Mārupē ir izveidota Biznesa vēstniecība - satikšanās vieta uzņēmējiem un citiem interesentiem.

Silva Jeromanova-Maura, SIA SilJa valdes priekšsēdētāja un kādreizējā biedrības Mārupes uzņēmēji valdes priekšsēdētāja, Mārupē īsteno sociālās uzņēmējdarbības projektu Biznesa vēstniecība. Biznesa vēstniecība piedāvā telpas uzņēmējdarbības vajadzībām, kā arī organizē dažādus kursus, seminārus, meistarklases, personību stāstu vakarus un citus pasākumus. Sākotnēji tika domāts par 60 kvadrātmetrus lielām telpām, tomēr šobrīd Biznesa vēstniecība «apdzīvo» 540 kvadrātmetrus.

Biznesa vēstniecības telpas īslaicīgi bez maksas vai par simbolisku samaksu ļauts izmantot pašnodarbinātajiem, tā dodot iespēju nopelnīt iztikai, bet lauku reģionu uzņēmēji aicināti šo vietu izmantot, lai satiktos ar sadarbības partneriem. S. Jeromanova-Maura uzsver, ka projekta mērķauditorija noteikti nav tikai Mārupes uzņēmēji vai iedzīvotāji, bet gan visi Latvijas biznesa vidē strādājošie, kā arī darba meklētāji un tie, kuri vēlas izmēģināt jaunus profesionālos apvāršņus.

Rotu dizainere Ginta Sičeva jau 20 gadus dzīvo Londonā, 2000. gadā tur ir izveidojusi savu uzņēmumu, bet pirms pāris gadiem viņa savu darbnīcu pārcēla uz Rīgu

Biju domājusi, ka jūs lielākoties dzīvojat Londonā, bet, kad sarakstījāmies LinkedIn, pieminējāt, ka šobrīd dzīvojat starp Londonu, Tokiju, Minheni un Rīgu. Ko tas nozīmē?

Londonā esmu nodzīvojusi 20 gadus, bet pirms trim gadiem sāku veidot darbnīcu un izstāžu telpu (showroom) Rīgā. Tajā laikā paralēli izveidojās sadarbība ar Japānu, un tagad diezgan bieži jālido turp. Dzīvoju tur vienu vai vairākas nedēļas, tāpēc reizēm man šķiet, ka Japānā esmu biežāk nekā Londonā. Savukārt Minhenē daļēji dzīvo mana ģimene. Rīgā strādāju, te ir mana darbavieta, bet Londonā ir mana kompānija, grāmatveži, menedžeris, papīru darbi un mājas.

Jau otro gadu tiek apbalvota Eiropas Gada pašvaldība Latvijā. Šogad titulu ieguva Liepājas pilsēta un Iecavas novads.

Katru gadu konkursa tēma mainīsies atbilstoši Eiropas Gada tēmai. Iepriekšējais gads bija veltīts aktīvām un veselīgām vecumdienām un paaudžu sadarbībai. Eiropas Gada pašvaldība 2013 apbalvošanas ceremonija notika Liepājas Latviešu biedrības namā, un godinātas tika ne tikai pašvaldības, bet arī Eiropas Gada cilvēki.

Konkursa komisija, viesojoties pašvaldībās, vērtēja gan paveikto iedzīvotāju integrācijā, kultūrā, veselīga dzīvesveida popularizēšanā, Eiropas Savienības vērtību popularizēšanā un iedzīvotāju iesaistīšanā starptautiskajā sadarbībā, kā arī lūkoja pēc cilvēkiem katrā pašvaldībā, kuri devuši lielu ieguldījumu savas pilsētas vai novada attīstībā, popularizēšanā, kā arī palīdzot līdzcilvēkiem. Noslēguma pasākumā tika apbalvotas 15 pašvaldības un 45 cilvēki pasludināti par Eiropas Gada cilvēkiem 2013. Viņu vidū arī trīs liepājnieki - rakstniece Sandra Vensko, ērģelnieks Voldemārs Bariss un Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla.

Lielbritānijas policija ceturtdien aizturējusi vietnes «WikiLeaks» dibinātāju Džūljenu Asanžu, kurš pēdējos septiņus gadus pavadījis Ekvadoras vēstniecībā Londonā.

Kā pavēstīja Asanža advokāts, viņš aizturēts, pamatojoties uz ASV izdošanas lūgumu un par Lielbritānijas nosacījumu atbrīvošanai no ieslodzījuma pārkāpšanu.

Asanžs aizturēts pēc tam, kad Ekvadora atsaukusi viņam piešķirto politisko patvērumu.

Kā paziņoja Ekvadoras prezidents Lenins Moreno, Ekvadora atsaukusi patvērumu Asanžam tāpēc, ka viņš atkārtoti pārkāpis starptautiskās konvencijas.

«Džūljena Asanža rupjā un agresīvā uzvedība», kā arī vārdā neminētas organizācijas «naidīgie un draudīgie paziņojumi» attiecībā uz Ekvadoru, patvērumu Asanžam padarīja par neiespējamu, paziņoja Moreno. «Viņš īpaši pārkāpa normu par neiejaukšanos citu valstu iekšējās lietās.»

Kultūras dzīvei reģionālajos daudzfunkcionālajos kultūras centros valsts sadalījusi 575 tūkst. eiro; lielākā summa tikusi Cēsu koncertzālei.

Lai nodrošinātu profesionālās mākslas pieejamību, daudzfunkcionālajā centrā Vidzemes koncertzāle Cēsīs tiks organizēti Latvijā rezidējošo profesionālās mākslas kolektīvu un viesmākslinieku koncerti un izrādes, no valsts par to saņemot nedaudz vairāk par 219 tūkst. eiro. Tas izriet no Kultūras ministrijas noslēgtā līdzdarbības līguma ar Cēsu pašvaldības SIA Vidzemes koncertzāle. Līdzīgi līgumi noslēgti arī ar pārējo reģionālo kultūras centru apsaimniekotājiem – Rēzeknes pašvaldības SIA Austrumlatvijas koncertzāle, Daugavpils pašvaldības iestādi Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs un Liepājas pašvaldības SIA Lielais dzintars. Tiesa, summas ir atšķirīgas – Latgales vēstniecībai Gors un Marka Rotko centram atvēlēti 142,3 tūkst. eiro katram, bet topošajam Lielajam dzintaram – vairāk nekā 71 tūkst. eiro.

Latvija pirmā no Baltijas valstīm atver vēstniecību Korejā; sākumā izaicinājums – pievērst uzmanību

Jārēķinās, ka iespējamam korejiešu darījumu partnerim vispirms pāris reižu uz šejieni būs jāatbrauc, saka pirmais Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Korejas Republikā Pēteris Vaivars. Pēc Ņūdeli Indijā un Abu Dabī Apvienotajos Arābu Emirātos Seula ir nākamā, kur Latvija atver vēstniecību, ievērojot uzņēmēju intereses.

Vai tas, ka Koreja Rīgā vēstniecību atvēra pirmā, nozīmē, ka mēs viņiem interesējam vairāk?

Es tā neteiktu. Pats fakts, ka Korejas vēstniecība ir tikusi atvērta, ir rādītājs, ka interese pieaug, jo līdz šim vēstnieks rezidēja Stokholmā. Bet jāņem arī vērā, ka valstij ar 50 miljoniem iedzīvotāju, lielu diplomātisko korpusu un plašu pārstāvniecību tīklu atvērt jaunu vēstniecību ir vienkāršāk, un mūsu jaunā vēstniecība Seulā tiks atvērta visai drīz pēc Korejas vēstniecības atvēršanas Rīgā. Koreja Rīgā vēstniecību atvēra pēc Japānas un Ķīnas.

Divi vīrieši no Latvijas ilgāk nekā desmitgadi uzturējuši ļaunatūru tirdzniecības biznesu, tirgojoties ar programmām, kas izmantotas nopietnos uzbrukumos ASV uzņēmumiem, liecina trešdien Aleksandrijas federālās tiesas publiskotais apsūdzības raksts.

Prokuratūra apgalvo, ka abi vīrieši kopīgi ar savu līdzzinātāju no Virdžīnijas izveidojuši ļaunatūrtu paketi, kas tikusi piedāvāta kibernoziedznieku uzturētajās tīmekļa vietnēs.

Šos pakalpojumus, kuriem piekļūt bijis iespējams, izmantojot anonimitātes nodrošināšanas programmatūru Tor, hakeri snieguši kopš 2006.gada beigām.

Starp viņu piedāvātajām ļaunatūrām bijuši visefektīvākie vīrusi, kādi zināmi ASV Federālajam izmeklēšanas birojam (FIB), teikts apsūdzības rakstā.

Apsūdzības rakstā nav teikts, kādi uzņēmumi cietuši no apsūdzēto tirgotajām ļaunatūrām un cik liels ir nodarītais kaitējums.

Apsūdzētie identificēti kā Ruslans Bondars un Jurijs Martiševs. Abiem izvirzītas apsūdzības sazvērestībā nolūkā veikt krāpšanu internetā, kā arī interneta krāpšanā un datoru uzlaušanā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien piemērojusi drošības līdzekli apcietinājumu Čehijas uzņēmuma «Škoda Transportation» amatpersonai Vladislavam Kozakam, kuru šonedēļ aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs lietā par pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumiem.

Tiesas lēmumu Kozaks var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Apcietinājums ir bargākais drošības līdzeklis. Kriminālprocesa likumā teikts, ka apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas izmeklēšanas.

Kā norādīja Čehijas vēstniecībā Latvijā, vēstniecības rīcībā saistībā ar kādiem aizturētiem Čehijas valstspiederīgajiem ir tikai tik daudz informācijas, cik pieejams medijos, tādēļ sīkāk neko komentēt tā nevar. Vēstniecībā skaidroja, ka Kozaks nav sazinājies ar ar to un lūdzis kādu palīdzību.

Vēstniecībā arī norādīja, ka Čehijas valstspiederīgajiem pašiem ir iespēja sazināties ar vēstniecību un lūgt palīdzību, ja personai ir tāda nepieciešamība, tomēr pati vēstniecība ar valstspiederīgajiem nesazinās.

ASV Valsts kases departamenta Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (FinCEN) norobežojas no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) paustā par saskaņoto «ABLV Bank» likvidācijas modeli, norādīja ASV vēstniecībā Latvijā.

Iepriekš FKTK stāstīja, ka pēc tikšanās ar FinCEN komisija neredz šķēršļus FKTK apstiprinātā «ABLV Bank» likvidācijas modeļa īstenošanā.

FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš stāstīja, ka tikšanās laikā ar FinCEN tika detalizēti pārrunāts jau nākamais posms - kā tieši metodoloģija tiks piemērota kreditoru pārbaudes procesā. «Esam guvuši pārliecību, ka nav būtisku šķēršļu un tagad varam virzīties tālāk «ABLV Bank» pašlikvidācijas procesā atbilstoši FKTK padomes saskaņotajam modelim. No kolēģiem iebildes nav saņemtas, un mūsu sarunas bija ļoti konstruktīvas. Šāds pārrunu process bija nepieciešams, lai visām iesaistītajām institūcijām radītu pārliecību, ka Latvijas puse ir kvalitatīvi sagatavojusies «ABLV Bank» kreditoru līdzekļu pārbaudei un izmaksu fāzes sākšanai,» sacīja Putniņš.

No 2015.gada 24.jūlija Beļģijas Karalistes vēstniecība Rīgā, Latvijā tiek slēgta, informē vēstniecības pārstāve Ieva Vītola-Deusa.

Turpmāk jurisdikciju pār Latviju pārņems Beļģijas Karalistes vēstniecība Stokholmā, Zviedrijā.

Līdz ar to visas konsulārās, administratīvās un diplomātiskās lietas, kas attiecas uz Beļģijas Federālo valdību, tiks risinātas Beļģijas vēstniecībā Stokholmā.

Beļģijas Karalistes vēstniecība Rīgā tika atvērta 2004.gadā. Šo gadu laikā ir bijuši trīs Beļģijas vēstnieki, kuri ir pavadījuši savu termiņu Latvijā: Kristiāns Verdonks (Christian Verdonck, 2004-2008), Leopolds Merkss (Leopold Merckx, 2008-2011) un Franks Arnautss (Frank Arnauts 2011-2015).

Pagājušā gada beigās Beļģijas Ārlietu ministrs Didjē Reindersa kungs (Didier Reynders) izziņoja sarakstu ar Beļģijas diplomātiskajiem un konsulārajiem dienestiem, kas tiks slēgti 2015. gada laikā. Šis lēmums tiek balstīts uz valsts budžeta konsolidācijas politiku.

Ekvadoras jaunais prezidents Lenins Moreno nosaucis vietnes WikiLeaks dibinātāju Džūljenu Asanžu par hakeri, bet uzsvēris, ka Ekvadoras valdība ļaus viņam arī turpmāk palikt vēstniecībā Londonā, turpinot sniegt Asanžam politisko patvērumu.

Moreno, kurš šomēnes stājās prezidenta amatā, ir noskaņots pret Asanžu kritiskāk nekā iepriekšējais Ekvadoras prezidents Rafaels Korrea. Korrea pat bija izteicies, ka Ekvadora «izpildījusi savu pienākumu», 2012.gadā piešķirot Asanžam politisko patvērumu.

«Asanžs ir hakeris. Mēs to noraidām, un es personīgi to noraidu,» teica Moreno, kurš jau prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā bija brīdinājis Asanžu neiejaukties Ekvadoras politikā.

«Tomēr es respektēju situāciju, kurā viņš atrodas,» sacīja Moreno.

Asanžs tviterī atbildēja, ka viņš ir žurnālists un redaktors, un ka pat ASV nesauc viņu par hakeri.

Runājot ar žurnālistiem Ekvadoras galvaspilsētā Kito, Moreno arī aicināja Asanžu neiejaukties Ekvadoras vai citu valstu iekšpolitikā.

Šodien Mežotnes pilī, klātesot aldariem, dažādu organizāciju pārstāvjiem un amatpersonām, tika pasniegtas Latvijas Alus gada balvas 2014 - pavisam 11 nominācijās.

Vidējo un mazo alus darītavu grupā visvairāk balvu saņēma SIA Valmiermuižas alus, bet lielo alus darītavu grupā – AS Cēsu alus, katra trīs nominācijās. Kā norāda vērtēšanas komisijas pārstāvji, Valmiermuižas alus panākumi ir likumsakarīgi – kā mazā alus darītava ierobežotu resursu apstākļos tā aktīvi nodarbojusies ar Latvijas mazo alus darītavu produkcijas popularizēšanu un nozares popularizēšanu kopumā. Savukārt AS Cēsu alus pērn kļuvusi par Latvijas lielāko alus darītavu un veikusi plašas aktivitātes korporatīvi sociālās atbildības jomā.

Nominācijā Lielākais alus tirdzniecības kāpums HoReCa grupā lielo alus darītavu grupā balvu ieguva AS Aldaris, bet vidējo un mazo alus darītavu grupā – SIA Valmiermuižas alus, vērtējot alus tirdzniecības apjomu kāpumu viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas nozarē atsevišķās alus kategorijās.

#«Viņi sūta savus ražojumus mums - nekādu nodokļu, ļoti mazi nodokļi. Tas ir ļoti negodīgi.»

ASV prezidents Donalds Tramps intervijā britu televīzijai kritizējis Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības politiku, brīdinot, kas tas var «pāraugt lielā lietā».

«Mēs nevaram ievest mūsu ražojumus. Tas ir ļoti, ļoti grūti (..) neskatoties uz to, viņi sūta savus ražojumus mums - nekādu nodokļu, ļoti mazi nodokļi. Tas ir ļoti negodīgi,» Tramps sacīja intervijā britu telekanālam ITV.

«Man ir ļoti daudz problēmu ar Eiropas Savienību, un tas var pāraugt lielā lietā no šī skatupunkta - tirdzniecības skatupunkta,» brīdināja ASV prezidents.

Trampa brīdinājums tika pausts intervijā ceturtdien, kad viņš apmeklēja Pasaules Ekonomiskas forumu (PEF) Davosā.

Eiropa atsakās atbalstīt Latvijas piensaimnieku un aitkopju ieceres izvērst plašas mārketinga kampaņas produktu popularizēšanai un noieta veicināšanai, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Gan Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība (LPCS), gan Latvijas Aitu audzētāju asociācija (LAAA) bija iecerējušas trīs gadu garumā rīkot sabiedrības informēšanas un tirgus veicināšanas kampaņas Baltijā, par ko vairākkārt ziņoja arī Dienas Bizness. LPCS konkursā uzvarēja personu apvienība, kurā apvienojušās trīs aģentūras – mediju aģentūra Mindshare, zīmolu un reklāmas aģentūra St. Brothers un sabiedrisko attiecību aģentūra Jazz Communications –, to piedāvātā līgumcena ir 1,32 milj. eiro (bez PVN). Savukārt aitas gaļas popularizēšanas kampaņu 1,47 milj. eiro (bez PVN) vērtībā uzņēmās īstenot vienīgais pretendents – McCann Consulting, McCann Rīga, Inspired un Hansa Media apvienība. Tika plānots, ka pusi finansējuma izdosies piesaistīt no ES, 30% segs valsts, kas tam jau bija piekritusi, bet pārējo – pati nozare.

Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA) pasniegusi apbalvojumus par ieguldījumu atvērtu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādē, izmantošanā un popularizēšanā. Balvas saņēma Rīgas dome, Alberta koledža un Toms Ceļmillers.

LATA apbalvojumi pasniegti trīs kategorijās: atvērtākā iestāde, izcilākais atvērto tehnoloģiju risinājums biznesā un būtiskākais ieguldījums atvērto tehnoloģiju popularizēšanā.

Kā atvērtākā iestāde balvu saņēma Rīgas dome par pilotprojektu, kas ietver atvērto datu vietnes opendata.riga.lv izveidi un atvērto datu kopu publicēšanu, tajā skaitā tiešsaistes režīmā.

Nominācijā Atvērto tehnoloģiju risinājums biznesā balvu saņēma SIA Alberta koledža par atvērtiem risinājumiem izglītības procesā. Alberta koledža izmanto atvērtā pirmkoda programmatūru mācību videi Moodle, lietojot atvērtos risinājumus nodrošina mācībspēku un studentu komunikāciju reālajā laikā, kā arī veicina informācijas apmaiņu un mobilitāti.

Skandalozā portāla WikiLeaks dibinātāju Džulianu Asandžu (Julian Assange), kurš no izdošanas Zviedrijas tiesai atradis patvērumu Ekvadoras vēstniecībā, apmeklējusi ne mazāk atpazīstamā popzvaigzne Lady Gaga, vēsta Sky News.

Jau rakstīts, ka Ekvadora sniegusi Dž. Asandžam lūgto patvērumu, un pašlaik viņš uzturas Ekvadoras vēstniecībā Londonā. Zviedrijā viņš apsūdzēts vairākos seksuālos noziegumos, ASV, kuras valsts noslēpumi tika atklāti portālā WikiLeaks, apsūdzības nav izvirzījusi, taču, ja tādas tiktu izvirzītas, bargākais sods, ko varētu saņemt Dž. Asandžs, ir nāve. Kā Dž. Asandžs, tā WikiLeaks ir atzīti par «ASV ienaidnieku».

Dž. Asandžs atrodas vēstniecībā kopš šā gada jūnija, un Lielbritānijas valdība pavēstījusi, ka tā var izdot Dž. Asandžu Zviedrijai tiklīdz viņš pametīs vēstniecību.

Popzvaigzne Lady Gaga viesojās Lielbritānijā, lai prezentētu savas jaunās smaržas, un apmeklēt Dž. Asandžu viņu ielūdza neviennozīmīgi vērtētā britu mūziķe M.I.A.

#Skonto Plan galvenais eksporta tirgus jau piecus gadus ir Lielbritānija, galvenokārt Londona.

SIA Skonto Plan Ltd eksporta apjoms sasniedzis 100% atzīmi; nule tas kļuvis par Baltijā modernākās iekārtas īpašnieku un līdztekus Lielbritānijas tirgum cer nostiprināties Skandināvijā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Skonto Plan direktors Raimonds Freimanis stāsta: «Mēs Latvijas tirgu esam pārauguši, šeit īstenotie projekti ir ar pārāk mazu vērienu un pārāk vienkārši. Mūsu specializācija ir sarežģītas, liela apjoma fasādes, ar plašu produktu paketi, kas Latvijā nemaz nav tik daudz pieprasītas. Tas gan nenozīmē, ka vietējais tirgus būtu slikts, vienkārši tas ir pārāk mazs mūsu mērogiem.»

Skonto Plan galvenais eksporta tirgus jau piecus gadus ir Lielbritānija, galvenokārt Londona. Līdztekus tam jau divus gadus uzņēmums darbojas arī Zviedrijā. Provizoriski uzņēmuma apgrozījums 2017.gadā būs sasniedzis 32 miljonus eiro, un salīdzinājumā ar 2016. gadu tas ir pieaudzis par 60%. Skonto Plan rūpnīcā Latvijā strādā 250 darbinieki, un vēl 120 cilvēki ir nodarbināti Londonā, tiesa, starp tiem ir ne tikai Latvijas strādnieki, bet arī Apvienotās Karalistes iedzīvotāji. «Londonā mums ir meitas uzņēmums, bet rūpnīcas gan tur nav. Ražošana notiek Latvijā, bet Londonā mūsu darbinieki ir tie, kas uzstāda un montē fasādes. Klienti ir lielās būvkompānijas, kas strādā kā ģenerāluzņēmēji, savukārt mēs strādājam kā apakšuzņēmēji,» stāsta R. Freimanis.

Lai gan Wikileaks dibinātājs Džulians Asandžs (Julian Assange) Ekvadoras vēstniecībā Londonā nodzīvojis gadu, viņš paziņojis, ka patvēruma vietu nepametīs pat tad, ja apsūdzības seksuālos noziegumos tiks atceltas, ziņo BBC.

Jāatgādina, ka pēc tam, kad pagājušā gada maija beigās Lielbritānijas tiesa lēma par labu Dž. Asandža izdošanai Zviedrijai, viņš lūdza patvērumu Ekvadoras vēstniecībai Londonā. Kopš pagājušā gada vasaras Wikileaks dibinātājs nav pametis vēstniecības ēku - pretējā gadījumā varasiestādes viņu uzreiz izdotu Zviedrijai.

Dž. Asandžs baidās – pat, ja tiktu atceltas apsūdzības seksuālos noziegumos, viņš tiktu nosūtīts uz ASV saistībā ar slepeno dokumentu publiskošanu viņa izveidotajā portālā Wikileaks. «Mani advokāti iesaka man nepamest vēstniecību, jo pastāv risks tikt izraidītam uz ASV,» pauda Dž. Asandžs, piebilstot, ka «mans ASV advokāts uzskata, ka es tiktu arestēts, pat ja Liebritānijas valdība solītu drošību».

Latvijas uzņēmēji arvien biežāk nesamaksā par saņemtajiem produktiem un pakalpojumiem Polijas uzņēmējiem, pastāstīja Polijas vēstniece Latvijā Eva Dembska, šo situāciju nosaucot par satraucošu.

Runājot par abu valstu savstarpējām attiecībām, vēstniece atzina, ka tās varētu dēvēt par lieliskām un esot jācer, ka spraigā politiskā darba kārtība saglabāsies arī jaunās Latvijas valdības laikā, jo abas valstis vieno kopīgas intereses šajā pasaules un Eiropas daļā.

«Piemēram, pagājušā gada laikā Latvijā ieradās vairāki viesi no Polijas uz Latvijas pirmo prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē. Tāpat tikās abu valstu prezidenti. Pagājušā gada decembrī Latvijas prezidents Raimonds Vējonis privātās vizītes laikā Polijā pārrunāja aktuālos jautājumus ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu. Mūsu valstīm ir arī vienota nostāja par drošību un ekonomiku,» viņa sacīja, norādot, ka pagājušais gads gan esot bijis pirmais, kad abu valstu savstarpējā tirdzniecībā vērojams samazinājums. Tam pašlaik Polija pēta iemeslus, neizslēdzot iespēju, ka to radījušas, cita starpā, sankcijas un Krievijas embargo.

Saistībā ar iespējamo militāro apvērsumu Turcijā Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic ir nolēmusi pagaidām pārcelt uz vēlāku laiku sestdienas rīta reisu no Rīgas uz Antāliju, informēja aviokompānijas pārstāvis Jānis Vanags.

Ar rīta reisu uz Turcijas kūrortu bija plānots nogādāt 137 pasažierus, bet Antālijā atgriešanos mājās ar šo lidmašīnu gaida 144 pasažieri. Pēc tūrisma firmas Tez Tour sākotnējām ziņām Antālijā kopumā uzturas 353 ceļotāji.

Galīgo lēmumu par lidojumiem pieņems no rīta, bet sīkāku informāciju par turpmākajiem soļiem ceļotājiem sniegšot Tez Tour. Informācija par izlidošanu tikšot sniegta pēc plkst.9.30.

Sakarā ar politiskajiem notikumiem Turcijā Tez Tour lūdz savus klientus palikt savās viesnīcās un uzturēt komunikāciju ar firmas pārstāvjiem.

«Mēs esam tiešā komunikācijā ar Latvijas Ārlietu ministriju, aviokompāniju airBaltic un mūsu uzņemošo ofisu Antālijā. Centīsimies savlaicīgi sniegt jaunāko informāciju,» teikts Tez Tour paziņojumā.

Nepilnu divu mēnešu laikā, kopš sācis darboties materiālās palīdzības fonds nelaimē nonākušiem tautiešiem ārvalstīs, Ārlietu ministrija izsniegusi 13 aizdevumus par 544 latiem. Visbiežāk palīdzību lūdz fiktīvās līgavas.

Jūnijā spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā Latvijas valstspiederīgais, kurš nonācis ārkārtas situācijā ārvalstīs, var saņemt palīdzību ceļa izdevumu uz Latviju segšanai. Pagaidām gan nelaimē nonākušie tautieši, it īpaši Īrijā, pēc palīdzības nav īpaši lūguši, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

«Par ārkārtas situāciju tiek uzskatīta situācija, kurā ir apdraudēta personas dzīvība, veselība vai drošība. Pēc iesnieguma saņemšanas Latvijas pārstāvniecībā ārvalstīs konsulārā amatpersona rūpīgi izvērtē katru konkrēto gadījumu: vai persona tiešām ir nonākusi ārkārtas situācijā un vai tai nav pieejamas citas palīdzības saņemšanas iespējas,» norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs Jānis Sīlis.

Vēstniecība Īrijā informē, ka sadarbībā ar Īrijas centrālo Dzimtsarakstu biroju iegūta statistika par 2013. gada pirmajā pusgadā Īrijā reģistrētām Latvijas valstspiederīgo personu laulībām. Gada pirmo sešu mēnešu laikā reģistrētas 86 laulības, no kurām 55 laulības ar trešo valstu pilsoņiem, kuriem Īrijā ir nepieciešama vīza/uzturēšanās atļauja, – no tām 33 laulības ar Pakistānas pilsoņiem, raksta Baltic Ireland.

Ievērojama daļa laulību ar Latvijas pilsoņiem, uz kuru pamata trešo valstu pilsoņiem Īrijā tiek pieprasītas Īrijas uzturēšanās atļaujas un brīvas pārvietošanās tiesības Eiropas Savienības teritorijā, tiek slēgtas arī citās valstīs – Pakistānā, Indijā, Nigērijā, Zviedrijā, Dānijā, Francijā, Spānijā, Kiprā, Tanzānijā, Taizemē, Libānā, kā arī Latvijā. Šajā gadā trijos gadījumos Īrijas institūcijas arī veic pārbaudes par iespējami dubulti noslēgtām laulībām Latvijā un Īrijā.

Vēstniecība atgādina, ka šā gada 1. aprīlī Latvijā stājās spēkā Krimināllikuma grozījumi, kas paredz kriminālatbildību par ļaunprātīgu personas nodrošināšanu ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties (arī fiktīvu laulību ceļā) ne tikai Latvijas Republikā, bet arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī, tai skaitā Īrijā, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā.

Apmaksātā stažēšanās programmā uzņēmumi var pieņemt praktikantus, kas reizē solās būt arī biznesa partneri, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Par Latvijas ārpolitisko prioritāti deklarētā Centrālāzija ar ES finansējuma palīdzību solās uzrādīt labāku sniegumu arī biznesa sadarbībā. Sākums tam acīmredzot būs Uzbekistānā.

«Uzbekistāna ir mūsu galvenais stratēģiskais partneris Centrālāzijā,» DB saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis Centrālāzijā Florens Jansons. «Ne velti tieši tur ir Latvijas vēstniecība, kas sedz arī pārējās Centrālāzijas valstis (izņemot Kazahstānu, kur ir atsevišķa vēstniecība), un tieši Uzbekistānai ir vēstniecība Rīgā, kamēr citi Centrālāzijas vēstnieki rezidē citviet». Viņš norāda, ka Latvija jau no 90. gadiem bauda Uzbekistānas uzticību jautājumos par ES, tomēr «politiski tā ir viena lieta, bet cita – jau ekonomikā».

Līdz ar CryptoCash vēstniecības atklāšanu otrdien Rīgā, Latvijas iedzīvotājiem ir radīta iespēja oficiāli un droši iegādāties un pārdot par pasaules finanšu nozīmīgāko inovāciju nodēvētās kriptovalūtas, kā Bitcoin, Ripple, Ethereum un citas.

Jau pirms vēstniecības atklāšanas rīdzinieki izrādījuši lielu interesi par kriptovalūtām, veicot darījumus trešdaļmiljona eiro apmērā.CryptoCash vēstniecību nodibinājuši divi rīdzinieki Konstantīns Vasiļenko un Inokentijs Isers, kuri jau guvuši ievērojamus panākumus kriptovalūtu tirdzniecībā ar pirms trīs gadiem izveidoto finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu PayBis.com. Vēstniecībā var ne vien iegādāties un pārdot kriptovalūtas, pretī saņemot darījumu apstiprinošus dokumentus, bet arī saņemt speciālistu konsultāciju un piemeklēt dažādus aksesuārus, kā, piemēram, elektroniskos kriptovalūtas naudas makus.

«Šis patiešām ir viens no pirmajiem klientu apkalpošanas centriem pasaulē, kur var iegādāties populārākās kriptovalūtas, norēķinoties kā ar maksājumu karti, tā skaidrā naudā. CryptoCash vēstniecība ir uzticama un absolūti droša vieta kriptovalūtu pirkšanai un pārdošanai,» atklāšanas pasākumā uzrunājot klātesošos, teica CryptoCash līdzdibinātājs Inokentijs Isers.

Rīgā, Kaļķu 28 atvērta Laimas vēstniecība, kas veidota, lai veidotu saziņu ar sabiedrību, un tā kalpos gan kā tirdzniecības vieta, gan kā saziņas līdzeklis, Db.lv stāstīja a/s Laima pārstāve Rita Voronkova.

Kopumā Laimas vēstniecības izveidē ieguldīti 60 tūkstoši latu.

Nākotnē centrā plānotas sociālās aktivitātes, piemēram, attīstot Laimas apstiprināto labdarības projektu daudzbērnu ģimeņu bērnu atbalstam. Tāpat centrā iespējams uzzināt par saldumu ražotājas vēsturi un šokolādes ražošanas procesu.

Laimas vēstniecība ir pirmais projekts, kas vienlaikus pārstāvēs saziņu ar sabiedrību un tirdzniecību. Pašlaik šis Laimas «centrs» Vecrīgā ir kā «mašīna, kas izlikta testam», pauda R. Voronkova, norādot, ka pašlaik nav konkrētu plānu par šādas vēstniecības atklāšanu citur Latvijā vai ārpus tās. «Pirms šāda tipa centru atvēršanas citur, vēlamies šo konceptu izmēģināt un pilnveidot līdz pilnībai,» Db.lv stāstīja uzņēmuma pārstāve.