Jaunākais izdevums

Ņemot vērā meteorologu šodien prognozētās spēcīgās lietavas galvaspilsētā, Rīgas domes Satiksmes departaments izplatījis aicinājumu transportlīdzekļu vadītājiem izvairīties no tiem ceļu posmiem, kas stipra lietus ietekmē applūst.

Par applūstošiem ceļu posmiem Rīgā tiek uzskatīts Vienības gatves posms no Telts ielas līdz Satiksmes ielai, Krasta iela zem Salu tilta, Kārļa Ulmaņa gatve zem Bauskas ielas pārvada, Čiekurkalna 1.garā līnija zem Vairoga tilta, Varoņu iela pie Rīgas kremācijas centra, Viestura prospekts posmā no Meža prospekta, Traleru ielā 2 Mangaļsalā, kā arī Gaigalas, Silikātu un Stūrmaņu iela Bolderājā.

Šajā būvsezonā, lai uzlabotu lietus ūdens kanalizācijas sistēmu, plānots sākt remontdarbus vairākās vietās pilsētā. Būtiskus uzlabojumus izjutīs autovadītāji, kuri ikdienā pārvietojas pa Krasta ielu, kur tiks izbūvēta lietus ūdens kanalizācijas sistēma, informē Rīgas dome. Savukārt Bolderājā labos Dandāles ielas un Mazās Bolderājas ielas lietus kolektorus. Arī Kārļa Ulmaņa gatvē tiks veikti uzlabojumi un izbūvēts pieslēgums Paula Stradiņa Klīniskās slimnīcas lietus kanalizācijas kolektoram.

Spēcīga lietus ietekmē Rīgā, pirmkārt, applūst tās ielas, kurās vēsturiski nav projektēta lietus ūdens kanalizācijas sistēma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Peļķes un lietus ūdens appludinātas zonas pagalmā - šīs parādības privātmāju vai lauku īpašumu saimniekiem nav svešas. Pārlieku liela mitruma ietekmē apgrūtināta var būt ne tikai pārvietošanās pa savu īpašumu vai teritorijas estētiskais koptēls, bet arī var tikt nodarīts būtsisks kaitējums ēkas pamatiem, pagrabam un citiem svarīgiem būvelementiem. Lai no tā izvairītos, efektīvs risinājums ir lietus ūdens drenāža. Lietus ūdens novadīšana visbiežāk tiek organizēta, ierīkojot notekcaurules, pa kurām ūdens tālāk tiek novadīts uz tuvumā esošām ūdenstilpnēm (upe, ezers, dīķis u.tml.) vai gruntī (lietus ūdeņu novadīšana zemē).

Kā un kur novadīt lietus ūdeni?

Zemāk esam apkopojuši izplatītākos lietus ūdens novadīšanas sistēmu veidus, atkarībā no īpašuma atrašanās vietas un tuvumā esošo ūdenstilpņu pieejamības.

Ja teritorijā vai tās tuvumā atrodas upe vai dīķis

Šādos gadījumos lietus ūdens var tikt novadīts šajās ūdenstilpnēs. Šādos gadījumos tiek izmantotas speciālas drenāžas caurules - 110mm diametrā. Turklāt obligāti jāparedz kritums vismaz 5mm uz 1 metru.

Ja teritorijā vai tās tuvumā neatrodas upe vai dīķis

Tādos gadījumos tiek veidotas drenāžas tranšejas līdz 1 metra dziļumā, kurās tiek ievietotas speciālas drenāžas caurules ar kokosa vai ģeotekstila apvalku. Tranšejas pamatni nostiprina ar rupjas frakcijas granti vai oļiem, kam seko pašu cauruļu ievietošana. Tāpat arī cauruļu ierakšanai ieteicama vai nu rupjas frakcijas grants vai oļi, lai tādējādi izveidotu drenāžas lauku, kurā lietus ūdenim dabīgā veidā uzsūkties gruntī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Plūdu mazināšanai uzdod remontēt atsevišķus Rīgas ielu posmus

Zane Atlāce - Bistere, 09.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā pirmdienas spēcīgās lietavas pilsētā, Rīgas domes vadība ar atbildīgo institūciju pārstāvjiem otrdien apsekoja problemātiskās Rīgas ielas, lai novērtētu paveiktos darbus plūdu mazināšanai.

«Rīgas domes Satiksmes departamenta pārziņā ir lietus ūdens apsaimniekošana pilsētā - 210 kilometru garumā kolektori, kas savāc lietus ūdeņus no ielām, astoņas apkaimes nozīmes sūkņu stacijas un sešas vietējās nozīmes sūkņu stacijas. Tomēr, neskatoties uz apjomīgo saimniecību, Rīgā ir ielu posmi, kas sistemātiski pie spēcīgām lietus gāzēm aplūst – Vienības gatve, Krasta iela zem Salu tilta, Ulmaņa gatve, Viestura prospekts, Čiekurkalna 1. līnija zem Vairoga pārvada. Par šīm vietām un vēl citām vakar saņēmām neskaitāmus zvanus no iedzīvotājiem. Šodien uzdevu Rīgas domes Satiksmes departamentam veidot prioritāri veicamo darbu sarakstu ar ielu posmiem, kuros, ieguldot pat nelielus līdzekļus, kā arī ņemot vērā veicamo darba apjomu un izpildes laiku, būtu jau šogad iespējams novērst sistemātisku ielu aplūšanu,» norādīja RD priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas lietus ūdens sistēma ir pietiekoši veca un sliktā tehniskā stāvoklī, šodien Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē paziņoja Satiksmes departamenta Transporta būvju uzturēšanas un būvniecības pārvaldes priekšnieks Edmunds Valpēters.

Valpēters sniedza informatīvu ziņojumu, kurā minēja, ka Rīgas lietus ūdens sistēma ir novecojusi. To apliecina fakts, ka atsevišķi sistēmas posmi ir būvēti 20.gadsimta 30.gados, līdz ar to dažādos laika posmos būvētā sistēma ir savu nokalpojusi.

Valpēters atgādināja, ka Satiksmes departamenta rīcībā ir pirms pāris gadiem veikts pētījums, kurā analizēta Rīgas lietus un notekūdeņu sistēma. Pētījuma rezultāti liecina, ka, lai uzlabotu esošo Rīgas lietus ūdens kanalizācijas sistēmas darbību, ir nepieciešami vismaz 69 miljoni eiro. Savukārt, lai sakārtotu vietas pilsētā, kurās nav lietus ūdens kanalizācijas, piemēram, Čiekurkalna 1.līnija un 2.līnija, Flotes iela, un citas vietas, kurās stiprāku lietusgāžu laikā ūdeni atsūknē tam speciāli paredzētas iekārtas, vajadzīgi vēl aptuveni 11 miljoni eiro. Problemātiska situācija ir arī ar kanalizāciju Vecrīgā, piebilda Valpēters.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējā graudu raža šogad Latvijā varētu būt par apmēram 40% mazāka nekā pērn un sevišķi zems graudu ražas līmenis būs Kurzemē, aģentūrai LETA prognozēja biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš atzina, ka no ražas viedokļa tik sliktu gadu neatminas. Graudu raža pa reģioniem atšķiras, teiksim, Kurzemes reģionā ražas līmenis ir katastrofāli zems. Zemgales reģionā situācija ir atšķirīga - ir vietas, kur raža ir kritusies par 20%, un ir vietas, kur raža ir par 50% zemāka. Vidzemē un Latgalē - raža ir par 20-30% zemāka nekā normālā ražas gadā. Tikmēr kopējā graudu raža varētu būt par apmēram 40% zemāka salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

«Mums ir arī pamatoti iemesli, kāpēc šogad ir tāda neraža - pērnā gada plūdi un šā gada sausums. Protams, ziemāju kultūrām kvalitāte šogad bija sliktāka sausuma dēļ. Arī kvalitāte reģionāli atšķiras. Tur, kur bija lietus, proteīna līmenis ir augstāks, bet tur, kur nebija lietus, tas ir zems. Savukārt vasarāju kultūrām, vasaras kviešiem ir izteikti augsts proteīna līmenis, kas arī ir neraksturīgi Latvijai,» sacīja Lazdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija beigās ekspluatācijā nodota Bolderājas pretplūdu aizsargbūve, kas turpmāk pasargās Bolderājas iedzīvotājus no vēja izraisīta Buļļupes ūdens līmeņa kāpuma radītajām sekām.

Jaunais aizsargdambis atrodas Buļļupes labajā krastā Lielās ielas posmā no Grants ielas līdz Kapteiņu ielai un ir 1,9 kilometrus garš un 2,5 metru augsts. Dambja būvniecības gaitā veikta koka pāļu, rievsienu un betona konstrukciju izbūve krasta stiprināšanai, kā arī inženierkomunikāciju izbūve.

Aizsargdambja kodolu veido ģeosintētiskie maisi ar smiltīm no Buļļupes akvatorijas. Pārsūknētā grunts pildīta speciālajos maisos izvietota dambja veidošanas līnijā, un turpmāk veido aizsargdambja kodolu. Šī tehnoloģija maksimāli ierobežo grunts noplūdes iespējamību uz blakus teritorijām, ceļiem un ielām, kā arī nepieļauj sekundāro upes piesārņojumu.

Veikta arī četru lietus kanalizācijas sūkņu staciju izbūve un montāža. Sūkņu stacijas pasargā aizsargdambi no izskalošanas un ļauj pārsūknēt lietus ūdeni palu laikā - ūdens līmeņa palielināšanas gadījumos pašteces lietus ūdens kolektori tiek slēgti ar automātiskiem aizvariem (aizbīdņiem), un lietus ūdens tiek pārsūknēts ar lietus kanalizācijas sūkņu stacijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lidostas Rīga infrastruktūras attīstībā plāno investēt vairāk nekā 23 miljonus eiro

LETA, 16.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās lidostas «Rīga» infrastruktūras attīstībā plānots investēt vairāk nekā 23 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja lidostas «Rīga» pārstāve Laura Karnīte.

Viņa norādīja, ka infrastruktūras attīstības projekta «Drošas un videi draudzīgas infrastruktūras attīstība starptautiskā lidostā «Rīga»» kopējās plānotās izmaksas veido 23 049 010 eiro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 10 774 241 eiro apmērā, cits publiskais finansējums 710 524 eiro un starptautiskās lidostas «Rīga» finansējums 11 564 245 eiro apmērā.

Projekta mērķis ir uzlabot vides un drošības pasākumus lidostā, sekmējot klimata politikas mērķu sasniegšanu, mazinot lidostas saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi, kā arī paaugstinot infrastruktūras energoefektivitāti. Projekts paredz arī drošības infrastruktūras uzlabojumus ar mērķi mazināt terora draudu riskus un uzlabot nododamās bagāžas drošības pārbaužu kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rīgas formula - tikvien kā šūpoles un ielas bez bedrēm?

Evisa Dzerkale - "Bonava Latvija" ainavu arhitekte, 09.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīga un tās sakārtošana laiku pa laikam rada karstas diskusijas publiskajā telpā, apvienojot iedzīvotājus vienam mērķim - pilsētvides labiekārtošanai. Veloceliņi un drošība, koku saglabāšanas nepieciešamība centrā un apstādījumu uzturēšana Barona ielā.

Cilvēki pamazām kļūst arvien sabiedriski aktīvāki un apliecina vēlmi iesaistīties esošo vides vērtību saglabāšanā. Ja runājam par ilgtspējīgu ainavu arhitektūru pilsētā, tad tā tomēr vēl ir relatīvi jauna domāšana, kas pamazām iegulstas mūsu prātos.

Šoreiz dalīšos ar pasaules vides ilgtspējas tendencēm dzīvojamajās zonās, kuru īstenošana arī pie mums Rīgā ne tikai uzlabotu pilsētas ekoloģisko stāvokli, bet arī palielinātu sociālo un ekonomisko ieguvumu.

Pagalmu un transporta sistēmas korelācija

Automašīnas kā dominējošais transporta veids šobrīd Rīgā nosaka vienu no būtiskākajiem izaicinājumiem ilgtspējīgu dzīvojamo rajonu projektēšanā: tās ir stāvvietas. Jauno Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu izstrādes laikā dažādās redakcijās izskan stāvvietu skaits no 0,7 līdz pat 1 vai 1,15 stāvvietām uz dzīvokli, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem, kas paredz 0,5 stāvvietas uz dzīvokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Siguldas novada satiksmes infrastruktūras attīstībā investē gandrīz 5 miljonus eiro

Rūta Cinīte, 26.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas novada pašvaldība šogad novada ielu un ceļu uzturēšanā un pārbūvē jau investējusi turpat piecus miljonus eiro. Darbi šajā būvniecības sezonā tuvojas noslēgumam – lielākā daļa ielu, ceļu, kā arī gājēju ietvju jau nodotas iedzīvotāju lietošanā, savukārt daļā objektu turpinās nepieciešamās dokumentācijas sakārtošana, lai tos nodotu ekspluatācijā. Dažviet novadā infrastruktūras darbi turpināsies līdz gada beigām, informē pašvaldībā.

Šajā gadā vērienīgi pārbūves darbi 1,7 kilometrus garā posmā no Vidzemes šosejas līdz autoceļam P8 Inciems–Sigulda–Ķe­gums veikti Zinātnes ielā. Ar Eiropas Savienības atbalstu tur rekonstruēts brauktuves segums, izbūvēti lietus ūdens kanalizācijas tīkli un veikta ūdensvada rekonstrukcija, kā arī krustojumu un no­brauktuvju uz privātīpašumiem pārbūve. Zinātnes ielas krustojumā ar Institūta ielu izveidota izgaismota gājēju pāreja, savu­kārt pirms krustojuma izbūvēta jauna sa­biedriskā transporta pietura. Ielas rekons­trukcija neskāra jau izbūvēto apgaismoto gājēju ietvi gar Zinātnes ielu posmā no šo­sejas līdz Helmaņa ielai, savukārt jauna apgaismota gājēju ietve Zinātnes ielā izbūvēta posmā no krustojuma ar Helmaņa ielu līdz darbnīcām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Rīgas piena kombināts" par nelegālu notekūdeņu novadīšanu lietus kanalizācijā piespriests mazāk nekā 2000 eiro sods, informēja Valsts Vides dienests (VVD).

Kā ziņots 2021.gadā VVD otrajā lielākajā Latvijas pārtikas un dzērienu nozares uzņēmumā "Rīgas piena kombināts" konstatēja nelegālu neattīrītu notekūdeņu novadīšanu lietus kanalizācijas sistēmā.

"Rīgas piena kombināts" atrodas Katlakalnā, Pārdaugavā pie Dienvidu tilta. Sākotnēji tika konstatēts, ka Daugavas Bieķengrāvī tiek novadīti neattīrīti notekūdeņi. Piesaistot pašvaldības pārstāvjus un izsekojot notekūdeņu virzību, atverot aku pēc akas, tika konstatēts, ka notekūdeņus lietus kanalizācijas sistēmā novada "Rīgas piena kombināts".

Turklāt bija izveidots speciāls pievads piena pārstrādes un mazgāšanas notekūdeņu novadīšanai lietus kanalizācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teicienam, ka nav nepiemērotu laika apstākļu, ir tikai nepareizs apģērbs, Rain:is atbild, piedāvājot lietainam laikam atbilstošu apģērbu un aksesuārus, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ideja par lietus apģērbu un aksesuāriem Agnesei Rūsiņai radās no pašas vajadzības. Ikdienā viņa pārvietojas ar velosipēdu un secināja, ka apģērbu piedāvājums, ko izmantot sliktos laikapstākļos, nav plašs. Viņa skaidri atceras, kad radās ideja – šī gada 25. februāra naktī, un jau pēc mēneša uzņēmums bija nodibināts. «Tajā naktī es visu izdomāju – pirmos produktus, dizainu, man arī logo bija galvā, zināju nosaukumu,» stāsta Agnese. Prātā viņa paturēja arī nepārkāpjamu termiņu – maiju, velosezonas atklāšanu, kad produkcijai būtu jābūt gatavai. Tāpēc viņa runāja ar veikaliem jau tad, kad viņai vēl īsti nebija, ko parādīt. «Idejas ziņā viss ātri attīstījās, prātā man ir vēl daudz citu produktu, ko varētu šūt. Taču es cenšos sevi ierobežot,» saka Agnese.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemnieku saeima: Dažādu graudaugu un dārzeņu kultūru attīstība ir novēlojusies

LETA, 24.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ dažādu graudaugu un dārzeņu kultūru attīstība ir novēlojusies, aģentūrai LETA pavēstīja biedrībā Zemnieku saeima.

Zemnieku saeima valdes locekle un zemnieku saimniecības Robežnieki, kas nodarbojas ar piena lopkopību un graudkopību, saimniece Ieva Alpa-Eizenberga pastāstīja, ka piena lopkopībai šīs vasaras laikapstākļi nav labvēlīgi. Lai gan zālājiem lietus nāk par labu, to sagatavošanu lopbarībai nokrišņi apgrūtina. Siena sagatavošanu sarežģī tas, ka regulārā lietus ietekmē tas zaudē kvalitāti. Nedaudz vieglāk ir sagatavot skābsienu vai skābbarību. Lai gan piena iepirkuma cenas patlaban ir zemniekiem pieņemamas, arvien straujāk pieaug papildbarības un veterinārās medicīnas pakalpojumu cenas.

Alpa-Eizenberga atzīmēja, ka graudkopības sfērā laikapstākļu dēļ labības attīstība ir novēlojusies. «Gadu atpakaļ šajā laikā uzsākām ziemas rapšu un ziemas kviešu kulšanu. Šobrīd labība vēl tikai gatavojas. Vēsā vasara negatīvi var ietekmēt kukurūzu, jo tā nepagūs nogatavoties, kā rezultātā pieaugs izmaksas papildus barības iegādei,» viņa atzīmēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rīgas ūdens mēnesī par nokrišņu ūdens aizvadīšanu izraksta rēķinus kopumā 27 000 eiro apmērā

LETA, 05.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ūdens mēnesī par nokrišņu ūdens aizvadīšanu izraksta rēķinus par aptuveni 27 000 eiro, informēja Rīgas ūdens pārstāvis Artūrs Mucenieks.

Viņš norādīja, ka Rīgas ūdens nevar pateikt, cik liela summa tiek iekasēta, bet gan summu, par kuru tiek izrakstīti rēķini. Šobrīd summa vēl ir mainīga, jo ir tādas vietas, kuras uzņēmuma pārstāvji atkārtoti pārbauda, lai noteiktu atbilstošus tarifus.

Mucenieks pastāstīja, ka uzņēmumam ir divu pozīciju klienti - tie, kuri par lietus ūdeņu aizvadi maksāja, pirms stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi, kuri nosaka obligātu šādas maksas piemērošanu, un tie, kuri par to sāka maksāt pēc 1.aprīļa.

Par jūliju Rīgas ūdens jaunajiem maksātājiem ir izrakstījis rēķinus par 27 087 eiro. Par citiem mēnešiem summas nedaudz atšķiras. Mucenieks uzsvēra, ka šajā summā ir ne tikai privātpersonu, bet arī komersantu maksājumi, kuriem tiek sagatavoti rēķini par lielāko summas daļu, jo bieži runa ir par asfaltētiem laukumiem un autostāvvietām, kur samaksa ir augstāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgas piena kombināts par piesārņojumu: Esam vēsturiskas situācijas upuri

Db.lv, 20.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena pārstrādes grupa “Food Union” ir pilnībā novērsusi piesārņojuma avotu, kura dēļ saimnieciskie ūdeņi ieplūda lietus kanalizācijā, kā tika konstatēts šī gada 6.jūlijā.

Uzņēmums ir demontējis pārplūdes cauruli, kura līdz šim uzņēmumam nav bijusi zināma, jo nav redzama nevienā shēmā vai topogrāfijā. Atklājot to, konstatēts, ka pārplūdes caurule izbūvēta kanalizācijas akas augšējā daļā aptuveni 0,8m virs teknes, kā rezultātā notekūdeņi tajā varēja nokļūt tikai ārkārtas gadījumā.

Rosina kriminālprocesu par iespējamu Rīgas piena kombināta apzinātu notekūdeņu piesārņošanu 

Valsts policija (VP) ir ierosinājusi kriminālprocess par iespējamo AS "Rīgas piena kombināts"...

“Valsts vides dienesta publiski pausto viedokli par apzinātu piesārņojumu uzskatām par nepamatotu. Mēs esam iepriekš radītas, vēsturiskas situācijas upuri. To nevaram padarīt par nebijušu, bet varam darīt visu, kas ir mūsu spēkos, lai novērstu sekas un atkārtošanos nākotnē, ko arī nekavējoši esam izdarījuši. Rūpes par sabiedrības veselību un apkārtējo vidi ir viena no mūsu stratēģiskām prioritātēm. Tādēļ mēs esam uzsākuši savu iekšēju izmeklēšanu, kā arī sadarbosimies ar Valsts policiju,” komentē Irēna Holodnaja, Food Union Latvijā vadītāja.

Jau iepriekš tika ziņots, ka šī gada 6.jūlijā Valsts vides dienests kopīgi ar “Rīgas piena kombināta” speciālistiem veica notekūdeņu kanalizācijas aku apsekošanu, jo bija aizdomas, ka tuvumā esošajā lietus ūdens kanalizācijā varētu būt ieplūduši neattīrīti saimnieciskie notekūdeņi. Pateicoties abu organizāciju speciālistu saliedētam darbam tika konstatēts, ka uzņēmuma teritorijā starp lietus ūdens un saimnieciskās kanalizācijas akām atrodas pārplūdes caurule, kura līdz šim uzņēmumam nav bijusi zināma, jo tā nav bijusi atzīmēta nevienā no 1990-to gadu mantotajām shēmām vai topogrāfijā.

Vienlaikus tika atklāts, ka ir notikusi avārijas situācija paša uzņēmuma notekūdeņu sistēmā – tajā paceļoties šķidruma līmenim, tas pārplūda nevienam nezināmajā caurulē.

Konstatējot augstāk minēto, “Rīgas piena kombināts” nekavējoties novērsa šo situāciju, par ko 20.jūlijā informēja arī VVD. Uzņēmums veica atsūknēšanu savā lietus ūdens kanalizācijas sistēmā un pilnībā likvidēja konstatēto pārplūdes cauruli. Vienlaikus profilaktiskos nolūkos uzņēmums veica pilnīgi visu “Rīgas piena kombināta” kanalizācijas sistēmu pārbaudi un secināja, ka tā teritorijā nav citu nezināmu notekūdeņu pievadu.

“Rīgas piena kombināts” regulāri investē videi draudzīgos ražošanas un infrastruktūras risinājumos. Tostarp svaigo piena produktu izcilības centrā ir jauna PET līnija, uz kuras pilnībā pārstrādājamos iepakojumos tiek ražoti dažādi dzeramie jogurti. Aizvien “zaļāks” kļūst arī uzņēmuma autoparks – daudzas no kravas mašīnām ir ar dubulto temperatūru saldēšanas kamerām, kas ļauj samazināt gan nobrauktos kilometrus, gan CO2 izmešus. Uzņēmums sāk izmantot arī elektriskos auto. Uzņēmums plāno tuvāko gadu laikā iekšējā vides infrastruktūrā ieguldīt vēl ap 2 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļoties ūdenim upēs pēc nedēļas sākumā piedzīvotajām lietavām, būtiski postījumi infrastruktūrai Zemgalē nodarīti nav, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībās.

Jelgavā pēc lietus fiksēts izskalojums Jāņa Čakstes bulvārī, taču, ceļoties ūdens līmenim Lielupē, postījumi nodarīti nav, aģentūru LETA informēja Pašvaldības operatīvās informācijas centra vadītājs Gints Reinsons.

Ūdens apjoms upē samazinās, taču nav sasniedzis to līmeni, kas bija pims pirmdienas lietus. Pirmdien upes līmenis bija 49 centimetri virs jūras līmeņa, bet šodien - 76 centimetri.

«Protams, Jelgavas ūdens sūknētavām bija lielāka slodze, bet ārkārtas situāciju nav bijis,» par lietus ūdens novadīšanu piebilda Reinsons.

Situācija pilsētā novērota gan videonovērošanas kamerās, gan, apsekojot pilsētu klātienē, jo visas kritiskākās vietas ir apzinātas iepriekš un kartētas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korporatīvo pasākumu un svinību viesiem bieži vien ir maldīgs priekšstats, ka viss norit bez aizķeršanās, bet tas ir mīts.

Lai cik profesionāli pasākums būtu izplānots, vienmēr var notikt neiespējamais – sākot no skudru populācijas un beidzot ar situāciju, kad pasākuma galvenā organizatore pašā atbildīgākajā brīdī iesprūst labierīcībās.

Vairāki pasākumu organizatori dalījās ar saviem pieredzes stāstiem par likstām, misēkļiem un katastrofām, kas notikušas vai veiksmīgā kārtā tika novērstas pasākumu laikā.

Inese Lukaševska, aģentūras Luka dibinātāja:

Pasākumu organizatoram ir jāsaprot, ka, lai cik augstas klases profesionālis viņš būtu, vienmēr pastāv tā saucamie force majeure jeb ārkārtas neparedzamie apstākļi, kas var pilnībā apdraudēt pasākumu gaitu. Piemēram, mums ir bijis, ka zālājā, kurā paredzēts ekskluzīvs pasākums, pēdējā naktī uzrodas skudru populācija. Būtiski ņemt vērā, ka pasūtītājiem vienmēr var rasties vēlme pēdējā brīdī ko mainīt, piemēram, mums ir bijis gadījums, kad pēdējā naktī paprasa nobetonēt 50 metru celiņu no telts līdz jūras krastam, kā iemeslu minot nevēlēšanos sasmērēt ar smiltīm kurpes. Mums ir bijušas prasības pat izpūst lietus mākoņus. Pasākuma organizatoru uzdevums ir izvērtēt vēlmju adekvātumu un spēju to nodrošināt, lai tas nekaitētu pašam pasūtītājam, attiecīgi piedāvājot labāko alternatīvo risinājumu.Mums ir jāspēj prognozēt neprognozējamo – laika apstākļus, spējot nodrošināties pret tiem neatkarīgi no sezonalitātes. Jāsaprot, ka situācijās, kad pasākums notiek ārā, laika apstākļi ne tikai ietekmē tehnisko nodrošinājumu, vizuālo noformējumu, bet arī viesu vēlmi apmeklēt vai neapmeklēt kādu pasākumu. Jāspēj paredzēt cilvēku noskaņojumu un no tā izrietošo darbību vai bezdarbību, proti, būt pārāk pārdrošiem vai gluži pretēji – kūtriem, neiesaistoties nekādās darbībās. Tomēr nav iespējams paredzēt jautājumus, kas ietilpst force majeure kategorijā. Ne vienmēr var paredzēt cilvēku rīcību, un pat pēc 20 darba gadiem šajā lauciņā pārsteigumu netrūkts. Tāpat ir grūti paredzēt uzvedību, piemēram, zvēru vai putnu, ja tādus ir paredzēts iesaistīt pasākumos. Piemēram, mums ir bijis pasākums, kurā līgavas tērpu kolekcijas laikā bija paredzēts, ka virs podiuma lidos balti baloži, kuri skates beigās skaisti nosēžas modelēm uz rokām. Mums par prieku baloži visu izdarīja mēģinājuma laikā, taču varēja būt arī citādi. Toreiz gan dizainere uzstāja, ka baložiem skatē ir jābūt un sliktākajā gadījumā katram viesim tiktu uzšūts jauns uzvalks vai tērps.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta projekta gaitā Tērbatas ielā plānots ierīkot un testēt zaļās infrastruktūras risinājumus ‒ zaļās sienas, zaļo jumtus un lietusdārzus.

Tādējādi Tērbatas iela sekos pasaules metropoļu paraugam, lai karstajās vasaras dienās dotu iespēju iedzīvotājiem atveldzēties.

Zaļos risinājumus plānots ieviest līdz 2024.gadam. Šobrīd projektā tiek veikta zaļās infrastruktūras kartēšana ar mērķi apzināt, kurās galvaspilsētas apkaimēs tā nepieciešama visvairāk, tādējādi mazinot siltumsalas efektu* un ielas aplūšanas risku. Tiek vērtēts arī, kādi zaļās infrastruktūras risinājumi būtu piemērotākie, lai pielāgotu pilsētu klimata pārmaiņām.

Tērbatas iela ir viena no ar transportu un gājēju noslogotākajām ielām, taču tajā trūkst koku, apstādījumu un citu zaļo elementu, kas ļautu pilsētas iedzīvotājiem atveldzēties karstajās vasaras dienās, bet pašai teritorijai – pielāgoties klimata pārmaiņām, padarot to pievilcīgāku dzīvošanai, uzņēmējdarbībai un tūrismam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2020. gadam, piesaistot ES līdzekļus, Rīgā iecerēti nopietni satiksmes infrastruktūras uzlabošanas darbi, tostarp paredzēti jauni tuneļi.

No 2014. gada līdz 2020. gadam Rīgai no Kohēzijas fonda būs pieejami 268 milj. eiro ar 70–85% līdzfinansējuma intensitāti, DB informē Rīgas domes Satiksmes departamentā. Trīs galvenie iezīmētie projekti ir Salu tilts, kura rekonstrukciju iecerēts sākt šogad, Austrumu maģistrāle un Kreisā krasta pievedceļi ostai jeb Raņķa dambja projekts. To saraksts iesniegts izvērtēšanai Satiksmes ministrijā, no kuras vasaras vidū tiek gaidīta atbilde.

Satiksmes ministrijā DB norāda, ka valdības apstiprinātajā programmā Izaugsme un nodarbinātība 2014.–2020. gada plānošanas periodam, kas nosaka ES fondu investīciju veikšanas principus un atbalstāmās darbības, kā viens no specifiskajiem atbalsta mērķiem ir «nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturu», lai samazinātu sastrēgumus un novērstu infrastruktūras pārrāvumus pilsētas maģistrālo ielu tīklā. Cits specifiskais atbalsta mērķis – Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu – vērsts uz to, lai veicinātu lielo pilsētu transporta infrastruktūras integrētu sasaisti TEN-T tīklā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Uz plosta Kāla ezerā piedāvā īpašas vakariņas

Lelde Petrāne, 30.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārliecinājies, ka cilvēkiem ideja patīk, Arturs Gailītis arī šovasar piedāvā vakariņas uz plosta, kas peld vienā no Latvijas gleznainākajiem ezeriem - Kāla ezerā.

Maltīti sešās kārtās turpat uz plosta gatavo un pasniedz Latvijā pazīstami šefpavāri. «Priekšnoteikums ir oriģinalitāte un spēja radīt ko jaunu un nebijušu. Par ēdienkarti katram pasākumam atbild pavārs, veidojot to pēc saviem uzskatiem, sajūtām un vēlmēm. Katram savs rokraksts,» stāsta vakariņu Vakars uz ezera idejas autors.

«Noticēt pašam sev, kad citi tev netic! Pārliecināt partnerus, šefpavārus, ka projekts būs veiksmīgs,» šos kā lielākos izaicinājumus, īstenojot projektu, min A. Gailītis. Viņš uzskata, ka konkurence šajā jomā Latvijā ir ļoti maza. Ir ideja doties arī Igaunijas un Lietuvas virzienā.

«Ideja radās pagājušā gada februārī. Dažādu apstākļu sakritības dēļ atgriezos uz dzīvi Madonā. Man tuviem draugiem ir īpašums pie Kāla ezera - vieta, kur tagad notiek mūsu pasākumi. Manuprāt, Kāla ezers ir skaistākais Latvijā. Tur var smelties spēku ikdienai, mieru prātam. Vienu vakaru, ciemojoties pie draugiem, radās ideja par vasaras terases izveidi. Vēlāk ideja transformējās no terases par plostu, uz kura tiek aicināti Latvijas labākie šefpavāri servēt vakariņas ezera vidū,» skaidro A. Gailītis. No idejas rašanās brīdim līdz plostam pagājuši daži mēneši. «Patiesībā biļetes uz pasākumu sākām tirgot, kad plosta vēl nebija. Redzot cilvēku atsaucību, straujo rezervāciju pieplūdumu, nekas cits neatlika kā «dabūt to gatavu»,» viņš smaidot saka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Papildināta - Uz brauktuvēm veidojas peļķes; uz ietvēm krīt cilvēki

Lelde Petrāne, Žanete Hāka, 26.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Satiksmes departaments vērš autovadītāju uzmanību, ka sinoptiķi prognozē atkusni un šīs dienas laikā ievērojamus nokrišņus lietus veidā, līdz pat 6mm, līdz ar to uz ielām strauji veidojas peļķes.

Tā kā lietus ūdens pieņēmējsistēmas ir aizsalušas vai tikai daļēji funkcionē, uz brauktuvēm veidojas lielas peļķes. Tāpat peļķes veidojas no nokusušā sniega, kas atrodas uz ietvēm. Visvairāk sniega kušanas laikā ūdens peļķes veidojas vietās, kur nav lietus ūdens kanalizācijas sistēmas.

Ūdens atsūknēšanas tehnikas jau nosūtītas uz Bolderājas, Čiekurkalna, Sarkandaugavas un centra ielām, taču pārējās vietās atsūknēšana tiks veikta pakāpeniski.

Satiksmes departaments ir uzdevis ielu un tiltu uzturēšanas uzņēmumiem arī attīrīt no sniega uztvērējakas, lai uzlabotu ūdens novadīšanu.

Sniega kušanas laikā uz brauktuvēm un ietvēm paredzama pastiprināta slīdamība. Ielu un tiltu uzturēšanas tehnika veic maģistrālo ielu apstrādi ar pretslīdes materiāliem, taču autovadītājiem šajā laikā jābūt īpaši piesardzīgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināta - Domina Shopping nokrituši iekaramie griesti; vaino notekūdeņu sistēmu

Sandra Dieziņa, Gunta Kursiša, 21.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdienas vakarā iebrukušas iekaramo griestu plāksnes tirdzniecības centrā Domina Shopping, DB apstiprināja tirdzniecības centra tehniskais direktors Kaspars Riters. Kā galvenais iemesls tiek minēta Rīgas pilsētas notekūdeņu sistēma, kas nav spējusi savākt lietavu ūdeni.

Ziņa papildināta ar tirdzniecības centra Domina Shopping pārstāvju komentāru.

«Vakar tirdzniecības centrā Domina Shopping stiprā lietus dēļ radās problēmas ar lietus notekūdeņu sistēmu. Tā rezultātā nelielā daļā ēkas samirka un nokrita dažas dekoratīvo iekaramo griestu plāksnes (60x60 cm izmērā). Starpgadījums notika pašā vakarā, kad tirdzniecības centrā nebija daudz cilvēku un neviens necieta. Šobrīd visi lietusgāžu radītie bojājumi ir novērsti un tirdzniecības centra darbība norit kā ierasts. Tāpat visus jautājumus, kas saistīti ar starpgadījuma cēloņiem, pašlaik aktīvi risinām ar atbildīgajām iestādēm,» Db.lv norādīja Domina Shopping tehniskais vadītājs Kaspars Riters.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Pārdaugavā izcēlies paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks rūpnīcā

LETA, 11.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šorīt Rīgā, Daugavgrīvas ielā, izcēlies paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks Rīgas laku un krāsu rūpnīcas ražošanas cehā.

Kā aģentūra LETA uzzināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD), izsaukums uz notikuma vietu tika saņemts plkst.5.58. Ierodoties norādītajā adresē, ugunsdzēsēji konstatēja, ka četrstāvu ražošanas ēkas pirmajā stāvā deg viens no cehiem.

Ņemot vērā to, ka degošajā telpā atrodas dažādas ķīmiskas vielas, ugunsgrēkam tika noteikts paaugstinātas bīstamības statuss. Telpa, kurā notika aizdegšanās, ir apmēram 100 kvadrātmetrus liela.

Notikuma vietā strādā astoņas VUGD autocisternas, divi autopacēlāji, divas autokāpnes un vēl citas tehnikas vienības, kopumā 14 automašīnas.

Kā pastāstīja VUGD sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Gribuste, liesmas patlaban ir apslāpētas un uguns izplatība ierobežota, tomēr vēl nevar uzskatīt, ka ugunsgrēku izdevies lokalizēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Zemniekiem apdrošināšanas atlīdzībās par zaudētu ražu šogad izmaksāti 7 miljoni eiro

Db.lv, 24.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī 2022. gada vasara kļuva par trešo siltāko novērojumu vēsturē kopš 1924. gada, lielākās apdrošināšanas atlīdzības lauksaimniekiem par sējumu bojājumiem tika izmaksātas par lietus un vētras radītajiem zaudējumiem, lielākoties veldri, nevis sausuma radītiem zaudējumiem.

Kopumā atlīdzībās par ražas zudumiem apdrošinātāji zemniekiem 2022. gada vasaras sezonā ir izmaksājuši 7,01 miljonu eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati no 3 biedriem, kas piedāvā šo pakalpojumu.1

Šā gada atlīdzības par apdrošinātajiem sējumiem ir būtiski lielākas nekā 2021. gadā, kad tās sasniedza 4,94 miljonus eiro. Pērn arī daudz vairāk atlīdzību zemnieki saņēma par sausuma radītajiem zaudējumiem. Lielākā atlīdzība šovasar izmaksāta par veldrē sakritušu labības lauku ap 350 ha platībā.

Tieši siltā un saulainā vasara šogad ļāvusi zemniekiem veiksmīgi nokult arī lietus noguldītos veldres laukus un iztikt bez papildu izdevumiem graudu kaltēšanai, ir secinājuši Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti savā ikgadējā ražas sezonas izvērtējumā.2 Pēc LAA biedru sniegtajiem datiem, 95% apdrošināšanas atlīdzību izmaksāts par lietus un vētras radītajiem zaudējumiem, un 5% - par krusas nodarīto postu. Visvairāk negadījumu un atlīdzību izmaksas gadījumu bijis Zemgalē (Dobeles, Jelgavas un Bauskas novadi), kā arī Kurzemē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atkušņa ietekmē Latvijas upēs strauji paaugstinās ūdens līmenis

Žanete Hāka, 29.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas teritorijas lielākajā daļā janvāra trešās dekādes otrajā pusē laikapstākļi ir kļuvuši ievērojami siltāki. Šajā laika posmā diennakts vidējās gaisa temperatūras ir 4-10°C virs normas. Papildus tam, nokrišņi, kas janvāra pirmajā pusē vēl bija sniegs, šobrīd jau ir lietus. Mainoties laika apstākļiem, Latvijas ezeros un upēs aizsākušies pavasara palu procesi, informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Decembra pēdējās dienās un janvāra pirmajās divās dekādēs ilgstoši pieturējās zemas gaisa temperatūras, kas veicināja strauju Latvijas upju aizsalšanu. Šajā periodā bija ilgstoši un intensīvi sniga, tādēļ Latvijas teritorijā izveidojās pastāvīga bieza sniega sega. Visbiezākā sniega sega šoziem līdz šim bija izveidojusies Kurzemes un Zemgales upju baseinos (vidēji 10-34 cm).

Upes pārsvarā aizsala decembra pēdējā dienā vai janvāra pirmajās dienās. Aizsalšana notika zemu ūdenslīmeņu apstākļos, jo pagājušā gada vasaras mazūdens periods ieilga līdz novembrim, kad beidzot tika novēroti pirmie ilgstošie rudens nokrišņi. Šajā laika periodā ūdens apjoms upēs un gruntsūdens slāņos sāka paaugstināties, tomēr kopumā, salīdzinājumā ar ilggadīgajiem novērojumiem, ūdens līmeņi joprojām bija zemi, tādi tie saglabājas vēl aizvien.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Lai pilnībā apmaksātu Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecību, papildus nepieciešami 16 miljoni eiro

LETA, 30.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pilnībā segtu izmaksas par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecību, Veselības ministrija (VM) lūgs nākamā un aiznākamā gada valsts budžetā šim mērķim paredzēt kopumā 16 062 374 eiro.

Kā VM norāda informatīvajā ziņojumā par Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības un iekārtošanas finansējuma jautājumiem, kuru rīt, 31.martā, plānots skatīt valdības sēdē, papildu finansējums nepieciešams lietus ūdens novadīšanas kolektora izbūvei, līguma izpildei ar būvnieku SBRE, valsts galvotā aizdevuma daļas kompensēšanai, kura tika zaudēta Latvijas Krājbankas maksātnespējas rezultātā, kā arī jaunu slimnīcas iekārtu un aprīkojuma iegādei.

Lietus ūdens kolektora izbūvei nākamajā gadā nepieciešams 385 587 eiro liels papildu finansējums. Kā teikts ziņojumā, problēmas ar kolektora izbūvi radušās jau vairākus gadus iepriekš. Pirms tam bijis plāns, ka notekūdeņu novadīšana notiktu caur zemes gabalu Mārupes ielā 19, tomēr šai zemei mainījies īpašnieks, kurš vairs nepiekrīt kolektora izbūvei savā īpašumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 1.jūnija Latvijā bijušas tikai divas diennaktis, kas visā valsts teritorijā pagājušas bez lietus, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati.

No 48 aizvadītajām vasaras dienām 46 dienās vismaz vienā novērojumu stacijā ir lijis.

Vairumā gadījumu lietus mākoņi gājuši pāri tikai daļai valsts teritorijas, tādēļ katrā konkrētā vietā nokrišņi bijuši vidēji 27 dienās jeb nedaudz vairāk kā pusē no šīs vasaras dienām.

Arī pagājušā gada vasarā bieži lija - no Jāņiem līdz augusta nogalei nebija nevienas dienas, kad Latvijā nelītu.

Šīs nedēļas otrajā pusē Latvijā būs pavisam maz nokrišņu, bet nākamnedēļ atkal bieži līs, iespējams stiprs lietus, prognozē Global Forecast System.

Komentāri

Pievienot komentāru