Apbedīšanas dienesta darbinieks mūsdienās ir gan ārsts, gan psihologs, gan mācītājs

Tā atzīst SIA Funeral Service Latvia īpašnieks Uldis Vītols. Viņa ģimenes uzņēmums jau divās paaudzēs nodarbojas ar apbedīšanas pakalpojumu sniegšanu. Darbība aizsākusies jau padomju laikos – palīdzējuši vienam, otram, trešajam, tad vēl kāds palūdza kapa bedri izrakt, un tā sākta uzņēmējdarbība. Uzņēmums dibināts 1990. gadā. Sākumā tam nebija sava morga, telpas īrētas no Linezera slimnīcas. Šodien uzņēmumam ir savs apbedīšanas dienests, ziedu veikals un morgs. Dienestā darbojas visa ģimene – vīrs, sieva, dēli un viņu sievas. Arī U. Vītola dēls Artūrs līdzdarbojas šajā biznesā. «Kā bērnībā visu laiku biju kopā ar tēti, tā tagad mani bērni un sieva piedalās visos procesos. Visu laiku saku, – šajā vietā jau esam ielikti. Ja šajā biznesā kāds atnāk un atrod savu vietu, prom no tā netiek. Esmu pārliecināts, ka šo profesiju pret neko citu nemainītu savā dzīvē,» saka Artūrs Vītols. Neviena diena šajā nozarē nav vienāda, tomēr katrs cilvēks to nevar darīt. «Citreiz jau smejamies, – ja nedēļu neesi bijis morgā, tad liekas, ka kaut kas nav kārtībā,» teic A. Vītols.

Piešķirot finansējumu 3 miljonu eiro apmērā uzņēmumiem SIA Ķengaraga 10A un SIA Ķengaraga 10B, Luminor banka atbalstījusi jauna loģistikas centra attīstību Ķengaragā.

Finanšu līdzekļus izmantos uzņēmumu biznesa attīstībai un ēku būvniecībai.

Loģistikas centrs atradīsies stratēģiski izdevīgā vietā Daugavas krastā pie Dienvidu tilta transporta mezgla. Kopējā loģistikas centra platība ir 10000 kvadrātmetri, no kuriem lielākā daļa jau ir iznomāta.

Uzņēmumi SIA Ķengaraga 10B un SIA Ķengaraga 10B pieder divām holdingkompānijām SIA JMI un SIA DKB ar lielu pieredzi nekustamo īpašumu attīstīšanā. Lielākie realizētie nekustamā īpašuma projekti ir noliktavu un biroja komplekss Vietalvas ielā 1, renovētas ražošanas telpas Kurzemes prospektā, kā arī iepriekš attīstīts uzņēmums Raunas ražotne.

“Bankas aizdevums mums ļāva projektu veidot kā vienotu biznesa parka konceptu ar blakus esošo ražošanas, noliktavas un biroju ēku. Potenciāliem nomniekiem būs iespēja izveidot telpas atbilstoši vajadzībām un prasībām - tās var izmantot gan kā biroja, gan kā tirdzniecības vai ražošanas telpas, jo ir nodrošināta ērta preču iekraušana vai izkraušana. Turklāt blakus esošais Dienvidu tilts nodrošina ērtu satiksmi starp Pārdaugavas dienvidrietumiem un Rīgas labo krastu,” stāsta uzņēmumu Ķengaraga 10A SIA un Ķengaraga 10B SIA izpilddirektors Andris Laizāns.

Liepājas viesnīcas Promenade Hotel īpašniekam SIA Promenade Hotel ceturtdien, 9.augustā, pievienots tā meitas uzņēmums SIA HT invest, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

SIA HT invest reģistrēts 2011.gadā, tā pamatkapitāls bija 152 600 eiro un darbības nozare - nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana.

Uzņēmumu apvienošanas rezultātā SIA HT invest nodeva visu savu mantu SIA Promenade Hotel. Pēc reorganizācijas SIA Promenade Hotel pamatkapitāls palicis līdzšinējā apmērā - 802 845 eiro. Arī uzņēmuma īpašnieks palicis tas pats - 100% SIA Promenade Hotel kapitāldaļu pieder AS ALPS Investments, kuras patiesā labuma guvējs ir Aigars Kesenfelds.

2017.gadā SIA Promenade hotel apgrozījums bija 1,573 miljoni eiro un uzņēmuma tīrā peļņa bija 66 tūkstoši eiro. Uzņēmums nodarbināja 64 darbiniekus un nodokļos Latvijas valsts budžetā samaksāja 315 tūkstošus eiro.

Turpinot Ķengaraga promenādes labiekārtošanu, novembrī pabeigts jauns gājēju un veloceliņa turpinājums 630 metru garumā posmā no Mazjumpravas muižas uz Dārziņu apkaimes pusi, informē Rīgas dome.

Darbu gaitā veikta gājēju un veloceliņa izbūve, gājēju aizsargbarjeru, ceļa zīmju, brauktuvi norobežojošo elementu, ceļa zīmju uzstādīšana, kā arī nodrošināta teritorijas labiekārtošana, nostiprinot esošās nogāzes un izvietojot papildus atpūtas soliņus, atkritumu urnas, veloturētājus.

Gājēju un veloceliņa Rīgas centrs-Dārziņi turpinājuma izbūvi pēc Rīgas Austrumu izpilddirekcijas pasūtījuma projektēja AS Ceļu projekts, bet darbus veica SIA Ribetons ceļi. Projekta kopējās izmaksas bija 160 000 eiro. Nepieciešamos līdzekļus piešķīra Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja no infrastruktūras fonda.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja trešdien nolēma piešķirt 127 655 eiro no infrastruktūras fonda iedzīvotāju iecienītās Ķengaraga promenādes - gājēju/veloceliņa Centrs-Dārziņi turpinājuma izbūvei gar Daugavu, informē Rīgas dome.

Šogad plānots izbūvēt 500 metru garu promenādes posmu virzienā uz Dārziņiem. Darbu gaitā plānots veikt veikta gājēju un veloceliņa izbūvi, gājēju aizsargbarjeru, ceļa zīmju, brauktuvi norobežojošo elementu, ceļa zīmju uzstādīšanu, kā arī nodrošināt teritorijas labiekārtošana, nostiprinot esošās nogāzes un izvietojot papildus atpūtas soliņus, atkritumu urnas, veloturētājus.

Labiekārtošanas darbus Ķengaraga promenādē Rīgas Austrumu izpilddirekcija veic jau vairākus gadus. Gar Daugavu vairāku kilometru garumā izveidots gājēju un veloceliņš, kas papildināts ar atpūtas soliņiem, vides objektiem, rotaļu laukumu, putnu novērošanas torni, gājēju tiltiņiem, labiekārtoto Mazjumpravas muižas teritoriju. Ķengaraga promenādē kopā labiekārtota teritorija 4,7 kilometru garumā.

Nekustamo īpašumu projektu attīstītājs SIA Bonava Latvija (agrāk SIA NCC Housing) uzsācis jaunu mājokļu projektu Ķengaragā Doles mājas, informē uzņēmums.

Plānots, ka jaunā projekta izveidē tiks ieguldīti 3,4 miljoni eiro. Šobrīd Bonava Latvija jau ir veiksmīgi uzsākusi būvniecību vēl vienā projektā Ķengaragā, Prūšu ielā 4B.

Jaunais projekts Doles mājas atradīsies Bultu ielā 2, pie t/c Dole, starp Bultu, Maltas un Spaļu ielām. Projekta ietvaros Bonava Latvija plāno uzbūvēt divas piecu stāvu mājas ar 58 racionāli plānotiem, mūsdienīgiem un funkcionāliem divu, trīs un četru istabu dzīvokļiem. Katram dzīvoklim būs noliktavas telpa cokola stāvā.

Pašlaik projektam ir izsniegta būvatļauja ar projektēšanas uzdevumu izpildi un pavasarī plānots uzsākt būvdarbus. Drīzumā tiks uzsākta arī dzīvokļu rezervācija jaunajā projektā.

VSIA Dailes teātris valdes loceklis Andris Vītols pēc tikšanās ar kultūras ministru Nauri Puntuli paziņojis par savu lēmumu atstāt amatu, informē teātrī.

Lai nodrošinātu teātra darbības nepārtrauktību, A. Vītols ir gatavs turpināt vadīt Dailes teātri līdz jaunā teātra valdes locekļa iecelšanai.

«Dailes teātris ir nemitīgā meklētāja ceļā. Arī šobrīd – simtgades jubilejas priekšvakarā - teātris ir nozīmīgu pārmaiņu priekšā. To apliecina pēdējā laikā aktieru kolektīva paustais viedoklis un vēlme īstenot vērienīgas pārmaiņas, kas prasa radikālus lēmumus - pilnīgi jaunu pieeju teātra repertuāra veidošanā un teātra pārvaldībā,» saka A. Vītols.

Šobrīd Dailes teātrim ir nepieciešams jauns redzējums, kas nesīs pārmaiņas un izaicinājumus. Tas izriet no aktieru trupas iniciatīvas un šī situācija prasa savā ziņā revolucionāras pārmaiņas. Tāpēc, respektējot un cienot aktieru kolektīva vēlmes, taču vienlaikus neredzot veidu, kā tās saskaņot ar teātra finansiālajām iespējām, A. Vītols ir pieņēmis izsvērtu un atbildīgu lēmumu atstāt Dailes teātra valdes locekļa amatu, kā arī informējis par to Kultūras ministriju.

Carnikavā decembra sākumā atklās Latvijā garāko promenādi uz jūru ar cieto segumu, kas veidota īpašos vides apstākļos. Tā 1800 m garumā stiepjas cauri Dabas parkam «Piejūra» līdz pašai jūrai, informēja Carnikavas novada pārstāve Agnese Ģērmane.

Jaunā promenāde ir vienīgā Carnikavas novadā. Latvijas mērogā tā ir vienīgā ar cieto segumu, kas stiepjas teju 2 km garumā.

Promenādes kopējās izbūves izmaksas ir nedaudz vairāk kā 525 tūkstoši eiro.

Carnikavas promenāde ved cauri Dabas parkam «Piejūra», kas atrodas «Natura 2000» teritorijā, tāpēc promenādes būvniecība noritēja īpašos apstākļos, ievērojot vides aizsardzības dienestu norādījumus.

Carnikavas promenādes betona plātņu segumā ietverts Līvu ceļa raksta koncepts, attēlojot trīs krāsu (melna, balta, sarkana) vilni kā Gaujas un piekrastes simbolu. Cieto segumu kāpu zonā nomaina koka laipas, savukārt pirms noejas uz jūru ir 4x4 m liela koka skatu platforma.

Rīgas satiksme informē, ka no 1. jūlija tiks atklāts jauns autobusa maršruts – Nr. 60, kas brauks pa Dienvidu tiltu, savienojot Ziepniekkalnu ar Ķengaragu, informē Rīgas satiksme.

Jaunais maršruts būtiski atvieglos Bišumuižas, Ķengaraga, Valdlauču un Ziepniekkalna iedzīvotāju pārvietošanos un nodrošinās plašu piekļuvi citām Rīgas apkaimēm. Braucot virzienā no Ķengaraga pasažieriem, būs iespēja ērti pārsēsties Ziepniekkalna, Bišumuižas un Valdlauču apkaimē esošajos sabiedriskajos transportlīdzekļos, tādos kā 19., 24. un 27. trolejbusa maršruts, 12., 23., 26., 40., 44., 46., 56. autobusa maršruts, 10. tramvaja maršruts. Braucot virzienā no Ziepniekkalna, Bišumuižas, Valdlaučiem pasažieriem būs iespēja ērti pārsēsties Ķengaraga apkaimē esošajos sabiedriskajos transportlīdzekļos, tādos kā 3., 7. un 9. tramvaja maršruts, 15., 31., 49. autobusa maršruts. Visi iepriekš minētie maršruti nodrošina plašu piekļuvi citām Rīgas apkaimēm.

Šā gada 19.marta naktī Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) darbinieki aizdomās par viltotu kredītkaršu izmantošanu aizturējuši divus vīriešus – Latvijas un Krievijas pilsoņus. Aizturēšanas laikā abi mēģināja bēgt no policijas un bija alkohola reibumā.

Šā gada 18.martā ar ENAP sazinājās vairākas komercbankas, ziņojot, ka novērojuši aizdomīgas aktivitātes Rīgas bankomātos. Banku drošības dienesti pauda aizdomas, ka Rīgā parādījušās personas, kas mēģina iegūt naudu ar viltotām kredītkartēm. Pāris bankomātos aizdomīgajām personām naudu jau bija izdevies iegūt.

Sākotnējā informācija bija ļoti skopa, un nebija zināma ļaundaru identitāte, taču, analizējot banku sniegtos datus un operatīvā ceļā iegūto informāciju, ENAP darbinieki izskaitļoja, kurus bankomātus ļaundari varētu būt ieplānojuši izmantot turpmāk. Vēlu vakarā tika ierīkoti slēpņi, un neilgi pēc pusnakts divi meklētie vīrieši tika pieķerti nozieguma vietā pie viena no Ķengaraga bankomātiem.

Pirmo reizi pēdējo 25 gadu laikā stiprie alkoholiskie dzērieni Latvijā kļūs lētāki, jo no 1. augusta uz septiņiem mēnešiem tiek samazināta akcīzes nodokļa likme, taču pircēji lētāku alkoholu varot ieraudzīt ar laika nobīdi.

Tādu ainu redz DB aptaujātie. Jāatgādina, ka no 2019. gada 1. augusta ir spēkā grozījumi akcīzes nodokļa likumā, kas paredz stipro alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmi noteikt 1564 eiro par 100 litriem līdzšinējo 1840 eiro vietā. Tā ir sava veida atbilde Igaunijas parlamenta lēmumam ar 1. jūliju par 25% samazināt akcīzes nodokļa likmes daļai alkoholisko dzērienu – stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem no 2 508 eiro līdz 1 881 eiro par 100 litriem absolūtā spirta, sidram no 84,41 eiro līdz 63,35 eiro par 100 litriem un alum no 16,92 eiro līdz 12,7 eiro par 100 litriem par katru absolūtā spirta tilpumprocentu. Jaunā akcīzes nodokļa likme 1564 eiro par 100 litriem stiprā alkohola būs zemāka arī nekā dienvidu kaimiņvalstī esošā - 1831,54 eiro. Izskanējušas prognozes, ka Latvijas – Lietuvas pierobežā varētu pieaugt dienvidu valstī dzīvojošo vēlme iegādāties stipro alkoholu Latvijā, jo Latvijā akcīzes nodokļa likme un līdz ar to arī cena par analogu produktu grādīgo dzērienu būs zemāka nekā dienvidu kaimiņvalstī. Vienlaikus jārēķinās, ka akcīzes nodokļa likme 1564 eiro par 100 litriem stipro alkoholisko dzērienu būs spēkā līdz 2020. gada 29. februārim, kad tā tiks palielināta atbilstoši iepriekš paredzētajai likmei – līdz 2025 eiro par 100 litriem. Protams, pastāv iespēja, ka Saeima savu šīs vasaras lēmumu var arī mainīt.

«Manuprāt, šobrīd būtu svarīgi samazināt alkohola akcīzi tieši tāpēc, ka igauņu galvenais mērķis ir iznīcināt pierobežu,» uzskata Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols.

Šādu viedokli viņš pauda Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotajā preses brīfingā «Akcīzes nodoklis. Pētījuma dati un potenciālie attīstības scenāriji». Preses pasākumā tika prezentēti jaunākie Igaunijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti un pausti viedokļi saistībā ar akcīzes nodokļa likmes izmaiņām Igaunijā, ņemot vērā, ka Igaunijas valdība ir nolēmusi no jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokli alum, sidram un stiprajiem dzērieniem.

D.Vītols norādīja, ka LANA ir izstrādājusi divus scenārijus. Pirmais no tiem, ja saistībā ar akcīzes nodokli Latvijā nekas netiek mainīts un otrs, ja Latvija seko igauņiem un samazina akcīzes nodokli gan grādīgajiem dzērieniem, gan alum. Viņš minēja, ka 2018. gadā no akcīzes nodokļa Latvijā un pierobežā, valsts budžetā tika ieņemti aptuveni 391 miljons eiro un aptuveni 70 miljoni eiro no tiem bija pierobežā.

Atzīmējot Latvijas Valsts svētkus, šā gada 11. novembrī, Lāčplēša dienā Rīgā, New Hanza teritorijā iestādīts Latvijai simbolisks koks – liela izmēra ozols.

Piedaloties nekustamā īpašuma attīstīja Pillar komandai un ainavu būvniecības uzņēmuma Alejas projekti, SIA speciālistiem, ozols iestādīts New Hanza teritorijā, skvērā starp kultūrtelpu Hanzas Perons un topošo New Hanza A klases biroja ēku Mihaila Tāla ielā 1.

Iestādītais purva ozols (Quercus palustris) ceļu uz Latviju mērojis no kokaudzētavas Vācijā. Tā augstums ir 12 metri un platums 6 metri. Šī ozola suga ir izplatīta Latvijā un tie var sasniegt 22 metru augstumu, tā lapojums ir tradicionāli zaļš, savukārt rudenī tas iekrāsojas no sarkana līdz sarkanbrūnam.

“Ozols ir nozīmīga teritorijas labiekārtojama projekta daļa, tieši tādēļ izvēlējāmies tā stādīšanai dienu, kas Latvijai un mums ir īpaši nozīmīga. Arī vietai ir nozīme, jo New Hanza veidojam tā, lai ikviens tajā justos piederīgs – strādājot, dzīvojot un atpūšoties. Tikpat svarīgas kā ielas un ēkas ir arī telpa starp tām ar pārdomātu un funkcionālu labiekārtojumu,” atzīmē Edgars Milūns, Pillar Capital, AS valdes priekšsēdētājs.

Industriālās ēkas pārbūvējot par loft tipa mājokļiem, Mūkusalas ielā Daugavas krastā ar bankas Citadele finansējumu tapis projekts Promenāde.

Turpinot Mūkusalas ielas teritorijas attīstību, projekta Promenāde ietvaros, divas industriālās ēkas pārveidojot par dzīvojamām, izvietoti 106 dzīvošanai pilnībā gatavi apartamenti. Abas ēkas ir nodotas ekspluatācijā. Kopējās attīstītāja investīcijas projekta Promenāde attīstībā ir vairāk nekā 10 miljoni eiro, no kuriem 3,7 miljoni eiro ir bankas Citadele sniegtais finansējums.

Projekta attīstītāja SIA «Baltlains» pārstāve Laima Paševica – Eglīte: «Redzam, ka mājokļu tirgu lielā mērā nosaka mileniāļi, kas pašreiz ir viena no lielākajām ekonomiski aktīvajām sabiedrības daļām. Šī paaudze iecienījusi dzīvi stilīgā vietā pilsētas centrā un ar augstu attīstības potenciālu. Viņus vairāk interesē samērā neliela mājokļu kvadratūra. Tāpat lielu interesi par dzīvokļu iegādi redzam no investoru puses, kuri dzīvokļus pērk, lai izīrētu – pēc tiem ir liels pieprasījums mājokļu īres tirgū.»

Noslēdzot nozīmīgu būvdarbu posmu un jumta korē paceļot tradicionālo ozollapu vainagu, nosvinēti spāru svētki topošajai promenādei starp tirdzniecības centriem “Spice” un “Spice Home”.

Promenādes būvniecība, kurā investēti 800 000 eiro, tika uzsākta šī gada maijā un būvniecības darbus plānots noslēgt šī gada septembra beigās.

“Promenādes tapšana mums ir svarīgs notikums, un ar lielu nepacietību gaidām atklāšanu šī gada novembrī. Mūsu mērķis bija radīt patīkamu un iedvesmojošu vidi mūsu klientiem un tagad, kad ir pabeigti visi smagākie darbi, un topošā promenāde ir ieguvusi kopskata veidolu, redzam, ka mērķi esam sasnieguši. Vēlos pateikt paldies būvnieku komandai, arhitektiem, projektētājiem un būvuzraugiem,” teica Artis Teibe, tirdzniecības centra "Spice" un “Spice Home” apsaimniekošanas un attīstības vadītājs.

Promenādes būvniecībā un labiekārtojumā izmantoti ilgtspējīgi risinājumi un tās pārdomātā arhitektūra uzlabos vidi pie tirdzniecības centriem, padarot pārvietošanos starp abiem centriem ērtāku, patīkamāku un drošāku.

Nozares veiktie aprēķini liecina, ka jaunu etiķešu izstrāde vienam produktam varētu izmaksāt no 15 000 līdz 90 000 eiro, taču kopējās izmaksas, lai pielāgotos jaunajām prasībām, noteikti būs lielākās, sacīja Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols, komentējot valdībā apstiprināto alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanas regulējumu.

Viņš skaidroja, ka valdībā apstiprinātie ierobežojumi ražotājiem un tirgotājiem uzliek birokrātisku slogu, kas asociācijas ieskatā nesniegs būtiskas izmaiņas iedzīvotāju paradumu maiņai. Vītols pauda, ka kopumā sabiedrība ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā alkoholiskos dzērienus lieto atbildīgāk, nekā tas tika darīts pirms desmit gadiem, ko nav ietekmējusi ierobežojumu noteikšana.

Komentējot regulējuma nepilnības, Vītols uzskaitīja, ka valdības apstiprinātajos grozījumos nav ietverts konkrēts izvērtējumu kopums, kas ļautu pēc kāda laika secināt, vai ierobežojumi ir ko mainījuši vai nē. "Ja ierobežojumi bijuši neefektīvi un noteiktie rezultāti nav sasniegti, tad ierobežojumus vajadzētu atcelt vai transformēt, un tas būtu šobrīd skaidri likumā jānosaka," piebilda LANA izpilddirektors.

Finanšu ministrijas (FM) rosinājums vēl straujāk celt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem Latvijas alkohola nozarei ir katastrofa, pauda Latvijas alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols.

Vītols uzsvēra, FM piedāvājums atgādina vēsturisko pieredzi, kad laikā no 2008. līdz 2011.gadam alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likme Latvijā pieauga par 41%, kā dēļ alkohola legālie pārdošanas apjomi samazinājās par 44% un akcīzes ieņēmumi saruka par 16% jeb 16 miljoniem eiro.

«Priekšlikums tapa strauji, lielā paātrinājumā, un tajā nav pieminēti visu alkoholisko dzērienu veidi, kā piemēram, vīni un starpprodukti. Minēti tikai pārējie alkoholiskie dzērieni un alus, līdz ar to piedāvājums izskatās ļoti nekvalitatīvs un nepilnīgs. Vērtējot tā ietekmi uz alkohola nozari, efekts ir katastrofāls - 35% akcīzes nodokļa kāpums divos gados, viennozīmīgi nozīmē, ka mēs būsim lielā mīnusā,» teica Vītols.

Nodokļu reformas ieviešanas rezultātā no šā gada 1. marta jūtami pieaugs cena grādīgajiem dzērieniem, brīdina Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA). Alkohola tirgotāji un ražotāji brīdina par potenciālo nelegālā tirgus uzplaukumu, kas var vitāli iespaidot Latvijas iedzīvotāju veselību un pat dzīvību.

«Par alkoholisko dzērienu cenu pieaugumu tiek runāts arvien aktīvāk, tādēļ retajam būs paslīdējis garām fakts, ka, cerot iegūt papildus ienākumus valsts budžetā, strauji palielināta alkohola akcīzes likme. Šīs izmaiņas uzskatām kā ļoti lielu risku nelegālā alkohola tirdzniecības uzplaukumam Latvijā, pircējiem ar zemākiem ieņēmumiem meklējot citas dzērienu iegādes iespējas,» potenciālo situāciju komentē LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.

Vislielākais cenu pieaugums gaidāms grādīgā alkohola (ap 40% grādu) dzērieniem – litra pudeles cena varētu paaugstināties par aptuveni 1,5 eiro. Vīna cena palielināsies par nepilniem 15 centiem uz vīna pudeli. Alus cena 0,5 litru pudelei palielināsies par aptuveni 0,10 eiro. Dzērieniem, kuru stiprums mērāms no 15 līdz 22 grādiem, cena pieaugs par 0,25 eiro 0,75 litru tilpuma dzērieniem.

Alkoholisko dzērienu cenas šogad Latvijā var kāpt vēl lielākā mērā, nekā augs akcīzes nodoklis, pieļāva Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols.

Viņš norādīja, ka saskaņā ar LANA prognozēm tuvākā pusgada laikā Latvijā gaidāms ievērojams cenu pieaugums alkoholisko dzērienu segmentā, kas galvenokārt saistīts ar alkohola akcīzes nodokļa kāpumu no šā gada 1.marta un mazumtirgotāju apjoma atlaides palielinājumu uz akcīzes nodokļa rēķina.

Vītols skaidroja, ka aptuveni 70% no grādīgo dzērienu cenas veido akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis. Akcīzes nodokļa kāpuma dēļ šogad jau tā jūtami pieaugs alkohola cenas, piemēram, 40 grādus stipra alkoholiska dzēriena viena litra pudeles cena šī iemesla dēļ augs vismaz par vienu eiro. Taču alkohola cenas vēl straujāk varētu kāpt saistībā ar to, ka vairumtirgotāji cels paša produkta sākumcenu, ko sekmēs mazumtirgotāju apjoma atlaides pieaugums uz akcīzes nodokļa rēķina, ko aprēķina no produkta pamatcenas un no pieaugošā akcīzes nodokļa. «Alkoholisko dzērienu »plaukta cena«, ko redzēs patērētāji, varētu pieaugt jūtami vairāk nekā par vienu eiro,» iepriekš minēto rezumēja Vītols.

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Mūsdienās nav iedomājams nopietns uzņēmums vai jebkuras jomas iestāde, kur lielākā daļa ikdienas procesu netiktu vadīti ar tehnoloģijām. Turklāt tehnoloģiju attīstība pēdējās desmitgadēs šo iespēju ir padarījusi neskaitāmas reizes lētāku un līdz ar to arī pieejamāku gan cenas, gan piedāvājuma ziņā.

Nenoliedzams tehnoloģiju jomas līderis ir Apple, kura ražotās tehnoloģijas un dažādām vajadzībām izstrādātie programmnodrošinājumi aizvien vairāk gan padara vieglāku un vienkāršāku ikdienas procesu vadīšanu biznesā un valsts sektorā, tostarp arī zinātniskajā un studiju darba procesā augstskolās.

Arī Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) ir iegādājusies 16 Apple iMAC, lai aprīkotu LLU Informācijas tehnoloģiju fakultātes datorklasi studentu apmācību vajadzībām, kā arī divus Macbook Pro pasneidzējiem, stāsta LLU Informācijas Tehnoloģiju fakultātes dekāns, inženierzinātņu doktors Gatis Vītols.

Vislielākais vidējās dzīvokļu viena kvadrātmetra cenas pieaugums Rīgas mikrorajonos kopš 2014.gada sākuma konstatēts Ķengaragā – par 9,8%, Imantā – 5,7% un Āgenskalnā – par 5,6%, liecina jaunākais Arco Real Estate apskats.

Šā gada janvārī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenu līmenis, salīdzinot ar pērn decembrī konstatēto, saglabājās nemainīgs: vidējā sērijveida dzīvokļu cena janvārī palika 637 EUR/m² pozīcijā.

Tomēr kopš 2014. gada janvāra sērijveida dzīvokļu cenas pieauga par 3,2 %.

Pēc pērnā gada decembrī piedzīvotās aktivitātes samazināšanās, kas skaidrojama ar gada nogalē svētkiem un brīvdienām, janvārī sērijveida tirgus aktivitāte atjaunojās. Piedāvājumu skaits, salīdzinot ar decembri, palielinājās par 12,5%, bet lielākajos Rīgas mikrorajonos – par 10,8%.

Janvārī cenu paaugstināšanās novērota lielākajā daļā mikrorajonu, bet samazināšanās konstatēta vien atsevišķos rajonos. Gan 2013. gadā, gan 2014. gadā, gan šā gada sākumā vislielākā cenu līmeņa paaugstināšanās konstatēta Ķengaragā. Kopš 2013. gada cenas šajā rajonā augušas [ar 15,3% līdz 597 eiro, kas uzskatāms par augstu rādītāju. Tāpat paredzams, ka cenu paaugstināšanās Ķengaragā varētu turpināties ierobežotā piedāvājuma dēļ.

Paplašinot darbību Latvijā, budžeta klases sporta klubu ķēde Lemon Gym šā gada rudenī Rīgā atvērs savu trešo sporta klubu, kurā tiks investēti ap 500 tūkstošiem eiro, informē kompānijas pārstāvji.

Trešais Lemon Gym klubs atradīsies Ķengaragā, Maskavas ielā 264, tirdzniecības centra Ščecina telpās.

Kā ziņots iepriekš, pateicoties labvēlīgajai tirgus situācijai, līdz 2016. gada beigām Rīgā kopumā tiks atklāti četri Lemon Gym sporta klubi.

Lemon Gym ir pirmā budžeta klases sporta klubu ķēde Baltijā, kas savas durvis Latvijā vēra 2016. gada janvārī. Šobrīd Rīgā darbojas divi Lemon Gym klubi.

Jaunais sporta klubs būs aptuveni 900 m2 plašs un tajā, atbilstoši Lemon Gym sporta klubu konceptam, tiks piedāvāti vairāk nekā 70 Life Fitness trenažieri, kā arī bezmaksas wi-fi tīkls un bezmaksas stāvvieta, kas tiks paplašināta.

Vērojot, cik kopumā pasīvi Latvijā un Baltijā ir patērētāji, Igaunijas piemērs, skaļi un apjomīgi protestējot pret nepārdomātu valsts nodokļu politiku attiecībā uz akcīzes nodokli alkoholam, ir pārsteidzošs, vērtē Dāvis Vītols, Latvijas alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors.

Igauņu iecerētā protesta vieta ir Latvija, lai gan tieši nodokļi Igaunijā ir rosinātās aktivitātes pamats – tā viņi skaidri parāda, ka došanās iepirkties uz Latviju turpināsies, saka Vītols. Igaunijas valdības lēmums turpināt akcīzes nodokļa pieaugumu, ņemot vērā, ka pirmajos 11 mēnešos kaimiņvalsts budžetā ieņēmumi no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem bija par 19% mazāki nekā pērn, jāņem vērā fakts, ka šogad tika atkārtoti palielināts akcīzes nodoklis alkoholam par 10%. Tomēr Latvijas gadījumā tas veicina pārrobežu tirdzniecību un papildinājumu mūsu valsts finansēm – no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem Latvija šogad ir ieņēmusi par 27 milj. eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā.

Ņemot vērā Igaunijas parlamenta lēmumu 2019. un 2020.gadā necelt akcīzes nodokļa likmi alkoholam, arī Latvijai vajadzētu rīkoties līdzīgi, jo pretējā gadījumā ieņēmumi valsts budžetā var samazināties par 40-45 miljoniem eiro, aģentūru LETA sacīja Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols.

Viņš norādīja, ka šogad alkohola tirdzniecības apmēri Latvijā palielinājās pateicoties aktīvai tirdzniecībai Igaunijas pierobežā. «Lai arī pašreizējie rādītāji ir pozitīvi, jau tagad jāapzinās, ka šis tirgus ir sasniedzis virsotni. Ja nākamgad Latvijā tiks palielināts akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem, Igaunijas pierobežā tirdzniecība piedzīvos spējīgu kritumu un Latvijas valsts budžetam ies secen vairāki miljoni eiro,» teica Vītols.

Tāpat viņš atzīmēja, ka Igaunijas deputāti ir rīkojušies saprātīgi, apstādinot tālāku akcīzes nodokļa likmes kāpumu, un līdzīgi vajadzētu rīkoties arī Latvijas varas iestādēm, lai saglabātu ienākumu plūsmu no alkohola tirdzniecības pierobežā.