Jaunākais izdevums

Uzņēmuma vadītājam ir jāspēj uzticēties saviem darbiniekiem un paļauties uz tiem, jo viens cilvēks nekad nevar izdarīt visu, domā SIA Intrum ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.

Tas ir labi, ja vadītājs izprot biznesu, taču tas nenozīmē, ka viņam viss jādara pašam, uzskata I. Valeika, kura uzņēmuma galvu salīdzina ar orķestra diriģentu. Ja viņš mēģinās vienlaikus spēlēt gan vijoli, gan bungas un kādā brīdī vēl metīsies pie arfas, nekas labs tur nesanāks. Tāpat ir arī uzņēmumā – katram jādara savs darbs, bet vadītājam jāpārredz spēles laukums un vienmēr fokusā jāpatur mērķis, spriež I. Valeika.

No zvanu centra līdz vadītājai

“Bērnībā es ļoti daudz sportoju, tāpēc arī mans pirmais darbs bija saistīts ar basketbolu,” stāsta I. Valeika. “Pusaudžu gados naudu pelnīju, tiesājot un pildot dažādus basketbola spēlēšanas protokolus, taču mana pirmā korporatīvā darba pieredze bija saistīta tieši ar Intrum. Šajā uzņēmumā nokļuvu pirms 17 gadiem un paralēli studijām Rīgas Tehniskās universitātes Valodu institūtā strādāju Intrum zvanu centrā. Toreiz gan uzņēmumam vēl bija cits nosaukums – Contant, vēlāk tas kļuva par Lindorff un tikai pēc tam par Intrum. Es pati esmu no Gulbenes, tāpēc, pārceļoties uz Rīgu, bija skaidrs, ka man nepieciešams meklēt kādu pusslodzes darbu. Tā kā es labi pārzināju vairākas valodas, nonācu zvanu centrā. Tolaik tas vēl bija ļoti mazs uzņēmums, ja nemaldos, tajā nebija pat desmit darbinieku, tāpēc varētu teikt, ka es pati esmu attīstījusies un augusi tam līdzi. Šo gadu laikā uzņēmums vairākas reizes ir mainījis nosaukumu, bet lielākās pārmaiņas notika 2017. gadā, kad Lindorff apvienojās ar Intrum Justitia visā Eiropā. Man tika uzticēts vadīt apvienošanās procesu un kļūt par apvienotā uzņēmuma ģenerāldirektori Baltijā,” stāsta I. Valeika.

Pēc savas pirmās izglītības Intrum ģenerāldirektore ir tehniskais tulks. “Vidusskolā man padevās praktiski visi priekšmeti, arī matemātika, ķīmija, politika un valodas. Domāju, ka ar valodu apguvi nekad nevar nošaut greizi, tāpēc pieņēmu lēmumu doties šajā virzienā. Lai gan šī izglītība nav saistīta ar ekonomiku un biznesu, kas ir mana darba pamatā šobrīd, jāteic, ka tā tik un tā man ir palīdzējusi, jo tiešām – valodas noder vienmēr,” pauž I. Valeika, piebilstot, ka tā gan nav viņas vienīgā izglītība, jo 2012. gadā viņa uzsāka maģistrantūras studijas Rīgas Ekonomikas augstskolā (REA). “Tolaik ieņēmu pārdošanas direktores amatu. Iegūstot arvien jaunas atbildības un pienākumus, sapratu, ka praksei ir liela nozīme, taču tikpat liela loma ir arī zināšanām, tāpēc pieņēmu lēmumu iestāties REA. Manuprāt, tā bija lieliska vieta, kur būt, mācīties, izaicināt un attīstīt sevi,” spriež I. Valeika.

Visu rakstu lasiet 7.decembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Intrum struktūrvienības Baltijā iegādājusies Aktiva Finance Group

Db.lv, 03.07.2023

“Intrum” izpilddirektore Baltijā Ilva Valeika vērtē, ka “Intrum” darbība Baltijā ir bijusi veiksmīga un ienesīga, un tā vienmēr ir bijusi vērsta uz klientiem un darbiniekiem.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Intrum” izejot no Baltijas tirgus, tā apkalpošanas platformas un investīciju portfeļus Baltijas valstīs iegādājies “Aktiva Finance Group”, kas ir vadošais spēlētājs Baltijas parādu piedziņas un pirkšanas tirgū.

Paredzams, ka darījums, kas ietver 100 % “Intrum Estonia AS”, “Intrum Latvia SIA” un “Intrum Lithuania UAB” kapitāla daļu, tiks pabeigts trešajā ceturksnī attiecībā uz Igaunijas un Latvijas uzņēmumiem un ceturtajā ceturksnī attiecībā uz Lietuvas uzņēmumiem.

Kā stāsta “Aktiva Finance Group” valdes priekšsēdētājs Ilars Māpalu (Ülar Maapalu), uzņēmums šobrīd turpina īstenot savas stratēģiskās prioritātes, veidojot reģionālo finanšu infrastruktūras grupu.

““Intrum” biznesa iegāde Baltijā atbilst mūsu stratēģijai – izveidot veiksmīgu Baltijas finanšu infrastruktūras grupu. Mēs uzskatām šo par nākotnes vīzijas būtisku pagrieziena punktu. Esmu pārliecināts, ka “Intrum” klienti arī turpmāk gūs augsta līmeņa servisu un novērtēs augstvērtīgu pakalpojumu klāstu, ko šodien piedāvā “Aktiva Finance Group,” tā I. Māpalu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kavēto maksājumu atgūšana uzņēmumiem izmaksā ap 500 miljoniem eiro gadā

Db.lv, 15.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kavēto maksājumu atgūšana Latvijas uzņēmumiem kopumā izmaksā vismaz 500 miljonu eiro gadā, katram uzņēmumam vidēji patērējot 65 darba dienas, lai "dzītos" pakaļ rēķinu kavētājiem.*

Paredzams, ka turpmāko 12 mēnešu laikā maksājumu kavējumi uzņēmējiem sagādās vēl lielākas galvassāpes, jo 66 % Latvijas uzņēmēju izteikuši bažas par savu klientu spēju laikus samaksāt rēķinus finansiālo grūtību dēļ, liecina Eiropas kredītu pārvaldības uzņēmuma “Intrum” jaunākā Eiropas maksājumu ziņojuma 2023 dati.

Citur Eiropā uzņēmēju bažas ir salīdzinoši mazākas – par debitoru spēju laicīgi apmaksāt rēķinus nākamo 12 mēnešu laikā satraukti ir vidēji 54 % Eiropas uzņēmumu.

“Šie ir milzīgi zaudējumi tautsaimniecībai, kas samazina Latvijas uzņēmumu produktivitāti, efektivitāti un kavē gan konkrētu uzņēmumu, gan valsts ekonomisko attīstību. Redzot maksājumu kavējumu un apmaksas termiņu pagarināšanas tendenci, nav pārsteigums, ka šogad lielākā daļa uzņēmēju jeb 75 % plāno vairāk koncentrēties uz likviditātes un naudas plūsmas stabilizēšanu, nevis attīstību,” skaidro Ilva Valeika, “Intrum” ģenerāldirektore Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākums Latvijas uzņēmumu vadītāju un darbinieku tuvākajā laikā vēlētos apgūt vai uzlabot mākslīgā intelekta rīku izmantošanas prasmes, lai tādējādi paaugstinātu darba efektivitāti un stiprinātu kompānijas konkurētspēju.

Tas noskaidrots biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets».

Pētījumā «Vadītāja digitālais portrets 2023» iegūtie rezultāti nepārprotami apliecina, ka uzņēmējdarbības vidē strauji ienākušie mākslīgā intelekta (MI) risinājumi izpelnās aizvien nozīmīgāku lomu arī Latvijas uzņēmumos. To lietošanu vēlas apgūt 61% no 644 aptaujātajiem. Intereses pieaugumu var skaidrot gan ar ap MI rīkiem sacelto ažiotāžu, gan tīri pragmatisku vēlmi gūt priekšrocības konkurences cīņā. No citām prasmēm jāizceļ failu koplietošanas sistēmu un uzņēmuma vadības sistēmu izmantošana, kuras gribētu papildināt 34% respondentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Darbinieki visbiežāk mācās biroja programmas, vadītāji apgūst dokumentu vadību

Db.lv, 26.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu intensīvā digitalizācija kopumā ir uzlabojusi Latvijas uzņēmumu produktivitāti, tomēr digitālo prasmju ziņā darbiniekiem un vadītājiem vēl joprojām ir liels izaugsmes potenciāls.

Par to liecina gan Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI), kur Latvija ieņem 17. vietu un cilvēkkapitāla rādītājā ir zem Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa, gan ikgadējais pētījums "Vadītāja digitālais portrets".

Biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktajā pētījumā "Vadītāja digitālais portrets 2023" noskaidrots, ka uzņēmumi diezgan atturīgi izturas pret darbinieku digitālo prasmju paaugstināšanu. Pēdējos divos gados uzņēmuma organizētos kursos zināšanas apguvusi neliela daļa strādājošo. Pieprasītākās bijušas biroja programmu apmācības, kurās piedalījušies 13,5% respondentu. Dokumentus vadības un lietvedības sistēmu lietošanu mācījušies 13,2% aptaujāto darbinieku, bet dokumentu koplietošanas sistēmu - 12,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikāņu mākslinieka Endija Vorhola veidotais Merilinas Monro portrets izsolē Ņujorkā pirmdien pārdots par 195 miljoniem dolāru (184,7 miljoniem eiro).

1964.gadā tapušais portrets "Shot Sage Blue Marilyn" kļuvis par dārgāko 20.gadsimta mākslas darbu, kāds pārdots izsolē. Tas balstīts uz aktrises foto portretu un darināts zīdspiedes tehnikā.

Monro portrets, kas ir viens no pazīstamākajiem Vorhola darbiem, pārdots izsoļu namā "Christie's".

Par vēl lielāku summu izsolē pārdota tikai Leonardo da Vinči glezna "Salvator Mundi" ("Pasaules glābējs"), kas 2017.gadā tika izsolīta par 450,3 miljoniem dolāru.

"Shot Sage Blue Marilyn" jaunais īpašnieks nav zināms. Portretu pārdeva Tomasa un Dorisas Ammannu fonds Cīrihē, kas parasti ienākumus no izsolēm ziedo labdarībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ierobežojumu atcelšana var būt sākums iedzīvotāju parādu apmēra pieaugumam

LETA, 20.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijā noteikto ierobežojumu atcelšana var būt sākums iedzīvotāju parādu apmēra pieaugumam, intervijā atzina kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.

Viņa sacīja, ka līdz ar Covid-19 pandēmiju un tās mazināšanai ieviestajiem ierobežojumiem Latvijā būtiski ir uzlabojusies iedzīvotāju maksājumu disciplīna un attieksme pret parādsaistību kārtošanu.

"Aina šobrīd tiešām ir optimistiskāka. Tas, ko mēs redzam, strādājot ar kavētiem rēķiniem, ka pandēmijas ierobežojumu laikā, kad nebija iespējas ne ceļot, ne iet uz iepirkšanās centriem, ne kafejnīcām, cilvēki ir tiešām spējuši acīmredzami iekrāt un ietaupīt līdzekļus. Pandēmijas laikā mēs redzējām, ka parādsaistības tiešām tiek ļoti regulāri dzēstas un arī pašiem uzņēmumiem ir mazāk parādnieku, regulārā rēķinu apmaksa notiek daudz ātrāk," stāstīja Valeika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielo uzņēmumu kavēšanās ar rēķinu apmaksu rada finansiālas grūtības maziem uzņēmumiem

Db.lv, 17.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz trīs ceturtdaļas (69%) Eiropas uzņēmēju uzskata, ka lieliem uzņēmumiem ir pienākums laikus veikt maksājumus mazākiem tirgus dalībniekiem, liecina Eiropas vadošā kredītu pārvaldības uzņēmuma “Intrum” veiktais ikgadējais “Eiropas maksājumu ziņojums”.

Tajā paša laikā vairāk nekā puse (54%) atzīst, ka lielās kompānijas ir lūgušas pagarināt maksājumu termiņus, kas mazākiem uzņēmumiem ir sagādājis finansiālas grūtības.

Arī Latvijā 67% savlaicīgu maksājumu veikšanu mazākiem uzņēmumiem uzskata par lielo kompāniju pienākumu, tomēr gandrīz tikpat liels skaits (68%) atzīst, ka reti kā uzņēmēji aizdomājas par novēlotu maksājumu negatīvo ietekmi uz mazākiem tirgus dalībniekiem. Pagarināti maksājuma termiņi rada grūtības četriem no pieciem (81%) Latvijas uzņēmumiem, kas, salīdzinot ar 2020. gadu ir pieaugums par 13%.

Saskaņā ar “Intrum” aptauju 29% Eiropas un arī Latvijas aptaujāto uzņēmēju norāda, ka maksā piegādātājiem vēlāk, nekā viņi jebkad būtu akceptējuši no saviem klientiem. Lietuvā šādu atbildi snieguši 38%, bet Igaunijā 34% respondentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vasaras finanšu izaicinājumi maziem un vidējiem uzņēmumiem. Kā palīdzēt?

Kaspars Barons, faktoringa kompānijas “Factris Latvia” biznesa attīstības vadītājs, 26.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēķinu maksājumu kavēšana biznesa sektorā kļuvusi par tik būtisku problēmu, ka nopietni ietekmē uzņēmumu ekonomisko attīstību un reizēm pat dzīvotspēju.

Pēc “Factris Latvia” novērojumiem, maksājumu kavējumu problēma īpaši saasinās tieši vasaras laikā, kas daudziem uzņēmumiem biznesā ir karstākais gada laiks.

Tās ir nozares, kas pieredz strauju, uz sezonalitāti balstītu apgrozījuma pieaugumu. Viena no tādām ir lauksaimniecība, īpaši ogu, augļu un dārzeņu tirdzniecība, kur sākas straujš ražas ievākšanas process, taču mazumtirgotāji nereti atliek rēķinu apmaksu uz vēlāku laiku. Arī būvniecībā vasarā nepieciešams algot vairāk darbinieku.

Kopumā rēķinu apmaksas kavēšanos vasarā veicina arī atvaļinājumu laiks, kad daudzi par finansēm atbildīgie darbinieki dodas brīvdienās. Maziem un vidējiem uzņēmumiem vasarā nereti galvassāpes rada arī lielveikalu ilgie apmaksas termiņi – produkcija tiek nodota veikaliem, bet samaksa par preci tiek saņemta vien pēc 60-90 dienām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

5 tendences uzņēmumu darbībā 2024. gadā

Viesturs Slaidiņš, Jumis Pro vadītājs, 08.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauns gads mūsu dzīvē ierasti ienāk ar jaunām cerībām, sapņiem un arī ar tikai tam raksturīgām tendencēm. Šis gads nebūs izņēmums, un jau tagad izkristalizējas svarīgākie attīstības virzieni Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Aplūkosim piecus nozīmīgākos.

Rēķini kļūst elektroniski

Ministru kabinets (MK) 2021. gada 12. oktobrī izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu. Ziņojumā paustā koncepcija paredz no 2025. gada 1. janvāra ieviest elektronisku rēķinu (e–rēķinu) izmantošanu kā obligātu apritē starp komersantiem, kā arī starp komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm. Ja vien pēdējā brīdī netiks veiktas korekcijas koncepcijā, tad uzņēmumiem un publiskajam sektoram atlicis viens gads, lai pilnībā pārietu uz mašīnlasāmu rēķinu apriti. Tas nozīmē atbilstošu grāmatvedības sistēmu ieviešanu tiem, kuriem tādas vēl nav, un nepieciešamo prasmju apgūšanu. Šis process sagaida vairāk nekā pusi Latvijas uzņēmumu un iestāžu. Pērnā gada nogalē veiktajā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets» noskaidrojām, ka šobrīd e-rēķinu aprite funkcionē aptuveni 42-46% Latvijas uzņēmumu un iestāžu, galvenokārt lielajos, daudzus cilvēkus nodarbinošajos. Savukārt mazo un vidēju uzņēmumu vidū joprojām ir populāri elektroniski sagatavoti, taču PDF formātā saglabāti un pa e-pastu vai saziņas lietotnēm nosūtīti dokumenti. Līdz ar to šajā jomā uzņēmējiem būs darba pilnas rokas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam no mums ir sava gaume attiecībā uz dažādām ikdienas lietām, kā, piemērām, mūziku, kino un pat arī fotografēšanas veidu. Šoreiz vienotā izaicinājumā ir metušies digitālā satura veidotāja Ievai Florence-Vīksne un reperis Edavārdi (Eduards Gorbunovs), lai uzņemtu izcilus attēlus ar jauno Huawei Mate 50 Pro viedtālruņa kameru trīs fotografēšanas kategorijās, kurās izšķirošā balss būs abu sekotājiem, kas trīs kārtās izvēlēsies savu favorītbildi.

Cik tuvu vien var

Viena no kategorijām, kurā abi influenceri sacentīsies par labāko attēlu, ir Macro fotogrāfija. Šī īpašā tuvplāna kategorija izceļas ar mazu detaļu vai objektu iemūžināšanu izteiktā fokusā, kas rada sajūtu, ka objekts ir lielāks nekā dzīvē.

“Jaunais Huawei Mate 50 Pro viedtālrunis ļauj uzņemt niansētas fotogrāfijas tik vien kā no 2,5 cm attāluma, tādējādi sākumā acij nemanāmām detaļām kļūstot par lielizmēra mākslas darbiem. Fotogrāfam atliek tikai ar pieskārienu izvēlēties vietu kompozīcijā, kuru izteikti fokusēt, izmēģinot dažādus variantus un nonākot pie savas mīļākās versijas,” stāsta Huawei produktu apmācību vadītājs Mikus Tillers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu un nodaļu vadītāji joprojām ir galvenais digitālo risinājumu ieviešanas dzinējspēks Latvijas privātfirmās un valsts iestādēs.

Tāds secinājums izriet no biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» rezultātiem. Tie uzskatāmi parāda, ka vadītāju vidū digitālo risinājumu lietotāju īpatsvars ir krietni augstāks nekā darbinieku un ka tieši no vadības nostājas atkarīgs, vai digitālā transformācija būs sekmīga.

Vispieprasītākais risinājums abās grupās ir pandēmijas gados popularitātes izrāvienu piedzīvojušais elektroniskais paraksts. To lieto 87% no visiem aptaujātajiem vadītājiem un 69% darbinieku. Līdzīgas proporcijas novērojamas arī citu rīku izmantošanā. Piemēram, e-adresi izveidojuši 65% vadītāju un 55% darbinieku, un arī e-rēķinu sagatavošanu apguvušo vadītāju īpatsvars ir lielāks nekā darbinieku – attiecīgi 46% pret 42%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielbritānijā apgrozībā parādīsies pirmās monētas ar karali Čārlzu III

LETA--PA MEDIA/DPA, 08.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijā ceturtdien apgrozībā parādīsies pirmās monētas ar karaļa Čārlza III attēlu.

Pirmās monētas ar karaļa attēlu būs 50 pensu monētas, uz kurām Čārlza III portrets būs redzams reversā, godinot viņa mātes karalienes Elizabetes II dzīvi un mantojumu.

Monētas jubilejas versija tika izlaista oktobrī, radot rekordlielu apmeklētāju skaitu Karaliskās naudas kaltuves tīmekļa vietnē.

Saskaņā ar pieprasījumu pakāpeniski apgrozībā nonāks aptuveni 9,6 miljoni 50 pensu monētu.

Uz jaunajām monētām redzamo karaļa attēlu radījis skulptors Mārtins Dženings un to personīgi apstiprinājis Čārlzs III.

Saskaņā ar tradīcijām karaļa portrets ir pavērsts pa kreisi - pretējā virzienā Elizabetes II attēlam uz monētām.

Visas Apvienotās Karalistes monētas ar karalienes Elizabetes II atveidu tiks saglabātas kā likumīgs maksāšanas līdzeklis un paliks aktīvā apgrozībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecība ar Krieviju ir pēdējā laika karstais kartupelis politiķu mutēs, jo sevišķi pēdējās raganu medības eksportētāju vidū, Ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei uzdodot publicēt tos, kuri eksportē uz Krieviju.

Nemedījot vainīgos, paraudzījāmies uz šo tirdzniecību skaitļos, un iznāk, ka uz Krieviju pārsvarā eksportējam spirtotus dzērienus, bet importējam minerālos produktus ‒ gāzi, degvielu, eļļas.

«Ļaunā» eksporta uz Krieviju portrets

Uzmetot acis lielajiem skaitļiem, patiesi var nolemt, ka nekas šajā dzīvē nemainās, jo 2022. gada martā Latvijas eksports uz Krieviju veidoja aptuveni 90 miljonus eiro, bet 2023. gada jūnijā ‒ 95 miljonus eiro. Toties, ja paņem pērnā gada jūniju, ir samazinājums par 56,6%. Ja neievēro izmaiņas eksporta struktūrā un inflāciju, tad varētu izvēlēties atbilstošu mēnesi un pataisīt Latvijas eksportētājus par gataviem neliešiem. Velns slēpjas detaļās, un tādēļ uz tām arī paskatījāmies. Sīkāk ir redzams, ka no eksporta vadošajām pozīcijām pazudušas mašīnas un mehānismi, noteicošo lomu atstājot pārtikas un dzērienu preču grupai, kur nozīmīgāko lomu spēlē alkoholiskie dzērieni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pētījums: 42% Latvijas uzņēmumu pērn palielinājušies izdevumi

Db.lv, 07.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinoši augstas inflācijas un citu biznesa vides izaicinājumu dēļ aizvadītajā gadā gandrīz puse Latvijas uzņēmumu piedzīvoja izmaksu pieaugumu, ko nācās risināt ar produkcijas vai pakalpojumu cenu palielināšanu, izmaiņām piedāvājumā vai ar peļņas samazināšanu.

Sarežģītajos apstākļos uzņēmumiem nācās arī pastiprināti rūpēties par kolektīva saliedēšanu, liecina biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» rezultāti.

Lai arī 2023. gadā inflācija stabili samazinājās, Latvijā tā joprojām bija krietni augstāka par vidējo pēdējā desmitgadē. Tas neapšaubāmi atsaucās uz uzņēmumu darbību. 42% aptaujāto uzņēmumu vadītāju atzina, ka aizvadītajā gadā turpinājuši palielināties izdevumi, kas saistīti ne vien ar izejvielu iegādi, bet arī algu palielinājumu darbiniekiem un augstākām procentu likmēm, piemēram, līzingā iegādājoties automašīnas. Cenšoties pārvarēt izaicinājumus, 17% respondentu koriģējuši piedāvāto preču vai pakalpojumu klāstu un attiecīgi arī to cenas, bet 13% pielikuši papildu pūles pārdošanā, ieviešot jaunus tirdzniecības kanālus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #49

DB, 07.12.2021

Dalies ar šo rakstu

Kopš deviņdesmitajiem gadiem Latvija ir piedzīvojusi milzīgu progresu, kā rezultātā mūsu biznesa vide ir kļuvusi pārskatāmāka, paredzamāka un investoriem pievilcīgāka.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (AmCham) prezidents un SIA Mikrotīkls valdes priekšsēdētājs Džons Martins Tallijs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7. decembra numurā:

  • Statistika - saistība starp energoresursu cenu un nodokļu ieņēmumiem.
  • Tēma - OIK mazināšana glābs no elektroenerģijas cenu pieauguma?
  • Finanses - Saglabājas tekošā konta deficīts. Vai satraukties?
  • Krīzes vadība - Turcijai draud hiperinflācija.
  • Tendences - Inflācija atpakaļ neskatās; federālās rezerves atmet tās pārejamību.
  • Aktuāli - Vai tiesai būtu jānošķir šaubīga un tīra nauda konfiskācijas lietās?
  • Darbaspēks - Pēdējā laikā līdz ar pandēmiju Rietumvalstīs arvien izteiktāka kļuvusi tendence, ka darbinieki bariem pamet savas iepriekšējās darbavietas.
  • Portrets - SIA Intrum ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.
  • DB konferences - Valdībai savā pārziņā jāpatur meža politika Latvijā.
  • Brīvdienu ceļvedis - Asnate Avotniece, uzņēmēja, Abgunstes muižas saimniece.

Abonēt ir ērtāk: https://www.dbhub.lv/abone

Meklē arī preses tirdzniecības vietās vai lasi elektroniski: https://www.dbhub.lv/eavize

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

41% Latvijas uzņēmumu Covid-19 ietekmē peļņa samazinājusies, kamēr katram desmitajam - palielinājusies, jo krīze pavērusi jaunas biznesa iespējas. Kaimiņvalstīs uzņēmumu skaits, kam peļņa samazinājusies, ir vēl lielāks - Lietuvā tādu ir 47%, bet Igaunijā par to ziņojusi tieši puse uzņēmēju.

Savukārt peļņas pieaugumu Latvijas uzņēmēji izjutuši biežāk nekā vidēji Eiropā, kur tie bijuši vien 6%, liecina ikgadējais "Eiropas maksājumu ziņojums", ko veicis kredītu pārvaldības uzņēmums "Intrum".

Katrs otrais Latvijas uzņēmējs (48%) atzīst, ka paveicās veiksmīgi pārdzīvot Covid-19 ietekmi, paļaujoties tikai uz saviem ieņēmumiem un naudas plūsmu, tajā pašā laikā tuvākajos gados joprojām paredzot lielu neskaidrību.

"Jaunākais pētījums liecina, ka Eiropas uzņēmēji sāk redzēt gaismu tuneļa galā un ir izslāpuši pēc jauna izaugsmes viļņa. Lai gan patēriņa industrija, tajā skaitā mazumtirdzniecība joprojām izjūt būtisku peļņas kritumu un Covid-19 ietekmi uz biznesu, arī Latvijā uzņēmēji ir pieņēmuši pandēmijas apstākļus un uz nākotni raugās piesardzīgi optimistiski. Pozitīvi, ka uzņēmumi daudz lielāku uzmanību pievērš likviditātei, stingrāk veicot kredītu pārvaldības praksi un mazinot kavēto maksājumu risku. Šogad mazinājusies arī maksājumu plaisa jeb starpība starp rēķina izrakstīšanu un tā apmaksu, taču jautājums, cik liela ietekme uz to ir valdības subsīdijām un vai stingrā disciplīna saglabāsies arī nākotnē. Diemžēl pētījums liecina, ka Latvijā maksājumu kultūra reti tiek uzskatīta par daļu no korporatīvās sociālās atbildības, tikai trešdaļai uzņēmumu ir ētikas standarti par maksājumu veikšanu laikus," skaidro "Intrum" ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajos astoņos mēnešos finanšu institūciju izsniegto aizdevumu skaits maziem un vidējiem uzņēmumiem kopumā ir stabils, liecina AS “Kredītinformācijas Birojs” apkopotā informācija.

Sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA) šī gada pirmajos astoņos mēnešos nedaudz pieaudzis aizdevumu skaists un vidējā aizdevumu summai, salīdzinot ar attiecīgu laika periodu pērn. Ievērojami vairāk aizņēmušās zemnieku saimniecības.

“Mūsu dati liecina, ka Krievijas īstenotais karš Ukrainā nav atstājis būtisku ietekmi uz mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanu. Neliels kritums ir vērojams SIA kreditēšanā aprīlī, taču pēc tam situācija atkal stabilizējusies. Šobrīd vidējā izsniegtā aizdevuma summa SIA ir ap 35 tūkstošiem eiro. Atšķirīga situācija vērojama ar aizdevumiem zemnieku saimniecībām, kur kopš gada sākuma vērojama stabila izaugsme. Ja pagājušā gada pirmajos astoņos mēnešos aizdevumu apmērs zemnieku saimniecībām bija svārstīgs, tad šobrīd tas viennozīmīgi ir ar pozitīvu tendenci, un vidējā kredīta summa ir ap 100 tūkstošiem eiro, kas ir par 28% lielāka nekā pērn,” informē Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #14

DB, 02.04.2024

Dalies ar šo rakstu

Digitālās ekonomikas attīstības centrs (DEAC) sācis jauna ilgtspējīga 10 MW datu centra būvniecību Rīgā, iegādājies zemi papildu datu centru būvniecībai Lietuvā, kā arī turpina nostiprināt savas pozīcijas ne tikai Baltijā, bet arī Ziemeļeiropā. Skaitļošanas jaudu eksports tuvākajos gados varētu kļūt par straujāk augošo nozari.

Par šodienas vajadzībām un rītdienas iespējām Dienas Bizness iztaujāja DEAC un Data Logistics Center (DLC) valdes priekšsēdētāju Andri Gailīti.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 2.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Trūkumcietēju skaits samazinās

Tēma

Latvija reģionālā nevienlīdzībā pārspēj Lietuvu un Igauniju

Finansējums

Mapon obligācijas izpirka stundas laikā. Mapon valdes loceklis un finanšu direktors Aleksejs Avanesovs un Mapon valdes loceklis Ingus Rūķis

Veselības aprūpe

Cilvēku veselība ir drošības lietas. Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča

Nodokļi

Auto nodokļi nākotnes izmaiņu gaidās

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #51

DB, 20.12.2022

Dalies ar šo rakstu

Straujākas izaugsmes īstenošanai un korporatīvās pārvaldības pilnveidošanai vides pakalpojumu kompānija SIA CleanR restrukturizēta četros specializētos uzņēmumos un grupas līmenī emitētas obligācijas 15 milj. eiro apmērā, lai īstenotu digitalizācijas un darba efektivizācijas projektus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS CleanR Grupa īpašnieks Guntars Kokorevičs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 20.decembra numurā lasi:

Statistika

Baltijā straujākā algu izaugsme desmit gados

Tēma

Latvija – administratoru un juristu zeme

Uzņēmējdarbība

Nav tūristu - nav biznesa

Ostas

Tehnisko pakalpojumu flote visām Latvijas ostām

Meža nozares dzinējspēks

Ilgtspējīgas mežsaimiecības formula

Ražošana

Turpinās sprādzienveida attīstību. Yukon Advanced Optics Worldwide izpilddirektors Aleksandrs Olševskis

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Raugoties no visdažādākajiem aspektiem, ir skaidrs, ka veselības un farmācijas nozarei ir nepieciešams stratēģisks, valstisks skatījums, lai panāktu nozares attīstību un izaugsmi, Dienas Biznesam intervijā atklāj AS Olainfarm jaunais padomes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 6.jūlija numurā:

  • Fakti un notikumi - pasaulē. Latvijā.
  • Intervija - Juris Bundulis, AS OlainFarm padomes priekšsēdētājs.
  • Covid ietekme - Latvijas tautsaimniecības 2020. gada šķērsgriezums. Koronavīruss “izēdis” vairāk nekā 10 000 darba vietu un ceturtdaļu peļņas.Laiki, kad cenu rekordi kļuvuši garlaicīgi.
  • Eksperta viedoklis - Andrejs Belijs (Andrei Belyi), Austrumsomijas Universitātes docents un Balesene OU valdes loceklis.
  • Spēles noteikumi - Zaļā kursa un industriālās stratēģijas sadursmes piemērs – Liepājas Metalurgs.
  • Atbalsts biznesam - citur stimulē ekonomiku, pie mums – apgrūtina.
  • Tiesiskums - uzņēmējs vaino Latvijas valsti plānveidīgā naudas konfiskācijas shēmā.
  • Satiksme - darboties, izmantojot valdību naudu, turpina kompānijas, kurām bija jābankrotē. Intervija ar Ediju Vilsonu, Ryanair izpilddirektoru.
  • Portrets - Aigars Rostovskis, biznesa augstskola Turība īpašnieks un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents.
  • Enerģētika - lieli spēlētāji gāzes un elektrības tirgū, visticamāk, neienāks.
  • DB konferences - klimata mērķi sasniedzami, mainot autoparka ēdienkarti.
  • Brīvdienu ceļvedis - Antons Kovaļovs, SIA GC Leasing Baltic direktors.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #6

DB, 07.02.2023

Dalies ar šo rakstu

Ja mēs sasniegtu elektroenerģijas ražošanas apjomus lielākus nekā Latvijas vidējais gada patēriņš pēc četriem gadiem, kas ir izdarāms, tad iegūtu, ka elektroenerģija kopumā tiek vairāk eksportēta, nekā importēta un valsts iegūst, nevis zaudē.

Tādu mērķi un novērtējuma skalu sev izvirzījis klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars. Viņaprāt, enerģētika ne tikai “jānostāda uz kājām”, bet arī jāpadara par klimata mērķiem atbilstošu.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7.februāra numurā lasi:

Statistika

Nav gāzes, nav ražošanas

Tēma

Cik mums izmaksā viens valsts augstskolas absolvents?

Ilgtspēja

Kaigu purvā ražos elektrību un veidos siltumnīcas. SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks

Enerģētika

Palielinās interese par iespējām gāzi glabāt Baltijā

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #32

DB, 24.08.2021

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 24. augusta numura centrālā tēma – birokrātija. Uzņēmumu kļūst mazāk, bet iestāžu – tērētāju – vairāk.

Koronavīrusa pandēmijas apstākļos 2021. gada pirmo septiņu mēnešu laikā ir sarucis uzņēmumu – nodokļu maksātāju skaits, taču pieaudzis Publisko personu un iestāžu reģistrā iekļauto iestāžu daudzums. DB meklē cēloņus, kāpēc šāda situācija radusies. Viedokli pauž Andris Lasmanis, bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs, Jānis Endziņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera LTRK valdes priekšsēdētājs, Elīna Egle, Latvijas Biznesa savienība padomes priekšsēdētāja, kā arī Tereza Luksa, SIA TL Candles īpašniece, valdes locekle.

Pēc labklājības ministra Gata Eglīša un Finanšu nozares asociācija parakstītā memoranda par nepieciešamību palielināt pensiju fondu ienesīgumu, samazināt pārvaldības komisijas un veicināt iedzīvotāju finanšu pratību, db.lv vērsās pie pensiju fondu pārvaldītāja Indexo, jo tieši šīs kompānijas ienākšana tirgū 2017. gadā sakrita ar strauju pensiju fondu pārvaldības komisijas maksu samazinājumu. Intervijā atbildes par visiem pensiju līmeņiem, par situāciju Latvijas tirgū un konkrēti Indexo plāniem sniedz uzņēmuma izpilddirektors un valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #14

DB, 04.04.2023

Dalies ar šo rakstu

Augstās enerģijas cenas apgrūtina Latvijas ražotāju konkurētspēju ārzemju tirgos, tāpēc valstij būtu jādomā, kā atbalstīt vietējos uzņēmējus.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka AS Valmieras Stikla Šķiedra (VSŠ) valdes priekšsēdētājs Stefans Jugels.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 4.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Pārtikas cenas sāk svārstīties

Tēma

Privāto augstskolu absolventu sasniegumi

Enerģētika

Baltijas enerģētikas milžiem miljardu vērti plāni Latvijā

Būvniecība

Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi

Grāmatvedība

Digitalizācija pārņem finanšu pārvaldību

Investors

Bija īsts marta trakums

Pasaules ekonomika

Vai zviedri atcerēsies nabadzību?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #40

DB, 26.10.2021

Dalies ar šo rakstu

Turpinām rakstu sēriju Otro personu TOP5 Latvijā - par priekšnieku ēnā esošajām amatpersonām, kas faktiski vada iestādi, nosaka tās īstenoto politiku. Nr.4 šajā sarakstā - Sandra Kārkliņa-Ādmine, pašlaik Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes direktora vietniece.

Vēl 26.oktobra žurnālā Dienas Bizness lasi:

  • Aktualitāte - drīkst vai nedrīkst atlaist nevakcinētu darbinieku? Problēmu skaidro LU Juridiskās fakultātes prodekāne, Valststiesību zinātņu katedras vadītāja, tiesību zinātņu doktore (Dr.iur.), zvērināta advokāte Annija Kārkliņa.
  • Statistika - ielūkojamies valsts budžeta būtiskākākajās tendencēs.
  • Valsts un uzņēmēju interešu kontekstā aplūkojam ieceri no 2023. gada ieviest minimālo uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi globālajām kompānijām. Kā tas ietekmēs biznesu Latvijā?
  • Jaunums būvmateriālu ražošanā - UPB Liepājā ražos vēl sarežģītākas dzelzsbetona konstrukcijas.
  • Situācija tūrisma jomā pandēmijas apstākļos. Lielākā daļa Baltijas viesnīcu un kūrortu vēl nav atkopušies no iepriekš radītajiem Covid-19 pandēmijas zaudējumiem, jaunie ierobežojumi Latvijā situāciju tikai pasliktina.
  • Globālā tendence - investīcijas luksusa priekšmetos. Augstas klases vīna, pulksteņu, mākslas darbu, dažādu kolekcionējamu lietu un pat augstas klases rokassomiņu iegāde ar domu nākotnē pārdot var būt izdevīgāka par ieguldījumiem akcijās.
  • Portrets - SIA Philip Morris Latvia vadītājs Jurģis Petris.
  • Sadarbībā ar VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs - e-Identitātes apliecināšana un pārbaude digitālajā vidē kļūs drošāka.
  • Brīvdienu ceļvedis - Elvis Kvalbergs, SIA Excellent Latvia Latvia valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #52

DB, 28.12.2021

Dalies ar šo rakstu

Divu gadu laikā auto industrija paspējusi izdzīvoties pa diviem grāvjiem: vispirms – nevar tirgot un nav pircēju, kam seko liels pieprasījums pēc auto no pircējiem, bet nav preces, ko tirgot, jaunu auto cenas turpina pieaugt, piegāžu termiņi izstiepjas 6–8 mēnešu garumā, mazlietoto auto cenas pieaugušas par 25–30%, turklāt šādi nepieredzētie procesi turpināsies arī 2022. gadā.

Tā Intervijā situāciju raksturo Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 28.decembra numurā lasi:

  • Statistika. Pieņemot, ka mūsu šobrīd ir 1,9 miljoni, un saskaitot sākumā minētos parādus, tie kopā veido 28,46 miljardus, iegūsim, ka vidēji uz vienu Latvijas iedzīvotāju šajā valstī ir aizņemti aptuveni 15 tūkstoši eiro, no kuriem 7,5 tūkstošus ir sarūpējusi valsts, bet otru pusi iedzīvotāji un uzņēmumi ir aizņēmušies bankās.
  • Tēma - Kā uzņēmēji vērtē aizvadīto gadu un kādu paredz nākamo.
  • Izglītība biznesam - Uzņēmēji papildinās skolu direktoru zināšanas ar biznesa vadības niansēm.
  • Spēles noteikumi - Sāksies saimnieciskās darbības ieņēmumu konta ēra.
  • Tehnoloģijas- Ieiet ārvalstu tirgū, izmantojot sociālo mediju platformas.
  • Infrastruktūra - Rīgas ostai ir iespēja attīstīt mūsdienu pasažieru un ro-ro kravu termināli.
  • Portrets- Moller Auto Baltija vadītāja Izīda Gerkena.
  • e-pārvalde- Tiesvedības sistēma sākusi dokumentu aprites sistēmas pāreju no papīra uz elektroniskajiem dokumentiem.
  • Brīvdienu ceļvedis- Artis Daugins, elektrokartingu uzņēmuma Blue Shock Race radītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru