2013. gadā beigās angļu fotogrāfs Kristofers Nunns (Christopher Nunn) nonāca nelielā pilsētā Ukrainā, viens pats, nespējīgs sazināties vietējā valodā, brīdī, kad krīze Krimā sāka attīstīties.
Bruņojies tikai ar fotoaparātu, Nunns šajā valstī mēģināja izprast savas ģimenes aizmirstās ukraiņu saknes, īpašu uzmanību pievēršot vietējo iedzīvotāju ikdienas dzīvei.
Taču krīzei pastiprinoties, Nunna darbs ieguva citu mērķi: parādīt vardarbības un nemieru redzamo un ne tik redzamo ietekmi uz ikdienas dzīvi šajā valstī, gan lielās pilsētās, gan mazpilsētās.
Daļa K. Nunna darbu (atlasi veicis Business Insider) aplūkojami raksta galerijā.
#2/17
2013. gadā Nunns ieradās vecmāmiņas dzimtajā Kalušā, Ukrainas rietumdaļā. Viņa vecmāmiņa pilsētu pameta 15 gadu vecumā un nekad neatgriezās.
#4/17
Viņš pavadījis daudz laika, staigājot apkārt, dzerot degvīnu un smēķējot cigaretes. Un saticis kādu fotogrāfu, kurš viņam uzrakstījis zīmīti ar vārdiem ukraiņu valodā: «Vai es varu Jūs, lūdzu, nofotografēt?»
#5/17
Nunns uzskata, ka ieguvis labus draugus. Valoda visu atvieglo, taču bez tās var arī iztikt.
#6/17
Nunns atradās Kalušā, kad Kijevā un citviet Ukrainā sākās protesti.
#9/17
Vēlāk Nunns devies uz Doņecku, vienu no Ukrainas-Krievijas krīzes epicentriem. Tur viņš redzēja pirmos upurus.
#10/17
Nunns sevi neuzskata par fotožurnālistu, bet gan par vienkāršu pusi ar fotoaparātu.
#11/17
Laika gaitā krīze pārņēmusi ikvienu, ar kuru šajā valstī Nunns ticies.
#13/17
Propaganda, pretrunīgās idejas, viedokļi un ziņas radīja nogurumu.
#14/17
Savā ceļā Nunns saticis cilvēkus ar dažādiem uzskatiem un dažādām sajūtām par nākotni.
#15/17
Nunnu aizkustinājis cilvēku dāsnums, viesmīlība, godīgums, humors un pozitīvisms.