Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.

Lībijas kaujinieki ir uzbrukuši naftas atradnei, kas daļēji pieder Francijas naftas kompānijai Total, un šajā uzbrukumā nogalinājuši 13 cilvēkus, paziņoja apsardzes dienesta vadītājs.

Uzbrukums Mabrukas atradnei notika trešdien, un tajā nogalināti astoņi Lībijas, trīs Filipīnu un divi Ganas pilsoņi. Viens Lībijas pilsonis tika nošauts, bet pārējiem 12 uzbrukuma upuriem tika pārgrieztas rīkles.

Lībijas valsts naftas kompānija National Oil Company (NOC) sākotnēji bija apgalvojusi, ka tās personāls esot savlaicīgi evakuēts no šīs atradnes.

Uzbrukuma rīkošanā tika apsūdzēti kaujinieki, kas ir lojāli džihādistu grupējumam Islāma valsts.

Total paziņoja, ka jau pirms šī uzbrukuma esot aizvedusi visu savu personālu no Mabrukas atradnes.

«Total nav [šīs atradnes] operators. Šīs atradnes operators ir [uzņēmums] Mabruk Oil Operation, kuru pārvalda NOC,» piebilda Total preses sekretāre.

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Pēdējo divu gadu laikā naftas cena pasaules tirgos ir nozīmīgi samazinājusies. To savos maciņos izjutuši arī Latvijas patērētāji. Vai drīkstam pie šīs sajūtas pierast vai tomēr jāgatavojas naftas cenu kāpumam?

2015. gadā naftas cenas kritums sasniedza 47%, samazinājumu, tam turpinoties arī 2016. gada sākumā. Savukārt 2016. gadā beigās - pēc sarunām starp nozīmīgākajiem spēlētājiem starptautiskajā naftas tirgū - iezīmējās naftas cenas kāpuma tendence. Šādas naftas cenas pārmaiņas atstāj ietekmi uz Latvijas inflācijas līmeni divos veidos:

tiešā veidā (mainot degvielas cenu, kā arī dabasgāzes un siltumenerģijas tarifus);

netiešā veidā (paaugstinot/samazinot preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas un tādējādi arī to cenas).

Tiešā veidā radīto ietekmi Latvijas patērētāji izjūt diezgan ātri (piemēram, 85% no naftas cenas palielinājuma/samazinājuma benzīna un dīzeļdegvielas cenās atspoguļojas apmēram divu mēnešu laikā). Taču preču un pakalpojumu cenu korekcija var aizņemt noteiktu laiku, kamēr uzņēmēji pārnes enerģijas cenu izmaiņas uz pārdošanas cenām.

Pastāv iespēja, ka Francija, kas palīdzēja Lībijas nemiernieku Nacionālajai pārejas padomei (NPP) pārņemt varu savās rokās, ir vienojusies par Lībijas naftas rezervju apguvi, ceturtdien, atsaucoties uz Francijas laikraksta Liberation rakstīto, vēsta pasaules mediji.

Ar 3. aprīli datētajā vēstulē teikts, ka Lībijas nemiernieki ļauj Francijai piekļūt 35% no valsts naftas atradnēm apmaiņā pret tās pilnīgu un pastāvīgu atbalstu NPP, tomēr Francijas ārlietu ministrs Alans Žipē (Alain Juppe) norādījis, ka viņs nav informēts par oficiālu vienošanos. «Neesmu informēts par oficiālu vienošanos, tomēr NPP ir oficiāli norādījusi, ka valstīm, kas palīdzējušas NPP pārņemt varu savās rokās, vajadzētu piedalīties arī Lībijas atjaunošanā,» viņš pavēstījis medijiem.

Krievija un Ķīna – valstis, kas bija kritiski noskaņotas NATO iejaukšanās Lībijas nemieru risināšanā – cīnīsies par savu ekonomisko ietekmju saglabāšanu Lībijā. Šīm valstīm būs jāiestaistās konkurences cīņā ar Lielbritāniju un Franciju. «Mēs vēlamies arī turpmāk aizstāvēt Krievijas ekonomiskās intereses Lībijā. Es nedomāju, ka jaunā Lībijas valdība vērtēs līgumus ar Krieviju no politiskā, nevis tehniskā un ekonomiskā skatupunkta,» norādīja Mihails Margelovs (Mikhail Margelov), Krievijas sūtnis Āfrikā.

Gāztais Lībijas diktators Muammars Kadafi sava režīma pēdējās aktīvajās dienās pārdeva vairāk nekā 20% Lībijas zelta rezervju, kuru vērtība pārsniedz 700 miljonus latu, ceturtdien paziņoja Lībijas centrālās bankas prezidents Kasems Azozs.

Azozs paziņoja, ka apmēram 29 tonnas zelta 1,7 miljardu dināru (704 miljoni latu) vērtībā tika pārdodas vietējiem tirgotājiem, jo režīmam sāka pietrūkt naudas.

«Zelts tika pārdots, lai samaksātu algas un saglabātu likviditāti, jo īpaši Tripolē,» skaidroja Lībijas Bankas prezidents.

Centrālās bankas amatpersonu sniegtā informācija liecina, ka zelts, visticamāk, ir izvests no valsts uz kaimiņzemi Tunisiju, no kurienes aizvests vēl tālāk.

Azozs piebilda, ka Lībijas Bankas aktīvi pašlaik ir apmēram 115 miljardi ASV dolāru (57,5 miljardi latu), no kuriem 90 miljardi dolāru (45 miljardi latu) - ārvalstīs.

Jau vēstīts, ka Kadafi ceturtdien jaunā audiorunā noliedza ziņas, ka viņš esot aizbēdzis uz kaimiņvalsti Nigēru, un nosauca tās par viņa ienaidnieku «psiholoģisku karu un meliem».

Jau pagājušonedēļ tika gaidīts lēmums par to, ko OPEC+ veidojums (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija un vairākas valstis, kas formāli nav šī karteļa sastāvā) nolems saistībā ar savu melnā zelta ieguvi.

Līdz ar straujo ekonomikas uzrāvienu pēc pandēmijas šoka spēji audzis pieprasījums pēc naftas. Rezultātā kopš krīzes zemākajiem punktiem tās cena daudzkāršojusies. Tas savukārt teorētiski šī resursa ieguvējiem ļauj domāt par aizturēto barelu atgriešanu tirgū, lai palielinātu savus ieņēmumus un neizraisītu kādas ievērojamākas naftas tirgus nesabalansētības.

Kopumā gan notiekošais liecina, ka realitātē lēmumi par naftas barelu laišanu tirgū ir krietni sarežģītāki. OPEC+ nespējot pieņemt kādu konkrētu lēmumu, tiek apspriesta šī veidojuma krīze un pat pajukšana.

Domstarpības starp sabiedrotajiem

Pieejamā informācija liecina, ka, spriežot par naftas politiku, ievērojamas domstarpības plaukušas starp OPEC līderi Saūda Arābiju un ilggadējo tās sabiedroto – Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Lībijas jaunā valdība tomēr noliedz, ka ir apsolījusi Francijai iegūt naftu 35% no Lībijas naftas atradnēm, vēsta thelocal.fr.

Jau vēstīts, ka Francijas laikraksts Liberation publicēja it kā 3. aprīli parakstītu vēstuli, kurā Lībijas nemiernieki sola ļaut Francijai piekļūt 35% no valsts naftas atradnēm. Apmaiņā pret naftas ieguvi Francijai jāsniedz pilnīgs un pastāvīgs atbalstu NPP, bija teikts vēstulē, kas it kā saņemta no Lībijas nemierniekiem. Francijas ārlietu ministrs Alans Žipē (Alain Juppe) savukārt norādījis, ka viņš nav infromēts par «oficiālu vienošanos». Krievija un Ķīna, kas bija kritiski noskaņotas NATO iejakšanās Lībijas nemieru risināšanā, paziņojušas, ka turpinās cīnīties par savu ekonomiski ietekmju saglabāšanu Lībijā.

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Bijušā Lībijas līdera Muamara Kadafi dzimtā pilsēta Sirte samaksājusi augstu cenu par viņa izmitināšanu Lībijas pilsoņu kara pēdējās cīņas laikā, vēsta The Associated Press.

Liela daļa no Vidusjūras pilsētas ar palmu koku bulvāriem ir iznīcināta. Visa apkaime ir neapdzīvota. Sodrējiem klātās ēkas sacaurumojuši šāviņi. Nav nedz ūdens, nedz elektrības. Ar būvgružiem piepildītās ielas appludinājuši bojāti cauruļvadi.

«Tā bija skaista pilsēta, viena no visskaistākajām Lībijā,» teicis Zaroks Abdullahs, 42 gadus vecs universitātes profesors, stāvot ārpus viņa nopietni bojātās ģimenes mājas. «Šobrīd tā izskatās kā (pēckara) Ļeņingrada, Gaza vai Beirūta,» viņš turpinājis.

Lai gan daži vaino Kadafi par kara ienešanu mājās, slēpjoties šajā vietā savās pēdējās dienās, iedzīvotāji esot pārņemti ar atjaunošanas ideju un sagaida niecīgu palīdzību Lībijas pagaidu valdības.

Kādu laiku parādās ziņas par naftas cenas pieaugumu. Tas pamanāms ar degvielas uzpildes stacijās. Situācija ir saspringta un tāda tā tuvākajā laikā saglabāsies, kā dēļ nevar izslēgt cenu pieauguma turpināšanos. Bet tas nevar būt pārmērīgs, jo draudēs ar pieprasījuma sabrukumu.

Aplēses par naftas pieprasījumu pasaulē 4. ceturksnī svārstās no 100,6 miljoniem b/d līdz 104,7 miljoniem b/d. Pašreizējie naftas un produktu krājumi ir zemi. Piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars ir saspringts un ļoti saspringts tādiem produktiem kā dīzeļdegviela, reaktīvo dzinēju degviela, gāzeļļa. Nenoteiktība par globālo naftas pieprasījumu nepārprotami ir Saūda Arābijas ražošanas samazināšanas pamatā kopš šā gada aprīļa.

Runa ir par bažām par globālo naftas pieprasījumu daudzu makroekonomisko izaicinājumu apstākļos un par preventīvu darbību pret pieprasījuma vājināšanos. Saūda Arābija var atcelt pašreizējo naftas cenu pieaugumu tikpat ātri, kā tā izveidoja pašreizējo cenu ralliju. Taču naftas produktu krīzes atrisināšana nav Saūda Arābijas spēkos. Talkā varētu nākt Ķīna, ja palielinātu naftas produktu eksporta kvotas, jo tai ir rezerves pārstrādes jaudas. Tomēr pirmais efekts būtu vēl spēcīgāks Ķīnas naftas imports.

Šonedēļ pasaulē nafta kļuvusi nedaudz dārgāka, ko daļēji noteikuši vairāk faktori. Viens no tiem ir, piemēram, tas, ka ASV krastiem pietuvojusies visai pamatīga viesuļvētra Delta, kas Meksikas līcī likusi pieslēgties gandrīz visai melnā zelta ieguvei.

Naftas tirgum arī palīdzēja spekulācijas, ka ASV tomēr izdosies vienoties vēl par papildu ekonomikas stimuliem, ko sākotnēji gan lika apšaubīt šīs valsts prezidenta Donalda Trampa tūlītējie izteikumi pēc viņa saslimšanas ar Covid-19.

Kopumā skaidrība par nedaudz tālāk nākotni naftas tirgū ir visai nosacīta. Tradicionāli liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko saka un dara vadošie jēlnaftas ieguvēji. Šajā frontē notiekošais var pat liecināt, ka būtiski dārgākai naftai kļūt nevajadzētu.

OPEC galvas lauzīšana

Proti, Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) varētu pat turpināt palielināt savu melnā zelta ieguvi. Sākoties pandēmijas ekonomikas kraham, OPEC līderi lēma krasi ierobežot savu naftas ieguvei par 10 miljoniem bareliem dienā. Pasaules ekonomikai rāpjoties ārā no asās Covid-19 bedres, nu OPEC aiztur astoņus miljonus barelus (dienā) savas naftas ieguves. Savukārt paredzēts, ka jau no nākamā gada sākuma tie būs vairs vien seši miljoni bareli dienā.

Lībijas līderis Muamars Kadafi esot gatavs atkāpties no amata apmaiņā pret drošības garantijām, raksta portāls K2kapital, atsaucoties uz laikrakstu Kommersant.

Attiecībā uz minēto informāciju Kommersnt atsaucas uz kādu augsti stāvošu Krievijas valdības locekli.

Pēc izdevuma informācijas Francija labprātīgas atkāpšanās gadījumā ir gatava daļēji atbloķēt Kadafi un viņa ģimenes locekļu banku kontus, kā arī atbalstīt Lībijas līderi palīdzot viņam izvairīties no valsts tribunāla.

Jau ziņots, ka, sekojot nemieriem kaimiņvalstīs Tunisijā un Ēģiptē, situācija Lībijā saasinājās februrāra beigās. Kopš tā laika gan valdības spēki, gan NATO atbalstīttie nemiernieki ar mainīgām sekmēm kontrolē situāciju Lībijas austrumu daļā, savukārt Rietumi pret naftas atradnēm bagāto ziemeļāfrikas zemi ieviesuši ekonomiskās sankcijas, tostarp bloķējot Lībijas amatpersonu un viņu ģimenes locekļu banku kontus.

Brent naftas cenu pēdējā laikā uz leju velk pesimistiskais skats uz pasaules ekonomiku. ASV naftas krājumi turpina kristies, bet Ķīnas krājumi ir sezonāli zemā līmenī. Tikmēr strauji tuvojas ES finanšu pakalpojumu aizliegums Krievijas jūras naftas pārvadāšanai 5. decembrī.

Pastāv risks, ka tiks traucēta Krievijas naftas plūsma līdz 3,2 milj. barelu apjomā. Pagaidām decembrim ir rezervēts ļoti maz Krievijas naftas kravu un sāk pieaugt ne-Krievijas naftas prēmijas.

Pagājušās nedēļas pirmajā pusē Brent naftas cena pieauga līdz ar plašu riska noskaņojuma pieaugumu, taču nedēļas beigās cenas samazinājās. Brent slēgšanas cena piektdien bija 95,77 USD. Šorīt tā atkāpās par 1.3% līdz USD 94.5 USD kopsolī ar Ķīnas akciju un industriālo metālu cenu samazināšanos.

Brent naftas tirdzniecība šajās dienās varētu atspoguļot plaša mēroga riska apetītes samazināšanos, kas pēc laika atkal atgriezīsies, dzenot cenas uz augšu. Naftas tirgus pamatā ir saspringts. ASV krājumi turpina rukt, kas apstiprina globālā deficīta priekšnosacījumu. Priekšā mums ir ES sankcijas attiecībā uz jūru piegādājamo Krievijas naftu un naftas produktiem, kas stāsies spēkā attiecīgi 5. decembrī un 5. februārī. Tāpat drīzumā jānoslēdzas ASV SPR (Strategic Petroleum Reserves) nonākšana tirgū, kas ir radījis nedaudz maldīgu priekšstatu par patieso situāciju tirgū.

Lībijas līderis Muamars Kadafi klīst no vienas Tripoles slimnīcas uz otru, lai izvairītos no NATO lidmašīnu nakts reidiem, atsaucoties uz Eropas valdības amatpersonas sniegto informāciju, ziņo Bloomberg.

Kadafi patveras slimnīcās, jo zina, ka NATO lidmašīnas tās nebombardēs, stāstījusi amatpersona, atsaucoties uz izmeklēšanā secināto. Viņš atteicies atklāt savu vārdu, jo informācija nav domāta plašākai sabiedrībai.

Informācijas avots arī stāstījis, ka vecākie komandieri Kadafi spēkos pārtraukuši izmantot mobilos tālruņus, jo baidās, ka viņu sarunas pārtver Francijas, Lielbritānijas un ASV izlūkošanas dienesti. Tā rezultātā viņiem esot radušās komunikācijas problēmas.

Šonedēļ sabiedroto spēki pastiprinājuši savus uzbrukumus Kadafi režīmam. ASV prezidents Baraks Obama un Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons pirms divām dienām solīja palielināt spiedienu uz viņu.

Naftas nākotnes kontraktu cenas pasaules lielākajās preču biržās turpina ietekmēt visai bagātīgs faktoru kopums, kuru rezultātā naftas cena atrodas virs augstās 109 ASV dolāru par barelu atzīmes.

No vienas puses zemākām naftas cenām par labu spēlē pieaugošās spekulācijas, ka jau septembrī ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) sāks samazināt savas īstenotās kvantitatīvās mīkstināšanas programmas apjomu. Šobrīd milzīga uzmanība tiek pievērsta ASV ekonomikas datiem, kas ļauj vaļu spekulācijām par to, kad tieši (agrāk vai vēlāk) FRS samazinās kvantitatīvās mīkstināšanas programmas apjomus (un pēdējo dienu ASV ekonomikas dati ir bijuši labāki nekā pirms tam izteiktās analītiķu prognozes).

Naftas cenu pēdējo dienu laikā pēc ilgāka pārtraukuma būtiski ietekmējušas ziņas no Lībijas. Šajā valstī vairāku lielāko naftas industrijas kompleksu darbību paralizējuši streiki (protestēts galvenokārt tiek pret zemo darba atalgojumu). Streiku rezultātā Lībijas naftas ražošanas apjomi sarukuši līdz zemākajam līmenim kopš 2011. gada valsts pilsoņu kara. Tiek lēsts, ka šobrīd Lībija vidēji dienā iegūst vien 500 tūkst. barelu naftas (vēl jūnijā tie dienā bijuši 1,3 miljonu barelu naftas), ziņo Reuters. Tāpat bažas par pietiekamu naftas piedāvājumu šonedēļ radījuši Irākas plāni modernizēšanas nolūkos uz laiku aizvērt vienu no saviem lielākajiem naftas eksporta kompleksiem.

Neskatoties uz pasaules ekonomikas izaugsmes tempu atsalumu un neskaidro eirozonas nākotni, naftas cenas joprojām spēj noturēties augtos līmeņos.

Piemēram, Ziemeļjūras jēlnaftas Brent nākamā mēneša kontrakta cena šodien pieauga līdz 107,5 ASV dolāriem par barelu, savukārt ASV vieglās jēlnaftas vērtība palielinājās līdz 97,9 ASV dolāriem par barelu.

Kopumā naftas cenām šodien lika palielināties vairāku vadošo Rietumvalstu lēmums īstenot jaunas finansiālas sankcijas pret Irānu (sankcijas vērstas gan pret Irānas finanšu sektoru, gan enerģētikas sektoru), lai valsts pārtrauktu savu kodolprogrammu.

Jauni saasinājumi Irānas kodolprogrammas frontē sākās novembra pirmajā pusē, kad Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra paziņoja, ka Teherāna strādājusi pie atombumbas izveides un to, visticamāk, turpina darīt slepeni. Irāna gan tradicionāli uzsver, ka valsts urāna bagātināšanas programma paredzēta tikai miermīlīgiem mērķiem, proti, elektroenerģijas ražošanai.

ASV vieglās jēlnaftas WTI cena pirmdien slīdēja uz leju, tuvojoties 100 dolāru atzīmei, jo tirgus dalībnieku vidū auga pārliecība, ka Lībijas naftas ražošanas apjomi palielinās, raksta Bloomberg.

WTI cena augusta piegādēm samazinājās par 0,6% līdz 100,26 dolāriem par barelu. Pagājušajā nedēļā tās cena saruka par 3,1%.

Savukārt Brent cena augusta piegādēm samazinājās līdz 106,43 dolāriem par barelu. Šajā gadā Ziemeļjūras naftas cena ir samazinājusies par 3,9%. Jāatzīmē, ka 11. jūlijā cena saruka par 2,01 dolāru līdz 106,66 dolāriem, kas ir zemākā cena kopš aprīļa sākuma. Pagājušajā nedēļā tā saruka par 3,6%, kas bija trešā nedēļas pēc kārtas, kad cena sarūk.

Kā liecina jaunākie dati, Āfrikas lielākā jēlnaftas rezervju turētāja – Lībijas – ražošanas apjomi sasnieguši 470 tūkstošus barelu dienā. Jūnijā valsts saražoja 300 tūkstošus barelu dienā, kas ir mazāk starp visām Naftas eksportētājvalstu organizācijas valstīm. Pagājušajā nedēļā pēc ilga pārtraukuma tika atvērti divi Lībijas naftas eksporta termināļi.

Saulītei spīdot siltāk, straujiem soļiem tuvojas vasaras autobraukšanas sezona. Pozitīvās pavasara emocijas gan nedaudz apslāpēt var tas, ja savam braucamrīkam jāsalej pilna bāka. Pašreizējā tendence, visai iespējams, liecina, ka pie dārgākas degvielas būs jāpierod.

Preču biržā naftas cena šīs nedēļas sākumā pietuvojusies 75 ASV dolāru atzīmei par barelu. Tas no pagājušā gada Ziemassvētkiem nozīmē pieaugumu gandrīz uz pusi! Naftas vērtības izmaiņa, protams, ir tikai viena no degvielas cenas vienādojuma daļām. Jebkurā valstī to ietekmē vēl nodokļi, subsīdijas, uzcenojums utt. Tomēr, neskatoties uz to, pašā pamatā degvielas cenai tomēr ir notikumi naftas tirgū. Ja melnā zelta vērtība pieaug, tad nevajadzētu cerēt uz lieliem brīnumiem un drīzumā šīm tendencēm vajadzētu atbalsoties arī uz ainu degvielas uzpildes staciju cenrāžos. To arī pamatā redzam šobrīd. Pasaules ekonomika aug lēnāk, bet situācija nav tik traģiska, lai tas nozīmētu naftas pieprasījuma kritumu – tas joprojām aug. Šajā pašā laikā Jēlnaftas ieguves kartelis (OPEC) + Krievija aiztur savu melnā zelta ieguvi, un strauji zudušas šī resursa piegādes no Venecuēlas. Neskaidra aina ar tām ir arī no Lībijas un Nigērijas. Rezultātā šogad vadošie prognozētāji naftas globālajā pieprasījuma/piedāvājuma kristāla bumbā paredz nelielu deficītu.

Naftas cenu straujais samazinājums no pērnā gada jūnija nebija nedz pilnīgi neparedzams, nedz arī negaidīts

Tas izriet no jaunākā Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) ziņojuma, jo tirgū sakarā ar pieprasījuma un piedāvājuma disproporciju, par ko lielā mērā atbildīgs slānekļa naftas apjoma pieaugums ASV, jau labu laiku tika aizturētas OPEC valstu ieguves jaudas, lai saglabātu ražošanas pārsvaru pār pieprasījumu. Atjaunot iepriekšējo līdzsvaru starp naftas cenām un pieprasījumu var izrādīties gana sarežģīti, un šeit lomu spēlē ne tikai slānekļa nafta.

Neskatoties uz zemajām naftas cenām, pasaules ekonomika aug lēnāk, nekā iepriekš lēsts, kas savukārt liek samazināt investīcijas ne tikai naftas ieguvē, bet arī konvencionālās enerģētikas nozarē kopumā. Turklāt pasaules ekonomika, jo īpaši arī tā sauktās straujās izaugsmes valstis kā Ķīna, kas iepriekš gādāja par naftas cenas šaušanos teju vai debesīs, pārstrukturējas no tradicionālās energointensīvās rūpniecības uz informācijas tehnoloģijām. Tas savukārt nozīmē, ka naftas pieprasījums samazinās. Klāt jāmin vēl arī ievērojamā atjaunojamo energoresursu ekspansija pasaulē, klimata pārmaiņu veicinātais siltums, kas samazina pieprasījumu pēc energoresursiem, un kļūst skaidrs, ka pie visiem šiem apstākļiem naftas cenu samazinājums bija praktiski neizbēgams.

Krievija un Saūda Arābija naftas tirgū nolēmušas rakt dziļus ierakumus. Ar pamatīgu blīkšķi izgāzusies pamatā Krievijas un OPEC (faktiski Saūda Arābijas) sarežģītā sadarbība, kas tika apzīmēta kā "OPEC+".

Saūda Arābija vēl pirms dažām dienām demonstrēja, ka tā ļoti grib samazināt naftas ieguvi, lai šajā tirgū uz manāmi gausākas pasaules tautsaimniecības fona balansētu piedāvājumu ar pieprasījumu un tādējādi palīdzētu balstīt šī resursa cenu.

Vīrusa riski var pavērt arī iespējas 

Koronavīrusa neprognozējamā, bet straujā izplatība radījusi apjukumu visā pasaulē, uz bremzēm...

Tiesa gan, šajā savā misijā šī valsts pēdējā laikā izskatījās visai vientuļa. Tā šajā pašā laikā izdarīja spiedienu uz Krieviju, kas skanēja aptuveni tā: "mēs savu naftas ieguvi apcirpsim vēl par miljonu bareliem dienā, bet tikai tad, ja to par 500 tūkstošiem bareliem (dienā) darīsiet arī jūs. Ja to tomēr to nedarīsiet, riskēsiet ar mūsu naftas slūžu pavēršanos un tam sekojošu cenu krahu".

Attiecīgi - to arī tagad esam piedzīvojuši - ne tikai nav pieņemti šie jaunākie naftas ieguves ierobežojumi, bet atceltas agrākās OPEC+ vienošanās par naftas aizturēšanu. Jeb naftas lielvalstis nevis izvēlējušās piekopt kādu daudzmaz kopīgu politiku, bet tomēr tā vietā cīnīties par tirgus daļu. Nu, šķiet, katrs šajā tirgū ir par sevi un gatavojas pumpēt tik, cik var. Ne velti naftas cena šo pirmdien pietuvojās 30 ASV dolāriem par barelu (otrdien gan cena atguvās).

Iespējams, var pat teikt, ka pagaidām lielākais ģeopolitiskais koronavīrusa upuris ir tieši OPEC un Krievijas aptuveni piecu gadu sadarbība un tādējādi - naftas tirgus. Katrā ziņā pārskatāmā periodā sagaidāmi papildu plūdi naftas tirgū. Piemēram, nu cementējies pieņēmums, ka jau nākamajā mēnesī Krievijas valdības "Rosneft" savu melnā zelta ieguvi audzēs par 300 tūkstošiem bareliem dienā. Tas tikšot darīts, lai sargātu tirgus daļu uz lētās Saūda Arābijas naftas fona, liecina pieejām informācija.

Nav gan izslēgts, ka kādā brīdī tomēr būs kāda vienošanās (un šī ir vien tāda savdabīga diskusijas sadaļa). Tas tādēļ, ka bez tās nākotne šiem naftas ieguvējiem nezīmējās diez ko spoža.

Krievija izskatās sagatavota

Notiekošajam ir un būs milzīga ietekme uz dažādiem procesiem pasaulē - galu galā nafta ir un paliek pasaulē galvenā izejviela. Šāda situācija daudziem naftas ieguvējiem nozīmēs jostu savilkšanu. To tas, visticamāk, nozīmēs tai pašai Krievijai, kurai nepieciešama naftas cenas atrašanās aptuveni pie 40 ASV dolāriem par barelu (lai tās budžets būtu sabalansēts). Kopumā gan, var spriest, ka kādam cenu karam Krievija šoreiz ir sagatavota krietni labāk. Tādējādi daži izsaka viedokli, ka Krievija pat dažus gadus var spēt sadzīvot ar naftas cenu 30 līdz 40 ASV dolāru par barelu koridorā un gaidīt, kad zemās cenas negatavi sāks ietekmēt visus tos melnā zelta ieguvējus, kam barelu ieguves izmaksas ir augstākas. Piemēram, zināmas problēmas kādā brīdī tas var sagādāt ASV slānekļa naftas apguves industrijai.

Savukārt Saūda Arābijai, lai tās budžets būtu sabalansēts, nepieciešama naftas cena atrašanās aptuveni pie 80-90 ASV dolāriem par barelu. Tas ir neskatoties uz to, ka šai valstij viena barela naftas ieguves izmaksas ir vien trīs ASV dolāru apmērā, raksta finanšu ziņu portāls Barron's. Katrā ziņā, jo lētāka nafta būs ilgāka parādība, jo lielāka iespējamība, ja daudzās šādās valstīs būs krīze un pat nemieri.

Izjuks viss OPEC?

Vispirms pagaidām pajucis samērā jaunais veidojums OPEC+. Tomēr dzirdami uzskati, ka arī visu OPEC kā veidojumu nākotnē negaida nekādi īpaši labi scenāriji. Būtībā strauji augušas iespējas radīt papildu naftas piedāvājumu un - kamēr/ja viena valsts apņemas naftu iegūt mazāk, otra to pumpē vairāk un aizņem pirmās tirgus daļu. Pēdējā laikā izskatās, ka tāds ir bijis OPEC liktenis. Kamēr kartelis mēģina aizturēt naftu un noturēt daudzmaz augstāku cenu, tas tam draud ar tirgus daļas zaudēšanu. Turklāt ik pa laikam bijis pamats spriedumiem, ka pašas OPEC valstis savā starpā drīzāk uzskatāmas par konkurentiem, kas pie zināmu apstākļu sakritības var atsākt atklāti cīnīties par tirgiem, nevis īstenot kādu kopēju stratēģiju.

Pēdējo gadu laikā tādējādi jau vairākkārt runāts par šī naftas eksportētāju veidojuma norietu vai pat potenciālo izjukšanu. OPEC sadarbība ar Krieviju (lai naftas tirgū nodrošinātu lielāku to kopējo lēmumu svaru) ne visiem paša karteļa dalībniekiem bija tīkama. Šāda situācija citām OPEC valstīm, piemēram, devusi papildu iemeslu domāt, ka to viedoklim ir arvien mazāka nozīme. Jau 2018. gada beigās Katara ziņoja, ka tā pēc 60 gadu līdzdalības pametīs OPEC pulciņu. Valsts amatpersonas toreiz lika noprast, ka Krievijas sadarbība ar OPEC bijis vēl viens signāls tam, ka kartelis tai vairs nav nepieciešams.

OPEC ar kādiem lēmumiem par kvotu samazināšanu neglaimo arī vēsture. Vēl 1979. gadā OPEC valstis ieguva vairāk nekā 50% no pasaulē patērētās naftas (šobrīd tā ir trešdaļa). 1980. gadā kartelis, lai balansētu situāciju naftas tirgū, veica savu melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu. Rezultātā radušos vakuumu naftas tirgū strauji aizpildīja melnais zelts no Ziemeļjūras un Aļaskas naftas laukiem, un OPEC sāka zaudēt tirgus daļu.

Eiropas Savienība (ES), atbildot uz Irānas kodolprogrammas draudiem, ieviesusi embargo Irānas naftai, ziņo Reuters. Embargo gan spēkā stāsties pakāpeniski.

Tādējādi pasaules lielvaras mēģina finansiāli sagraut šo valsti, lai tā padotos Rietumu spiedienam un neturpinātu savu urāna bagātināšanas programmu.

Jāpiebilst, ka ASV prezidents Baraks Obama nesen kā parakstījis likumu, kas ietver jaunas sankcijas pret Irānu. To mērķis ir izolēt Irānas centrālo banku no globālās finanšu sistēmas. Jāpiebilst, ka caur Irānas centrālo banku notiek visi maksājumi par Irānas naftas un gāzes sektora darījumiem. Faktiski sankcijas skars Irānas naftas nozari, liekot citu valstu firmām izvēlēties starp sadarbību ar Irānas finanšu sektoru un centrālo banku vai arī ar ASV ekonomiku un finanšu sektoru. Proti, ASV varēs liegt pieeju savai finanšu sistēmai visām tām finanšu iestādēm, kas ar šo valsti sadarbojās «pārāk daudz» vai sadarbojas vispār. Lai neradītu pārāk lielu šoku naftas tirgum un tām citu valstu iestādēm, kas aktīvi sadarbojas ar Irānu, šis likums stāsies spēkā pamazām – sešu mēnešu laikā, ziņo Reuters. Tiesa gan, likums atļauj izņēmumus, ja tas ir ASV nacionālajās interesēs vai ja pārāk kropļos tirgu. Šāds jauns ASV likums varētu būt apgrūtinājums tādām valstīm, kas pērk Irānas naftu un kurām nav īpašu alternatīvu – Ķīnai, Indijai, Turcijai, Dienvidkorejai, Japānai. Nozīmīgi Irānas naftas pircēji ir arī Eiropā – Itālija (no Irānas tā saņem 13,3% no visas importētās naftas), Spānija (9,6%), Grieķija (34,7%) un Francija (4,4%). Šobrīd daudzām Eiropas valstīm, kuras pērk Irānas naftu, būs jāmeklē alternatīva.

Finanšu tirgus investoriem pandēmijas ekonomisko satricinājumu glāzi pēdējās nedēļās drīzāk redzot kā puspilnu, preču biržās visai strauji palielinājusies arī vairāku pasaulē visplašāk izmantoto izejvielu vērtība.

Šajā ziņā uz pārējo fona jāizceļ nafta. Piemēram, šī tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas "Brent" - nākamā mēneša piegāžu līgumu vērtība kopš saviem pagājušā mēneša zemākajiem punktiem pat vairāk nekā dubultojusies un šonedēļ pārsniegusi 36 ASV dolāru atzīmi par barelu.

Pie 34 ASV dolāru par barelu atzīmes šo otrdien atradās arī otra šī tirgus etalona – ASV vieglās jēlnaftas ("West Texas Intermediate" jeb WTI) – vērtība. Vēl pagājušajā mēnesī uz brīdi bija vērojama ārkārtīgi dīvaina situācija, kad šīs markas naftas cena paviesojās negatīvā teritorijā. Esot aktuāliem pieņēmumiem, ka visas melnā zelta glabātuves drīz būs pilnas, uz mirkli daži tirgoņi bija gatavi samaksāt, lai tikai kāds pretī paņemtu to uzpirkto naftu un tās mucu kalni neparādītos, piemēram, pie to mājas sliekšņa.

Naftas cena ir pārkāpusi 70 ASV dolāru līmenim, kas nozīmē, ka tā ir atgriezusies 2014. gada līmenī, norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Šobrīd šķiet, ka potenciāls nelielais augšupējai vēl ir palicis. Nākamajā nedēļā, visticamāk, varēs redzēt, ka ASV naftas ieguve turpina pieaugt ar tempu aptuveni 1,2 miljons barelu gadā. Tādējādi, pateicoties urbumu skaita pieaugumam, ASV naftas ieguve strauji palielinās. Tikmēr spekulatīvās pozīcijas ir rekordaugstas un tehniski vērtējot pārpirkšana sasniegusi augstāko līmenī kopš 2011. gada. Tramps ir pagarinājis lēmumu par pilnīgu sankciju atcelšanu pret Irānu, kas vēl var dot pēdējo impulsu cenu kāpumam.

«Kopš pērnā gada 21. jūnija esam vērojuši gandrīz nepārtrauktu naftas cenu ralliju, ko virzīja krājumu samazināšanās, USD indeksa kritums, globālā PMI indeksa pieaugums, pārrāvumi naftas cauruļvadu darbībā, OPEC & Co atjaunotie solījumi ieguves ierobežošanai, naftas urbumu skaita stagnācija ASV, risks atjaunot sankcijas pret Irānu un, visbeidzot, ekstremālais aukstums ASV. Šis nebeidzamais rallijs un izmaiņas nosacījumos tirgū ir audzējis ienesīgumu, kas piesaistījis arvien vairāk spekulatīvās naudas,» norāda eksperts.

Ekonomikas ministrijai (EM) 75% naftas produktu – degvielas – drošības rezervju uzglabāšana Eiropas Savienības (ES) teritorijā izmaksās 8,968 miljonus latu, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publicētais paziņojums. Naftas produktu rezerves uzglabās Šveicē reģistrētā Vitol SA un ar Ventspils mēra Aivara Lemberga ģimeni saistīta Latvijas kompānija Baltimar VT.

Publiskotā informācija atklāj, ka ministrijas izsludinātajā konkursā par drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu valsts naftas produktu – degvielas – rezervju izveidei 75% apmērā ES dalībvalstu – Dānijas, Igaunijas, Lietuvas, Somijas un Latvijas – teritorijā, pirmās kategorijas degvielas rezervju 75% apmērā uzglabāšanas konkursā saņemts viens piedāvājums, taču konkurss pārtraukts, ņemot vērā nesamērīgi augsto piedāvāto cenu par vienas tonnas naftas produktu uzglabāšanu vienam mēnesim, kas būtiski ietekmēs benzīna cenu mazumtirdzniecībā.

Otrās kategorijas degvielas rezervju 75% apmērā uzglabāšanas konkursā pieteicies viens pretendents, kas arī atzīts par uzvarētāju – Šveicē reģistrētā kompānija Vitol Sa, kuras piedāvātā līgumcena ir 8,551 miljons latu. Arī trešās kategorijas degvielas rezervju 75% apmērā uzglabāšanas konkursā pieteicies viens pretendents, kas arī atzīts par uzvarētāju – Latvijā reģistrētā kompānija Baltimar VT, kuras piedāvātā līgumcena ir 417,1 tūkstotis latu.