Foto

Mazo priekam rada Duksi, lielajiem - smaržīgas koka ripiņas

Anda Asere, 09.11.2012

Jaunākais izdevums

Paralēli pakalpojumu sniegšanai SIA Dekoru fabrika rada savus produktus, ko piedāvā vietējā un eksporta tirgos.

SIA Dekoru fabrika pamatnodarbošanās saistīta ar kokgriezumu, suvenīru, dekoru, dizaina elementu un dāvanu izgatavošanu, kā arī ar lāzergravēšanu un 3D skenēšanu. Paralēli uzņēmums izstrādā, attīsta un ražo jaunus produktus, piemēram, Duksi, ar ko uzņēmums piedalās konkursa Eksporta un inovācijas balva 2012 kategorijā Rūpnieciskais dizains, un Aroma Tree, kas startē kategorijā Inovatīvākais produkts. «

Šobrīd galvenokārt strādājam vietējā tirgū, bet sadarbībā ar partneriem produkcija tiek pārstāvēta Vācijā un Skandināvijas valstīs. Suvenīru segmenta preces pārsvarā iegādājas Latvijas un Rīgas tūristi, kuri tās aizved uz savu zemi,» norāda Aldis Ezers, SIA Dekoru fabrika projektu vadītājs.

Braucamrīka Duksis ideja saistīta ar atmiņām par bērnību - maziem bērniem patīk šūpuļzirdziņi un dažādi braucamie. Izpētot tirgus piedāvājumu, atklājās, ka šūpuļzirdziņa manevrētspēja ir tikai uz priekšu un atpakaļ, bet braucamrīki, ar ko varētu vizināties dažādos virzienos, pārsvarā ir ražoti ārzemēs.

Otrs produkts, ar ko uzņēmums piedalās konkursā, ir Aroma Tree - iesmaržinātas plānas koka ripiņas ar gravējumu. Līdz šim jau ir radītas vairākas sērijas, no kurām pirmā bija Sirsnīgā, kas tika veidota pirms Valentīna dienas. Šī produkta pamatā ir ideja par oriģinālu dāvanu. Vienlaikus ir izdevies izmantot mežizstrādes atlikumus, piemēram, zarus, neliela diametra kokus un radīt tiem pievienoto vērtību.

Ar citiem uzņēmumiem, kas šogad pretendē uz Eksporta un Inovācijas balvu 2011 variet iepazīties, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Uz Eksporta un inovācijas balvu 2012 pretendē 43 uzņēmumi

Dienas Bizness, 12.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies Eksporta un inovācijas balvas 2012 pieteikumu un pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana. Konkursa 2.kārtai ir izvirzīti 43 pieteikumi.

Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajam konkursam Eksporta un inovācijas balva 2012 tika iesniegti 114 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā, pārstāvot galvenās eksporta nozares – kokapstrādi un mēbeļu ražošanu, metālapstrādi un mašīnbūvi, elektroniku un elektrotehniku, vieglo rūpniecību, poligrāfiju, būvmateriālu ražošanu, pārtikas pārstrādi, tekstilrūpniecību, ķīmisko un farmaceitisko ražošanu, kā arī IT, dizaina priekšmetus u.c. pakalpojumus.

Saskaņā ar konkursa nolikumu, iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrajā kārtā ietilpst uzņēmumu apmeklējumi un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, intervijas ar uzņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Palma, Duksis vai zivs lielākai produktivitātei?

Jolanta Sēnele, speciāli DB, 26.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētījumi apliecina, ka tā var paaugstināties no 12% līdz pat 40%, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vajag augstāku darba produktivitāti, bet naudas tehnoloģijām nav un darbu organizēt efektīvāk arī neizdodas? Iespējams, paparde un palma, varbūt akvārijs ar zivīm vai pat Duksis te sniegs palīdzīgu roku. Vismaz tā apgalvo pētījumi, kas norāda, ka produktivitāte var palielināties no knapiem 12% līdz pat grandioziem 40%, ja kantoros ir vairāk dzīvu būtņu nekā tikai cilvēki.

Uz darbu nākam strādāt, vai ne? Skaidrs. Un tieši tāpēc darba videi jāietver tikai tas, kas nepieciešams, lai veiktu šo godājamo funkciju. Skan loģiski, tomēr nepatiesi. Izrādās, cilvēks arī darbā alkst pēc estētikas, lai cik dārgs būtu galds un krēsls, pie kā un uz kā viņš sēž. «Nav īsti saprotams, kādēļ minimālistiski spartiskais kantoru iekārtojums biznesa pasaulē dominē tik ilgu laiku,» stāsta Ekseteras Universitātes (Lielbritānija) psiholoģijas profesors Kriss Naits, kurš kopā ar kolēģiem veica pētījumu par telpaugu ietekmi uz biroju darbiniekiem. «Ja mēs ieliktu skudru tukšā burkā vai gorillu plikā būrī, šie dzīvnieki justos nožēlojami. Cilvēki no tiem daudz neatšķiras,» viņš piebilst. Viņa veiktā pētījuma rezultāti apliecina, ka pat nedaudzi telpaugi palielina darbinieku produktivitāti par 15% salīdzinājumā ar «plikajiem» ofisiem. Viens augs uz kvadrātmetru (kas ir daudz, bet nenozīmē biroja pārtapšanu par tropu mežu) – un darbinieku atmiņas un citu galveno psiholoģisko testu rezultāti ievērojami uzlabojās. Pie ieejas izveidots zaļais stūrītis gan nestrādās, jo, kā norāda profesors, telpaugi ir katram darbiniekam jāredz no savas darba vietas. «Ir jābūt kam tādam, kas darbinieku saista psiholoģiski, jo tad cilvēks ir laimīgāks un labāk strādā,» puķu efektu izskaidro Kriss Naits. Telpaugu fons kādā citā pētījumā mazināja stresu un pazemināja asinsspiedienu jau pēc piecām minūtēm. Iespējams, pie vainas šai efektā ir augu krāsa – zaļā iedarbojas nomierinoši, bet nav tāda pētījuma, kas salīdzinātu vienkārši zaļi krāsotus kantorus ar ofisiem, kas pilni ar telpaugiem (kādā pētījumā atklājās, ka zaļā krāsa uzlabo arī lasīšanas kvalitāti, respektīvi, lasīšanas ātrumu un spēju uztvert lasīto).

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Latvijas ražotāji dižojas izstādē Zaļā rotaļa

Gunta Kursiša, 19.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstādē «Zaļā rotaļa» Dabas muzejā vienuviet aplūkojami Latvijas rotaļlietu izgatavotāju ražojumi.

Izstādē aplūkojams Ventspils uzņēmuma MWF radītais Pally krēsliņš, Aivara Brenguļa izgatavotie bumerangi, spēle/mozaīka Saulīte un Didžeridū – Austrālijas aborigēnu pūšamais instruments, ko Austrālijas iezemieši savulaik izgatavoja ar termītu palīdzību, kā arī Latvijā ražoti skrejriteņi DipDap un Duksis. Izstādē ir aplūkojamas izšujamas lelles, kas ir gatavotas no Latvijā ražota bērza saplākšņa, un vēl ļoti daudz citu aizraujošu rotaļlietu. Īpaša vieta ir atvēlēta šūpuļzirdziņiem – tieši šogad aprit 40 gadi kopš tos sāka ražot Latvijā. Izstādē ir aplūkojami gan klasiskie, gan mākslinieku un pat bērnu veidoti šūpuļzirdziņi.

Komentāri

Pievienot komentāru