Bagātākās valstīs cilvēki ir vidēji laimīgāki; vienlaikus ir svarīgi izvērtēt, kā turība tiek pārvērsta labklājībā.

Tā uzsver Meiks Vikings (Meik Wiking), Dānijā bāzētā laimes izpētes institūta The Happiness Research Institute vadītājs un grāmatu The Little Book of Hygge, The Little Book of Lykke, The Art of Making Memories un The Key to Happiness autors. Uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem ir vērts pievērst uzmanību darbinieku labsajūtai, jo laimīgāki darbinieki ir produktīvāki, radoši, mazāk dienu pavada slimojot. Vairāk par laimi un laimīgu darbinieku lomu biznesā un valsts attīstībā M. Vikings stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Jūs esat The Happiness Research Institute vadītājs. Kā jūs definējat laimi un kā to pētāt institūtā?

Mums ir plašs skatījums par to, kas ir laime. Tā var būt gan tas, kā cilvēks piedzīvo savu dzīvi kopumā un cik apmierināts ir, gan arī saistīta ar to, kādas emocijas pieredz. Mēs cenšamies to sadalīt un skatīties uz dažādām dimensijām, komponentēm, bet esam ieinteresēti tajā, kā cilvēki pieredz savu dzīvi, cik laimīgi viņi ir. Veidojot pētījumus, mums patīk sekot līdzi cilvēkiem laika gaitā, piemēram, es varētu sekot desmit tūkstošiem cilvēku Rīgā nākamos desmit gadus un skatīties, vai viņi tiek paaugstināti darbā, atlaisti, apprecas, izšķiras, kā tas ietekmē viņu laimes līmeni.

1.89 miljardi. Tik daudz mājas lapas pēc jaunākajiem datiem ir pieejamas interneta vidē, no kurām katra cīnās par vienu un to pašu - cilvēku uzmanību. Tas uzņēmumu vadītājiem liek uzdot pamatotu jautājumu: vai ir vērts ieguldīt laiku, lai biznesam izveidotu profesionālu mājas lapu, lai pēc tam turpinātu cīnīties par apmeklējumu tik sīvas konkurences apstākļos?

Ierakstot Google, vai uzņēmumam ir nepieciešama mājas lapa, atbilde ir nešaubīgs ''jā''. Iemesli tiek minēti dažādi, bet gavenais arguments - atsakoties no mājas lapas, uzņēmums paliek zaudētājos, jo mūsdienās tā nozīmē vairāk par digitālo ziņojumu dēli. Mājas lapas ir kļuvušas arī par uzņēmumu vizītkarti, komunikācijas kanālu un peļņas avotu.

Ir pagājis tas laiks, kad mājas lapas izveide bija laikietilpīgs un dārgs process, ko mazi uzņēmumi nevarēja atļauties. Ja savulaik par mājas lapas izveidi dažs labs uzņēmums šķīrās no vairākiem tūkstošiem, tad šodien cenas svārstās no nulles līdz pāris desmitiem eiro.

Pieņemamās izmaksas ļauj dažāda lieluma uzņēmumiem veidot savas mājas lapas un interneta veikalus, tomēr globāli tikai aptveni puse uzņēmumu to ir izdarījuši. Lūk, ko otra puse un tu zaudē, atsakoties no savas mājas lapas:

Investora un projektu attīstītāja NCH pieredze, realizējot studentu mitekļu (student housing) projektus ārvalstīs, kur šis nekustamā īpašuma alternatīvo ieguldījumu segments pēdējo gadu laikā audzis ļoti strauji, liek secināt, ka arī Latvijā (pirmkārt Rīgā) studentu tipa – mazu, ekonomisku (13-25 m² platībā) dzīvokļu projekti varētu būt ļoti perspektīvs ieguldījumu veids, sasniedzot 8-12 % investīciju atdevi.

Kārļa Cerbuļa vadītais uzņēmums Nordic House ražotnē Latvijā ražo koka moduļus ēkām, kuri tiek nogādāti Anglijā un no tiem NCH būvē studentu mitekļus, kuri pieder uzņēmumam un kurus apsaimnieko sadarbībā ar lielāko operatoru Lielbritānijā – kompāniju CRM.

NCH šos ieguldījumus Lielbritānijā sāka pirms trim gadiem, kad 2013. gadā Plimutā studentiem tika uzbūvēts sešu stāvu nams ar 89 istabiņām gandrīz 3000 m² kopējā platībā. Liverpūlē ir tapušas gandrīz 400 istabiņas vairāk nekā 7000 m² kopplatībā. NCH kopā četros student housing projektos izveidojis 550 istabiņas, bet jaunākajā projektā, kas top Belfāstā, ir paredzēta 14 stāvu ēka ar vairāk nekā 700 studentu istabiņām.

ASV prezidents Donalds Tramps bija palīdzējis saviem vecākiem izvairīties no nodokļu maksāšanas miljoniem ASV dolāru apmērā, kā arī bija saņēmis vairāk naudas no sava tēva nekustamo īpašumu impērijas, nekā bija apgalvojis, otrdien ziņoja laikraksts «The New York Times».

Tramps «deviņdesmitajos gados piedalījās šaubīgās nodokļu shēmās, tai skaitā tiešas krāpniecības gadījumos, kas ievērojami palielināja bagātību, ko viņš saņēma no saviem vecākiem», apgalvoja laikraksts.

Tramps daudzkārt ir sacījis, ka viņš, veidojot savu bagātību, esot saņēmis maz palīdzības no sava tēva – Ņujorkas nekustamo īpašumu attīstītāja Freda Trampa.

Laikraksts tomēr konstatējis, ka tā nav patiesība, pamatīgi izpētot plašu nodokļu deklarāciju un konfidenciālu datu klāstu.

«The New York Times» rakstīja, ka Tramps no sava tēva darbības nekustamo īpašumu jomā saņēmis summu, kas ir ekvivalenta 413 miljoniem ASV dolāru mūsdienu naudā.

«Trīs gadu vecumā Tramps pelnīja 200 000 dolāru gadā mūsdienu naudā no sava tēva impērijas. Astoņu gadu vecumā viņš bija miljonārs,» ziņoja laikraksts.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Baušķenieks Elans Ozoliņš savulaik, nepabeidzis vidusskolu, devies uz Angliju meklēt laimi. Vienistabas dzīvokļa šaurība nomainīta pret divstāvu mājas plašumiem, strādnieka darbs fabrikā aizstāts ar slavenas kafejnīcas darba organizatora amatu. Dzīve Anglijā mainījusi Elana domāšanu, attieksmi pret apkārt notiekošo, un galvenais – viņš ir atguvis mīlestību pret Latviju, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Sarunas sākumā 24 gadus vecais puisis atzīstas: «Vidusskolas gados bezrūpīgi dzīvoju vienai dienai, nedomāju par nākotni. Pamatīgi apdedzinājos, bet ārzemēs gūtā pieredze mainīja manu pasaules uztveri un atvēra acis. Esmu sapratis – Latvijā ir viss, lai būtu laimīgs.»

Baušķenieks devies uz Plimutu Anglijā, kur strādājis viņa brālēns. Pirmie iespaidi bijuši labi – pilsēta skaista, cilvēki laipni un smaidīgi, bet drīz vien ilūzija par sapņu zemi izgaisusi. Puisis kopā ar četriem cilvēkiem dzīvojis vienistabas dzīvoklī. Vietas pieticis vien četriem matračiem. Devies uz aģentūru lūkot darbu.

Sākumā puisis pie līnijas pārbaudījis pīrāgu kvalitāti. Darbs ritējis naktīs, 12 stundas aizvadītas stāvot, mugura svilusi kā ugunīs. «Aģentūras piedāvā sliktāko darbu, ko paši angļi nedarīs,» atmiņās kavējas baušķenieks.

Agrāk, lai uzņēmums veiksmīgi pārdotu savu preci, pietika ar labu kvalitāti, adekvātu cenu un lielisku apkalpošanu. Vēlāk, palielinoties konkurencei, šīm īpašībām bija jāpievieno reklāma drukātajos vai elektroniskajos medijos. Taču līdz ar tehnoloģiju ārkārtīgi straujo attīstību iepriekšminētajām īpašībām un aktivitātēm šodien veiksmīgs uzņēmums nav iedomājams bez savas vairāk vai mazāk aktīvas mājas lapas, uzsver kompānijas SIA S.P.Q.R. izpilddirektors un arī īpašnieks Zigmārs Ronis.

«Tomēr aizvien mainīgajā pasaulē vairs nepietiek arī ar labu un atraktīvu mājas lapu. Sevišķi, ja savu darbību plānojat izvērst ne tikai Latvijā, bet arī ārpus mūsu valsts robežām. Interneta iespējas, šķiet, šodien ir bezgalīgas. Tikpat bezgalīgas ir arī iespējas sastapt desmitiem, simtiem un pat tūkstošiem konkurentu virtuālajā pasaulē. Taču šeit cīņa par klientu vairs neaprobežojas tikai ar kvalitāti un cenu. Aizvien lielāku nozīmi šajā kaujas laukā aizņem cīņa par pirmajām vietām Google meklēšanas sistēmā,» norāda Z.Ronis.

Aizvien lielāks skaits cilvēku sev interesējošās preces vai pakalpojumu pārdevējus meklē dažādās interneta meklēšanas sistēmās. Latvijā un arī Eiropā populārākā ir Google, kurā ievadot atslēgas vārdus, cilvēks ļoti īsā laikā atrod daudz un dažādus pārdevējus. «Taču ir kāda nianse, kas šajā sistēmā būtiski maina pārdevēju pozīcijas – jūs personiski virtuālajā vidē nekādi nespējat ietekmēt pircēja izvēli par labu sev, ja neatrodaties vismaz pirmajā desmitniekā. Šodienas cilvēkam nav laika atvērt un izpētīt 20, 30 vai vairāk uzņēmumu mājas lapas. Pārsvarā šī izpēte caur Google beidzas pie pirmā divdesmitnieka. Ja neesat šajā skaitā, tad varat uzskatīt, ka priekš konkrētā klienta neeksistējat vispār,» pauž Z.Ronis.

Pasaules lielākais uzņēmums patentbrīvo medikamentu jomā – Izraēlas zāļu ražotājs Teva Pharmaceutical - noslēdzis līgumu par kompānijas Allergan Generics iegādi, raksta MarketWatch.

Darījuma summa sasniedz 40,5 miljardus ASV dolāru.

Teva patlaban ir līderis patentbrīvo medikamentu tirdzniecībā, un tā tirgus vērtība ir aptuveni 60 miljardi dolāru. Šis darījums pastiprinās kompānijas stratēģiju patentbrīvo medikamentu jomā, norāda uzņēmuma pārstāvji.

Kompānija iepriekš lūkojās arī uz patentbrīvā zāļu ražotāja Mylan iegādi, taču pēc šodienas paziņojuma šie plāni ir atlikti.

Pēc paziņojuma Teva akciju cena pakāpās par 12%, Allergan Generics – par 5,5%, bet Mylan – saruka par 12%.

Allergan saņems 33,75 miljardus dolāru naudā un Teva akcijas 6,75 miljardu dolāru vērtībā, kas ir nepilni 10% no kopējā uzņēmuma akciju apjoma.

Anglijā, Skotijā un Velsā no pirmdienas ievērojami atviegloti ierobežojumi, kas noteikti cīņā ar Covid-19, un restorāni un krogi atkal drīkst uzņemt klientus iekštelpās.

Anglijā un Velsā pirmo reizi pēc vairāku mēnešu pārtraukuma bāri un restorāni drīkst uzņemt klientus iekštelpās, bet Skotijā, kur tas jau bija atļauts, bāri un restorāni atkal drīkst pārdot klientiem alkoholu iekštelpās.

Paplašinātas arī cilvēku socializēšanās iespējas. Anglijā iekštelpās atļauts pulcēties līdz sešiem cilvēkiem jeb divām mājsaimniecībām, bet ārpus telpām maksimālais atļautais cilvēku skaits ir 30.

Lielbritānijā cilvēkiem ilgu laiku tika rekomendēts netikties ar citiem cilvēkiem ārpus savas ģimenes vai tuvāko cilvēku loka. Tagad Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons ieteica tautiešiem pašiem pieņemt informētus lēmumus un būt piesardzīgiem, apskaujot tuviniekus.

Latvijā biznesu uzsāku pirms četriem gadiem, un zināju, ka nepalikšu tikai Latvijā - uzreiz nodibināju uzņēmumu Anglijā, jaunākajā Citadele Index prezentācijā sacīja grezno bērnu apģērbu zīmola Lazy Francis īpašniece un dizainere Olga Krūze.

«Es zinu, ka mūsu ir tik, cik ir, taču nepiekrītu, ka mums būtu kāda citāda pirktspēja. Tāpat kā šeit, arī citās valstīts ir sabiedrības slāņi, ir cilvēki, kas labi pelna un tādi, kas pelna ne tik labi,» viņa uzsver. .

«Jāteic gan, ka sadarbība ar bankām man daudz vieglāk veidojas Anglijā un, ja ir vajadzīgs kredīts, tad kārtoju to tur. Konkrēts piemērs, apgrozāmajiem līdzekļiem lūdzu 50 000 eiro kredītu 3 bankās Latvijā. Visas trīs to atteicās dot bez ķīlas. Savukārt Anglijā tikai paskatoties manu kredītvēsturi es kredītu bez ķīlas saņēmu, turklāt lielāku nekā tie 50000. Tur arī tā atšķirība, ka ar bankām ārzemēs ir vieglāk strādāt,» viņa piebilst.

Anglijā no nākamās nedēļas tiks atcelta lielākā daļa ierobežojumu, kas noteikti cīņā ar Covid-19, trešdien paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

Cilvēkiem vairs nebūs jāvalkā maskas iekštelpās, jāstrādā no mājām un jāuzrāda pierādījums par vakcinēšanos pret Covid-19, lai iekļūtu sabiedriskās vietās, piemēram, naktsklubos, parlamentā paziņoja Džonsons.

Premjers norādīja, ka, pateicoties balstvakcinācijas kampaņai, Anglijā iespējams atgriezties pie plāna A, pārtraucot ierobežojumus, ko paredz plāns B.

Pagājušajā mēnesī Anglija pārslēdzās uz plānu B, lai ierobežotu lipīgākā koronavīrusa omikrona paveida izplatīšanos.

Taču Džonsons sastapās ar lielu pretestību savā partijā, daudziem konservatīvo kolēģiem uzskatot plāna B ierobežojumus par pārmērīgiem.

Ierobežojumu atvieglošana tiek uzskatīta par piekāpšanos kritiķiem, ko sadusmojušas ziņas, ka pats Džonsons un viņa darbinieki pārkāpuši karantīnas noteikumus, rīkojot ballītes Dauningstrītā.

Termins gudrās mājas zināms jau daudzus gadus. Tomēr pirmsākumos tas šķita vidusmēra cilvēkiem tāls, dārgs un šķietami nesasniedzams tehnoloģisks jauninājums, ko lietoja vai nu turīgi cilvēki, vai tehnoloģiju entuziasti. Bet laiks ir gājis uz priekšu, un lietas ir mainījušās. Tagad par gudrajām mājām var runāt ne vien ekskluzīvās villās Nicā, bet arī Madonā, Skultē un Limbažos – gan privātmājā, gan divistabu dzīvoklī. Kas ir gudrās mājas, un ko par tām būtu vērts zināt ikvienam mūsdienīgam cilvēkam?

Uzreiz jāmin, ka ir divu veidu gudrās mājas. Viens veids ir tās, kuru risinājumos uzsvars likts uz taupīšanu. Tie ir risinājumi, kas ļauj ietaupīt enerģiju, veikt patērētās enerģijas uzskaiti, analīzi un, vadoties pēc tā, veikt optimizāciju, kā arī papildus nodrošina klimata komfortu un ļauj vadīt, kontrolēt apgaismojumu, gaisa temperatūru utt. Šādus risinājumus mēs vairāk saprotam kā Building Managment Systems (BMS) jeb ēku vadības sistēmu. Tie ir risinājumi maksimāli efektīvai ēku ekspluatācijai un energoresursu ekonomijai un ietver vairāku inženiertehnisko sistēmu integrāciju. Tātad – tas ir veids, kā ēkas lietotāju dzīvi padarīt komfortablu un apsaimniekotājiem ļaut efektīvi un ekonomiski pārvaldīt ēkas. Šo sistēmu uzstāda galvenokārt lielākās ēkās – komercobjektos, birojos, skolās utt., un tā jau šobrīd ir gana populāra pasaulē un Latvijā.

Atgriezies dzimtajā Aizputē, Edgars Balodis pirms trim gadiem izveidoja savu galdniecību SIA Oriģināls un nu jau plāno logu un durvju ražotnes atvēršanu

Bērnībā Edgars daudz laika pavadīja tēva nelielajā galdnieka darbnīciņā ar ēvelsolu un citiem instrumentiem. Ķimerējās, pat neaizdomājoties, ka ar šo profesiju kādreiz varētu saistīt savu nākotni. Pēc devītās klases beigšanas, bara instinkta vadīts, gandrīz aizgāja līdzi draugiem apgūt būvnieka profesiju. Taču tēvs iedeva palasīt avīžrakstus par Rīgas Amatniecības vidusskolu. Vēl piebilda – izmācoties par galdnieku, jebkurā brīdī varēsi kļūt būvnieks. Otrādi būs daudz sarežģītāk. «Devītā klase ir grūts periods, jo daudz saprašanas vēl nav, bet nākotnes ceļš jau jāizvēlas,» secina Edgars. Viņš paklausīja tēva padomam. Par skolu saka tikai labākos vārdus. Mācību laiks bija lielisks, un būtiski uzlabojās sekmes. «Puikām, kuri sportoja, pamatskola nebija nekāda utopija, bet te ļāva noticēt sev, saviem spēkiem. Kad ar interesi mācies, ir pavisam cita atdeve,» Edgars pārliecinājies.

Biznesa veiksmes pamatā ir nebaidīšanās uzstādīt arvien augstākus mērķus, kā arī uzņēmuma darbinieku savstarpējā cieņa un uzticēšanās, domā SIA ACO Nordic Latvia vadītājs Raimonds Stumburs.

Sapņi ir nevis tie, kurus mēs redzam guļot, bet gan tie, kas neļauj mums aizmigt, spriež R. Stumburs. Ja uzņēmuma vadītājam ir kāda laba ideja, to vajag īstenot, un nav svarīgi – tā ir diena vai nakts, brīvdiena vai darba diena, jo, ja tev patiešām patīk tavs darbs, tas kļūst par neatņemamu dzīves sastāvdaļu, kas nenogurdina, secina Aco Nordic Latvia vadītājs.

Iet vectēva pēdās

Es piedzimu ģimenē ar piemājas saimniecību, kas bija mana tēva sirdslieta, stāsta R. Stumburs. “Lai gan tas nebija ļoti ienesīgs bizness, tas bija tēva dzīves aicinājums, ko viņš bija nolēmis attīstīt arī kā stabilu ienākumu avotu. Ganāmpulks, lai arī neliels, prasīja atbildību no visiem ģimenes locekļiem – pārnākot mājās no darbiem un skolas, visi bijām daļa no šīs saimniecības. Bērnībā man nācās daudz palīdzēt lauku darbos – pļāvu zāli, gatavoju sienu, kā arī vadīju traktortehniku un darīju citus darbus. Lai arī bija grūti, tomēr vēlāk tas man deva pārliecību, ka esmu spēcīgs un varu izdarīt gandrīz jebko,” atminas R. Stumburs.

Divi čakli Kurmenes jaunieši — Aiga Dreimane un Aivis Siliņš — izstrādājuši biznesa ideju, kas cilvēkiem ļauj ietaupīt laiku un naudu. Uzņēmums Gatavo pats piedāvā produktu piegādi mājās kopā ar gardas maltītes recepti, otrdien vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Fragments no intervijas

Kā radās uzņēmuma Gatavo pats ideja?

Mūsu uzņēmuma idejas pamats radies Zviedrijā 2007. gadā. Kāda kompānija sāka ēdiena piegādi mājās, un zviedru paraugam sekoja vairākas citas valstis. Kad ar Aivi dzīvojām Anglijā, Londonā, izmantojām līdzīgu servisu. Kompānija Hello fresh ir labi zināma arī Vācijā, Francijā un Nīderlandē. Šis pakalpojums pieejams plašā teritorijā, tomēr domāju, ka Latvijas virzienā tik liels uzņēmums neraugās. Anglijā šis pakalpojums mums ļoti patika, tādēļ atgriežoties nolēmām ko līdzīgu ieviest pie mums. Izmantojot pārtikas piegādi mājās, sapratām, ka ietaupām ne tikai laiku, bet arī naudu. Šādi iepērkoties, cilvēks izvairās no kārdinājuma, kas pircējus sagaida veikalā, un nerodas lieki tēriņi. Patērētājs nespēj atturēties pirkt akcijas preces, piemēram, četras rīsu pakas par vienas cenu. Pirkšanas brīdī tas šķiet ekonomiski izdevīgi, tomēr, atgriežoties mājās, viņš saprot, ka nu būs «jāsēž» uz rīsu diētas.

Pensionāri Vilma un Jānis Pērkoni Rucavas novada Papē cer mazbērniem sarūpēt sapni gluži kā dziesmā – dārziņu, kur nesāpēs sirds. Pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā no tēva hektāriem V. Pērkone nolēmusi paturēt vien 0,64 hektāru lielu gabaliņu netālu no kāpām Priediengalā. Tagad mazdēli gatavi tur vasaras namiņus celt, tikai neraža - pār dzimto zemi zaļa «sērga» - Papes dabas parks, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Papes Priediengals reiz bijis biezi apdzīvots, tagad latviešu ģimenes te uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas. Braucot uz Pērkonu mantoto nogabalu, Kursas Laiks pamanījis savulaik slavenā luterāņu mācītāja Sigurda Sproģa dzimtās mājas. To pussabrukušais siluets liecina par Papes Priediengala ļaužu aiziešanu. Tomēr vecā apbūve paliek mazākumā. Visapkārt atpūtas kompleksi ar uzrakstiem «Privati valda», dažviet mazākiem burtiem «Privātīpašums». Dzīve Papes Priediengalā nav apstājusies, jo sevišķi vasarās, kad korporatīvo pasākumu netrūkst un atpūtnieki no kaimiņzemes Lietuvas plūst straumē.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Jūrmalas pilsētas Bāriņtiesa par decembrī aizsaulē aizgājušā zāļu ražotāja AS Olainfarm lielākā īpašnieka Valērija Maligina mantojuma aizgādni iecēlusi viņa vecāko meitu Irinu Maliginu, aģentūru LETA informēja Maliginas pārstāvji.

Izvērtējot uzņēmēja vecākās meitas kandidatūru, tiesa, sākot no šā gada 6.februāra, iecēlusi viņu par tēva mantojuma aizgādni. Atbilstoši likumam, mantojuma lietā ieinteresētās personas var pieprasīt mantojuma aizgādnību, lai nodrošinātu tā pārvaldību un vērtības saglabāšanu līdz brīdim, kad mantojums nonāk īpašumā mantiniekiem. Bāriņtiesa uzrauga aizgādņa rīcību aizgādņa pienākumu izpildē.

Maligina uzsvēra, ka viņai kā tēva mantojuma aizgādnei uzticēta liela atbildība, ko viņa ir gatava uzņemties, godprātīgi pildot aizgādņa pienākumus un rūpējoties par mantojuma vērtības saglabāšanu visu mantinieku interesēs. «Kā aizgādne īstenošu akcionāru tiesības un nodrošināšu nepieciešamo lēmumu pieņemšanu AS "Olainfarm" un citos uzņēmumos, lai esošās vadības komandas varētu turpināt iesākto un īstenot jau iepriekš apstiprinātos attīstības plānus,» sacīja aizsaulē aizgājušā uzņēmēja meita.

Cīņu mākslas meistara un aktiera Brūsa Lī meitas pārvaldītā kompānija "Bruce Lee Enterprises" iesūdzējusi tiesā Ķīnas ātrās ēdināšanas restorānu tīklu "Kungfu Catering Management" par viņas tēva attēla neatļautu izmantošanu tīkla logotipā.

Šenonas Lī kompānija apsūdz ēdināšanas uzņēmumu par to, ka tas 15 gadus tas izmantojis cīņu mākslas filmu zvaigznes tēlu, par to nemaksājot.

"Kungfu Catering Management" uzstāj, ka logo izmantojumu apstiprinājušas Ķīnas varasiestādes.

"Esam apjukuši, ka mūs sāk vajāt pēc tik daudziem gadiem. Mēs aktīvi iepazīstamies ar lietu un gatavojam atbildi," kompānija norādījusi Ķīnas mikroemuāru vietnē "Weibo".

Ķīnas interneta portāls "Sina.com" vēstīja, ka Šenona Lī vēlas, lai ēdināšanas uzņēmums nekavējoties izbeidz viņas tēva attēla izmantošanu, 90 dienas pēc kārtas publiski precizē, ka uzņēmumam nav nekādas saistības ar Brūsu Lī, un samaksā 210 miljonu juaņu (27 miljonu eiro) kompensāciju.

Šajās dienās mēs saņemam daudz atbalsta apliecinājumu un izturības vēlējumu no mūsu tēva Valērija Maligina draugiem, kolēģiem, paziņām un tiem, kuri saņēmuši atbalstu viņa plašās sirds un dāsnuma dēļ.

Pēc pēdējās dienās izskanējušās informācijas publiskajā telpā mums visiem sajūtas ir ļoti līdzīgas — tēvs ir pelnījis cienījamu attieksmi, nevis nomelnošanu no saviem it kā tuviem cilvēkiem.

Viņa sievas Elīnas Maliginas lēmums kavēt mantojuma procesu un prasīt testamenta atcelšanu tiesā, kā vienu no argumentiem izmantojot viņa rīcībspējas apšaubīšanu, liek uzdot jautājumus par šāda soļa patiesajiem motīviem. Kādu mērķu vadīta Elīna vēlas apšaubīt testamentu, kuru tēvs sastādījis neilgi pirms laulības noslēgšanas ar Elīnu 2016. gadā? Atbilstoši likumam Elīna Maligina kā laulātā var izprasīt neatņemamo mantojuma daļu, proti, vienu astoto daļu no mantojuma apmēra, tāpēc viņa ir vērsusies ar iesniegumu pie notāra. Tomēr, acīmredzot, ir par maz, un viņa iesniegusi prasības pieteikumu tiesā par testamenta apstrīdēšanu, tādējādi pretendējot uz daudz lielāku mantojuma daļu. Vienīgi neskaidrs paliek jautājums, kur šeit loģika, ja no vienas puses testamentu atzīst, pieprasot daļu, kas pienākas atbilstoši likumam, tomēr no otras puses — apstrīd tiesā?

4.maijā kinoteātrī Splendid Palace notiks režisores Ievas Ozoliņas dokumentālās filmas Mans tēvs baņķieris pirmizrāde. Filma ir autobiogrāfisks detektīvstāsts, kurā režisore seko līdzi sava tēva TOP Bankas prezidenta Borisa Osipova gaitām 90. gados, līdz brīdim, kad viņš 1994. gadā pazuda ar 6 miljoniem noguldītāju naudas. Visus šos gadus viņa liktenis un atrašanās vieta nebija zināma, līdz pirms trim gadiem Interpols paziņoja, ka Malaizijā pieteicies cilvēks ar tēva vārdu un personas kodu, informē filmu studija Mistrus Media.

Filmas darbība notiek mūsdienu Latvijā un Malaizijā, šķetinot 90. gadu vēstures notikumus, sākot no pirmajām kapitālisma iezīmēm līdz komercbanku uzplaukumam, apskatot TOP bankas gadījumu kā vienu no spilgtākajiem 90. gadu banku krīzes piemēriem.

Filma ir autores personīga nesenas Latvijas vēstures rekonstrukcija, aplūkojot tā laika notikumu nospiedumus cilvēku biogrāfijās un atceroties pagātnes notikumus, kuros tika ierauta viņas ģimene, kā arī autores personīgais ceļš pie tēva 20 gadus vēlāk. Tā ir režisores pirmā filma, kas drosmīgi vēsta par savu un savas ģimenes dzīvi jaunā kapitālisma apstākļos un likteņa pavērsieniem pēc tam.

Man ir ļoti žēl, ka mana tēva Valērija Maligina vārds pēdējās nedēļās publiskajā telpā izskan negatīvā kontekstā. Viņš noteikti nebūtu vēlējies, ka mūsu ģimene nokļūtu apstākļos, kad personīgais labums tiek likts augstāk par visas ģimenes interesēm. Tieši tāpēc šajā — atsevišķu ieinteresēto pušu radītās destrukcijas vairošanā — piedalīties nevēlos. Patlaban ir būtiski atsijāt svarīgo no nesvarīgā, patiesību no spekulācijām un izdomājumiem.

Man kā bāriņtiesas ieceltai mantojuma aizgādnei galvenais uzdevums ir nodrošināt mantojuma pārvaldību un vērtības saglabāšanu līdz brīdim, kad tas nonāks mantinieku īpašumā. Man rūp AS «Olainfarm» un citu tēva izveidoto uzņēmumu vērtības saglabāšana un palielināšana. Tas ir tas, ko viņš būtu vēlējies un kas ir visu iesaistīto pušu patiesajās interesēs. Tāpēc manas darbības ir un būs vērstas šajā virzienā.

AS «Olainfarm» nesen publicēja koncerna konsolidētos finanšu rezultātus, kas parāda, ka 2017. gadā uzņēmums ir sasniedzis apgrozījuma rekordu — 122 milj. eiro. Peļņa saglabājās 2016. gada līmenī, sasniedzot 11,63 milj. eiro. Gads uzņēmumam vērtējams kā labs, lai arī to ietekmēja ārēji faktori, piemēram, Krievijas rubļa svārstības gada sākumā.

Ceļotājiem, kas ierodas Anglijā no ārvalstīm, no decembra vidus būs jāpavada īsāks laiks karantīnā, ja piecas dienas pēc ierašanās viņu Covid-19 tests būs negatīvs, otrdien paziņoja Lielbritānijas valdība.

Valdība cer, ka jaunie noteikumi atdzīvinās ceļošanas industriju, sevišķi aviāciju, kas piedzīvojusi strauju ceļotāju skaita krišanos pandēmijas apkarošanai noteikto ierobežojumu dēļ.

Ceļotāji, kas ierodas Anglijā ar gaisa transportu, prāmi vai vilcienu, no 15.decembra varēs izbeigt karantīnu, ja vismaz piecas dienas pēc ierašanās veikts Covid-19 tests būs negatīvs.

Pašlaik tiem, kas ierodas Anglijā, ir jāpavada pašizolācijā 14 dienas.

Pasažieriem vajadzēs iepriekš rezervēt privātu pārbaudi un karantīnu. Tiem, kas izvēlēsies neiziet testu, būs jāievēro divu nedēļu karantīna.

"Mūsu jaunā testēšanas stratēģija ļaus mums ceļot brīvāk, tikties ar mīļajiem un sekmēt starptautisko biznesu," sacīja transporta ministrs Grānts Šapss.

Restorāns nav loģistikas kompānija – tam jāgatavo ēdiens, nevis tas jāpiegādā, tāpēc Foodio piedāvā ēdienu piegādes pakalpojumus no vairākiem restorāniem

«Pamatā esam ēdienu piegādes kompānija, bet mērķis ir būt daudz kam vairāk. Galvenokārt fokusējamies uz klientu pieredzi – lai viņi un, protams, arī restorāni būtu apmierināti. Mērķis ir sniegt kaut ko jaunu, interesantu, aizraujošu,» klāsta Reinis Zeltiņš, SIA Foodio LV līdzīpašnieks. Iepriekš Reinis studēja Anglijā. «Aizbraucu ar domu, ka vēlos iegūt jaunas zināšanas, pieredzēt kaut ko nebijušu un atgriezties. Kamēr dzīvoju Anglijā, bieži vien izmantoju dažādus ēdienu pasūtīšanas un piegādes pakalpojumus. Tas bija lēti, ātri, vienkārši. Kad atgriezos, ievēroju, ka ir parādījušies daudz jaunu, līdzīgu biznesu, kādus biju izmantojis Anglijā, taču secināju, ka ir iespējas tos uzlabot, pieslīpēt, piedāvāt kaut ko inovatīvu. Tā man radās doma par Foodio. Meklēju IT kompāniju, kas varētu palīdzēt uzbūvēt šo projektu, un satikos ar Reju. Kad sākām runāt par šo projektu, viņš izrādīja interesi iesaistīties ar savām idejām, un tā kļuvām par biznesa partneriem,» viņš stāsta. Reinis pie Reja ieradās pērn novembrī. Pēc desmit nedēļām viņi prezentēja Foodio platformu TechChill konferencē. «Reinim ir jaunuzņēmēja enerģija, man ir dažas idejas. Projekta palaišana mums prasīja desmit nedēļas, kas jebkuram citam būtu prasījis sešus līdz 12 mēnešus, esam diezgan agresīvi,» saka otrs uzņēmuma īpašnieks Rejs Ramnats (Ray Ramnath).