Jaunākais izdevums

Šogad vīnogu raža Sabiles Vīna kalnā bijusi laba un nu tā jau pārtop par Sabiles Vīna kalna vīnogu vīnu, informēja Sabiles pilsētas un Abavas pagasta pārvaldes tūrisma organizatore Laura Markusa - Mārtinsone.

Pirmās vīnogas Smaida Dzērve - Sabiles Vīna kalna dārzniece, novākusi jau septembra sākumā. Ogas šogad nogatavojās labi, nedaudz ātrāk kā citus gadus. Pateicoties siltajai un saulainajai vasarai ogu raža šogad esot izdevusies labāka, līdz ar to arī vīna būšot vairāk. Tas jau rūgst netālu no Sabiles - Drubazās.

Kā stāsta S. Dzērve, ka no sākuma iecerētajiem piecu šķirņu vīniem izdevušies pat visi astoņi - šogad vīna darīšanai izmantotas ogas no šķirnēm Lauma, Supaga, Veldze, Sukribe, Guna, Jodupe, Zilga un Dvietes zilā. Ogas šogad bijušas saldas, cukurs tajās bijis no 18% - 20%, tomēr, vīna darīšanai nepieciešami pat 28% cukura, tālab tas bija jāpievieno, atklāj S. Dzērve.

Pagaidām vīns lielo rūgšanu jau esot beidzis un pirmo reizi novilkts no biezumiem - jaunā balonā, tagad sākusies lēnā rūgšana, kas norisināsies līdz februārim, kad vīns vēlreiz tiks pārvilkts tīros balonos. Pēc tam, līdz aprīlim, vīns tiks likts gatavoties zemākā temperatūrā un vēlreiz pārvilkts jaunos balonos. S. Dzērve stāsta, ka tad esot jāskatās dzidrums, ja vīns nav dzidrs, tad tas jāfiltrē, svarīgi esot arī kontrolēt cukura līmeni un alkohola daudzumu. Pēc tam vīns ir gatavs un gaidīšot Sabiles Vīna svētkus, kur to varēs degustēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos trīs līdz piecos gados Latvijā attīstās vīnogu lauki un stādījumi, sacīja Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības (LVVB) valdes priekšsēdētājs Ričards Ivanovs.

Viņš sacīja, ka kopumā nozares tendences liecina, ka pēdējos gados pieaug vīnogu platības, kā arī veikalu plauktos parādās Latvijā ražoti vīni no pašmāju vīnogām. "Ja iepriekš mazās alkoholisko dzērienu darītavas gatavoja augļu un ogu raudzētos dzērienus, tad tagad tās taisa arī īstu vīnogu vīnu," komentēja Ivanovs.

Tāpat biedrības valdes priekšsēdētājs minēja, ka vīnogu audzēšana Latvijā ir salīdzinoši jauna nozare un par tās kopējām attīstības tendencēm precīzākas aplēses varēs paust vien pēc pieciem līdz septiņiem gadiem, kad jauno apstādīto platību stādi sāks pilnvērtīgi ražot.

Vaicāts par šī gada ražu, Ivanovs pauda, ka karstais laiks vīnogām nācis par labu, taču pašreizējie laikapstākļi, tostarp lietus un vēsais laiks, sekmējis vīnogu slimību izplatību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Paviesoties dabas brīnumu «Disnejlendā»

Līva Melbārzde, 05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktīvā atpūta dabā ir jaunzēlandiešu filozofija un reliģija, ja gribat to izbaudīt visplašākajā spektrā viena ceļojuma laikā- brauciet uz Jaunzēlandi

Jaunzēlandes smilšu pludmales un līči atgādina Algarvi, kalnainie apvidi- Skotiju, ledāji un klintis – Alpus, vulkāni un geizeri- Islandi, bet Jaunzēlandes dienvidsalas fjordi- Norvēģiju un Zviedriju.

Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka otrā pasaules malā esošajās divās Jaunzēlandes salās ir apkopots viss, kas redzams, apceļojot visu Eiropas kontinentu. Taču Jaunzēlandē ir vēl daudz kas vairāk- mūža meži līdzinās Malaizijas džungļiem, dažām Jaunzēlandē augošām retām koku sugām radniecīgus var atrast Čīlē, ziemeļu salas piekrastes veģetācija ir tipiska Indonēzijai utt. Varētu teikt, ka Jaunzēlande ir dabas brīnumu «Disnejlenda». No divām lielām un ap 600 mazākām saliņām sastāvošo Jaunzēlandi ieskauj nekas cits kā ūdens un no tuvākā kontinenta – Austrālijas- to šķir trīs lidojuma stundas. Kopējais lidojums no mūsu platuma grādiem līdz Jaunzēlandei ir iespējams vairākkārt pārsēžoties un aizņem vairāk nekā 24 stundas. Taču dabas un aktīvās atpūtas mīļotājiem šī unikālā zeme noteikti ir redzēšanas vērta. Lai mazliet atvieglotu garās lidojuma stundas, ir vērts ieplānot dienu ilgu atpūtu pēc pirmā aptuveni 12 stundu ilgā pārlidojuma, piemēram, Singapūrā, jo no turienes līdz Jaunzēlandei būs jālido vēl ap 12 stundām, lai gan, skatoties uz kartes, attālums nemaz vairs nešķiet tik liels. Jūlijā Jaunzēlande mēdz pārsteigt ar sniega vētrām tās kalnainākajos apvidos, ap Ziemassvētkiem gatavojas zemenes, ķirši zied oktobrī, bet vīnogas tiek ievāktas martā. Taču atkarībā no ceļotāju prioritātēm, Jaunzēlande ir lielisks galamērķis cauru gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Eiropas projekti biedē zemes apsaimniekotājus

Māris Ķirsons, 28.12.2022

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zemes izmantošanas komitejas priekšsēdētājs un Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa: «Ir vajadzīga vienota nostāja, jo šeit dzīvojam mēs un mums ir jājautā viedoklis par jebkuru ideju, priekšlikumu vai regulējumu, ņemot to vērā un respektējot visos līmeņos.»

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai zemes īpašnieki spētu kvalitatīvi aizstāvēt savas intereses Eiropas līmenī, maksimāli ātri ir jāuzzina informācija ne tikai par kādiem projektiem, bet gan par idejām un priekšlikumiem; Latvijas pozīcijas izstrādē politiķiem, ierēdņiem, nozarēm ir jāstrādā kopā, vienlaikus sameklējot sabiedrotos citu ES dalībvalstu vidū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Bizness sadarbībā ar ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par ES Dabas atjaunošanas regulas projekta un citu topošo dokumentu iespējamo ietekmi uz zemes apsaimniekošanu Latvijā.

Mērķiem jābūt pamatotiem

«Pirms gada šajā pašā studijā diskutējām par regulējumiem, stratēģiju, dokumentiem, lai izpildītu un ieviestu Eiropas Zaļo kursu — 2050. gadā ir jābūt neitrāliem pret klimatu — cik emitējam, tik arī piesaistām. Mērķis ir cēls un skaists, tieši tāpat kā kādreizējā PSRS vadoņa Ņikitas Hruščova solījums par komunismu 1980. gadā,» teic Latvijas Nacionālās Kūdras biedrības viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš piebilst, ka mērķim ir jābūt pamatotam. «Lai izpildītu mērķi, ir pieņemts klimata likums, kurā tika aptverti visi virzieni,» tā U. Ameriks. Viņaprāt, vispirms ir jāsaprot, kāds izskatās šis milzīgais «zirneklis», kā mainīsies dzīve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Apģērbu gigants Benetton ražos vīnu

Lelde Petrāne, 31.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas apģērbu gigants Benetton, sākot no septembra, sāks ražot vīnu, vēsta thelocal.it. Kompānija jau atklājusi, ka ražos sarkano, balto un Malvasia vīnu.

Dibinātājs Lučiāno Benetons (Luciano Benetton) izvēli pievērsties vīna ražošanai skaidrojis ne vien ar savu aizraušanos, bet arī ar iedvesmu, kuras avots esot vīnogas, kas aug pie uzņēmuma galvenās mītnes vietas Treviso.

«Ilgus gadus es pa sava biroja logu redzēju šīs vīnogas un domāju, ka tās ir paredzētas vīna pagrabam,» viņš stāstījis.

Vīns ar nosaukumu Villa Minelli Itālijā viesnīcās, restorānos un vīna bāros tiks izplatīts, sākot no rudens. Ražošanas limits būs 50 tūkstoši pudeļu gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Portrets - Jorens Grauds, Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programmas izpilddirektors

Armanda Vilciņa, 06.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gūtu panākumus biznesā, pirmkārt, ir jāiet un jādara, domā Jorens Grauds, SIA Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programma izpilddirektors.

Daudzi tic veiksmei, taču es uzskatu, ka visa pamatā ir smags darbs, norāda J.Grauds, uzsverot, ka veicas tikai tiem, kas kaut ko dara. Ja cilvēks tic savām idejām un mērķtiecīgi strādā, lai tās īstenotu, agri vai vēlu viņš savus mērķus sasniegs un viņam paveiksies, taču veiksme nekad neatnāks pie tiem, kas sēdēs dīvānā un neko nedarīs, spriež uzņēmējs. Tāpat liela loma biznesa veiksmes stāstā ir arī apkārtējiem cilvēkiem. Ne velti saka - ja kompānijā ir trīs miljonāri un tu esi ceturtais, liela iespēja, ka arī tu kļūsi par miljonāru, tāpēc rūpīgi jāizvērtē cilvēki, ar kuriem kopā izvēlies doties nosprausto mērķu virzienā, teic J.Grauds.

Sapnis par superzvaigzni

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Šogad labs vīnogu gads

Dienas Bizness, 13.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties vasaras izskaņai, sācies vīnogu laiks. Pagājušais nav bijis vīnogu gads, bet šis sola labu ražu. Problēma vairs nav klimata atšķirība starp Latviju un lielajām, siltajām vīnogu audzētāju zemēm, jo laikapstākļi mūsu valstī kļūst arvien piemērotāki eksotisko ogu audzēšanai, turklāt selekcionāri rada mūsu platuma grādiem piemērotas šķirnes, raksta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Vīnogu audzētājs Gatis Kužums Latvijā augušās ogas uzskatot par gardākām un aromātiskākām, jo mūsu platuma grādos dienas un nakts temperatūru svārstības ir lielākas nekā dienvidu zemēs.

G. Kužuma piemājas dārzā Bauskā augot 160 dažādu izmēru, krāsu un garšu vīnogu šķirnes, kas ir mātes augi 1500 stādiem plantācijā Rundāles novada Saulainē. Dārzā atrodamas vīnogas Viktors A un Muskat TSHA, kas esot jaunumi Latvijā. Šķirne Moisej baušķenieka dārzā pagaidām esot vienīgā pārstāve mūsu valstī. Ir šķirne, kura nosaukta par Dzelzsbetonu – augot jebkādos laikapstākļos un neslimojot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

EM: nedēļas laikā cenas pieaugušas 2,8% preču un pakalpojumu

Dienas Bizness, 18.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot decembra pirmā un decembra otrā cenu monitoringa datus, vairākumam preču pamata cena ir palikusi nemainīga – 95,8 % gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas. Cenu pieaugums ir novērojams 2,8 % gadījumu, savukārt 1,4 % gadījumu cena ir samazinājusies, liecina decembra otrā cenu monitoringa rezultāti.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, pārbaudot monitoringa jaunākos datus, secina, ka joprojām dažām monitoringā iekļautajām precēm ir pieļaujamā viena eiro centa svārstība.

Tāpat arī iepriekšējos monitoringa datos bija norādīts, ka vairākām precēm tika veikta nekorekta konvertācija, savukārt decembra otrā monitoringa datos konvertācija atbilst un ir norādīta korekti.

Pārtikas produktu cenas lielākoties palikušas nemainīgas. Cena nav mainījusies rīsiem, griķiem, auzu pārslām, makaroniem, kā arī dažādu veidu maizēm – sēklu, kviešu, rudzu un tostermaizei.

Arī svaigas gaļas produktu grupā cenas lielākoties saglabājušās bez izmaiņām – cena nav mainījusies broilera stilbiņiem, svaigai liellopa gaļai, kā arī cūkgaļas šķiņķim, bet cūkgaļas karbonāde divos gadījumos kļuvusi lētāka par 26 santīmiem jeb 5,98 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas novada vīnogu audzētājs Gatis Kužums šonedēļ uz ikgadējo vīnogu izstādi Dabas muzejā Rīgā vedīs 61 šķirnes ķekarus no savas kolekcijas, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Kopumā viņa ģimenes piemājas dārzā Ceraukstes pagastā aug 220 šķirnes, 80 no tām jau ražo. Patlaban ir karstākais rudens darba laiks – ik pa stundai nedēļas nogalē dārzu apmeklē cilvēki, kas nogaršo ogas un izvēlas savam dārzam stādus, pēc kuriem brauks pavasarī.

Dāmām tīk gaišās muskata vīnogas, bet dažas gardākās galda šķirnes vēl nemaz nav īsti gatavas, stāsta Gatis, izrādot pārdomātās rindās sastādīto kolekcijas dārzu. Ogu blīvajos ķekaros viz dažādu toņu zaļš un dzeltenzaļš, violets, tumšzils un bordo. Saimnieks sauc citu par citu krāšņāku vārdu – Krievijas un Ukrainas selekcionāriem patīk skanīgi nosaukumi. Ir pašu slavenākā selekcionāra Gunvalda Vēsmiņa šķirnes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VIDEO: Vai par 2,99 eiro Latvijā var nopirkt labu vīnu?

Monta Glumane, 26.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs ļoti bieži pārdodam vīnu, kas ir labs un nemaksā daudz. Cilvēks domā: «Kā es varu pirkt vīnu par 2,99 vai 3,45 eiro? Tas nevarētu būt labs vīns!» Taču ne vienmēr tā ir,» biznesa portālam db.lv apgalvo alkoholisko dzērienu veikalu tīkla Spirits&Wine līdzīpašnieks Andris Lūkins.

Spirits&Wine līdzīpašnieks atzīst, ka dažkārt lētāks vīns ir garšīgāks nekā dārgais. «Jāeksperimentē. Ne vienmēr būs tā, ka nopirksi vīnu par 20 eiro, un tas šķitīs tā vērts,» viņš teic.

«Pirkt dārgu vīnu ir nākamā līmeņa izaicinājums. Sākumā nepieciešams apgūt pamatus par vīnu kā tādu un tad kāpt uz augšu. Es domāju, ka reti kurš var sajust dārga vīna garšas nianses,» spriež A. Lūkins.

Viņaprāt, jautājums, kā izvēlēties vīnu, ir sarežģīts un nav vienā teikumā atbildāms.

«Es domāju, ka sākotnēji būtu labi palasīt pašus pamatus par vīnu. Kas ir sarkanvīns, baltvīns, rozā vīns, jo vīnogas, vīnogu maisījumi un reģioni ir ļoti dažādi. Domāju, ka tā viennozīmīgi pateikt, kā izvēlēties labu vīnu, ir ļoti grūti, jo dažādās situācijās vīns garšo atšķirīgi. Esam dzirdējuši daudz stāstu, kad ārzemēs tiek nogaršots fantastisks vīns, tādēļ tas tiek nopirkts un atvests uz mājām. Taču te garšo pilnīgi citādāk. Domāju, ka ir jāuzdrošinās un jāeksperimentē,» teic A.Lūkins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināta - Apsūdzētais būveksperts uzsver, ka būvprojektā nebija iekļauts Zolitūdes traģēdiju izraisījušais kopnes mezgls

LETA, 18.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes traģēdijas tiesas sēdē apsūdzētais sagruvušās «Maxima» ēkas būvprojekta eksperts Andris Gulbis savās liecībā noliedza savu vainu, skaidrojot, ka ēkas sagrūšanu izraisīja divdaļīgā kopne, kas nebija iekļauta projektā, kuram viņš veica ekspertīzi.

Gulbis tiesai skaidroja, ka viņš savu ekspertīzi Būvvaldei nodeva 2009.gada 4.novembrī, savukārt pirmie rasējumi, kuros parādās divdaļīgā kopne ir datēti ar 2010.gada 30.decembri, tādējādi viņš nevar būt atbildīgs par ēkas sagrūšanu, jo viņa veiktajā ekspertīzē nemaz nebija šādu divdaļīgo kopņu mezglu.

Viņš norādīja, ka viņam bija pamats sniegt pozitīvu atzinumu par Būvvaldē iesniegto projektu, jo ekspertīzes laikā viņš pamata līmenī analizējis un pārbaudījis slodžu aprēķinu korektumu. Gulbis piebilda, ka arī šajā gadījumā divdaļu kopnē varētu izturēt slodzi, ja konstrukcijas laikā būtu ievēroti visi būvnormatīvi. Taču viņš vēlreiz uzsvēra, ka brīdī, kad viņš veica būvekspertīzi, kopne bija viengabalaina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Jāizstrādā sava pozīcija, un tā jāaizstāv visos līmeņos

Māris Ķirsons, 22.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, sadarbojoties zinātniekiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, jāizstrādā sava ES Zaļā kursa īstenošanas metodika un tās realizācijas mehānismi, kas ļautu izpildīt izvirzītos mērķus, vienlaikus izvairoties no pārspīlējumiem, šādu izstrādāto pozīciju politiķiem ir jāspēj aizstāvēt Eiropas Savienības struktūrās.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Latvijas zemes nozaru – meža, lauksaimniecības un kūdras – nākotnes iespējamajiem scenārijiem. Tika uzsvērts, ka Latvijas zeme ir lielākā vērtība un visām ar zemi saistītajām nozarēm, kas ir vienas no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības balstiem, ir jābūt vienotām frontē, turklāt, ja Eiropas Savienība vēlas panākt konkrētus mērķus, tad arī to sasniegšanai nepieciešamie līdzekļi ir jāsaņem tieši no ES.

Nekā nedarīšana šodien – problēmas nākotnē

“Pašlaik konkrētas aprises ieguvuši dokumentu projekti, kurus paredz šā gada jūnija nogalē Eiropas Parlamentā akceptētais Klimata akts. Lasot šos topošos dokumentus, rodas sajūta, ka tos gatavojuši eksperti, vadoties pēc vispārīgiem algoritmiem,” skaidro SIA LaFlora līdzīpašnieks Uldis Ameriks. Viņš norāda, ka ikvienai ES dalībvalstij, tostarp arī Latvijai, tajos tiek izvirzīti konkrēti uzdevumi – līdz 2030. gadam jāsamazina CO2 emisijas par 17% un jānodrošina CO2 izmešu piesaiste 644 000 t apmērā. “Detalizēti iepazīstoties ar šiem uzstādījumiem, nācās secināt, ka tie nav izpildāmi, turklāt aprēķina algoritms, piemēram, Īrijai ir izmantots citāds nekā Latvijai,” uzsver U. Ameriks. Viņš atgādina, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena runājusi par Eiropas Zinātnes konsultatīvās padomes izveidi, kurā darbotos 50 ekspertu, kurus šim darbam deleģētu dalībvalstis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tēmā - Jurašs, Dana Reizniece-Ozola un Martinsons

Sandris Točs, speciāli DB, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ministrija uzsauc mirušo vīnu

Rūta Kesnere, DB žurnāliste, 13.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Vīna pazinēji jau sen ir apgāzuši izplatīto mītu – jo vecāks vīns, jo labāks. Tā vietā tiek runāts par šad tad sastopamo «mirušo vīnu».

Vīna pazinēji jau sen ir apgāzuši izplatīto mītu – jo vecāks vīns, jo labāks. Tā vietā tiek runāts par šad tad sastopamo «mirušo vīnu».

Proti, katram vīnam atkarībā no vīnogu šķirnes ir savs ieteicamais dzīves cikls, un, kad tas ir pagājis, tad dzēriena garšas buķete kļūst neizteiksmīga – vīns ir nomiris. To var dzert, bet nekāda lielā baudījuma nav. Runājot analoģijās, šāds miris vīns ir tikko palaistā e-veselības sistēma, kas ietver e-receptes un e-darbnespējas lapas. Tāpat kā miruša vīna gadījumā pie vainas nav vīnogas vai vīna raudzēšana, bet gan pārlieku ilga noturēšana, tā e-veselības gadījumā pie vainas nav tehnoloģijas, bet gan pārlieku ilgais sistēmas ieviešanas process. Proti, e-veselības projektu un pirmos iepirkumus sāka izstrādāt pirms desmit gadiem. Pa to laiku ir nomainījušies 11 veselības ministri, projekts ir mētāts no vienas valsts pārvaldes iestādes uz otru, mainījušies uzstādījumi un tehnisko specifikāciju rakstītāji. Rezultātā projekts ir piedzimis nedzīvs. To, ka e-veselības garšas buķete ir jau novadējusies, atzīst arī Nacionālais veselības dienests. Prasības, kas bija adekvātas pirms desmit gadiem, šodien vairs tādas nešķiet. Bet, mīļie draugi, ja jūs paši atzīstat, ka pa desmit gadiem tik daudz kas ir mainījies, tad kādēļ jūs tik spītīgi piedāvājat šo mirušo produktu? Varbūt tomēr prātīgāk būtu bijis sadarbībā ar izstrādātāju Lattelecom e-recepšu un e-darbnespējas lapu moduļus pilnveidot tā, lai tie atbilst šodienas prasībām, un tikai tad piedāvāt lietotājam?

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Bez valsts mehānismiem koksnes izmantošana būvniecībā būs fragmentāra

Māris Ķirsons, 03.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latviešu inovāciju brīnumbērns

Alans Amrons, amerikāņu izgudrotājs, 40 patentu turētājs, DB viesautors*, sagatavoja Annija Apsīte, 14.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Kristeram Jurševskim bija vien 15 gadu, viņš, pateicoties savām teju unikālajām spējām, tika pieņemts darbā Draugiem Group kā programmētājs.

Kristers sāka nodarboties ar programmēšanu 12 gadu vecumā. Viņš ieraudzīja Stīvu Džobsu laižam klajā AppStore un atcerējās viņu sakām, ka ikviens var radīt savas aplikācijas. Kristeram tajā laikā tas šķita kaut kas fantastisks, jo viņam bija daudz ideju un vienlaikus ļoti daudz informācijas, kas jāapgūst, lai sāktu radīt aplikācijas platformai. Viņš sāka apgūt UI/UX dizainu, lai ar programmēšanas palīdzību spētu realizēt savas ieceres. Viņš veiksmīgi realizēja pats savu projektu, kas ļāva viņam iegūt lielisku darbu 15 gadu vecumā Draugiem Group. Kristers tur strādāja 2 gadus kā iOS programmētājs. Pēc tam viņš darbu atstāja, lai realizētu pats savas idejas. Papildus iOS viņš apguva arī citas programmēšanas valodas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Abavas vīna darītavas dzērieni

Sandra Dieziņa, 21.04.2017

Lienei un Mārtiņam Barkāniem ideja par vīnogu audzēšanu un vīna darīšanu radusies pēc ceļojuma uz Toskānu 2007. gadā.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes vīna darītava Abavas pērn palielinājusi apgrozījumu par 40 % un arī šogad plānots ieņēmumu kāpums.

Šovasar Ārlavciemā blakus ražotnei iecerēts atvērt vīna pagrabu ar veikalu un degustāciju zāli, lai objekts būtu interesants arī tūristiem.

Vīna darītava Abavas izveidota 2010. gadā līdz ar vīnogu dārza iestādīšanu Sabiles tuvumā. Bet pati ideja par vīna dārza izveidošanu tā saimniekam Mārtiņam Barkānam radusies ceļojuma laikā Toskānā, pēc kura abi ar dzīvesbiedri Lieni bez jelkādām zināšanām sāka to īstenot. 2010. gadā iegādājušies 20 ha lauku īpašumu Sabiles pievārtē, kur iestādījuši 3,5 tūkstošus vīnogu stādu. Tagad vīnogas aug jau 3,5 ha platībā, ir arī ābeļdārzs, rabarberu lauki un tiek audzētas citas ogas. Pēc diviem gadiem Abavas saimnieki nopirka ražotni Slampes pagasta Ārlavciemā un tagad vīns tiek gatavots plašākās telpās daļēji rekonstruētā dārzeņu konservu cehā. Blakus ražotnei ir plašs ābeļdārzs, kas ražošanas vajadzībām ļoti noder.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīnkopības nozare un pieprasījums pēc Latvijā darīta vīna turpina palielināties, atzina aptaujātie vīnkopji.

Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības valdes priekšsēdētājs Ričards Ivanovs stāstīja, ka šogad Vidzemes pusē lielākā daļa vīnogu salā nosala, savukārt Kurzemē un Zemgalē vīnogu raža varētu būt vien trešdaļa no ierastā apjoma. Ivanovs gan uzvēra, ka vīnogu dārzus ļoti ietekmē saimniecību mikroklimats. Arī Kurzemē ir dārzi, kur ogu gandrīz nav.

Ivanovs stāstīja, ka gan vīnogulāju platības, gan nozares perspektīvas Latvijā turpina palielināties. Palielinās arī Latvijas klimatam piemērotu šķirņu dažādība. Arī to, ka vīnogu tiek stādīts katru gadu arvien vairāk, var just, jo stādu trūkst.

Ivanovs skaidroja, ka no kopējā vīnogu apjoma, lielākā daļa ir tehniskās šķirnes vīnogu, kas tiek izmantotas vīna darīšanā. Galda šķirnes veido tikai nelielu daļu no kopapjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Vēlies rozā gaisu, ko pildīt auto riepās?

Didzis Meļķis, 08.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju pārsvars pār mārketinga vēsti ignorē reklāmas industrijas ētiku un labākās tradīcijas

Reklāmistam nav jābūt pirmām kārtām lojālam savam klientam, bet gan patērētājam, savas industrijas maksimu atgādina mārketinga autoritāte Stīvs Herisons (Steve Harrison). 18 Kannu Lauvu godalgu un vairāku grāmatu autors Rīgā viesojās, lai piedalītos meistarklasē un savas filmas Vienīgais pieauguša cilvēka cienīgais darbs ir pasaules mainīšana pirmizrādē. Filma un tāpat nosauktā S. Herisona grāmata ir par XX gadsimta ietekmīgāko un inovatīvāko reklāmas un komunikācijas meistaru Hovardu Laku Gosāžu.

Par latviešiem saka, ka mēs esam slikti pārdevēji, taču esam ļoti radoši. Kas mārketingā ir būtiskāk?

Ir jāsaprot, ka mēs kā reklāmisti esam komerciāli mākslinieki, tāpēc ir jālieto savi talanti komercijai. Radošie cilvēki mēdz par to domāt kā par kaut ko zem viņu līmeņa. Tieši tāda pati problēma mums ir Lielbritānijā, un mēs to saucam par entuziastisku amatieru kultu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms vairākiem gadiem raidījumu vadītājs un dabas pētnieks Māris Olte par 6000 eiro iegādājās bijušo Ērgļu dzelzceļa staciju, lai to izveidotu par vietu, ko var apmeklēt tūristi. Šodien M. Olte savu īpašumu – Ērgļu dzelzceļa staciju – sauc par savu piekto bērnu

«Dzelzceļa stacijai ir bijušas izsistas rūtis, izlauztas durvis, bet tagad viss ir salikts atpakaļ, uzlabots mūsu saprašanā. Skatāmies, kas notiks tālāk,» stāsta M. Olte, kurš kopā ar sievu Inesi un četriem bērniem saimnieko bijušajā Ērgļu dzelzceļa stacijā. Viņš Ērgļu staciju savā īpašumā par 6000 eiro iegādājās 2016. gadā. «Droši vien, ka tā ir pilnīgākā pašnāvība un tas nav nekas tāds, no kā vajadzētu mācīties vai ņemt vērā. Ir veci ticējumi, sajūtas un ticība, ka šeit būs citādi nekā pēdējos 25 līdz 30 gadus. Ar šo ticību mēs būvējam šo dīvaino vietu, kuru sauc par staciju. Dīvaina, jo tā ir pa pusei pabeigta, bet varbūt, tāpat kā Rīga, nekad nebūs pabeigta,» pastāsta M.Olte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Zemes īpašnieki prasa kapitālo remontu dabas vērtību noteikšanas sistēmā

Māris Ķirsons, 03.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes īpašniekiem nav pretenziju pret dabas vērtībām, tostarp aizsargājamām putnu sugām, to aizsardzību, taču, viņuprāt, ir nepieciešams kapitālais remonts procedūrās, kā nosaka (identificē) aizsargājamās dabas vērtības, kā to esamība (stāvoklis) tiek novērtēta atkārtoti pēc konkrēta laika, un vēl jo vairāk – šajā apsekošanā uz vietas obligāti jābūt īpašniekam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par to, kā notiek saimnieciskās darbības aprobežojumu uzlikšana, kādas iespējas to ietekmēt ir pašam zemes īpašniekam, un ko varētu darīt, lai konfliktsituācijas starp zemes saimniekiem un aprobežojumu noteicējiem mazinātos.

Zemes īpašnieki pauda pārliecību par šāda kapitālā remonta nepieciešamību pēc iespējas ātrāk, paralēli pārskatot kompensāciju apmērus tiem, kuriem ir liegta saimnieciskā darbība vai tā ierobežota. Kompensācijām par saimnieciskās darbības aprobežojumiem jābūt taisnīgām un samērīgām ar īpašuma vērtību.

Dancis gadu garumā

“Viss sākās 2013. gadā, kad zemi mantojumā atguvušais ārzemju tautietis nolēma savu īpašumu pārdot, to sadalot lauksaimniecības un mežsaimniecības zemēs. Uzņēmums bija gatavs iegādāties mežus, un, lai būtu korekts novērtējums, īpašnieks pasūtīja meža inventarizāciju, kas arī tika veikta un iesniegta Valsts meža dienesta vietējai mežniecībai. Dokuments tika pieņemts bez labojumiem un iebildēm, kā arī bez norādēm par kādu mikroliegumu vai aizsargājamu teritoriju. SIA MS Kārkli iegādājās zemi ar mežu un lūdza izsniegt ciršanas atļauju saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu. VMD Zemgales virsmežniecības Kandavas nodaļa 3.06. 2013. g. tādu (ar derīguma termiņu 31.12. 2015. g.) arī izsniedza. Kā sniegs uz galvas vasaras vidū bijis 21. jūnijā tās pašas VMD Kandavas nodaļas paziņojums par izsniegtā ciršanas apliecinājuma atsaukumu, jo 21.06. 2010. g. reģistrēts melnā stārķa mikroliegums,” pagātnes notikumus pārstāsta Mārcis Sniedziņš, SIA “MS Kārkli” īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru