Mazais bizness

Sākam biznesu: Pasargā bērnus no bīstamiem skapīšiem

Anda Asere, 27.10.2015

Jaunākais izdevums

Kamēr ģimenē neienāk bērns, daudzi neaizdomājas, cik bīstamas ir zinātkārajiem ķipariem pieejamās lietas, kas glabājas zemos plauktos, skapjos, atvilktnēs

SIA Klik Klik ražo bērnu drošības slēdzīšus. Tie domāti, lai padarītu bērniem nepieejamus skapjus, atvilktnes, ledusskapi, tualetes podu – jebko, ko vecāki vēlas «aizslēgt», to saturu - noslēpt. Par slēdžiem Reinis un Eva Onzuli aizdomājās tad, kad viņu meitiņai bija pusgads. «Mums ir zemas atvilktnes un meita tām viegli varēja tikt klāt. Daudzu jauno vecāku dzīvokļos mantas var pārlikt un pārkārtot, tomēr ne visiem ir tāda iespēja,» saka Eva. Onzulu ģimenes gadījumā bīstamā zona bija virtuve, savukārt kādai citai saimei viesistabā ir neaizskarama DVD disku kolekcija. «Virtuvē mums visi asie priekšmeti un sadzīves ķīmija atradās zemajās atvilktnēs. Sākotnēji gribējām būt atvērti vecāki un ļaut bērnam visu izpētīt un to, kas nav piemērots, pacelt augstāk. Taču vienubrīd bija jau tā, ka visas virtuves virsmas un augšējie plaukti bija nokrāmēti ar dažādām lietām, neko nevarēja saprast un atrast,» stāsta Eva. Viņai tas apnika un radās doma atvilktnes vienkārši aizsiet. Taču vīrs solīja kaut ko izdomāt un nonāca pie šādiem slēdžiem. Reinis piebilst, ka ar Klik Klik slēdžiem iespējams aiztaisīt jebkuru skapīti, kas ar citu ražotāju slēdžiem ne vienmēr ir iespējams.

Sākumā sev

Pie produkta Eva un Reinis strādā aptuveni gadu. «Viss sākās ar domu par produktu sev, savām mājām. Uztaisījām, notestējām paši, un tad draugi un paziņas sāka teikt, ka arī viņiem vajadzētu šādus slēdžus, jo arī viņu bērni taisa vaļā atvilktnes un skapīšus, bet veikalā nopērkamie slēdži šķiet dārgi vai arī nepatīk, ka tie nav izturīgi,» stāsta Eva. Reinis teic, ka jebkurā bērnu preču veikalā ir nopērkami idejiski līdzīgi bērnu drošības slēdži, taču tie ir diezgan dārgi, jo Latvijā ir neliels pieprasījums. «Gada laikā Latvijā piedzimst aptuveni 20 tūkstoši bērnu, tas nav īpaši liels tirgus,» viņš saka. Eva piebilst, ka viņu slēdži ir baltā un tumšā krāsā. «Man liekas, ka precei palīdzēja «aiziet» dizains un tas, ka bērniem ir sarežģīti slēdžus attaisīt. Mūsu divgadīgais bērns vēl nav izdomājis, kā tos atvērt,» viņa teic. Viņiem par pārsteigumu slēdžus pasūta ne vien vecāki savu bērnu pasargāšanai, bet arī lai padarītu skapjus nepieejamus mājdzīvniekiem. Daudzi slēdžus iegādājas internetā. «Mammas ir gudras, viņas pārzina visas interneta vietnes un, ieraudzījušas mūsu slēdžus, saprot, ka tie nav ražoti Ķīnā un nav pasūtīti no AliExpress,» saka Eva.

Visu rakstu Pasargā bērnus no bīstamiem skapīšiem lasiet 27. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Bičevskis: darbinieki ir ne tikai uzņēmuma lielākā vērtība, bet arī lielākais apdraudējums

Zane Atlāce - Bistere, 04.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tā ir sen zināma un neskaitāmas reizes piesaukta patiesība, ka uzņēmuma galvenā vērtība ir darbinieki. Palūkojoties no digitālās drošības puses, mēs šo tēzi varam pavērst otrādi – darbinieki ir ne tikai uzņēmuma lielākā vērtība, bet arī lielākais apdraudējums,» informatīvās kampaņas Mirklis pirms klik atklāšanās sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Viņš norādīja, ka reti kuram uzņēmumam tiek rīkots apzināts digitāls ārējais uzbrukums, taču netīši apdraudējumi no iekšpuses var gadīties katru dienu – inficēts e-pasta pielikums, kas tiek atvērts darba datorā un izplatās iekštīklā, inficēts ārējo datu nesējs, kas tiek pievienots darba datoram un sabojā to un līdzīgi apdraudējumi. Klasisks piemērs ir pagājušā gada tā saucamais VID vīruss, kas bija mērķēts uz uzņēmumu grāmatvežiem, un diemžēl zināmu daļu auditorijas, kā liecina banku ziņas, arī sasniedza. Tādēļ gudram un piesardzīgam uzņēmējam ir jāiegulda ne tikai jaunu IT aizsargsistēmu un programmu uzstādīšanā, bet arī visu savu darbinieku izglītošanā, lai viņi netīšām nekļūtu par sava uzņēmuma hakeriem, uzskata M.Bičevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

7,14 milj. eiro – tāds bijis lielākā Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā pērn fiksētā nekustamā īpašuma darījuma apmērs valstī ārpus Rīgas un Jūrmalas

DB noslēdz rakstu sēriju, publicējot ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā, Jūrmalā un pārējā Latvijā.

Rīgā lielākie darījumi bijuši tirdzniecības centru Riga Plaza un Domina īpašnieku maiņa, kas pērn ir nodrošinājuši iespaidīgus nekustamo īpašumu darījumu rekordus – ja iepriekšējos gados lielākais «sasniegums» galvaspilsētā bija 26,7 milj. eiro darījuma summa, tad nu rekorddarījumā tā ir pārsniegta vairāk nekā trīs reizes. Plašāk lasāms, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta izpētes uzņēmuma Gemius Latvia vadītāja Linda Egle stāsta par Latvijas iedzīvotāju interneta lietošanas paradumiem, par to, ko visbiežāk meklē google meklētājā, kā arī skaidro, kāds ir vidējais interneta lietotājs Latvijā.

80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā

Latvieši ir aktīvi interneta lietotāji. Pirms vairākiem gadiem valdīja uzskats, ka internets ir domāts jauniešiem, tāpēc arī reklāmdevēji bieži svārstījās, vai likt reklāmu internetā vai nelikt, jo tādējādi sasniegtu tikai jauniešus. Šobrīd varu teikt, ka tā noteikti nav - arī vecāka gada gājuma cilvēki apgūst un lieto internetu. Šobrīd 80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā. Tendences liecina - jo mazāka valsts, jo lielāka sasniedzamība. Noteikti var teikt, ka esam aktīvi lietotāji, lai gan par mums aktīvāki ir igauņi. Runājot skaitļos, Latvijā mēneša griezumā ir 1 430 000 aktīvie interneta lietotāji, kuri izmanto datoru; 800 000, kuri lieto internetu telefonā un apmēram 400 000 - planšetē, protams, jāatceras, ka šie skaitļi nav saskaitāmi, jo viens un tas pats cilvēks var lietot internetu gan datorā, gan telefonā, gan planšetē - šie dati pārklājas. Mēs mērām ne vien to, kā internets tiek lietots, bet arī reklāmas kampaņu efektivitāti internetā, piemēram, kuras vecuma grupas vairāk klikšķina uz baneriem. Esam noskaidrojuši, ka vairāk uz baneriem klikšķina vecuma grupa 55+, jaunieši skrien visam pāri ar acīm, viņu uzmanību piesaista bildes un video - viņi nav pieraduši lasīt garus tekstus, taču, ja 40+ vecuma grupas cilvēku ieinteresēs informācija banerī, viņš uz tā uzklikšķinās un uzzinās par konkrēto piedāvājumu visu iespējamo informāciju. Vidējā un vecākā paaudze ir pieradusi pie avīžu laika, viņi ir gatavi lasīt un iedziļināties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv turpina aizsākto tradīciju, piedāvājot rubriku Fotonedēļa - fotostāstu par aizvadītajā nedēļā notikušo pasaulē.

Visas iepriekšējās Fotonedēļas varat aplūkot, klikšķinot šeit!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv turpina aizsākto tradīciju, piedāvājot rubriku Fotonedēļa - fotostāstu par aizvadītajā nedēļā notikušo pasaulē.

Visas iepriekšējās Fotonedēļas varat aplūkot, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikusi kārtējā ekonomiskā mērķa sakāve, bet par Nacionālā attīstības plāna vai jebkura cita plāna izpildi neviens ierēdnis vai amatpersona ar savu ādu īsti neatbild

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aušīgi veicot nodokļu akmens pārvelšanu no darbaspēka muguras uz patēriņa pleciem, daļa sabiedrības var gūt savainojumus

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

It kā elementāri, vai ne? Bet kādēļ tā ir tik netverama patiesība nodokļu politikas veidotājiem, kad runa ir par degvielas akcīzes nodokļa izlietojumu?

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevumu samazināšana un budžeta ieņēmumu palielināšana attiecas uz visiem, izņemot ministriju centrālos aparātus

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gads apliecina, ka tik rāmi un mierīgi kā iepriekšējos gados dzīve vairs nerit, sava nākotne ir jāizcīna tiklab globāli, kā šeit uz vietas – Latvijā

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fotogrāfs un žurnālists Paskāls Dumonts fotogrāfijās iemūžinājis vairāku Maskavas izglītības iestāžu kopmītnes.

Blaktis un tarakāni ir studentu nelūgtie viesi, un tekoši griesti nevienu nepārsteidz. Skatieties raksta galerijā! Lai arī tā sauktās kojas nevienu nevilina, īres cenas Krievijas galvaspilsētā liedz iespēju izvēlēties sev tīkamāku mājokli.

To, kādās kopmītnēs dzīvo RTU un RSU studenti, skatieties, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv turpina aizsākto tradīciju, piedāvājot rubriku Fotonedēļa - fotostāstu par aizvadītajā nedēļā notikušo pasaulē.

Visas iepriekšējās Fotonedēļas varat aplūkot, klikšķinot šeit!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv turpina aizsākto tradīciju, piedāvājot rubriku Fotonedēļa - fotostāstu par aizvadītajā nedēļā notikušo pasaulē.

Visas iepriekšējās Fotonedēļas varat aplūkot, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Brīdina par potenciāli riskantiem atpazīstamu zīmolu skaistumkopšanas produktiem

Lelde Petrāne, 23.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daži tādu populāru zīmolu kā L'Oreal un Procter & Gamble produkti - krēmi, šampūni un citi - var saturēt potenciāli kaitīgas vielas, apgalvo Francijas patērētāju aizsardzības grupa UFC-Que Choisir.

UFC-Que Choisir publicējusi 185 produktu sarakstu, ziņo Reuters (Saraksts aplūkojams, klikšķinot šeit.). Tie saturot vielas, kas ir likumīgas, bet varot izraisīt alerģiju, iekaisumus vai endokrīnās sistēmas traucējumus.

«Mēs vēlamies izdarīt spiedienu uz ražotājiem, izmantojot patērētāju pirkšanas uzvedību,» norāda grupa.

Kosmētikas ražotāji gan uzsvēruši, ka skaistumkopšanas un higiēnas preces, kas tiek pārdotas Francijā, ir drošas un atbilst Eiropas prasībām, kas esot stingrākās pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms galīgā lēmuma par Latvijas nacionālo aviokompāniju AirBaltic ir nepieciešams sagaidīt auditoru slēdzienu par šīs kompānijas līdzšinējo darbību

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēkšņā lidostas vadītāja atkāpšanās izgaismo nozares pārraudzības problēmas un kaitēs uzņēmumam

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Muļķīgi IT piedāvājumu noraidīšanas iemesli rada jautājumus par nekompetenci vai ļaunprātību .

DB viedokli var lasīt, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzpērkot specifiskāku vērtspapīru klāstu, centrālās bankas var nodrošināt akciju tirgu nonākšanu jaunos maksimumos, tomēr tas vienlaikus draud ar finanšu disciplīnas pasliktināšanos

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā eksporta nozīmīgumu Latvijas ekonomikā, mūsu uzņēmēju balsis kopējā diskusijā par brīvās tirdzniecības līgumiem šķiet pārāk klusas.

DB viedokli var lasīt, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv turpina aizsākto tradīciju, piedāvājot rubriku Fotonedēļa - fotostāstu par aizvadītajā nedēļā notikušo pasaulē.

Visas iepriekšējās Fotonedēļas varat aplūkot, klikšķinot šeit!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas reģionālo vēlēšanu rezultāti ir nopietns brīdinājuma signāls pie varas esošajiem politiķiem – konkrēts rīcības plāns ir akūti nepieciešams

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc budžeta pieņemšanas neko būtiski nemainīs arī jauna valdība, pa nospraustajām sliedēm tai vien būs jābrauc

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID komentē zvērinātu advokātu biroja Sorainen partnera Jāņa Taukača viedokli par dienesta darbību

Lelde Petrāne, 30.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veikto auditu mērķis ir tikai un vienīgi sodīšana, nevis palīdzība uzņēmumam sakārtot savu uzņēmējdarbību un nodokļu nomaksu, pagājušajā nedēļā žurnālistiem sacīja zvērinātu advokātu biroja Sorainen partneris Jānis Taukačs.

Viņa viedoklis lasāms, klikšķinot šeit.

Lai būtu atspoguļoti abu pušu viedokļi, db.lv lūdza VID komentēt Jāņa Taukača sacīto:

«VID darbinieki, veicot jebkādus kontroles pasākumus, tajā skaitā auditus, savu darbību organizē, vadoties pēc spēkā esošajiem un piemērojot spēkā esošos normatīvos aktus. Runa ir gan par tiem, kas regulē VID darbību, gan tiem, kuri regulē uzņēmumu pienākumus maksāt un administrēt nodokļus.

Taču VID nav likumdevējs, līdz ar to nenosaka kādā redakcijā pieņemtas Latvijā spēkā esošās likuma normas, piemēram, VID darbinieki nevar patvaļīgi izdomāt, cik lielu nokavējuma naudu piemērot, bet vadās no likumā noteiktā (par nodokļu un nodevu maksājuma samaksas termiņa nokavējumu maksātājam aprēķina nokavējuma naudu — no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu). Tāpat attiecīgas likuma normas skaidri nosaka, ka VID darbiniekiem nav tiesību publiski izpaust informāciju par konkrētiem nodokļu maksātājiem, līdz ar to subjektīvais viedoklis, ka VID slēpj informāciju, ir aplams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti ECB pūlēm, ne Eiropas lielās kompānijas, ne mājsaimniecības nešķiet sevišķi pārliecinātas, ka tām pienācis laiks tērēt

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāšaubās par blusu izķeršanu no Saeimā iesniegtajiem pavirši sagatavotajiem likumprojektiem

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru