Foto

Papildināta - Intervija ar Draugiem.lv izveidotājiem: No draudzēšanās portāla līdz vairākiem saistītiem uzņēmumiem

Anda Asere, 25.03.2014

Jaunākais izdevums

Sākotnēji draugiem.lv bija vien draudzēšanās portāls, desmit gadu laikā radušies dažādi saistīti projekti, kas pamazām attīstījušies par atsevišķiem uzņēmumiem. Intervijā DB draugiem.lv izveidotāji Lauris Liberts un Agris Tamanis stāsta par desmit gados piedzīvoto, Amerikas pieredzi, neveiksmēm biznesā, kas piederas pie lietas, un atklāj, ka no nulles sākt biznesu ir grūtāk, bet tad, kad ir citi projekti, katra nākamā sākums ir vieglāks.

Desmit gadi – tas ir daudz vai maz?

L.L. Interneta pasaulē tā ir mūžība. Šie desmit gadi bijuši ļoti piesātināti. Pašiem liekas, ka daudz esam iemācījušies un sapratuši. Atskatoties pagātnē, uzsākot to visu, izpratne bija ļoti niecīga. Droši vien, ka tiktāl esam nokļuvuši, jo apkārt ir gudri cilvēki un mums paveicās ar atsevišķiem pakalpojumiem.

Kurā brīdī jūs sākāt darīt kaut ko papildu?

L.L. Jau pēc pāris mēnešiem, kad mēs palaidām draugiem.lv, bija ambīcijas, ka vajag kaut ko piedāvāt ārzemēs saistībā ar portālu. Mēģinājām jau pēc kāda pusotra gada un tad tā pamatīgi apsvilinājāmies.

A.T. Bija vēl viens aspekts. Sākumā katru otro dienu portāls bruka, jo bija liels kompetenču trūkums, tirgū nebija piemēru no kā mācīties. Laika gaitā mēs piesaistījām ļoti gudrus cilvēkus un vienā brīdī sapratām, ka viņi ir atrisinājuši mūsu problēmas un viņiem sāka kļūt garlaicīgi. Liekot darīt rutīnas darbus augstas klases speciālistiem, mēs varam viņus drīz pazaudēt. Un tad radās idejas, kā varam viņus nodarbināt. Paskatījāmies, kādas kompetences mums ir un ko vēl varam izdarīt. Ideju bija daudz, visi gribēja kaut ko darīt. Sāka veidoties cita profila uzņēmumi, kuros atkal tiek nodarbināti tie paši cilvēki, kuri risina viņu cienīgus jautājumus.

L.L. Bija vēl viena motivācija. Vismaz es joprojām darbojos tā it kā šis bizness varētu izbeigties pēc pāris mēnešiem vai gada. Lai sadalītu riskus un izmantotu tos pašus gudros prātus, kas mums ir, mēs vienmēr meklējam jaunas idejas, lai minimizētu nākotnes riskus, ja nu pamainās tirgus situācija vai cilvēku ieradumi.

Kā šobrīd iet draugiem.lv, pašam portālam?

L.L. Pārsteidzoši labi.

Jūs joprojām Latvijā esat priekšā Facebook?

L.L. Man liekas, ka esam. Mums ir viens indikators, pēc kura spriežam par portāla veselību. Tas ir profila statistikas pircēju skaits. Šis cipars nav augošs, bet nav arī krītošs. Tas ir ļoti stabils.

Pateiksiet – cik?

L.L. Nē. Pēc šī cipara mēs vērtējam, kā iet portālam un viss pārējais ir pieskaņošanās. Skaitlis ir veselīgs un īstermiņa draudu nav.

Man subjektīvi šķiet, ka arvien vairāk cilvēku pāriet uz Facebook. Vai var teikt, ka draugiem.lv ziedu laiki ir beigušies?

A. T. Cilvēku rotācija ir bijusi jau no pirmās dienas. Nevarētu teikt, ka cilvēki pāriet. Tur reģistrējas jauni lietotāji un ir sajūta, ka tur viss sāk notikt. Visticamāk, mēs bijām pēdējā Eiropas valsts, kur tas nebija noticis, un tas bija laika jautājums, jo mēs esam tādi paši cilvēki kā citur pasaulē. Cilvēki dala savu uzmanību pa vairākiem portāliem, atšķirībā no agrākās situācijas, kad bija tikai viena iespēja. Es agrāk strādāju Lattelecom un pienāca brīdis, kad visus vadītājus sasauca kopā un teica, ka nākamajā gadā beidzas monopolstāvoklis un tas būs reāls tirgus gads. Kaut ko līdzīgu esam runājuši šeit – mēs vairs neesam monopolisti, jāsāk kļūt uzmanīgākiem, vairāk reaģēt uz lietotāju vajadzībām. Tās nav beigas, tas tikai nozīmē, ka jāpārkvalificējas un jāliek uzsvari uz lietām, kam varbūt agrāk nepievērsām tik būtisku uzmanību.

Kuri ir šī brīža veiksmīgākie projekti, ar kuriem īpaši lepojaties?

L.L. Mums tādi ir vairāki – tepat Latvijā Pērkam kopā, Mapon un Vendon ir smuki augošs bizness, Amerikā tagad ir Printful kopā ar StartupVitamins. Šogad tajā krastā plānojam divu miljonu ieņēmumus.

Kad un kāpēc Jūs, Lauri, aizbraucāt uz Ameriku?

L.L. Es aizbraucu pirms trīsarpus gadiem ar mērķi taisīt biznesu. Var veidot starptautisku biznesu arī no šejienes, bet es visu laiku biju tādā situācijā, ka pat tad, ja izdomājām kādu labu ideju, sākām šeit pat Latvijā, uztaisījām testu, ielikām reklāmu draugos un skatījāmies, kas notiek. Taču, ja grib startēt ārzemēs, ar šādu pieeju nedabūsi jaunus klientus ārpus Latvijas. Nebūs zināšanas, lai atrastu veidus, kā sasniegt klientus, reklamēties utt. Tāpēc es gribēju iesviest sevi tajā vidē, saprotot ļoti nedaudz no tā, un paskatīties, kas sanāks. Sākumā bija grūti saprast, kā lietas varētu virzīties, bet pēdējā gada laikā mēs esam būtiski auguši izpratnes ziņā un tagad ir tikai jāmauc. Man bija investora vīza un man divu gadu laikā bija jāizveido bizness ar ieņēmumiem, darbiniekiem, īstu biroju. Mēs sākām ar pāris idejām, kas neizdevās. Vīzas termiņš tuvojās beigām, un, kad ir tāds spiediens, atveras čakras un jāsāk domāt vēl ātrāk. Kādi trīs citi biznesi nesanāca, bet StartupVitamins sanāca. No tā esam izveidojuši Printful, kas aug par kādiem 15-20% mēnesī un drīz mēneša ieņēmumos mēs sasniegsim sešciparu skaitli. Potenciāls ir milzīgs. Mūsu konkurenti, par kuriem, mūsuprāt, esam mazliet labāki, ir kompānijas ar vairākiem simtiem miljonu ieņēmumu gadā. Ir uz ko tiekties. Jācer, ka sanāks.

Kāpēc aizbraucāt tieši Jūs – vilkāt sērkociņus, kurš dosies uz Ameriku?

A.T. Es vairāk esmu mājas cilvēks. Man ļoti patīk ceļot, bet, ja ilgāku laiku esmu bijis prom, man izsīkst enerģija, man jāatbrauc uz Latviju – man vajag redzēt savu biroju, savus draugus, uzlādēties un tad atkal esmu gatavs doties.

L.L. Mums ir lielisks tandēms. Tas nebūtu iespējams, ja šeit nebūtu Agris, kas pieskata. Man liekas, ka esam atraduši formulu, kas strādā, vismaz šobrīd. Oktobrī Agris ar pāris mūsu inženieriem bija atbraucis uz Ameriku un palīdzēja uzstādīt sistēmas, lai varētu ātri un efektīvi drukāt produktus, ko piedāvājam klientiem. Šobrīd mums sistēma ir tik laba, ka ir pat nākuši cilvēki no nozares un prasījuši, kad mēs pārdosim šo sistēmu citiem.

Pārdosiet?

L.L. Varbūt, bet tā šobrīd nav prioritāte. Ja mēs biznesu būtu sākuši tukšā vietā Amerikā, lai attīstītu to tiktāl, cik esam to izdarījuši, visticamāk, mums būtu vajadzējis piesaistīt investīcijas vismaz divu trīs miljonu apmērā. Tas viss ir pateicoties tam, ka mums ir super prāti. Agris atbrauca un ar skatu no malas, nekad nebūdams tajā nozarē, izstrādāja tik elastīgu un ērti lietojamu risinājumu, kāds, manuprāt, nozarē īsti nav. Agris uzprogrammēja aplikācijas veikalā nopērkamiem iPod, ko paši varam atjaunot, kad vien ir vajadzība, un tagad darbinieki staigā ar iPod un ar tiem vada ikdienas darbu – viņi redz, kas jādrukā, kur jāiet, mēs redzam viņu produktivitāti, kļūdas. Tas ir pilnīgi negaidīts pielietojums mūzikas atskaņotājam. Es domāju, ka mūsu risinājums tiešām ir pasaules klases un palīdzēs piedāvāt labākas cenas nekā mūsu konkurenti, jo esam produktīvāki, pateicoties šīm tehnoloģijām.

Visi ar IT saistītie jaunie uzņēmumi visbiežāk izvēlas Silīcija ieleju. Kāpēc Jūs izvēlējāties Losandželosu?

L.L. Silīcija ielejā ir ļoti liela dzīves dārdzība, ārkārtīga konkurence par darbiniekiem un dzīves kvalitāte nav īsti tāda, kā Losandželosā, kur ir siltāk. Ja man būtu jānomā ražošanas elpas Sanfrancisko, tas noteikti būtu trīsreiz dārgāk nekā Losandželosā. Un Losandželosa ir zināma ar savu tekstilrūpniecību, mums viens no populārākajiem produktiem ir t-krekli un dažādi apģērbi, un no loģistikas viedokļa mums ir ļoti ērti, ka viņi ir turpat rokas stiepiena attālumā pieejami. Iespējams, mēs pat sāksim ražot savus t-kreklus.

Šobrīd arī Latvijā arvien vairāk sāk runāt par neveiksmēm biznesā. Vai esat saskaitījuši, cik daudz jums ir bijuši veiksmīgie, un cik – neveiksmīgie projekti?

A.T. Mēs tik bezpersoniski pieķeramies jauniem projektiem, ka jau pašā sākumā esam gatavi no tiem šķirties. Mēs par katru cenu netērējam resursus un laiku, lai mēģinātu atkal un atkal. Ir dažādas fāzes, kur saprotam, ka tas nebūs tas, ko mēs darīsim, un tas tiek aizmirsts uzreiz tajā pašā dienā un nākamajā dienā strādājam pie nākamā.

L.L. Pēdējā laikā mums nav neveiksmīgu projektu. Mēs pārbaudām, vai koncepts strādā vai nestrādā. Uzsākot projektu, izlemjam par budžetu, ko esam gatavi zaudēt. Ja nesanāk, tas vienkārši piederas pie lietas. Ja mēs būtu riska kapitālisti un uzskatītu sevi par investoriem, kas ieguldījuši mūsu pašu uzņēmumos, tad mūsu panākumu koeficients būtu tīri labs. Es uzskatu, ka Printful jau ir vairākus miljonus vērts bizness, Vendon un Mapon tieši tāpat. Ja to izdalām uz pāris desmitiem mūsu neveiksmju, mēs būtu tīri veiksmīgi riska kapitālisti.

A.T. Nevarētu teikt, ka neveiksmīgie projekti ir viennozīmīgi neveiksmīgi, jo cilvēki audzē savas kompetences.

Cik ilgs laiks ir vajadzīgs, lai pie šādas attieksmes nonāktu? Gan jau pirmos projektus, kas nesanāca, jūs pārdzīvojāt vairāk nekā tagad.

L.L. Mums neveiksmes nav neveiksmes, tās vienmēr ir mācības. Neveiksmēm bieži vien ir loģiski izskaidrojumi. Man nepatīk neveiksmes tikai tādos gadījumos, ja līdz galam nav pārbaudīts, ka tā ir neveiksme. Vissliktākais – ja apstājies pusceļā un neesi īsti sapratis, vai kaut ko no tā ieguvi. Lielākā daļa cilvēku, nevis uztaisa kaut ko neveiksmīgu, bet nemaz nepieķeras savai idejai. Pat tad, ja pieķeras, viņiem ir bail saņemt tirgus reakciju par to, kā produkts izskatās klientu acīs, ar savu ideju muļļājas gadiem, ir nosacīts startup vai produkts, bet tā īsti neviens to nav redzējis.

Jums ir arī savs startup inkubators. Kā jūs skatāties uz to, kas šobrīd notiek šajā vidē?

L.L. Mēs pat vairs neatšķiramies no Silīcija ielejas, Losandželosas, Berlīnes vai Londonas, jo startup kultūra robežas nepazīst, un pēdējie pāris veiksmīgie gadījumi ar Cobook un Infogr.am ir pierādījuši, ka tepat Latvijā var izveidot veiksmīgus, starptautiskus projektus, kas ir vairākus miljonus vērti. Galvenais, lai ir izpratne, kā tavs produkts iederas pasaules tirgū, atrast savu nišu. Nevajadzētu dzīvot sapņos, ka Latvijā varēs uztaisīt otru Twitter, Facebook vai kādu citu kopiju no pasaules grandiem. Robežas sabrūk, Latvijā cilvēki izmanto Snapchat, WhatsApp un vēl citas aplikācijas. Ir kritiski jāpieiet tam, ko vari uzbūvēt. Infogr.am un Cobook ir precīzi atraduši savu mazo nišu.

No resursu viedokļa Latvijā kaut kādā ziņā ir mazliet vienkāršāk. Lai gan par programmētājiem ir jācīnās, Amerikā šī cīņa ir vēl nežēlīgāka. Mēs pat nenojaušam, ko tur dara, lai aizvilinātu cilvēkus no tava uzņēmuma. Šeit mēs visi viens otru pazīstam – vari sadraudzēties ar programmētāju, pārdot viņam savu vīziju, paņemt komandā un taisīt kaut ko. Man ļoti patīk, kādā virzienā iet Latvija, jo pirms pusgada nebija īsti neviena veiksmes stāsta. Igauņiem ir vairāki, leišiem arī, un beidzot var teikt, ka latviešiem arī ir.

Minēji, ka kloniem nav vietas. Taču draugiem.lv un Facebook ir ļoti līdzīgi.

L.L. Nē, kloniem ir vieta. Es nekad neesmu slēpis, ka labākās idejas es pārņemu, mazliet pietjūnēju un palaižu kā jaunu. Ar to nodarbojas visa pasaule. Tāpat Amerikā ir simt versijas par Snapchat, Instagram un līdzīgiem. Ir jāsaprot tava niša.

Runājot par Facebook un draugiem, mēs radāmies vienā laikā un nevarējām neko nokopēt no viņiem un viņi nevarēja nokopēt no mums. Taču koncepts bija ļoti līdzīgs. Taču jā, mūsu Pērkam kopā ir veidots pēc Groupon principa, bet tas nav vienīgais šajā tirgū. Ir vēl daudzi, bet, laikam paejot, ir skaidri parādījušies tirgus līderi un man liekas, ka esam viens no spēcīgākajiem. Bieži vien ideja nav galvenā, bet cik neatlaidīgs esi un kā strādā.

Ir SIA Draugiem, a/s Idea Bits Latvia, un tiem, kas jau izauguši, ir savi SIA. Kas ir kas šobrīd?

A.T. Daudzi uzņēmumi vēsturiski ir veidojušies kādam mērķim. Kad izskatās, ka kaut kas sāk kustēties un vajag jaunu uzņēmumu, finansisti domā, kas ir ērtāk, lētāk un ātrāk – pārorganizēt kādu no esošajiem uzņēmumiem vai dibināt jaunu. Viss atkarīgs no finanšu pārvaldības. Mums ir viens attīstības departaments, kas strādā pie visiem startup – Idea Bits Latvia. Tur projekti paliek tik ilgi, kamēr izaug. Tad tiek piešķirts jauns uzņēmums un direktors.

Taču Idea Bits Latvia ir a/s, visi pārējie ir SIA.

L.L. Tas ir sarežģīti. Mēs gribam sakopt savu saimniecību, mēs ar to nodarbojamies. Vēsturiski mums ir bijuši vairāk par desmit uzņēmumiem, un ir bijuši atsevišķi lēmumi, kāpēc ir SIA vai a/s. Piemēram, pieņemot darbā direktoru, kam ir mazas īpašumdaļas, tad ir noderējis a/s. Vienkāršos gadījumos tie ir bijuši SIA.

Facebook ik pa laikam kaut ko nopērk. Vai arī jūs esat domājuši nopirkt kādu kompāniju?

L.L. Varbūt kādreiz ir bijusi doma nopirkt kaut ko lokāli, ārzemēm vēl neesam gatavi, tur summas ir daudzkārt lielākas. Mums idejas vēl ir pietiekami, lai tuvākajā laikā nedomātu ne par kā jauna pirkšanu, bet attīstītu to, kur mums ir iestrādnēs.

Vai kāds ir piedāvājis pirkt jūs?

A.T. Sākumā tas bija populāri.

L.L. Mēs esam tādā interesantā situācijā, ka vairs neesam strauji augošs uzņēmums, bet tajā pašā laikā mūsu peļņas rādītāji ir ļoti labi. Iespējams, tāpēc, ka mēs izmantojam draugus kā motoru, lai darbinātu pārējās daļas, mums īsti nav bijusi motivācija neko pārdot. Piemēram, kad Vendon aizbrauc tikties ar ārzemju partneriem un saka, ka ir Draugiem Group sastāvdaļa, tas piedod nopietnību, tas ir zināms finanšu garants. Mēs piedodam zināmu stabilitāti visiem uzņēmumiem, kas ir šajā grupā. Arī Amerikā man ar drebošu sirdi nav jāmeklē riska kapitāla nauda, ja man pēkšņi jānopērk vēl kāda papildu iekārta, lai audzētu jaudas. Šobrīd esam ideālā stāvoklī – paši sev riska kapitālisti, darām samērā drošu lietu paši ar savu naudu.

Ko varam gaidīt nākotnē?

L.L. Nākotne ir spoža. Mums ideju ģenerēšana ir ārkārtīgi dinamiska un man izdevās pārliecināt Agri par vienas idejas izmēģināšanu un mēs tai tūlīt ķersimies klāt. Kārtis vēl negribam atklāt, bet tas ir saistīts ar lojalitātes kartēm.

Vai beidzot maks nebūs pilns ar dažādām kartēm?

L.L. Mēs būsim bāzēti tikai internetā, netaisāmies spraukties BalticMiles vai Galactico kartes virzienā. Tās vairāk ir tādas lokālas un reģionālas, mēs vairāk skatāmies uz visu plašo pasauli. Iespējams, sākumā notestēsim šeit Latvijā. Ja sanāks, pilnīgi noteikti startēsim Amerikā.

A.T. Tā kā mums Amerikā ir vismaz divi biznesi, kas varētu būt klienti šai sistēmai, mums nav jābaidās par to. Mēs varam droši uzbūvēt un pārbaudīt ar lielu skaitu savu lietotāju. Vienmēr vieglāk, ja tev kaut kas ir, nevis sākt no nulles. Tas ļauj visiem šiem biznesiem attīstīties.

Ko tālāk?

L.L. Nekas nemainīsies. Pat ja mums būs globāli superveiksmīgs projekts un pat ja mēs kādreiz varētu teorētiski nestrādāt, es darītu tieši to pašu, ko tagad. Man darbs ir kaifs un Agrim tieši tāpat. Es bez darba nevarētu iedomāties nevienu savas atlikušās dzīves dienu.

A.T. Ir svarīgi izveidot tādu darba vidi, lai cilvēki uz šejieni nāktu nevis kā uz darbu, bet kā uz turpinājumu savas personības vajadzībām. Cilvēki te nodarbojas ar saviem hobijiem. Te ir viņu laboratorija, viņi dara lietas, kas viņus interesē, un piedevām par to vēl maksā.

L.L. Lielākā daļa darbinieku, kuri atbild par savu nozari, ir gudrāki par mani.

Ko tad jūs te darāt?

A. T. Mēs esam izveidojuši vidi, kur cilvēki ar savu zināšanu un arī ar savu nezināšanu labi jūtas. Te ir vide, kur tu netiec noniecināts par to, ka kaut ko nezini. Pieņemot jaunus darbiniekus, mums svarīgākā lieta ir nevis diplomi un pieredze, bet tas, cik spoži spīd acis un vai esi gatavs mācīties. Ja cilvēkam ir interese, viņam var iemācīt ātri, jebko un specifisku. Prioritāte ir cilvēki ar nerimstošu bērnišķīgu interesi kaut ko uzzināt.

TechHub Riga ikmēneša Meetup pasākumā Viesturs Sosārs teica, ka jūs sākāt biznesu, kad Latvijā vēl nezināja tādus vārdus kā startup, tehnoloģiju iesācējuzņēmums. Kādu padomu jūs varētu dot tiem, kuri šobrīd par to domā? Ko darīt vai nedarīt?

L.L. Mums ir bijušas ārprātīgas veiksmes, šādas tādas neveiksmes, bet mūsu dzīve ir ļoti interesanta. Mēs eksperimentējam, domājam globāli un tagad viskautkas sanāk un panākumi vairo panākumus.

A.T. Nevajag sevi noniecināt, kompleksot. Ļoti populāri Latvijā ir teikt – ko tad nu mēs... Vienkārši dari! Ja krīti, celies un ej tālāk. Galvu augšā un turpini. Ir jāspēj pasmaidīt par savu kļūdu, un jaunajiem startup vispirms būs kļūdu jūra. Tas nekas – jāsaprot, ko ieguvi. Startup nesanāca, bet tās nav beigas. Uz to ejot, noteikti bija daudzi ieguvumi.

Biznesa fakti

Daugiem.lv grupa

Grupā ietilpst: SIA Draugiem, a/s Idea Bits Latvia, SIA T2R, SIA Relead, SIA Vendon, SIA Mapon, SIA Istabai, SIA Prodesk

Apgrozījums: 14,2 miljoni eiro (2012. g.)

Peļņa: 798 tūkstoši eiro (2012. g.)

Darbinieku skaits: 120

Avots: Draugiem.lv grupa

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaundibinātais Draugiem Group uzņēmums Draugiem Capital noslēdzis pirmo investīciju darījumu, investējot 1,14 miljonus eiro kosmētikas uzņēmumā Prime Prometics, kļūstot par uzņēmuma mazākuma akcionāru.

Prime Prometics ir e-komercijas uzņēmums, kas tiešsaistē tirgo kosmētikas produktus sievietēm pēc 50. Jaunvārds prometics iezīmē jauno pro-age tendenci skaistumkopšanas nozarē – uzņēmums ir par skaistu novecošanu pretstatā līdz šim nozarē dominējušajai anti-aging ievirzei, ka novecošana ir jāaizkavē. Papildus produktu izplatīšanai Prime Prometics izglīto sabiedrību, organizē kopienu atbalstu un popularizē ideju, ka skaista novecošana ir vērtība.

Uzņēmuma Prime Prometics vadītājs Kaspars Eglītis, kurš pirms šī uzņēmuma izveides strādāja Draugiem Group un vēlāk izmēģināja spēkus dažādās e-komercijas nozarēs, stāsta, kā radās ideja: “Mans tētis ir onkologs un ikdienā daudz strādā, lai palīdzētu sievietēm cīņā ar krūts vēzi. Es zinu, ko sievietes ķermenim nodara ķīmījterapija, un tāpēc sapratu, ka ir vajadzīgi produkti, kas arī pēc vēža ārstēšanas ļauj turpināt sievietēm justies sievišķīgi.” Eglītis ir pārliecināts, ka Draugiem Group iesaiste pavērsīs plašas iespējas Prime Prometics attīstībai: “Šī investīcija ir daudz vairāk nekā tikai nauda – tās ir arī jaunas zināšanas no Latvijas pirmā “vienradža” izveidotājiem, iespēja apgūt jaunus tirgus un pārdošanas kanālus.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Draugiem Group uzņēmumu apgrozījums veido 15 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 08.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzot finanšu gadu, Draugiem Group uzņēmumi strādājuši ar 14 909 138 eiro apgrozījumu un 1 487 655 eiro peļņu, informē uzņēmumā.

Lielākā grupas daļa uzņēmumu peļņu investēja savā attīstībā un jaunu eksporta tirgu apguvē. 2017. gadā atvērti jauni biroji Cēsīs un Barselonā, kā arī Printful ražotne Rīgā.

Mapon gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn tika veikti lieli investīciju projekti - izveidots jauns produkts Tachogram, nopirktas daļas Somijas partnera uzņēmumā Mapon Finland, iegādāts klientu portfelis no mazākiem tirgus spēlētājiem, kā arī atvērta filiāle Barselonā. Lai veicinātu straujāku uzņēmuma attīstību, par 62% palielināts darbinieku skaits un veikti ieguldījumi IT infrastruktūrā. Mapon apgrozījums audzis par 15%, savukārt eksporta daļa augusi par 28%, kopā veidojot nepilnus trīs miljonus eiro. Ņemot vērā apjomīgās investīcijas, uzņēma peļņa šogad ir 82 tūkstoši eiro. Nākamgad Mapon apgūs jaunus ārvalstu tirgus ar mērķi palielināt uzņēmuma eksporta daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Draugiem Group uzņēmums Printful šogad plāno atvērt ražotni kādā no Eiropas valstīm, informēja Draugiem Group pārstāvis Jānis Palkavnieks.

Viņš pastāstīja, ka ražotni plānots atvērt 2017.gadā septembrī, taču pagaidām nav zināms, kurā no Eiropas valstīm. Patlaban uzņēmuma pēta no kuras Eiropas valsts ir vislabākās piegādes uz citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, ņemot vērā piegādes cenas un ātrumu.

Palkavnieks arī pastāstīja, ka īsziņu sūtīšanas sistēma Text2reach plāno uzsākt pakalpojuma izplatību, piedāvājot uzņēmējiem «white label» risinājumu.

Viņš arī atzīmēja, ka pērn Draugiem Group atvēra jaunu ražotni ASV. Jaunās ražotnes atvēršana radīja nepieciešamību pēc papildu speciālistu, tai skaitā programmētāju, resursiem, kas gada laikā veicināja Draugiem Group darbinieku skaita pieaugumu par 200 nodarbinātajiem jeb 50%. Patlaban Draugiem Group komandā Latvijā un ASV strādā 360 dažādu nozaru eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Programmatūra

Infy.me: Draugiem.lv piesavina Latvijas start-up uzņēmuma ideju; Draugiem.lv: mums ir neskaitāmas idejas

Lelde Petrāne, 13.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Latvijas vizītkaršu aplikāciju izstrādājs - start-up uzņēmums Infy.me - vēl nesen prezentēja savu produktu - papīra vizītkaršu pārvaldīšanas aplikāciju. Taču šodien ar sarūgtinājumu jāsecina, ka Latvijā plaši pazīstamā sociālā tīkla draugiem.lv uzturētāji aizņēmušies ideju no Infy.me, integrējot līdzīgu produktu savā portālā,» šodien izplatītā paziņojumā norāda start-up uzņēmuma pārstāvis Oskars Putniņš.

Draugiem.lv gan apgalvojumus par idejas zagšanu noliedz.

«Protams, mēs nevaram apgalvot, ka draugiem.lv mums nozaguši ideju, jo neesam to patentējuši, un pasaulē var atrast līdzīgus piemērus,» stāsta Infy.me valdes priekšsēdētājs O. Putniņš, «taču interesanti, ka līdzīgs produkts draugiem.lv piedāvājumā parādījies apmēram mēnesi pēc mūsu tikšanās.» Infy.me pārstāvji prezentējuši savu produktu arī Draugiem.lv, lūdzot padomu drošības jautājumos. Draugiem.lv atzinīgi novērtējuši idejas potenciālu un piekrituši palīdzēt, bet pašlaik esot redzams, ka ideja «ir vienkārši paņemta un atdarināta».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā kapitāla fondu pārvaldnieks BaltCap un investīciju uzņēmums Draugiem Capital investē ievērojamus līdzekļus daudznozaru uzņēmumā SIA Pepi Rer, kas pazīstams kā būvniecības, iepakojuma materiālu un attīstošo rotaļlietu ražotājs ar zīmoliem ProVent un IGLU.

Šī darījuma rezultātā BaltCap un Draugiem Capital kļūst par uzņēmuma vairākuma akcionāriem.

Valkā bāzētais Pepi Rer ir ražošanas un e-komercijas uzņēmums ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi, kura pamatprodukcija ir polietilēna putas. Pirms astoņiem gadiem rādās IGLU stāsts, kad radošā komanda, attīstot jaunus materiāla pielietojumus, testējot biezās putu loksnes, radīja drošu rotaļlietu konceptu bērnu radošuma attīstībai. IGLU ražošanā ievēro augstus kvalitātes standartus, nepārtraukti uzlabojot produktu. Vairāk nekā 90% IGLU produkcijas tiek eksportēts uz vairāk nekā 25 valstīm, un šobrīd tas ir viens no vadošajiem zīmoliem pasaulē savā segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

FOTO: Draugiem Group uzņēmuma Mapon jaunais birojs Barselonā

Zane Atlāce - Bistere, 12.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Izaugsmes tempi bija tik strauji, ka vajadzēja pāriet no kopstrādes vietas Barselonas ostā uz savu biroju.

Draugiem Group autoparku kontroles sistēmas uzņēmums Mapon pārcēlies uz jaunām biroja telpām Barselonā, Spānijā, informē Draugiem Group runasvīrs Jānis Palkavnieks.

«Barselonā mums jau kādu laiku darbojas Mapon un izaugsmes tempi bija tik strauji, ka vajadzēja pāriet no kopstrādes vietas Barselonas ostā uz savu biroju. Pagaidām tur strādā 5 cilvēki (tai skaitā vadītājs Kristaps Veidmanis no Latvijas) un esam atvēruši vairākas vakances,» atklāj J.Palkavnieks.

Viņš piebilst, ka atverot birojus ārvalstīs, uzņēmums paredz iespēju, ka tās ir attīstīabas «vēstniecības» visiem Draugiem group uzņēmumiem. Jaunā biroja telpas tiek īrētas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko piecu gadu laikā uzņēmums Draugiem Group Cēsīs plāno īstenot vairākus vērienīgus nekustamā īpašuma projektus, kuru kopējā vērtība varētu sasniegt pat 10 miljonus eiro.

Šobrīd jau esam saņēmuši būvatļauju sākt darbu pie Katrīnas nama atjaunošanas, ko plānots pabeigt šā gada vasarā, kā arī uzsākt būvniecību Konrāda namā un tam pieguļošajās ēkās, Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta Jānis Palkavnieks, Draugiem Group runasvīrs. Viņš norāda, ka Konrāda namā uzņēmums iecerējis ierīkot mūsdienīgas biroju, kopstrādes telpas, kā arī vairākus īstermiņa un ilgtermiņa īres dzīvokļus, ko paredzēts izbūvēt arī Katrīnas namā. Tāpat tuvāko piecu gadu laikā uzņēmums Cēsīs plānojis radīt arī atsevišķu īres namu ciematu - Mājas Cēsīs Cīrulīšos, kur īrniekiem būs pieejamas ne tikai modernas mājas, bet arī ilgtspējīgas atpūtas vietas, gājēju un velo celiņi, zaļa ārtelpa, kā arī vairākas koplietošanas telpas, stāsta J.Palkavnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

FOTO: DB viesojas Draugiem Group biroja ēkā Pārdaugavā

Linda Zalāne, 24.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Uzņēmums jau ir pasūtījis skiču projektu ēkas iespējamajai paplašināšanai.

DB paviesojās AS Draugiem Group par 3,1 milj. eiro nopirktajā biroja ēkā Pārdaugavā.

«Līdz šim mums ir bijušas trīs mājas. Pirmais bija pavisam neliels birojs Rīgā, Bruņinieku ielā, kur strādāja 20 cilvēki. Pēc tam mūsu birojs ar 50 darbinieku lielu komandu bija Sapņu fabrikā, bet pēdējais un lielākais bija Mārupē, kur sākotnēji bijām 80 cilvēki. Pagājušajā gadā, līdz ar grupas uzņēmuma Prinful straujo attīstību, mūsu saimes skaits pieauga par 100 cilvēkiem un bija laiks meklēt jaunu mājvietu. Šobrīd Latvijā strādā 230 cilvēki un uz vietas birojā ir līdz 200 darbiniekiem,» stāsta Draugiem Group runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Arī jaunajās telpās kapacitāte audzēt darbinieku skaitu ir jau izsmelta, bet labā ziņa ir tā, ka ēkai, kas būvēta kā aplis ar vidū esošu pagalmu, ne visur ir trīs stāvi, kas ir pieļaujami. Uzņēmums jau ir pasūtījis skiču projektu ēkas iespējamajai paplašināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Draugiem.lv «tēva» Laura Liberta jaunais bizness - Amerikā

Anda Asere, 26.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Draugiem.lv «tēva» Laura Liberta jaunais bizness ir Amerikā – Draugiem Group uzņēmums Printful apdrukā krekliņus un citus priekšmetus pēc pieprasījuma citiem uzņēmējiem

Šobrīd viņš jūtas līdzīgi kā draugiem.lv pirmsākumā, tikai tagad tirgus ir globāls un iespējas ir simt reižu lielākas. Arī kompānijas ambīcijas ir ievērojamas – biznesa plāns paredz, ka 2020. gadā Printful akcijas tiks kotētas biržā. Lauris uzskata, ka visiem Baltijas uzņēmējiem jāsaprot mūsu tirgus izmērs un pašos pamatos jāapzinās, ka plašas biznesa iespējas paveras vien starptautiskajos ūdeņos.

Fragments no intervijas:

Kad piebraucu pie Draugiem Group ēkas, taksists pajautāja, vai draugiem.lv vēl pastāv, jo viņa skatījumā tikai ar portālu šos gadus nevarot izdzīvot. Pastāsti – ko tagad dara draugiem.lv un pārējie grupas uzņēmumi?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau teju desmit tūkstoši uzņēmumu visā pasaulē izmanto "Draugiem Group" zīmola "DeskTime" darba laika uzskaites programmu un pēdējās nedēļās interese par to ir daudzkāršojusies.

"Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks stāsta, ka līdz ar ārkārtējo situāciju strauji pieaugusi attālinātā darba aktualitāte un saistībā ar to martā 2,5 reizes ir pieaudzis ar "DeskTime" saistīto atslēgvārdu meklējumu skaits, trīs reizes vairāk meklēts tieši "DeskTime" risinājums un piecreiz pieaudzis lejupielāžu skaits. Interesanti, ka specifiskie atslēgvārdi, piemēram, produktivitātes mērīšana attālinātā darbā pieaugusi pat 20 reizes.

Prēmijas piesaista virtuālajiem apskāvieniem 

Ikdienā mazinoties savstarpējam kontaktam, vēl vairāk ir nepieciešami mehānismi, kā darbinieki...

Līdz ar klientu skaita pieaugumu, pieaudzis klientu atbalsta nodaļas darba apjoms, jo ienāk daudz vairāk zvani un e-pasti no lietotājiem. "Pēc straujā klientu skaita pieauguma un jau pirmajām atsauksmēm varam secināt, ka šajā ārkārtas situācijā "DeskTime" loma efektīvā darbinieku pārvaldē ir izšķiroša. Neatkarīgi no komandas lieluma, automātiskā darba laika uzskaite piefiksē visus darbinieka projektus, izmantotās lapas un lietotnes, atklājot gan darbinieku liekās aktivitātes, gan ļaujot veiksmīgi sekot līdzi visiem aktuālajiem projektiem un to patiesajam izpildes laikam," norāda Toms Bļodnieks, "DeskTime" projektu vadītājs.

Runājot par to, kā šobrīd klājas grupas uzņēmumiem, J. Palkavnieks teic, ka "Vendon", "draugiem.lv" un "Mapon" darbojas gandrīz ierastajā režīmā. "Pārvadājumi notiek un šobrīd ir vēl jo svarīgāk sekot tiem līdzi. "Mapon" ir gatavs dalīties savā kompetencē, ja kāds Latvijā grib ieviest saslimušo kontaktpersonu izsekošanas sistēmu," viņš norāda.

Līdz ar ārkārtas stāvokļa pasludināšanu "Draugiem Group" pieņēma lēmumu strādāt attālināti. Izņēmums ir cilvēki, kam fiziski jābūt uz vietas un, piemēram, jāpieņem vai jānodod lietas piegādei.

Runājot par to, ko no kolēģiem prasa attālināts darbs, viņš izceļ, ka vadītājiem jāpievērš lielāka uzmanība savai komandai. "Draugiem Group" kultūrā ierasta neformāla komunikācija, piemēram, neplānoti ar kolēģi vai vadītāju iedzert kafiju, aprunāties. Birojā šāda nejauša komunikācija, kas veicina saliedētību, ir biežāk iespējama, bet tagad tā jāveido apzināti. "Darbs veido 80 līdz 90% no darba laika un 10 līdz 20% ir sociālā dzīve, par ko tagad nedrīkst aizmirst. Cenšamies darīt visu to, kas ierasts birojā, tikai no mājām. Piemēram, lai "atšķaidītu" darba sarunas, mums ir čatiņi, kur stāstām, ko ēdam pusdienās, liekam suņu un kaķu bildes, lai komunikāciju maksimāli pietuvinātu reālajai dzīve," stāsta J. Palkavnieks.

Arī grupas lielākā uzņēmuma "Printful" mārketinga vadītājs Raitis Puriņš norāda, ka tagad kā nekad ir svarīgi atrast laiku, lai atvilktu elpu un papriecātos.

Arī "Printful" komanda organizē attālinātas kafijas pauzes un spēļu vakarus, kā arī sūta cits citam bildes no savas jaunās darba vides ar ģimeni, istabas biedriem un četrkājainajiem draugiem. "Lai arī digitāla, tā tomēr ir enerģijas un pozitīvu emociju apmaiņa, kas uzlabo garastāvokli," viņš spriež.

Lai arī "Printful" ir ražošanas uzņēmums, tam grupā ir vislielākā pieredze attālinātā darbā, jo kompānijas 50 cilvēku mārketinga komandā darbinieki strādā dažādās valstīs. "Strādājot vairākās laika joslās, nedrīkst zaudēt tempu. Piemēram, ievērojam noteikumu, ka uz e-pastiem jāatbild 24 stundu laikā. Atbilde "atbildēšu pēc divām dienām" arī ir atbilde – jebkas ir labāk par klusumu. Nedēļas beigās no katra komandas biedra saņemu atskaiti brīvā formā par aizvadītās nedēļas aktualitātēm, pārdomām un prioritātēm nākamajai nedēļai," viņš teic.

Komanda ir vienojusies, kādus rīkus lietot video zvaniem, sarakstēm un dokumentu veidošanai. Tā mēģina pieturēties pie tās pašas darba kārtības, kāda bija birojā: regulāras "tikšanās", diskusijas par prioritātēm un kolēģu informēšana par jaunumiem. "Saziņa vairs nav tik spontāna, kā agrāk un tajā ir krietni mazāk neverbālās komunikācijas – neatrodamies vairs vienā telpā un video zvani mēdz kļūt par audio zvaniem. Cenšos runāt pēc iespējas nepārprotamāk un sniegt pārdomātus komentārus gan par to, ko kolēģi izdarījuši labi, gan par to, ko būtu jāuzlabo," teic R. Puriņš.

Atšķirībā no biroja darba, kas paveicams pie datora, ražošanā darbs no mājām nav iespējams un lielākais grupas uzņēmums "Printful" darbojas kā ierasts, bet darbinieki izmanto maskas, ievēro distanci un lieto dezinfekcijas līdzekļus. J. Palkavnieks teic, ka ražošana vienmēr ir riskantāka un tur ir īpaša piesardzība, jo, piemēram, ja ražotnē ir kāds saslimušais, tad tiem kolēģiem, kurus attiecīgo instanču epidemioloģiskajā izmeklēšanā atzīs par kontaktpersonām, būs jāievēro pašizolācija. Ražotne un pārējie kolēģi pēc dezinfekcijas turpinās strādāt. "Sliktākajā gadījumā dezinfekcijas laikā nestrādā viena maiņa, kas ir astoņas stundas," skaidro J. Palkavnieks, piebilstot, ka uzņēmumā ir nodrošināta divu metru distance gan ēdot, gan strādājot. Visiem ir maskas un cimdi, līdz ar to ļoti zems risks saslimdināt kolēģus.

Tāpat ražošanā izaicinājums ir tas, ka ārkārtas situācijas dēļ var būt aizkavētas piegādes, ja kāds partneris nevar laikā piegādāt kādu materiālu.

Savukārt IT jomā teju vienīgais risks ir tas, kāds internets darbiniekam mājās ir pieejams. Tāpat izaicinājums ir komunikācija. "Kad nolēmām, ka visi, kam tas iespējams, strādās attālināti, kolēģi varēja pieteikties un viņiem uz mājām aizveda biroja krēslus un galdus, jo, ja sēdi uz virtuves ķeblīša, tas var slikti atsaukties uz veselību," piebilst J. Palkavnieks. Arī R. Puriņš uzsver, ka darba aprīkojumam mājās jābūt gandrīz identiskam ierastajai darba videi birojā, lai attālinātā režīmā neciestu darba kvalitāte. Atkarībā no amata specifikas, kolēģiem tiek nodrošināta ne tikai datortehnika, bet arī ar datorkrēsli, austiņas un papildu ekrāni.

"Draugiem Group" uzņēmums "Roadgames" izstrādājis divas spēles, kas dod iespēju doties virtuālā piedzīvojumā un iepazīt Itālijas pilsētu Veronu un atklāt mūsu pašu Rīgu, neizejot no mājas. Atšķirībā no "Roadgames" spēles dabā, tās virtuālajā versijā spēlētāji pārvietojas, izmantojot "Google Street View", kurā meklē foto objektus un atbildes uz dažādiem jautājumiem. Spēles virtuālā versija ir izstrādāta, lai tā maksimāli būtu pietuvināta reālai ceļojumu un sacensību pieredzei. Pirmās spēles no šodienas līdz 14. aprīlim būs bezmaksas. Pēc tam komandas biļetes cena būs 4,99 eiro, no kuriem viens eiro tiks ziedots tās valsts, kur notiek virtuālā spēle, medicīnas sistēmas atbalstam cīņā ar "Covid-19". "Ne tikai cilvēkiem, bet arī uzņēmumiem ir jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem. Šis ir veids, kā mēs pārprofilējam savu darbību – spēli pārceļam no reālās vides uz virtuālo, lai vienlaikus neradītu riskus sabiedrības veselībai un sniegtu atbalstu," stāsta Liene Grenevica, "Roadgames" vadītāja.

"Draugiem Group" ietver zīmolus "Printful", "Mapon", "Vendon", "Istabai", "GiftCard", "DeskTime", "Fast Brands", "Tachogram", "Startup Vitamins", "perkamkopa.lv", "draugiem.lv", kuros kopumā strādā 682 darbinieki. Grupas lielākais uzņēmums ir drukas, šūšanas un piegādes ārpakalpojumu kompānija "Printful", kas sniedz interneta veikalu īpašniekiem iespēju piedāvāt pircējiem vairāk nekā 160 dažādu produktu, pašiem neieguldot ražošanas iekārtās. Savā pastāvēšanas vēsturē uzņēmuma ražotnes apdrukājušas vairāk nekā 13 miljonus dažādu produktu. Pērn "Printful" tika iekļauts Inc.com ASV straujāk augošo uzņēmumu sarakstā. "Prinful" Inc. un a/s "Printful Latvia" kopējais apgrozījums 2018. gadā bija 77 miljoni dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kompānijas Draugiem Group Amerikā bāzētais drukas ārpakalpojumu uzņēmums Printful, kas vēl pirms gada savu Eiropas ražotni plānoja atvērt Polijā vai kādā citā valstī, tomēr izvēlējies Latviju, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«Vairāku gadu garumā pētījām Poliju, Vāciju, Angliju. Tikai pēdējā laikā sākām izskatīt arī Latviju kā variantu. Tur nospēlēja pāris faktori. Pirmkārt, zināms patriotisms. Mēs esam 100% latviešiem piederoša kompānija no Latvijas, visa mūsu pievienotā vērtība – programmēšana – tiek veikta tieši Latvijā. Otrkārt, pagājušā gada nogalē atvērām otru ražotni Šarlotē Ziemeļkarolīnā, kas ir turpat Amerikas ietvaros, bet citā štatā, un tur jau bija atšķirība likumdošanā, piemēram, par darbaspēku, kā iegūt nepieciešamās atļaujas ražošanai. Domājot par to, ka mums tas viss būtu jādara, piemēram, Vācijā vai Polijā, sapratām, ka process ievilktos daudz ilgāk saistībā ar valodas barjeru un citiem apstākļiem. Mēs tomēr uzskatām sevi par startup kompāniju un gribam, lai lietas notiek ātri. Tas nospēlēja par labu Latvijai, jo mēs intuitīvi jutām, ka Latvijā to izdarīt būs ātrāk. Par laimi, mums nāk līdzi Draugiem Group vārds, kas sarunās ar dažādiem partneriem ļauj mūs uztvert nopietnāk,» stāsta Dāvis Siksnāns, Printful vadītājs. Ražotnes izveidē kopumā tiks investēts vairāk nekā viens miljons eiro. Pagaidām Latvijas ražotnē strādā desmit darbinieku, bet plānots, ka ilgtermiņā tiks nodrošinātas darbavietas 150 cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Foto: Printful otrās ražotnes atklāšana ASV

Anda Asere, 16.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodrukājot miljono t-kreklu, darbu uzsāk Draugiem Group uzņēmuma Printful otrā ražotne ASV

Klātesot Latvijas vēstniekam ASV un Ziemeļkarolīnas štata amatpersonām, darbu uzsāka Draugiem Group uzņēmuma Printful otrā ražotne ASV pilsētā Šarlotā.

«Pirms sešiem gadiem es kopā ar sievu ierados ASV, kas uzskatāms par Printful sākumu, lai gan toreiz mēs vēl nenojautām, ka Draugiem Group veidos drukas uzņēmumu. Mēs esam nodrukājuši vairāk nekā miljonu t-kreklu un pusmiljonu citu apdrukas priekšmetu. Mums ir jau otrā ražotne ASV un gada laikā atvērsim trešo kādā Eiropas valstī. Nākotnes plāns ir kļūt par pirmo Latvijas uzņēmumu, kas tiek kotēts ASV Fondu biržā,» nākotnes plānus atklāj Draugiem Group dibinātājs Lauris Liberts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot tēmu par dzimumu kā biznesa vidi ietekmējošu faktoru, skaidrojām, vai dzimums ietekmē algas lielumu. Tā kā atalgojums ir konfidenciāls jautājums, par to runā reti un bieži vien gadu garumā netiek pamanīta vai apzināti tiek ignorēta bīstama tendence – dziemžēl sieviešu darbam tiek piešķirta zemāka vērtība, nekā vīriešu darbam. Rezultātā sievietes saņem mazāku atalgojumu nekā vīrietis.

Tas ir biznesa vides skelets skapī jeb birojā, par ko izvairāmies runāt, bet statistika nepārprotami liecina - šobrīd Latvijā sieviešu alga ir par vidēji 17% zemāka nekā vīriešiem. No vienas puses tas saistīts ar faktu, ka sievietes vairāk nodarbinātas zemāk atalgotās nozarēs un ieņem zemākus amatus, bet no otras puses – vēl joprojām atalgojuma līmeni ietekmē arī stereotipi par vīrieti kā galveno pelnītāju, ģimenes galvu, kuram pienākas lielāks atalgojums un līdz ar to par līdzvērtīgas nozīmes darbu vīrietis saņem lielāku algu nekā kolēģe - sieviete.

Rezultātā sieviete labprātīgi divus mēnešus gadā faktiski strādā bez atalgojuma, ja salīdzinām viņas ienākumus ar vīrieša algu. Vienkāršojot situāciju, varētu teikt, ka daļa vainas jāuzņemas pašām sievietēm, jo viņas izvēlējušās zemāk apmaksātas profesijas, turas pie darbavietas, kur netiek novērtētas un necīnās par tiesībām saņemt adekvātu atalgojumu par padarīto. Tomēr būtiski apzināties, ka ieguvēju šajā situācijā nav, bet zaudētāji ir visas iesaistītās puses – gan pati darbiniece un viņas ģimene, gan darba devējs, uzņēmums un tā peļņas rādītāji, gan arī ekonomika kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par draugiem.lv lietotāju datu nelikumīgu iegūšanu aizturēti trīs nepilngadīgie

Lelde Petrāne, 23.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa šā gada februārī saņēma informāciju par iespējamām nelikumīgām darbībām ar interneta vietnes draugiem.lv lietotāju datiem. Veiktās izmeklēšanas ietvaros, sadarbojoties ar portāla administrāciju un Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju CERT.LV, ENAP darbinieki noskaidrojuši personas, kuras nelikumīgi ieguvušas portāla lietotāju virtuālās identitātes.

Informāciju par iespējamām nelikumīgām darbībām ENAP saņēma šā gada februārī. Noskaidrots, ka interneta vidē dažādos ārzemju resursos tikušas izveidotas un uzturētas vairākas viltotas mājas lapas, kas vizuāli bijušas identiskas vietnes draugiem.lv autorizācijas lapai. Viltoto mājas lapu vizuālajā noformējumā tika izmantota resursa draugiem.lv preču zīme, kas lietotājiem radīja maldīgu iespaidu par interneta resursa autentiskumu.

No saņemtās informācijas bija secināms, ka portāla draugiem.lv lietotāju vidū sākotnēji ar vēstuļu sadaļas starpniecību tiek izplatīta informācija ar aicinājumu piepelnīties, kā arī norādīta interneta vides vietne, kurā šī peļņa ir gūstama. Lietotāji, izmantojot saziņā norādīto saiti, nonāca minētajā mājas lapā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Tevi Facebook var pētīt arī aizdevēji

Jānis Šķupelis, Žanete Hāka, Sanita Igaune, 15.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārzemēs kredītdevēji sociālajos tīklos pēta potenciālos klientus, bet Latvijā lielāka interese par šiem portāliem bijusi parādu piedzinējiem.

Gozējoties pa sociālajiem tīkliem, būtu vērts kādā brīvā brīdī padomāt, kādu informāciju par sevi šo interneta vietu lietotājs ir gatavs publicēt. Par tevi informāciju vāc arī korporatīvā vide, piemēram, biznesa medijs The Wall Street Journal (WSJ) raksta, ka arvien vairāk izplatīta ir kredītdevēju prakse iegūt informāciju par klientiem, izmantojot tādus sociālos portālus kā Twitter, Facebook u. c.

Iegūtā informācija tiekot izmantota, lai padarītu pilnīgāku ainu par klientu kredītspēju un pārbaudītu to identitāti. WSJ raksta, ka šāda tendence raisa bažas gan daudziem patērētājiem, gan jomas regulatoriem. Aizdevumu kompānijas mēdz pievērst uzmanību tam, vai, piemēram, sociālajā tīklā LinkedIn ir norādīta tā pati darba vietas informācija, kas piesakoties kredītam. Tāpat tiekot vērots, vai Facebook lietotājs nav publicējis, ka ir atlaists vai aizgājis no darba. Tiekot pētītas arī citas interneta vietnes; piemēram, mazajam biznesam, par kuru ir negatīvas atsauksmes eBay, var rasties grūtības saņemt papildu kredītu, norāda WSJ. Latvijā gan pagaidām šāda prakse vēl neesot vērojama, norāda gan bankas, gan ātro kredītu sniedzēji, tomēr kredītu piedzinēji ekonomiskās krīzes laikā sociālos tīklus izmantojuši daudz aktīvāk. To apliecina Draugiem.lv pieredze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Viens no pēdējiem mohikāņiem savā nišā

Linda Zalāne, speciāli DB, 29.04.2019

Pērkam kopā vadītāja Laura Millere (no labās) un pārdošanas vadītāja Anna Počujeva. Pārējās fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti kolektīvās iepirkšanās portālu popularitātes norietam viens no pēdējiem mohikāņiem šajā nišā, SIA Draugiem paspārnē esošā platforma Pērkam Kopā, uzrāda vērā ņemamus darbības rādītājus

Pērkam Kopā starta šāviens tirgū bija 2010. gadā, kad šāds pakalpojums tika aizgūts no ASV un ar lielu joni iedzīvojās Latvijā, kur sākuma periodā bija vērojama teju vai masu psihoze, jo iespēja iegādāties preces un pakalpojumus ar atlaidi vilinoša šķita daudziem. Karstākais periods, kad tirgū darbojās līdz 40 lielāku un mazāku kolektīvās iepirkšanās portālu, bija 2014. gads, bet tad kā kāršu namiņš daudziem no tiem bizness izkūpēja gaisā tikpat ātri, kā tas bija sācies. Tas vien apliecināja to, ka daudzi bija ātras naudas kārotāji, tomēr, lai strādātu šajā nišā, ir daudz darba jāiegulda, it īpaši klientu servisā. Paralēli tapa salīdzināšanas servisi, kas apvienoja vienā katalogā visu kolektīvo portālu akcijas piedāvājumus. Tie arī bija diezgan iecienīti pircēju vidū, un visi mazie un lielie kolektīvās iepirkšanās portāli tos izmantoja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Draugiem Group pārceļas uz Ojāra Vācieša ielu, uz RBSSKALS bijušo biroju

Lelde Petrāne, Žanete Hāka, 20.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi 3,1 miljona eiro ilgtermiņa aizdevumu uzņēmumam Printful Properties, kas paredzēts biroju ēkas iegādei Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 6B. Šajā ēkā turpmāk darbosies visi Draugiem Group uzņēmumi.

Jānis Palkavnieks, Draugiem Group runasvīrs, biznesa portālam db.lv stāstīja, ka ēka nopirkta no OV6B, kas ir RBSSKALS grupas uzņēmums - izveidots, lai apsaimniekotu šo ēku.

SIA OV6B reģistrēta 2005.gada jūnijā un tās apmaksātais pamatkapitāls ir 200 tūkstoši eiro, liecina Lursoft dati. Uzņēmuma iepriekšējie nosaukumi bija SIA Servo Energy un SIA Valdeķu nams.

Kompānijas darbības veidi ir sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana, kā arī dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Draugiem Group paziņo par filiāles atklāšanu; meklē darbaspēku

Lelde Petrāne, 15.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju IT nozares koncerns Draugiem Group paziņojis, ka atklās pirmo Latvijas reģionālo atzaru - filiāli Cēsīs.

Draugiem Group runasvīrs Jānis Palkavnieks paziņojumu par filiāles atklāšanu Cēsīs veica Cēsu pirmajā IT nozares tikšanās pasākumā Cēsis IT meetup, ko organizēja Rīgas Tehniskās universitātes Cēsu filiāle (RTU CF) un koprades māja Skola6, vienlaikus izziņojot vairākas amatu kategorijas, kurās pieejamas vakances.

Kā nākamie Draugiem Group Cēsu darbinieki tiek meklēti programmētāji, klientu atbalsta speciālisti ar lieliskām angļu valodas zināšanām un grafiku apstrādes speciālisti. Informācija par vakancēm pieejama mājaslapā draugiemgroup.com/work

Pēc Palkavnieka teiktā, izšķirties par Cēsu filiāles atklāšanu nav bijis grūti, jo teju puse grupas darbinieku esot no Vidzemes, un vairāki - tieši no Cēsīm. Turklāt sadarbībā ar RTU CF pērn tieši Cēsīs sākta aplikāciju izstrādes apmācības programma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Draugiem.lv īpašnieka apgrozījums samazinājies

Žanete Hāka, 31.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta portāla draugiem.lv uzturētāja SIA Draugiem finanšu rādītāji pērn turpinājuši sarukt, liecina iesniegtais 2014. gada pārskats Lursoft.

SIA Draugiem pērn uzrādīja pēdējo piecu gadu laikā zemāko apgrozījuma rādītāju – 5,243 miljonus eiro. Aizvadītajā gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, uzņēmuma neto apgrozījums saruka par 11,44%. Uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas pērnā gada nogalē bija 516,55 tūkstoši eiro.

Lursoft dati rāda, ka SIA Draugiem, kas nodrošina 60 darbavietas, 2014. gadā nodokļos nomaksāja vairāk nekā vienu miljonu eiro.

Pagājušajā gadā SIA Draugiem turpināja savu attīstību, portālā ieviešot jaunus pakalpojumus un produktus, kā arī orientējoties uz jaunāko risinājumu implementāciju. Pērn SIA Draugiem noslēdza jaunus līgumus ar sadarbības partneriem, kas vērsti uz tālāku darbības attīstību un izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaitot visu Draugiem Group kompāniju 2015. gada apgrozījumu, tas sasniedzis 22,9 miljonus eiro, bet grupas uzņēmumi kopumā pērn nopelnījuši 2,4 miljonus eiro

Grupā ietilpst SIA Draugiem, a/s Idea Bits Latvia, SIA Vendon, SIA Mapon, SIA Istabai, SIA T2R (text2reach), SIA Displio un ASV uzņēmums Printful LLC.

Gadu iepriekš – 2014. gadā – Draugiem Group apgrozīja 16,2 miljonus eiro un nopelnīja 1,7 miljonus eiro. Lauvas tiesu apgrozījuma un peļņas pieaugumā veido ASV esošais uzņēmums Printful, kas 2015. gadā apgrozīja gandrīz 9 miljonus ASV dolāru, bet arī pārējie uzņēmumi strādājuši veiksmīgi. «Rezultāti ir labi, apgrozījuma pieaugums ir teju visiem uzņēmumiem. Finansiāli vislielāko apgrozījumu veido Printful ar deviņu miljonu ASV dolāru apgrozījumu un šis uzņēmums visstraujāk aug, bet labi rezultāti ir arī Mapon un Istabai, jo pērn piesaistīti jauni klienti un ieviesti jauni risinājumi,» stāsta Jānis Palkavnieks, Draugiem Group runasvīrs. SIA Mapon apgrozījums 2015. gadā bija 2,3 miljoni eiro, kas pieaudzis par 25%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bet SIA Istabai apgrozījums bija 231,3 tūkstoši eiro un tā izaugsme bijusi 362%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. SIA Draugiem, kura paspārnē strādā draugiem.lv un perkamkopa.lv, 2015. gadā apgrozījis 5 miljonus eiro un nopelnījis 391,8 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Papildināta - FOTO: Atjaunota kiberuzbrukumā cietušā portāla Draugiem.lv darbība

Monta Glumane, 06.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Šobrīd pilnībā atjaunota portāla darbība un lietotājiem pieejami visi Draugiem.lv servisi,» - apstiprina Draugiem.lv direktore Liene Grenevica.

Portāla Draugiem.lv speciālisti konstatēja, ka tika nomainīta portāla sākumlapas vizuālā identitāte. Drošības nolūkos uz laiku tika pārtraukta portāla darbība un pēc plkst.14.00 Draugiem.lv lapa vairs nebija atverama. Uzbrukumā nav skarta lietotāju personīgā informācija.

Kā jau ziņots iepriekš, tad 13. Saeimas vēlēšanu dienā notika kiberuzbrukums portālam Draugiem.lv, kā rezultātā tika nomainīta portāla sākumlapas vizuālā identitāte. Uzbrucējiem izdevās pārdesmit minūtes izvietot sākumlapā saukļus krievu valodā, armijas, teroristu, Putina attēlus un audio failu ar Krievijas himnu.

Par incidentu ir informēta Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.LV un tiesībsargājošās iestādes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Draugiem.lv direktora amatā drīzumā darba gaitas uzsāks Kaspars Driķis, stafeti pārņemot no ilggadējās vadītājas Agneses Zērnes, informēja uzņēmuma pārtsāvis Jānis Palkavnieks.

Agnese Zērne portālu Draugiem.lv vadīja sešus gadus. Par saviem nākotnes plāniem A. Zērne pagaidām vēl nevēlas runāt, zināms vien, ka tie saistīti ar jauniem izaicinājumiem Barselonā.

«Tas noteikti ir Agneses vadītās komandas nopelns, ka Latvija joprojām ir vienīgā valsts Eiropā, kur vietējais sociālais medijs Draugiem.lv ir absolūts līderis un pārspēj jebkuru starptautisko milzi. Agnese portāla vadību pārņēma brīdī, kad valstī sākās krīze un daudziem medijiem sākās cīņa par izdzīvošanu,» stāstīja Draugiem.lv līdzīpašnieks Agris Tamanis.

Kaspars Driķis iepriekš vadīja starptautiska interneta izpētes uzņēmuma Gemius Latvijas filiāli, un viņu industrijā pazīst kā augsta līmeņa speciālistu digitālajā mārketingā un citos interneta biznesa virzienos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Draugiem Group izveidojusi jaunu uzņēmumu Heliport Cēsis

LETA/Db.lv, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Draugiem Group" šonedēļ izveidojusi jaunu kompāniju SIA "Heliport Cēsis", liecina "Firmas.lv" informācija.

Jaundibinātās kompānijas pamatkapitāls ir viens miljons eiro, un tās vienīgā īpašniece ir "Draugiem Group". Vienlaikus kompānijas patiesais labuma guvējs ir Agris Tamanis.

"Cēsīm, kā "Draugiem Group" mājvietai, jābūt sasniedzamām ar visiem pieejamiem transporta veidiem un drīzumā, atsākoties drošai ceļošanai, arī gaisa transporta izmantošana būs aizvien pieprasītāka. Šis ir viens no mūsu eksperimentiem, par kura tālāku virzību ziņosim," jaunā uzņēmuma dibināšanu komentē "Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Kompānijas juridiskā adrese ir Krasta iela 44, Rīga.

Jaundibinātās kompānijas valdē ir Andis Malahovskis un Edmunds Riekstiņš.

Uzņēmums reģistrēts 2021.gada 21.jūnijā, bet lēmums par "Heliport Cēsis" dibināšanu pieņemts šogad 2.jūnijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lielāko daļu no Draugiem.lv apgrozījuma veido ieņēmumi no SMS pakalpojumiem

Žanete Hāka, 14.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Portāla draugiem.lv izstrādātājs un uzturētājs SIA Draugiem pērn audzējis apgrozījumu par 0,51% līdz 5,92 miljoniem eiro, liecina Lursoft dati.

Par nepilnu procentu aizvadītajā gadā kāpusi arī uzņēmuma peļņa, kas pēc nodokļu nomaksas veidojusi 554,606 tūkstošus eiro.

Gada pārskatā esošā informācija liecina, ka 62,28% no SIA Draugiem neto apgrozījuma pagājušajā gadā veidojuši ieņēmumi no SMS pakalpojumiem, savukārt vēl 28,31% - ieņēmumi no reklāmas izvietošanas.

2013.gadā SIA Draugiem turpinājusi darbu pie iekšējo procesu un procedūru sakārtošanas ar mērķi celt darbības efektivitāti un atdevi no ieguldītā kapitāla.

SIA Draugiem reģistrēts 2005.gadā un, kā liecina Lursoft pieejamā informācija, patlaban uzņēmuma kapitāldaļu turētāji ir Agris Tamanis (89,21%), Mārtiņš Pikšens (5%), Lauris Liberts (4,69%) un Draugiem Group Ltd (1,09%) no Maltas, kam pieder arī SIA Vendon un SIA Istabai daļas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: Pārauguši studentu uzņēmumu

Anda Asere, 29.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inženiertehnisko risinājumu izstrādātāja SIA Greynut darbu sāka Latvijas Universitātes studentu biznesa inkubatorā, bet jau vairāk nekā gadu strādā draugiem.lv grupas paspārnē

SIA Greynut vadītāja Kristiāna Līča biznesa partneris Kaspars Škerba iepriekš bija strādājis draugiem.lv grupā un pastāstīja par saviem projektiem kompānijas dibinātājam Laurim Libertam. «Viņš piedāvāja pievienoties grupai, viņi tagad ir iesaistījušies mūsu startup,» saka Kristiāns. SIA Greynut līdzīpašnieks ir viens no draugiem.lv grupas uzņēmumiem – a/s Idea Bits.

Nereti uzņēmumi baidās atdot kaut dažus procentus no savām kapitāldaļām, tomēr Kristiāns norāda, ka bijis skaidrs – Greynut vajadzēs piesaistīt kapitālu un piedāvājums no draugiem.lv grupas bija labākais, kas līdz šim bija saņemts. Salīdzinot darbības posmu LU studentu biznesa inkubatorā un draugiem.lv grupā, Kristiāns teic, ka inkubators labi noder sākuma fāzē, kad nepieciešamas konsultācijas par uzņēmējdarbības sākšanu, par pirmajiem soļiem. Savukārt draugiem.lv grupā ir pieejams konkrētu savas jomas profesionāļu – programmētāju, dizaineru, mārketinga speciālistu, grāmatvežu – atbalsts, kas saīsina produkta izstrādes ciklu. «Man liekas, ka jebkuram uzņēmumam vislielākais izaicinājums ir ražošana. Kad vienā partijā ir tūkstoš ierīču, ir savas presformas, ir cita līmeņa izaicinājums – vajadzīga precizitāte ražošanā, veikla piegāde, laba klientu apkalpošana. Mums aiz muguras ir grupas uzņēmumi, kam tas jau ir izdevies – Mapon, Vendon, Istabai. Domāju, ka kopā tiksim galā,» nosaka Kristiāns.

Komentāri

Pievienot komentāru