Jaunākais izdevums

Pēc ilgstoša karstuma un sutas svētdien daudzviet Latvijā plosījās negaiss ar pērkona lietusgāzēm. Daudzviet bija vērojami arī iespaidīgi zibens spērieni. Dažus no tiem Ogrē fotogrāfijās fiksējusi arī aģentūra Leta.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zibens spēriens aizdedzinājis «Annas koku skolas» jumtu. Bojājumu novēršanai If Apdrošināšana atlīdzībā izmaksāja nepilnus 5 tūkstošus eiro.

Netiešu zibens spērienu radīti bojājumi, īpaši vasaras negaisu laikā, novērojami samērā bieži. Retāk gadās, ka nelaimi izraisa tieša zibens izlāde jeb spēriens, šo gadījumu komentē If Apdrošināšana. Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta datiem pagājušajā gadā reģistrēti 28 ugunsgrēki, kuru iespējamais iemesls ir zibens izlāde, 2017. gadā – 10, 2016. gadā – 27. Visbiežāk deguši koki un meža zemsedze (13 gadījumi), kā arī elektrolīnijas balsta stabi, transformatori (5 gadījumi). Tāpat degušas dažādas ēkas (3 gadījumi), saimniecības ēkas un citi objekti.

«Parasti zibens izlāde notiks augstāk esošajā objektā, piemēram, ja blakus ēkām atrodas liels koks, tad zibens drīzāk iespers tajā. Diemžēl šovasar «Annas koku skola» bija piemērs tam, ka tā vienmēr nenotiek. Ēkai blakus atradās liels, vecs koks, kas bija daudz augstāks par pašu ēku, kā arī ēkai bija uzstādīts zibens novedējs. Tomēr zibens spēriens trāpīja ēkas jumtā, un izcēlās lokāls ugunsgrēks,» skaidro If Apdrošināšanas Korporatīvā īpašuma apdrošināšanas produkta vadītājs Jānis Strods.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Negaisā Polijas un Slovākijas Tatros dzīvību zaudējuši pieci cilvēki

LETA--AFP/AP, 23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērkona negaisā Tatru kalnos Polijas dienvidos un Slovākijas ziemeļos dzīvību zaudējuši pieci cilvēki, bet vairāk nekā 100 ievainoti, paziņoja varas iestādes.

Aculiecinieki stāstīja, ka negaiss sācies pēkšņi, bet dienas sākumā debesis bijušas skaidras.

Zibens iespēris 1894 metrus augstajā Gevonta virsotnē, kas ir iecienīts kalnu tūristu mērķis, un citās vietās kalnos Polijas dienvidos, telekanālam TVN24 sacīja Polijas ātrās palīdzības aviācijas dienesta pārstāve Kinga Červinska.

Polijas pusē gājuši bojā četri cilvēki, tai skaitā divi bērni, teica Červinska.

Slovākijas glābšanas dienests paziņoja, ka viens Čehijas tūrists gāja bojā, kad zibens spēriens viņu notrieca no Banikovas kalna Slovākijā un viņš nokrita vairākus simtus metru pa šī kalna nogāzi.

Zibens ķēris lielu krustu Gevonta virsotnē brīdī, kad tur bijuši daudzi tūristi, vēsta telekanāls TVN24. Tūristi devušies kalnos, kad debesis vēl bijušas skaidras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Kā es uz trim dienām kļuvu par uzņēmēju un nespēju apstāties…

Db.lv sadarbībā ar LU studentu Biznesa inkubatoru, 02.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes studenti Mārtiņš Priedītis un Gatis Melbārdis šobrīd LU studentu Biznesa inkubatorā attīsta savu uzņēmējdarbības projektu – Latvijā ražoto koka rokas pulksteņu zīmolu. Lai notestētu pieprasījumu pēc produkta, puiši potenciālos klientus inkubatora Inovāciju stendā uzrunāja ar pulksteņu bildi.

«Tā zināmā mērā bija avantūra, bet arī vienīgā iespēja noskaidrot, vai mūsu produktu kādam vajag, un bijām pārsteigti par klientu atsaucību,» saka Mārtiņš. To, ka interese iegādāties šādus pulksteņus ir bijusi patiesa, apliecināja topošo pulksteņu īpašnieku avansa iemaksas par produktu, kas vēl tikai taps. Bet ticība atmaksājas – šobrīd vienā no Rīgas kokapstrādes darbnīcām uzņēmēji slīpē pulksteņu dizainu un funkcionalitāti, vēloties panākt ideālu kvalitāti – tā kā viņi to ir iedomājušies un tā, «kā ir solīts klientiem».

Jautāti, ar ko viss sākās, jaunie uzņēmēji saka, ka atslēga ir gatavība uzdrošināties un darīt. Martiņš stāsta, ka pirmais solis un uzdrošināšanās viņam ir bijusi dalība uzņēmējdarbības sacensībās ZIBENS BIZNESS 2015, kas pirms gada norisinājās LU studentu Biznesa inkubatorā. «Vēlējos sevi izaicināt un pārbaudīt, vai bizness ir domāts man,» viņš stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atēnu Akropoles teritorijā trešdien iespēra zibens, ievainojot četrus cilvēkus, un Akropole uz atlikušo dienas daļu tika slēgta apmeklētājiem, paziņoja Grieķijas Kultūras ministrija.

Zibens iespēra zibensnovedējā pie nelielā Erehteiona tempļa uz ziemeļiem no slavenā Partenona, ievainojot divus personāla darbiniekus Grieķijas pilsoņus un divus ārvalstu tūristus – vīrieti no Dienvidkorejas un sievieti no kādas Skandināvijas valsts, sacīja Kultūras ministrijas preses sekretāre.

Abi cietušie tūristi, kas bija jaunāki par 30 gadiem, guva vieglus ievainojumus un uz neilgu laiku tika hospitalizēti.

Abi personāla darbinieki, kas atradās apsardzes būdiņā, tika savainoti ar stikla lauskām un arī tika hospitalizēti.

Akropolei zibens spēriens nenodarīja nekādu postu, tomēr muzejs tika slēgts uz atlikušo dienas daļu, jo zibens bija pārtraucis elektroapgādi un tādēļ nedarbojās ieejas sistēma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Negaiss ar spēcīgām lietusgāzēm otrdienas vakarā un naktī atkal radījis nopietnas problēmas daudzviet Lietuvā - applūdušas ielas un ēku pagrabi, zibens spēriens izraisījis ugunsgrēku gāzesvada aizsargjoslā, bet pats gāzesvads nav cietis.

Otrdienas vakarā, applūstot Širvintu pilsētas slimnīcas pagrabam, slimnīcai nācies atslēgt elektroenerģijas padevi, līdz ūdens no pagraba atsūknēts. Vēlāk ziņots, ka Elektrēnos applūdusi Lietuvas elektrostacijas sūkņu stacija.Ap pusdeviņiem vakarā Ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēmis ziņu, ka Utenas nomalē zibens iespēris gāzesvada aizsargjoslā, nelielā daudzumā izplūdusi un aizdegusies gāze. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji bloķējuši teritoriju un sagaidījuši gāzes avārijas dienestu.

Ugunsgrēku kopīgiem spēkiem apdzēsuši glābšanas dienestu un enerģijas sadales operatora Energijos skirstymo operatorius (ESO) avārijas dienesta darbinieki.Pēc ESO informācijas, gāzesvads nav cietis, iedzīvotājiem nekādas briesmas nav draudējušas. Šobrīd kompānijas speciālisti pārbauda gāzes sistēmu un cenšas noskaidrot ugunsgrēka iemeslus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram no mums ik pa brīdim galvā rodas labas biznesa idejas, bet ar ko lai sāk?

Latvijas studentu biznesa inkubatori piedāvā studentiem un vidusskolēniem uz trim dienām kļūt par uzņēmējiem, piedaloties sacensībās ZIBENS BIZNESS 2016, kas notiks no 13. līdz 15. maijam.

Sacensību dalībnieki darbosies reālajā uzņēmējdarbības procesā - plānos, ražos un pārdos noteiktu produktu ZIBENS BIZNESS tirdzniecības laukumā Modes un izklaides centrā Rīga Plaza. Komanda, kura rezultātā nopelnīs visvairāk, saņems peļņu balvā (2015. gadā tie bija 600 EUR).

Pieteikties sacensībām var līdz 3. maijam, aizpildot anketu: www.ej.uz/zibensbizness.

«Septembrī, kad notiek uzņemšana LU studentu Biznesa inkubatorā, studentiem auditorijās uzdodam divus jautājumus: 1. Kuri no jums ir aizdomājušies par uzņēmējdarbības uzsākšanu? 2. Kuri no jums to reāli plāno darīt? Tas, ko novērojam, ka reālo darītāju skaits ir niecīgs – lielākā daļa jauniešu neuzdrošinās spert pirmo soli, lai savu ideju realizētu, lai gan tādu viņiem netrūkst, ticiet man,» stāsta viens no pasākuma organizatoriem, LU studentu Biznesa inkubatora vadītājs, uzņēmējs Mikus Losāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesu var uzsākt trīs dienās ar absolūti nepazīstamiem cilvēkiem. To pierādīja uzņēmējdarbības sacensību ZIBENS BIZNESS 2016 dalībnieki, kuru sveikšana norisinājās LU studentu Biznesa inkubatorā (Fotogrāfijas raksta galerijā!).

Kopā ar partneriem – Swedbank un portāliem db.lv un rus.db.lv – sacensību organizatori sveica 22 jauniešus, kuri uzdrošinājās un uzsāka ziepju ražošanas un pārdošanas biznesu vienā nedēļas nogalē. Visu dalībnieku peļņa ir 315 EUR, ko balvā saņēma uzvarētāju komanda Ziepnieku kalns.

Uzvarētāji par savu panākumu atslēgu uzskata stipru komandu un ticību saviem spēkiem. «Zinājām, ka, lai kas arī notiks, mēs saliksim visas galvas kopā un izdomāsim risinājumu,» saka viens no komandas Ziepnieku kalns dalībniekiem Marģers. Starp atziņām, ko jaunieši ir guvuši, piedaloties ZIBENS BIZNESS 2016, pati svarīgākā ir izpratne par to, kā uzsākt biznesu. «Es neticēju, ka var piektdien iepazīties ar komandu un svētdien jau pārdot gatavu produktu,» stāsta dalībnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Izmeklētāji izskata vairākus Šeremetjevā sadegušās lidmašīnas katastrofas cēloņus

LETA, 06.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas izmeklētāji izskata vairākus iespējamos cēloņus, kas varēja izraisīt svētdien notikušo lidmašīnas «Sukhoi Superjet 100» katastrofu Maskavas Šeremetjevas lidostā.

Tostarp, gan nepietiekamu pilotu un dispečeru kvalifikāciju, gan tehniskus bojājumus apvienojumā ar nelabvēlīgiem laikapstākļiem, žurnālistus informējusi Krievijas Izmeklēšanas komitejas preses sekretāre Svetlana Petrenko.

Jau ziņots, ka Krievijas nacionālās aviokompānijas «Aeroflot» iekšzemes reisa pasažieru lidmašīna bija izlidojusi uz Murmansku, bet pēc 28 minūšu lidojuma atgriezās Šeremetjevā un avārijas nolaišanās laikā aizdegās.

Sarežģītu meteoroloģisko apstākļu dēļ lidmašīna nolaidās tikai otrajā mēģinājumā, taču nolaišanās laikā aviolainera šasija un priekšgals atsitās pret skrejceļu un aizdegās lidmašīnas dzinēji, bet liesmas drīz aptvēra arī visu lidmašīnas aizmugures daļu. Apkalpe steidzās evakuēt pasažierus pa piepūšamo trapu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājusi sacensību Zibens Bizness 2016 otrā diena - ražošana. Uzņēmējdarbības sacensības Zibens Bizness 2016 no 13. līdz 15. maijam rīko Latvijas studentu biznesa inkubatori sadarbībā ar Swedbank.

Sacensību dalībnieki - studenti un vidusskolēni - trīs dienās darbojas reālajā uzņēmējdarbības procesā – plāno, ražo un pārdod konkrētu produktu, kas šogad ir ziepes.

Piecas komandas piektdien izveidoja katra savu unikālu biznesa stratēģiju un iepirka izejvielas, bet sestdien LU Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā Torņakalnā notika intensīvā produktu ražošana un iepakošana, savukārt svētdien jaunie uzņēmēji pārdod saražotu produkciju sacensību tirdzniecības laukumā Modes un izklaides centrā Rīga Plaza (no 10:00 līdz 17:00). Uzvarēs komanda, kura nopelnīs visvairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apzinoties krīzes situāciju saistībā ar Covid-19 pandēmiju un tās dēļ noteikto ierobežojumu ietekmi, alus darītavas samazinājušas ražošanas apjomus alum mucās, atklāja uzņēmumu pārstāvji.

Alus darītavas "Aldaris" "On-Trade" tirdzniecības vadītājs Raimonds Zibens skaidroja, ka, ņemot vērā jau vasarā izteiktās prognozes par Covid-19 gaidāmo otro vilni, alus ražošanas apjomi savlaicīgi tika samazināti, lai ārkārtas situācijas gadījumā neveidotos nerealizētās produkcijas pārpalikums.

"Vispirms cenšamies atrast kopīgu risinājumu ar klientu, lai neattaisītās mucas jeb "kegi" nebūtu jāatgriež. Sekojam līdzi epidemioloģiskajai situācijai un paralēli cenšamies rast iespējami labāko risinājumu abām pusēm," teica Zibens.

Līdzīgu viedokli par pārdošanas apjomiem pauda "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis, kurš atzīmēja, ka uzņēmuma HoReCa sektors pavasarī pirms ārkārtējās situācijas sākuma veidojis apmēram trešdaļu no "Valmiermuižas alus" pārdošanas apjoma. "Gan pavasarī, gan tagad rudenī, iestājoties ārkārtas situācijai valstī, kas ierobežo restorānu un bāru darbību, sadarbojamies, lai meklētu risinājumu, kā tiem palīdzēt šajā grūtajā laikā, kad to darbība pēc būtības ir apturēta, lai tiem palīdzētu pārziemot, jo zinām, cik ārkārtīgi grūts laiks šis ir visai viesmīlības nozarei," sacīja Ruņģis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājusi sacensību Zibens Bizness 2016 pirmā diena - plānošana.

Uzņēmējdarbības sacensības Zibens Bizness 2016 notiek no 13. līdz 15. maijam. Pirmajā dienā sacensību dalībnieku komandas iztrādāja sacensību produkta - ziepju - zīmolu un iepirka izejvielas; rīt LU Akadēmiskajā centrā Torņakalnā visu dienu notiks produkta ražošana; bet svētdien visi interesenti ir aicināti uz Modes un izklaides centru Rīga Plaza, lai noteiktu sacensību uzvarētāju komandu!

Sacensības rīko LU studentu Biznesa inkubators sadarbībā ar RTU, Riseba un Turība biznesa inkubatoriem. Atbalsta Swedbank.

Informatīvi atbalsta Rīga TV 24, portāli db.lv un rus.db.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Pagājusi sacensību Zibens Bizness 2016 trešā diena - pārdošana

Dienas Bizness, 15.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības sacensības Zibens Bizness 2016 no 13. līdz 15. maijam rīkoja Latvijas studentu biznesa inkubatori sadarbībā ar Swedbank.

Sacensību dalībnieki - studenti un vidusskolēni - trīs dienās darbojas reālajā uzņēmējdarbības procesā – plāno, ražo un pārdod konkrētu produktu, kas šogad ir ziepes.

Piecas komandas piektdien izveidoja katra savu unikālu biznesa stratēģiju un iepirka izejvielas, sestdien LU Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā Torņakalnā notika intensīvā produktu ražošana un iepakošana, savukārt šodien jaunieši pārdeva saražotu produkciju sacensību tirdzniecības laukumā Modes un izklaides centrā Rīga Plaza. Uzvarētāju sveikšana notiks 18. maijā plkst. 16:30 LU studentu Biznesa inkubatorā. Komanda, kuras peļņa izrādīsies lielāka par konkurentiem, saņems to balvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Tūristu iecienītajam baobaba bāram pienācis gals

Lelde Petrāne, 11.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas stihija iznīcinājusi vienu no tūristu iemīļotajiem objektiem Dienvidāfrikā.

Zibens sašķēlis senu baobabu, kura vidū bija ierīkots bārs.

Baobabs atradās Limpopo, Dienvidāfrikā. Nesenais negaiss burtiski sadalījis bāru divās daļās. Saskaņā ar aplēsēm šis baobabs bijis vismaz 1100 gadus sens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažviet Zemgalē krusa sējumus nopostījusi pilnībā, pauda graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes loceklis un lauksaimniecības nodaļas vadītājs Ģirts Ozols.

Viņš sacīja, ka pirmdienas, 7.augusta, negaiss ir skāris visu Latvijas teritoriju, tomēr krusa būtiskākos postījumus nodarījusi Zemgalei - Augstkalnei, Tērvetei, Tukuma novada Jaunpilij. "Atsevišķiem laukiem un diezgan lielās platībās postījumi ir pat 100%," atzina Ozols.

"Latraps" valdes loceklis, apsekojot virkni lauksaimniecības platību, konstatējis, ka šajās teritorijās cietuši gan zirņi, gan rapsis, gan kvieši un citas kultūras. "Visa raža mētājas zemē un tur vairs nav, ko vākt," piebilda Ozols.

Tāpat viņš atzīmēja, ka zaudējumus vētra nodarījusi arī lopkopībai, jo ievērojami cietusi arī kukurūza, kas krusas rezultātā uz lauka sakapāta.

Ozols norādīja, ka līdztekus cietusi arī lauksaimniecībā izmantojamā tehnika, ēkas un uzglabāšanas infrastruktūra. Cita starpā pie vētras postījumiem pieskaitāma arī raža, kas samirkusi vēja un krusas iznīcinātajās uzglabāšanas novietnēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vētra varētu būt radījusi vismaz 11 miljonu zaudējumus, LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Viņš norādīja, ka zaudējumi lēšami 11 miljonu apmērā.

Vienlaikus Sprindžuks akcentēja, ka tas ir vien šobrīd "saskaitītais zaudējumu apmērs" un to veido 54 pašvaldību īpašumi un ap 2500 mājsaimniecības dažādos novados. Lielāko posto vētra nesusi Dobeles novadā.

LETA jau rakstīja, ka 7.augustā Latviju šķērsoja pērkona negaiss un stipra vētra, kas dažviet atnesa ļoti lielu krusu un intensīvas lietusgāzes, gāžot kokus, izpostot būves, transportlīdzekļus un infrastruktūru. Īpaši lielus postījumus vētra nesa Dobeles novadam.

Tāpat vēstīts, ka valsts varēs uzņemties līdz 90% izdevumu, nodrošinot lielāku finansiālo atbalstu tām pašvaldībām, kuru teritorijās negaiss ir nodarījis lielākos postījumus, ceturtdien ārkārtas sēdē nolēma Ministru kabinets (MK), atbalstot Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus MK noteikumos "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sestdienas vakarā Latvijai pāri virzījās negaiss, kura laikā vairākās valsts vietās tika gāzti koki un nodarīti citi postījumi.

Viena no Latvijas vietām, kuru negaiss skāra pamatīgi, bija Saulkrasti, kur krītošie koki uzgāzās mašīnām, māju jumtiem un vairākas stundas nebija elektrības. Postījumus vietējie iedzīvotāji turpina likvidēt arī šodien.

Portāls db.lv piedāvā palūkoties, kā Saulkrastos izskatījās uzreiz pēc negaisa un šodien, kad daļa postījumu jau novērsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Latvijas lielākajā daļā līs, daudzviet gaidāmas lietusgāzes un pērkona negaiss, prognozē sinoptiķi.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs brīdina, ka vietām lietusgāzes būs stipras un nokrišņu daudzums sasniegs 15-35 milimetrus.

Debesis būs pārsvarā apmākušās, bet valsts austrumos saule mīsies ar mākoņiem, dienas gaitā saule parādīsies arī Kurzemē.

Pērkona negaisa laikā dažviet - galvenokārt pēcpusdienā un vakarā austrumu novados - iespējama krusa un stipras vēja brāzmas.

Gaisa temperatūra būs +14..+19 grādi, valsts austrumos līdz +23 grādiem.

Rīgā gaidāms apmācies un lietains laiks, brīžiem līs stipri, iespējams arī pērkona negaiss. Pūšot lēnam vējam, gaisa temperatūra nepārsniegs +17 grādus.

Laikapstākļus nosaka ciklons. Atmosfēras spiediens Latvijā 753-757 dzīvsudraba staba milimetri jūras līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina uzņēmējus, kas negaisa postījumu dēļ saskaras ar grūtībām savlaicīgi nomaksāt nodokļus, izmantot iespēju saņemt samaksas termiņa pagarinājumu, bet pagarinātajiem maksājumiem - atbrīvojumu no nokavējuma naudas, informē VID pārstāvji.

VID uzsver, lai saņemtu pilnīgu atbrīvojumu no nokavējuma naudas, ir svarīgi pieteikties savlaicīgi. Savukārt, ja dabas stihijā iznīcinātas pārdošanai paredzētās preces, par tām var neveikt atskaitītā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) priekšnodokļa korekciju - iepriekš atskaitītais priekšnodoklis nav jāatgriež valsts budžetā.

Dienestā atzīmē, ka šogad 7.augustā spēcīgais negaiss un krusa daudziem uzņēmējiem nodarīja būtiskus postījumus. Ja dabas stihijas radīto zaudējumu dēļ uzņēmumam ir grūtības laikus veikt nodokļu maksājumus, VID aicina izmantot valstī noteikto atbalstu pakāpeniskai un ilgākai nodokļu nomaksai bez nokavējuma maksājumiem.

Nodokļu maksājumus ir iespējams sadalīt pa daļām un maksāt gada garumā. Turklāt šiem pagarinātajiem maksājumiem netiek piemērota nokavējuma nauda, norāda VID pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karikatūras autors: Agris Liepiņš

DB viedoklis Volstrītai tuvojas negaiss, iespējams, pamatīgs lasāms, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākos draudus 30.augustā radīs negaisa mākoņi, kas pēcpusdienā un vakarā gaidāmi Vidzemē, Latgalē, Zemgales austrumos un Sēlijā, prognozē sinoptiķi.

Pērkona negaiss iespējams visā valstī. Daudzviet gaidāmas stipras lietusgāzes, vietām tās var izraisīt īslaicīgus plūdus. Daudzviet gaidāmas spēcīgas vēja brāzmas, vietām vējš pāraugs vētrā, iespējama stipra vētra ar brāzmām līdz 30 metriem sekundē, kā arī var izveidoties daži virpuļviesuļi. Vietām būs krusa, gaidāma arī liela krusa, dažu graudu diametrs var pārsniegt piecus centimetrus.

Līdzīgi kā no rīta, negaisa mākoņi strauji virzīsies no dienvidiem uz ziemeļiem, tādēļ vētra var uznākt pēkšņi.

Kurzemē diena būs pārsvarā apmākusies, citviet valstī uzspīdēs saule. Maksimālā gaisa temperatūra gaidāma no +19 grādiem vietām Kurzemē līdz +30 grādiem Latgalē. Valdošais būs lēns līdz mērens dienvidu vējš, Kurzemē - lēns mainīga virziena vējš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

FOTO: Lietavas appludina tirdzniecības centrus Tallinā

Zane Atlāce - Bistere, 11.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallinā svētdien plosījās pamatīgs negaiss, kura dēļ pārplūda pilsētas ielas un applūda vairākas ēkas un tirdzniecības centri, vēsta Postimes.ee.

Pilsētas centrā tika appludinātas pazemes stāvvietas, vairāku tirdzniecības centru pirmie stāvi nonāca ūdenī.

Spēcīgs lietus un negaiss pirmdien tiek prognozēts arī Latvijā. Liepāju jau dienas pirmajā pusē skāra pamatīgas lietusgāzes, kad stundas laikā pilsētā nolija 10 dienu norma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Reiderisms par valsts naudu?

Jānis Goldbergs, 18.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms! ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām faktiski ir divu uzņēmēju strīds, kurš interesants vien no viedokļa – bija reiderisms vai nē? Tomēr intervija deva pamatu aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu ar iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību.

Ievads – no Gazeles līdz maksātnespējai

Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā un pēc būtības tādēļ raisīja medija uzmanību brīdī, kad Dzintars Odiņš 2021. gadā vēlējās atklāt uzņēmuma pārņemšanas detaļas savā redzējumā.

No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem  

Dienas Biznesa balva Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma un 2011. gadā...

Līdz tam figurēja A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu dažādos medijos, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos, un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas, pēc viņa domām, ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum) gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā Dz. Odiņš.

Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs - tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū Dz. Odiņš sapratis, ka jāmeklē investors ar dziļākām kabatām. Izskatot dažādus piedāvājumus, viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretimnākšanu un sapratni”.

Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis. “Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks, izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā, A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu noslēdzot, atceras Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic, saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas, jo Dienas Biznesam nav iespēju pārbaudīt, kurš no uzņēmējiem par otru saka taisnību vai septiņus gadus senus notikumus atceras mazliet citādi. Proti, mutvārdu vienošanās starp Ramoliņu un Odiņu nav apstiprināmas, bet pēc tiesas lēmuma parādās dokumenti un atsauces iespējas. Proti, tikai procesa sekas parāda reiderisma fakta pastāvēšanu.Vēstule par maksātnespēju atnāca 2014. gada oktobra vidū, bet to pasludināja 15. novembrī. Pēc tās nekādas sarunas ar Dz. Odiņu netika veiktas.

“Tālāk viss notika zibens ātrumā. Izrādījās, ka man aiz muguras patiesībā visu laiku tika gatavots šis uzņēmuma pārņemšanas process caur maksātnespēju, un to īstenoja ātri un precīzi, notika gluži vai militāra operācija. Ne velti tika iesaistīti maksātnespējas administratori ar labi zināmu reputāciju,” intervijā klāsta Dz. Odiņš.

Ieradies maksātnespējas administrators Andris Bērziņš, un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku, uzreiz pēc maksātnespējas, 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Lielākā ķeza Odiņam iznākusi tāda, ka pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM viņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas, visticamāk, ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl pēc septiņiem gadiem atceras šādus nepatīkamus notikumus. Parāds izrādījies gan bankai, gan pieminētajam juristam Mārtiņam Krūmam. Dz. Odiņš atceras, ka viņam draudēts ar krimināllietas ierosināšanu par uzņēmuma izsaimniekošanu, ja tiks celtas iebildes, piebilstot, ka tieši Hipotēku un zemes bankas norāde citām bankām bijusi pamats viņam kontus neatvērt. No visa šī stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi.

Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir piemānījis un uzņēmuma pārņemšana tādēļ būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka, pārdodot cesijas, bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot, paliek arī viena nepārdota cesija, un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Runa ir par publisku naudu

Slīcēja glābšana ir paša slīcēja rokās, tā var teikt par Dz. Odiņa stāstu, jo Dienas Biznesa jautājumi Altum kā Hipotēku un zemes bankas saistību pārņēmējam nenesa augļus. Arī jautājumi Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā atbildēs īpašu skaidrību nevieš. Tādēļ arī jautājām pašam Dz. Odiņam, ko viņš laikā kopš intervijas Dienas Biznesam darījis pats. Aptuveni gadu pēc intervijas Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Kriminālprocesa vēl nav, bet minētie fakti papildina stāstu.

Proti, ir skaidra norāde, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem, un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā, pirmkārt par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN - 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID.

Faktiski forma – ieskaita veidā - nozīmē, ka STIGA RM, neveicot pirkuma maksājumus, kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko, visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtoja maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata - starp A. Bērziņu, A. Ramoliņu un VID amatpersonām, visticamāk, pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kas pārsniedz 3 miljonus eiro.

Starp citu, ne bez pamata Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā no tiesas nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantu.

Tikai VID veiks pārbaudi

Dz. Odiņš cita starpā ir arī vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar norādēm par iespējamām prettiesiskām Altum darbinieku darbībām, kā arī lūdzis Finanšu ministriju skaidrot pārraugāmās institūcijas darbu atbilstošā laika periodā. KNAB iesniegumu atstāj bez virzības, bet Finanšu ministrijas skaidrojums, īsi sakot, ir – ievērojot visus nākotnes izdevumus, kādi varēja rasties, un STIGA RM piedāvājumu, darījums bija izdevīgs, un Altum tā varēja rīkoties!

Proti, FM norāda uz to, ka maksātnespējas procesā nav jāņem vērā mantas potenciālā vērtība, bet gan faktiskās iespējas, ievērojot apgrozības ātruma principu. Tautas valodā iznāk – nestiept gumiju un pārdot, ja ir iespēja! Valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jomā Jana Salmiņa vēstulē Odiņam norāda, ka VID pienākums ir nodrošināt nodevu un nodokļu iekasēšanu, nevis īstenot juridisko personu maksātnespējas procesus, esot atbildīgiem par to efektīvu norisi un mērķu sasniegšanu, piebilstot: “Jo pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības, pienākumi un atbildība, un tādējādi administratoram ir pienākums pārvaldīt parādnieka mantu un veikt tās atsavināšanu kā krietnam un rūpīgam saimniekam, vadoties no kreditoru kopuma ekonomiskajām interesēm, nevis konkrēta kreditora mantiskajām vai savām personiskajām interesēm, un nepieļaut interešu konfliktu un šaubas par objektivitāti savā darbībā.”

Valsts ieņēmumu dienests šā gada 13. februārī vēstī Dz. Odiņam, ka par VID amatpersonu darbību ir uzsākta pārbaude un par rezultātiem tiks ziņots atsevišķi. Pēc FM skaidrojuma, pārbaude, visticamāk, noslēgsies ar fakta konstatāciju, ka viss bijis kārtībā. Šobrīd ir vērojama tāda kā birokrātiskā durvju spēle ar atbildību. Šādu spēli nereti var novērot arī žurnālisti, kad par nepatīkamu jautājumu prasi, kurās durvīs gribi, vienmēr parādīs citas. FM netieši norāda uz administratora atbildību. Tajā pašā laikā nav jau īsti skaidrs, cik par Kurzemes finieri tiešām tika saņemts, jo Altum darbība ir noslēpums.

“Vispirms vēlreiz uzsveram, ka sabiedrībai Altum kā Latvijas Hipotēku un zemes bankas tiesību un saistību pārņēmējai ir saistošs Kredītiestāžu likuma regulējums, saskaņā ar kuru neesam tiesīgi atklāt informāciju par konkrētiem šajā laikā noslēgtajiem darījumiem gan starp fiziskām, gan juridiskām personām. Vienlaikus, nekomentējot konkrētus klientus un darījumus, vēlamies akcentēt, ka aktīvu realizācijai ir iespējamas dažādas formas, savukārt bankas jeb kreditora uzdevums ir maksimāli atgūt darījumā ieguldītos līdzekļus. Cesiju pārdošana ir banku praksē ierasts un racionāls instruments. Tas, cik un kādas saistības tiek cedētas, atkarīgs no virknes faktoru. Lemjot par prasījuma tiesību pārdošanu, vērā tiek ņemti gan finansiāli, gan juridiski aspekti. Tiek vērtēti esošie un sagaidāmie izdevumi par aktīvu apsaimniekošanu (piemēram, par apsardzi, komunālajiem pakalpojumiem, nodokļiem u.c.), tiek analizēta potenciālo prasījuma tiesību pircēju naudas līdzekļu izcelsme, citu kreditoru esamība un daudzi citi faktori. Tiek vērtēts arī tas, kādas parādsaistības bankai ir tiesības cedēt. Katrā gadījumā tiek vērtēts sagaidāmais ieguvums no cesijas darījuma, un tas tiek salīdzināts ar sagaidāmajiem ieguvumiem no citiem aktīvu realizācijas veidiem. Praksē tiek lietoti dažādi risinājumi, nereti arī pats klients iesaistās pircēju vai investoru meklēšanā. Kreditora mērķis ir mazināt izdevumus un maksimāli atgūt ieguldītos līdzekļus. Visos gadījumos lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu vai izbeigšanu pieņem tiesa, vērtējot fiziskās personas maksātnespējas procesa atbilstību Maksātnespējas likuma normām,” tā 2021. gada decembrī Dienas Biznesam atbild Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Proti, noslēgumā visi institūciju pirksti pārkāpumu gadījumā rāda maksātnespējas administratora Andra Bērziņa virzienā, un pagaidām šis ir vienīgais pavediens, aiz kura problēmu kamolu Dz. Odiņam iespējams risināt, turklāt ne ar mediju palīdzību tas darāms, lai arī tieši šī administratora darbība ne reizi vien apšaubīta publiski. Piemēram, 2013. gadā sabiedriskajā medijā LSM ir norāde uz administratora darbības pārkāpumiem. 2014. gadā parādās publikācijas, kurās Dobeles Dzirnavnieka valdes priekšsēdētājs norāda uz iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Jau 2018. gadā parādās tiesnešu saraksti, kuru lēmumi maksātnespējas lietās ir pretrunā ar tiesību normām un ne bez A. Bērziņa pieminēšanas. Turklāt avots ir Tieslietu padomes ekspertu komisija.

Proti, pamats šaubīties ir par administratora darbu, un netiešās norādes FM un Altum atbildēs ir patiesas, tomēr, ja neskatām lietas tikai pēc likuma burta, tad viens pats A. Bērziņš neko nespētu. Runa, iespējams, ir par korupciju, par augsta līmeņa sakariem un protekcionismu pat politiskā līmenī. Visbeidzot, noslēguma jautājums ir – ja bija noteikti 2,19 miljoni eiro ieskaita veidā un 391 tūkstotis PVN, kopā 2,5 miljoni eiro, cik no šīs naudas valsts patiešām saņēma, vai PVN atmaksāja? Skaidru atbilžu Dienas Biznesam nav, un šaubas tomēr paliek!

Uzziņai

PVN shēmas tehniskā puse

Tā kā, iegādājoties īpašumu, apmaksa tiek veikta ar ieskaitu, t.sk. attiecībā uz PVN, veidojas situācija, ka pircējam rodas tiesības atskaitīt priekšnodokli, konkrētajā gadījumā vairāk nekā 300 000 eiro. Līdz ar to pircējs var par šo summu samazināt savu maksājamo PVN vai arī lūgt valstij to atmaksāt. Pārdevējam attiecīgi rodas pienākums samaksāt šo PVN. Tomēr, tā kā samaksa notiek ar ieskaitu un maksātnespējīgajā SIA reāla nauda neienāk, pie tam maksātnespējīgajam uzņēmumam nav citas mantas un naudas, līdz ar to ir skaidrs, ka šāda apmēra PVN maksātnespējīgais uzņēmums nekad nesamaksās. Tādā veidā pircējs iegūst ekonomisko labumu samazināto nodokļu vai pat no valsts atmaksāto nodokļu veidā. Savukārt valsts nodokļu maksājumu no maksātnespējīgā pārdevēja nesaņem, un šis parāds, pabeidzot bankrota procedūru un izslēdzot maksātnespējīgo uzņēmumu no reģistra, tiek norakstīts. Ir visai dīvaini, ka Valsts ieņēmumu dienests ir piekritis un nav iebildis šādai maksātnespējīga uzņēmuma, kuram jau bija nodokļu parāds, īpašuma pārdošanas kārtībai, kas neizbēgami rada valstij papildu zaudējumus un vēl vairāk palielina bankrotējušā uzņēmuma nodokļu parādu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Uz kārā zoba – jauni nodokļi

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 08.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radot jaunus nodokļus un nodevas, kā arī dzēšot iepriekš noteiktos atvieglojumus, valdība grasās remdināt valsts naudas māgas apetīti, tādējādi spiežot pie sienas godīgos nodokļu maksātājus

Lai biezinātu valsts naudas kuli, valdība varētu ķerties pat pie jaunu nodokļu uzburšanas, lai gan iepriekš uzņēmējiem tika svēti apsolīts, ka jauni nodokļi kā aukstas dušas šalts izņēmuma kārtā šoreiz nevienu neskars. Tomēr skarbā realitāte var ieviest zināmas korekcijas, līdz ar to pārsteigumi nebūt nav noraidāmi kā neiespējami. Sekas negausīgumam jau tā neprognozējamajā nodokļu politikā būtu sūrāka dzīve uzņēmējiem un pieaugoši tēriņi iedzīvotājiem. Valsts pamatbudžeta ieņēmumiem ar atrāvienu atpaliekot no pagājušā gada līmeņa, valdības galvas reiboņus var saprast, tomēr, neskatoties uz fiskālo nervozitāti, vajadzētu noturēt taisnu gaitu, lai vārdi nebūtu aizskrējuši uz Rīgu, kamēr darbi aizkrāsnes tumsā vērpj jaunus nodokļu pārsteigumus. Rīgas ielās vēl nav beiguši atbalsoties solījumi, ka kardinālu pārmaiņu (jaunu nodokļu ieviešanu taču vajadzētu uzskatīt par nopietnām pārmaiņām) nodokļu sistēmā nebūs. Grūti nomērīt, cik vērti šie solījumi būs apstākļos, ja šā gada pamatbudžeta ieņēmumi tā arī paliks nopakaļus pērnajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plašais mežu ugunsgrēks Portugāles vidienē svētdien daļēji pakļauts kontrolei, paziņojusi augsta ranga Iekšlietu ministrijas amatpersona.

Amatpersona sacīja, ka ugunsgrēku izdevies pakļaut kontrolei divās no četrām zonām, kurās liesmas plosās.

Biezo dūmu dēļ svētdien uz laiku nācās apturēt helikopteru un lidmašīnu izmantošanu liesmu dzēšanai. Ugunsdzēsēju darbu apgrūtina arī spēcīgais vējš.

Ugunsgrēkā gājuši bojā vismaz 62 cilvēki. Vairums bojāgājušo sadeguši automašīnās. «Grūti pateikt, vai viņi bēga no liesmām vai tika pārsteigti,» norādīja valdības pārstāvis.

54 cilvēki ir ievainoti, tostarp pieci cilvēki - četri ugunsdzēsēji un bērns - atrodas kritiskā stāvoklī.

«Diemžēl izskatās, ka šī ir lielākā traģēdija, ko pēdējos gados esam piedzīvojuši,» norādīja Portugāles premjerministrs Antoniu Košta, piebilstot, ka bojāgājušo skaits var vēl pieaugt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionālajā sabiedrības aptaujā par «Latvijas gada monētu 2017» atzīta kolekcijas monēta «Kalējs kala debesīs», informē «Latvijas Banka».

Latviešu tautasdziesmām veltītajā Latvijas Bankas kolekcijas monētā «Kalējs kala debesīs» iekaltas dainas rindas, kas papildinātas ar mākslinieka zīmējumiem, kuros personificēti dabas priekšmeti un parādības.

Monētas priekšpuses centrā atveidots etnogrāfiskā tērpā ģērbies jātnieks ar labajā rokā paceltu lodi, no kuras dažādos virzienos šaujas deviņas zibens bultas, ap zirgu mākoņi un lietus lāses; lejasdaļā puslokā uzraksts: «Kalējs kala debesīs, ogles bira Daugavā.»

Monētas aizmugures augšdaļā – latviešu etnogrāfisko rotu un lietus lāšu atveids, lejasdaļā – uzraksts 5 eiro un villaine, uz kuras vainags un rotaslietas, pa labi – gada skaitlis 2017. Augšā puslokā uzraksts «Es paklāju villainīti,man piebira sudrabiņa.»

Komentāri

Pievienot komentāru