«LED gaismekļi ir tā niša, kur Latvijas uzņēmēji var un spēj iesaistīties lielajā Eiropas tirgū ar šo tehnoloģiju izstrādēm.»

To intervijā DB saka SIA Moduls interjers Projektu nodaļas vadītājs Ingars Ozoliņš.

Nesen tapis atvērts Mārupes Rimi projekts, kas ir lielveikals, kurā izmanto tikai LED apgaismojumu. Vai tā ir tendence?

Tā neapšaubāmi ir tendence. Jā, pilnīgi visur Mārupes Rimi projektā tiek izmantots LED apgaismojums – gan veikala tirdzniecības zālē, gan īrnieku telpās, noliktavās un teritorijā ārpusē. Šis ir pirmais pilnībā ar LED apgaismojumu aprīkotais Rimi veikals Latvijā. Uzņēmums mainīja veikala būvniecības projekta konceptu. Pamatiemesls, kāpēc tas bija jādara, bija uzstādītās jaudas trūkums, taču LED apgaismojuma ieviešana nebija vienīgais energoefektivitātes projektā, kas ļāva ietaupīt jaudu. Bija nepieciešams paveikt ko kardinālu, lai ietaupītu jaudu. Rezultātā tika panākts elektrības ietaupījums, līdz ar to investīcijas pašam Rimi kā attīstītājam atmaksājās. Tomēr jāsaka, ka LED apgaismojumu Rimi veikalos sadarbībā ar Moduls interjers projektu nodaļu sāka ieviest jau 2014. gadā. Taču pilnībā neviens veikals tikai uz LED apgaismojumu vēl līdz šim nebija pārgājis, jo LED tehnoloģijas tam vēl nebija gatavas. Lai gan minētās tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, sākotnēji simtprocentīgas pārliecības nebija. Jo tehnoloģija ir jāpārbauda, pirms varam to pielietot klienta vajadzībām.

Bijušā lielražotāja Ogres trikotāža maksātnespējas iemesls ir debitoru parādi, tostarp parādā palikuši arī pazīstamu zīmolu turētāji .

Paredzama gadiem ilga tiesvedība ar ārzemju debitoriem, prognozē SIA Ogres trikotāža maksātnespējas administrators Edgars Karelis. Viens no lielākajiem nozares ražotājiem un eksportētājiem, kas restrukturizācijas rezultātā bija sadalīts divos uzņēmumos – SIA Ogres trikotāža (Ogrē) un SIA Ogres trikotāža D (Daugavpilī) –, ražošanu pārtrauca jau pērn decembra beigās. Par spīti tam, ka šā uzņēmuma noieta tirgus bija rietumu, ne austrumu virzienā, maksātnespējas process sākts gan Ogres, gan Daugavpils uzņēmumā.

Rietumnieki nemaksā

No darba Ogrē administratoram nācies atbrīvot aptuveni 250 darbinieku. Daugavpils uzņēmumā administrators atbrīvojis 39 cilvēkus. «Ražotne ir pilnībā saglabāta, bet darbs pārtraukts 2013. gada decembrī, jo ir izveidojušās lielas sadarbības partneru parādsaistības pret Ogres trikotāžu – pārsvarā ārzemju debitori,» situāciju skaidro SIA Ogres trikotāža maksātnespējas procesa administrators Edgars Karelis. Maksājumu kavēšana sākusies ilgi pirms Ukrainas un Krievijas krīzes, noieta tirgus daļa uz šīm valstīm nebija būtiska. Ogres uzņēmumā ir palicis ievērojams produkcijas atlikums, lielākā tā daļa ir saražota pēc pasūtījuma.

Ogres trikotāža 2012. gadu noslēdz, atverot sava zīmola OT Ogres Trikotāža četrpadsmito veikalu iepirkšanās centrā Galleria Riga.

Tajā tiks realizēti vilnas un pusvilnas trikotāžas apģērbi, kas tapuši vienā no lielākajām trikotāžas ražotnēm Baltijas valstīs – SIA Ogres trikotāža, tostarp piedāvājumā būs modes dizaineru Natālijas Jansones, Irīnas Košakovas un Annas Led tērpi, kas radīti zīmolam OT Ogres Trikotāža, kā arī bērnu kolekcija.

Pašlaik veikalu tīklā OT Ogres Trikotāža ir 14 veikali Rīgā, Ogrē, Jūrmalā. Pieci no tiem ir atvērti 2011. gadā. Šie veikali ir izveidoti tirdzniecības centros.

Db.lv jau ziņoja, ka lai atgūtu un vairotu klientus pašmāju tirgū, Ogres trikotāža saistītais ražotāja produkcijas tirdzniecības un izplatīšanas uzņēmums SIA OT Stils sācis sadarbību ar pašmāju modes māksliniekiem un veikalu tīkla attīstību.

SIA Ogres trikotāža pasludināts maksātnespējas process, liecina informācija Makstātnespējas reģistrā.

Par uzņēmuma maksātnespējas administratoru iecelts Edgars Karelis. Kreditori savas prasības pret uzņēmumu var pieteikt viena mēneša laikā.

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka pērnā gada sākumā viena no lielākajiem tekstilrūpniecības uzņēmumiem Latvijā – Ogres trikotāža – kontrolpaketi ieguvusi SIA Monald.

SIA Monald ieguvusi 74,95% kapitāla daļu, kas līdz šim piederēja Natālijai Petkevičai.

SIA Ogres trikotāža 2011.gada novembrī tika apvienota ar komunālo pakalpojumu sniedzēju SIA KP Tehnoloģija, kuras nosaukums pēc tam tika mainīts uz Ogres trikotāža. Līdz ar to šajā gadā bija divi apgrozījuma cipari – pašas Ogres trikotāžas 11 mēnešu apgrozījums (6,22 milj.Ls) un pievienotā uzņēmuma gada apgrozījums – 1,47 milj. Ls. Kopīgā peļņa bijusi 825,1 tūkst.Ls. Reorganizācijas rezultātā tika pārstrukturēta darbība.

Par uzņēmuma Ogres trikotāža valdes priekšsēdētāju iecelts tā līdzšinējais vadītājs Aivars Veiss, liecina ieraksts laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Ieraksts par valdes priekšsēdētāja iecelšanu veikts 5. decembrī.

Db.lv jau vēstīja – lai atgūtu un vairotu klientu loku pašmāju tirgū, Ogres trikotāža saistītais uzņēmums OT Stils šā gada novembra sākumā sācis sadarbību ar pašmāju modes māksliniekiem, kā arī veikalu tīkla attīstību.

Patlaban Ogres trikotāža izgatavo aptuveni desmit reizes mazāk produkcijas nekā tās ziedu laikos, tomēr uzņēmums turpina attīstīties, un no visas saražotās produkcijas apjoma aptuveni 90% ir eksports, Db.lv iepriekš stāstīja A. Veiss.

Ogres trikotāža ir astotais lielākais Latvijas tekstilrūpniecības uzņēmums, vērtējot pēc apgrozīto līdzekļu apjoma pērnajā gadā. 2010. gadā Ogres trikotāža apgrozīja 4,46 miljonus latu, kas ir 18,68% pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Pērn uzņēmums darbojās ar 242 tūkstošu latu zaudējumiem. Salīdzinot ar 2009. gada pozīcijām Latvijas lielāko tekstiltūpniecības uzņēmumu sarakstā, Ogres trikotāža zaudējusi divas pozīcijas – 2009. gadā Ogres uzņēmums bija sestā lielākā nozares kompānija Latvijā.

Nikolā Tesla intervijā žurnālistiem 1889.gadā esot teicis - viss ir Gaisma un viņš vēlas izgaismot visu planētu Zeme, tam šeit esot pietiekami daudz elektrības. Ir pagājuši nedaudz vairāk kā 130 gadi un šobrīd gluži negaidīti esam nonākuši situācijā, kad visā Eiropā tiek apsvērta gan energoražotāju veida maiņa, gan visdažādākie taupības pasākumi patēriņa un izmaksu mazināšanai. Kā privātpersonas, tā uzņēmumi un valsts iestādes nopietni izvērtē iespējas samazināt elektroenerģijas lietošanu, tai skaitā arī ēku un ielu apgaismošanai… Loģiski, rodas jautājums - laikā, kad tik strauji un neparedzami aug energoresursu izmaksas, vai ierastais mākslīgais apgaismojums kļūs par luksuspreci jeb tomēr varēsim arī turpmāk atļauties kvalitatīvu gaismu mājokļos un darbavietās, svētku rotājumus, ielu un fasāžu izgaismošanu?

Vilnis Burtnieks, Adam Decolight Latvia izpilddirektors, uzskata, ka apgaismojumam tiks piešķirta vēl lielāka nozīme un tas iegūs jaunu vērtību, jo, kas bijis pašsaprotams, ne vienmēr ticis pietiekami novērtēts. Pirmkārt, apgaismojums ir praktiska nepieciešamība ekonomikā – nav iespējama daudzu nozaru pastāvēšana bez kvalitatīvas gaismas, otrkārt, augs sabiedrības izpratne par gaismas sniegto drošības un komforta sajūtu. Līdz ar to tiks meklēti energoefektīvāki, individualizētāki risinājumi un tas notiek jau tagad. Vairākas Latvijas pašvaldības paziņojušas, ka pāriet uz ekonomiskajiem LED gaismekļiem, nomainot iepriekšējos, un to dara arī uzņēmumi. Tā ir pozitīva tendence, un tas nozīmē, ka gaisma būs. Jā, būsim taupīgāki, izmantosim modernākas, energoefektīvākas tehnoloģijas, bet gaismu saglabāsim. Jo gaisma – tās nav tikai dekorācijas un skaistāka vide, tā ir drošība un veselība, labsajūta un pozitīvas emocijas. Labs piemērs ir Tallinas pašvaldības tālredzīgais lēmums - pandēmijas laikā pilsēta apzināti investēja daudz vairāk līdzekļu dažādos gaismas objektos un dekoros, veicinot cilvēkus vairāk pavadīt laiku ārā arī gada tumšākajos mēnešos, kamēr Latvijā “baudījām” komandantstundas mājas režīmā… Un sabiedrība arvien vairāk novērtē dekoratīvā apgaismojuma efektus un to pozitīvo ietekmi uz cilvēku noskaņojumu. Gaisma rada prieku.

Ogres novada pašvaldības domes sēdē 16. novembrī deputāti pieņēma lēmumu par Ogres novada teritorijas plānojuma 2012. – 2024.gadam grozījumu izstrādes uzsākšanu, informē Ogres novada dome.

Galvenie teritorijas plānojuma grozījumi skar nosacījumus nekustamā īpašuma apsaimniekošanai un paredz noteikt īpaša režīma zonu transportlīdzekļu iebraukšanai Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā, kas nozīmē – par iebraukšanu Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā citu novadu iedzīvotājiem tiks noteikta nodeva. Šādu kārtību plānots ieviest ar mērķi ierobežot tranzīta satiksmes plūsmu caur Ogres pilsētas teritoriju, tādējādi ierobežojot izplūdes gāzu radīto negatīvo ietekmi uz gaisa kvalitāti un nodrošinot sabiedrības veselības aizsardzību, samazinot satiksmes intensitātes radītos draudus gājēju un velosipēdistu drošībai, veicinot videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu, kā arī lai veicinātu pilsētvides un publiskās ārtelpas kvalitātes, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas «Ogres Zilie kalni», kultūrvēsturisko teritoriju un kultūras pieminekļu aizsardzību, kūrorta un tūrisma infrastruktūras attīstībai labvēlīgas vides veidošanos.

Ogres novada pašvaldības domes sēdē 24. janvārī apstiprināts Ogres novada pašvaldības budžets 2019. gadam.

Ogres novada pašvaldības budžets sastāv no pamatbudžeta un speciālā budžeta. Speciālā budžeta ieņēmumus 2019. gadā veido Autoceļu fonda līdzekļi, dabas resursu nodoklis, ziedojumi un dāvinājumi.

Budžets ir konsolidēts, t.i., tajā ir iekļauti arī visu pašvaldības aģentūru – Ogres novada Kultūras centrs, «Ogres komunikācijas», «Rosme» budžeti.

Ogres novada pašvaldības 2019. gada budžeta plāns izstrādāts, ievērojot izvirzītos ilgtermiņa attīstības mērķus, uzdevumus un prioritātes, un ir vērsts uz attīstību. Arī 2019. gadā ir paredzēti apjomīgi darbi satiksmes infrastruktūras objektu izbūvei, kā prioritāros minot autotransporta tuneļa un gājēju tuneļa izbūvi zem dzelzceļa Ogrē (šie projekti tiks realizēti sadarbībā ar VAS «Latvijas dzelzceļš»), ielu pārbūvi pilsētā un ceļu pārbūvi pagastos, pretplūdu riska mazināšanai plānoto hidrobūves (aizsargmola) būvniecību, vides un tūrisma infrastruktūras attīstību, jaunu ēku būvniecību Ogres Valsts ģimnāzijas un Ogres Centrālās bibliotēkas vajadzībām. 2019. gadā turpināsies jau iesāktie pašvaldības infrastruktūras objektu pārbūves projekti.

Zīmols OT Ogres Trikotāža sācis apgūt jaunas nišas – piedāvāt apģērbus arī bērniem un lielo izmēru valkātājiem, informē kompānija OT Stils, kas ir ražotāja Ogres Trikotāža saistītais tirdzniecības uzņēmums.

Šodien Rīgā, Tērbatas ielas OT Ogres Trikotāža paredzēta modes skate, kur līdztekus uzņēmuma dizaineru izveidotajai jaunajai pamatkolekcijai tiks rādītas divas līnijas, ko uzņēmums plāno pastiprināti attīstīt turpmāk – apģērbi bērniem un apģērbi lielo izmēru valkātājiem Plus Size.

Kompānijas valdes priekšsēdētāja Margarita Jeršova uzsvēra, ka abi virzieni izraudzīti pēc pašmāju tirgus pieprasījuma izpētes, kurā joprojām pieprasījums pēc labas kvalitātes trikotāžas izstrādājumiem vidējā un vidēji augstā cenu segmentā būtiski pārsniedz piedāvājumu. «Šī ir salīdzinoši brīva tirgus niša un mūsu rīcībā ir pilnīgi visi resursi, lai to aizpildītu,» izteikusies M. Jeršova.

Viena no lielākajiem tekstilrūpniecības uzņēmumiem Latvijā SIA Ogres trikotāža kontrolpaketi ieguvusi SIA Monald.

SIA Monald ieguvusi 74,95% kapitāla daļu, kas līdz šim piederēja Natālijai Petkevičai. Līdz ar to patlaban SIA Ogres trikotāža dalībnieku sarakstu veido SIA Monald (74,95%), Daugavpilī dislocētais Latvijas – Krievijas kopuzņēmums SIA Teks.LV (25%) un Mihails Uļmans (0,05%). Savukārt SIA Monald īpašnieki ir Mihails Uļmans (35,19%), Aleksandrs Plotkins (41,91%) un Biomins Kajems (22,90%), liecina Lursoft informācija. SIA Monald ir reģistrēta 2003.gadā kā komercdarbības un vadībzinību konsultāciju firma. Tās īpašnieki ilgus gadus ir saistīti ar daudznozaru holdingu Mono. Amatu no 15.februāra atstājis arī Ogres trikotāžas vadītājs Aivars Veiss, viņa pienākumus pilda Irina Kiseļova, kura iepriekš bija saistīta ar SIA Aurora Baltika.

Plūdi Ogres upē laiku pa laikam ogrēniešiem liek pārdomāt pašu drošību, pašvaldības spēju rūpēties par šo drošību un lieku reizi pārbauda arī operatīvo dienestu gatavību ārkārtas situācijām. Kā uz visiem laikiem pasargāt Ogres lejteces iedzīvotājus no nepatīkamām situācijām, kad pie mājas palodzes klauvē ledi? To, sarunā ar pieredzējušu hidroenerģētiķi un upju «rakstura» pazinēju Hariju Jaunzemu no Ķeguma novada, skaidroja portāls www.daugavasbalss. Izrādās, risinājums šai problēmai noformulēts jau Rīgas HES nodošanas aktā. Tas ir salīdzinoši lēts, taču nepopulārs.

— Interneta vietnēs lasāmi satrauktu iedzīvotāji viedokļi par to, ka Ogres upē aizsprostam pie hidroelektrostacijas saliktas atpakaļ slūžas un pacelts ūdenslīmenis. Vai šāda rīcība, zinot, ka pavasarī atkal gaidāmi plūdi, ir pamatota?

— Ja upē ir aizsprosts, tad labāk, lai ledus izveidojas pie augstāka ūdenslīmeņa. Biezāks ūdens slānis neizsals cauri un, ja būs nepieciešams, plūdu laikā upē varēs nodrošināt pietiekamu ūdens caurplūdi. Ledus nav nosēdies uz upes gultnes un, operatīvi rīkojoties, cilvēkus var pasargāt.

Protams, ir dzirdēti arī viedokļi, ka dambi vajadzētu nojaukt pavisam. Mēs, cerot uz labāku iznākumu, jau daudz ko esam Latvijā nojaukuši un cerētā ieguvuma vietā ir tikai papildu problēmas. Līdzīgi būtu arī ar spēkstacijas dambi. Tā tomēr ir iespēja kaut nedaudz, tomēr ietekmēt upes plūdumu.

Trikotāžas ražotājs Ogres trikotāža šodien tirdzniecības centrā Domina atklājis jaunu zīmola firmas veikalu.

Viekalā pircēji varēs iegādāties kvalitatīvus trikotāžas izstrādājumus no pusvilnas, vilnas, kokvilnas, kašmira, portālam Nozare.lv pastāstīja kompānijas pārstāve Maruta Bukleviča.

Pircējas savu garderobi varēs papildināt ar kādu tērpu no Latvijas dizaineru Natālijas Jansones, Irīnas Košakovas un Annas Led īpaši OT Ogres trikotāžai radītajiem modeļiem.

Veikalā būs iespējams iegādāties arī kompānijas Aurora Baltika zeķu izstrādājumus.

Līdz ar veikala atvēršanu tirdzniecības centrā Domina kompānijas firmas veikalu tīklā ir 12 veikali.

«Kompānijas plānos ir līdz gada beigām vēl paplašināt tīkla veikalu skaitu,» piebilda M. Bukleviča, neprecizējot veikalu skaitu un investīciju apjomu. Investīcijas veikala izveidē netiek atklātas.

Eksporta atbalsta kustība The Red Jackets nosaukusi 25 labākos Latvijas eksporta zīmolus un desmit uzlecošās eksporta zvaigznes Rising Stars, informē kustības iniciatore, uzņēmuma GatewayBaltic vadītāja Inese Andersone.

«Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks ir un arī turpmāk būs eksports. Veiksmīgs eksportētājs ir radošs uzņēmējs ar labu biznesa ideju, rūpīgi izstrādātu biznesa plānu, ambicioziem mērķiem un spēju tos sasniegt,» norāda Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ringolds Beinarovičs.

2015.gadā tituls The Red Jackets un simboliskā sarkanā žakete piešķirta ABLV Bank, vēja tuneļu ražotājam Aerodium Technologies, koka palešu ražotājam Baltic Block, olu produkcijas ražotājam Balticovo, BTA, mēbeļu ražotājam Daiļrade Koks, IT uzņēmumam DPA, neatstarojošā stikla pārklājuma ražotājam Groglass, zivju pārstrādes uzņēmumam Karavela, siltumtehnikas ražotājam Komfort, kūdras ieguves ražotājam Laflora, Latfood, Lattelecom Technology, audumu ražotājam Mežroze, elektroniskās komunikācijas sistēmu ražotājam Mikrotīkls, otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmumam Nordic Plast, minerālmēslu ražotājam NPK Expert, zāļu ražotājam Olainfarm, iepakojuma materiālu ražotājam Polipaks, putnu gaļas ražotājam Putnu fabrika Ķekava, piena pārstrādes uzņēmumam Rīgas Piena Kombināts, Rīgas Stradiņa universitātei, čarterkompānijai Smartlynx Airlines, kokapstrādes uzņēmumam Staļi, koka mēbeļu ražotājam Wenden Furniture.

Ogres rajona tiesa pasludinājusi SIA Ogres trikotāža tiesiskās aizsardzības plāna (TAP) procedūru, liecina informācija Lursoft.

Uzņēmumam TAP jāīsteno divu gadu laikā.

SIA Ogres trikotāža TAP tika ierosināts jūlija sākumā, bet oktobra sākumā iecelts administrators.

Db.lv jau rakstīja, ka viena no lielākajiem tekstilrūpniecības uzņēmumiem Latvijā SIA Ogres trikotāža kontrolpaketi gada sākumā ieguvusi SIA Monald.

SIA Monald ieguvusi 74,95% kapitāla daļu, kas līdz tam piederēja Natālijai Petkevičai.

Kā liecina Lursoft dati, SIA Ogres trikotāža pamatkapitāls ir 522 tūkstoši latu. Pērn kompānijas apgrozījums bija 5,5 miljoni latu, bet zaudējumi – 74 tūkstoši latu. Uzņēmumā strādāja 325 darbinieki.

Ogres trikotāža, Latvijas modes zīmols Narciss un Perwoll radījuši jaunu sieviešu apģērbu kolekciju, ko paši nodēvējuši par «kapsulkolekciju».

Kolekcijā, ko radījusi dizainere Alise Trautmane, ir 12 tērpi, un tā tiks pārdota Ogres Trikotāžas veikalos. Tērpu krāsas - koši sarkanais, melnais, baltais un dažādu toņu zilais - atbilst katram no apģērbu kopšanas līnijas Perwoll Brilliant produktiem.

Kolekcija «Perwoll Brilliant Colors by Narciss» tika prezentēta Riga Fashion Week ietvaros, 24. martā.

Ogres Trikotāža apģērbus eksportē, un Latvijā tiek pārdoti vien ap 10 procentiem ražojumu. Kopš likvidēta Ogres Trikotāžas vērptuve, izejvielas tiek ievestas.

Zīmola maiņa nav ne vienkāršs, ne īss process, tas reizē ir arī emocionāls process, jo izjauc lietu ierasto kārtību, intervijā db.lv stāsta Luminor grupas mārketinga un komunikācijas vadītāja Signe Lonerte.

Kad sākās Luminor zīmola maiņa?

Domāju, ka pirmais vērienīgais atskaites punkts zīmola maiņai bija jau pagājušā gada martā, kad paziņojām par plānoto apvienotās bankas nosaukumu un vizuālo identitāti - krietni pirms tika saņemts apstiprinājums atļaujai apvienot bankas. Apzināti izvēlējāmies komunicēt Luminor stāstu, skaidrot jaunās bankas nosaukumu, vērtības un identitāti vairāku iemeslu dēļ. Uz rebrendingu jeb zīmola maiņu nevar skatīties kā uz vienu atsevišķu aktivitāti, kas īstenota ārpus pārējā procesa. Tas notiek cieši roku rokā ar pilnīgi jaunas iekšējās kultūras veidošanu, ar visu kopējo procesu pārmaiņām. Zīmola maiņa nebeidzas ar ēku izkārtnēm un jaunām vizītkartēm. Mums bija svarīgi, ka vēl pirms banku apvienošanas gan mūsu klienti, gan darbinieki saprot, kas būs Luminor un ar ko mēs atšķirsimies no citiem. Pavisam praktisku iemeslu dēļ arī vēlējāmies būt pirmie, kas paziņo šīs izmaiņas, jo tika uzsākts preču zīmju reģistrācijas process. Būtiski arī tas, ka visi lēmumi attiecībā uz zīmolu balstījās biznesa lēmumos – nekas netika darīts atsevišķi no kopējā plāna. Tādējādi arī fizisko zīmola elementu nomaiņa – jaunas izkārtnes, bankomātu un maksājumu karšu un digitālo platformu dizains – bija pakāpenisks process, kas sekoja biznesa lēmumiem. Pasaules prakse un pozitīvie zīmola maiņas piemēri runā par «zīmola maiņu nakts laikā». Luminor gadījumā velējāmies būt pragmatiski un darīt to soli pa solim. Brīdī, kad tiek veikta sešu banku apvienošana ar mērķi izveidot vienu, spēcīgu Baltijas finanšu uzņēmumu, arī zīmola maiņas procesa plānošanai ir «savi griesti». No 1. aprīļa mūsu klienti mūs redz kā vienu Luminor visās Baltijas valstīs un viens svarīgs posms savā ziņā ir noslēdzies.

Ierosināts SIA Ogres Trikotāža D tiesiskās aizsardzības process (TAP) - uzņēmumam divu mēnešu laikā no TAP lietas ierosināšanas dienas tiesā jāiesniedz likumā noteiktā kārtībā saskaņots tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns, informē Lursoft.

2011. gadā kompānijas apgrozījums bija 4,958 milj. Ls, bet peļņa pēc nodokļiu nomaksas – 8,624 tūkst. Ls. 2011. gadā SIA Ogres trikotāža D strādāja 214 darbinieki.

SIA Ogres Trikotāža D dibināta 2000. gadā, un uzņēmuma dalībnieki ir SIA Monald, Iļja Guzoss un Daugavpilī dislocētais Latvijas – Krievijas kopuzņēmumam SIA Teks.lv. SIA Monald īpašnieki ir Mihails Uļmans (35,19%), Aleksandrs Plotkins (41,91%) un Biomins Kajems (22,90%), liecina Lursoft informācija. Uzņēmuma SIA Ogres Trikotāža D vienīgais valdes loceklis ir I. Guzoss.

Rīgā, veikalā OT Ogres Trikotāža 10. maijā norisinājās modes skate COTTON SUMMER (Kokvilnas vasara).

Tajā tika prezentēta vasaras tērpu kolekcija no kokvilnas trikotāžas, ko modes māksliniece Irīna Košakova radījusi ekskluzīvi zīmolam OT Ogres Trikotāža.

«Jaunajā kolekcijā mēs uzskatāmi parādam, ka Ogres Trikotāžu mūsdienās ir maldīgi saistīt tikai ar siltu pusvilnas apģērbu aukstam rudens un ziemas laikam,» sacīja kompānijas valdes priekšsēdētāja Margarita Jeršova.

OT Ogres Trikotāžai šī jau ir otrā sezona, kurā uzņēmums veiksmīgi sadarbojas ar dizaineri I.Košakovu.

Modes māksliniece Irīna Košakova iedvesmu kolekcijas veidošanai smēlusies, atceroties to sajūtu, kas rodas, atpūšoties kurortā - savā sapņu kurortā. Tad esot vajadzīgs viegls, maigs un mīksts ietērps.

Riga Food 2013 izcilas kvalitātes pārtikas produktu konkursos šogad noskaidroti labākie kvasa un iesala dzērieni, medus un piena produkti, un trešdien izstādes atklāšanā konkursu uzvarētāji tika apbalvoti Riga Food medaļām.

Biedrība Alus brālība un Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 ar Zemkopības ministrijas atbalstu pirmoreiz rīkoja Baltijas valstīs ražotā kvasa un iesala dzērienu konkursu. Kvasu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Ilgezeem ražotais Porter kvass, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Piebalgas alus ražotais Piebalgas oriģinālais kvass, savukārt bronzas medaļu un 3. vietu – UAB Vilniaus alus ražotais dabīgi raudzētais kvass Retro. Savukārt kvasa (iesala) dzērienu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Veselība, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Ilgezeem ražotais Iļģuciema oriģinālais iesala dzēriens, bronzas medaļu un 3. vietu – SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Porteris. Konkursa specbalvu un vienu tonnu iesala kvasa ražošanai saņēma a/s Cēsu alus ražotais Ulmaņlaiku kvass.

Latvijas apģērbu ražotājam SIA Ogres trikotāža mainījušies īpašnieki, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas SIA Lursoft informācija.

70% uzņēmuma kapitāldaļu (750 652 latu nominālvērtībā) no Aleksandra Babenko nonākušas Natālijas Petkevičas īpašumā, savukārt 5% uzņēmuma kapitāldaļu (53 618 latu nominālvērtībā) no Iļjas Guzosa nonākušas Mihaila Uļmana rokās.

25% Ogres trikotāžas kapitāldaļu (268 090 latu nominālvērtībā) joprojām pieder Igoram Rapoportam.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Aivars Veiss, bet valdes locekles pienākumus pilda Irīna Kiseļova.

Jau ziņots, ka Latvijas apģērbu ražotājs SIA Ogres trikotāža 2009.gadā strādājis ar 15 755 latu peļņu, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas SIA Lursoft informācija.

Savukārt uzņēmuma apgrozījums 2009.gadā samazinājies vairāk nekā uz pusi - līdz 4 022 364 latiem, salīdzinot ar 8 507 543 latiem 2008.gadā.

Iecienīta zīmola vārda maiņa ne vienmēr tiek uztverta ar sajūsmu, tādēļ uzņēmuma vadības un darbinieku uzdevums ir likt patērētājiem iemīlēt jaunpienācēju

Šī gada «skaļākais» zīmola maiņas piemērs Latvijā ir Statoil pārtapšana par Circle K. Tuvākajos mēnešos sagaidāma divu banku DNB un Nordea apvienošanās, kļūstot par Luminor.

Nordea komunikācijas departamenta vadītāja Baltijas valstīs Signe Lonerte norāda: darbs pie banku apvienošanas turpinās, tostarp sagatavošanās zīmola maiņai, bet šobrīd līdz regulatoru atļauju saņemšanai plašāki komentāri netiek sniegti.

«Zīmola maiņu uzņēmumi apsver gadījumos, ja esošais zīmols vai tā elementi ir novecojuši, vairs neatbilst auditorijas prasībām vai arī uzņēmuma vērtības ir mainījušās, kā rezultātā ir loģiski mainīt arī pašu vizuālo identitāti,» skaidro stratēģijas aģentūras White Label partnere Tatjana Baranovska. Izmaiņas zīmolā var būt divējādas – gan tādas, kad tiek aizstāts vecais vārds ar jaunu, gan tādas, kad jau ierastais produkta vai uzņēmuma nosaukums iegūst jaunus vaibstus jeb uzlabojumus vizuālajā identitātē. Nereti līdz ar jauna zīmola nosaukuma izveidi tiek mainīts arī uzņēmuma juridiskais nosaukums. «Zīmola maiņa paredz lielas pārmaiņas organizācijā, un bieži tas ir saistīts ar kardinālu iekšējo procesu maiņu, jaunu vērtību vai pozicionējuma ieviešanu, orientāciju uz citām vai papildu biznesa nišām. Kopumā zīmola maiņas funkcija ir spēcīgi signalizēt ārējai un iekšējai publikai par pārmaiņām organizācijā. Logotipa maiņa vai pilnveidošana var būt viena no pēdējām, bet patērētājiem redzamākajām pārmaiņām,» skaidro Dr.sc.comm., komunikācijas aģentūras A.W.Olsen & Partners partnere, Latvijas Universitātes lektore Olga Kazaka.

Ogres novada pašvaldība ir noslēgusi līgumu ar pilnsabiedrības “MMG” par jaunās Ogres Valsts ģimnāzijas un sporta ēkas būvprojekta izstrādi, būvniecību un autoruzraudzību, informē pašvaldības pārstāvji.

17. jūnijā pilnsabiedrības “MMG” pārstāvji iepazīstināja ar izstrādātajiem skolas un sporta ēkas izbūves risinājumiem. Pirms prezentācijas Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Gints Sīviņš uzsvēra: “Pēdējā laikā izglītības iestādes Latvijā būvē maz, jo samazinās izglītojamo skaits. Ogrē iedzīvotāju skaits pieaug, līdz ar to skolēnu skaits palielinās. Mūsu mērķis ir Ogres Valsts ģimnāziju padarīt par izglītības iestādi, kurā jaunieši var iegūt tādas zināšanas, kas pavērtu viņiem iespējas turpināt izglītību arī ārvalstu augstskolās.”

Sadarbojoties ar Ogres novada izglītības un sporta iestāžu pārstāvjiem, ir izstrādāti divi projekti - atsevišķi skolas ēkai un sporta ēkai. Šobrīd paredzēts, ka ēkas būs savstarpēji savienotas. Taču, ja netiks atrasts finansējums abu ēku izbūvei, saskaņā ar līgumu varēs izbūvēt tikai vienu no tām.

Ogrē darbību atsākusi agrāk iecienītā kafejnīca "Pie zelta liepas", kurā patlaban nodarbināti 8 cilvēki ar īpašām vajadzībām, stāsta kafejnīcas īpašnieki.

Zālē izvietotas 40 sēdvietas klientiem, un padomāts arī par bāra apmeklētājiem.

Paredzēts, ka vasaras mēnešos darbību uzsāks āra terase ar 60 vietām klientiem, kuri nesteidzīgi varēs vērot pilsētas promenādi un priekšnesumus uz blakus esošās mazās estrādes.

Pašreiz kafejnīcā Eiropas ēdienu karte mijas ar streetfood ēdieniem jauniešiem, tāpat ir ietverti arī ēdieni no 20. gadsimta 70. gadu ēdienu kartes, un dzērienu klāsts. Kafejnīcu iekārtojot, padomāts par mazajiem klientiem, gan ēdienu kartē, gan pielāgotas sēdvietas un attīstošās rotaļu mantiņas.

SIA Bļoda.lv personāls ir 12 darbinieki, no kuriem 8 ir cilvēki ar īpašām vajadzībām.

17. oktobrī Ogres novada pašvaldības domes sēdē tika pieņemts lēmums nodot sociālajam uzņēmumam SIA Bļoda.lv telpas bezatlīdzības lietošanā pašvaldībai piederošajā nekustamajā īpašumā Brīvības ielā 18, Ogrē. Telpas atrodas 1.stāvā 383,5 m2 platībā (izņemot telpas, kas tiek izmantotas Ogres novada Tūrisma un informācijas centra vajadzībām) un pagrabstāvā.

Ukrainas un Latvijas investoru grupas "Ovostar Union" uzņēmums "Gallusman" joprojām ir apņēmības pilns Latvijā veidot jaunu olu produkcijas ražotni, pauž "Gallusman" līdzīpašnieks Arnis Veinbergs.

Šā apņēmība uzņēmumam ir neraugoties uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) apturēto Ogres novada domes pieņemto lokālplānojumu tās tapšanai potenciālajiem zemesgabaliem Ogres novada Madlienas pagastā

"Man ir grūti komentēt šo Pūces kunga lēmumu. Jāizsaka liela nožēla par šādu lēmumu," sacīja Veinbergs, norādot, ka ne viņam vērtēt lēmuma iemeslus, bet valsts iestāžu pārziņā ir lemt, vai Ogres novadam šāda ražotne ir nepieciešama.

Veinbergs teica, ka "Gallusman" ražotnes tālākais liktenis ir atkarīgs no Ogres novada domes lēmuma. "Jautājums, vai Ogres novadam šis projekts ir, vai nav vajadzīgs. Otrs jautājums, vai VARAM saskata nepieciešamību attīstīt reģionus vai nē," retoriski vaicāja Veinbergs. Vienlaikus viņš apliecināja apņēmību celt rūpnīcu, ja tāda iespēja būs.

Strauji ceļoties ūdens līmenim Ogres upē, pasliktinājusies situācija plūdu riska teritorijā Ogresgala pagastā - pie dārzkopības sabiedrības Ogre applūdušas mājas divās šīs teritorijas ielās jeb līnijās, informē Ogres novada domes pārstāvis Nikolajs Sapožņikovs.

Virs šīm līnijām ūdens pagaidām nekāpj, un, kā informē Ogres novada Pašvaldības policijas priekšnieks Uģis Ulmanis, glābēju palīdzība cilvēkiem pagaidām nav bijusi nepieciešama. Lielākā daļa applūdušo māju esot neapdzīvotas.

Kā informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Viktorija Šembele, patlaban applūdušas ir aptuveni 40 mājiņas Upes ielā, turklāt ūdens līmenis turpina celties.

Glābēji kopā ar Valsts policijas un vietējās pašvaldības policijas darbiniekiem apseko applūdušās teritorijas un veic pārrunas ar iedzīvotājiem, piedāvājot viņiem iespēju evakuēties. Pagaidām gan no applūdušajām dārza mājiņām VUGD darbinieki nevienu cilvēku nav evakuējuši.