Izgudrotājs un 40 patentu turētājs Alans Amrons ir kļuvis pasaulslavens līdz ar pieteikumu, ka visiem zināmās līmlapiņas ir viņa ideja. Jaunākā viņa ideja ir izveidot Latvijā uz radošumu, izgudrojumiem un praktiskām zināšanām vērstu akadēmisku kursu, kuru kā progresīvu izglītības modeli varētu pārņemt citur pasaulē.

Fragments no laikrakstā Dienas Bizness publicētās intervijas:

Vai jūs saņemat kādu honorāru no Post-it tirdzniecības?

Nē, man 1997. gadā bija izlīgums ar Post-it ražotāju 3M, un viņi man par manām tiesībām samaksāja. Tas bija vienreizējs maksājums.

Bet jūs šogad esat iesūdzējis 3M par jūsu tiesību pārkāpumu?

Jā, par 400 milj. dolāru. Bet tiesnesis caurskatīja mūsu 1997. gada izlīgumu un secināja, ka tas, par ko es viņus iesūdzēju tagad, ir tas pats, par ko mums ir izlīgums. Attiecīgi tiesnesis pat nenoraidīja prasību, bet anulēja. Proti, man vajadzētu viņus iesūdzēt par līguma nepildīšanu, bet es to negribēju, jo ir visai sarežģīti uzvarēt lietā par 1997. gada līguma nepildīšanu.

Kim? Laikmetīgās mākslas centrs desmit darbības gados no inkubatora jaunajiem māksliniekiem izaudzis par nopietnu institūciju, kuru respektē arī mākslas aprindās ārvalstīs. Šogad tam uzticēts koordinēt Latvijas paviljonu Venēcijas mākslas biennālē

Tajā būs skatāmi Daigas Grantiņas darbi. Kim? dibinātāja Zane Čulkstēna akcentē, ka laikmetīgās mākslas vide Latvijā šobrīd ir daudz bagātīgāka, interesantāka, kvalitatīvāka, nekā tā bija pirms desmit gadiem, kad jauniem, spējīgiem māksliniekiem nebija, kur izstādīties. Viņa centra ambīciju īstenošanu vērtē kā hobiju, bet savu profesionālo darbību pašlaik saista ar SIA Erda, kas nodarbojas ar uzņēmuma tēla veidošanu, darbinieku labsajūtas uzlabošanu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 14. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik procentus no Kim? budžeta veido Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) līdzfinansējums?

Apmēram puse no budžeta ir VKKF līdzfinansējums. Tomēr jāakcentē, ka šis fonds spēj apmierināt, ja nemaldos, aptuveni desmito daļu no pieprasījuma. Tas ir milzīgs konkurss, kurā neko par skaistām acīm nedod. Tur ir komisija, kurā ir kompetenti cilvēki. Viņi karstās diskusijās izvērtē katru projektu un katru budžeta pozīciju.

Dūmi no Kanādas mežu ugunsgrēkiem trešdien ietinuši Ņujorku biezā smogā, un pilsētas ASV austrumu piekrastē izsludinājušas gaisa kvalitātes trauksmi.

Kanādā mežu ugunsgrēku dēļ bijuši spiesti evakuēties vairāk nekā 20 000 cilvēku, un liesmas izdedzinājušas jau aptuveni 3,8 miljonus hektāru zemes.

Valsts premjerministrs Džastins Trudo nodēvēja šo par postošāko ugunsgrēku sezonu Kanādas vēsturē.

ASV brīdinājumi par gaisa piesārņojumu izsludināti plašā teritorijā no Čikāgas līdz Atlantai un attiecas uz vairāk nekā 100 miljoniem cilvēku.

Ņujorkas mērs Ēriks Adamss aicināja iedzīvotājus palikt iekštelpās. Pilsētas debesis ieguvušas nedabīgi dzeltenu spīdumu. Ņujorkā trešdien bija traucēta gaisa satiksme, valsts skolās atceltas visas ārpustelpu aktivitātes, kā arī atlikti daudzi sporta pasākumi.

Ņujorkieši sūdzējās par dūmu smaku, asarojošām acīm, kņudināšanu kaklā un daudzi uzlika sejas maskas, dodoties ārā.

Latvijas modes zīmola Narciss dizaineres Alises Trautmanes un viņas biznesa partnera Sai Konga (Sai Kong) izveidotā platforma Dreams on Air pirmajā gadā sasniegusi 1,2 milj. dolāru lielu apgrozījumu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tā mērķē būt par jauno dizaineru vienas pieturas aģentūru.

«Vairs neesam tikai mazumtirgotājs, lēnām apaugam ar papildu pakalpojumiem,» saka Alise Trautmane, Narciss dizainere un Dreams on Air līdzdibinātāja. Papildu veikalam Ņujorkā izveidots internetveikals, un dizaineriem tiek piedāvāti fotostudijas, sabiedrisko attiecību un sociālo mediju pārvaldības pakalpojumi. Viņa iecerējusi, ka Dreams on Air kļūs par vienas pieturas aģentūru jaunajiem dizaineriem, kur tiem būtu pieejamas visas nepieciešamās konsultācijas un pakalpojumi. 2017. gadā Dreams on Air apgrozījums bija 1,2 miljoni dolāru. «Redzēsim, kā mums izdosies šis gads, – plāni ir lieli,» saka A. Trautmane.

Mode ir luksusprece, ko nekad nevarēs atļauties visi, intervijā DB pauž dizainere Alise Trautmane

Tomēr, lai paplašinātu to cilvēku loku, kuri pazīst un pērk Latvijas izstrādājumus, tostarp viņas radītā zīmola Narciss apģērbu, viņa šobrīd studē Ņujorkā.

Fragments no intervijas

Man ir izdevies tevi noķert brīdī, kad esi Rīgā. Cik ilgi esi Ņujorkā un ko īsti tur dari?

Ņujorkā esmu no pagājušā gada janvāra. Mācos, studēju modes mārketingu Parsons School of Design un paralēli strādāju, virzu Narcisu – daru visu, ko varu, esot tur.

Kā saņēmies vēlreiz mācīties?

Ļoti viegli, es uz mācīšanos esmu aša.

Pabeigt vidusskolu un universitāti ir tāds kā obligātais minimums. Taču, kad sāc strādāt, ir grūti sākt mācīties vēlreiz – daļai zūd motivācijai, jo no diploma esamības nekas daudz jau nemainās, citiem studijas grūti apvienot ar darbu. Kas bija tava motivācija studēt un darīt to tik tālu – Ņujorkā?

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Modes zīmola Narciss dizainere Alise Trautmane kopā ar biznesa partneri Sai Kong atver veikalu Dreams on Air Ņujorkā, kas pārstāv 25 Ņujorkā bāzētus modes zīmolus

«Kopā ar biznesa partneri Sai Kong atvērām veikalu Dreams on Air lieliskā vietā Soho – uz vienas ielas ar Chanel un Balmain veikaliem. Atradu, uzrunāju un apvienoju 25 Ņujorkā bāzētus modes zīmolus un februāra sākumā atvēru veikalu. Protams, pārstāvēts ir arī Narciss,» stāsta Alise Trautmane, Narciss dizainere un Dreams on Air līdzdibinātāja.

Veikala biznesa modelis ir sekojošs – zīmoli maksā noteiktu fiksētu ikmēneša maksu par mazumtirdzniecības un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem. Veikals darbojas kā veikals, showroom un zināmā mērā arī kā inkubators, jo palīdz modes zīmoliem spert nākamos soļus un konsultē par mārketingu, sociālajiem tīkliem, stila veidošanu, pārdošanu utt.

Vācijas Centrālā banka (Deutsche Bundesbank) Baltijas reģionam nozīmējusi atsevišķu pārstāvi, kurš pastāvīgi ziņos par ekonomiskajām norisēm un finanšu sistēmu reģionā, lai veicinātu Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Vācijas centrālo banku sadarbību un paplašinātu minēto valstu tautsaimniecību sadarbību.

Ar sava pārstāvja nozīmēšanu Vācija ir paudusi skaidru ekonomisko interesi par Baltijas reģionu, tā palielinot valstu potenciālu piesaistīt starptautisku kompāniju interesi un kapitālu, veicinot inovācijas, kļūstot interesantākiem augsti kvalificētam darba spēkam, attīstot banku sektoru, kā arī atvieglojot jaunu starptautisku biznesa projektu uzsākšanas procesus.

Trešdien, 31. janvārī, finanšu ministrs Arvils Ašeradens tikās ar Vācijas Centrālās bankas valdes locekli Burkhardu Balcu (Burkhard Balz) un tikko nozīmēto bankas pārstāvi Baltijas valstīs Nikolu Marcinko (Nikola Marcinko). Tikšanās laikā puses apsprieda aktuālo situāciju Latvijas ekonomikā un Baltijas reģiona priekšrocības.

Rīgas gājēju ielu eksperiments var izaugt līdz Ņujorkas Taimskvēra pieredzei, kur iela atdota gājējiem un piedzīvojusi ekonomisku uzplaukumu. Šādi uz Rīgas ielu eksperimentu žurnālā "Dienas Bizness" aicina paraudzīties sociālantropologs un pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš.

"Daudzi būs dzirdējuši vai redzējuši Taimskvēru Ņujorkā, bet ne visi zina, ka kopš 2009. gada šajā un daudzās citās vietās Manhetenā tiek prioretizēti gājēji un velosipēdisti, savukārt privātā transporta kustība ir ierobežota.

Lieki piebilst, ka reti kurš Ņujorkā ticēja, ka ar taksometriem pārblīvētajā Taimskvērā šāda iniciatīva jebkad būs iespējama vai atmaksāsies. Ir pagājuši desmit gadi, un projekts ir sevi pierādījis, iedzīvotāji un viesi var izbaudīt publisko ārtelpu, kafejnīcas vai plānotās norises," pauž V. Celmiņš.

Ņujorkas Taimskvēra pārmaiņu pagrieziens aizsākās 2009.gadā, kad pilsētas Transporta Departaments pieņēma lēmumu slēgt satiksmi Brodvejā un pielāgot ielu pagaidu gājēju vajadzībām. Ieviestās pārmaiņas nesa tik lielu atsaucību, ka pilsētas valde nolēma tās atstāt spēkā arī turpmāk.

Latviešu basketbolists Kristaps Porziņģis pēc Karmelo Entonija aizmainīšanas intervijā pēc atgriešanās Ņujorkā pauda apņēmību uzņemties šīs pilsētas Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) kluba Knicks līdera lomu.

«Esmu gatavs izaicinājumam un esmu tam gatavojies,» sarunā ar laikrakstu The New York Daily News sacīja Porziņģis, kurš Ņujorkā atgriezies pēc nesen aizvadīta Eiropas čempionāta.

Entonijs tiks aizmainīts uz Oklahomasitijas Thunder, Ņujorkas vienībai par viņu saņemot turku Enesu Kanteru, kurš tāpat kā Porziņģis spēlē centra un spēka uzbrucēja pozīcijā, kā arī vieglo uzbrucēju Dagu Makdermotu un 2018.gada otrās kārtas izvēles tiesības NBA draftā.

Pirmdien Knicks uzsāks NBA treniņnometni, bet starpsezonā komanda veikusi vairākas pārmaiņas, tostarp arī kluba vadībā vairs nav prezidenta Fila Džeksona, kura vietā tagad ir Stīvs Milss, bet ģenerālmenedžera pienākumus pilda Skots Perijs.

Latviešu Arvja Bērziņa un Agneses Rozītes radīts luksus tenisa rakešu zīmols Bijou sāk gaitas Ņujorkā un cer iekarot savu vietu tirgū

«Esam radījuši jaunu tirgu, kas bieži vien ir pat grūtāk, nekā ienākt jau esošajā. Paies laiks, kamēr cilvēki uzzinās un pieradīs pie tā, ka arī tenisā ir jauns segments. Nākotnes plāns ir augt, lai pēc pāris gadiem mazas meitenītes sapņotu, ka kādu dienu arī viņas varētu spēlēt ar Bijou raketēm. Nākošgad nāksim klājā ar jaunu sēriju, sāksim tirgot arī tenisa somas, kas šūtas no Itālijā iepirktās ādas,» atklāj Arvis Bērziņš, Bijou Global LLC līdzīpašnieks.

Arvis ieradās Ņujorkā pirms sešiem gadiem, kad viņš saņēma stipendiju, lai studētu Fairleigh Dickinson University Ņūdžersijā un spēlētu tenisu. «Jau no bērnības esmu spēlējis visu vecumu tenisa izlasēs, man ir bijuši labi sasniegumi pasaulē. Tā kā es negribēju kļūt par profesionāli, likās pareizs solis braukt uz ASV. Studijas tur maksā virs 50 tūkstošiem dolāru gadā, tāpēc tā bija lieliska izdevība izmantot manas tenisa prasmes, lai iegūtu izglītību par brīvu,» neslēpj Arvis. 2015. gadā pabeidzis universitāti, uz Latviju braukt viņš vēl negribēja, tāpēc sāka meklēt darbu finanšu sfērā Ņujorkā, kas vienmēr bijis viņa sapnis. Tomēr, pāris mēnešus pastrādājot kādā hedžfondā Piektajā avēnijā ar skatu uz Centrālparku, viņš secināja, ka nevēlas visu dzīvi pavadīt žurku skrējienā, bet, lai būtu patiesi laimīgs, viņam jāsāk savs bizness. Arvis aizgāja no darba un sāka strādāt Tenisa akadēmijā. Pa dienu palīdzēja bērniem, bet pa naktīm rakstīja biznesa plānu, lasīja grāmatas un kala idejas, lai īstenotu sapni un sāktu savu biznesu.

Jau vairākus gadus valsts un pašvaldību iestādes publiskajos iepirkumos sadarbības partneri komunikācijas projektiem izvēlas pēc saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma, kas citiem vārdiem nozīmē to, ka piedāvājums satura kvalitātes vērtējumā ir vislabākais. Visu cieņu, tas ir labi!

Tomēr ir arī izņēmumi un patiešām pārsteidz, ka tirgū joprojām parādās iepirkumi, kuru galvenais kritērijs, atlasot izpildītāju, ir viszemākā piedāvātā līgumcena. Taisnības labad jāsaka, ka “Repute” šādos iepirkumos mērķtiecīgi izvairās startēt, tomēr nereti “kāja paslīd”, jo pārāk ātri iedegamies par tēmu, rodas laba ideja, parādās konkurences gars, kas tajā brīdī zemākās cenas izvēli it kā nostumj otrajā plānā.

Tomēr - kāpēc, organizēt zemākās cenas iepirkumus ir kļūda?

Pirmais un svarīgākais iemesls – šādos iepirkumos pašos pamatos ir iekodēta viduvējības stīga, jo piegādātājs nav motivēts iedot vairāk risinājumu, nekā prasa, turklāt arī to, ko prasa, izpildīs ar mazāko resursu, kāds iespējams. Pat ja budžeta definētais slieksnis, izpildot visas minimiālās nolikuma prasības, teorētiski vēl atļautu uz “kūkas uzlikt ķirsīti” jeb pasūtītājam piegādāt vēl vienu aktivitāti, kāpēc to darīt, ja tiek zaudēta konkurētspēja? Realitātē zemākās cenas iepirkumos visbiežāk viss iespējamais pasūtītāja budžets tā arī netiek izpildīts, lai gan tā pilnīga izmantošana varētu garantēt labāku rezultātu.

Investējot 1,4 miljonus eiro, Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju uzņēmums Lattelecom izveidojis Baltijā modernāko pirmo viedo - uz aktivitātēm balstīto biroju Mettropole, kas pielāgots darbinieku mainīgajām vajadzībām pēc telpas, saskarsmes un darba resursiem, informē uzņēmums.

Viedais birojs Mettropole izveidots sadarbībā ar Latvijas telpu projektētājiem no Xcelsior un antropologu Robertu Ķīli. Biroja telpas tehniskās projektēšanas un izbūves darbus veica Citrus Solutions.

«Ir jāsaprot, ka attīstoties tehnoloģijām nevar uzņemties realizēt 21.gadsimta uzdevumus, izmantojot 20.gadsimta instrumentus un cerēt, ka tiksiet ar šo darbu galā. Tāpēc mēs pieņēmām lēmumu mainīties līdzi laikam un veidot šī brīža vajadzībām atbilstošu darba vidi. Viedā biroja veidošanai bija trīs pamatnosacījumi - izveidot dažādas elastīgas darba vides viena stāva ietvaros, nodrošināt pietiekoši daudz vietas individuālam darbam, kā arī veicināt komunikāciju, sadarbību un radošumu darbinieku starpā,» stāsta Lattelecom Personāla vadības direktore Ingrīda Rone.

Gadu ilgušais Lattelecom aktivitātēs balstītā viedā biroja eksperiments apstiprinājis, ka atteikšanās no personīgās darba vietas uzlabo informācijas apriti un samazina izmaksas

Oktobrī aprit gads, kopš komunikāciju tehnoloģiju uzņēmuma Lattelecom darbinieki izbauda aktivitātēs balstītā viedā biroja Mettropole sniegtās priekšrocības. Šobrīd tajā strādā gandrīz 350 cilvēki, un katra jauna nedēļa apliecina – ideja par atteikšanos no fiksētas darba vietas katram darbiniekam izrādījusies pareiza. Telpu apsaimniekošanas un uzturēšanas izmaksas uz vienu darbinieku sarukušas par 40%, darbinieki vairāk apmainās ar informāciju klātienē un ir apmierināti ar jauno kārtību.

Aktivitātēs balstīts birojs no ierastā atšķiras ar to, ka tajā katram darbiniekam nav savas personīgās darba vietas. Ierodoties birojā, var izvēlēties jebkuru brīvo galdu, ieslēgt uzņēmuma piešķirto klēpjdatoru un ķerties pie darba. Darbinieku rīcībā ir sapulču zāles, klusās un projektu zonas, kā arī tējošanas vieta. Šāda darba vide palīdz labāk koncentrēties uz veicamo darbu, uzlabo tā produktivitāti un veicina informācijas apriti, kolēģu sadarbību un dalīšanos profesionālajā pieredzē, jo gan vadītāji, gan padotie strādā vienkopus.

Pagājuši 17 gadi kopš 2001. gada 11. septembra traģēdijas ASV, kad teroristu uzbrukumos kopumā gāja bojā gandrīz 3000 cilvēku.

Četras teroristu pašnāvnieku grupas, kopumā 19 Al-Qaeda teroristi, nolaupīja četras pasažieru lidmašīnas un izmantoja tās kā ieroci pret civiliem un militāriem objektiem ASV, lidojumā taranējot šos objektus. Divas no nolaupītajām lidmašīnām (United Airlines reiss 175 un American Airlines reiss 11) ar aptuveni 18 minūšu intervālu Ņujorkā ietriecās Pasaules tirdzniecības centra dvīņu torņos, kas drīz pēc trieciena sabruka. Bojā gāja 2606 cilvēki, kas tobrīd atradās ēkās. American Airlines reisa 77 lidmašīna ietriecās Pentagona ēkā, Virdžīnijā, izraisot vispārēju eksploziju un degšanu. Ceturtā nolaupītā lidmašīna, aviokompānijas United Airlines reiss 93 tika mērķtiecīgi virzīta uz Vašingtonu, bet nokrita netālu no Šenksvilas pilsētiņas Pensilvānijas štatā.

Apgūstot jaunus mērķa reģionus un vēloties veidot daudz ciešākas attiecības ar saviem biznesa partneriem, ABLV grupas uzņēmums SIA ABLV Advisory Services atvēris pārstāvniecību ASV, informē banka.

Pārstāvniecība atrodas Ņujorkā un tās komanda, kuru veido vietējie darbinieki, jau uzsākusi darbu.

Pārstāvniecības Ņujorkā darbs būs vērsts uz savstarpēji izdevīgu starptautisku biznesa kontaktu veidošanu vairākiem ABLV grupas uzņēmumiem, kā arī uz normatīvi tiesiskās regulēšanas vides izpēti ASV. Saskaņā ar Ņujorkas štata banku likuma (New York Banking Law), pārstāvniecība nepārstāv AS ABLV Bank.

Pārstāvniecības vadītājs ir Čārlzs Lansdovns — eksperts ar ievērojamu pieredzi banku korespondentattiecību, atbilstības, risku vadības un uzraudzības jomā, kurš iepriekš ieņēmis vadošus amatus HSH Nordbank.

Animācijas režisore Signe Baumane, pārciešot krietnus uztraukumus kampaņas pēdējās dienās un zaudējot piecus kilogramus svara, tomēr savākusi finansējumu savai jaunajai pilnmetrāžas animācijas filmai Mans laulību projekts – 30 dienu laikā 1562 atbalstītāji ieskaitījuši filmas kontā 132 773 USD, arī Latvijas palīdzība bijusi ievērojama.

ASV, Ņujorkā dzīvojošā Latvijas režisore, māksliniece un scenāriste Signe Baumane strādā pie savas otrās pilnmetrāžas filmas Mans laulību projekts / My Love Affair With Marriage, kas atbalstīta arī Nacionālā Kino centra projektu attīstīšanas konkursā, Signei sadarbojoties ar Latvijas filmu studiju Lokomotīve. Filma būs personisks stāsts, kura centrā ir autobiogrāfisks tēls – jauna sieviete Zelma, kura tic, ka mīlestība un laulība ir vissvarīgākās lietas dzīvē, tomēr vienmēr kaut kas «noiet greizi». Šobrīd finansējums nepieciešams filmas skaņu celiņa izveidošanai, komponista un aktieru honorāriem, skaņu ierakstu studijas īrei utt. Platformā Kickstarter nepieciešamā summa bija noteikta 124 670 USD apjomā, vēl nedēļu pirms kampaņas beigām trūka vairāk nekā puse.

ASV tehnoloģiju milža «Google» darbinieki visā pasaulē ceturtdien uz vienu stundu pārtrauca darbu, pieprasot uzņēmumam mainīt attieksmi pret seksuālu uzmācību darbavietā.

Stundu ilgie darba pārtraukumi sākās «Google» birojos Tokijā un Singapūrā, bet dienas gaitā notika arī citur pasaulē, sasniedzot uzņēmuma Eiropas Savienības (ES) birojus, kuriem sekoja Ņujorka un «Google» galvenais birojs Kalifornijas štata Mauntinvjū pilsētā. Protesta akcija sākās plkst.11.00 katrā no attiecīgajām laika zonām.

Sociālo mediju lietotāji dalījās ar fotogrāfijām, kurās bija redzami pūļi pie «Google» birojiem Dublinā, Cīrihē, Londonā, Ņujorkā, Mauntinvjū un citur.

Darbinieki ir pieprasījuši pārmaiņas uzņēmuma praksē, kā tas izmeklē apsūdzības seksuālā uzmācībā, tai skaitā izbeigt piespiedu arbitrāžu, kas neļauj sūdzētājiem vērsties ar savām sūdzībām tiesā.

Sākotnēji varētu likties, ka pandēmijas krīze pasaulē varētu būt raisījusi mājokļu cenu samazināšanos, jo, neskaidrībai esot milzīgai, parasti lieli pirkumi tiek atlikti. Šajā krīzē bijis citādāk, jo lielākajā daļā Rietumvalstīs mājokļu cena turpinājusi augt – vairākos gadījumos turklāt tas noticis visai strauji.

Manāmas aplēses, ka, ierobežojumiem mazinoties, mājokļu cenas pasaulē var piedzīvot pat tālāku strauju kāpumu. To var noteikt tas, ka Rietumvalstu patērētāji pēc ilgstošas tupēšanas savās mājvietās nocietušies tērēt. Tāpat dažādi apsekojumi liecina, ka lielai daļai cilvēku uzkrājumi šajā krīzē pat strauji palielinājušies. To nosaka tas, ka valdības bieži vien “aizliegušas” uzņēmumu bankrotu un šajā krīze iedzīvotāji tādējādi spējuši saglabāt savas darbvietas un ieņēmumus (savukārt tēriņu iespējas ir bijušas ierobežotas).

Mājokļu cenas tikai turpinās kāpt 

Maz ir jomu, kuras pandēmija nav īpaši skārusi, un mājokļu segments ir...

Visai strauji

Lai nu kā, piemēram, The Economist ziņo, ka ASV līdz janvārim mājokļu cenas 12 mēnešos palēkušās par veseliem 11%, kas ir straujākais pieaugums 15 gados. Tāpat ļoti strauji – par attiecīgi 9% un 8% - tas esot augušas Vācijā un Apvienotajā Karalistē. Savukārt, piemēram, Jaunzēlandē šis pieaugums esot 22% apmērā. Kopumā 25 valstīs, kurās The Economist seko līdzi šim tirgum, mājokļu cena 12 mēnešu periodā palielinājusies vidēji par 5%, kas ir visvairāk 10 gados. Savukārt The Wall Street Journal izceļ, ka strauji – par 16% - mājokļu cenas augušas arī, piemēram, Ķīnas pilsētā Šeņdžeņā.

Jāteic, ka arī Latvija nav izbēgusi no vispārējās mājokļu cenu palielināšanās. Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī mājokļu cena mūsu valstī gada skatījumā palielinājusies par 3,1%, ja vērtē Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā mājokļu cenu indeksa izmaiņu. Redzams, ka straujāk – par 6,4% - palēkusies jaunu mājokļu cena. Savukārt lietoto mājokļu cena pieaugusi par 2,3%. Var spekulēt, ka arī mūsu valsts gadījumā, ierobežojumiem mazinoties, šajā tirgū būs vērojama vēl tālāka izaugsme.

Pamatā tie norādīts, ka arī mājokļu vērtībai augt palīdzējuši dāsnie valdību stimuli uz zemo procentlikmju laikmets, kas nozīmējis, ka aizņemšanās pamatā ir visai lēta. Jau ziņots, ka pandēmijas apstākļos Eiropā turpinājušies zemo procentlikmju laiki, ko pamatā noteikusi reģiona centrālās bankas politika. Turklāt dažās vecajās Eiropas valstīs ir arvien vairāk tādi gadījumi, kad komercbankas naudu saviem klientiem, aizdevumu likmei esot negatīvai, pat pārskaita.

Uz nomalēm un laukiem

Vēl tiek izcelta Covid-19 vīrusa atnestā tendence, kas paredz to, ka augusi interese par mājokļiem mazāk pārpildītās vietās. Proti, mājokļu cenas piepilsētās augušas straujāk nekā pašās pilsētās. Faktiski tas ir pilnībā pretēji jau gadiem ierastajai tendencei, kad patērētāju lielākā interese bija par mājokļiem pašās pilsētās. Piemēram, mājokļu cenas ārpus Vācijas septiņām lielākajām pilsētām pagājušogad pieauga par 11%. Savukārt šajās pilsētās tās pieauga par 6%. Vēl šajā ziņā tiek izcelta Londona un Sidneja, kur centrālajā pilsētas daļā mājokļu cena pieaugušas attiecīgi par 4% un 3%. Tikmēr šo pilsētu nomalēs cena esot kāpusi straujāk. Savukārt Ņujorkā Manhetenā tās pat esot sarukušas par 4%. Šajā ziņā esot skarts arī īres tirgus, kur šādas cenas rukušas daudzu lielpilsētu centros. Piemēram, Ņujorkā tās esot sarukušas par 9% un Manhetenā – par veseliem 15%, teic nekustamā īpašuma uzņēmuma Zillow pārstāvji.

“Ir notikusi gandrīz globālā “atiestatīšanās” - cilvēki karantīnas periodā ir paspēruši soli atpakaļ un pārvērtējuši savu dzīvesveidu,” klāstījuši, piemēram, Knight Frank eksperti. Kopumā gan tiek izteikta prognoze, ka pandēmijā iezīmētā tendence cilvēkiem migrēt prom no pilsētām līdz ar Covid-19 ēras beigām varētu kļūt mazāk izteikta. Tiek norādīts, ka dauzi cilvēki patiešām joprojām domās par iespēju dzīvot ārpus cilvēku drūzmām. Tomēr, atjaunojoties starptautiskajai cilvēku plūsmai, šo tendenci Rietumu pasaulē kompensēšot kaut vai to pašu imigrantu un studentu plūšana uz lielajām pilsētām.

Svarīgs faktors būs pandēmijas strādāšanas no mājām eksperimenta rezultāts. Ja uzņēmumu vadītāji nospriedīs, ka šāda strādāšana būtiski netraucē darba efektivitātei, cementēsies pieņēmumu, ka daudzas lietas tomēr var veikt no mājām, kas vienā mierā var būt arī piepilsētā vai laukos. Manpower veiktās aptuveni 20 tūkst. darba devēju aptaujas rezultāti liecina, ka divas piektdaļas no bosiem plāno atļaut saviem darbiniekiem lielākā mērā strādāt no mājām arī pēc šī pandēmijas.

Pat burbuļa bažas

Līdz ar šādu cenu izaugsmi gan nomanāmas arī zināmas bažas. Mājokļu cenu inflācijai draudot kļūt arvien lielākai, ir bažas, ka šajā tirgū var veidoties kaut kas līdzīgs burbulim. Attiecīgi vairākās vietās pasaulē ar kādu papildu regulēšanu šajā tirgū jau iesaistās vai vēl tikai grib iesaistīties valdības. Proti, nomanāms satraukums, ka esošā politika draud vairāku aktīvu cenu uzvest uz ilgākā termiņā neuzturamas taciņas. Tas savukārt jau rada riskus, ka, šādam burbulim plīstot, kaitējums kopējai ekonomikai būs daudz lielāks. Piemēram, Nīderlandes centrālie baņķieri The Wall Street Journal piebilduši, ka straujš īpašumu cenu lēciens cilvēkus var iedrošināt uzņemties pārmērīgus riskus, lai finansētu nākamā mājokļa iegādi. Nīderlandē mājokļu cena pagājušogad esot pieaugusi gandrīz par 8%. Savukārt 2019. gadā tā augusi par 6,9%.Bažu sarakstā ir arī šīs krīzes izceltā nevienlīdzība. Proti, tiek izcelts, ka augošas mājokļu cenas sevišķi sāpīgas ir mazāk turīgajai sabiedrības daļai, kuru ienākumus pandēmija kā reiz skārusi vairāk. Tāpat apdraudēto grupu vidū tiek minēti jaunieši un jaunie pieaugušie, kuri uz vēl nenoteiktāku laiku, tiem izpaliekot reālai iespējai atļauties mājokli, var atlikt domas par ģimeņu veidošanu.

The Economist eksperti gan pauž pārliecību, ka šoreiz vismaz burbuļa bažas varētu būt pārspīlētas. Tas tādēļ, ka aizņemšanās mājokļu iegādei daudzviet Rietumu pasaulē joprojām esot piezemēta. Tāpat nesot pierādījumi, ka būtiski krituši aizdevumu izsniegšanas standarti, un turklāt pašu aizņēmēju “kvalitāte” esot augsta. Dažkārt arī tiek izcelts apstāklis, ka pandēmijas ierobežojumi nozīmējuši to, ka mājokļu tirgū darījumu skaits ne vienmēr bijis tas pats lielākais. Rezultātā arī šis apstāklis var nozīmēt, ka realitāti šāds cenu pieaugums nemaz tik labi neataino.

Multifunkcionālais mājoklis

Pat drīzāk būtu jāizceļ tas, ka pandēmijas apstākļos cilvēku mājokļiem ir bijis jāpaliek par ofisiem, skolām, sporta zālēm jeb - jāspēj pildīt dažnedažādas funkcijas. Rezultātā ievērojami auguši tēriņi, ko cilvēki atvēl savu mājvietu labiekārtošanai. Piemēram, “dari pats” preču lielpārdevēja ASV Home Depot ieņēmumi pagājušogad pieauga par piekto daļu. To saoduši arī vērtspapīru mijēji, kur šī uzņēmuma akcijas cena kopš pagājušā gada sākuma ir palielinājusies teju par 70%.The Economist vēl ziņo, ka Apvienotajā Karalistē atļauju skaits, lai, piemēram, paplašinātu mājas, palielinājies par trešo daļu, ja salīdzina ar iepriekšējo trīs gadu vidējo rādītāju. Mājokļu cenu dinamika būs atkarīga gan no notikumiem ekonomikā, gan politikas noteicēju rīcības. Pagaidām vispārēji tiek gaidīts straujš ekonomikas uzrāviens, kas, ja nenotiks brīnumi, arī tāds būs. Tomēr jau visai ātri var parādīties bažas par ekonomikas pārkaršanu. Tāpat vēl jāņem vērā, ka kādā brīdī atbalsta pasākumi beigsies, un pandēmijas rēķina nomaksāšanai tiks celti nodokļi.

New York Knicks komandā spēlējošais latviešu basketbolists Kristaps Porziņģis un banka Citadele ir parakstījuši līgumu par savstarpēju sadarbību. Kristaps Porziņģis dos Citadelei tiesības izmantot savu vārdu un tēlu bankas komunikācijā ar sabiedrību un reklāmā, informē bankas Korporatīvās komunikācijas daļas vadītājs Āris Dreimanis.

Vienošanās paredz arī vairākus citus veidus, kā popularizēt Kristapa panākumus Ņujorkā un iesaistīt tajā gan aktīvākos fanus, gan visus līdzjutējus, kas lepojas ar mūsu jauno zvaigzni.

«Es priecājos uzsākt sadarbību ar Citadeli kā tās zīmola vēstnieks. Banka Citadele ir lieliska un daudzās lietās atšķirīga, un man patīk sadarboties ar tādu augošu un uz attīstību orientētu uzņēmumu. Esmu noskaņots uz ilgstošu sadarbību,» saka Kristaps Porziņģis.

«Šai sadarbībai ir atbalsts no mūsu starptautisko akcionāru puses, jo īpaši no tiem akcionāriem, kas bāzējas Ņujorkā un ir sekojuši Kristapa iespaidīgajai karjeras izaugsmei. Tas ir vēl viens apliecinājums un novērtējums Kristapa spēcīgajam raksturam un talantam basketbola laukumā. Esam gandarīti, ka starp Latviju un Ņujorku veidojas jaunas un stipras saites. Mēs lepojamies, ka Kristapam ir tās vērtības, ko iemieso cilvēki Latvijā – darba mīlestība, aizrautība, pacietība un cilvēciskums. Šīs īpašības mums ir palīdzējušas kļūt par strauji augošu valsti Eiropas Savienībā. Spēlēdams pasaules prestižākajā basketbola līgā NBA, Kristaps arī Citadeli iedvesmo sasniegt mērķi – radīt jaunu standartu vietējo finanšu pakalpojumu jomā un sekmēt reģiona attīstību kopumā, it īpaši mazo un vidējo uzņēmumu segmentā,» saka bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.

Ikgadējās hotdogu ēšanas sacensībās, kas Ņujorkā ik gadu tradicionāli tiek rīkotas ASV Neatkarības dienā 4.jūlijā, pirmās vietas ieguvējs notiesājis 71 hotdogu, no pērnā gada rekorda atpaliekot par trīs porcijām, vēsta CNN.

Sacensību uzvarētājs ir 35 gadus vecais Džoijs Čestnats, kuram šī ir jau 12.uzvara pēc kārtas, izlaižot 2015.gadu, kad viņš piekāpās Metam Stonijam. Savukārt sieviešu konkurencē sesto gadu pēc kārtas uzvarēja 33 gadus vecā Miki Sudo, notiesājot 31 hotdogu.

Kopš pirmajām sacensībām 1972.gadā, kas notika Konija salā Bruklinā, Ņujorkā, tās ir kļuvušas par populāru atrakciju, kas pulcē ļaužu pulkus katru gadu. Papildus tam vairāk nekā miljons ASV iedzīvotāju ik gadu šīs sacensības vēro televīzijā.

Sacensību pirmās vietas ieguvēji balvā saņēma 100 000 dolāru.

Ņujorkā pārdošanā izlikta Volstrītas karaļa Džona Gotfreunda māja, raksta Business Insider.

Mājas īpašnieks mira šogad, un patlaban mājokli tirgo par 120 miljoniem ASV dolāru, kas ir dārgākais īpašums Ņujorkā.

Dž. Gutfreunds populāri iemantoja kompānijas Salomon Brothers vadītāja amatā, kļūstot par Volstrītas simbolu jau 1980.gados.

Šis īpašums pārspēj līdzšinējo rekordistu - Sherry-Netherland Hotel, kura cena bija 86 miljoni dolāru.

Ieejot ēkā, uzreiz ir skaidrs, kādēļ cena ir tik augsta. Ēkai ir 20 istabas. Māja atrodas vietā ar skatu uz Centrālo parku.

Šī ir pirmā reize 30 gadu laikā, kad šis īpašums tiek pārdots.

Galerijā augstāk iespējams aplūkot īpašumu!

Ņujorkas modes nedēļas ietvaros Taimskvērā norisinājās hiTechMODA modes skates, kas piedāvāja talantīgākos jaunos un jau atzītos dizainerus no visas pasaules, tostarp arī Latvijas bērnu modes zīmolu "Rock and Mouse".

Ņujorkā "Rock and Mouse" prezentēja 2020./2021. rudens un ziemas kolekciju "Personības atspulgs".

Zīmola dizainere Ieva Trumpekoja, kura pati ir četru bērnu mamma, atzīst, ka iedvesmu kolekcijai guvusi, piedzīvojot, cik pārsteidzoši ir jau no pirmajām dzīves dienām iepazīt savu bērnu kā personību. Turklāt, bērnam augot un personībai attīstoties, process kļūst aizvien aizraujošāks.

"Kolekcija ir par bērnības un katra bērna unikalitātes svinēšanu, par zinātkāres, radošuma un pašizpausmes veicināšanu", stāsta Ieva. Apģērbos izmantotas gan drosmīgas audumu apdrukas, gan mierīgākas krāsas un mazliet spožuma. Dizaini radīti tā, lai bērni justos brīvi un paši gribētu apģērbu nēsāt.

Šogad Ņujorkas Satiksmes departaments izvēlējās trīs elektrisko skrejriteņu koplietošanas pakalpojuma sniedzējus, kas pilsētas nabadzīgākajās apkaimēs Bronksas austrumos varēs realizēt e-skrejriteņu pilotprojektu.

Ņujorka ir starp nedaudzajām pilsētām, kas salīdzinoši ilgi liegusi e-skrejriteņu koplietošanas uzņēmumiem pieeju pilsētas infrastruktūrai. Atšķirībā no ņujorkiešiem rīdzinieki ar iznomātiem e-skrejriteņiem pa pilsētas ietvēm, parkiem un ielām var traukties jau kopš 2019. gada pavasara. Ņujorkai attiecībā uz jauno transporta veidu bijusi nogaidoša attieksme un arī tagad, lai piedalītos konkursā par iespēju realizēt minēto pilotprojektu, uzņēmumiem bija jāizpilda virkne nosacījumu, viens no kuriem bija aizliegums Ņujorkā algot darbiniekus kā pašnodarbinātas personas.

Lai saviem klientiem nodrošinātu ērtu un drošu pakalpojumu, vadošās e-skrejriteņu koplietošanas kompānijas izmanto un turpina attīstīt dažādus jaunus tehnoloģiskus risinājumus (ģeožogus, automatizētu skrejriteņu tehniskā stāvokļa diagnostiku utt.), taču to pārvietošana, uzlāde un apkope vēl nav pilnībā automatizēta. Pašnodarbināto statusa piemērošana algojot darbiniekus, ļauj uzņēmumiem samazināt savas darbaspēka izmaksas un dinamiskāk pielāgoties tirgus svārstībām. Piemēram, viens no vadošajiem nozares uzņēmumiem Bird pandēmijas laikā atlaida vairāk kā 400 savus darbiniekus, pārraidot divu minūšu garu ziņojumu Zoom platformā un slēdzot darbinieku e-pasta un Slack kontus. Daudzi no atlaistajiem darbiniekiem bija sašutuši, un šāda uzņēmuma vadības attieksmi pret saviem darbiniekiem nav savietojama ar laba darba devēja reputāciju.