Šā gada augustā Liepājā savu darbību beidza bārs WunderBar, kas tur eksistēja mazāk par gadu, taču pavisam nesen līdzīga nosaukuma atpūtas vieta Vunderbārs atvērta Rīgā, Tallinas ielā, raisot jautājumus, vai liepājnieku izklaides vieta nu pārceļas uz Rīgu.

Taču, sazinoties ar bijušā Liepājas bāra WunderBar valdes locekli Olafu Saulrietu, db.lv noskaidroja, ka Rīgā atvērtais bārs nav liepājnieku uzņēmums. O.Saulriets secina, ka acīmredzot kāds pamanījies bāra nosaukumu izmantot jauna bāra izveidē. Viņš atklāja, ka nekādas pretenzijas pret jaunatvērto bāru nevar izvirzīt, jo WunderBar nebija reģistrēts kā preču zīme.

Db.lv jau rakstīja, ka WunderBar Liepājā tika atvērts 2018. gada nogalē - liepājnieks Dāvids Jansons, rīdzinieks Olafs Saulriets un viņa dzīvesbiedre Elīna Zālīte Liepājā īstenoja Londonā noskatītu ideju. Viņu izveidotais WunderBar piedāvāja kokteiļus savienojumā ar tā saukto street food.

No nākamā gada darbu pārtrauc bārs "Piens", liecina uzņēmuma publiskotā informācija platformā "Facebook".

Paziņojumā norādīts, ka decembris ir ""Piena" atvadu mēnesis", savukārt no 1.janvāra bāra darbība tiek pārtraukta.

Bāra vadītājs Ingus Kempaus sacīja, ka bāriem un klubiem esot savs dzīves cikls un "Piens" šo ciklu ir izgājis. "Nostrādāts ir braši," atzīmēja vadītājs, piebilstot, ka pēdējais pasākums plānots 31.decembrī.

Grūbe ar Kauperu un draugiem kļūst par Piena līdzīpašniekiem 

Hotdogu ēstuve "Kadagi" apvienojas ar klubu "Piens", portālam db.lv apstiprina "Kadagi dog"...

Taujāts, vai bāra slēgšana saistīta ar inflāciju un pieaugošajām izmaksām, Kempaus konkrētu atbildi nesniedza.

Līdztekus viņa rīcībā neesot arī informācija par bāra īpašnieku turpmākajiem plāniem.

Bārs "Piens" strādāja 12 gadus.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka SIA "Gajs" reģistrēts 2019.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2800 eiro. Uzņēmuma īpašnieks ir SIA "Kadagi group", kas vienlīdzīgās daļās pieder Dainim Grūbem, Renāram Kauperam, Ģirtam Dombrovskim un Kārlim Muginam.

"Gajs" 2021.gadā strādāja ar 134 431 eiro apgrozījumu un 23 619 eiro peļņu. Salīdzinot ar 2020.gadu, uzņēmuma apgrozījums sarucis 2,8 reizes, bet peļņa pieaugusi par 60,7%.

Ņemot vērā pulcēšanās ierobežojumus, galvaspilsētas bārs "Tallinas Pagalms" no naktslokāla pārtapis par kafejnīcu.

Ikdienas režīmā "Tallinas Pagalms" darbojās kā bārs un katru nedēļas nogali organizēja dažādus pasākumus, piemēram, džeza, rokmūzikas, elektroniskās mūzikas koncertus, improvizācijas teātrus. Katru nedēļu "Tallinas Pagalmā" norisinājās vismaz 3-4 pasākumi abos ēkas stāvos, uz divām skatuvēm.

Aizvadītajā ziemā "Tallinas Pagalms" papildināja piedāvājumu ar kafejnīcu, attīstīja virtuvi, jo sākotnēji piedāvājumā bija tikai dzērieni un uzkodas.

"Šobrīd esam aizgājuši līdz tam, ka piedāvājam kārtīgas pusdienas un piegādi uz mājām. Tieši šobrīd, kad visi pasākumi ir atcelti un naktsdzīve ir noslēgta pilnībā, mums ir samērā veiksmīgi izdevies pārorientēties," stāsta "Tallinas Pagalma" līdzīpašnieks Ģirts Kumeliņš.

Restorānu biznesā pamatlietas ir skaidras – garšīgs ēdiens, lieliska apkalpošana un labs interjers –, taču ne vienmēr, sakombinējot šos faktorus, tiek panākts vēlamais rezultāts

Īpaši grūti šo faktoru izpildi noturēt ilgtermiņā, nevis tikai rozā briļļu periodā. Nereti ir tādi spēlētāji, kuri atver kafejnīcu, bet jau pēc gada vai pat īsāka laika šajā vietā jau ir cita nosaukuma ēdinātājs. DB uzrunāja restorānu biznesa ekspertus, kam ir izdevies sevi pierādīt, esot tirgū ilgus gadus, spītējot krīzei un dažādiem pārmaiņu vējiem patērētāju garastāvoklī.

«Teorijas grāmatas saka, ka vari atvērt restorānu absolūti pareizi pēc visiem kritērijiem, bet tik un tā var gadīties, ka kaut kas neaiziet. Tāpat vari atvērt restorānu, pieļaujot kļūdas, bet cilvēkiem patīk, viņi iemīl un iet uz to.

Citās nozarēs nav tik plaši izplatīta netveramo faktoru ietekme, kas nosaka, vai restorāns būs veiksmīgs un ilglaicīgs.

Pakalniņu ģimene Alūksnes bānīša stacijā atver kafejnīcu "Tvaiks x Ogle" ar mājas burgeru specializāciju.

Ideja par šādu kafejnīcu Pakalniņu ģimenei radās no vajadzības. Parasti viņi vasaras un ziemas brīvdienas pavada Alūksnē un viņiem pietrūka vietas, kur būtu mājīga un nepiespiesta atmosfēra, kur satikties ar draugiem. Trīs gadus ģimene dzīvoja Itālijā, kur daudziem draugiem piederēja restorāni, turklāt tieši mazpilsētās.

"Mums iepatikās turienes brīvā atmosfēra - skan mūzika, pavārs staigā un visus cienā ar garšīgu ēdienu. Gribējām kaut ko tādu īstenot arī Latvijā, turklāt Alūksnē bieži vien ir sajūta kā Itālijā - reljefaina pilsēta pie ezera ar skaistiem skaiti. Vēlējāmies radīt mazpilsētas romantiku, kāda redzama filmās: vietu, kur draugi satiekas džemperos, skan laba mūzika, visi smejas, bērni skaida un aiz loga pa sliedēm aizbrauc garām mazs vilcieniņš," stāsta Irita Tīlane-Pakalniņa, "Tvaiks x Ogle" līdzīpašniece.

Liepājas ēdināšanas un viesmīlības uzņēmums SIA “Tiamo grupa” atvēris otru “Čili Pizza”picēriju Rīgā, informē uzņēmumā.

Tirdzniecības centrā “Origo” atvērtā picērija radīs 30 jaunas darbavietas. Šogad uzņēmums, neskatoties uz ārkārtējās situācijas ierobežojumiem valstī, plāno atklāt vēl vienu ēdināšanas vietu tirdzniecības centrā “Gaiļezers”.

“Tiamo grupas” izveidotās “Čili Pizza” picērijas darbojas Liepājā, Ogrē, Jelgavā, Valmierā un Daugavpilī. Pirmo “Čili Pizza” picēriju Rīgā uzņēmums atvēra šā gada jūnijā iepirkšanās un izklaides centrā “Aktropole”, investējot vairāk nekā 250 000 eiro. Tirdzniecības centra “Origo” picērijas platība ir 250 kvadrātmetri, un ietilpība līdz pat 98 sēdvietām, tomēr līdz Covid-19 pandēmijas radītās ārkārtējās situācijas beigām ēdienus ikviens varēs pasūtīt līdzi ņemšanai, kā arī – ar “Wolt” un “Bolt” piegādēm.

Investējot 250 000 eiro, viesmīlības uzņēmums “Tiamo grupa” Rīgā atvēris jau astoto picēriju “Čili Pizza”, kurā plānotas 40 jaunas darbavietas.

Kopumā picēriju atvēršanā Rīgā viesmīlības uzņēmums investējis divus miljonus eiro.

Sākot no 2020. gada “Tiamo grupa” atklājusi “Čili Pizza” picērijas iepirkšanās un izklaides centrā “Akropole”, t/c “Origo”, t/c “Alfa”, t/c “Olimpia”, t/c “Gaiļezers”, t/c “Zoom” un t/c “Spice Home”, katrā no vietām radot aptuveni 30–40 darbavietas. Savukārt jaunākā picērija atvērta šogad uzceltā tirdzniecības centrā Ziepniekkalnā, Valdeķu ielā, iepretim mazumtirdzniecības tīkla veikalam “Lidl”.

Ziepniekkalnā atklāts pirmais Lidl veikals, kura ēku uzņēmums nomā 

Mazumtirdzniecības uzņēmums “Lidl Latvija” atklājis savu jaunāko veikalu Rīgā, Ziepniekkalnā,...

Jaunās “Čili Pizza” platība ir 305 kvadrātmetri, bet tirdzniecības centra kopējā platība – 2600 kvadrātmetri.

“Picērijas atvēršana Ziepniekkalnā ir stratēģiska izvēle. Sekojam līdzi pieprasījumam – arvien vairāk cilvēku vēlas ēdināšanas vietas tieši guļamrajonos, tuvāk mājām. Turklāt Valdeķu ielas picērija atrodas vietā, kur ērti piekļūt ar automašīnu vai sabiedrisko transportu,” stāsta Toms Zukulis, “Tiamo grupas” valdes priekšsēdētājs.

“Tirdzniecības centrs Valdeķu ielā 39 neapšaubāmi uzlabos un atdzīvinās Ziepniekkalna infrastruktūru. Īpaši aktuāli Covid-19 ierobežojumu darbības laikā ir tas, ka tirdzniecības centra plānojums paredz pilnīgi visiem nomniekiem atsevišķu ieeju no ārpuses. Projektēšanas gaitā attīstītājs “VPH Latvia” paredzēja iespējamās izmaiņas nomnieku darbībā pandēmijas laikā un izvēlējas īstenot šādu konceptu. Priecājamies, ka jaunajā tirdzniecības centrā par nomnieku kļuvusi arī "Čili Pizza",” saka Vjačeslavs Novickis, "Colliers International", ēkas pārvaldnieks.

“Tiamo grupa” ir viens no vadošajiem ēdināšanas uzņēmumiem Latvijā ar vairāk nekā 30 sabiedriskās ēdināšanas vietām un 500 darbiniekiem. Uzņēmums ir viens no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē (1,02 milj. eiro). Pērn uzņēmuma neto apgrozījums sasniedzis 7,5 miljonus eiro (neto). Grupā, kas darbojas jau 18 gadu, ietilpst restorāni “MO Liepāja”, “Olive”, “Čello” un “Sushi Boom”, kafejnīcas “Lotte Caffe”, “Teātra kafejnīca”, klubs un pludmales bārs “Cukurfabrik’” Liepājā, kā arī “Čili Pizza” picērijas vairākās Latvijas pilsētās. “Tiamo grupu” raksturo izcila apkalpošana, izmeklēts piedāvājums un rūpība ikvienā detaļā.

“Čili Pizza” ir picēriju zīmols Latvijā un Lietuvā. Šogad zīmols Latvijā atzīt 20 gadu jubileju – pirmā picērija Latvijā tika atvērta 2001. gada decembrī Liepājā. Patlaban “Tiamo grupas” vadībā Latvijā darbojas 17 “Čili Pizza” picērijas Liepājā, Jelgavā, Ogrē, Valmierā, Daugavpilī un Rīgā.

Ēnu ekonomika viesmīlības nozarē ir sen zināma problēma, taču politikas veidotāji nozari ignorē, pauda vairāku ēdināšanas uzņēmumu īpašnieka "Tiamo gurpas" valdes priekšsēdētājs Toms Zukulis.

Viņš sacīja, ka "Michelin Guide" ceļveža ienākšana Latvijā ir liels notikums Latvijas restorānu, viesmīlības un visai tūrismu nozarei, taču plaši izskanējušās ziņas par atzinību guvušo restorānu nodokļu parādiem skaidri parāda nozares pašreizējo situāciju - Latvijā ir spējīgi uzņēmēji un lieliski šefpavāri, bet tajā pašā laikā pastāv nesakārtota infrastruktūra, kas burtiski piespiež kļūt par nodokļu parādniekiem.

"Bieži dzirdam par ēnu ekonomiku tieši ēdināšanas nozarē un par dažādiem plāniem, kā to izskaust, tomēr viesmīlības nozarē ēnu ekonomika nav problēmu cēlonis, bet valstiski nesakārtotu jautājumu sekas," uzsvēra Zukulis.

Viņš piebilda, ka nozares problēmas ir sen zināmas, taču netiek sadzirdētas. "Problēma ir tajā, ka nozari ignorē," teica Zukulis, piebilstot, lai arī dažādām uzņēmēju organizācijām tiekoties ar politikas veidotājiem, tiek runāts par viesmīlības nozares sakārtošanu, trūkst plāna un rīcības.

Juliannas pagalmā Liepājā oktobra vidū durvis vēris street food bārs Grēēks.

««Grēēks» saknes cēlušās no «Grīkstrītas», ar kuru startējam izbraukumos dažādos festivālos, street food pasākumos, svētkos jau no šā gada pavasara. Saprotot, ka cilvēkiem patīk mūsu piedāvājums, šķita tikai loģiski, ka, noslēdzot sezonu, jāver vaļā stacionāra vieta. «Grēēks» patiesībā ir divas nozīmes, jo, skatoties mūsu logo, to var lasīt gan kā grīks (jo grieķu ēdieni, dzērieni), gan grēēks (jo šeit var arī kārtīgi pagrēkot),» pastāstīja viena no bāra izveidotājām Sintija Lukša.

Kopējās investīcijas SIA «Greeks» ir aptuveni 30 000 eiro (tajā skaitā gan «Grīkstrītā», gan «Grēēkā»).

Sākotnējā doma uzņēmējiem bijusi par Rīgu, taču paralēli tika izskatītas iespējas atvērt pirmo pastāvīgo vietu kādā no Latvijas lielajām pilsētām.

Kluba "KadagiPiens" saimnieks aktieris Dainis Grūbe padoties negrasās un meklē jaunus risinājumus, kā iesaistīties un būt noderīgs sabiedrībai, kā arī saglabāt kluba atmosfēru dzīvu.

Db.lv jau rakstīja, ka bārs un restorāns "KadagiPiens", apvienojoties kafejnīcai "Kadagi" un bāram "Piens", no jauna vēra savas durvis apmeklētājiem šā gada februārī. D. Grūbe stāsta, ka atsaucība kopš tā brīža bijusi liela - nākusi gan jauna publika, gan tie, kas gadiem "Pienā" nebija viesojušies. Klubu turpināja atdzīvināt bingo un austeru vakari, dīdžeji un dzīvā mūzika. Vairāk par to uzzini, skatoties video!

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologi, turpinot jau uzsāktās epidemioloģiskās izmeklēšanas un saņemot jaunu informāciju par saslimušajiem ar Covid-19, iezīmē jaunus saslimšanas gadījumu uzliesmojumus (šobrīd trīs), kas saistīti ar draugu kompāniju izklaidi publiskās vietās.

Veicot trīs uzliesmojumu epidemioloģisko izmeklēšanu, epidemiologi vērš uzmanību uz vairākām izklaides vietām:

• 2020.gada 27.jūnija vakarā līdz 8.jūlija vakaram restorāns "Aqua Luna" Andrejostas iela 5 k-5, Rīgā;

• 2020.gada 28.jūnija vakarā līdz 9.jūlija vakaram restorāns "Kinki" Blaumaņa iela 5A, Rīgā;

• 2020.gada 3.jūlija vakarā viesnīca "Sport Hotel", Dzērves ielā 9, Liepājā;

• 2020.gada 3.jūlija vakarā restorāns "7.līnija", Peldu ielā 59A, Liepājā;

• 2020.gada 4.jūlija vakarā kafejnīca "Darbnīca", Lielā iela 8, Liepājā;

Baltijas jūras floti papildinās jauns prāmis, informē kuģniecības kompānijā Stena Line.

Sākotnēji 186 metrus garais Visentini RoPax prāmis Stena Livia aprīļa vidū piebiedrosies prāmim Stena Flavia un kursēs maršrutā Nīnashamna-Ventspils. Vēlāk šī gada laikā, abi prāmji tiks novirzīti maršrutā Trāveminde-Liepāja, palielinot kapacitāti šajā maršrutā par 40%, un un saīsinot arī pārbrauciena laiku no 27 uz 20 stundām.

Stena Line 2021. gadā paplašina savu darbību Baltijas jūrā, abus prāmju maršrutus no Latvijas uz Zviedriju un Vāciju papildinot ar moderniem RoPax prāmjiem. Stena Line prāmji maršrutos Nīnashamna-Ventspils un Trāveminde-Liepāja sāka kursēt 2012. gadā. Šobrīd tie veido nozīmīgu Eiropas loģistikas tīkla daļu, savienojot Baltijas valstis, Krieviju un NVS valstis ar Vāciju un Zviedriju, kā arī ar pārējo Eiropu.

Viesnīcu operators Mogotel decembra izskaņā atvēris jaunu viesnīcu Tallinas centrā - Rixwell Viru Square (bijusī Baltic Hotel Vana Wiru Таlin).

Viesnīcas ēka ir celta XX gs. 50.gados un tajā ierīkoti 82 numuri, lobby bar, restorāns, bārs, konferenču zāles. Viesnīca atrodas vienā no galvenajiem pilsētas laukumiem – Viru laukumā, Tallinas svarīgāko ielu krustpunktā.

Pēc Mogotel speciālistu vērtējuma, tieši Tallina ir kļuvusi par pieprasītāku tūrisma galamērķi gadu mijas sagaidīšanai, salīdzinot ar Viļņu un Rīgu. Neskatoties uz vairākiem papildu ierobežojumiem tūristiem, kas tika ieviesti Ziemassvētku brīvdienās, Igaunijā notiks publiski svētku pasākumi, bet izklaides vietām ir atļauts strādāt līdz plkst.6:00 rītā.

“Ņemot vērā šodienas nenoteiktību pasaulē, ko ir radījusi COVID-19 pandēmija, mēs priecājamies, redzot, ka mūsu viesnīcas Latvijā un visā Eiropā nebūs tukšas. Jaungada brīvdienās Latvijā ieradīsies tūristi no Lietuvas, Ukrainas, Vācijas, Lielbritānijas, Itālijas, Spānijas. Igaunijā dominē viesi no Krievijas, Somijas un Latvijas,” komentē Mogotel Hotel Group īpašnieks Vadims Muhins.

Tirdzniecības centrā Galerija Centrs februārī atklās garšu un notikumu telpu Burzma, kur vienuviet atradīsies 11 kafejnīcas, restorāni un bārs.

Investīcijas jaunās koncepta vietas izveidē ir divi miljoni eiro.

“Šīs garšu un notikumu telpas izveide nav nejauša. Mēs vēlējāmies radīt telpu, kas apvienos visu ko vēlas mūsdienu gardēži – izcilu lokāciju, plašu ēdienu un dzērienu izvēli, kā arī Instagram cienīgu interjeru. Burzma ar baudāmu atmosfēru, neatkarīgi no tā, vai plānotas ātras pusdienas vai nesteidzīgas vakariņas draugu kompānijā,” norāda Arvis Zēmanis, Burzma zīmola līdzautors.

Vairāk nekā 1500 kvadrātmetru platībā Burzmas apmeklētājiem būs pieejama divas zonas – Grab&Go un Rest&Taste. Tajās būs iespējams baudīt Meksikas virtuvi no L-Taco, Gruzīnu virtuvi no Chacapuri un Āzijas virtuvi no Ginger. Papildu tam, bistro maltītes nodrošinās Boom Cafe, malkas krāsnī ceptas picas gatavos Vīnkalni, pelmeņus un pankūkas būs iespējams iegādāties no Zeest, par suši rūpēsies Der Bruder, savukārt Holy Sip piedāvās kokteiļus un uzkodas.

Lai gan ļoti daudzu Vecrīgas namu pirmo stāvu komercplatības ir tukšas, tiek iznomātas vai pat izskatās vienkārši pamestas, situācija nav tik dramatiska, lai Vecrīgu sāktu uzskatīt par “spoku pilsētu”.

Turklāt, pakāpeniski atgriežas arī ārvalstu tūristi - pērn uz Rīgu brauca jau krietni vairāk tūristu nekā 2022. gadā, un tika sasniegti 80% no pirmspandēmijas tūristu apjoma. Rūpīgi analizējot telpu nomas piedāvājumu, ir iespējams atrast arī ļoti izdevīgus variantus – attiecīgajai uzņēmējdarbībai piemērotas telpas par atbilstošām cenām. Vienlaikus būtu svarīgi, lai pašvaldība turpinātu organizēt dažādus atbalsta pasākumus, piemēram, Vecrīgas modināšanas nedēļu un citus.

Vecrīgai nav jākļūst par “spoku pilsētu”

Noteikti nevēlos piekrist apgalvojumam, ka Vecrīgai jāatmet ar roku, ka telpu nomas cenas šeit ir nesamērīgi augstas un, ka šī Rīgas daļa jau kļuvusi vai tuvākajā laikā kļūs par “spoku pilsētu”. “SIBI salons” ir lielākais skaistumkopšanas salons Vecrīgā, un klientu vidū ir gan vietējie iedzīvotāji, gan ārvalstu viesi, tāpēc ļoti uzskatāmi redzam, kāda ir situācija. Uzņēmējdarbībā vienmēr bijis spēkā princips – kas vienam ir izaicinājums, citam ir iespēja. Lai gan cilvēki tiešām pēc pandēmijas ir mainījuši paradumus un aizvien vairāk preces pasūta internetā, bieži izvēlas arī pasūtīt maltīti ar piegādi, joprojām ir virkne pakalpojumu, kuriem nepieciešamas atbilstošas telpas, un skaistumkopšana ir tikai viens no piemēriem.

Vācijā cīņā ar koronavīrusa uzliesmojumu pirmdien sākas otrā fāze, un darbu atkal var atsākt daļa uzņēmumu, kas pandēmijas dēļ mēnesi bija slēgti.

Darbu, sākot no pirmdienas, var atsākt mazie un vidējie veikali, kuru platība nepārsniedz 800 kvadrātmetrus, tiesa gan, federālās zemes pašas var izlemt, kādā mērā un tieši kad tas notiks.

Darbu var atsākt automašīnu un velosipēdu tirgošanas uzņēmumi, kā arī grāmatnīcas neatkarīgi no to lieluma. Dažās federālajās zemēs tiks atvērti zoodārzi.

Saksija, Berlīne un Brandenburga atvērs skolas vecāko klašu skolēniem, kas gatavojas eksāmeniem. Citās zemēs skolas durvis vērs nedēļas beigās, bet dažās - tikai maija sākumā.

Debates par pašu jaunāko bērnu aprūpi ir ieilgušas, un pirmdien sanāks darba grupa, lai spriestu par silīšu pakāpenisku atvēršu visā valstī.

Lai palīdzētu sakārtot nozari, šā gada 27. jūlijā dibināta Latvijas Bāru asociācija, informē Latvijas Bāru asociācijas valdes loceklis Edgars Grišulis.

Cieši sadarbojoties ar atbilstošajām valsts institūcijām, mērķis ir meklēt risinājumus likumdošanas sakārtošanai, tādējādi attīstot un nostiprinot nozari kopumā.

Starp asociācijas dibinātājiem ir bāru īpašnieki ar vairāku gadu pieredzi "Gimlet Nordic" kokteiļbāra līdzīpašnieks Edgars Grišulis un "Vest" un "Manana" līdzīpašnieks Normunds Juraševskis.

Viņuprāt, tā kā bāru nozare ne vien nodarbina ievērojamu skaitu darbinieku, bet arī veicina izklaides industrijas, tūrisma un pilsētvides attīstību, ir svarīgi pievērst uzmanību tajā notiekošajam. Latvijas Bāru asociācija ir radusies kā strādājošu profesionāļu iniciatīva no pašas nozares - apzinoties pastāvošās problēmas un piedāvājot reālus risinājumus.

“Tiamo grupa” gada laikā zīmola “Čili Pizza” picēriju atvēršanā galvaspilsētā kopumā investējusi pusotru miljonu eiro, radot papildu 240 darbavietas.

Jaunākās, kopumā sestās “Čili Pizza” izveidē Rīgā, tirdzniecības centrā Olimpia, investēti vairāk nekā 250 000 eiro. Plānotas aptuveni 40 jaunas darbavietas. Šogad “Tiamo grupa” gatavojas atvērt Rīgā vēl citas zīmola “Čili Pizza” picērijas.

“Kopš pērnā gada vasaras “Tiamo grupa” turpina sistemātiski īstenot uzņēmuma stratēģiju un, reaģējot uz pieprasījumu, atver Rīgā picērijas dažādos rajonos, sākot no centra līdz pat Mežciemam, Teikai un Ķengaragam,” stāsta Monta Magone, “Tiamo grupas” valdes locekle.

Līdz pagājušajam gadam “Tiamo grupa” darbojās Liepājā, Jelgavā, Ogrē, Valmierā un Daugavpilī, tomēr no 2020. gada jūnija uzņēmums piedāvā ēdināšanas pakalpojumus arī Rīgā.

Picērijas "Čili pizza" franšīzes turētāja Latvijā un picēriju īpašnieka "Tiamo grupa" pagājušā gada apgrozījums būs bijis līdzīgs 2020.gada rādītājiem, prognozēja valdes priekšsēdētājs Toms Zukulis.

Viņš norādīja, ka 2020.gadā uzņēmuma neto apgrozījums bija 7,5 miljoni eiro. "Pērn apgrozījuma rādītāji būs ļoti līdzīgi, tas gan ir tādēļ, ka nākušas klāt jaunas struktūrvienības," teica Zukulis.

"Tiamo grupa" 2020.gada pirmos mēnešus strādāja bez ierobežojumiem un ar izaugsmi, bet līdz 2020.gada rudenim ēdināšana bija atļauta uz vietas ar ierobežojumiem. "Savukārt aizvadītais gads ir bijis ierobežojumu ziņā daudz grūtāks. Vienlaikus mēs esam pārliecināti, ka tuvāko gadu laikā pandēmija norims, tieši tādēļ attīstāmies, atverot arvien jaunas ēdināšanas vietas Rīgā," sacīja Zukulis.

Pēc viņa teiktā, aizvadītajā vasarā uzņēmumam izdevies atgriezties pie puslīdz "normāliem apstākļiem". Izņēmums gan bijis jaunatvērtās vietas tirdzniecības centru iekšpusē, kur nav terašu un kur darbība nebija atļauta.

Visi vēl atceras OIK afēru. Mēs joprojām turpinām to apmaksāt. Bet izskatās, ka kādam kārojās kaut ko tādu atkal atkārtot. Un kāpēc gan ne – ja ir aitas, tad vienmēr uzradīsies arī cirpēji.

Šoreiz var sanākt pat divu veidu aitas – tās kuras nopirks saules paneļus, un tās kuras tos nenopirks! Kā nenokļūt cērpamo aitu barā? Lai cik tas neskanētu dīvaini, tad visvairāk kritizētie pasākumi(ierobežojumi) ir vērsti tieši uz to, lai šis cērpamo aitu bars sanāktu pēc iespējas mazāks, lai cērpamajām aitām paliktu vairāk vilnas. Tas, protams, neapmierina cirpējus – tāpēc publiskajā telpā tiek tiražēts daudz izdomājumu un puspatiesības.

Par svarīgāko, lai jūsu izvēle nepieviltu

Ir ļoti svarīgi, lai saules paneļiem paredzētā atbalsta sistēma būtu skaidri saprotama, taisnīga un ilgtspējīga - lai cilvēki, paļaujoties uz šo atbalsta sistēmu, netaptu piemānīti: vai nu tāpēc, ka nav sapratuši pareizi šo atbalsta sistēmu, vai arī ir pārrēķinājušies - paļaujoties uz to, kas vēlāk tiek izmainīts.

Rafaēla Terlici (Raffaele Terlizzi) ģimene jau piecus gadus par savām mājām sauc Latviju, kur izveidojusi itāļu restorānu "Sale & Pepe" un piedāvā tradicionālos ēdienus.

Pirmo reizi Terlici ģimene Latvijā ieradās 2013. gadā ceļojumā un viņiem šī valsts radīja interesi. "Pirmajā reizē tas bija tūrisma brauciens. Mūsu bērniem tolaik bija 9 un 11 gadi un mums šķita, ka ir labi parādīt, ka ārpus Itālijas ir cita realitāte. Latvija kā Ziemeļvalsts ir atšķirīga no tām, ko zināju, piemēram, Vācijas. Kad atgriezāmies Itālijā, aizdomājāmies, ka varētu mēģināt veidot biznesu Latvijā. Pirms tam mums nebija mērķa pārcelties," stāsta R. Terlici. Viņa un sievas aizraušanās ir ēdiens, tāpēc radās doma atvērt restorānu.

Biznesa uzsākšanas izmaksas Itālijā esot augstākas un tur ģimene to nevarētu atļauties. "Mēs daudz domājām un nolēmām mainīt savu dzīvi un pieņemt izaicinājumu. Pārdevām māju Itālijā un šo naudu ieguldījām restorāna atvēršanā," teic R. Terlici.

ASV varasiestādes svētdien izsludinājušas komandantstundu galvaspilsētā Vašingtonā un vairākās citās lielajās pilsētās, šādi cenšoties nepieļaut, ka atkārtojas iepriekšējās dienās pieredzētā plaša mēroga vardarbība un nekārtības, veikalu masveida izlaupīšana un ēku dedzināšana, kas daudzviet notikusi līdzās protestiem pret policijas brutalitāti.

Komandantstundas ierobežojumi skar miljoniem cilvēku, bet 15 ASV štatos un galvaspilsētā Vašingtonā drošības operācijās, lai sniegtu atbalstu vietējiem likumsargiem, iesaistīti 5000 Nacionālās gvardes karavīru.

Konfrontācija policijas un protestētāju starpā, kā arī veikalu izlaupīšana pieredzēta arī svētdien, bet ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija nekārtību rīkotājus nodēvējusi par iekšzemes teroristiem.

Vietējie līderi mudinājuši pilsoņus rast konstruktīvu izpausmi savam sašutumam par pirmdien Mineapolē policijas aizturētā afroamerikāņa Džordža Floida nāvi, vienlaikus komandantstunda naktīs izsludināta tādās pilsētās kā Vašingtona, Losandželosa, Hjūstona un Mineapole, kas līdz šim bijusi nekārtību epicentrs.

"Beach Bus" ieripojis Rojas pludmalē un pārstāv arī "Ezītis miglā" bāra franšīzi, papildinot pilsētā esošo sabiedriskās ēdināšanas un izklaides piedāvājumu.

"Mēs sadarbojamies ar "Ezītis miglā" un mums ir bāra franšīze, kas atrodas blakus mūsu "Beach Bus", kur ēdināšana ir mūsu iniciatīva," teic Dāvis Šteinbergs, SIA "Beach Bus" īpašnieks.

Vaicāts, kāpēc izvēlēts tieši šāds sadarbības modelis, viņš norāda, ka abu zīmolu vīzija ir līdzīga un tie domāti pilnīgi visiem – šādā kafejnīcā var atpūsties gan turīgi, gan ne tik, gan jaunāki, gan vecāki cilvēki visas dienas garumā. Parasti dienas pirmajā pusē klientu lokā ir ģimenes ar bērniem, bet vakarā publika kļūst raibāka un pēc alus ir izslāpuši visdažādākie cilvēki. "Vieta ir radīta pietiekami draudzīga un arī cenas ir salīdzinoši zemas. Centāmies darīt tā, lai te pasēdēt varētu atļauties visi," stāsta D. Šteinbergs.

Rīgā 10.jūnijā tiek atklāta Hanzas perona vasaras terase, kas veidota kā kultūrtelpas Hanzas perons vasaras sezonas brīvdabas filiāle un apmeklētājiem sola publiski brīvi pieejamu, mākslinieciski funkcionālu un drošu vidi, kurā baudīt uzkodu un dzērienu piedāvājumu, atpūtu un drīzumā arī kultūras un izglītojošus pasākumus.

Vasaras perona vide veidota, paturot prātā epidemioloģiskos drošības noteikumus. Terase veidota no savstarpēji savienotām telpām, tādējādi radot iespēju cilvēku plūsmas kontrolei.

"Vasaras perons veidots kā lielākā pop-up pasākumu norišu terase Latvijā. Tā forma veidota ar atsauci uz blakus esošo vēsturisko Hanzas Perona ēku ar izteikti gareno apjomu un divslīpju jumtu. Vasaras perons veidots vairākos līmeņos un būvēts kā ažūra struktūra no sastatņu konstrukcijām ar dēļu apdari. Tajā iekļauts bārs, terases zona, skatuve, šūpuļtīklu un labirinta zona. No blakus esošās ielas tas atdalīts ar vēja vairogiem, kas veido vidi, kur patīkami uzturēties dažādos laika apstākļos" saka arhitekts Didzis Jaunzems.

Pēc četru gadu rekonstrukcijas 7.maijā apmeklētājiem durvis vērs Āgenskalna tirgus vēsturiskais paviljons, kura pirmajā stāvā tirgosies līdz pat 70 zemnieku un mājražotāju.

Āgenskalna tirgū varēs sastapt gan zināmus, gan pavisam jaunus ražotājus – pirmo reizi Pārdaugavā varēs apmeklēt “Valmiermuižas alus vēstniecību”, piena produktus piedāvās “Straupes piens”, svaigu maizi varēs iegādāties ceptuvēs “Lāči” un “Grauda spēks”, būs plašs zivju un gaļas produktu klāsts no mazajiem ražotājiem.

Savukārt otrajā stāvā varēs ieturēt maltīti un baudīt dzērienus tirgus gaisotnē. Te atradīsies bārs “VEST”, kafijas grauzdētāji “Kalve Coffee” un “Vīnkalnu” picērija.

Kalnciema kvartāla pārstāvji Āgenskalna tirgū plāno ieguldīt vairākus miljonus eiro 

Kalnciema kvartālā saimniekojošais uzņēmums SIA «Kalnciema iela» Āgenskalna tirgus attīstībā...

Āgenskalna tirgus vīzija ir iekļaujoša, daudzpusīga un videi draudzīga publiska telpa, kur notiks kultūras, izglītības un dažādi citi pasākumi sadraudzībā ar apkaimes un pilsētas organizācijām. Atklājot paviljonu, Āgenskalna tirgū tiks atvērta arī “Swedbank” atbalstītā “Jauniešu stacija” – inovatīvs izglītības centrs un sadarbības vide jauniešiem, kur starpdisciplināros pasākumos satikt dažādu nozaru pārstāvjus, iepazīties ar mūsdienīgu profesiju piedāvātajām iespējām, iegūt zināšanas un apgūt jaunas prasmes. “Jauniešu stacija” sekmēs uzņēmību, rīcībspēju, inovāciju rašanos un rosinās vēlmi izzināt.

Āgenskalna tirgus piedalās arī ES programmas “Apvārsnis 2020” projektā IN-HABIT, kurā tiek veicināta ilgtspējīga attīstība caur iekļaujošu veselību un tirgu kā centrālo apkaimes vietu. Projektā iecerēts pilsētā nebijis jaunums – koprades virtuve, kur notiks izglītojoši pasākumi par veselīgu dzīvesveidu un vides apziņu.

Papildināta - Tiesības nomāt Āgenskalna tirgu iegūst Kalnciema kvartāla īpašnieki 

Tiesības turpmākos 30 gadus nomāt Āgenskalna tirgu un tam piegulošo teritoriju ieguvis...

Atjaunojot Āgenskalna tirgus paviljonu, saglabāts tā vēsturiskais raksturs. Tirgus paviljona sarkanais ķieģelis fasādē, ažūrās metāla konstrukcijas un vērienīgā plānojuma kompozīcija ar plašajām galerijām iekštelpā ir īpašas arhitektūras vērtības. Pēc atjaunošanas iekštelpas atguvušas sākotnējo majestātiskumu, tagad šeit varēs baudīt tirgus atmosfēru vēsturiskā vidē.

Ēkas raksturu ļāvuši atgūt arī īpašie materiāli, kurus nodrošinājuši tirgus renovācijas atbalstītāji: “Schwenk Latvija” piegādāja betonu grīdām, savukārt “Hammerite” krāsas izdaiļo un sargā Āgenskalna tirgus paviljona iespaidīgās metāla konstrukcijas no rūsas.

Āgenskalna tirgus projekts tika īstenots sadarbībā ar Rīgas domi, – privātais investors veicis ieguldījumus Rīgas domes īpašumā, kurš turklāt ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, ar nosacījumu saglabāt darbojošos tirgu un uzturēt kultūrvidi tajā.

2018.gadā tiesības turpmākos 30 gadus nomāt Āgenskalna tirgu un tam piegulošo teritoriju ieguvis Kalnciema kvartālā saimniekojošais uzņēmums SIA Kalnciema iela. Minētais Kārlim Dambergam piederošais uzņēmums bija vienīgais, kurš pieteica savu kandidatūru izsolē.