nē, ja abās vietās ir pilnīgi vienādi epidemioloģiskās drošības pasākumi un tos sniedz ārstnieciskās personas. Mēs sagaidām tūlītēju atbildīgā ministra Pavļuta un premjera rīcību, lai novērstu šo netaisnīgumu,” norāda Renāte Reinsone, Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas (LKKA) prezidente.

Puse no slimnīcām, kas Latvijā sniedz diennakts neatliekamo palīdzību, pērno gadu noslēgušas mīnusos, turklāt tie ir vēl lielāki nekā gadu iepriekš .

Skaidrojums zaudējumiem no gada uz gadu nemainās – nepietiekams valsts finansējums. Vai nākamgad naudas būs vairāk, šobrīd vēl pāragri spriest. Veselības ministrija gan ir viena no četrām ministrijām, kam nākamgad solīts līdzekļus palielināt nevis samazināt, taču neticama ir iespēja, ka atrastos visi 159 milj. eiro, ko tā papildu prasījusi dažādiem mērķiem, tostarp ārstniecības pakalpojumu apmaksas tarifa paaugstināšanai. Pagājušās nedēļas beigās valdība vienojās Veselības ministrijai neatliekamajiem pasākumiem piešķirt 12 milj. eiro, tomēr jāņem vērā, ka darbs pie nākamā gada valsts budžeta vēl turpinās, līdz ar to vēl nav iespējams precīzi lēst, kā tiks sadalīti ministrijai papildu solītie līdzekļi.

Argentīna ieviesusi valūtas kontroli, cenšoties stabilizēt tirgus, jo finanšu krīze valstī arvien padziļinās, ziņo BBC.

Pēc strauja peso vērtības krituma valdība ierobežos ārvalstu valūtas pirkumus.

Uzņēmumiem būs nepieciešama centrālās bankas atļauja, lai pārdotu peso un iegādātos ārvalstu valūtu un veiktu pārskaitījumus uz ārzemēm.

Argentīna arī cenšas atlikt parāda maksājumus Starptautiskajam valūtas fondam (SVF), lai risinātu krīzi.

Svētdien izdotajā oficiālajā biļetenā valdība paziņoja, ka ir jāveic «ārkārtas pasākumi, lai nodrošinātu normālu ekonomikas darbību, saglabātu aktivitātes un nodarbinātības līmeni un aizsargātu patērētājus».

Centrālā banka informē, ka pasākumi paredzēti «valūtas stabilitātes uzturēšanai». Tā arī pavēstījusi, ka, lai gan indivīdi var turpināt pirkt ASV dolārus, būs nepieciešama atļauja, lai mēnesī iegādātos vairāk nekā 10 000 ASV dolāru.

Ja komunikāciju nesaprot, komunikācija ir slikta. Vienmēr vainīgs sliktā komunikācijā ir runātājs, nevis klausītājs. Es domāju, ka valsts komunikācijā lielākā problēma ir elitārisms. Lai kā ar to nemēģina cīnīties, tomēr mēs redzam, ka koalīcijā esošie mēģina runāt pārlieku skaisti un eleganti, kamēr bieži vien populisti ir daudz saprotamāki.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Kristaps Siliņš, vadošais partneris radošās komunikācijas grupas McCANN uzņēmumiem Latvijā.

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 11. maija numurā:

Līdz ar jauninājumiem nodokļu sistēmā bez kādas aizbildināšanās ir sākusies pilsoņu īpašuma pārdale, atņemot naudu ja nu ne gluži bagātajiem, tad acīmredzot savulaik jau nīdētajai kulaku šķirai.

Valdošās koalīcijas noteicošā daļa, kas politiski tomēr skaitās tādi kā labējie, ar jauno solidaritātes nodokli ir iebraukuši dziļi auzās. Acīmredzot mentāli šie ļaudis tur ir atradušies jau ilgstoši, jo pat nemēģina piemeklēt daudzmaz piemērotu pamatojumu, kāpēc tiem, kam bruto alga ir ap 4000 EUR mēnesī, būtu jāpadalās ar tiem, kuriem tā ir mazāka.

Par iemeslu tiek piesaukta solidaritāte, kas ir viens no izplūdušākajiem vārdiem, ko šai sakarā var atrast – ideālais rīks ideoloģiskiem darboņiem. Plašsaziņā un sociālajās vietnēs pavīd pa diskusijai, kur par argumentu tiek piesauktas vientuļas daudz- bērnu mātes un pirmspensijas vecuma sievietes – paskatieties viņām acīs un pasakiet, ka viņām nevajag vairāk! Protams, ka vajag, un, pārfrāzējot Džonu Rokfelleru, nekad nevienam nav bijis tāda turības līmeņa, ka nevajadzētu vēl mazlietiņ. Bet nedrīkst valsts nodokļu sistēmu būvēt uz pilsoņu raudināšanas un īstenot ar vardarbīgām metodēm. Vardarbīgām tāpēc, ka vienošanās ar faktiskajiem maksātājiem valdības sociālo partneru personā par jauno solidaritāti jau nav.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņojis, ka nākamā gada martā paredzētajās vēlēšanās kandidēs uz vēl vienu sešus gadus ilgu pilnvaru termiņu Kremļa saimnieka krēslā.

Ziņa papildināta pēc 2.rindkopas.

«Es piedāvāšu savu kandidatūru uz Krievijas Federācijas prezidenta amatu,» Ņižņijnovgorodā tiekoties ar autorūpnīcas GAZ strādniekiem, pavēstīja Putins.

Sagaidāms, ka pie varas 18 gadus bijušais Putins vēlēšanās gūs vieglu uzvaru, ņemot vērā, ka mediji atrodas teju pilnīgā Kremļa kontrolē.

Neraugoties uz plašo problēmu spektru, tādu kā korupcija, nabadzība un sliktā veselības aprūpe, 65 gadus vecā līdera atbalsta reitings turas 80% līmenī.

Putins šobrīd īpaši cenšas uzrunāt gados jaunos valsts pilsoņus, šādi reaģējot uz šogad notikušajām jauniešu masveida protesta akcijām pret elites korupciju, kurā tiek apsūdzēts arī premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

Koronavīrusa pandēmijas radītās krīzes dēl vairāk nekā 100 miljoni strādājošo pasaulē nonākuši nabadzībā, liecina trešdien publiskots ANO Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) ziņojums.

ILO brīdina, ka pandēmijas radītā krīze darba tirgū vēl nebūt nav pārvarēta, un nodarbinātība līdz līmenim, kāds tika reģistrēts pirms šīs krīzes, atgriezīsies, agrākais, 2023.gadā.

"Covid-19 nav bijusi tikai veselības krīze, bet arī nodarbinātības un cilvēces krīze," norāda ILO vadītājs Gajs Raiders.

Salīdzinājumā ar 2019.gadu vēl 108 miljoni cilvēku pasaulē klasificēti kā nabadzīgi vai ārkārtīgi nabadzīgi, kas nozīmē, ka viņiem un viņu ģimenēm nākas iztikt ar mazāk nekā 3,2 dolāriem uz vienu cilvēku dienā, vēsta ILO.

"Nabadzības līmenis ir dramatisks," saka Raiders, piebilstot, ka piecos gados panāktais progress attiecībā uz strādājošo nabadzības izskaušanu ticis likvidēts.

Šajā gadā to cilvēku īpatsvars, kuri dzīvo ārkārtīgas nabadzības apstākļos visdrīzāk saruks zem 10%, liecina jaunākās Pasaules Bankas aplēses.

Tādējādi šī tendence virzāk tuvāk mērķim pilnībā izbeigt nabadzību 2030.gadā.

Aplēses liecina, ka pasaules nabadzības līmenis samazinājies no 902 miljoniem cilvēku jeb 12,8% 2012.gadā līdz 702 miljoniem cilvēku jeb 9,6% šogad.

Pasaules Bankas vadītājs Jims Jongs Kims sacījis, ka nabadzības līmenis strauji samazinājies spēcīgās ekonomiskās izaugsmes dēļ attīstītajās pasaules valstīs, tāpat arī to mazinājušas investīcijas cilvēku izglītībā, veselībā un sociālās drošības sistēmās, kas palīdzējušas cilvēkiem neļaut atgriezties nabadzībā. Tomēr viņš brīdina, ka pasaules ekonomikas izaugsmes palēnināšanās un fakts, ka lielākā daļa nabadzīgo cilvēku dzīvo valstīs, kas ir konfliktu skartas, saglabā nabadzības samazināšanas mērķi kā ambiciozu.