Jaunākais izdevums

Kopš pagājušās piektdienas, 2.oktobra veikalos ELVI ir nopērkami Latvijas arbūzi, ko audzē P/S Kluči, Rucavas novadā, informē uzņēmumā.

Pašreiz veikalos ELVI dārzeņu, ogu un zaļumu segmentā 54% ir pašmāju dārzeņi, augļi un zaļumi.

Lai nodrošinātu pircējus ar svaigiem un kvalitatīviem Latvijas dārzeņiem, ogām un zaļumiem tādā apjomā, kas atbilst pieprasījumam, ELVI sadarbojas ar individuālajiem komersantiem un zemnieku saimniecībām: Osīši, Bračas, Dārzi, Kliģēni, EKO Getliņi, Mežvidi, Baltiņi, Baltpēteri, Roņi, Letis, Lekšas u.c.

ELVI ir franšīze ar vairāk nekā 150 veikaliem ELVI visā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arbūzi šogad padevušies, atzīst Grobiņas novada Medzes pagasta Arāju saimnieks Rolands Dambis. Arbūzi jau nopērkami Liepājas tirgū. Ražot sākušas vairākas agrīnās šķirnes, bet vēlīnākām bumbuļi labi aizmetušies, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Šogad arbūzi aug labāk nekā pagājušajā gadā,» stāsta lielo ogu audzētājs Rucavas novadā Artis Ķūsis. Arī laikapstākļu ziņā šī esot daudz labvēlīgāka vasara nekā iepriekšējā, kad bijis auksts un vējains.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Piemājas saimniecība Kluči veikaliem Elvi piegādās vietējos arbūzus

Lelde Petrāne, 26.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalos ELVI pieaug Latvijā audzētu dārzeņu, ogu un zaļumu īpatsvars. Pēc laika plauktos nonāks arī Latvijā audzēti arbūzi.

«Šobrīd veikalos ELVI dārzeņu, ogu un zaļumu segmentā jau 32% ir Latvijā audzēti labumi, kas ir dažādas šķirnes tomāti, garie gurķi, baltie redīsi, kabači, Ķīnas kāposti, zemenes, rabarberi, dažādu šķirņu salāti, zaļie lociņi, baziliks un piparmētra podiņos,» informē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. «Jūlijā pašmāju dārzu labumu skaits noteikti pieaugs, veidojot vairāk nekā 50% no kopējā piedāvājuma.»

ELVI sadarbojas ar vairākām saimniecībām: Kliģēni, EKO Getliņi, Mežvidi, Baltiņi, Baltpēteri, Roņi, Letis, Lekšas u.c. «Ar dažām zemnieku saimniecībām ir izveidojušās jau stabilas un ilggadējas biznesa attiecības, tomēr vienmēr esam atvērti arī jaunai sadarbībai ar pašmāju ražotājiem un lauksaimniekiem,» atzīmē L.Vārtukapteine.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Elvi Latvija franšīzes partneru SIA Vita mārkets un SIA Linde pārtika īpašnieki ir panākuši vienošanos par Linde pārtika piederošo 15 veikalu ELVI pārdošanu Vita mārkets, informē Elvi Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Par plānoto darījumu informēta arī Konkurences padome, lai saņemtu tās apstiprinājumu atbilstoši Latvijā spēkā esošajai likumdošanai. Pēc darījuma apstiprināšanas Konkurences padomē Vita mārkets būs īpašniece 33 veikaliem Elvi .

«Ilggadēju franšīzes partneru darījums ir abpusēji pārdomāts lēmums, kas kopumā nozīmē zīmola Elvi attīstību, stabilitāti un konkurētspēju Latvijas tirgū,» skaidro L.Vārtukapteine. Pēc darījuma apstiprināšanas 15 veikali Elvi, kas atrodas Kuldīgā, Kandavā, Skrundā, Liepājā, Saldū, Ventspilī, Sabilē, Olainē, Ogrē, Ogresgalā un Ķegumā, turpmāk piederēs Vita mārketam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Aprīlī atklāti 18 jauni Elvi veikali

Dienas Bizness, 11.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī atvērti 18 jauni veikali Elvi, kas pieder jaunajam SIA Elvi Latvija franšīzes partnerim SIA Antaris, informē SIA Elvi Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. Pievienojoties Elvi franšīzei, SIA Antaris mazumtirdzniecības veikalu pārbūve un pielāgošana zīmola Elvi konceptam sākās jau janvārī, februārī durvis vēra 15 jaunie veikali Elvi, martā – 17, savukārt aprīlī – 18.

Vairāk nekā puse jeb 13 SIA Antaris veikali Elvi aprīlī tika atvērti Daugavpils novadā: Dubnā, Kalupē, Vabolē, Sventē, Naujenē, Locikos, Mirnijā, Salienā, Demenē, Randenē un Daugavpilī Gaismas ielā 12, A. Pumpura ielā 129 un Lielajā ielā 264a. Vēl pieci veikali ir vēruši durvis Pļaviņās, Ilūkstē, Maltā, Riebiņos un Rīgā.

Šā gada sākumā Elvi franšīzei pievienojās SIA Antaris, kam pieder 62 pārtikas un sadzīves preču veikali, kas agrāk bija pazīstami ar preču zīmi Saules veikals.

Elvi ir franšīze, kas, ieskaitot jauno partneri SIA Antaris, apvieno jau 52 Latvijas mazumtirgotājus – franšīzes ņēmējus –, kam kopumā pieder 165 veikali Elvi visā Latvijā. Elvi tīkla apgrozījums 2014. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pieaudzis par 6%, savukārt vidējais pirkumu skaits – par 5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Elvi nākamgad jaunu tirdzniecības vietu atvēršanā plāno investēt aptuveni 15 miljonus eiro

LETA, 28.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības tīkls "Elvi" 2024.gadā jaunu tirdzniecības vietu atvēršanā plāno investēt aptuveni 15 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas valdes locekle Laila Vārtukapteine.

"Gaidāms spraiga darba pilns gads," sacīja Vārtukapteine, piebilstot, ka līdztekus jaunu tirdzniecības vietu atvēršanai nākamgad plānots strādāt arī pie veikalu vides digitalizācijas, transporta vadības sistēmas ieviešanas, biznesa klientu risinājumu attīstīšanas gan loģistikas jomā, gan e-komercijas nozarē.

Viņa arī minēja, ka patlaban 2024.gadā ieplānota vismaz piecu jaunu "Elvi" veikalu atvēršana, taču franšīzes partneru plāni liek domāt, ka reālais jauno veikalu skaits līdz gada beigām būs lielāks.

Tāpat "Elvi" nākamgad paredz loģistikas uzņēmuma paplašināšanu, lai veikaliem visā Latvijā centralizēti piegādātu lielāku preču apjomu, norādīja Vārtukapteine. Plānots, ka līdz 2024.gada beigām caur "Elvi" loģistiku veikali saņems aptuveni 80% preču. Tāpat paredzēts tupināt darbu pie jaunu produktu importēšanas dažādās preču grupās un sadarbības stiprināšanas ar reģionālajiem ražotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

ELVI tīkla apgrozījums pirmajā pusgadā pieaudzis par 14%

Lelde Petrāne, 16.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mazumtirgotāja ELVI pirmā pusgada rezultāti liecina –, šogad, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, veikalu ELVI tīkla kopējais apgrozījums ir palielinājies par 14%. Tikpat daudz (+14%) pieaudzis arī ELVI pircēju skaits,» informē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine.

2015.gada sākumā ELVI franšīzei pievienojās lielākais mazumtirgotājs Latgalē – SIA ANTARIS – ar 62 veikaliem, kas iepriekš bija pazīstami kā Saules veikals. Durvis vēruši arī divi jaunie veikali ELVI Vangažos (īpašniece SIA VITA mārkets) un Vecsaulē (īpašniece SIA MNKD).

Šobrīd ELVI franšīzes ķēdē ir 53 Latvijas uzņēmēju.

Pirmais veikals ELVI tika atvērts 2000.gadā Siguldā. SIA ELVI Latvija ir zīmola ELVI turētāja un franšīzes devēja, kas nodrošina veikalu sekmīgu darbību, garantē mārketinga atbalstu, vienotu iepirkumu, IT nodrošinājumu, tirdzniecības atbalstu veikala iekārtošanas laikā un ikdienas darbā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības tīkla ELVI apgrozījums šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2014.gada periodu no janvāra līdz martam, audzis par 12%, liecina medijiem sniegtā informācija.

2015.gada sākumā ELVI franšīzei pievienojās arī lielākais mazumtirgotājs Latgalē – SIA ANTARIS – ar 62 veikaliem, kas iepriekš bija pazīstami kā Saules veikals. 20.martā jaunu veikalu ELVI Vangažos ir atvērusi arī ilggadēja SIA ELVI Latvija franšīzes partnere SIA VITA mārkets. Šodien ELVI franšīzes ķēdē ir 52 Latvijas uzņēmēji.

«ELVI finanšu rādītāji liecina par Latvijas iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanos gan Rīgā, gan citos Latvijas reģionos, proti, cilvēki ir gatavi tērēt arvien vairāk. To pierāda arī Centrālās statistikas pārvaldes aktuālie dati par strādājošo un pensionāru pirktspēju,» sacīja Laila Vārtukapteine, SIA ELVI Latvija komercdirektore. Veikalos ELVI pieaug arī veikto pirkumu skaits. Tā, piemēram, 2014.gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, pirkumu bijis par 5% vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Martā durvis vēruši 17 jaunie veikali Elvi

Lelde Petrāne, 14.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Martā tika atvērti 17 jaunie veikali Elvi, kas pieder jaunajam SIA Elvi Latvija franšīzes partnerim SIA Antaris,» informē Laila Vārtukapteine, SIA Elvi Latvija komercdirektore. Pievienojoties Elvi franšīzei, SIA Antaris mazumtirdzniecības veikalu pārbūves un pielāgošanas darbi atbilstoši Elvi zīmola konceptam sākās janvārī. Februārī durvis vēra 15 jaunie veikali Elvi.

SIA Antaris veikali Elvi martā tika atvērti Latgalē, Vidzemē, Zemgalē un Rīgā.

Šāgada sākumā Elvi franšīzei pievienojās SIA Antaris, kurai pieder 62 pārtikas un sadzīves preču veikali, agrāk pazīstami ar preču zīmi Saules veikals.

Elvi ir franšīze, kas, ieskaitot jauno partneri SIA Antaris, vieno 52 Latvijas mazumtirgotājus – franšīzes ņēmējus -, kam kopumā pieder 165 veikali Elvi visā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Elvi veikala izveidē Olainē ieguldīti 70 000 eiro

Dienas Bizness, 04.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olainē, Zeiferta ielā 7 – 19 durvis vēris jauns veikals Elvi. Kopējās investīcijas jaunās tirdzniecības vietas izveidošanā ir gandrīz 70 tūkstoši eiro, informē uzņēmumā.

Veikala īpašnieks ir ilggadēja SIA Elvi Latvija franšīzes partnere SIA Vita mārkets, kam pieder jau 33 veikali Elvi visā Latvijā.

Elvi ir franšīze ar 157 veikaliem Elvi visā Latvijā. SIA Elvi Latvija ir zīmola ELVI turētāja un franšīzes devēja, kas nodrošina veikalu sekmīgu darbību, garantē mārketinga atbalstu, vienotu iepirkumu, IT nodrošinājumu, tirdzniecības atbalstu veikala iekārtošanas laikā un ikdienas darbā.

Elvi tīkla apgrozījums 2015.gadā, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 15%. Piedaloties prestižajā Latvijas Tirgotāju asociācijas konkursā, 2015.gadā mazumtirgotājs Elvi uzvarēja kategorijā Latvijas labākais tirgotājs 2015.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalu tīkls ELVI uzsācis jaunu tirdzniecības iekārtu uzstādīšanu veikalos, piedāvājot pircējiem veikalā svaigi spiestas sulas un gabaliņos sagrieztus augļus. Pirmā šāda iekārta, investējot 30 000 eiro, uzstādīta ELVI Siguldā.

Šobrīd iekārta tiek izmantota, lai piedāvātu pircējiem svaigi spiestu burkānu un apelsīnu sulu, un burkānu-apelsīnu sulas maisījumu. Savukārt, ar augļu griešanas ierīci iespējams ērti notīrīt un sagriezt ananāsus. Svaigu augļu un dārzeņu sulu spiešanas iekārtas pakāpeniski plānots uzstādīt lielākajos veikalos ELVI visā Latvijā.

"Elvi Latvija" koncerna apgrozījums 2022.gadā bija 69,981 miljons eiro, kas ir par 50% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī koncerns guva peļņu 268 383 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem 2021.gadā. Koncernu veido "Elvi Latvija" un tā meitassabiedrība SIA "Fresh Food Logistics".

Kompānija "Elvi Latvija" reģistrēta 2010.gadā, un tās pamatkapitāls ir 1,003 miljoni eiro. "Elvi Latvija" pieder Imantam Rendeniekam (50%), SIA "Fortis VM" (49,93%) un SIA "Realto Capital" (0,07%), kuras vienīgais īpašnieks ir Alvis Krasovskis. "Fortis VM" pieder Rendeniekam (88%), Vitai Rendeniecei (9%) un Igoram Kozlovskim (3%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Tiek būvēts līdz šim modernākais ELVI zīmola veikals

Lelde Petrāne, 15.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Šogad, salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem astoņiem mēnešiem, kopējais ELVI Latvija veikalu tīkla apgrozījums ir palielinājies par 12,3%. Tāpat šajā gadā atvērti 15 jauni veikali,» informē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Kopš 2016. gada sākuma durvis vēruši 15 jauni veikali – Ķegumā, Olainē, Ozolniekos, Bēnē, Mežotnē, Odzienā, Iecavā, Aglonas stacijā, Rūjienā, Liepājā, Ogrē, Rīgā un Gulbenē. Šobrīd tiek būvēts arī veikals Saulkrastos, kas būšot līdz šim modernākais ELVI zīmola veikals, kura būvniecībā tiek pielietotas dabai draudzīgas un inovatīvas celtniecības tehnoloģijas.

Šā gada 8 mēnešos īstenota arī 9 veikalu rekonstrukcija un labiekārtošana – tajos veikts telpu remonts, atjaunots veikalu vizuālais noformējums, mainīts veikalu plauktu izvietojums, lai pircējam būtu ērti iepirkties, iegādātas modernas veikalu iekārtas. Tuvākajā laikā plānots realizēt vēl 5 veikalu rekonstrukciju. Savukārt līdz gada beigām plānots atvērt vēl 13 veikalus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas un citu resursu izmaksu kāpuma dēļ arī turpmākajos mēnešos paredzams pārtikas preču cenu pieaugums, liecina mazumtirgotāja ELVI apkopotā informācija.

Pēdējos dažus mēnešus daudzi preču ražotāji ne tikai sākuši rēķināt elektroenerģijas un citu resursu ietekmi uz produktu gala cenām, bet jau regulāri informē iepircējus par pakāpenisku sadārdzinājumu ļoti dažādās preču grupās. Tāpat paredzams, ka arī importētajiem produktiem cenas celsies, ja globālā situācija nemainīsies, bet tas notiks nedaudz vēlāk, jo uzņēmumi izveidojuši uzkrājumus noliktavās, tādējādi tirgojot tos vēl iepriekšējo izmaksu līmenī.

"Daudzās valstīs jau tiek pieņemti lēmumi par atbalstu uzņēmumiem un ražotājiem, lai samazinātu preču izmaksas un tas ļauj domāt, ka cenas būs atkarīgas no dažādu valstu sniegtā atbalsta savu kompāniju stiprināšanai," saka ELVI komercdirektore Laila Vārtukapteine, piebilstot, ka pašreiz nav korelācijas starp cenu kāpuma un produkcijas ražošanas valsti, taču iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka importētajiem produktiem izmaiņas vērojamas vēlāk, kas saistīts ar produkcijas krājumiem vietējās noliktavās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas mazumtirdzniecības tīkla ELVI privātās preču zīmes kulinārijas un konditorejas sortimenta pilnveidošanā investēts pusmiljons eiro, būtiski paplašinot produktu klāstu un uzlabojot ražošanas procesu.

Par ieguldīto naudu iegādātas jaunas iekārtas, kas ļauj gan palielināt ražošanas jaudu, gan nodrošināt drošu un mūsdienīgu fasēšanu, lai piedāvātu klientiem augstākās kvalitātes produktus un radītu jaunas, pieprasītas preces.

“Mūsu klientu ēšanas paradumi un pandēmijas radītā jaunā realitāte, ir būtiski ietekmējusi cilvēku ikdienas vajadzības, tālab esam pārskatījuši ELVI kulinārijas un konditorejas produktu klāstu, attīstot jaunas ēdienu līnijas un uzlabojot ražošanas tehnoloģijas,” komentē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Gatavo ēdienu pārdošanas automātu izveidē investē 80 000 eiro 

Investējot vairāk kā 80 000 eiro, pārtikas mazumtirdzniecības tīkls ELVI sācis uzstādīt...

Attīstot ražošanas kapacitāti, uzstādītas jaunas produktu fasēšanas līnijas kulinārijas ražotnē, pilnveidots konditorejas ražošanas process – uzstādīta smalkmaizīšu pildīšanas līnija, raudzēšanas skapji, aukstumkamera, lai atvieglotu produktu loģistikas procesu, neietekmējot to kvalitāti.

L.Vārtukapteine norāda ka pēdējo gadu laikā būtiski audzis pieprasījums pēc veselīga uztura. Vienlaikus nekur nav zudusi arī vēlme sevi palutināt ar kaut ko garšīgu un taupīt laiku, kas nepieciešams ēdienu gatavošanai.

2022.gada pirmajā ceturksnī ELVI kulinārijas un konditorejas produktu pieprasījums, salīdzinot ar 2021.gadu, būtiski audzis. Pieprasījums pēc salātiem šogad bijis par 142%, lielāks, nekā pērn, zupas un pusdienu komplekti iegādāti par 211% vairāk, savukārt, konditorejas izstrādājumu pārdošanas apjomi pieckāršojušies.

"Elvi Latvija" reģistrēta 2010.gada februārī. Uzņēmums 2020.gadā strādāja ar 3,858 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 11,6% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 3,7 reizes un bija 233 060 eiro. 2021.gada rādītāji vēl nav publiskoti.

"Elvi Latvija" ir mazumtirdzniecības zīmola "Elvi" īpašnieks un franšīzes devējs, bet paši veikali pieder citām kompānijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

SEB banka piešķīrusi pusmiljonu eiro saules paneļu uzstādīšanai ELVI tīkla veikalos

Db.lv, 27.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot atbalstīt Latvijas uzņēmumu ilgtspējīgas attīstības iniciatīvas un investīcijas energoefektīvos projektos, SEB banka piešķīrusi 500 tūkstošus eiro pārtikas mazumtirdzniecības tīklam ELVI saules paneļu uzstādīšanai lielākajos veikalos.

Tuvāko mēnešu laikā plānots ar solārajām iekārtām elektroenerģijas ražošanai aprīkot vismaz 10% no visiem tīkla veikaliem, sākotnēji Vidzemes reģionā un Kurzemē.

"Laikā, kad jautājums par enerģētisko neatkarību kļuvis jo īpaši aktuāls, mums ir svarīgi atbalstīt klientu plānus energoefektivitātes uzlabošanā un vienlaikus klimata mērķu sasniegšanā. Šis ir piemērs, kas kliedē mītu, ka ilgtspējas ambīcija ir saistoša tikai globālām korporācijām, lieliem eksportējošiem uzņēmumiem un uzņēmumiem nozarēs, kur raksturīga augsta emisiju intensitāte. Ikdienā strādājot, redzam, ka arvien pieaug kopējā uzņēmumu interese par vides ietekmes jautājumiem, un esam gandarīti būt ilgtermiņa sadarbības partneri šajā zaļās transformācijas ceļā,” komentē SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā par kopīga uzņēmuma izveidi, kas nodarbosies ar centralizētu iepirkumu veikšanu, vienojušies vietējie mazumtirgotāji ELVI un AIBE. Jaunizveidotais uzņēmums SIA Latvijas iepirkumu apvienība ļaus nodrošināt vienotu iepirkumu sistēmu, tikmēr abu mazumtirgotāju veikalu tīkli turpinās darboties zem to līdzšinējiem zīmoliem.

Jaunais uzņēmums ļaus sekmīgāk organizēt produktu iepirkumu, kas, savukārt, nodrošinās zemākas iepirkuma cenas un augstāku produktu kvalitāti veikalos. Lielākie ieguvēji no šīs ELVI un AIBE tuvināšanās būs abu veikalu tīklu pircēji, kā arī mazie un vidējie nacionālie uzņēmumi, kas apvienojušies zem minētajiem zīmoliem, teikts izplatītajā paziņojumā.

«Par nacionālo mazumtirgotāju apvienošanos, lai sekmīgāk konkurētu ar lielajām tirdzniecības ķēdēm, tiek diskutēts jau sen. Arī mēs esam meklējuši sadarbības iespējas ar citiem Latvijas vietējiem veikalu tīkliem, tomēr līdz šim dažādu iemeslu dēļ tas nav izdevies. Esam gandarīti par sadarbības uzsākšanu ar AIBE tirgotāju aliansi, kas ļauj mums kopā kļūt par lielāko pašmāju iepirkuma grupu Baltijā pēc veikalu skaita, kas apvienojušies zem mūsu zīmoliem,» stāsta SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine, piebilstot, ka SIA Latvijas iepirkumu apvienība ir atvērta sadarbībai arī ar citiem vietējiem mazumtirgotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas cenu piecenojumi veikalos ir pamatoti, vienlaikus iedzīvotājiem, vērtējot tā apmērus, būtu jāņem vērā visu pārtikas apritē iesaistīto pušu un aspektu loma cenas veidošanās procesā, atzina aptaujātie nozares pārstāvji.

Piemēram, SIA "Latvijas Tirgotāju savienības" ("LaTS") valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis skaidroja, ka preču piecenojums ap 100% ir ļoti reti sastopams. Tas, kā norādīja Okmanis, var būt iespējams nepārtikas produktu segmentā, kur prece tiek iepirkta lielos iepakojumos, bet pārdota pa gabaliem, piemēram, skrūvēm.

LOSP: Dažiem vietējiem ražojumiem lielveikalos uzcenojums ir 70%, ir arī 150% 

Lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels, intervijā...

Tāpat viņš uzsvēra, ka kompānijā pārtikas precēm visām preču grupām piecenojums tiek stingri kontrolēts, jo, lai pircējs pirktu preces un nāktu uz "LaTS" veikalu, preču cenai ir jābūt atbilstošai tirgus situācijai. Pretējā gadījumā veikals kļūst nekonkurētspējīgs.

"Vislabāk pērk akciju preces. Akciju precēm ir piecenojums no 5%," sacīja "LaTS" vadītājs, piebilstot, ka reizēm preces tiek tirgotas par pašizmaksu, tāpat ir reizes, kad cena tiek noteikta zem tās.

Tāpat viņš uzsvēra, ka "LaTS" piecenojums sabiedrībai aktuālajām preču grupām tiek uzraudzīts īpaši. Viņš atklāja, ka maizei tas ir ap 20%, pienam un piena produkcijai - 15 līdz 25%, svaigai gaļai - ap 30%. Gaļas piecenojuma veidošanos ietekmē svara zudumi, kas veidojas izpakojot gaļu no transporta iepakojuma - tā apžūst un paliek vieglāka, skaidroja Okmanis.

Vienlaikus augļiem un dārzeņiem veikala piecenojums ir ap 25-30%, nepārtikas preču piecenojums ir virs 30%. Nepārtikas preču piecenojuma apmēru Okmanis skaidroja ar to, ka "LaTS" primāri ir pārtikas veikals, kur nepārtikas produkti ir kā papildus sortiments.

Okmanis arī norādīja, ka atsevišķos lielveikalos akcijas preces tiek piedāvātas par ļoti labu cenu, taču, ja produkta attiecīgā veikala plauktā nav, pircējs mēdz izvēlēties līdzīgu preci, kurai nav piemērota akcijas cena un kura ir dārgāka. "Tāpēc es ļoti ieteiktu skatīt cenu piedāvājumus veikalos kopumā, nevis tikai sekot līdzi precēm, kuras ir akcijā," atzīmēja Okmanis.

Viņš arī pauda, ka veikals strādā ar tādām precēm, ko piegādā piegādātājs jeb vairumtirgotājs. Izņēmums ir tās preces, ko uzņēmums pats importē no ražotāja. Piecenojums tiek veidots pie tās cenas, kuru nosaka ražotājs.

"Mainās iepirkuma cena, mainās cena veikala plauktā," sacīja tirdzniecības ķēdes vadītājs, iestarpinot, ka, ja pircējs redz veikalā pēkšņi ļoti lielu cenu kāpumu, tad tas nozīmē to, ka vecais pievedums ir beidzies, un piegādātājs ir pacēlis iepirkuma cenu.

"Veikalnieks necels cenu ārpus tiem rāmjiem, kas ir noteikti tirgū. Piecenojumi "LaTS" tīklā nemainās," apliecināja Okmanis.

Vienlaikus viņš atzina, ka iespaids, kas rodas pircējiem, ka preces kļūst ļoti dārgas, varētu būt atsevišķu veikalu tīklu mārketinga triks - tiek sakāpināta preču grupas cena un pēc tam, akcijas laikā, šī cena tiek strauji pazemināta, piemēram, par 30-40%.

Kopumā Okmanis norādīja, ka veikalnieku noteiktie piecenojumi produkcijai ir pamatoti.

Tikmēr SIA "Rimi Latvia" mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Kristīne Ciemīte norādīja, ka diskusijās par pārtikas preču cenām vai uzcenojumiem būtu vēlreiz jāatgādina, ka pārtikas cenas veido un ietekmē visa piegādes ķēde - lauksaimnieks, kas izaudzē produkciju, ražotājs, kas to pārstrādā un nogādā tirgotājam, ka arī tirgotājs, kas to tālāk izplata veikaliem un nogādā pircējiem.

"Nereti visiem posmiem netiek pievērsta atbilstoša uzmanība, diskusijām dažkārt līdzinoties vienpusējai tirgotāju nomelnošanas kampaņai," uzsvēra Ciemīte.

Viņa arī sacīja, ka katram produktam un kategorijai ir atšķirīga loma un situācija, no kā arī atkarīga konkrētā produkta virzīšanas stratēģija tirgū un citi faktori. "Tāpēc nav saprotams, kāpēc publiskajā telpā tiek kultivēts mīts par pārtikas tirgotāju 300% uzcenojumu, kas ir ārpus konteksta izrauts apgalvojums un nav patiess," minēja kompānijas pārstāve.

Vienlaikus arī Ciemīte norādīja, ka lielāko daļu no preces cenas veido pašas preces izmaksas, jeb tas, par kādu cenu "Rimi" šo preci iepērk no ražotāja vai piegādātāja. Arī viņa uzsvēra, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta cenu ziņā jutīgākajām svaigās pārtikas preču grupām, kas nozīmē, ka uzcenojums virknei preču ir pat negatīvs, tirgojot preces zem pašizmaksas.

"Tas attiecas arī uz vietējo produkciju," sacīja Ciemīte, uzskaitot, ka piemēram, cenu ziņā pieejamāko ikdienas produktu kategorijā, kas ir piens, skābpiena produkti, krējums un citi produkti, teju visi produkti "Rimi" tīklā ir vietēji ražoti un ar minimālu uzcenojumu. Cita starpā "Rimi" svarīgajā piena produktu grupā atrodams piens, kam tirgotāja peļņas marža ir mīnus 0,8%, kefīrs ar maržu 10%, šokolādes sieriņi kam marža ir mīnus 2%.

Arī maizes kategorijā peļņas marža pircējiem svarīgākajiem produktiem ir salīdzinoši zema, atzīmēja Ciemīte. Piemēram, "Rimi" plauktos varat atrast sagrieztu baltmaizi ar peļņas maržu mīnus 13%, veiklos nopērkama arī cāļa gaļa, kuras peļņas marža ir mīnus 5%, sviests, olas, siers ar peļņas maržu no 4% līdz 7%, bet dārzeņu un augļu kategorijā "Rimi" nopērkami tomāti, kuru peļņas marža kompānijai ir 4-7%.

Vienlaikus Ciemīte sacīja, ka līdzās ikdienas precēm, kur tirgotāja peļņas procents ir zems, ir arī tādas preču grupas, kas nav tik cenu jutīgas, piemēram, atsevišķi ekskluzīvie sieri, mandeļu piens vai nepārtikas preces. "Taču konkurence mazumtirdzniecībā ir tik sīva, ka mums ir rūpīgi jāizsver iespējamais uzcenojums katrai precei," atzīmēja kompānijas pārstāve.

Ciemīte uzsvēra, ka mazumtirdzniecība ir nozare, kurai ir raksturīgs liels apgrozījums, taču salīdzinoši neliels rentabilitātes procents, piemēram, "Rimi" neto peļņa pērn ir sarukusi un bija tikai 2,7%. Arī iepriekšējos trīs gados tā bijusi 3,2% - 3,6% apmērā. Citās nozarēs, tai skaitā ražotājiem, šis rentabilitātes rādītājs ir ievērojami augstāks, skaidroja pārstāve.

"Šajās diskusijās, meklējot risinājumus, būtu nepieciešams korekti izvērtēt visu iesaistīto pušu atbildību gan cenu pārskatīšanas un samazināšanas procesā, gan savos apgalvojumos par tirdzniecības nozari," pauda Ciemīte.

Tikmēr SIA "Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine sacīja, ka tirgotāja noteiktais piecenojums produktiem publiskās diskusijās vienmēr ir "karstais kartupelis", ar ko sabiedrība mīl spekulēt dažādos veidos, un zināmā mērā apstākļi ir labvēlīgi šādām spekulācijām - piecenojuma apmērs ir komercnoslēpums un lielai daļai cilvēku trūkst izpratnes par to, kā veidojas veikala plaukta cena, visas tajā ietvertās izmaksas vienkāršoti norakstot uz tirgotāju mantrausību un peļņas kāri.

"Kvalitatīvas izpratnes veidošanai sabiedrībai atkal un atkal ir jāskaidro, kas veido plaukta cenu veikalā," uzsvēra Vārtukapteine, norādot, ka reti kurš aizdomājas, ka preču cena veikalā ietver, piemēram, valsts daļu, tas ir, pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas vairumam preču ir 21%, daļai preču - arī akcīzes nodokli, kura apmērs atkarīgs no preces veida, izmaksas par produkta loģistiku, veikala komunālos maksājumus, darbinieku atalgojumu, kasu sistēmu uzturēšanas maksājumus, veikala vides iekārtošanas materiālus un citas ar tirdzniecību saistītas lietas.

Vārtukapteines ieskatā, produktu piecenojums ir ekonomiski pamatotas izmaksas un ir maldīgi uzskatīt, ka piecenojums ir veikala brīvās gribas izpausme un tādējādi identiska ar veikala peļņu, jo kompānijas peļņa veido tikai ļoti nelielu daļu no piecenojuma.

"Publiski izskanējušās spekulācijas ar nenormāliem piecenojuma procentiem mūsu veikalu tīklā neatbilst realitātei," uzsvēra Vārtukapteine.

Vienlaikus viņa pauda, ka, lai situāciju dramatizētu, ik pa laikam publiskajā telpā arī izskan informācija par ievērojamu cenu atšķirību starp ražotāju un veikala plauktu, kur sevišķi šī parādība novērota par piena nozari - kā ražotāja cena bieži tiek saukta pat svaigpiena tirgus cena bez PVN, izlaižot pārstrādes uzņēmumus, kas ir šo produktu patiesie piegādātāji veikaliem un pārstrādes produktus tirgo jau par citu cenu.

"Elvi" pārstāves ieskatā, pārliecināties par patieso peļņas guvēju šajā situācijā var salīdzinot gada pārskatos publiski pieejamos uzņēmumu peļņas rādītājus - tirgotāju peļņa ir būtiski zemāka nekā lielai daļai ražotāju. "Un tas ļoti labi matemātiski ilustrē šīs medaļas otru - patieso - pusi," piebilda Vārtukapteine.

Vaicāta par piecenojumu "Elvi" veikalos, Vārtukapteine norādīja, ka tā apmērs katrai preču grupai ir atšķirīgs, piemēram, pirmās nepieciešamības precēm, kam ir cenu akcija, bieži vien tie ir tikai daži procenti. Citām precēm piecenojums ir lielāks, tomēr lielāko daļu pirkuma groza veido tieši pirmās nepieciešamības preces.

Vienlaikus viņa minēja, ka piecenojums nav konstanti noteikts dažādām preču grupām un tas tiek piemērots individuāli katram produktam un "Elvi" piecenojuma veidošanas politika pēdējos gados nav būtiski mainījusies.

"Preču plaukta cenu jebkuram produktam veido dažādas komponentes un mūsu bilance jau šobrīd apstiprina, ka piecenojums ir ekonomiski pamatots un adekvāts," uzsvēra "Elvi" pārstāve, iestarpinot, ka vidējā pirkuma apjoms pēdējā gada laikā ir audzis, tomēr pieaugums nav tik straujš, kā inflācija.

Tāpat viņa piebilda, ka jāņem vērā, ka pēdējā gada laikā ir mainījušies cilvēku iepirkšanās paradumi, jo iepriekšējā periodā Latvijas iedzīvotāji dzīvoja pandēmijas apstākļos - cilvēki uz veikaliem gāja retāk un preču skaita ziņā veica lielākus pirkumus. "Šajā gadā atkal iepērkamies biežāk, līdz ar to kopējais apgrozījuma pieaugums tirdzniecības vietās ir samērā tuvu inflācijas apmēriem," sacīja Vārtukapteine.

Arī SIA "Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris aģentūrai LETA uzsvēra, ka, vērtējot piecenojuma situāciju Latvijā ražotiem pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem, publiskajā vidē minētie skaitļi "Maxima Latvija" gadījumā neatbilst patiesībai.

Viņš pauda, ka viena no kompānijas galvenajām prioritātēm ir nodrošināt iespējami zemāko cenu pircēju iecienītākajiem produktiem. "Šis ir svarīgi īpaši šobrīd, kad liela daļa iedzīvotāju saskaras ar inflācijas radītajām sekām un ikdienas tēriņu pieaugumu būtiskākajās ģimenes izdevumu pozīcijās," piebilda Beseris.

Arī viņš skaidroja, ka produktiem cenu veido ļoti daudzi faktori, no kuriem būtiskākais ir produkta iepirkuma cena, kas pērn piedzīvoja visstraujākās izmaiņas. Vienlaikus to ietekmē arī tādas mazumtirdzniecības izmaksu pozīcijas kā atalgojums darbiniekiem, energoresursu izmaksas, loģistikas izmaksas, veikalu tīkla uzturēšana, rekonstrukcijas un daudzas citas izmaksu pozīcijas.

Cita starpā Beseris atzīmēja, ka "Maxima Latvija" katru nedēļu nodrošina akcijas vairākiem tūkstošiem dažādu produktu, īpašu uzmanību pievēršot pamata kategorijām, iecienītākajām precēm un sezonas produktiem. Šobrīd lielu daļu no "Maxima Latvija" apgrozījuma veido akcijas piedāvājumi, kuros uzcenojums ir zems.

Tāpat Beseris piebilda, ka pirms katras cenu maiņas notiek sarunas ar ražotājiem un piegādātājiem, lai pārliecinātos, ka cenu maiņa patiešām ir neizbēgama un pamatota, cenšoties nodrošināt zemas cenas pēc iespējas ilgāk.

Taujāti par publiskajā telpā izskanējušo nepieciešamību pēc regulatora, kas nosaka pārtikas cenu apjomus, tirgotāji ir vienisprātis - šāda regulācija kropļotu konkurenci.

Cita starpā Okmanis minēja, ka tādējādi atsevišķus produktus var nākties pārdot dārgāk, jo izmaksas veikaliem tāpat ir jānosedz. "Drīzāk šeit var sākt diskusiju par valsts lomas palielināšanu mazturīgo iedzīvotāju atbalstīšanā, vai arī izstrādāt subsīdiju politiku atsevišķām pārtikas precēm, vai to ražotājiem," pieļāva "LaTS" vadītājs.

Viņš norādīja, ka šādas regulācijas ieviešana nav uzskatāma par nopietnu piedāvājumu, jo tādā gadījumā Latvijā vairs nebūtu brīvais tirgus, bet gan regulēta ekonomika.

Tikmēr Vārtukapteine atzīmēja, ka tas būtu plānveida ekonomikas instruments un būtībā nozīmētu ekonomikas sistēmas maiņu. Tā, kā ražotāji savas preces katram tirdzniecības uzņēmumam piegādā par citu cenu, šāds modelis novestu pie vēl lielākas tirgus polarizācijas par labu tiem uzņēmumiem, kam ir lētākās iepirkuma cenas, uzsvēra "Elvi" pārstāve.

Iepriekš intervijā aģentūrai LETA Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis norādīja, ka lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels.

Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka veikaliem varētu ieviest regulatoru, kas kontrolētu preču uzcenojumu apmēru un gadījumos, kad uzcenojums ir pārlieku liels, piemērotu papildu nodokli.

"Mēs ļoti labi zinām, ka dažiem vietējiem ražojumiem uzcenojums ir 70%, ir arī 150%, pēdējais, ko [zemkopības] ministrs [Didzis Šmits] minēja, - līdz pat 300%. Man šķiet, ka tā nav pareizi. Saprotams, ka mēs dzīvojam tirgus ekonomikā, bet tas, ko ministrs minēja, ka 300% uzcenojums vienam pārtikas produktam ir divās lielās veikalu ķēdēs, tas ir ļoti jocīgi. Ja veikals uzliek produktam 100% uzcenojumu, tad tajā veikalā nevajadzētu pirkt neko, bet kāpēc abos veikalos ir 300% uzcenojums - tam īsti izskaidrojuma nevienam nav," teica Gūtmanis, konkrētus piemērus gan nesaucot, jo starp pārstrādātājiem un veikaliem ir noslēgti līgumi, kas ir komercnoslēpums.

Vienlaikus kā piemēru viņš minēja piena produktu tirdzniecību.

Tāpat ziņots, ka Konkurences padome (KP) sākusi vairākus uzraudzības procesus pārtikas cenu jomā, tā 21.jūnijā Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja padomes pārstāvji.

Vienā no lietām mērķis ir parādīt patieso cenu situāciju virknē pārtikas preču kategoriju - piens, olas, graudi, maize, gaļa un zivis. Uzraudzības procesi sākti pēc padomes iniciatīvas.

KP visos produkta piegādes ķēdes posmos iesaistītajām pusēm ir lūgusi sniegt informāciju par konkrētiem cenu veidojošiem aspektiem un komponentēm. Tāpat tiek vērtēts vai pārtikas tirdzniecībā novērojamas negodīgas tirdzniecības prakses vai aizliegtas vienošanās. Izpēte tiek veikta par laika posmu no 2022.gada janvāra līdz šī gada maijam.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) vadītājs Noris Krūzītis komisijas sēdē skaidroja, ka līdz šim pārtikas preču cenu lielākoties veikalos ietekmēja elektrības cenu kāpums. Viņš skaidroja, ka, ja ražotāji par elektrības kāpumu samaksāja sākotnēji, tad tirgotāji par to maksā, izplatot attiecīgajā laika posmā saražoto preci.

Līdztekus Krūzītis pievienojās atziņai, ka pārtikas cenu turpmākam kāpumam pamata nav, tomēr piegādātāji vēl joprojām iesniedz cenu paaugstinājumu pieprasījumus. Piemēram, cenu paaugstinājums ir spēkā 91% piegādātāju un tikai 9% piegādātāju cenas samazinājuši.

Viņš skaidroja, ka iemesli šādai situācijai ir dažādi, taču galvenokārt tas saistīts ar produktu ražošanu un izejmateriālu cenu kāpumu iepriekš, kad viss ražošanai nepieciešamas iegādāts dārgāk.

Komisijas sēdē nozares pārstāvji prognozēja, ka pārtikas cenu samazinājums gaidāms rudenī.

Komisijas vadītājs Hosams Abu Meri (JV) uzsvēra, ka Pieprasījumu komisija turpinās sekot līdzi situācijas attīstībai un pie jautājuma izskatīšanas savā darbakārtībā atgriezīsies rudenī, lai pārliecinātos par iecerēto cenu samazināšanu vismaz atsevišķām pārtikas preču grupām.

Tikmēr Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka pārtikas cenu kritumam būtu jābūt lielākam, savukārt cenu kāpumam - mazākam.

Viņa apsvēra iespēju, ka tirgū varētu būt spekulācijas ar cenām, tirgotājiem cenu kāpumu pamatojot ar globāliem notikumiem, piemēram, sausumu Eiropā vai Kahovkas dambja sabrukšanu. Viņas ieskatā tādi notikumi tiek izmantoti kā aizsegs cenu kāpumam un to ietekme nav tik būtiska, kā veikalu cenas varētu likt noprast.

Vienlaikus Gulbe stāstīja, ka atsevišķiem produktiem ir novērots produktu kritums, bet tas nav tik liels, kā tam ir potenciāls būt. Jūnija dati liecina, ka saulespuķu eļļai novērots cenas kritums, tostarp Tallinā tā maksāja 0,99 eiro, bet Rīgā - aptuveni divi eiro. Tikmēr cenas ir būtiski kāpušas olīveļļai un paprikai.

Lai gan ir preces, kurām cenu kāpums ir pamatots, Gulbe stāstīja, ka, piemēram, paprikas cenai nav iemesla tik būtiski palielināties, jo paprika tiek audzēta siltumnīcās un sausums to neietekmē.

Vienlaikus viņa novērojusi, ka līdz no patērētāju puses rodas satraukums par pārtikas cenām, veikali pielieto dažādas mārketinga stratēģijas, lai pielāgotos patērētāju satraukumam.

Gulbes ieskatā, runas par pamatotu cenu kāpšanu un produktu sadārdzināšanos patlaban ir priekšlaicīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padomes (KP) pētījumā par pārtikas preču piecenojumu veikalos iesaistītie uzņēmumi noliedz Latvijā ražotām precēm lielāku piecenojumu nekā importētajām, pauda aptaujātie uzņēmumi.

Kopumā KP tirgus uzraudzībā par olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgu tika analizēti septiņi tirdzniecības tīkli - "Maxima", "Rimi", "Lidl", "Elvi", "Mego", "Stockmann" un "Depo".

"Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris sacīja, ka mazumtirgotājs nenosaka pārdošanas cenu atkarībā no preces izcelsmes valsts.

"Ņemot vērā, ka konkrētajā pētījumā bija iekļauta tikai šaura preču izlase no dažādiem mazumtirgotājiem, neapskatot plašāku produktu klāstu attiecīgajās kategorijās, no pētījuma ir sarežģīti izdarīt visaptverošos secinājumus, kas būtu attiecināmi uz visām preču grupām," teica Beseris, piebilstot, ka kopumā, vērtējot dažādas preču grupas, "Maxima Latvija" gadījumā secinājumus par augstāku piecenojumu Latvijā ražotai produkcijai izdarīt nevar, jo uzcenojums atkarībā no to veida un specifikas dažādiem produktiem var atšķirties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Investējot vairāk nekā 120 tūkstošus eiro, Ozolniekos durvis vērs jauns Elvi

Žanete Hāka, 07.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien Ozolniekos, Rīgas ielā, durvis vērs jauns veikals Elvi, informē uzņēmuma pārstāvji.

Jaunatvērtā veikala īpašnieks ir ilggadēja SIA Elvi Latvija franšīzes partnere SIA Vita mārkets, kam pieder jau 34 veikali Elvi visā Latvijā. Kopējās investīcijas, kas ieguldītas jaunās tirdzniecības vietas izveidošanā, ir vairāk nekā 120 tūkstoši eiro.

Veikals Elvi Ozolniekos, kura tirdzniecības zāles platība ir 410 m2, būvēts un iekārtots pēc franšīzes partnera redzējuma un Elvi standartiem.

Elviir franšīze ar 158 veikaliem Elvi visā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Elvi pārtrauks darbu Gulbenē

Dienas Bizness, 22.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Elvi Latvija apstiprina Gulbenē izskanējušo informāciju, ka veikals Elvi pārtrauks darbu. No 4.septembra tas būs slēgts, vēsta reģionālais medijs Dzirkstele.

«Ir samazinājusies pircēju aktivitāte. Iemesli mums nav zināmi. Visi darbinieki tiek atbrīvoti un saņems kompensācijas, savukārt divi darbinieki tiek pārcelti uz AlkOutlet veikalu, kurš tagad atrodas Ābeļu ielā. Par veikala ēku nevaru informēt, jo Elvi ir tās nomnieks, nevis īpašnieks,» stāsta tirgotāja pārstāve Ksenija Andrijanova.

Medijs atgādina 2005.gada novembri, kad vairāki simti cilvēku jau stundu pirms atvēršanas pulcējās pie jaunuzceltā veikala Elvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvejniekciemā ielikts pamatakmens jaunam veikalam ELVI veikalam pašā Baltijas jūras krastā. Tuvākajos mēnešos plānota veikala ēkas būvniecība un apkārtējās teritorijas labiekārtošana, lai veikals apmeklētājus varētu uzņemt jau 2024. gadā.

Šī tirdzniecības vieta tiks izvietota vēsturiski nozīmīgā vietā, kur savulaik atradies Zvejniekciema zivju kopžāvētas komplekss “Ikriņi”.

“Jaunais veikals būs Latvijas mērogam unikāla tirdzniecības vieta pašā jūras krastā, kas tiks būvēta, respektējot gan kāpu zonas tuvumu, gan šī objekta vēsturisko mantojumu. Mēs labi apzināmies, ka lielai daļai Zvejniekciema iedzīvotāju un vēstures zinātāju šī vieta asociēja ar vietējās rūpniecības uzplaukumu un sasniegumiem, tāpēc attīstīt šo teritoriju mums ir liels gods un atbildība vienlaikus. ELVI ir Latvijas uzņēmēju veidots veikalu tīkls un es ticu, ka ar savu jaudu, pieredzi un izpratni par latviskajām vērtībām, mēs spēsim iedot jaunu elpu pēdējos gadu desmitos degradētam kvartālam,“ stāsta SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

DB pēta: identisku produktu cenas veikalos krietni atšķiras

Olga Štāla, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Identisku pārtikas produktu cena dažādās tirdzniecības vietās atšķiras, turklāt dažām precēm – vairāk par vienu eiro, tā secināms gan pēc DB veiktā cenu monitoringa 2018. gada 12 mēnešos, gan pēc aptaujāto ekspertu sacītā.

DB pētījums veikts mēnešu mijā trīs vienos un tajos pašos mazumtirdzniecības veikalos: Rimi, Maxima un Elvi.

Pārsteigumu nav

Rimi ir nedaudz dārgāks par Maximu, bet Elvi izskatās visdārgākais. Tomēr, raugoties atsevišķu preču virzienā, tik viennozīmīgi tas nav. Piemēram, griķi Valdo 4x125 g Elvi visu gadu bija krietni lētāki. Pirmajos piecos mēnešos tie tika pārdoti par 0,99 eiro, kas bija par 0,42 eiro mazāk, salīdzinot ar Rimi, un par 0,39 eiro – ar Maximu. Savukārt mākslīgais piena maisījums zīdaiņiem Aptamil 2 800 g gan šķiet nesamērīgi dārgāks. Tā cena Elvi galvenokārt ir virs 14 eiro, kamēr Rimi un Maximā – virs 10 eiro. Tādējādi uz veikaliem vispirms var doties azartiskos cenu izpētes darbos un noenkuroties pie izdevīgākā piedāvājuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas mazumtirgotājs SIA "Elvi Latvija" sestdien atvērs tirdzniecības kvartālu Mārupē, Lielajā ielā, informē kompānijā.

Tirdzniecības kvartāla izveidē investēti gandrīz trīs miljoni eiro. Kvartālu pārvaldīs "Elvi" franšīzes partneris SIA "Vita Mārkets".

Teritorijā bez "Elvi" veikala atradīsies arī dzērienu veikals "AlkOutlet", zīmola "Pepco" veikals un "Euroaptieka". Iecerēts, ka vasaras sezonā tirdzniecības kvartāla laukumā darbosies arī dažādas mājražotāju, amatnieku preču un ēdināšanas uzņēmumu "pop-up" tirdzniecības vietas.

Līdztekus investīcijām veikalos, tirdzniecības kvartālā ierīkotas arī stāvvietas 96 automašīnām, uzstādīta siltumatguves sistēma, kas ļauj telpu apsaimniekošanai izmantot tirdzniecības iekārtu radīto siltumu.

Kvartāla konceptu un projektu veidojis arhitektu birojs "Loft".

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

ELVI apgrozījums audzis

Žanete Hāka, 18.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mazumtirgotāja un franšīzes ELVI tīkla kopējais apgrozījums pērn palielinājies par 15%, savukārt veikalu skaits – no 104 līdz 154, informē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine.

2015.gadā zīmolam ELVI ir pievienojušies divi jauni franšīzes partneri – SIA Antaris, kas ir lielākais mazumtirgotājs Latgalē, un uzņēmējs no Zemgales SIA MNKD, atverot savu pirmo veikalu ELVI Vecsaulē.

Šobrīd ELVI franšīzes ķēdē ir 47 Latvijas uzņēmēju, kas piedāvā produkciju 156 veikalos ELVI visā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Biznesa ideja: Kā izaudzēt interesantas formas augļus un dārzeņus

Lelde Petrāne, 15.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas uzņēmums izdomājis augļu un dārzeņu veidnes, kas ļauj izaudzēt, piemēram, sirds formas arbūzus un Budas formas bumbierus.

Uzņēmums Fruit Mold izgatavo plastmasas veidnes, lai parastiem augļiem un dārzeņiem piešķirtu dīvainas formas. Saskaņā ar uzņēmuma līdzšinējo pieredzi populārākie ir sirds formas un kvadrātveida arbūzi, kā arī galvaskausa formas ķirbji.

Par šādu izgudrojumu uzņēmums no klientiem iekasē no 10 līdz vairāk nekā 40 eiro.

Dīvaino augļu un dārzeņu ideju ķīnieši esot aizguvuši no Japānas, kur īpaša dizaina augļu cena var sasniegt pat vairākus tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Saindēšanās gadījumu dēļ PVD varētu pārbaudīt arī citus Baltic Restaurants Latvia objektus

LETA, 13.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc smagas bērnu saindēšanās trīs Siguldas bērnudārzos Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) apsver iespēju veikt pārbaudes arī citos objektos, kuros ēdināšanas pakalpojumus nodrošina SIA «Baltic Restaurants Latvia», pastāstīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Viņa teica, ka notikušā kontekstā PVD veic apjomīgas pārbaudes, par kuru rezultātiem ziņos, tiklīdz tie būs. Primāri pārbaudes notiek pirmsskolas izglītības iestādēs, kurās konstatēti saslimšanas gadījumi, kā arī pārbaudīts tiek «Baltic Restaurants Latvia».

Meistere atzina, ka «Baltic Restaurants Latvia» apkalpo apmēram 100 dažādus objektus, taču patlaban informācija ir tikai par saindēšanos trīs Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēs, tāpēc galvenā uzmanība tiek koncentrēta uz tām, kā arī uz pakalpojuma nodrošinātāju.

Vienlaikus viņa atzina, ka pārbaudes PVD sācis vien nesen, un nav izslēgts, ka tās notiks arī citos objektos, kuriem pakalpojumus nodrošina «Baltic Restaurants Latvia».

Komentāri

Pievienot komentāru