Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju jau divpadsmito gadu rīko konkursu Eksporta un inovācijas balva. Konkursa patrons ir Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Uzņēmumus, kuri ir sasnieguši labus rezultātus biznesā un apliecinājuši uzņēmējdarbībai raksturīgo konkurences garu, aicina pieteikties konkursam Eksporta un inovācijas balva 2016. Iepazīties ar konkursa nolikumu un pieteikt savu dalību var LIAA mājaslapā liaa.gov.lv līdz š.g. 26.septembrim.

Konkursā tiks novērtēti komercsabiedrību sasniegumi un noteikti laureāti šādās kategorijās:

- Eksportspējīgākais komersants lielo/ vidējo un mazo komercsabiedrību grupās,

- Importa aizstājējprodukts,

- Inovatīvākais produkts,

- Rūpnieciskais dizains,

Kopš apdrošināšanas sabiedrības Balva maksātnespējas pasludināšanas brīža, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) no Garantijas fonda jau izmaksājis 0,69 milj EUR tiem CSNg cietušiem, kuri trīs gadu laikā kopš apdrošināšanas sabiedrībai Balva anulētas licences nebija saņēmuši visu sev pienākošo OCTA atlīdzību izmaksu.

Likvidējamās apdrošināšanas sabiedrības Balva maksātnespēja tika pasludināta šā gada 6.jūlijā pēc LTAB iesniegtā pieteikuma. «Par šādu soli izšķīrāmies, jo uzņēmuma maksātnespējas ierosināšana ļaus ātrāk pabeigt atlikušo aktīvu realizāciju, kas tiek darīts gan maksātnespējīgās apdrošināšanas sabiedrības Balva (MAAS Balva) atlīdzību saņēmēju, gan visas OCTA nozares dalībnieku interesēs,» skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Atbilstoši OCTA likumam, gadījumos, kad tiek pasludināta kāda tirgus dalībnieka maksātnespēja, izmaksas CSNg cietušajiem tiek segtas no LTAB Garantijas fonda, tādēļ no maksātnespējas uzsākšanas brīža LTAB ir apzinājis un personīgi uzrunājis tos CSNg cietušos, kuri joprojām no MAAS Balva nebija saņēmuši visu sev pienākošo atlīdzību. «Lielāko daļu no Garantijas fonda izmaksām, kas veiktas kopš sabiedrības maksātnespējas pasludināšanas brīža, veido maksājumi valsts iestādēm - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (0,31 milj. EUR) un Nacionālajam veselības dienestam (0,13 milj. EUR), kā arī citām apdrošināšanas sabiedrībām (0,20 milj. EUR),» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs.

"Latvijas Gada balva sportā 2019" apbalvošanas ceremonijā paziņoti mūsu valsts sporta izcilnieki kopumā 14 nominācijās.

Par gada labāko sportisti otro gadu pēc kārtas tika apbalvota Latvijas tenisa zvaigzne Anastasija Sevastova, kura sezonas laikā stabili ierindojās starp TOP20 pasaules spēlētājām un šogad izcīnīja savu ceturto titulu karjerā, uzvarot Jūrmalas WTA "International" (Baltic Open) turnīrā, pirmajā, kas norisinājies Latvijas tenisa vēsturē.

Par labāko sportistu 2019.gadā tika nosaukts skeletonists Martins Dukurs, kurš šajā gadā izcīnīja savu sesto pasaules čempiona un desmito Eiropas čempiona titulu.

Divas balvas saņēma motosportists Kaspars Stupelis, kurš uzvarēja līdzjutēju balsojumā par gada populārāko sportistu, kā arī tika atzīts par Latvijas gada sportistu tehniskajos sporta veidos.

Būvindustrijas lielo balvu jeb Pamatakmeni svinīgajā apbalvojuma ceremonijā VEF Kultūras pilī šogad saņēmuši desmit 2023.gada laureāti, informē konkursa rīkotāji.

Kategorijā "Mūža ieguldījums būvindustrijā" Pamatakmeni šogad ieguvuši četri laureāti. Nozares augstāko vērtējumu ieguvušie profesionāļi ir Cēsu novada būvvaldes vadītāja Vija Gēme, Rīgas Tehniskās universitātes Ceļu un tiltu katedras vadītājs, Transportbūvju institūta direktors, profesors Ainārs Paeglītis, Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Leonīds Jākobsons un arhitekts, pilsētplānotājs, SIA "Uģis Šēnbergs, arhitekts" vadītājs Uģis Šēnbergs.

Kategorijā "Gada inženieris/arhitekts 2023" Pamatakmeni saņēma seši laureāti. Par gada jauno inženieri atzīts SIA "Merks" būvdarbu vadītāja palīgs Gints Krasausks, par gada inženieri - AS "LNK Industries" Tehniskās nodaļas vadītājs Aleksandrs Stasens un SIA "Merks mājas" projektēšanas vadītājs Ivo Dzenis, par gada restaurācijas būvdarbu vadītāju - AS "Būvuzņēmums restaurators" Būvniecības nodaļas vadītājs Dāvis Priede, par gada būvkonstruktoru - SIA "Arenso" galvenais inženieris Matīss Apsītis, bet par gada projektu vadītāju - VAS "Starptautiskā lidosta Rīga" termināļa paplašināšanas 6. kārtas projekta vadītājs Mihails Peščinskis.

Uz šī gada 31.oktobri OCTA Garantijas fonda apmērs ir 15,82 miljoni eiro, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

Šobrīd fonds samazinājies līdz vēsturiski zemākajam slieksnim kopš 2015.gada, kad tas pārsniedza likumā noteiktos 20 milj. eiro, kas lielā mērā saistīts ar pēdējos gados veiktajām ievērojamām atlīdzību izmaksām maksātnespējīgās apdrošināšanas sabiedrības "Balva" (MAAS "Balva") vietā, izmaksājamajām OCTA atlaidēm lauksaimniekiem un personām ar invaliditāti, kas jāfinansē no OCTA Garantijas fonda, kā arī citiem faktoriem.

Neskatoties uz to, ka apdrošināšanas sabiedrības regulāri veic iemaksas OCTA Garantijas fondā, tā apmērs samazinās gadu no gada.

"Ņemot vērā pēdējos pāris gados raksturīgo lēno ekonomikas izaugsmes tempu, OCTA vidējās atlīdzības pieaugumu jau vairākus gadus pēc kārtas, kā arī citus būtiskus faktorus, Garantijas fonds šogad pirmo reizi samazinājies jau zem 16 milj. EUR atzīmes," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, piebilstot, ka apdrošinātāji pauž pamatotas bažas, ka OCTA Garantijas fonda apmērs turpinās samazināties arī turpmāk, ja netiks pieņemti nopietni risinājumi.

Apbalvošanas ceremonijā VEF Kultūras pilī trešdien, 7.martā paziņoti konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 laureāti un konkursa Gada būvinženieris Latvijā 2017 uzvarētāji.

Konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 GRAND PRIX ieguvusi rekonstruētā VEF Kulltūras pils un atjaunotā viesnīcas Grand Hotel Kempinski Riga ēka Rīgas vēsturiskajā centrā.

Visus konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 uzvarētājus skatieties galerijā!

Kopumā konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2017 tika sadalītas balvas desmit nominācijās: fasāžu renovācija, jauna inženierbūve, inženierbūves rekonstrukcija, jaunbūve dzīvojamā ēka, jauna sabiedriskā ēka, koka būve, publiskā ārtelpa, ražotne, rekonstrukcija, restaurācija un katrā no tām ir piešķirtas trīs godalgotas vietas. (Pielikumā konkursa laureātu saraksts).

Nacionālajam arhitektūras konkursam Latvijas arhitektūras gada balva šogad pieteikti 45 darbi, informē konkursa rīkotāji.

Žūrija tuvākajās nedēļās atsevišķus objektus aplūkos klātienē, vērtējot tādus aspektus kā koncepcija, projekta vienotība, konteksts un mērogs, sabiedriskais nozīmīgums un emocionālā iedarbība. Gada balvas nominanti tiks paziņoti 10.aprīlī. Pēc šī posma darbu uzsāks fināla žūrija, kuras sastāvā būs dažādi ārvalstu speciālisti, kā arī fināla žūrijas dalībnieki. Konkursa apbalvošanas ceremonija notiks 17. maijā Arhitektūras nedēļas ietvaros.

Balvai pieteiktos objektus un procesus skatiet galerijā!

Žūrijā darbosies Gunta Grikmane, Ilze Mekša, Agnese Lāce, Liene Mackus, Viktors Valgums un Artūrs Analts.

Arī šogad balvas ietvaros tiek vērtēti ne tikai objekti - ēkas, vides objekti, interjeri, ainavu arhitektūra, - bet arī procesi - notikumi, izdevumi, izstādes un projekti, kas atstājuši iespaidu gan uz arhitektūras nozari, gan sabiedrības emocijām.

Publiskoti pieteiktie darbi Latvijas prestižākajam apbalvojumam arhitektūrā, kurš šogad norisināsies jau 26. reizi.

Ir uzsākts žūrijas darbs, izvērtējot iesniegtos darbus un izvēlētie nominanti tiks publiski paziņoti jūlija pēdējā nedēļā.

Konkursam pieteiktos darbus skatiet galerijā!

Latvijas Arhitektūras gada balvai pieteikto darbu klāsts atspoguļo pašreizējo Latvijas arhitektūras vidi, galvenās tendences un nozīmīgākos procesus. Gluži kā iepriekšējos gados, arī šogad tiek vērtēti ne tikai objekti - ēkas, vides objekti, interjeri, ainavu arhitektūra, - bet arī procesi - notikumi, izdevumi, izstādes un projekti. Papildu tam, 2020. gadā tika veiktas izmaiņas konkursa nolikumā, kas arī procesiem ļauj pretendēt uz galvenās balvas iegūšanu.

Latvijas Arhitektūras gada balvai 2021 pieteikto darbu vērtēšanu ir uzsākusi atlases žūrija - arhitekts Andris Kronbergs (ARHIS arhitekti, LAGB 2020 Grand Prix saņēmējs), 2020. gadā godalgoto objektu autori – Ilze Liepiņa (Sudraba Arhitektūra) un Oskars Vāvere (RUUME arhitekti), arhitekte un urbāniste Evelīna Ozola, mākslinieks Ēriks Božis, rakstniece un dzejniece Inga Gaile un režisors Uģis Olte.

Šā gada 8. decembrī notiks Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa diena. Rīta pusē tiek organizēts LIAA Biznesa forums, savukārt dienas izskaņā – apbalvoti konkursa Eksporta un inovācijas balva 2016 laureāti.

Forumā uzstāsies četri ārvalstu viesi, kuri centīsies ikvienu aizraut un iedvesmot stāties pretim biznesa pasaules izaicinājumiem:

Pokera spēles profesionālis Kaspers Berijs (Caspar Berry), kurš ir sniedzis padomus Džeimsa Bonda filmā Kazino Royale un tagad savu pieredzi pielāgo biznesa spēlei, konsultējot Google, IBM, Visa, McDonald's un citus biznesa smagsvarus, aicinās auditoriju riskēt, apzināties iespējas un pieņemt lēmumus grūti prognozējamajā jaunajā laikmetā.

Aktīvi darbojoties visos kontinentos un visdažādākajos līmeņos – konsultējot gan iesācējuzņēmumus, gan pasaules lielākās valstiskās organizācijas, viedo pilsētu eksperts ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi Renāto Dekastro (Renato de Castro) sniegs savu skatījumu un atklās stratēģijas urbanizācijas problēmu risināšanai un viedo pilsētu attīstībai.

Izvērtējot visus pretendentus, Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 žūrija nolēmusi izvirzīt kopumā 10 objektus, informē Rīgas pilsētas arhitekta birojā.

Lielākā daļa no balvas pretendentiem ir privāto investīciju projekti dažādos segmentos – viesnīcas, daudzdzīvokļu un īres nami, jaunā ražošana un pilsētvide.

Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis norāda - kaut arī starp finālistiem nav iekļuvuši vairāki liela apjoma sabiedriski nozīmīgi projekti, balvu pretendenti atspoguļo laikmetīgu līdzsvaru starp paša objekta ambīciju un kvalitātēm, kā arī tā pienesumu Rīgas arhitektūrai un pilsētvidei.

Arhitektūras sasniegumu skates 2018. gada balva Rīgas arhitektūrā balvu pretendentu vērtēšanā aicināti iesaistīties arī paši rīdzinieki un visi, kam interesē kvalitatīvas pārmaiņas Rīgas pilsētvidē un arhitektūras attīstība. Skates finālam izvirzītos objektus, kā arī žūrijas ekspertu vērtējumu var aplūkot Rīgas pilsētas arhitekta biroja mājaslapā arhitekts.riga.lv, nobalsot par sev tīkamāko objektu iespējams Rīgas pilsētas arhitekta biroja Facebook kontā.

Šodien Zviedrijas Biznesa gada balvas 2017 apbalvošanas ceremonijā tika noskaidroti šā gada laureāti. Kategorijā «Ilgtspējīgas attīstības balva» balvu izpelnījies «Tele2 Shared Service Center», kategorijā «Gada jaunais uzņēmējs» atzinību saņem Aivars Gailums, kas pārstāv uzņēmumu «Art Fairs Service», savukārt kategorijā «Tehnoloģiju un inovāciju balva» laurus plūc Latvijas jaunuzņēmums «Anatomy Next».

Zviedrijas Biznesa gada balvu devīto gadu Latvijā rīko Zviedrijas vēstniecība un Zviedrijas Tirdzniecības un Investīciju padome Latvijā, lai akcentētu kopīgās vērtības un izceltu idejām bagātākos, inovatīvākos un ilgtspējīgākos Latvijas uzņēmumus.

Latvijas ekonomikai nozīmīgajā kategorijā «Ilgtspējīgas attīstības balva» žūrija visaugstāk novērtējusi uzņēmumus, kas attīstās sabalansēti, rūpējas par darbinieku izaugsmi, atbalsta dažādas studiju iniciatīvas. Par labāko šajā kategorijā eksperti atzina dalīto pakalpojumu centru «Tele2 Shared Service Center».

Arī šogad eksperti kategorijā «Gada jaunais uzņēmējs» saņēmuši kuplu skaitu kvalitatīvu pieteikumu. Tika iesūtīti dažādu nozaru uzņēmumu pieteikumi gan no galvaspilsētas, gan arī citiem Latvijas reģioniem. Novērtējot jauno uzņēmēju centienus un straujos panākumus, šīs kategorijas balvu saņem Aivars Gailums. Viņš pārstāv uzņēmumu «Art Fairs Service», kas sniedz izstāžu un galeriju iekārtošanas pakalpojumus Latvijā un ārvalstīs.

Pasaules arhitektūras dienā 3.oktobrī jau 11.reizi tika pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā, kas 2016.gadā piešķirta Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajam centram un tā autoriem: arhitektiem Vitai Polkovņikovai, Inai Kuļikovskai, Kristapam Bautram, Dacei Zariņai, Raivim Liepiņam, Madarai Plāciņai, Alisei Jēkabsonei un ainavu arhitektei Ingūnai Rozentālei – par inovatīviem tehniskajiem un iekštelpu organizatoriskiem risinājumiem, radot studēt vēlmi veicinošu un mūsdienīgu vidi, informē Rīgas dome.

Papildus gada balvai, Rīgas pilsētas arhitekta birojs piešķīra desmit atzinības par izcilību atsevišķu objektu arhitektūrā.

«Šogad Gada balva Rīgas arhitektūrā tiek piešķirta objektam ar misiju valsts un galvaspilsētas nākotnē – objektam, kas sniegs ne vien ieguldījumu nākamajās Latvijas zinātnieku un gaišāko prātu paaudzēs, bet arī paver ieskatu Torņakalna attīstības potenciālā. Vienlaikus atzīmēšanas vērta ir ne vien paša Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskā centra nozīme, bet arī pasūtītāja, arhitektu un būvnieku un kopējais darbs – vīzija, darbu organizācija un kvalitāte, spējot veikt tehniski izaicinošus būvdarbus, kā arī inovatīva arhitektu pieeja, meklējot labākos tehniskos un iekštelpu risinājumus, kuri ir rezultējušies patiesi kvalitatīvā un laikmetīgā objektā,» uzsver Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

Pirmdien, 2. oktobrī, Pasaules arhitektūras dienā jau 12. reizi tika pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā.

2017. gada balva Rīgas arhitektūrā ir piešķirta Pullman Riga Old Town viesnīcai un tās autoriem: Mārtiņam Hermansonam, Robertam Valdmanim, Olafam Ieviņam, Norai Saulespurēnai, Kristapam Grundšteinam, Aldim Blicsonam un Tomam Kokinam – Par apjomīgas publiskās ēkas mūsdienīgu un emocionāli izteiksmīgu risinājumu vēsturiskajā vidē.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Papildus gada balvai skates žūrija piešķīra 11 atzinības par izcilību, piemēru un sasniegumiem atsevišķu objektu arhitektūrā.

«Šī gada balva atspoguļo aktuālo viesnīcu būvniecības tendenci vēsturiskajā centrā un Vecrīgā, tostarp izsvērtu un kvalitatīvu projektu īstenošanā. Tāpat Rīgā parādās vērienīgi īres namu projekti, kas savukārt iezīmē jaunu tendenci nekustamo īpašumu tirgus nozarē,» uzsver Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis. «Tāpēc lēmums piešķirt – 2017. gada balvu Rīgas arhitektūrā Pullman Riga Old Town viesnīcai un tās autoriem nebija grūts. Tā nav tikai «kārtējā» viesnīca, bet arī pasākumu centrs un jauna tikšanās vieta vecpilsētā, tas ir apjomīgs un kvalitatīvi īstenots projekts, tas uzrunā gan sabiedrību, gan profesionāļus, un to raksturo autoru kolektīva un pasūtītāja spēja īstenot ambīcijas un rast kompromisu dažādos jautājumos, tostarp ievērojot pietāti pret Vecrīgu un apkārtējo arhitektūras mantojumu,» akcentē G.Princis.

A/S Latvijas balzams ražotais degvīns Amber Gold™ Vodka šogad ieguvis otro dizaina balvu.

Nupat saņemta Red Dot 2017 balva disciplīnā Komunikācijas dizains. Iepakojums, kura autors ir Ēriks Šulcs no dizaina aģentūras BrandBox, tapis, iedvesmojoties no Baltijas jūras un dzintara, kas ir arī degvīna Amber Gold vadmotīvs.

Red Dot balva ir viens no starptautiski pazīstamākajiem dizaina apbalvojumiem, kuru organizē Vācijas Ziemeļreinas–Vestfālenes Dizaina centrs. Šogad organizatori disciplīnā Komunikācijas dizains saņēma vairāk nekā 8000 pieteikumus no 50 pasaules valstīm. Visus darbus vairāku dienu garumā vērtēja 24 neatkarīgi nozares profesionāļi.

«Produktu mēs «pērkam arī ar acīm». Katra šāda starptautiska balva veicina arī Latvijas atpazīstamību un paver jaunus eksporta tirgus ražotājiem,» komentē Dana Hasana, Amber Beverage Group un Latvijas balzams komunikācijas vadītāja.

Atzīmējot Pasaules vides dienu Latvijā, otrdien svinīgā balvu pasniegšanas ceremonijā Valsts vides dienests (VVD) sveica balvas "Zaļā izcilība 2023" laureātus astoņās nominācijās, informē VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.

Par vides izcilniekiem tika atzīti uzņēmumi, kuri aktīvi rīkojas, lai mazinātu savas darbības ietekmi uz vidi.

Nominācijā "Zaļā izcilība atkritumu apsaimniekošanā" balvu par ieguldījumu aprites ekonomikas īstenošanā saņēma AS "PET Baltija", kurā sākas plastmasas pudeļu pārdzimšanas process jaunos produktos. Ar modernām un videi draudzīgām iekārtām "PET Baltija" ir viens no lielākajiem PET pudeļu, tostarp Latvijas depozīta iepakojuma pārstrādes uzņēmumiem Ziemeļeiropā un ieņem nozīmīgu lomu ciklā, kur atkritumi, stingri ievērojot vides prasības, pārtop resursos. Arī ražošanas procesā radušos atkritumus uzņēmums pārstrādā blakusproduktos vai nodod citiem atkritumu pārstrādātājiem, cenšoties pēc iespējas mazināt noglabājamo atkritumu daudzumu.

Izvērtējot pieteiktos 29 pretendentus, uz galveno balvu un atzinībām Rīgas arhitektūrā šogad pretendē 11 objekti, informē Rīgas pilsētas arhitekta birojā.

Balvai izvirzīto objektu fotogrāfijas skatiet galerijā!

«Šī gada skatei ir raksturīgs, ka starp nominētajiem objektiem nav neviena ļoti liela mēroga projekta – izteikta favorīta, kā bijis vairākus iepriekšējos gadus. Tas viennozīmīgi paplašina konkurenci uz Rīgas arhitektūras gada balvu. Lielākā daļa šī gada balvai izvirzīto objektu koncentrējas Rīgas vēsturiskajā centrā, kur pasūtītājiem, arhitektiem un būvniekiem ir bijusi jāparāda visa sava lietpratība un meistarība, lai objekti pēc iespējas organiski iekļautos šīs pilsētas daļas apbūvē, saglabājot pietāti pret esošajām arhitektūras vērtībām, bet vienlaikus nodrošinātu objekta funkcionalitāti budžeta ietvaros. Ir patiess prieks, ka vairākos projektos – gan jaunbūvēs, gan objektos, kur veikta pārbūve, tas ir teicami izdevies un tāpēc reāli pretendenti uz Gada balvu ir vairāki. Tas ļauj saglabāt intrigu lēmumam par objektu, kuram tiks piešķirta 2017. gada balva Rīgas arhitektūrā,» uzsver Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dizaina nodaļas Modes mākslas apakšnozares diplomande Evija Šaitere ir ieguvusi Čempiona balvu starptautiskā Fashion Future for Hong Kong 2016 modes dizaina konkursā, kuru rīko Honkongas Politehniskā universitāte (The Hong Kong Polytechnic University), informē LMA.

Konkursā Evija sacentās ar studentiem no tādām pasaules līmeņa augstskolām kā Londonas Central Saint Martins, Parīzes Institut Français de la Mode u.c.

«Starp pārstāvētajām 17 modes kolekcijām starptautiskajā modes dizaina konkursā Fashion Future for Hong Kong 2016 iegūtā atzinība par labāko dizaina kolekciju Pret-a-Porter (gatavs valkāšanai) bija ļoti negaidīts pārsteigums. Redzot milzīgo konkurenci no visas pasaules, nepārspējamos darbus un lielo ieguldījumu tajos, sapratu, ka jāizbauda modes skate, jāpriecājas par dalību konkursā kā par neatsveramu pieredzi. Konkursā piedalījos ar kolekciju Backbone - četriem apģērbu komplektiem. Ļoti augstu vērtēju šo atzinību, un tā man ir motivācija turpināt darboties un realizēt iecerēto. Izsaku pateicību mecenātes Ināras Teterevas atbalstam, kā arī Valsts kultūrkapitāla fondam,» saka Evija Šaitere.

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

14. decembrī apbalvoti Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un AS «Latvenergo» rīkotā ikgadējā konkursa «Gada balva» laureāti un «Latvenergo» studiju noslēguma darbu konkursa uzvarētāji.

Atklājot balvu pasniegšanas ceremoniju, LZA prezidents Ojārs Spārītis pauda gandarījumu par Latvijas zinātniekiem, kas nozarei veltījuši visu dzīvi, bet «Latvenergo» valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs mudināja speciālistus ar nozari iepazīstināt pēc iespējas plašāku cilvēku loku. «Pasaulē enerģētikas nozare piedzīvo un piedzīvos lielas pārmaiņas, tendencēm līdzi seko arī mūsu zinātnieki, kurus aicinu par saviem veikumiem stāstīt vienkāršā valodā – tā, lai enerģētikas nozare mūsu valstī kļūtu vispārzināma,» uzsvēra Ā. Žīgurs.

Galveno, profesora Alfrēda Vītola vārdā nosaukto balvu par izcilu mūža ieguldījumu Latvijas enerģētikā, šogad saņēma Rīgas pilsētas energoapgādes ekspertu konsultatīvās padomes priekšsēdētāja un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) docente Maija Rubīna. Balva piešķirta par darbu kopu Sistēmiskā siltumapgādes kompleksa optimizācija un energoefektivitātes palielināšana, kā arī par ieguldījumu enerģētikas jomas uzņēmumos un institūcijās. Pasniedzot balvu, Ā.Žīgurs izcēla M.Rubīnas ieguldījumu Rīgas siltumapgādes rehabilitācijā. «Pateicoties šim projektam, Rīgā ir viszemākais siltumenerģijas tarifs starp visām Baltijas valstu galvaspilsētām – ar to mēs varam lepoties, jo kaimiņvalstīm šo panākumu tuvākajos gados atkārtot būs grūti,» uzsvēra Ā.Žīgurs.

Šā gada vasarā apdrošinātājiem būs jāatsāk veikt iemaksas Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) Garantijas fondā, kā to paredz normatīvie akti gadījumā, ja tā apmērs samazinās zem 20 miljoniem eiro, informē LTAB.

Garantijas fonds izveidots 1997.gadā un kalpo kā aizsardzības garants un nodrošinājums, ka ikviens CSNg cietušais saņems likumā noteikto kompensāciju. Garantijas fonda apmērs savu maksimumu sasniedza 2009.gadā, kad tā uzkrājums bija gandrīz 27 miljonus eiro. Tomēr ekonomiskā situācija Latvijā un pasaulē atstājusi ietekmi arī uz Garantijas fondu, un tā apmērs šobrīd samazinājies līdz 20,66 miljoniem eiro.

Garantijas fonda līdzekļus veido apdrošinātāju veiktās iemaksas, regulāri ikmēneša atskaitījumi no OCTA prēmijām, LTAB regresa kārtībā atgūtie līdzekļi par CSNg rezultātā nodarītajiem zaudējumiem, kā arī ieņēmumi no fonda līdzekļu ieguldīšanas. Katru gadu no Garantijas fonda līdzekļiem ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem tiek izmaksātas ievērojamas atlīdzības summas - kopš 1997.gada tie ir 23,13 miljoni eiro.

Izvērtējot kopumā 49 šogad pieteiktos darbus, paziņoti "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2022" laureāti un galveno balvu saņēmis atbalsta centrs "Pērle" Cēsīs (SIA "ĒTER" sadarbībā ar SIA "Rīgers", autoru komanda: Dagnija Smilga, Kārlis Bērziņš, Niklāvs Paegle, Emīls Garančs, Līga Ganiņa, Toms Ūdris.).

Atbalsta centrs “Pērle” ir pilotprojekts deinstitucionalizācijas norisēm Cēsu novadā, lai cilvēkiem ar dažādiem traucējumiem palīdzētu iekļauties sabiedrībā. Telpas (darbnīcas, terapijas, sensorā telpa un multifunkcionālā zāle) ir organizētas vienstāva koka konstrukciju ēkā visas zem viena trijstūra formas jumta. Kompaktā ēka atrodas ainaviskā nogāzē, bet iekštelpas rada gaišuma un plašuma sajūtu. Dienvidu fasāde ar lieliem logiem pret ainavu pagarināta āra terasēs, ko noēno īpaša pergola.

Starptautiskā žūrija atzīmēja, ka ēkai piemīt īpašais gars – kā Gesamtkunstwerk mūsdienīgā veidā. Labā stāstā vienmēr ir nedaudz mistērijas, un šī ir neliela budžeta arhitektūra ar mistēriju. Tajā pašā laikā šī ēka ir radīta cilvēkiem un tā ir labi iekārtota.

Pasaules arhitektūras dienā 1. oktobrī jau 13.reizi pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā, kura par paraugpiemēru vēsturisko ēku atjaunošanā un pārveidošanā, vairākus eklektisma stila īres namus Rīgas bulvāru ansamblī pārveidojot par laikmetīgu viesnīcu piešķirta Grand Poet Hotel by Semarah viesnīcai.

Balvu saņēma projekta arhitekti Jānis Norde, Aija Lismane, Didzis Valciņš, Zane Pastare, Daiga Lēvalde, autoruzraudzības vadītājs Oskars Vēveris, arhitekts-tehniķis Atis Auziņš, interjera autori Jenny Ahlbäck un Rong Guan.

«Šī gada skatē nominētie balvu pretendenti atspoguļo laikmetīgu līdzsvaru starp paša objekta ambīciju un kvalitātēm, kā arī tā pienesumu Rīgas arhitektūrai un pilsētvidei. Redzam, ka turpinās attīstība arhitektoniski augstvērtīgu viesnīcu segmentā un Grand Poet viesnīca Raiņa bulvārī, kam piešķirta 2018. gada balva Rīgas arhitektūrā, ir lielisks piemērs četru vēsturisku ēku atdzimšanai jaunā veidolā. Daudzveidīga funkcionalitāte, apmeklētājus uzrunājošs dizains un cieņa pret vēsturisko mantojumu ir vērtības, kuras novērtē gan galvaspilsētas viesi, gan rīdzinieki un uzņēmēji. Tas ir arī lielisks piemērs komandas darbam, kur starptautiska autoru komanda – pašmāju arhitektu birojs un zviedru dizaineri – balvu godam ir nopelnījuši,» norādīja Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

Jau otro gadu Latvijā korporatīvajai pārvaldībai tiek pievērsta īpaša uzmanība, pasniedzot uzņēmumiem, kas daudz paveikuši šajā jomā, Latvijas Korporatīvās pārvaldības balvu 2022.

Tādējādi tiek apzināta labākā Latvijas prakse un atzinīgi novērtēti uzņēmumu centieni ieviest labas pārvaldības standartus un Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodeksu. Šogad Korporatīvās pārvaldības konsultatīvā padome balvu piešķīra piecās nominācijās, un tās svinīgā pasniegšana notika 14.oktobrī, Komerclikuma 20 gadu jubilejas konferences "Krietns un rūpīgs saimnieks lielo satricinājumu laikā" noslēgumā.

Nominācijā "Risku pārvaldības stratēģis" balvu saņēma Attīstības finanšu institūcija Altum, jo uzņēmums spējis vissekmīgāk identificēt, novērtēt, vadīt un kontrolēt potenciālos notikumus vai situācijas, nodrošinot pārliecību par uzņēmuma stratēģisko mērķu sasniegšanu.

Lai gan apdrošināšanas sabiedrības kopš 2016. gada oktobra atsāka iemaksu veikšanu OCTA Garantijas fondā, šobrīd tas samazinājies līdz vēsturiski zemākajam slieksnim kopš 2008. gada aprīļa, kad tas pārsniedza likumā noteiktos 20 miljonus eiro un iemaksas vairs nebija jāveic, informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā (LTAB).

Iemaksu veikšanu Garantijas fondā paredz normatīvie akti gadījumā, ja tā apmērs samazinās zem 20 miljoniem eiro. Savukārt, ja fonda apmērs nokrītas zem 17 miljoniem eiro, tad apdrošinātājiem iemaksas jāveic dubultā apmērā. Ņemot vērā pēdējā desmitgadē raksturīgo lēno ekonomikas izaugsmes tempu, OCTA vidējās atlīdzības pieaugumu jau vairākus gadus pēc kārtas, kā arī citus faktorus, Garantijas fonds 2016. gadā samazinājās zem 20 miljonu eiro atzīmes, un, par spīti, apdrošinātāju veiktajām iemaksām, tā apmērs turpināja sarukt.

Tāpat būtisks iemesls Garantijas fonda apmēra samazinājumam ir ievērojamās atlīdzību izmaksas maksātnespējīgās apdrošināšanas sabiedrības «Balva» (turpmāk - MAAS «Balva») vietā. Vairāk nekā 4 gadu laikā Garantijas fonds MAAS «Balva» vietā jau izmaksājis 3,41 miljonus eiro, savukārt kopējais prognozētais izmaksu apmērs, kas fondam vēl jāizmaksā maksātnespējīgā apdrošinātāja vietā ir 2,1 miljoni eiro.

Vadošais aviācijas nozares ikmēneša žurnāls Air Transport World (ATW) paziņojis, ka Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2019. gada 26. martā Ņujorkā notiekošā ikgadējā 45. Aviācijas nozares balvas pasniegšanas ceremonijā saņems ATW Aviācijas nozares sasniegumu balvu kā gada tirgus līderis.

airBaltic šo balvu saņēmusi divus gadus pēc kārtas. ATW Aviācijas nozares sasniegumu balva ir augstākais pagodinājums, ko aviokompānija vai persona var saņemt par izcilību gaisa transporta nozarē.

«Tas ir nozīmīgs sasniegums – kļūt par pirmo lidsabiedrību, kas divus gadus pēc kārtas saņēmusi ATW Tirgus līdera balvu. Mēs turpinām pilnveidoties, un, palielinot lidojumu skaitu un uzlabojot efektivitāti, esam atkārtoti audzējuši mūsu tirgus daļu Baltijā. Es lepojos ar motivēto airBaltic komandu, kas šo teicamo darbu dara ikdienā, palīdzot sniegt izcilus un punktuālus pakalpojumus mūsu klientiem,» norāda airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).