Ražošana

Lec premium klases guļamistabu segmentā

Māris Ķirsons, 17.02.2012

SIA Marks M īpašnieks un SIA Oak līdzīpašnieks Juris Griķis: Inovācijas ļauj strādāt augstas pievienotās vērtības - luksusa - klases segmentā, kaut arī konkurence tajā ir daudz nežēlīgāka nekā plaša patēriņa segmentā.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Inovācijas ir iespējamas dizaina mēbeļu ražošanā un sava zīmola virzīšanā tirgū, kur pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka viss sen jau ir izdomāts.

Vairākums Latvijā strādājošu mēbeļu ražotāju izgatavo lielajiem ārvalstu pircējiem mēbeles pēc to pasūtītā dizaina, un tādu, kuri spītīgi daudzus gadus lauztos premium – luksusa klases nišā ar pašu dizainētiem produktiem, ir ļoti maz. Tomēr to, ka ar pašu ražotajām mēbelēm un dizainu – ideju – var sekmīgi lauzties tirgū, rāda Jura Griķa piemērs. Viņš pēdējo 24 gadu laikā spītīgi turpina savu ceļu – ražot mēbeles, kurām pats ir izdomājis dizainu un pats arī virza tirgū savus lolojumus. Latvijā ir pazīstami tādi Jurim Griķim piederoši zīmoli kā Nakts Mēbeles un Pils Matrači, toties ārzemēs guļamistabas koncepciju popularizē uzņēmējam piederošs zīmols Heavens.

Dzīvo guļamistabā

«Neviens nevar iztikt bez gulēšanas, tātad katram cilvēkam ir vajadzīga gulēšanas virsma – matracis, spilvens, tad platforma matracim jeb gulta, līdzās arī naktsskapītis, kumode, spogulis, skapis, konsoles utt.,» tā uz jautājumu, kāpēc viss uzsvars tiek likts tieši uz guļamistabas mēbelēm, atbild mēbeļu un matraču ražotājs Juris Griķis. Viņš atzīst, ka katrai lietai ir jādzimst kā inovatīvai dizaina mēbelei – pat tam pašam vienkāršākajam naktsskapītim vai matracim ir jābūt vispirms izprojektētam, tad labi izgatavotam, izmantojot pareizu tehnoloģiju, ar atbilstošam stilam piederošiem gan pamatmateriāliem – masīvkoku, dažādiem lokšņu materiāliem, gan apdares materiāliem: dažādām ādām, drānām, krāsām, beicēm, eļļām, lakām. Šis viss kopums tālāk priekšmetam piešķirs noteiktu estētisko vērtību un cenu. Jo vairāk professionāla darba un pieredzes tiek ieguldīts tieši sagatavošanās periodā, jo lielākas iespējas lietai pretendēt uz inovatīvas dizaina mēbeles statusu, kura ir nevis mākslas darbs, bet gan ergonomiska, ērta un patīkama, vienlaikus nepieciešama manta. Pēc J. Griķa sacītā, nereti Latvijas sabiedrībā un arī ražotāju starpā valda maldīgs priekštats par dizainu kā tikai ārējo dekoratīvo izskatu, bieži nedomājot par cilvēku, kas šo mēbeli lietos. «Latvijā uzņēmumā ražotie matrači pazīstami ar zīmolu Pils matrači, savukārt visas guļamistabas mēbeles kopā ar dažādiem gulēšanas atribūtiem – gultasveļu, plediem, lampām, pat ar grāmatu plauktiem tiek rādītas salonos ar zīmolu Nakts Mēbeles,» stāsta J. Griķis. Viņš zina teikt, ka Latvijā zīmoli – Nakts Mēbeles un Pils Matrači ir atpazīstami, tomēr ar vietējo tirgu, kas ir relatīvi neliels, vien ir pārāk maz, tāpēc nemitīgi tiek strādāts pie ārvalstu – tuvāku un tālāku – tirgus apguves.

Zīmola rebrendings

«Lietuvā tāpat kā Latvijā ir labs augstas pievienotās vērtības, dizaina guļamistabas mēbeļu tirgus, tomēr lietuviešu valodā mēbeles ir ir «baldai», tāpēc tajā tirgū daudz izdevīgāk ir virzīt mēbeles ar zīmulu Heavens,» skaidro J. Griķis. Viņš uzsver, ka tieši latviešu valodas uztveres vai izrunas dēļ pavisam nesen īstenojis tā dēvēto rebrendingu – zīmolu maiņu, kaut arī pats tā saturs nav mainījies. «Heavens zīmols Krievijā tiek pieņemts, kaut arī kaimiņvalsts pircējiem nebija īpašu iebildumu pret Pils matrači un Nakts Mēbeles, bet turīgajiem šīs valsts iedzīvotājiem neuzticību un aizdomas raisa viss, kam ne tikai ir, bet kas pat tikai varētu būt saistīts ar padomju pieskaņu,» tā J. Griķis. Viņš nenoliedz, ka ar nepacietību gaida Krievijas pilnvērtīgu uzņemšanu Pasaules Tirdzniecības organizācijā, kas varētu pavērt Latvijā radītā dizaina un arī ražoto mēbeļu eksporta slūžas. Aizvest un pārdot var arī šobrīd, tomēr loģistikas sistēmas džungļu pārvarēšana ir prasījusi vairāk nekā pusgadu. «Vienīgi ar loģistikas kompānijas palīdzību ir iespējams veikt legālas piegādes, iegūt atbilstošus sertifikātus un veikt nepieciešamo formalitāšu kārtošanu, taču visas šīs procedūras sākotnēji ir ļoti darbietilpīgas un sarežģītas un nelielos apjomos preces galacenu palielina gandrīz divas reizes. Šis apstāklis Latvijā ražoto produktu ar zemu pievienoto vērtību automātiski padara konkurēt nespējīgu Krievijas tirgos. Vienīgais ceļš, kā padarīt preci konkurētspējīgu ir inovācijas – augsta pievienotā vērtība. Tas atšķir mūsu preces no pārējām un liek galaklientiem balsot par tām ar saviem maciņiem,» smaidot atbild J. Griķis. Viņš zina teikt, ka jau šobrīd trīs uzņēmuma radītās mīkstās ādas gultas ar speciāli apdarītām konsolēm un īpašām kumodēm nokomplektētas ar pašu ražotajiem Pils matračiem ir Maskavas premium klases – luksusa – mēbeļu salonā. «Tās droši stāv līdzās importa masām, salīdzinājumā ar kurām tām ir zemāka cena, kaut arī nezaudē kvalitātē vai dizainā,» tā J. Griķis.

Šeit kļūdas nepiedod...

Uzņēmējs nenoliedz, ka premium klases segmentā konkurence ir smalkāka nekā citos. «Šajā nišā kļūdas nepiedod, un mūs kā jaunpienācējus ar nepazīstamu zīmolu vērtē ļoti kritiski. Te ir cīņa par pašu turīgāko cilvēku – pircēju – un jāspēj piedāvāt visu, ko vien viņš varētu vēlēties, ieskaitot pat zelta diegus matraču pārvalkā,» skaidro J. Griķis. Viņš zina teikt, ka vairāku valstu tirgotāji ir iegādājušies Latvijā ražotos matračus un gultas, taču nav bijuši gatavi tos tirgot ar Latvijas zīmolu. «Arī šobrīd ir vairāki pasūtītāji no Norvēģijas un Zviedrijas, kuriem piegādājam gultu rāmjus un tos pašus Pils matračus, taču bez jebkāda marķējuma un pārklājuma. Tatad mūsu produkts ir gana labas , taču Latvijas publicitāte pasaulē nav ar tāda, ar kuru ir viegli pārdot. Kvalitātes kritērijs labai mēbelei ir Itālija, tāpat kā pulksteņiem – Šveice,» stātsta J. Griķis. Viņš norāda, ka joprojām tiek strādāts ar Skandināvijas tirgiem. «Recepti – inovatīvu risinājumu, kā iecerēts šo nelaišanu tirgū jeb blokādi pārvarēt – publiski gan neanonsēšu,» tā uz lūgumu pastāstīt par rīcības plānu ar saviem zīmoliem iekļūt šajos tirgos atbild J. Griķis. Viņš atzīst, ka tas (strādāt zem sveša karoga) ir sava veida pagaidu solis, uz ko piespiedusi ekonomiskā krīze, taču tā nebūšot mūžīgi.

J. Griķis uzsver, ka arī citās Eiropas valstīs ir pietiekami liels protekcionisms. «No vienas puses, tiek postulēts brīvais tirgus, taču, no otras puses, tas nebūt nav tik brīvs, kā tam vajadzētu būt, un priekšrocības ir tiem, kuri tajā jau ir, nevis tiem, kuri mēģina tajā iekļūt,» secina J. Griķis. Viņš secina, ka nevienam konkurentam nebūt nav nekādas vēlmes ielaist tirgū tieši augstas pievienotās vērtības inovatīvu dizaina guļamistabas iekārtu ražotāju – tirgotāju, jo tādējādi pirmais zaudēs ne tikai daļu savu ienākumu, bet arī pelņu. «Lielbritānijas tirgū, lai iekļūtu mīksto mēbeļu tirgū, ir nepieciešams veikt atklātu liesmas un degošas cigaretes testu, lai iegūtu sertifikātu. Testi jāveic tikai Anglijā, un netiek atzīts attiecīgs sertifikāts, ko izsniegusi akreditēta Latvijas iestāde, taču šī sertifikācija nebūt nav lēta un ātra,» tā J. Griķis. Viņš norāda, ka ir izmēģinājis darboties dažādos tirgos, tomēr vislielākā atdeve pašlaik iespējama tikai no tuvākajiem tirgiem. «Iespējama ātra reakcija – saražot, piegādāt. Tad kad tuvākie tirgi tiks pārklāti, palielināsies apjomi, līdz ar to paversies ekonomiska motivācija un iespēja iet uz tālākiem tirgiem, tie ir centrālā Eiropa, un nepiepildāmā Krievija un bijušās NVS valstis,» tā J. Griķis.

Turpinās izgudrot

Lai arī J. Griķis savulaik pamatīgu biznesa skolu ieguva, bankrotējot viņa pirmajam lolojumam SIA Ozols, no kura pārpalikumiem vēlāk radās SIA Oak, tomēr no izvēlētā ceļa – ražot un tirgot paša izstrādātās dizaina mēbeles – negrasās atteikties. Proti, J. Griķis ražojis mēbeles kopš 1988. gada kooperatīvu laikiem . Īpašs stāsts ir par pompozi stilīgo ozolkoka direktora mēbeļu iekārtu Bastejs, kura deviņdesmito gadu sākumā ļoti veiksmīgi tika tirgota mēbeļu salonos Maskavā. «Taču 1994. gadā mūsu ārpolitikas rezultātā šis tirgus visai Latvijas vietējai rūpniecībai tika slēgts,» atceras J. Griķis. Lai saglabātu darbavietas un ražotni, uzņēmums smalkā ozolkoka produkta vietā sāka ražot lētus priedes koka skapjus ar ļoti zemu pievienoto vērtību Vācijas tirgum. «Mēs nebijām gatavi šādām pārmaiņām un pēc pusotra gada cīņas sarkanajā okeānā Vācijā SIA Ozols bija jāzaudē,» atceras J. Griķis. Pēc 15 gadu tiesvedības viņš atguva taisnības uzvaru taču laiks bija paņēmis savu. «Tā bija pamatīga un dārga skola – cīņa,» lakonisks ir J. Griķis. Viņš joprojām turpina meklēt citādus risinājumus un radīt citādas mēbeles – meklē inovācijas.

«Inovatīvais process –tā ir mana ikdiena, jo ik mirkli tiek meklēti jauni materiāli produkti un paņēmieni, kas ļauj mums gan pastāvēt vietējā tirgū gan rauties ārā uz rietumiem un austrumiem,» skaidro J. Griķis. Protams, ne visi izgudrojumi nokļūst līdz ražošanai. Ar jaunu produktu radīšanu nodarbojoties arī viņam pakļauto uzņēmumu darbinieki. «Neesam izņēmums, un aptuveni no katriem četriem izgudrojumiem veiksmīgs ir viens, pārējie dažādu iemeslu dēļ līdz nopietnai ražošanai nenonāk,» tā J. Griķis Viņš idejas jauniem inovatīviem risinājumiem smeļas,speciālā litertatūrā, portālos, tiekoties ar mēbeļu tirgotājiem un jo īpaši potenciālajiem pircējiem. J. Griķis ar nožēlu konstatējis, ka joprojām daudzi netic, ka luksusa dizaina mēbeles ražo Latvijā, un jautā, no kurienes tās ir importētas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas augstākās klases jeb premium privātmāju tirgū nozīmīgāko lomu joprojām ieņem Jūrmala. Šogad pirmajos sešos mēnešos kūrortpilsētā notikuši 12 premium privātmāju darījumi 10,2 miljonu eiro vērtībā jeb 70% no visiem premium māju pirkumiem valstī, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma "Baltic Sotheby’s International Realty" veiktais pētījums par darījumu aktivitāti.

2020.gada pirmajā pusgadā trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Datu apkopojumā pētīta informācija par dzīvokļiem un apbūvējamo zemi vērtībā virs 150 000 eiro un privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro. Pirmajā pusgadā piedzīvotā pandēmija atstājusi zināmu iespaidu arī uz premium privātmāju darījumiem: 6 mēnešos kopumā fiksēti 17 premium privātmāju pirkumi par kopējo summu 12.4 milj. eiro, kas salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, ir par 7 darījumiem mazāk jeb par 4.1 milj. eiro mazākās darījumu summās. Tiesa, ja salīdzina šī pusgada datus ar senākiem datiem, redzams, ka pirms pāris gadiem - 2018.gada 6 mēnešos - kopumā tika iegādāts vēl mazāk premium privātmāju - 15.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Jaunais LEC vadītājs: mans uzdevums ir nevis revolūcija, bet evolūcija

Nozare.lv, 15.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajā laikā jātop būvfirmas SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC) tālākās attīstības vīzijai, taču tā nebūs revolucionāra, bet evolucionāra, norāda bijušais pašvaldību lietu ministrs un Rīgas pilsētas SIA Rīgas pilsētbūvnieks vadītājs Ivars Gaters, kurš šā gada augustā kļuva par LEC valdes priekšsēdētāju.

«Jebkuras izmaiņas vadībā izraisa arī tālākas izmaiņas darbībā. No jaunajiem LEC akcionāriem esmu sapratis, ka mans uzdevums ir nevis revolūcija, bet evolūcija. Pamatā uzņēmums strādā trīs nozarēs – enerģētika, sakari un būvniecība un divas no tām - enerģētika un sakari - ir pietiekami specifiskas, kurās strādā ne pārāk liels uzņēmumu loks,» norādīja Gaters.

Viņš piebilda, ka tas ir gan lielākais LEC trumpis, gan arī lielākais izaicinājums – attīstīt šīs nozares, startēt arvien lielākos projektos. Enerģētikā uzņēmumam lielākais izaicinājums ir Kurzemes loka pirmā kārta, tas šajā nozarē uzņēmumam tuvākajā laikā būs lielākais projekts, turklāt nākamajos gados tiks sāktas arī Kurzemes loka nākamās kārtas, kuru kopējās izmaksas var sasniegt 200 miljonus latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada janvārī-jūnijā Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā iegādāti 215 premium dzīvokļi par kopējo darījumu summu 47,9 milj. eiro, informē "Baltic Sotheby’s International Realty".

Dzīvokļu darījumu summa no kopējās visu premium klases īpašumu darījumu kopsummas veido 74 %, bet darījumu skaita ziņā dzīvokļu iegādes darījumi veido pat 90% no visiem premium klases īpašumu iegādes darījumiem.

2020. gada sešos mēnešos Latvijas premium tirgū kopumā iegādāti īpašumi 64,4 milj. eiro vērtībā jeb fiksēti 238 darījumi.

Par to liecina "Baltic Sotheby’s International Realty" veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2020. gada pirmajā pusgadā trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā. Datu apkopojumā pētīta informācija par dzīvokļiem un apbūvējamo zemi vērtībā virs 150 000 eiro un privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gadā Latvijas premium nekustamo īpašumu tirgū tika noslēgti 1 135 darījumi par kopējo summu 304.8 miljoni eiro, strauji pietuvojoties rādītājiem, kas tika fiksēti laika posmā no 2006. līdz 2008. gadam jeb “treknajos gados”, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty apkopote dati .

Uzņēmuma veicis pētījumu par darījumu aktivitāti 2021. gadā trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā. Šis ir pirmais gads, kurā premium tirgus nozīmīgi pietuvojies vēsturiskajai latiņai, galvenokārt jaudu rodot Rīgā, kur tika noslēgti 756 mājokļu darījumi (t.sk. apbūvējamas zemes), kopējai vērtībai sasniedzot 188.2 miljonus eiro, kas bija par 43.3% vairāk nekā 2020. gadā.

Savukārt Jūrmalā pagājušajā gadā tika noslēgti 242 premium segmenta darījumi par kopējo summu 84.2 miljoni eiro, kas ir lielākais apjoms kopš 2014. gada.

Pierīgā 2021. gadā noslēgti 137 premium nekustamā īpašuma darījumi, kopējai vērtībai sasniedzot 32.4 miljonus eiro. Salīdzinot ar 2020. gadu, darījumu skaits ir audzis par 104.5%, veidojot par 70.5% lielāku investīciju apmēru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Premium dzīvokļiem Rīgā ir niecīga izvēle

Db.lv, 01.09.2021

Latvia Sotheby’s International Realty vecākais pārdošanas konsultants Aigars Strods.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas centrā, aktīvajā centrā un premium īpašumu pircēju iecienītajā klusajā centrā jūtami iztrūkst laba piedāvājuma: ir niecīga izvēle labas kvalitātes dzīvokļiem jaunajos projektos un renovētajos namos, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty apkopotie dati.

Latvijas premium īpašumu tirgus "pīrāga" lielāko daļu tradicionāli aizņem augstākās klases dzīvokļu pirkumi: tie šajā pusgadā veidoja 82% no kopējā apgrozījuma. Kopumā šogad laika periodā no janvāra līdz jūnijam iegādāti 339 premium dzīvokļi 82 miljonu eiro vērtībā, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Premium dzīvokļu darījumu jomā tas ir par 24,5 miljoniem eiro jeb 42,7% lielāks apgrozījums nekā pērn, kad atbilstošajā laika periodā notika 257 premium dzīvokļu darījumi par 57,5 miljoniem eiro. Investīciju pieplūdums skāris visus trīs pārskata reģionus. Skaitliski apjomīgākais kāpums novērojams galvaspilsētā, bet Pierīgā un Jūrmalā izaugsme bija straujāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vēlmi paplašināt savu dzīves telpu un uzlabot komforta apstākļus pieprasījums pēc premium privātmājām šī gada pirmajā pusgadā ir bijis lielākais pēdējo piecu gadu laikā, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums .

Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā šogad sešos mēnešos nopirktas 26 premium privātmājas 14,6 milj. eiro vērtībā. Jūrmalā mazāk pirktas īpaši ekskluzīvas mājas, kas skaidrojams ar to niecīgo piedāvājumu, bet Rīgā apgrozījums pieaudzis iespaidīgi – par 73%.

Uzņēmuma pētījumā par darījumu aktivitāti 2021. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos pētīta informācija par privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro.

Īpašumiem reģionos kāpj cenas un samazinās piedāvājums 

Ja ir interese par īpašumu reģionos, tad ir pēdējais laiks rīkoties, jo...

Privātmāju tirgus šogad pirmajā pusgadā veidoja 14.7% no kopējā Latvijas premium nekustamo īpašumu tirgus.

Jau ziņots, ka kopumā šajā pusgadā Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā iegādāti 376 īpašumi (augstākās klases dzīvokļi, privātmājas un apbūvējamas zemes) kopsummā par 99.5 milj. eiro. Lai gan šogad iegādāto premium māju skaits (26) ir lielākais pēdējo piecu gadu laikā un pārspēj arī pērn sešos mēnešos iegādāto 20 māju apjomu, apgrozījumu izsakot eiro izteiksmē, redzams, ka šie 26 nami tika iegādāti par 3.7 milj. eiro lētāk jeb apgrozījums bijis par 20.3% zemāks nekā pērn gada pirmajā pusē, kad apgrozījums sasniedza 18.4 milj. eiro.

Kopējos apgrozījuma datus ietekmēja norises lielākajā premium privātmāju reģionā – Jūrmalā, t.sk. ierobežotais piedāvājums kūrortpilsētā. Pēdējā laikā jūtami pieaudzis pieprasījums pēc premium privātmājām Pierīgā ar vēlmi paplašināt savu dzīves vietu. "Īpaši interesējas par mājām Jūrmalā, kā arī tādās apkaimēs kā Mārupe, Bieriņi, Berģi, Carnikava u.c. vietās, kas ir līdz 20 - 30 km attālumā no Rīgas centra. Cilvēki izvērtē, cik kvalitatīvs un komfortabls ir pašreizējais mājoklis, kāds ir dzīvesvietas plašums. Ja ilgāks laiks jāpavada ierobežotā dzīves vidē, kur notiek gan dzīvošana, gan darbs, klienti sāk domāt par tās paplašināšanu tieši komforta apsvērumu dēļ, sevišķi, ja ģimenē ir arī bērni. Agrāk vairumam primārā dzīves vieta bija dzīvoklis Rīgas centrā un atpūtai otrs īpašums - māja ārpus pilsētas, tagad tas ir otrādi," komentē Latvia Sotheby’s International Realty pārstāve Līga Kohtanena.

Premium dzīvokļiem Rīgā ir niecīga izvēle 

Rīgas centrā, aktīvajā centrā un premium īpašumu pircēju iecienītajā klusajā centrā jūtami...

Ir novērojams, ka klienti meklē mājas ar platību no 150 līdz maksimums 350 m2, diemžēl jaunu kvalitatīvu māju piedāvājums ir ļoti niecīgs. Tieši Jūrmalā faktiski nav jauna, augstvērtīga un kvalitatīva dzīvojamā fonda, tāpēc var teikt, ka pārdevējs var diktēt savu cenu, kas ne vienmēr ir atbilstoša tirgum. Pašlaik ir pārdevēja tirgus.

Savukārt otrreizējā tirgū, kur pieejamas desmit un vairāk gadu vecas mājas, kurām nepieciešams remonts, piedāvājums ir plašāks un arī konkurence lielāka. Tomēr pircējs ne vienmēr ir gatavs ieguldīt papildu līdzekļus ilgstošā remontā, tāpēc labprātāk piemaksā vairāk un atrod māju, kurā var uzreiz sākt dzīvot. Ne mazāk būtiska mājas izvēlē ir arī apkārtējā infrastruktūra (ceļu stāvoklis u.c.), īpaši pēdējā gada laikā klienti novērtē ātru un labu interneta pieslēgumu, jo mājās tiek arī strādāts.

Rīgas premium mājokļu tirgus tradicionāli ir bijis mazākais, un arī šis pusgads nav bijis izņēmums. Galvaspilsētā šajos sešos mēnešos noslēgti septiņi privātmāju darījumi par kopējo summu 3.3 milj. eiro. Tas gan ir iespaidīgs – 73.2% apgrozījuma pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošajā periodā par 1.9 milj. eiro pārdotajām trim mājām, un arī summas ziņā pārspēj piecos gados sasniegto, kad galvaspilsētā pusgadā ierasti tika sasniegts apgrozījums no 1.3 līdz teju 2 milj. eiro apmērā.

Pierīgas teritorijā situācija premium privātmāju tirgū pirmajā pusgadā saglabājusies diezgan stabila. Pēdējos sešus gadus pusgadā Pierīgā tika iegādātas trīs privātmājas (izņēmums bija 2019. gads, kad tika nopirktas sešas mājas). Šogad pusgadā Pierīgā nopirktas piecas premium privātmājas par kopējo summu 2.5 milj. eiro, kas ir par divām mājām vairāk nekā pērn pusgadā, un kopējās naudas izteiksmē tas ir 1.2 milj. eiro pieaugums.

Pretēji Rīgas un Pierīgas kāpuma rādītājiem Jūrmalā apgrozījums sarucis par divām piektdaļām, lai gan māju skaita ziņā šī pusgada aktivitāte bija identiska kā pirms gada: pārdotas 14 premium privātmājas. Vēsturiski lielākajā Latvijas premium privātmāju tirgū šī gada sākumā jauniegūto īpašumu kopējā vērtība sasniedza 8.8 milj. eiro. Pērn ar līdzvērtīgu skaitu pārdoto māju to vērtība bija par 6.3 milj. eiro lielāka.

Jāpiebilst gan, ka 2020. gada sākums kūrortpilsētā bija viens no straujākajiem kopš 2014. gada: tikai vēl 2018. gada sešos mēnešos tika pārdoti 14 nami. Šī gada sākumā Jūrmalā iegādāto privātmāju vidējā darījuma cena bija 629 000 eiro, kas nozīmē, ka premium privātmāju pirkumi kūrortpilsētā bija kopumā par 453 100 eiro izdevīgāki, jo pērn pusgadā šādu privātmāju varēja iegādāties par vidēji 1.1 miljonu eiro.

Šajā pusgadā Jūrmalā iegādāto privātmāju vidējā cena ir zemākā pēdējo desmit pusgadu laikā. Lielākais kritums vērojams tieši ekskluzīvāko namu grupā: šogad iegādātas vien divas privātmājas cenā virs viena miljona eiro – kopā par 2.3 milj. eiro. Salīdzinājumam ar 2020. gada pirmo pusi - tad septiņi pircēji savā īpašumā ieguva šādus mājokļus, kuru vērtība kopā sasniedza 11.5 milj. eiro. Analizējot datus ilgākā laika periodā, jāsecina, ka Jūrmalas premium privātmāju tirgus ir samērā svārstīgs. Tāpēc nav viennozīmīgi vērtējams šī gada sākumā novērotais.

Premium apbūves zeme šai pusgadā veidoja 2.9% no kopējā augstākās klases nekustamo īpašumu tirgus. Apbūvei paredzētas zemes darījumi cenu kategorijā virs 150 000 eiro joprojām nav bieži sastopami. Trijos pārskata reģionos 2021. gada janvārī – jūnijā kopumā iegādāti 11 zemes īpašumi, kuru kopējā vērtība sasniedza 2.9 milj. eiro. Tas bija par 1.3 milj. eiro mazāk nekā attiecīgajā laikā pirms gada, kad seši pircēji premium apbūves zemes iegādē ieguldīja 4.2 milj. eiro.

Visvairāk savām vēlmēm atbilstošu zemes gabalu šogad pircēji atraduši Rīgā, – nopirkti septiņi zemes gabali par 1.7 milj. eiro. Iegādātie trīs zemes gabali Jūrmalā par 660 tūkst. eiro jūtami atpaliek no pērn pusgadā sasniegtā, kad kūrortpilsētā tika nopirkti pieci zemes gabali par 3.8 milj. eiro, starp kuriem pāris bija patiesi ekskluzīvi zemes gabali. Pierīgā savu pircēju atradis tikai viens zemes gabals teju triju Jūrmalas īpašumu vērtībā – par 550 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas premium nekustamo īpašumu tirgū pieredzēta pēdējo septiņu gadu laikā iespaidīgākā izaugsme: Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā iegādāti īpašumi kopsummā par 99,5 miljoniem eiro, kas bija par 19,5 miljoniem eiro jeb 24,4 % lielāks apgrozījums nekā pērn attiecīgajā laika periodā.

Tā liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2021. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Datu apkopojumā pētīta informācija par dzīvokļiem un apbūvējamo zemi vērtībā virs 150 000 eiro un privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro.

Premium dzīvokļi joprojām dominē luksusa īpašumu segmentā kā pirktākie īpašumi, turklāt šajā pusgadā novērota pat par 32% lielāka interese par premium dzīvokļiem nekā pērn sešu mēnešu periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Premium auto segments Baltijā piedzīvojis izaugsmi

Db.lv, 28.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gadā apjoma auto tirgus segmentu ilgstoši ietekmēja pusvadītāju trūkums, tikmēr premium tirgus turpināja augt, īpaši palielinoties elektrisko automobiļu pieprasījumam, informē “Porsche centrs Rīga” vadītājs Ivars Norvelis.

Statistikas un auto tirgus izpētes uzņēmuma “DataCenter” informācija liecina, ka 2021. gadā reģistrēto vieglo automobiļu skaits pieaudzis par 10,3% salīdzinājumā ar 2020. gadu. Pērn Baltijā reģistrēts 64 531 jauns automobilis, bet vēl gadu iepriekš - 58 501.

Premium segments ir audzis divas reizes straujāk nekā tirgus kopumā - pērn reģistrētas 8113 automašīnas, kas ir par 20,6% vairāk nekā 2020. gadā, kad visā Baltijā tika reģistrēti 6726 premium segmenta auto.

Visstraujāk jauno automobiļu tirgus pērn audzis Igaunijā - tur 2021. gadā jaunas automašīnas reģistrētas par 18,4% vairāk nekā 2020.gadā, pēc tam seko Lietuva un Latvija attiecīgi ar 6,6% un 6,2% pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pierīgas premium klases nekustamo īpašumu tirgū šis gads ir iesācies neveiksmīgi, jo ir vērojams pārdošanas darījumu aktivitātes samazinājums un premium klases īres tirgū augstu pieprasījumu uztur tikai starptautisko organizāciju darbinieki, pastāstīja Inese Zaķīte, Baltic Sotheby`s International Realty pārdošanas konsultante.

Pierīgas teritorijās 2018. gada pirmajā pusgadā pieprasījums pēc premium klases mājokļiem ir samazinājies. Šogad ir noslēgts par 5 darījumiem mazāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā. Savukārt premium mājokļu īres tirgū nemainīgi augstu pieprasījumu palīdz uzturēt Latvijā dislocēto starptautisko organizāciju darbinieku vajadzība pēc augstas klases dzīvojamās platības, kurā manāmas deficīta pazīmes un katrs atbilstošais mājoklis tirgū tiek realizēts ļoti ātri.

Par to liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby's International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti ar dzīvokļiem, privātmājām un zemes nekustamiem īpašumiem Pierīgas teritorijā (aptver Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Inčukalna, Ķekavas, Krimuldas, Mālpils, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Siguldas un Stopiņu novadus).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Augstākās klases īpašumu tirgus atgriezies 2015. gada līmenī

Žanete Hāka, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc nelielas premium tirgus izaugsmes 2016. un 2017. gadā, pērn augstākās komforta klases īpašumu tirgus atgriezies 2015. gada līmenī, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma «Baltic Sotheby`s International Realty» veiktais pētījums.

Jūrmalas premium tirgū novērotais pieprasījuma samazinājums ietekmējis kopējos datus, lai gan Pierīgas premium īpašumu tirgū vērojams pieprasījuma pieaugums visos tirgus segmentos. Eksperti aizvadītos četros gados premium īpašumu tirgū pieredzēto raksturo kā «plakanu» jeb horizontālu izaugsmi ar mērenām cenām un vietējā klienta dominanci; tāda tā būs novērojama arī šogad.

Datu apkopojumā pētīta Zemesgrāmatā pieejamā informācija par dzīvokļiem un apbūvējamo zemi vērtībā virs 150 000 eiro un privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro, kā arī «Baltic Sotheby`s International Realty» apkopotie dati par apartamentu darījumiem Jūrmalā vērtībā no 150 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pēc Mārupes premium privātmājām pieprasījums lielāks nekā piedāvājums

Laura Mazbērziņa, 01.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad lielākā daļa darījumu Mārupes novadā notiks pieejamajā privātmāju segmentā, bet premium segmenta māju pietrūks, prognozē Evita Pudane, Baltic Sotheby`s International Realty pārdošanas un īres konsultante.

Šādā situācijā, kad tirgū pieprasījums ir lielāks par piedāvājumu, Mārupes premium īpašumu pārdevējiem varētu šķist, ka ar jaunu īpašnieku atrašanu savam īpašumam un visu formalitāšu kārtošanu varētu tikt galā paši, turklāt – ātri. Tomēr pieredzējuša speciālista piesaiste var palīdzēt ne tikai adekvāti novērtēt īpašuma stāvokli un iespējas konkrētā tirgus segmentā, bet arī noteikt pareizu cenu īpašumam, un saņemt zinoša speciālista, kas orientējas darījuma un konkrētās vietas niansēs, padomu,- tādējādi atrodot privātmājai īsto pircēju. Savukārt īpašumu pircējiem profesionāļa iesaiste darījuma veikšanā var palīdzēt izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem un ļautu «nenopirkt problēmas», nezinot visu darījuma specifiku un tirgus īpatnības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Manevrējot azartiskā īpašumu tirgū

DB, 23.04.2021

Vestards Rozenbergs - nekustamā īpašuma pakalpojumu uzņēmuma Immostate dibinātājs, premium klases nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby’s International Realty ar birojiem Tallinā un Viļņā īpašnieks.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas gads augstvērtīgu īpašumu tirgum Latvijā ir bijis labs – apgrozījums premium segmentā pieaudzis par 6% un bijis lielākais pēdējos sešos gados.

Kas ir bijis aktivitātes dzinējspēks, kā atšķiras tirgus Baltijā, to Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums analizē nekustamo īpašumu uzņēmējs Vestards Rozenbergs - nekustamā īpašuma pakalpojumu uzņēmuma Immostate dibinātājs, premium klases nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby’s International Realty ar birojiem Tallinā un Viļņā īpašnieks.

Fragments no intervijas

Vai un kā atšķiras premium un luksusa klases īpašumu tirgus Latvijā, Baltijā un citviet pasaulē?

Latvijas tirgu varētu aprakstīt kā azartisku – tas ir vairāk pakļauts svārstībām. Tas attiecas uz cenu, pieprasījumu un piedāvājumu. Esam vairāk atkarīgi no dažādiem tirgus cikliem. Igaunija kopumā ir stabilāks, vienmērīgāks tirgus, tur nav tik lielas starpības tieši starp premium klases un nosacīti vidējās klases īpašumu cenu, tirgus ir cenu svārstību ziņā viendabīgāks, bet periodiski ar lielāku kopējo darījumu apjomu. Pie mums Jūrmalā vai Rīgā, piemēram, Mežaparkā, varam redzēt spilgtus nekustamā īpašuma objektus, augstākas cenas, kamēr Igaunijā šādu objektu ir mazāk. Savukārt vidējais vai biznesa klases segments Igaunijā ir vairāk attīstīts un plašākam patērētāju lokam pieejams. Igaunijas tirgus ir tuvāk Skandināvijas modelim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Latvijas energoceltnieks (LEC) veiktas izmaiņas valdē, tostarp tās vadītāja krēslu pametot līdzšinējam valdes priekšsēdētājam Pēterim Dzirkalam, liecina ieraksts laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Būvfirmas LEC valdi pametuši arī tās līdzšinējie valdes locekļi Andris Asars-Asarovskis un Dzidzis Vītols.

Par jauno valdes priekšsēdētāju iecelts Aļģirds Pipars, tāpat valdes locekļa amatā iecelta Madara Upena. Iepriekšējās valdes locekļiem un vadītājam bija tiesības pārstāvēt LEC atsevišķi, taču jaunās valdes locekļi varēs pārstāvēt uzņēmumu tikai kopā ar citiem valdes locekļiem. Tādējādi arī līdzšinējās valdes locekles Sanitas Vības uzņēmuma pārstāvības tiesībās notikušas izmaiņas – turpmāk viņa varēs pārstāvēt LEC tikai kopā ar citiem valdes locekļiem.

Db.lv jau rakstīja, ka pērnā gada 21. februārī par LEC 100% īpašnieku kļuva būvuzņēmējam Guntim Rāvim 60% pastarpināti piederošā SIA Energoholdings. Energoholdings dalībnieku sarakstā ir SIA GRIF 23 (60%), SIA Rīno (6%), SIA B. Holdings (19%), kā arī trīs privātpersonas – Andris Asars-Asarovskis (5%), Ivo Čerbakovs (5%) un Pēteris Dzirkals (5%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vilcmeiers atstās darbu Skonto Group uzņēmumos

Db.lv, 23.08.2021

Līdzšinējais “Latvijas Energoceltnieks” vadītājs Andris Vilcmeiers atstās arī “Skonto Group” valdes priekšsēdētāja amatu.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada septembra SIA “Latvijas Energoceltnieks” (LEC) valdes locekļa amatā stāsies Dmitrijs Soldatenko, nomainot līdzšinējo vadītāju Andri Vilcmeieru.

A. Vilcmeiers atstās arī “Skonto Group” valdes priekšsēdētāja amatu, un turpmāk “Skonto Group” darbosies trīs līdzšinējo valdes locekļu sastāvā.

D. Soldatenko turpinās darbu arī kā būvniecības un būvmateriālu ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group" valdes loceklis un "LEC Construction International GmbH” direktors.

“Uzņēmums ir veiksmīgi pielāgojies pandēmijas situācijai un turpina darbu pie esošajiem projektiem tepat Latvijā, kā arī LEC galvenajā eksporta tirgū Vācijā. LEC darbībā ir rasti risinājumi, lai tas spētu efektīvi adaptēties jaunajiem tirgus apstākļiem un ekonomiskajai situācijai Eiropā. Esmu pateicīgs līdzšinējam LEC valdes priekšsēdētājam Andrim Vilcmeieram par viņa paveikto un sniegto ieguldījumu uzņēmuma attīstībā,” stāsta D. Soldatenko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oficiālais BMW pārstāvis Latvijā ''Inchcape Motors Latvija'' aizvadītajā gadā turpinājis dominēt ''premium'' automobiļu segmentā. 2023. gadā ''premium'' automobiļu tirgus Latvijā piedzīvojis ievērojamu izaugsmi – 37,4 % pieaugumu salīdzinājumā ar 2022. gadu. Pēc auto reģistrāciju apjoma BWM automobiļu pārdošanas rādītāji ''premium'' segmentā sasniedza lielāko apjomu kopš 2007. gada – reģistrējot 819 jaunus spēkratus.

''2023. gads ir noslēdzies ar izciliem BMW Latvija pārdošanas rezultātiem. Aizvadītajā gadā mums ir izdevies saglabāt pirmo pozīciju ''premium'' automobiļu segmentā, sasniedzot rekordaugstu automobiļu reģistrāciju skaitu. ''Premium'' segmenta līderpozīciju šogad ieguva BMW X5 modelis. Katrs 10. pircējs ''premium'' segmentā aizvadītajā gadā iegādājās šo BMW modeli, kā rezultātā tika reģistrēti 311 BMW X5 jauni automobiļi. Arī elektroauto segmentā bija vērojama izaugsme, tika piereģistrēts 61 BMW elektroauto, kas atspoguļo 5,2 % pieaugumu salīdzinājumā ar 2022. gadu. Šajā kategorijā pieprasītākie elektroauto modeļi Latvijā bija BMW iX, BMW i7, BMW iX1, kā arī BMW i4,'' stāsta BMW autocentra vadītājs, Andris Ustups.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rīgas centra dzīvokļu tirgū pieaug augstas klases piedāvājumu skaits. Kas tos pirks?

Helmuts Medinieks, 30.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Staigājot pa Rīgas centra ielām un baudot tā unikālo vidi, neviļus rodas pārdomas - kāpēc teju katrā Rīgas centra daļā top kāda jauna augstas klases dzīvokļu ēka? Kas šos dzīvokļus pirks? Vai pie esošā, mēreni stabilā ekonomikas augšanas tempa pastāv un veidosies atbilstošs pieprasījums?

Pētot Cenubanka.lv pieejamos datus, var secināt, ka kopējais nekustamo īpašumu darījumu skaits Rīgā kopš 2016. gada samazinās. Šāda statistika novērš bažas par pamatīgu «burbuli» nekustamā īpašuma tirgū, kas būtu atbilde visiem iepriekš uzdotajiem jautājumiem un mudina dziļāk meklēt iemeslu šādam piedāvājuma kāpumam.

Savukārt, premium segments Rīgā pēdējos gados atsevišķās cenu kategorijās piedzīvojis darījumu skaita palielināšanos. Jāatzīst, ka dzīvokļiem, kuru cena pārsniedz 2500 EUR/kv.m, darījumu kopsumma gadā ir tik maza, ka ir teju neiespējami noteikt spēcīgu tendenci pieprasījumā (Rīgā vidēji notikuši tikai nedaudz vairāk nekā 100 darījumi gadā, skatoties pēdējo četru gadu griezumā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vietējais pircējs par premium klases mājokli ir gatavs maksāt 2000-2500 eiro

Natālija Poriete, 24.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma tirgus kļūst veselīgāks, darījumi notiek, un ir stabils pieprasījums pēc premium klases mājokļiem Rīgā, taču lielākā daļa darījumu mājokļu segmentā notiek cenu kategorijā 150-300 tūkstoši eiro, ar vidējo cenu 2000-2500 eiro par kvadrātmetru, intervijā norāda Baltic Sotheby’s International Realty īpašnieks Vestards Rozenbergs.

Viņš atzīmēja, ka Baltic Sotheby’s International Realty 2016. gadā Baltijas valstīs apkalpoto nekustamo īpašumu darījumu vidējā summa bija 414 000 EUR.

Savukārt, Latvijas nekustamā īpašuma tirgus vidējie premium klases mājokļu segmenta dati ir atšķirīgi. Vislielākais darījumu skaits noslēgts premium klases mājokļu segmentā cenā no 150 līdz 300 tūkstošiem eiro. Rozenbergs uzsver, ka par premium klases segmentu Latvijā var uzskatīt objektus, kuru vērtība sākas no 150 00 tūkstošiem eiro. «Mēs šo nišu sadalījām trīs grupās – pieejamās premium klases mājokļi no 150 līdz 300 tūkstošiem eiro, vidējā klase – no 300 līdz 500 tūkstošiem eiro un augstākā premium klase – no 500 tūkstošiem eiro. Nevar rēķināties ar darījumiem, kuru vērtība pārsniedz 500 tūkstošus eiro, jo darījumu šajā segmentā ir maz un tie neveido statistiku, kaut arī cena par kvadrātmetru šajā kategorijā var sasniegt pat 8000 EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads iesākās ar pamatīgu turbulenci teju visos finanšu tirgos. Bažas par inflāciju pastiprināja runas par monetārās politikas iegrožošanu, gaidāmais procentu likmju kāpums radīja spēcīgu vilkmi kapitāla plūsmās, ko it īpaši vēl pastiprināja gadsimta saspīlētākā gaisotne ģeopolitiskajā arēnā. Šo faktoru ietekmi uz Latvijas nekustamo īpašumu tirgu garākā griezumā vēl viennozīmīgi noteikt nevar, taču 2022. gada sākums ir bijis piezemētāks par pērnā gada nogali.

Par to liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajā ceturksnī trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopumā šī gada janvāra-marta periodā Latvijas premium mājokļu tirgū tika noslēgti 268 darījumi, kas ir ievērojami mazāk par pagājušā gada noslēdzošajā ceturksnī noslēgtajiem 499 darījumiem, tomēr stabili vairāk nekā pērnā gada pirmajos trīs mēnešos noslēgtie 218 darījumi.

Likumsakarīgi, ka līdz ar samazināto darījumu skaitu, ir krities arī to veidotais apgrozījums – šī gada pirmajā ceturksnī premium mājokļos investēti EUR 67.1 milj., kas ir par EUR 40.9 milj. (-37.9%) mazāk nekā 2021. gada oktobra - decembra periodā. Tomēr, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem trim mēnešiem, iepriekš minētie 218 darījumi kopumā piesaistīja EUR 56.4 milj. investīcijas, kas ir licis 2022. gadam iesākties par 19.0% straujāk nekā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Mazākais Mercedes limuzīns izvirza jaunus standartus pats sev un sīkstākajiem konkurentiem

Aldis Zelmenis, 04.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekad iepriekš C klases sedans nav bijis tik izteikti tuvu Mercedes dārgākajiem limuzīniem. Tas attiecas ne tikai uz dižciltīgu un glaunu dizainu, kas apzināti veidots pēc S klases sedana šablona, bet arī uz tehnisko un komforta pildījumu, kurā daudzas lietas paņemtas no tās pašas S klases.

Mercedes ir paveikuši teicamu darbu. Spriediet paši – Audi sava jaunā A4 sedana iznākšanas datumu pārlika uz vēlāku laiku tieši tad, kad dienasgaismu ieradzīja jaunais C klases sedans.

Kāpēc tas būtu jāpērk

Mercedes iekštelpu ir godam uzposis, ietērpjot to jaunās drānās, kas pēc taustes un acs testa izskatīsies daudz aristokrātiskāk un cēlāk nekā gaidīts. Godīgi atzīšos, ka uz jaunā modeļa fona iepriekšējais C klases interjers izskatās pēc neglītā pīlēna. Materiālu izvēle un pedantiska uzmanība pat pret niecīgāko sīkumie ir tas, kas sildīs Mercedes īpašnieku sirdis. Pat ar klavierlaku pārklātie dabiskā koka imitācijas paneļi, kas citu ražotāju modeļos kaitina un izraisa nepatiku, C klasē ir nostrādāti līdz pilnībai un ergonomiski izceļ interjera augsto statusu. Multimediju centrs ar planšetdatoram līdzīgo ekrānu ir piestiprināts pie viduskonsoles augšējās daļas, bet vadības groži ir uzticēti grozāmai vadības ripai un speciālam touch pad jeb skārienjutīgam paliktnim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Būvuzņēmuma LEC vadībā veiktas izmaiņas

Gunta Kursiša, 08.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC) vadībā notikušas izmaiņas, darbu valdē pametot līdzšinējiem tās locekļiem Aļģirdam Piparam un Sanitai Vībai, liecina infomācija Lursoft.

Uzņēmuma valdē turpina darboties tās līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters, kas, ka jau iepriekš vēstīts, LEC vadībā tika iecelts šā gada augustā, aizvietojot A. Piparu.

LEC 2011. gadā apgrozīja 15,5 milj. Ls, kas ir par 21,8% vairāk nekā 2010. gadā. 2009. gadā uzņēmuma apgrozījums veidoja 25,2 milj. Ls, bet 2008. gadā - 46,74 milj. Ls. LEC peļņa pērn bija 984 tūkst. Ls – par 59,6% vairāk nekā 2010. gadā, raksta aģentūra Leta.

Lec dibināts 1992. gadā un LEC vienīgais īpašnieks ir uzņēmums Energoholdings, kas savukārt pieder SIA Grif (60%), kuras īpašnieks ir uzņēmējs Guntis Rāvis, SIA B. Holdings (19%), SIA Rīno (6%), kā arī Andrim Asaram-Asarovskim (5%), Ivo Čerbakovam (5%) un Pēterim Dzirkalam (5%), liecina Lursoft dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

SIA Latvijas Energoceltnieks valdei pievienojas divi jauni locekļi

Gunta Kursiša, 08.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroapgādes un telekomunikāciju sistēmu būvnieka SIA Latvijas energoceltnieks (LEC) valdē notikušas izmaiņas, tai pievienojoties diviem jauniem valdes locekļiem – Valērijam Drozdam un Jānim Sproģim, liecina Lursoft dati.

Tāpat uzņēmuma vadībā darbu turpina valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters.

LEC savu saimniecisko darbību uzsāka 1992. gadā, un pašlaik uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,105 milj. Ls. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Lubānas iela 43, Rīga.

LEC 2011. gadā apgrozīja 16,49 milj. Ls – par 22% mazāk nekā 2010. gadā, savukārt kompānijas peļņa veidoja 980 tūkst. Ls, kas ir par teju 60% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Vērtējot pēc gada apgrozījuma, Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 LEC ierindojas 169. vietā.

2007. gadā LEC toreizējais īpašnieks Jānis Kols 100% uzņēmuma daļu pārdeva investīciju kompānijai Alta Capital Partners, savukārt 2011. gada februārī par LEC vienīgo īpašnieku kļuvis uzņēmējam Guntim Rāvim par 60% pastarpināti piederošais uzņēmums SIA Energoholdings. Energoholdinga īpašnieki ir G. Rāvim pilnībā piederošā SIA Grif 23 (60%), SIA B. Holdings (19%), SIA Rīno (6%), kā arī trīs privātpersonas - Andris Asars-Asarovskis (5%), Ivo Čerbakovs (5%) un Pēteris Dzirkals (5%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

LEC reģistrē un pārjauno komercķīlu

Žanete Hāka, 04.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC) reģistrējis komercķīlu Nordea Bank Finland Plc, liecina Lursoft dati.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 6,89 miljoni latu.

LEC savu saimniecisko darbību uzsāka 1992. gadā, un pašlaik uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,105 milj. Ls. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Lubānas iela 43, Rīga.

LEC 2011. gadā apgrozīja 16,49 milj. Ls – par 22% mazāk nekā 2010. gadā, savukārt kompānijas peļņa veidoja 980 tūkst. Ls, kas ir par teju 60% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Vērtējot pēc gada apgrozījuma, Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 LEC ierindojas 269. vietā.

2007. gadā LEC toreizējais īpašnieks Jānis Kols 100% uzņēmuma daļu pārdeva investīciju kompānijai Alta Capital Partners, savukārt 2011. gada februārī par LEC vienīgo īpašnieku kļuvis uzņēmējam Guntim Rāvim par 60% pastarpināti piederošais uzņēmums SIA Energoholdings.Energoholdinga īpašnieki ir G. Rāvim pilnībā piederošā SIA Grif 23 (60%), SIA B. Holdings (19%), SIA Rīno (6%), kā arī trīs privātpersonas - Andris Asars-Asarovskis (5%), Ivo Čerbakovs (5%) un Pēteris Dzirkals (5%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

No Jūrmalas «premium» īpašumu tirgus nerezidenti ir praktiski izzuduši

LETA, 02.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas «premium» klases dzīvokļu tirgū korekcijas novērojamas kopš 2014.gada, kad tika veiktas izmaiņas termiņuzturēšanās atļauju noteikumos un patlaban no šī tirgus nerezidenti ir praktiski izzuduši, informēja «Baltic Sotheby's International Realty» pārdošanas direktore Līga Kohtanena.

Pašlaik Jūrmalas «premium» īpašumu tirgū dominē vietējais pircējs, kurš iepriekšējos gados bija apsvēris iespēju pirkt īpašumu kūrortpilsētā, kas tagad kļuvuši pieejamāki, norādīja Kohtanena.

Kopumā pagājušajā gadā Jūrmalā iegādāti 87 «premium» klases dzīvokļi 25,4 miljonu eiro vērtībā, kas ir 33% kritums no 37,8 miljoniem eiro 2017.gadā.

Gandrīz divas trešdaļas šī pieprasījuma krituma veido darījumu trūkums augstākajā cenu līmenī virs pusmiljona eiro. Šajā segmentā novērots kritums no 9,6 miljoniem eiro 2017.gadā līdz 2,8 miljoniem eiro 2018.gadā.

Pārējā daļa krituma koncentrējās pieejamākajā «premium» cenu līmenī (150 000 eiro līdz 300 000 eiro. Šajā segmentā samazinājums ir no 18 miljoniem eiro līdz 13 miljoniem eiro, bet 300 000 eiro līdz 500 000 eiro vērtu dzīvokļu grupā 2018.gadā darījumu apjoms samazinājās vien par 600 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Biroju telpu piedāvājums sarūk, bet nākotnē gaidāms papildinājums

Žanete Hāka, 20.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan biroju telpu piedāvājums turpina sarukt, ekonomiskā aktivitāte un Latvijas attīstības perspektīvas eirozonas ietveros tuvākajos gados nekustamo īpašumu attīstītājiem nedos pamatojumu jaunu biroju ēku būvniecībai, uzskata Arco Real Estate komercnodaļas vadītājs Guntis Kanenbergs.

Kā liecina kompānijas biroju telpu nomas tirgus pārskats par 3. cetruksni, šobrīd biroju telpu nomas tirgum Rīgā tiek piedāvātas A un B klases nomas platības vairāk nekā 500 tūkstošu m² apmērā 65 biroju centros. A klases ēkās atrodas ap 20% iznomājamu un brīvu biroja platību. Tā kā vairums no A klases ēkām tiek izmantotas komercbanku vajadzībām, iespējas nomāt šīs klases biroja telpas ir limitētas, tādēļ nomniekiem kā alternatīva tiek piedāvātas B klases biroju telpas ar augstu tehnisko nodrošinājumu. Pretstatā A klases biroju telpām šādam piedāvājumam ir mazāk veiksmīgs ēku novietojums.

G. Kanenbergs norāda, ka Rīgā vairāki A klases biroju kvartāli ir tapšanas stadijā, tādēļ sagaidāms tieši šīs klases komerctelpu piedāvājuma pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru