Foto

Piektdienas intervija ar Gjensidige Baltic ģenerāldirektoru Aleksandru Rjabovu

Lelde Petrāne, 17.04.2014

Jaunākais izdevums

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ (sakarā ar gaidāmajām brīvdienām - ceturtdienā) atbild Aleksandrs Rjabovs, apdrošinātāja Gjensidige Baltic ģenerāldirektors:

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Pirms 20 gadiem, kad es beidzu studijas Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, sāku strādāt par juristu Parex bankā, un man kopā ar manu kolēģi Sergeju Savradimu, kas joprojām ir arī mans kolēģis Gjensidige Baltic, ienāca prātā ideja piedāvāt bankas vadībai izmantot milzīgo klientu datu bāzi un piedāvāt viņiem arī apdrošināšanas pakalpojumus. Viss bija jāsāk no nulles, un man ir liels prieks, ka tagad, pēc 20 gadiem, mēs varam lepoties ar to, kas ir paveikts un cik daudz ir sasniegts – esam viens no līderiem apdrošināšanas nozarē Latvijā. Tāpēc varu teikt, ka esmu audzis un pilnveidojies kopā ar kompāniju. Kopā ar kolēģiem ir pārdzīvotas gan veiksmes, gan neveiksmes, izturēts krīzes laiks, pirktas kompānijas un atvērtas filiāles Baltijas valstīs. 1994.gadā mēs bijām tikai 5, bet tagad Gjensidige Baltic ir daļa no starptautiskas grupas un viens no lielākajiem apdrošinātājiem Baltijā ar vairāk nekā 600 darbiniekiem. Un galvenais – mēs turpinām attīstīties, mums ir grandiozi plāni un izaicinājumi. Tāpēc man joprojām ir interesanti strādāt un kopā ar maniem kolēģiem pieņemt jebkurus ambiciozus izaicinājumus.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Esmu patiešām priecīgs, ka vērojamas pozitīvas tendences ekonomikas izaugsmē, bezdarbnieku skaita samazinājumā, bankas pamazām atsāk pirkumu finansējumu. Līdz ar to cilvēkiem ir lielākas iespējas strādāt, pilnveidoties, veicināt valsts uzplaukumu, sniedzot arī savu individuālo ieguldījumu, jo tikai visi kopā mēs varam paveikt daudz un veidot mūsu valsti stabilu, sakoptu un pievilcīgu ikvienam. Galvenais ir jāgrib un jāstrādā – rezultāts noteikti būs! Diemžēl sabiedrībā vēl joprojām nav pilnīgas izpratnes par apdrošināšanas nepieciešamību, jo neprotam mācīties no citu kļūdām – polisi bieži vien pērk tikai tad, kad pašam kaut kas notiek un tad ir jāmeklē milzu līdzekļi, lai atjaunotu nodegušu māju, jāguļ slimnīcā pēc nopietnām traumām, kas būtiski var ietekmēt ģimenes finansiālo stāvokli. Patiesībā, ja polises gada maksu par nekustamo īpašumu un mantu sadala uz mēnesi, tad dažkārt tie ir tikai daži eiro. Vēl nekādi nevaru saprast, kas nosaka augstās cenas medicīnas aprūpē un kāpēc liela daļa medicīnas pakalpojumu nav pieejami par valsts finansētajiem līdzekļiem, īpaši, ja steidzami nepieciešams kāds izmeklējums un ja nav veselības apdrošināšanas polise, pacientam par steidzamu izmeklējumu ir jāmaksā pašam, turklāt ļoti liela nauda.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu uzņēmumu?

Godīgi varu teikt, ka mums ir brīnišķīgi, uzņēmīgi un motivēti darbinieki, kas noteikti veido mūsu kompāniju, kāda tā ir šobrīd. Mūsu vērtīgākais aktīvs ir mūsu Baltijas komanda. Atšķirībā no daudzām kompānijām, kuras strādā Baltijā, visās trīs valstīs mēs esam pārstāvēti nevis kā atsevišķi uzņēmumi, bet kā vienots uzņēmums ar centralizētām funkcijām. Tas noteikti dod mums lielu priekšrocību un ļauj mums strādāt daudz efektīvāk. Protams, kā jebkurā uzņēmumā mums ir zināmas iekšējās un arējās problēmas, bet galvenais ir tas, ka mēs esam spējīgi visas problēmas veiksmīgi risināt.

- Vai darbinieku trūkumu izjūtat?

Reizēm – jā. Bet tā ir apdrošināšanas nozares problēma, jo diemžēl Latvijā nav iespējams iegūt labu izglītību apdrošināšanas nozarē, līdz ar to trūkst šādu speciālistu. Tāpēc mums pašiem jāinvestē mūsu darbinieku apmācībā. Mēs arī to darām, ar katru gadu palielinot investīcijas šajā budžeta pozīcijā. Turklāt kā vienotam Baltijas uzņēmumam mums ir iespēja prātīgi un efektīvi izmantot cilvēkresursus visās trīs valstīs. Arī no mūsu mātes kompānijas Norvēģijā un no kolēģiem Dānijā mēs saņemam atbalstu ikdienas darbā.

- Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu uzņēmumā?

Šim cilvēkam jāprot strādāt starptautiskā komandā, jārunā dažās valodās, jābūt atvērtam, aktīvam un mērķtiecīgam.

- Kādi ir uzņēmuma tuvākie un tālākie mērķi?

Kā jebkurš strauji augoša tirgus dalībnieks, mēs vēlamies augt, un mūsu mērķis ir augt ātrāk par tirgu. Vispirms es runāju par organisko izaugsmi, pakāpeniski palielinot mūsu klientu skaitu. Bet, protams, mēs neizslēdzam iespēju piedalīties arī kompāniju pirkšanas un apvienošanas procesos un nopietni skatīsimies uz visiem piedāvājumiem visās trīs Baltijas valstīs.

Lielu izmanību mēs veltīsim mūsu efektivitātes uzlabošanai. Esam viens no efektīvākajiem apdrošinātājiem Baltijā, bet nepārtraukti meklējam iespējas uzlabot procesus un samazināt izdevumus. Ar šo nolūku šogad mēs paredzam diezgan ievērojamas investīcijas vairākos IT projektos, ar kuru palīdzību mēs uzlabosim savu infrastruktūru un piedāvāsim mūsu partneriem un klientiem efektīvas, modernas un lietotājiem ērtas IT sistēmas.

Biznesa mērķis ir pelnīt, un es varu lepoties ar to, ka mēs vienmēr esam bijuši rentabli un valsts ekonomikā nodokļu un nodarbinātības veidā ik gadu sniedzam ievērojamu pienesumu. Tāpēc mūsu mērķis ir turpināt strādāt ar peļņu.

- Gūstat labumu no tā, ka Latvija pievienojusies eirozonai?

Eiro ieviešana mūsu kompānijai bija diezgan sarežģīts, darbietilpīgs un dārgs process. Esam to veiksmīgi izdarījuši, jau otro reizi, jo pirms diviem gadiem to pašu paveicām Igaunijā. Nākamais solis būs eiro ieviešana Lietuvā, un pēc tam, kad visas trīs valsts būs eirozonā, mēs noteikti jutīsim visu labumu no šīm izmaiņām.

- Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu.

Kā iepriekš minēju, jau gandrīz 20 gadu strādāju Gjensidige Baltic. Sāku kā jurists, vēlāk kļuvu par galveno juristu. 2004.gadā biju iekļauts sabiedrības valdē un atbildēju par apdrošināšanas atlīdzību un juridisko lietu kārtošanu visās trīs Baltijas valstīs. 2012.gada februārī ieņēmu jaunu posteni - kļuvu par kompānijas ģenerāldirektoru (CEO).

- Kā radies Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums?

Gjensidige Baltic akcionāri ir Norvēģijas apdrošinātājs Gjensidige Forsikring, kam Norvēģijā ir 25% liela tirgus daļa. Kompānijas pirmsākumi meklējami 19.gs. 20.gados, lai gan Gjensidige vārds, kas tulkojumā no norvēģu valodas nozīmē «savstarpēji saistīts», tiek lietots kopš 1932.gada. Vēsturiski Norvēģijā akcionāri vienlaikus bija arī klienti, tāpēc arī vienoti un savstarpēji saistīti.

Jāpiebilst, ka lēmums arī Baltijā strādāt ar Gjensidige vārdu, nebija viegls, ņemot vērā nosaukuma sarežģītību Baltijā dzīvojošajiem. Mums bija dažādi varianti, bet mēs esam lepni, ka izdarījām šo izvēli, paveikuši daudz, lai kompānija un tās nosaukums būtu atpazīstams, ar labu reputāciju un spēju nodrošināt klientiem nepieciešamo drošības sajūtu, iegādājoties mūsu produktus, kā to jau vairāk nekā 200 gadus dara mūsu kolēģi Skandināvijā.

- Kādas izmaiņas likumdošanā Jūs vēlētos redzēt?

Manuprāt, likumdošana apdrošināšanas jomā ir diezgan labi attīstīta un atbilst šodienas prasībām. Protams, tā visu laiku attīstās ar galveno mērķi pasargāt apdrošināto intereses, ko mēs ļoti atbalstām. Jebkuram klientam, kurš ir iegādājies polisi, jābūt drošam, ka viņa izvēlētais apdrošinātājs ir finansiāli stabils un būs gatavs izpildīt apsolīto nelaimes gadījumā.

Domāju, ka visu apdrošināšanas sabiedrību vadība piekritīs, ka nepieciešamas izmaiņas iepirkumu regulējumā – gan valsts, gan pašvaldību. Šobrīd nav noteikti vienoti standarti, katrs veic iepirkumus pēc «savas saprašanas» – tiek noteiktas neadekvāti mazas summas, pretī prasot ļoti plašu piedāvājuma klāstu. Reizēm ir īpašas prasības, ko grūti izskaidrot, kādēļ pašvaldība uzstāj, lai KASKO polise ir bez izņēmumiem, piemēram, apdrošinātājs maksās negadījuma atlīdzību pat, ja šoferis nav apstājies pie STOP zīmes vai sēdies pie stūres alkohola reibumā.

- Jūsuprāt, pēdējā laika lielākais veiksminieks un neveiksminieks ir?

Esmu pārliecināts, ka neveiksmīgo cilvēku vispār nav. Vienkārši reizēm, zaudējot dažas reizes pēc kārtas, ļoti bieži arī sīkumos, mēs sākam uzskatīt sevi par neveiksminiekiem. Un aizmirstam par to, ka veiksme iet roku rokā ar darba mīlestību, pacietību, cieņu pret sevi un apkārtējiem, vēlmi vienmēr visur saskatīt labo un vērtīgo.

Par veiksminiekiem varam uzskatīt mūsu olimpiešus, kuri atnesuši Latvijai 4 medaļas. Jā, var teikt, ka veiksme ir viņu uzvaru nopietna daļa. Personīgi pazīstot dažus, es zinu, cik grūts bija viņu ceļš uz Olimpu, cik daudz darba, nervu, līdzekļu ieguldīts, lai sasniegtu šo rezultātu.

- Kāds ir Jūsu mīļākais ēdiens un dzēriens?

Ēd, lai dzīvotu, nevis dzīvo, lai ēstu - tā ir mana pārliecība. Galvenais, lai uzturs būtu veselīgs un sniegtu enerģiju, kas nepieciešama darbā. Man ļoti garšo tējas, īpaši zāļu. Gandrīz nemaz nelietoju alkoholu.

- Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?

No pēdējā laikā izlasītajām grāmatām mani ir iedvesmojis viss, ko ir uzrakstījis Haleds Hoseini (Khaled Hosseini). Neesmu pārliecināts, ka viņa grāmatas ir tulkotas latviešu valodā, bet ir pieejamas angļu un arī krievu valodās. Haleds ir afgānis, kas emigrējis uz ASV, un raksta par Afganistānu un tās tautas neparasto likteni. Viņa grāmatas ir ļoti dziļas, žēlsirdīgas un motivējošas. Tās stāsta par cilvēkiem, kuri, neskatoties uz visām grūtībām, nav zaudējuši savu identitāti un ir kļuvuši par īstiem cilvēkiem.

- Kur un kā vislabāk atpūsties pēc darba un smelties enerģiju?

Katram cilvēkam ir jāatrod tā vieta, kurā viņš jūtas īpaši labi, var labi atpūsties, atgūt spēkus, apkopot domas. Mana vieta ir Mežaparks. Ļoti patīk pavadīt tur laiku, tā patiešām enerģētiski ir ļoti laba vieta, tāpēc to iesaku ikvienam! Pirms kādiem desmit gadiem Mežaparks rīdzinieku vidū nebija tik populārs, bet tagad, arī meža takās var satikt ļoti daudz cilvēku, kuri droši vien arī jūt šīs vietas pozitīvo auru.

- Izstāstiet, lūdzu, savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.

Atgadījums no darba, neteiksim, ka smieklīgs, bet neparasts gan – Atlīdzību nodaļas kolēģi parādīja kāda auto bildes un lika minēt, kas ar to noticis. Pētīju, iespaidīgu bojājumu foto, bet tā arī nesapratu - spēkrats bija cietis kaķa un suņa strīdā. Viss saskrāpēts, sabuktēts, bamperi sagrauzti, izrauts metāls ar gabaliem, sadauzīta lampa un bojāta numura zīme. Ikviens saimnieks, ko šādu ieraugot apjuktu un uzreiz nesaprastu, kas noticis.

- Jūsu novēlējums db.lv lasītājiem.

Ikvienam iesaku pilnveidoties – gan profesionāli, gan garīgi, jo tiecoties pēc harmoniskām attiecībām, pirmkārt, jau pašam ar sevi, apkārtējiem un sev tuvajiem, mēs noteikti ikviens izstarosim labestību, ko varam dot citiem. Noteikti ir vērts produktīvi strādāt, jo darbā mums ir iespēja pilnveidoties, gūt pieredzi, nodzīvot piepildītu un interesantu dzīvi. Vēlu ikvienam baudīt šo skaisto pavasari, piedalīties mūsu valsts sakopšanā, Lielajā Talkā, lai vasarā, kad viss ziedēs, mums pašiem būtu prieks pavadīt brīvo laiku dabā un smelties tās labo enerģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - AAS Gjensidige Baltic jāmaksā 100 000 eiro atlīdzība par bērna un mātes nāvi Čaka ielā

Žanete Hāka, 02.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolēmusi noteikt morālā kaitējuma atlīdzības izmaksu 100 tūkstošu eiro apmērā un tiesāšanās izdevumu segšanu AAS Gjensidige Baltic par negadījumu, kad Rīgā, Aleksandra Čaka ielā, trolejbuss notrieca bērnu un viņa māti.

Traģiskais satiksmes negadījums, notika Rīgā 2014. gadā maija beigās Rīgā, Aleksandra Čaka ielā, trolejbuss, kuru vadīja 1954. gadā dzimusi sieviete, uz gājēju pārejas notrieca 1982. gadā dzimušu sievieti un viņas 2009. gadā dzimušo meitu. Abas cietušās no gūtajiem ievainojumiem mira.

Apdrošināšanas kompānija Gjensidige Baltic, kura ir apdrošinājusi pašvaldības SIA Rīgas satiksme civiltiesisko atbildību ar apdrošināšanas līgumu, kurš tika noslēgts atbilstoši tajā brīdī spēkā esošajiem tiesību aktiem, vīrietim par viņa sievas un bērna nobraukšanu ar trolejbusu izmaksājusi likumā noteikto apdrošināšanas atlīdzību par nemateriālajiem zaudējumiem. Gjensidige sedza arī materiālos zaudējumus – bēru izdevumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas apdrošināšanas nozares nākotne – tikai dažas lielās starptautiskās grupas

Latvijas tirgus ir pārāk mazs tik daudz apdrošinātājiem, tādēļ visdrīzāk jau tuvākajā laikā šeit darbosies tikai aptuveni piecas lielas apdrošināšanas kompānijas – šādu viedokli intervijā Dienas Biznesam pauž AAS Gjensidige Baltic (Gjensidige) ģenerāldirektors Aleksandrs Rjabovs.

Gjensidige nesen iegādājās apdrošināšanas kompāniju PZU Lietuva – kāda ir darījuma summa un kādēļ tika pieņemts šāds lēmums?

Apdrošināšanas sabiedrība iegādājās 99,88% PZU Lietuva akciju par 54 miljoniem eiro, kas ir salīdzinoši liela summa, tomēr Gjensidige, izvērtējot apdrošinātāja portfeli un nākotnes plānus, secināja, ka cena atbilst kompānijas vērtībai. Mums gan ir iespēja cenu koriģēt atbilstoši tam, kā uzņēmums attīstīsies gan pirms, gan pēc darījuma noslēgšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Gjensidige Baltic turpmāk vadīs Māriuss Jundulas

Žanete Hāka, 15.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

PZU Lietuva ģenerāldirektors Māriuss Jundulas (Mariuss Jundulas), sākot no 15. oktobra ir ievēlēts par jauno Gjensidige Baltic vadītāju, informē apdrošināšānas kompānijas pārstāvji.

Gjensdige Baltic valdes priekšsēdētājs Kore Estgords (Kaare Østgaard) uzsver, ka M. Jundulas ir radījis labu iespaidu. Viņam ir plaša pieredze un labi rezultāti PZU Lietuva - gan dzīvības, gan nedzīvības apdrošināšanas nozarēs. Turklāt viņš ir izrādījis sapratni par Gjensidige kultūru, uzņēmējdarbības modeli un ambīcijām Baltijas reģionā, informē Kore Estgords.

Jundulas kunga primārie plāni ir pilnībā integrēt bijušo PZU Lietuva un Gjensidige, definēt efektīvu organizatorisko struktūru un pielietot sinerģiju, kur vien iespējams. Papildus Gjensidige esošajām darbībām Baltijā, tiks arī plānota bijušā PZU Lietuva profila maiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AAS Gjensidige Baltic atklājis pēc Norvēģijas parauga izveidoto personāla apmācības struktūrvienību Gjensidige akadēmija, informē uzņēmuma pārstāvji.

Jaunā akadēmija ir liels solis pretim vēl apmierinātākam klientam un, redzot mērķtiecību, ar kādu personāla apmācības projekts tiek īstenots, ticu – viņiem viss izdosies, norāda kompānijas Personāla attīstības vadītājs Norvēģijā Martens Skjostads (Mårten Skjøstad).

Projekta realizāciju Gjensidige Latvijā sāka pirms diviem gadiem, iepazīstot savas mātes kompānijas Norvēģijā pieredzi personāla vadībā.

«Pakāpeniski to sākām ieviest arī Latvijā un šobrīd esam pirmais Gjensidige grupas uzņēmums Baltijā, kas var lepoties ar savu akadēmiju. Pie paveiktā gan neapstāsimies un ticam, ka klienti no mūsu centieniem tikai iegūs,» stāsta AAS Gjensidige Baltic Personāla apmācību vadītājs Imants Podiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgtermiņā risku apdrošināšanas sabiedrības «Gjensidige» mērķis ir būt Baltijas tirgus līderiem, intervijā aģentūrai LETA sacīja «Gjensidige» ģenerāldirektors Marjus Junduls (Marius Jundulas).

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka kompānijas mērķis ir būt pelnošai, nevis tikai cīnīties par tirgus daļām. «Mums ir skaidrs mērķis - strādāt tā, lai kompānija ir pelnoša, sniedzot pievienoto vērtību kā darbiniekiem, tā klientiem un akcionāriem. Tikai cīnīties par tirgus daļām nav mūsu mērķis - tas nav ilgtspējīgs plāns. Jā, pagaidām pēc iegādes un apvienošanas procesiem mūs vēl neredzat topa pirmajās vietās, bet ilgtermiņā mūsu mērķis ir būt tirgus līderiem,» teica Junduls.

Komentējot prognozes par šā gada rezultātiem, «Gjensidige» ģenerāldirektors pastāstīja, ka arī šā gada mērķis ir gadu noslēgt ar peļņu. «Pēc reorganizācijas un veiktajām pārmaiņām tas ir izaicinājums, bet pagaidām viss norit pēc plāna,» viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies Gjensidige Baltic reorganizācijas process, kura rezultātā sākot ar 1. novembri, Baltijas valstīs Gjensidige darbosies kā ADB Gjensidige ar tās galveno biroju Lietuvā un filiālēm Latvijā un Igaunijā. Nākotnē apdrošinātājs plāno lielāko uzmanību pievērst pelnītspējai un iekļūt lielāko apdrošināšanas kompāniju trijniekā, intervijā par uzņēmuma plāniem stāsta kompānijas vadītājs Marius Jundulas.

(Fragments no intervijas.)

Kādēļ nolemts apvienot darbību vienā uzņēmumā?

Uzņēmums Gjensidige Forsikring ASA un PZU SA 2015. gada 30. septembrī noslēdza 99,88% uzņēmuma PZU Lietuva akciju iegādi. Gjensidige akcionārs Baltijas valstīs saskata potenciālu, taču tirgū notiek izmaiņas, tas konsolidējas, līdz ar to nākotnē šeit paliks tikai lielie tirgus spēlētāji. Lai stiprinātu savas pozīcijas šajā reģionā un palielinātu apjomus, pērn Gjensidige nolēma iegādāties PZU. Pēc darījuma līdz šim laikam kompānijas strādāja kā divi atsevišķi tirgus spēlētāji zem viena zīmola, taču strādāja pie apvienošanās procesa. 1.novembrī noslēdzas reorganizācijas process, kā rezultātā visas kompānijas ir apvienotas vienotā uzņēmumā Baltijā un tam ir viena vadības komanda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dienas tēma: Darbinieku skaita dinamika TOP 100 uzņēmumos

Uldis Andersons, Sanita Igaune, Egons Mudulis, 08.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas 100 lielākie uzņēmumi kopā nodarbina ap 80 tūkst. strādājošo un atspoguļo līdzīgas tendences tautsaimniecībā kopumā – darbinieku skaits kopš krīzes ir pieaudzis, tomēr nav atgūts pirmskrīzes līmenis.

Tā liecina Lursoft un Dienas Biznesa (DB) veidotā TOP 500 dati. 2013. gadā TOP 100 uzņēmumos strādāja 79 544 darbinieki, kas salīdzinājumā ar 2008. gadu, bija par 3,3 tūkstošiem mazāk. 2008. gadā lielākajos uzņēmumos strādāja 82 919 cilvēki. Viszemākais līmenis apskatītajā laika posmā bija 2010. gadā, kad TOP 100 uzņēmumi nodarbināja 73 521 strādājošo. Kopš 2011. gada darbinieku skaits sācis palēnām pieaugt. Dati par 2014. gadu vēl nav pieejami par visiem TOP 100 uzņēmumiem, tāpēc analīze par tiem gaidāma rudenī. Strauju strādājošo skaita pieaugumu uzrāda vien atsevišķi, uz roku pirkstiem skaitāmi uzņēmumi, kas būtībā lielākoties vieni paši arī ietekmē kopējo TOP 100 saraksta statistiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Norvēģu apdrošinātājs Gjensidige Baltijā pērn nopelnījis 6,9 miljonus

Gunta Kursiša, 14.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģu akcionāru Gjensidige Forsikring meitas uzņēmums AAS Gjensidige Baltic pēc auditētiem datiem pagājušo gadu Baltijā noslēdza ar bruto peļņu 6,9 milj. eiro apmērā.

Līdz ar to uzņēmuma peļņa šogad, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir augusi par 8%.

Gjensidige neto nopelnīto prēmiju apjoms Baltijā pagājušajā gadā sasniedzis 65,1 milj. eiro, kas ir par 12,4% vairāk nekā iepriekšējā atskaites periodā. Neto izmaksāto atlīdzību apjoms ir audzis par 16,3% un pērn sasniedza 42,29 milj. eiro, informē uzņēmuma pārstāvji.

Lielākā daļa jeb 63% no nopelnīto prēmiju apjoma ir transportlīdzekļu apdrošināšanas veidos (KASKO un OCTA) nopelnītās prēmijas. Tām seko veselības apdrošināšana ar 12,3% un īpašuma apdrošināšana ar 15 % no kopējā neto nopelnīto prēmiju apjoma. Straujākais pieaugums pērn salīdzinājumā ar 2012. gadu bija transportlīdzekļu, ceļojumu, vispārējā civiltiesiskajā un veselības apdrošināšanā, kā arī kuģu apdrošināšanā, ko var pieskaitīt pie specifiskiem apdrošināšanas veidiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Gjensidige Baltic prēmiju apjoms audzis par 16%

Žanete Hāka, 05.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas kompānijas Gjensidige Forsikring meitas uzņēmuma AAS Gjensidige Baltic bruto parakstīto prēmiju apjoms šā gada deviņos mēnešos sasniedza 34,2 miljonus latu, kas ir par 16% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Atlīdzībās klientiem izmaksāti 23,4 miljoni latu, kas ir par 17,5% vairāk nekā pērn. Skandināvijā Gjensidige grupas kopējais parakstīto prēmiju apjoms šā gada deviņos mēnešos sasniedza 1,28 miljardus latu.

Vislielākais Gjensidige Baltic bruto parakstīto prēmiju pieaugums vērojams ceļojumu apdrošināšanā, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada rādītājiem pieaudzis par 24,6%.

Stabilu pieaugumu parakstīto prēmiju apjomā uzrāda arī veselības apdrošināšana. Pēdējos gados ļoti jūtams ir šī segmenta pakāpenisks pieaugums, kas ir tieši saistīts ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos Latvijā. Uzņēmēji, kā arī valsts iestādes saviem darbiniekiem turpina aktīvi iegādāties veselības apdrošināšanu, tādā veidā veicinot darbinieku lojalitātes programmu, norāda uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rīgas apgabaltiesa prasībā par trolejbusa sabraukto sievieti un bērnu liek Gjensidige maksāt 100 tūkstošu eiro morālo atlīdzību

Žanete Hāka, 22.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Apgabaltiesa Anša Priedes prasībā pret apdrošinātāju Gjensidige lēmusi par morālā kaitējuma atlīdzības noteikšanu 100 tūkstošu eiro apmērā. Apdrošinātājs lems par tālāko rīcību.

«Izvērtējot katru slēdzamo apdrošināšanas līgumu un apdrošināšanas atlīdzības apmēru, vadāmies pēc valstī spēkā esošiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem, kuri apdrošinātājam tāpat kā jebkurai cita personai Latvijā ir saistoši. Apdrošināšanas atlīdzību jautājums satiksmes negadījumos cietušajiem vairākkārt aktualizēts arī Eiropas Savienības Tiesā, kura ir izskaidrojusi, kā būtu jāinterpretē ar to saistītās direktīvas. Taču šobrīd Latvijā apdrošināšanas atlīdzības izmaksa uz līguma pamata tiek sajaukta ar kaitējuma kompensāciju civiltiesībās, kas ir jānodrošina kaitējuma nodarītajam, nevis apdrošinātājam. Apdrošinātājs nav kaitējumu nodarījusī persona un neatbild par deliktu, bet gan uzņemas saistības saskaņā ar līgumu. Šodienas tiesas lēmums par morālā kaitējuma atlīdzības noteikšanu 100 tūkstošu eiro apmērā apliecina, ka mūsu valstī tiesību normu piemērošanas jautājumos saistībā ar apdrošināšanu ir daudz problēmu. Tādēļ ir skaidrs, ka šajā jomā nepieciešami uzlabojumi,» skaidro ADB Gjensidige Latvijas filiāles vadītāja Ināra Meija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Gjensidige apvienos Baltijas uzņēmumus

Žanete Hāka, 07.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas grupa Ziemeļvalstīs un Baltijā Gjensidige nolēmusi apvienot savus uzņēmumus Baltijas valstīs un plāno pabeigt šo procesu līdz rudenim.

Pēc juridiskās apvienošanas pabeigšanas Gjensidige grupa Baltijā darbosies kā apdrošināšanas akciju sabiedrība Gjensidige un tās filiāles Latvijā un Igaunijā. Galvenais birojs darbībai Baltijas valstīs atradīsies Viļņā. Atbildīgā persona par darbību Baltijā būs Māriuss Jundulas, kas ieņem šo amatu jau no viņa iecelšanas brīža pagājušajā oktobrī.

«Apvienojot mūsu uzņēmumus Baltijā, mēs veidojam efektīvu apvienotu organizāciju. Tas veicinās Gjensidige esošās darbības attīstību Baltijas tirgū un radīs stabilu pamatu rentablai izaugsmei šajā reģionā. Mūsu mērķis ir kļūt par šī tirgus līderiem, darbojoties elastīgi, ātri un efektīvi,» stāsta Māriuss Jundulas, ADB Gjensidige ģenerāldirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien ar ministru ceļavārdiem un veiksmes novēlējumiem amatā apstiprināja jauno Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ilzi Cīruli.

Cīrule VID ģenerāldirektores amatā stāsies 14.novembrī.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) ministrus informēja, ka viens no būtiskākajiem Cīrules veicamajiem darbiem būs jaunas VID darbības stratēģijas izstrāde. Tāpat jaunajai VID vadītājai būs jāturpina sāktās VID reformas, tostarp Finanšu un Muitas policiju apvienošana, kā arī iekšējās drošības stiprināšana.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) aicināja jauno VID vadītāju sadarboties ar tieslietu jomas iestādēm, piemēram, Uzņēmumu reģistru, Zvērinātu advokātu padomi un Maksātnespējas administrāciju. "No šīs sadarbības būs atkarīgas turpmākās reformas," piebilda tieslietu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Būtisks valsts un pašvaldību pasūtījuma sarukums būvniecības nozarē ievērojamai daļai būvnieku šajā gadā liek savilkt jostas un kļūt radošiem jaunu pasūtījumu meklēšanā ārpus Latvijas robežām. Tomēr vairums būvnieku šogad strādā ar mazāku peļņas procentu vai vispār bez tā,» vērojot datus par apdrošināšanas tendencēm būvniecības nozarē atzīst AAS Gjensidige Baltic produktu, cenu un risku parakstīšanas daļas galvenais risku parakstītājs Baltijā Kārlis Uzuliņš.

Pēc būtiska darījumu skaita sarukuma 2014. gadā, kad kopējais līgumu skaits būvniecības jomā AAS Gjensidige Baltic saruka līdz 298 līgumiem, kas ir par simtu mazāk nekā 2013. gadā, šogad apdrošinātājs uz kopējo tirgus situāciju raugās cerīgi, kaut arī ir jūtams, ka būvniekiem pietrūkst valsts un pašvaldību pasūtījumu būvniecības segmentā.

«Tā dēļ būvnieku vidū saasinājusies konkurence, tiek samazināts arī peļņas procents. Taču ir arī būvnieki, kas laužas ārā no Latvijas tirgus, sekmīgi startējot konkursos par projektiem Lietuvā un Igaunijā,» tendences būvniecības nozarē raksturo Gjensidige eksperts.

Pašreiz vēl turpinās datu apkopošana un precīzu informāciju par apdrošināšanas portfeli būvniecības jomā nav pieejami. Taču sākotnējie aprēķini liecina, ka 2015. gadā kopējais būvniecībā parakstīto prēmiju apjomus AAS Gjensidige Baltic būs palielinājies par 5 %, sasniedzot 197 100 eiro apmēru. Pozitīvas tendences ir vērojamas arī šā gada pirmajos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Spēcīgās lietavas liek izstrādāt jaunus apdrošināšanas polises noteikumus

Žanete Hāka, 30.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažu dienu laikā AAS Gjensidige Baltic izskatījusi un pieņēmusi lēmumu trešdaļā atlīdzības pieteikumu par negaisa radītajiem postījumiem. Kopējais pieteikto atlīdzību apmērs ir 27000 eiro, informē apdrošinātājs.

AAS Gjensidige Baltic Īpašumu atlīdzību nodaļas vadītājs Aleksejs Kozirs informē, ka kopumā saņemti 36 apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi par dabas stihiju nodarītajiem postījumiem.

Vairums apdrošināšanas pieteikumu saņemts no klientiem Rīgā un Rīgas rajonā. Kopumā gan vēja radītie postījumi nav bijuši lieli un finansiāli apjomīgi.

Lielākoties negaisā bojāti žogi, sētas, nojumes un ēku jumti. Informācija par būtiskiem postījumiem vai apjomīgiem zaudējumiem, ko negaiss būtu radījis nav saņemti, informē A.Kozirs.

Viņš gan atzīst, ka saņemto pieteikumu specifika mudina Gjensidige arī izstrādāt jaunus apdrošināšanas polises noteikumus, jo ne visi postījumi, ko klienti piesaka, ir paredzēti esošajā risku sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katerina Pavlidi, kura pēdējos gadus vadīja apdrošināšanas sabiedrības AAS Gjensidige Baltic Lietuvas filiāli, kļuvusi par apdrošināšanas brokeru sabiedrības BALTO LINK valdes priekšsēdētāju un pildīs arī biznesa attīstības direktores amata pienākumus Baltijas valstīs, informē uzņēmums.

K. Pavlidi karjera apdrošināšanas tirgū sākās 2006. gadā, kad viņa kļuva par Nordicia Draudimas vadītāju. Kad šo uzņēmumu iegādājās apdrošināšanas sabiedrība Gjensidige, jaunie īpašnieki Katerinai Pavlidi uzticēja Gjensidige Baltic Lietuvas filiāles ģenerāldirektores amatu.

Kad 2015. gadā rudenī Gjensidige iegādājās apdrošināšanas sabiedrību PZU Lietuva un sākās uzņēmumu reorganizācija, Katerina Pavlidi pieņēma piedāvājumu pievienoties apdrošināšanas brokera BALTO LINK kolektīvam.

«Iespējams, šādas karjeras izmaiņas kaut kādā ziņā varētu saukt par pāriešanu barikāžu otrā pusē. Lai gan apdrošināšanas sabiedrības un apdrošināšanas brokeru pārdodamie produkti ir vienādi, tomēr darbības raksturs ievērojami atšķiras. Turklāt man radusies iespēja tuvāk iepazīties ar Latvijas apdrošināšanas tirgu, iesaistīties pārvaldes procesos visās Baltijas valstīs. Tas man ir liels izaicinājums,» saka K. Pavlidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Apdrošinātājs: Aptuveni 15% saskaņoto paziņojumu tiek aizpildīti nepareizi

Žanete Hāka, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rudenī, ātrāk iestājoties tumšajam laikam, palielinās risks iekļūt ceļu satiksmes negadījumā. Gjensidige Latvija brīdina, ka praksē regulāri sastopamas situācijas, kad iesaistītām pusēm ir grūtības vienoties par negadījuma apstākļiem.

Apdrošināšanas sabiedrības Gjensidige Latvija Transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs Dāvids Lēvalds vērš uzmanību situācijām, kad negadījumā cietusī puse saskaras ar agresīvām darbībām no vainīgā vadītāja puses.

«Saskaņotā paziņojuma aizpildīšana negadījuma vietā bieži notiek visai nepatīkamos apstākļos. Cilvēki mēdz būt stresā un emocionāli ievainojami. Papildu emocionālo slodzi uzliek arī tas, ka viņu transportlīdzekļi rada neērtības citiem vadītājiem vai sadursmes dēļ radies sastrēgums. Situāciju ietekmē arī citi aspekti – traucēt var pat, piemēram, lietus vai diennakts tumšais laiks. Šos apstākļus reizēm izmanto avārijas izraisītājs un piespiež uzņemties atbildību nevainīgam transportlīdzekļa vadītājam,» saka Gjensidige Latvija Transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs Dāvids Lēvalds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

FOTO: Gjensidige Latvija pārceļas uz jaunu biroju un plāno audzēt apjomus

Žanete Hāka, 03.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas kompānija "Gjensidige Latvija" pērn audzējusi parakstīto prēmiju apjomu, un šajā gadā plāno tālāku izaugsmi, kompānijas jauno telpu prezentācijas pasākumā pastāstīja "Gjensidige Latvija" vadītāja Ināra Meija.

Pērn parakstīto prēmiju apjomi pieauguši par 4,1%, un tas palīdzējis kompānijai iegūt 11% nedzīvības apdrošināšanas tirgus daļu, ierindojoties trešajā vietā. Lielāko daļu no kompānijas parakstīto prēmiju apjoma jeb 39% veido OCTA, 22% - KASKO, 18% - veselības apdrošināšana, 13% - īpašuma apdrošināšana, bet 8% - pārējie apdrošināšanas veidi. Kopējais parakstīto prēmiju apjoms sasniedzis 41,7 miljonus eiro.

56% uzņēmuma klientu ir juridiskās personas, bet 44% - privātpersonas.

Runājot par nākotni, I. Meija uzsvēra, ka plāno audzēt izaugsmi, aizvien lielāku akcentu liekot uz īpašumu apdrošināšanu un pakalpojumiem juridiskajām personām.

Ņemot vērā izaugsmi un nepieciešamās pārmaiņas, uzņēmuma centrālais birojs šonedēļ pārcēlies uz jaunām telpām “Jaunajā Teikā”. Jaunajā birojā strādās 128 darbinieku, kuriem būs pieejamas dažādas telpas nepieciešamo darba uzdevumu izpildei - atvērtā tipa birojs ikdienas darbam, kas būs jaunums uzņēmuma darbiniekiem, taču iepriekš veiktā aptauja liecina, ka darbinieki pozitīvi uztver pārmaiņas, stāsta ADB "Gjensidige" ģenerāldirektors Marius Jundulas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Cīrule: Mana priekšrocība bija vēlme pārveidot VID par organizāciju, kas vērsta uz klientiem

LETA, 01.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Domāju, ka mana priekšrocība konkursā uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu bija orientēšanās uz izmaiņām pašā VID organizācijā, lai, izmantojot pašreizējos VID resursus un piesaistot jaunus, pārveidotu VID par organizāciju, kas orientēta uz klientiem, sacīja VID ģenerāldirektora amata kandidāte Ilze Cīrule.

«VID ir jākļūst par organizāciju, kas spēj nodrošināt izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tādēļ jāapzina VID resursi, to efektivitāte un jāizlemj, kādas papildu kompetences nepieciešamas VID. Iespējams, nepieciešams augstāka līmeņa analītiskais darbs,» sacīja Cīrule.

Taujāta, vai nepieciešams turpināt plānoto Finanšu policijas un Muitas policijas apvienošanu, Cīrule norādīja, ka patlaban uz šo jautājumu nevar atbildēt. «Būs nepieciešamas sarunas ar VID darbiniekiem, speciālistiem, lai saprastu, kā šo jautājumu efektīvāk risināt,» sacīja Cīrule.

Arī iepriekš Cīrule bija norādījusi, ka VID šobrīd ir problēmas ar efektivitāti, tādēļ vispirms ir nepieciešams audits, lai saprastu, kā ar pašreizējiem resursiem panākt maksimālu rezultātu. VID, iespējams, ir jāsamazina darbinieku skaits un jāizvērtē, vai kādas funkcijas nedublējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad Latvijā norisinājās Eiropas čempionāta basketbola spēles, nozagtas 90 bumbas, kas bija izvietotas LV zīmē – Kaļķu ielā, netālu no Brīvības pieminekļa un galvenās publiskās spēļu skatīšanās zonas, informē AAS Gjensidige Baltic.

Reklāmas instalācija LV tika veidota ar mērķi, lai popularizētu valsti, kurā norisinās šīs spēles. To kā foto objektu bija iecienījuši gan vietējie iedzīvotāji, gan Rīgas tūristi.

AAS Gjensidige Baltic, kas bija šo bumbu apdrošinātājs, atlīdzības pieteikumu par šo gadījumu saņēma 5.septembra rītā. Šo lietu šobrīd izmeklē arī Valsts policija.

Aleksejs Kozirs, AAS Gjensidige Baltic Vispārējo atlīdzību nodaļas vadītājs: «Šobrīd apdrošinātājam nav precīzas informācijas, kā tika izpostīts reklāmas objekts, cik bumbas katrs cilvēks paņēma, bet, iespējams, kāda no videokamerām to ir fiksējusi. Redzam, ka metāla ietvars ir saliekts, atvieglojot bumbu paņemšanu. Šis ir nestandarta gadījums – zagļi ir tikuši pie īpašām Molten zīmola bumbām, bet organizatori priecājas, ka ir nodrošinājušies pret zaudējumiem, bumbas apdrošinot.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - VID ģenerāldirektora amatam komisija par piemērotāko atzinusi Ilzi Cīruli

LETA, 01.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursa komisija par piemērotāko Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora pretendentu atzinusi apdrošināšanas kompānijās pieredzi guvušo Ilzi Cīruli, šodien žurnālistiem pavēstīja Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.

Lēmums pieņemts pēc konkursa trešās kārtas, kurā pretendentu vadības kompetences vērtēja personālatlases kompānijas Eiropersonāls speciālisti.

Tālāk šis pretendents tiek virzīts sarunai ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS).

Krieviņš skaidroja, ka Cīrule tika izvēlēta kā labākā kandidāte uz VID ģenerāldirektora amatu, ņemot vērā viņas sniegtās atbildes konkursa gaitā, viņas stratēģisko redzējumu par VID turpmāko darbību, komandas vadību, pārmaiņu vadību un rezultātu sasniegšanu.

Cīrule visus šos pārbaudījumus veica ļoti labi, tāpēc komisija nolēma virzīt viņu, piebilda Valsts kancelejas direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam virza apdrošināšanas kompānijās pieredzi guvušo Ilzi Cīruli.

To šodien pēc tikšanās ar Cīruli žurnālistiem pavēstīja ministre. Tikšanās laikā finanšu ministre izklāstījusi Cīrulei savu redzējumu par VID galvenajiem uzdevumiem, proti, nodrošināt straujākus nodokļu ieņēmumus, cīnīties ar ēnu ekonomiku un nodrošināt klientu apmierinātību. «VID jāpanāk, ka nodokļu administrēšana kļūst ātra, ērta, efektīva un klientiem draudzīga. Savukārt noziedzības apkarošanai ir jābūt efektīvai, bez tolerances pret blēžiem. VID jāparāda, ka protam blēžus apkarot,» uzsvēra Reizniece-Ozola.

Pēc ministres teiktā, Cīrulei vēl daudz kas ir jāapgūst, piemēram, VID darba specifika, bet ministre ir pārliecināta, ka Cīrule ar VID darbinieku atbalstu to varēs izdarīt. Tāpat Cīrulei jaunajā amatā noderēs iepriekšējā darba pieredze, vadot lielu kompāniju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Koalīcija vienojusies atbalstīt Cīrules apstiprināšanu VID vadītāja amatā

LETA, 07.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdošā koalīcija ir vienojusies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam atbalstīt Ilzes Cīrules kandidatūru, - par to šodien pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistus informēja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), Vienotības priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns un nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Koalīcijas partijas šodien arī atsevišķi tikās ar Cīruli.

Par kandidātes apstiprināšanu šajā amatā 8.novembrī spriedīs valdība.

Kā ziņots, finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) izveidotā VID ģenerāldirektora amata pretendentu vērtēšanas komisija pieņēma lēmumu ieteikt finanšu ministrei pretendenti Cīruli virzīt iecelšanai VID ģenerāldirektora amatā.

Finanšu ministrija uzskata, ka Cīrule ir pretendente, kas vislabāk atbilst VID ģenerāldirektora amata aprakstā izvirzītajām prasībām, ieguvusi visaugstāko vērtējumu pretendentu vērtēšanas mutiskajā daļā un vadības kompetenču novērtēšanā.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Cīrule ir beigusi Rīgas Politehnisko institūta (tagad Rīgas Tehniskā universitāte) Arhitektūras fakultāti, bet 2003.gadā ieguvusi Rīgas Biznesa institūta maģistra diplomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Flora par ugunsgrēka postījumiem saņems 225 tūkstošu latu apdrošināšanas atlīdzību

Žanete Hāka, 11.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka logu ražotne SIA Flora no AAS Gjensidige Baltic saņems 225 tūkstošu latu lielu apdrošināšanas atlīdzību par 30. septembra naktī notikušā ugunsgrēka nodarītajiem postījumiem, informē apdrošinātājs.

Ugunsgrēka laikā tika iznīcināta visa gatavā produkcija, nodegusi ražošanas ēka, kā arī bojātas iekārtas. Ēku atjaunot neizdosies – tā būs jāceļ no jauna, jo ēkas metāla karkass ir nopostīts pilnībā.

Par ugunsgrēka faktu tika ierosināta arī krimināllieta, taču, lai nebūtu jāgaida policijas atzinums, kas varētu būtiski paildzināt izvērtēšanas procesu, Gjensidige Baltic pasūtīja neatkarīgu ekspertīzi. Eksperti konstatēja, ka ugungrēka iemesls bija īssavienojuma rezultātā radies pārspriegums, kā dēļ izcēlies ugungrēks.

AAS Gjensidige Baltic Vispārējo atlīdzību nodaļas vadītājs Aleksejs Kozirs skaidro, ka kompānija darījusi visu iespējamo, lai izskatītu lietu un pieņemtu lēmumu pēc iespējas ātrāk, jo klients pēc iespējas ātrāk vēlas novērst visas ugunsgrēka radītās sekas un pilnvērtīgi atsākt ražošanu, kas šobrīd nav iespējams, jo ražošanas ēka jau ir daļēji demontēta, tā kā pilnībā bojāto ēkas metāla konstrukciju atjaunot nebija iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošinātājs Gjensidige izmaksājis 850 tūkstošus dolāru lielu apdrošināšanas atlīdzību par bojā gājušu kuģi.

Gjensidige Baltic jau izmaksājusi kuģa īpašniekiem pienākošos apdrošināšanas atlīdzību, kā arī sedza izdevumus kompānijai, kas veiks kuģa izņemšanu no ūdens un tā utilizēšanu par 120 tūkstošiem eiro.

Izmaksātās atlīdzības apmērs varētu pieaugt, ņemot vērā, ka gājis bojā samērā dārgs kuģis, kas cietis smagā negadījumā. Kuģis iekļuva negadījumā šogad, 14. janvārī, pie Spānijas krastiem. «Laika apstākļu dēļ glābējiem un ekspertiem nebija iespējams tikt uz kuģa veselu nedēļu pēc negadījuma. Sākumā domājām, ka varēsim glābt kuģi, taču apskatot visus bojājumus, kļuva skaidrs, ka to nav iespējams izdarīt un ka tas būs jāsagriež un jāutilizē,» pauda Aleksejs Kozirs, AAS Gjensidige Baltic Vispārējo atlīdzību nodaļas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Cīrule: Reversais PVN ir labākais līdzeklis cīņā ar PVN «karuseļa» shēmām

LETA, 21.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labākais līdzeklis, ar kura palīdzību cīnīties ar plaši izplatītajām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) «karuseļa» shēmām, ir reversā PVN ieviešana, uzskata VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

«Pirmais līdzeklis, kas ir jāievieš maksimāli iespējamajā apjomā, ir reversais PVN visās nozarēs, kur to neierobežo Eiropas direktīvas. Prieks, ka reversais PVN jau ir apstiprināts dārgmetāliem un beidzot mēs vairs nebūsim dārgmetālu eksportētājvalsts. Tāpat tas ir ieviests kokrūpniecībā, būvniecībā, graudkopībā,» sacīja Cīrule.

VID ģenerāldirektore uzskata, ka jāmeklē vēl citas nozares, kur var ieviest reverso PVN, kā arī jāuzmana, vai šajās nozarēs ar PVN shēmām strādājoši uzņēmumi nemeklē iespējas, kā apiet likumu.

«Tāpat PVN shēmu apkarošanā ir jārunā par muitas darba stiprināšanu, un to var izdarīt tikai tad, ja ir pietiekami attīstīti palīglīdzekļi. Ir izskanējusi informācija par kravu skeneriem, kuri atrodas tajos kontrolpunktos, kuros kravas automašīnas nešķērso, un nav tajos punktos, kuros ir liela kravas auto plūsma. Atbilstošam tehniskajam aprīkojumam jābūt visos muitas punktos, lai varētu kontrolēt kravas,» skaidroja Cīrule.

Komentāri

Pievienot komentāru