Foto

Pārstrādājot tonnu makulatūras, izglābj 14 kokus

Lelde Petrāne, 17.02.2012

Jaunākais izdevums

Makulatūru savākšanas punktos var nodot ikviens, kuram mājās veidojas lielāka vai mazāka papīru kaudzīte, raksta laikraksts Diena.

Tas norāda, ka daži makulatūras pieņemšanas punkti par to arī maksā un ir gatavi braukt tai pakaļ. Tomēr ne katrā makulatūras pieņemšanas punktā pieņem visus papīra atkritumu veidus.

Lai gan cilvēku aktivitāte ir liela, tomēr vienīgās Latvijas papīra fabrikas Līgatnē ražošanu pilnībā ar šo apjomu nodrošināt nevar, makulatūras nepietiek. Tāpēc to iepērk no ārzemēm, taču tajā pašā laikā citi makulatūras savācēji to eksportē, jo ārzemēs nereti par makulatūru maksā vairāk, nekā var iegūt Latvijā.

Pat ja avīzē palikusi siļķes aste, papīru var izmantot otrreizējai pārstrādei, laikrakstam stāstījusi papīrfabrikas Līgatne mārketinga vadītāja Oļesja Dreimane. Derīgas arī tetrapakas, kurās bijis piens un kuras nelabi ož. Izrādās, nodot otrreizējai pārstrādei var visu, kas ir papīra izstrādājums. Tie ir aprakstītie biroja papīri, glancētie izdevumi - žurnāli, reklāmas bukleti, grāmatas un pat tetrapakas, jo to sastāvā ir 15% papīra. Pārstrādājot tonnu makulatūras, mēs izglābjam 14 kokus, kas auguši 40 gadu.

Valstī vecākajai papīrfabrikai Līgatne ir izveidota speciāla makulatūras savākšanas sistēma. Pieteikt savu papīra kravu var papīrfabrikas Līgatne mājaslapā, jāuzraksta pieteikums vai jāpiezvana klientu apkalpošanas speciālistiem. Lai gan fabrika noteikusi, ka brauc tikai pie tiem, kuriem nododami ne mazāk kā 100 kilogramu makulatūras, tomēr O. Dreimane stāstījusi, ka busiņš brauc pie visiem un paņem tik daudz papīra, cik tajā brīdī mājās ir un cik cilvēks vēlas atdot. «Maršruts izveidots tā, lai, braucot pie viena, pa ceļam tiktu ievākts papīrs arī no kaimiņiem un citiem, tā salasot vajadzīgos 100 kilogramus.» Makulatūru Līgatne pieņem par velti, arī par to, ka busiņš piebrauc pie mājas, nav jāmaksā.

No ievāktās makulatūras fabrikā ražo ietinamo papīru, kartonu, tapešu papīra pamatnes, tapešu un tualetes papīra čaulītes, akvareļpapīru. Otrreizēji ražotais papīrs nav balināts, tāpēc ir brūnāks.

Kur likt makulatūru?

Dzīvnieku patversmes - pieņem tikai avīzes, iedzīvotājiem pašiem jāatved, nemaksā.

Papīrfabrika Līgatne - pieņem visu veidu makulatūru, brauc pakaļ, nemaksā.

Vietējā skola - var nodot makulatūru, kad tā piedalās makulatūras vākšanas akcijā, nemaksā.

Konteineri - vietnē atkritumi.lv var atrast tuvāko šķirošanas konteineru, nemaksā.

SIA Ķīpa - brauc pakaļ makulatūrai, par to maksā.

SIA Ekobāze - brauc pakaļ un samaksā.

(Informācijas avots: laikraksts Diena)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Eiropas Parlamenta pieņemtajiem likumprojektiem, līdz 2025. gadam Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij būtu jāpārstrādā vismaz 55% mājsaimniecību un uzņēmumu radīto sadzīves atkritumu un līdz 2030. gadam mērķa rādītājs pieaugs līdz 60%. Vēl augstāki mērķi ir noteikti iepakojuma pārstrādei - līdz 2025. gadam jāpārstrādā 65% iepakojuma materiālu, bet līdz 2030. gadam - 70%. Noteiktiem iepakojuma veidiem paredzēti atšķirīgi mērķa rādītāji, proti, papīram un kartonam, plastmasai, stiklam, metālam un kokam mērķi atšķiras.

Salīdzinot ar pašreizējo situāciju atkritumu apsaimniekošanā, kad pēc VARAM datiem dalīti tiek savākts mazāk nekā 30% no visiem sadzīves atkritumiem, izvirzītie mērķi šķiet pārāk ambiciozi. Atkritumu apsaimniekošanas nozares dalībnieki uzsver, ka jau pašlaik tiek aktīvi strādāts, lai šos mērķus sasniegtu. Ik gadu tiek investēti līdzekļi, lai pilnveidotu atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūru, ieviestas efektīvākās tehnoloģijas atkritumu šķirošanā un pirmapstrādē. Taču ar sabiedrībai nodrošināto infrastruktūru nepietiek – ir būtiski motivēt un izglītoto iedzīvotājus šo infrastruktūru pareizi lietot. Un pašlaik – kā liecina novērojumi, tieši šis ir sistēmas vājais posms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

ES saražotie graudu, gaļas un piena apjomi augs

Žanete Hāka, 14.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībā saražotās pārtikas apjomi līdz 2023.gadam pieaugs, palielinoties eksporta pieprasījumam un biodegvielas ražošanai no graudiem, raksta Bloomberg.

Gadā saražotais graudu apjoms 2023.gadā sasniegs 316,1 miljonu tonnu, salīdzinot ar 304,3 miljoniem tonnu pērn, savukārt saražotie gaļas apjomi pieaugs līdz 45,5 miljoniem tonnu, salīdzinot ar 43,6 miljoniem tonnu pērn.

ES graudu, gaļas un piena ražošanas nozares gūs no pieprasījuma kāpuma pasaulē, liecina ES amatpersonu apskats. ES saražo 20% no pasaules kopējā kviešu un cūkgaļas apjoma, kā arī veido 30% no pasaules siera eksporta.

Paredzams, ka graudu patēriņš desmit gadu laikā pieaugs līdz 297,9 miljoniem tonnu, salīdzinot ar 279,8 miljoniem tonnu pērn, ko lielā mērā veicinās graudu izmantošana degvielas ražošanai, kas dubultosies no 10,1 miljonam tonnu līdz 20,6 miljoniem tonnu. ES graudu eksporta apjomi palielināsies no 27,4 miljoniem tonnu līdz 31,1 miljonam tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu poligona "Getliņi" apsaimniekotāja SIA "Getliņi eko" jaunajā sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojuma tarifā lielākais pieaugums saistīts ar dabas resursu nodokli (DRN), pirmdien Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) organizētajā uzklausīšanas sanāksmē norādīja kompānijas pārstāvji.

Esošajā "Getliņi eko" tarifā DRN izmaksā 24,89 eiro par tonnu, savukārt plānotajā šīs pozīcijas izmaksas pieaug līdz 46,07 eiro, kas ir par 85,1% vairāk. Tāpat ievērojams pieaugums plānots arī saimnieciskās darbības izmaksās, par kurām turpmāk varētu būt jāmaksā 42,93 eiro par tonnu, kas ir par 74,4% vairāk.

Vienlaikus pieaugums plānots arī nodokļu, tai skaitā nākotnes DRN, pozīcijā, kur uzņēmums noteicis cenu 12,5 eiro par tonnu, kas ir par 12,49 eiro par tonnu vairāk nekā līdz šim. Personāla izmaksas pieaugs par 57,2% - līdz 13,05 eiro par tonnu, pamatlīdzekļu nolietojuma pozīcija pieaugs par 66,2% - līdz 11,22 eiro par tonnu, rentabilitātes pozīcija pieaugs par 93,4% - līdz 5,28 eiro par tonnu, bet kredītu procentu izmaksas pieaugs līdz 0,71 eiro par tonnu, kas ir par 36,5% vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pārvadāto akmeņogļu kravu apjoms decembrī pieaudzis par 28,4%

Zane Atlāce - Bistere, 10.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn decembrī ievērojami pieaudzis pa Latvijas dzelzceļa (LDz) infrastruktūru pārvadāto akmeņogļu kravu apjoms – salīdzinājumā ar 2015.gada decembri to īpatsvars pieaudzis par 28,4%, informē LDz.

Gada laikā kopumā pārvadāti gandrīz 16 miljoni tonnu akmeņogļu. Ievērojams pieaugums vērojams arī melno metālu segmentā, kur pērn pārvadāts par 43,1% vairāk nekā 2015.gadā.

Gada pēdējā mēnesī pārvadāti 2,2 miljoni tonnu akmeņogļu, kas pārsniedz ne vien 2015.gada decembra rādītājus, bet par 0,4 miljoniem tonnu pārsniedz arī novembra pārvadājumu rezultātus. Decembra nogalē LDz jau vērsa uzmanību uz to, ka pārvadājumu pieprasījums šajā kravu grupā ir īpaši pieaudzis, un aicināja aktīvi sadarboties ostas un tajās strādājošos termināļus, nodrošinot operatīvu izkraušanu un mazinot kravu dīkstāves uz LDz infrastruktūras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pērn krities pārvadāto kravu apjoms

Žanete Hāka, 01.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, svarīgākajās transporta nozarēs pārvadāto kravu kopējais apjoms ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Nozīmīgākais kritums bija iekšzemes kravu pārvadājumiem ar autotransportu – par 2,4 miljoniem tonnu jeb 4,7 % salīdzinājumā ar 2014. gadu.

2015. gadā ar dzelzceļa transportu pārvadāja 55,6 miljonus tonnu kravu, kas ir par 2,4 % mazāk nekā 2014. gadā. Iekšzemē pārvadāja par 33 % vairāk nekā iepriekšējā gadā (1,7 miljonus tonnu kravu), ko ietekmēja kokmateriālu un graudu pārvadājumu pieaugums. Savukārt starptautiskajos dzelzceļa pārvadājumos kravu apjoms saruka līdz 53,9 miljoniem tonnu – par 3,2 % mazāk nekā 2014. gadā.

Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Krievijā būtiski ietekmēja eksporta kravu pārvadājumu apjomu. 2015. gadā pa dzelzceļu pārvadāja 2,8 miljonus tonnu eksporta kravu (ieskaitot pārvadājumus no Latvijas ostām), kas ir par 1,7 miljoniem tonnu (37 %) mazāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostā šogad pirmajā pusgadā pārkrauti 11,32 miljoni tonnu kravu, kas ir par 11,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2022.gada sešos mēnešos pārkrautas beramkravas - 6,66 miljoni tonnu, kas ir par 22,2% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 3,864 miljonu tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 8,3%, bet lejamkravas - 795 500 tonnu apmērā, kas ir kritums par 29,8%.

Ogles šogad pirmajā pusgadā Rīgas ostā pārkrautas 2,427 miljonu tonnu apmērā, kas ir 13,8 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, kad tās tika pārkrautas 175 900 tonnu apmērā. Tādējādi ogles šogad sešos mēnešos veidoja 21,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām, kamēr gadu iepriekš - 1,7%.

Konteinerizētās kravas šogad sešos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 2,361 miljona tonnu apmērā, kas ir par 14,5% vairāk attiecīgajā periodā pērn, veidojot 20,9% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 20,3%), savukārt kokmateriāli pārkrauti 1,402 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,2% vairāk nekā gadu iepriekš, veidojot 12,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 12,9%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ostās šogad pirmajos piecos mēnešos pārkrāva 17,51 miljonu tonnu kravu, kas ir par 9,9% mazāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Latvijas ostās pirmajos piecos mēnešos visvairāk pārkrautas beramkravas - 7,977 miljoni tonnu, kas ir par 12,4% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 2,516 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 29,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, koksnes šķelda pārkrauta 814 200 tonnu apmērā, kas ir kritums par 7,7%, ķīmiskās beramkravas - 981 800 tonnu apmērā, kas ir par 6,3% mazāk, bet pārkrauto ogļu daudzums bija 215 400 tonnu, kas ir kritums par 89,1%.

Lejamkravas Latvijas ostās 2021.gada pirmajos piecos mēnešos pārkrautas 4,336 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 18,5% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Lielāko daļu pārkrauto lejamkravu veido naftas produkti - 4,046 miljoni tonnu, kas ir samazinājums par 20,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā Līgatnē papīru no otrreizējām izejvielām vairs neražo, pašlaik lielākā daļa Latvijā savāktā papīra un kartona nonāk pie pārstrādātājiem ārzemēs , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā 2013. gadā pārstrādāti 10,63 tūkst. tonnu papīra un kartona, bet savākts un izvests uz pārstrādi ārpus Latvijas – 62,71 tūkst. tonnu papīra un kartona (tostarp makulatūras), liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas dati. Šogad lielākā daļa savāktā kartona un papīra iepakojuma un arī cita veida makulatūras tiek nodota pārstrādei ārvalstīs, piemēram, uz Lietuvu, jo Līgatnes papīrfabrika faktiski nestrādā, skaidro Kaspars Zakulis, Latvijas Zaļā punkta direktors. Arī Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa apstiprina, ka lielākā daļa savāktā papīra tiek eksportēta uz Eiropu un Ķīnu. Cenas atkarībā no papīra veida svārstoties no 50 līdz 150 eiro par tonnu. «Lai arī šobrīd makulatūras pārstrāde notiek mazos apmēros, tomēr, šķirojot makulatūru, rūpējamies arī par Latvijas kopējo labumu un zaļumu – poligonos nonāk mazāk atkritumu. Kokus var izmantot citu produktu ar augstu pievienoto vērtību – mēbeļu, celtniecības materiālu, finiera u.tml. – ražošanā,» uzsver K. Zakulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ostās šogad astoņos mēnešos pārkrāva 26,549 miljonus tonnu kravu, kas ir par 10,7% mazāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk pārkrautas beramkravas - 11,79 miljoni tonnu, kas ir par 14,1% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Labība un labības produkti pārkrauti 3,56 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 20% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, koksnes šķelda pārkrauta 1,315 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 3,7%, ķīmiskās beramkravas - 1,211 miljoni tonnu apmērā, kas ir par 10,5% mazāk, bet pārkrauto ogļu daudzums bija 220 200 tonnas, kas ir kritums par 92,2%.

Ģenerālkravas Latvijas ostās šogad astoņos mēnešos pārkrautas 8,513 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,4% vairāk nekā 2020.gada astoņos mēnešos. Tostarp kravas konteineros pārkrautas 2,839 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,9% mazāk nekā pirms gada, kokmateriāli - 3,051 miljona tonnu apmērā, kas ir par 21,8% vairāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 2,281 miljona tonnu apmērā, kas ir par 13,1% vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas ostās janvārī pārkrauts par 10,3% vairāk kravu

Db.lv, 17.02.2023

Līderpozīcijā pārkrauto kravu apmēra ziņā janvārī joprojām bija Rīgas osta, kurā pārkrāva 1,783 miljonus tonnu, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2022.gada janvārī.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ostās šogad janvārī pārkrauti 4,132 miljoni tonnu kravu, kas ir par 10,3% vairāk nekā 2022.gada janvārī, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk pārkrautas beramkravas - 2,107 miljoni tonnu, kas ir pieaugums par 2,4%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo mēnesi.

Tostarp ogles pārkrautas 621 400 tonnu apmērā, kas ir par 12,4% mazāk nekā gadu iepriekš, labība un labības produkti pārkrauti 534 100 tonnu apmērā, kas ir par 21,7% vairāk, koksnes šķelda pārkrauta 195 200 tonnu apmērā, kas ir samazinājums par 7,3%, bet ķīmiskās beramkravas - 26 500 tonnu apmērā, kas ir par 79,3% mazāk.

Ģenerālkravas Latvijas ostās 2023.gada janvārī pārkrautas 1,032 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 8,9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tostarp kravas konteineros pārkrautas 362 300 tonnu apmērā, kas ir par 5,8% vairāk nekā gadu iepriekš, kokmateriāli - 355 400 tonnu apmērā, kas ir par 15,1% vairāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 294 300 tonnu apmērā, kas ir par 13,1% vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023.gadā iegūts 2,7 milj. tonnu graudu, kas ir par 527,8 tūkst. tonnu jeb 16,3% mazāk nekā 2022.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati.

Graudaugu sējumu platība pērn pieauga par 17,2 tūkst. hektāru jeb 2,2%, tomēr graudaugu ražība laikapstākļu ietekmē bija zemākā pēdējo piecu gadu laikā - 34,1 centners no viena hektāra.

Jūnijā kopējais nokrišņu daudzums bija 67% zem mēneša normas, līdz ar to 2023.gada jūnijs kļuva par otro sausāko novērojumu vēsturē. Savukārt, pretēji sausajam jūnijam, augusta kopējais nokrišņu daudzums bija 88% virs mēneša normas.

Ziemāju graudaugu kopraža 2023.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu samazinājās par 390,2 tūkst. tonnu jeb 15,7%, sasniedzot 2,1 milj. tonnu. Ziemāju graudaugu vidējā ražība samazinājās no 48,7 centneriem no hektāra 2022.gadā līdz 41,3 centneriem 2023.gadā, kas ir zemākā vidējā ražība kopš 2018.gada (41,0 centneri).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ostās pagājušajā gadā pārkrāva 38,655 miljonus tonnu kravu, kas ir par 19,6% mazāk nekā 2022.gadā, liecina Satiksmes ministrijas publiskotā informācija.

Ministrijā skaidro, ka apgrozījuma kritums ir saistīts ar izmaiņām ģeopolitiskajā situācijā, galvenokārt saistībā ar sankcijām, kas vērstas pret Krieviju. Vienlaikus vairākos kravu segmentos ir vērojams apmēru pieaugums, tāpat ostas turpina meklēt un rod jaunus risinājumus biznesa attīstībai.

Visvairāk Latvijas ostās 2023.gadā pārkrautas beramkravas - 21,062 miljoni tonnu, kas ir par 17,7% mazāk nekā 2022.gadā.

Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 7,125 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 14% vairāk nekā 2022.gadā, ogles pārkrautas 3,706 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 56%, koksnes šķelda pārkrauta 1,932 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 0,7% vairāk, bet pārkrautās ķīmiskās beramkravas veidoja 623 700 tonnu, kas ir kritums par 20% salīdzinājumā ar 2022.gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Rīgas būvvalde iebilst noteikumiem, kas vēl vairāk ļautu cirst kokus

Zane Atlāce - Bistere, 23.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grozījumi noteikumos par koku ciršanu ārpus meža paredz, ka turpmāk arī pilsētās, aizsargjoslās, kur ir aizliegums audzēt kokus, tos varēs cirst bez saskaņošanas ar pašvaldību, Db.lv informēja Rīgas pilsētas būvvaldes Vadītāja biroja galvenā speciāliste Kristīne Bašķere.

Rīgas pilsētas būvvalde 18.aprīlī piedalījās Zemkopības ministrijas organizētā starpministriju sanāksmē par grozījumiem MK 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 309 Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža. Pretēji Būvvaldes priekšlikumiem, grozījumos tiek plānots paredzēt, ka turpmāk arī pilsētās, aizsargjoslās, kur ir aizliegums audzēt kokus, tos varēs cirst bez saskaņošanas ar pašvaldību. Tas nozīmē, ka ar grozījumiem plānots noteikt, ka attiecīgā elektriskā tīkla īpašnieks vienpersoniski varēs izcirst visus kokus, kas pilsētās aug gar ielām, ja šie koki atradīsies aizsargjoslā gar elektriskajiem tīkliem.

Neskatoties uz sabiedrībā valdošo satraukumu par koku izciršanu, valstiskā līmenī tiek atvieglota kārtība koku ciršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ekogranulas novērtē arī aiz Latvijas robežām

Elīna Pankovska, 28.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Makulatūras pārstrādes uzņēmums SIA Balticfloc rada pakaišus mājdzīvniekiem un arī ar šo produktu veiksmīgi iekaro ārvalstu tirgus

SIA Balticfloc specializējas makulatūras pārstrādē, izgatavojot otrreizēji pārstrādātu celulozes šķiedru ar plašu pielietojuma spektru, un ir vienīgais uzņēmums Latvijā, kas ražo tādus papīra pārstrādes produktus kā celulozes piedevu asfaltam un absorbcijas materiālu videi kaitīgu produktu savākšanai. Attīstot ražošanas jaudas, uzņēmums apgūst arī jaunas tehnoloģijas un veic pētnieciskos darbus jaunu produktu radīšanai, sadarbojoties ar pētniecības institūtiem gan Latvijā, gan citās valstīs. SIA Balticfloc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotajā konkursā Eksporta un inovācijas balva 2017 startē kategorijā Importa aizstājējprodukts, piedāvājot dabīgus pakaišus mājdzīvniekiem, kas ražoti no pārstrādātas makulatūras. Uzņēmums pēdējos gados ir strauji kāpinājis apgrozījumu. Proti, 2015. gadā tas bija 80,18 tūkst. eiro, bet pagājušajā gadā jau sasniedza 380,58 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Grib veidot makulatūras savākšanas un šķirošanas laukumu Gaujas ielā

Zane Atlāce - Bistere, 08.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja ceturtdien, 8. decembrī, akceptēja Rīgas domes lēmumprojektu par makulatūras savākšanas un šķirošanas laukuma izveidi Gaujas ielā 5A, informē pašvaldībā.

SIA Līgatnes papīrs vēlas šeit savākt no klientiem papīru, kartonu, grāmatas, žurnālus u.c. makulatūras materiālus, kā arī veikt to šķirošanu. Sašķirotā makulatūra tiks nodota otrreizējai pārstrādei.

Vieta, kur paredzēts veikt makulatūras savākšanu un šķirošanu atrodas ražošanas un komercdarbības apbūves teritorijā. Gala lēmumu par jaunā makulatūras savākšanas laukuma izveidi pieņems Rīgas dome.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Skolēni pārstrādei savākuši 1 055 tonnas makalatūras un 19,7 tonnas izlietotu bateriju

Dienas Bizness, 27.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad akcijas Tīrai Latvijai! ietvaros skolēni no visas Latvijas pārstrādei savākuši 1055 tonnas makulatūras, kā arī 19,655 tonnas izlietotu bateriju, informē Zaļā josta.

Skolēnu savākto makulatūru pārstrādāja Papīrfabrika Līgatne, bet izlietotās baterijas pārstrādei tika nodotas AS BAO.

Zaļās dienas ietvaros, kas notika aizvadītajā nedēļas nogalē Brīvdabas muzejā, tika apbalvota arī pilsēta, kuras izglītības iestāžu audzēkņi bija savākuši vislielāko makulatūras daudzumu. Pie balvas tika Rīga - no pilsētas akcijā piedalījās 39 izglītības iestādes, savācot 118,4 tonnas makulatūras, kas ir vairāk nekā 11% no visa konkursa laikā savāktās makulatūras daudzuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Organizējot izlietotā iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanu Latvijā, Zaļā josta aktīvi iesaistās sabiedrības vides izglītības pasākumu organizēšanā. Paralēli klientu radīto iepakojuma materiālu un videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekošanai, uzņēmums ik gadu iesaista simtiem skolēnu praktiskā otrreizējo izejvielu vākšanā visa mācību gada garumā. Šogad bērni ar ģimenes, draugu un pedagogu atbalstu un līdzdalību Zaļā josta rīkotajos konkursos pārstrādei nogādāja 1228,2 tonnas makulatūras un 34,4 tonnas bateriju, pasargājot vidi no piesārņojuma un sniedzot resursiem atkārtotu pielietojumu.

Otrreizējo izejvielu apsaimniekošanas sistēma darbojas pēc noslēgta ķēdes principa, kur katram tās posmam ir noteiktas funkcijas. Ja kāds no posmiem nefunkcionē pareizi vai iztrūkst pavisam, atkritumu apsaimniekošana nevar tikt nodrošināta efektīvi. Tāpēc, lai atkritumu apsaimniekošana noritētu korekti un spētu attīstīties, tajā jāiesaistās ne tikai apsaimniekotājiem, savācējiem un pārstrādātājiem, bet arī iedzīvotājiem, kas atkritumus šķiro un izmet tam paredzētos dalītās vākšanas konteineros. Organizējot iedzīvotāju vides izglītības aktivitātes un mācot pareizi šķirot atkritumus, tiek ne tikai sniegts ieguldījums tīras vides nodrošināšanā, bet arī nodrošināta kvalitatīva otrreizējā izejviela, kas kalpo par galveno sistēmas uzturēšanas avotu. Jo aktīvāk iedzīvotāji šķiro atkritumus, jo vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu tiek atgūts - jo straujāk attīstās un pilnveidojas šķiroto atkritumu savākšanas un apstrādes infrastruktūra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ostās pērn pārkrauti 48,078 miljoni tonnu kravu, kas ir par 15,2% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk pārkrautas beramkravas - 25,608 miljoni tonnu, kas ir pieaugums par 26,8%, salīdzinot ar 2021.gadu.

Tostarp ogles pārkrautas 8,417 miljonu tonnu apmērā, kas ir 4,8 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, labība un labības produkti pārkrauti 6,251 miljona tonnu apmērā, kas ir par 1% vairāk, koksnes šķelda pārkrauta 1,918 miljonu tonnu apmērā, kas ir samazinājums par 4,6%, bet ķīmiskās beramkravas - 779 600 tonnu apmērā, kas ir par 56,1% mazāk.

Ģenerālkravas Latvijas ostās 2022.gadā pārkrautas 13,893 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 9,3% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tostarp kravas konteineros pārkrautas 4,771 miljona tonnu apmērā, kas ir par 9,5% vairāk nekā gadu iepriekš, kokmateriāli - 4,742 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 9,4% vairāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 3,883 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 9,9% vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Graudu raža samazinājusies par 8,3%

Žanete Hāka, 18.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn graudu kopējā raža sasniedza 1,9 miljonus tonnu, kas ir par 175,7 tūkstošiem tonnu jeb 8,3% mazāk nekā 2012.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

2012.gadā pirmo reizi Latvijas vēsturē tika iegūta vislielākā graudu kopraža – 2,1 miljons tonnu. Nelabvēlīgu klimatisko apstākļu ietekmē pērn graudaugu vidējā ražība samazinājusies no 37 centneriem no hektāra 2012.gadā līdz 33,4 centneriem no hektāra (ha). 2013.gadā ar graudaugiem apsēti 583,9 tūkstošiem ha, kas ir par 9,3 tūkstošiem ha jeb 1,6% vairāk nekā 2012.gadā.

Vasarāju graudaugu kultūru platības, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaugušas par 20,3 tūkstošiem ha jeb 7,7%, tai skaitā vasaras kviešu – par 21,4 tūkstošiem ha jeb 22,2%.

Ziemāju sējumu platības samazinājušās par 11 tūkstošiem ha jeb 3,5%, tai skaitā rudzu – par 7,9 tūkstošiem ha jeb 21,3%, ziemas kviešu – par 4,4 tūkstošiem ha jeb 1,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Baltijas jūras ostu tirgus kopumā stagnē

Egons Mudulis, 17.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Baltijā izaugsme maz ticama; Latvijai septembrī gaidāmi mazāki kravu apjomi , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas Savienībā ietilpstošo Baltijas jūras ostu apgrozījums desmit gados (2004.–2014. gads) faktiski nav mainījies un ir ap 600 milj. tonnu, savukārt šī reģiona Krievijas ostās tas dubultojies – līdz vairāk nekā 200 milj. tonnu, norādīja Gdiņas Jūrniecības universitātes profesors Macejs Matcaks (Maciej Matczak), Baltijas ostu konferencē runājot par Baltijas reģiona tirgu. Savukārt kopš 2012. gada visa reģiona ostu kopējos kravu apjomos vērojama stagnācija.

2015. gadā pirmajā pusē gan iezīmējies nebūtisks kāpums (0,6%), kur pozitīvā ziņā izceļas Polija (+5,9%), bet milzīgs kritums (-20%) vērojams Igaunijā (Tallina). Tallinas ostas pārstāve Ellena Kāsika gan noraidīja M. Matcaka skaidrojumu samazinājumam (ierobežojumi no Krievijas puses), jo kritumam pamatā esot zaudējums konkurences cīņā Ustjlugai un Primorskai par oglēm un naftas produktiem. Pēc poļu eksperta teiktā, var sagaidīt, ka 2015. gadā izaugsmes nebūs, vienādam skaitam ostu uzlabojot vai – gluži pretēji – pasliktinot kravu plūsmas rādītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ostā pērn pārkrauti 7,609 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,8% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes publiskotie dati.

2022.gadu stividorkompānijas noslēgušas ar vēsturiski lielāko pārkrauto kravu apjomu, pārspējot 2018.gadā uzstādīto rekordu - 7,54 miljoni tonnu.

Beramkravas 2022.gadā Liepājas ostā pārkrautas 5,111 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 8,2% vairāk nekā 2021.gadā, tostarp labība un labības produkti pārkrauti 3,12 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 11,1% vairāk nekā gadu iepriekš un veidoja 41% no kopumā ostā pārkrautajām kravām.

Ģenerālkravas pērn Liepājas ostā pārkrautas 2,18 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 22% vairāk nekā pirms gada, tostarp visvairāk pārkrautas ro-ro kravas - 1,515 miljoni tonnu, kas ir par 19,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā graudu kopējā raža sasniedza 3,0 milj. tonnu, kas ir par 794,3 tūkst. tonnu jeb 35,7 % vairāk nekā 2014. gadā. Tādējādi pārsniegts iepriekšējā gada rekords un sasniegta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Graudu kopražas nozīmīgo pieaugumu ietekmēja ne tikai ar graudaugiem apsēto platību pieaugums (par 17,2 tūkst. hektāru jeb 2,6 % vairāk nekā 2014. gadā), bet arī ievērojams graudaugu vidējās ražības no viena sējumu hektāra pieaugums.

Pēdējos četros gados graudu vidējā ražība ir virs 30 centneriem no hektāra.

Uzlabota tehnoloģiskā graudaugu audzēšanas procesa, augstražīgu un kvalitatīvāku šķirnes sēklu izvēles, kā arī ļoti labvēlīgo klimatisko apstākļu rezultātā graudaugu vidējā ražība pieauga no 34,0 centneriem 2014. gadā līdz 44,9 centneriem 2015. gadā, kas ir augstākā ražība Latvijas vēsturē. 2008. gadā pirmo reizi graudaugu ražība pārsniedza 30 centnerus no viena hektāra, tomēr tikai pēdējos četros gados tā ir virs 30 centneriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

ES valstīs saražoti 285 miljoni tonnu graudu un 140,2 miljoni tonnu piena

Žanete Hāka, 11.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Eiropas Savienībā saražoti 285 miljoni tonnu graudu, liecina Eurostat dati.

44% jeb 126 miljoni tonnu no tiem bijuši kvieši, 60,1 miljons jeb 21% - kukurūzas graudi, 55% jeb 19% - mieži, bet 3% - kviešu un rudzu maisījums.

Lielākais graudu ražotājs pērn bija Francija, kurš saražojis 68,5 miljonus tonnu graudu jeb 24% no kopējā apjoma. Otrajā vietā ierindojusies Vācija – 45,4 miljoni tonnu, Polija – 28,5 miljoni tonnu, Lielbritānija – 19,5 miljoni tonnu, Itālija – 19 miljoni tonnu un Spānija – 17,5 miljoni tonnu.

Latvijā pērn saražoti 2,13 miljoni graudu, kas ir septītais mazākais apjoms ES.

Pagājušajā gadā ES valstīs kopumā ievākti 140,2 miljoni tonnu govs piena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pērn sasniegta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža

Žanete Hāka, 18.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā graudu kopraža sasniedza 2,2 miljonus tonnu, kas ir par 278,5 tūkstošiem tonnu jeb 14,3% vairāk nekā 2013. gadā, tādējādi pārsniedzot 2012. gada rekordu un sasniedzot Latvijas vēsturē lielāko graudu kopējo ražu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Graudu kopražas nozīmīgo pieaugumu galvenokārt ietekmēja ar graudaugiem apsēto platību pieaugums. 2014. gadā tika apsēti 655,2 tūkstoši hektāru, kas ir par 71,3 tūkstoši hektāru jeb 12,2% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Arī vasaras kviešu ražība veicināja ievākto graudu kopražas pieaugumu.

Nepiemēroto ziemošanas apstākļu dēļ ziemas kviešu platības saruka par 89,6 tūkstošiem hektāru jeb 35,3%.

Izsalušās ziemāju platības tika pārsētas ar vasarāju graudaugu kultūrām, kuru īpatsvars graudaugu sējumu kopējā platībā sasniedza 67,9% (2013. gadā – 48,6%). Pie tam to vidējā ražība bija augstāka nekā visām vasarāju kultūrām 2013. gadā, izņemot griķus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ostās šogad pirmajā ceturksnī pārkrāva 12,326 miljonus tonnu kravu, kas ir par 10,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk pārkrautas beramkravas - 6,818 miljoni tonnu, kas ir par 36,9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 1,614 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 3,2% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, koksnes šķelda pārkrauta 630 200 tonnu apmērā, kas ir samazinājums par 0,4%, ķīmiskās beramkravas - 458 200 tonnu apmērā, kas ir par 12,1% mazāk, bet pārkrauto ogļu daudzums bija 2,453 miljoni tonnu, kamēr 2021.gada pirmajos divos mēnešos tika pārkrautas vien 200 600 tonnas ogļu.

Ģenerālkravas Latvijas ostās šogad pirmajos trīs mēnešos pārkrautas 3,363 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 9,9% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā. Tostarp kravas konteineros pārkrautas 1,178 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 6,9% vairāk nekā gadu iepriekš, kokmateriāli - 1,109 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 4,6% vairāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 946 200 tonnu apmērā, kas ir par 17,9% vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru