Jaunākais izdevums

Pēc sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu rūpnīcas Sakret apmeklējuma Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) atzina, ka AS Sakret Holdings veiksmīgā darbība ir iedvesmojošs piemērs citiem uzņēmumiem.

AS Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags uzsvēra, ka paveiktajā nozīmīga loma bijusi tieši aizrautīgam komandas darbam un iniciatīvai. «Uzņēmuma īstenotais biznesa modelis ir pierādījis sevi kā efektīvi darboties spējīgs par spīti mainīgiem apstākļiem gan Latvijas, gan ārējos tirgos. Ceru, ka šī vizīte ministru prezidentei un viņas komandai dos impulsus valdības politikai, Latvijas uzņēmumu inovācijām un eksportspējai,» sacīja A. Vanags.

Pēc AS Sakret Holdings ražotņu apskates, L.Straujuma piedalījās Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras (LTRK) padomes izbraukuma sēdē turpat Sakret ražotnē.

AS Sakret Holdings ir 100% Latvijas kapitāla uzņēmums. Pirmais Sakret uzņēmums Baltijā tika izveidots Latvijā 2003.gadā, bet pirmā sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu rūpnīca savu darbu Latvijā sāka 2004. gadā. 2007. gada jūlijā savas durvis vēra Latvijas uzņēmējiem piederošā Sakret rūpnīca Igaunijā, bet 2008. gada augustā Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar SAKRET OU vadītāju Igaunijā Kasparu Pacēviču

Lelde Petrāne, 30.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SAKRET OU vadītājs Igaunijā Kaspars Pacēvičs.

- Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

SAKRET OU ir sauso un lietošanai gatavo būvmateriālu ražotājs Igaunijā. Tas ir 100% Latvijas kapitāla uzņēmums, kas ietilpst būvniecības materiālu ražotāja AS SAKRET HOLDINGS grupā un ir viens no lielākajiem Latvijas kapitāla investoriem Igaunijā pēc valsts neatkarības atgūšanas.

Latvijā daudz ir runāts par Latvijas Nokia, Skype vai citu super-produktu radīšanu, es uzskatu, ka mums tāds jau ir, un tas ir SAKRET. Mēs smiltis, kas nāk no Latvijas zemes dzīlēm, pārvēršam zeltā un eksportējam uz citām valstīm. Mums nav jāmeklē jauni super-produkti, mums tādi jau ir! Par to var pārliecināties ikviens, kurš kaut reizi ir apmeklējis kādu no SAKRET ražotnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) paziņo par atkāpšanos no amata.

To Straujuma paziņoja pēc šorīt notikušās tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, kura tika pieteikta tikai šorīt pēc premjerministres iniciatīvas.

Straujuma šodien žurnālistiem norādīja, ka laikā, kamēr viņa ir vadījusi valdību, ir pieņemti divi valsts budžeti, valsts ekonomiskā situācija ir uzlabojusies un valsts atrodas labā stāvoklī. «Uzskatu, ka ir nepieciešamas jaunas idejas, jauns pienesums un enerģija, lai padarītu iesāktos darbus,» teica Straujuma.

Viņa pateicās gan Vējonim, gan koalīcijai, gan arī ministriem. Veltot pateicību ministriem, viņa uzsvēra, ka viņas valdībā ir bijusi «pleca sajūta». Tāpat viņa izteica pateicību vēlētājiem, kas viņai devuši iespēju strādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk liels akcents tiks likts uz konkurētspējas celšanu; svarīgs jautājums ir arī ASV un ES brīvās tirdzniecības līgums, kur jābūt atrunām, piemēram, ĢMO jomā

Kopumā ir trīs prioritātes, kamēr Latvija pilda Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidējošās valsts pienākumus, – konkurētspējīga Eiropa, digitālā Eiropa un Eiropas loma pasaulē, tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Lai celtu konkurētspēju, ir paredzēts Junkera investīciju plāns, kam pagājušajā nedēļā tika pieņemts investīciju rāmis, kādos sektoros līdzekļi tiks investēti. Būtiska aktualitāte ir arī vienotais digitālais tirgus. Par šo jomu ir gaidāmas plašas diskusijas, un Eiropas Komisija no savas puses ir apsolījusi koncepcijas sagatavošanu. Plāni par vienoto telekomunikāciju tirgu ir sarežģītāki un gaidāmas debates.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Sakret Holdings padomes priekšsēdētāju Andri Vanagu

Lelde Petrāne, 09.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild AS Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags. Baltijas būvmateriālu ražotājs AS Sakret Holdings ir 100% Latvijas kapitāla uzņēmums, kas attīsta un pilnveido franšīzes priekšrocības. Sakret Holdings ietilpst četri sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražošanas uzņēmumi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Skandināvija ir holdinga lielākais eksporta tirgus, kur uzņēmuma intereses pārstāv vietējie speciālisti.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Vanagu dzimta četrās paaudzēs strādājusi dažādos amatos rūpnīcās, iespējams, tāpēc interese par ķīmiju vienmēr bijusi gan skolā, gan arī vēlāk augstskolā. Esmu ieguvis trīs ķīmijas grādus Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) – inženierzinātņu bakalaura grādu ķīmijas tehnoloģijā, inženiera – ķīmiķa kvalifikāciju un inženierzinātņu maģistra grādu silikātu un augsttemperatūras materiālu ķīmijā un tehnoloģijā. Esmu gandarīts, ka RTU iegūtās zināšanas varu veiksmīgi izmantot praksē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražotāja AS «Sakret Holdings» koncerna uzņēmums UAB «Sakret LT» decembrī saņēma vairākas nozīmīgas balvas par sasniegumiem Lietuvā, tostarp «Lietuvas eksporta balvu 2017», zelta medaļu par ražoto produktu, kā arī balvu «Labākais uzņēmums 2017» kategorijā mazie un vidējie uzņēmumi, informē kompānijas sabiedrisko attiecību konsultante Rūta Grikmane.

«Man ir patiess prieks, ka katrā no Baltijas valstīm »Sakret« spējis attīstīt veiksmīgas rūpnīcas, kas ne tikai nodrošina darba vietas un augstvērtīgus būvmateriālus, bet arī palīdz visam reģionam attīstīties. Šī balva ir tiešs pierādījums tam, ka latvieši arī kaimiņvalstīs var gūt atzinību,» saka AS «Sakret Holdings» padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Apbalvojumu par sasniegumiem eksportā pasniedza Panevēžas Tirdzniecības, rūpniecības un amatniecības kamera, godinot labākos šī reģiona uzņēmējus, savukārt balvu «Labākais uzņēmums 2017» kategorijā mazie un vidējie eksportspējīgie uzņēmumi sniedza Viļņas Tirdzniecības, rūpniecības un amatniecības kamera. Kā labākais UAB «Sakret LT» ražotais produkts novērtēts apmetums «HM-10», par ko zelta medaļu pasniedza Lietuvas Republikas premjerministrs Saulius Skvernelis un Lietuvas rūpniecības konfederāciju prezidents Roberts Dargis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada nogalē AS SAKRET Holdings paplašināja uzņēmuma darbību Lietuvā, atverot Ķēdaiņos lietošanai gatavo būvmaisījumu ražotni. 2016. gada pirmajos piecos mēnešos jaunās ražotnes apgrozījums veidojis 274 000 EUR. Nākamgad uzņēmums plāno uzsākt trīs jaunu produktu ražošanu.

Ņemot vērā tirgus pieprasījuma kāpumu pēc lietošanai gatavajiem būvmaisījumiem Lietuvā, Igaunijā un Skandināvijas valstīs, AS SAKRET Holdings ieguldīja gatavo būvmaisījumu ražotnē Ķēdaiņos 200 000 EUR. Līdz tam Ķēdaiņos SAKRET ražoja tikai sausos celtniecības maisījumus.

«Sākot ražot lietošanai gatavos būvmaisījumus Ķēdaiņos, AS SAKRET Holdings palielina savu tirgus daļu Lietuvā atbilstoši pieaugošajam pieprasījumam šajā tirgū. SAKRET ražotnē Latvijā ir atbrīvojušās jaudas, kuras uzņēmums izmantos, lai ražotu produkciju galvenajiem eksporta tirgiem - Igaunijai un Skandināvijas valstīm,» stāsta AS SAKRET Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SAKRET kāpina eksporta apjomus Ziemeļvalstīs

Lelde Petrāne, 03.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražotājs SIA SAKRET informē, ka palielinājušies tā eksporta apjomi uz Ziemeļvalstīm.

Juris Grīnvalds, SIA SAKRET komercdirektors komentē: «SAKRET izaugsmi mēs redzam eksportspējīgas produkcijas ražošanā un realizācijā. Līdz ar to atbilstoši nozares vajadzībām, cenšamies izstrādāt un piemērot produktus, kurus reģiona līdzīgo klimatisko apstākļu dēļ, varam piedāvāt gan vietējā tirgū – Baltijā, gan Ziemeļvalstīs. SAKRET tuvāko gadu mērķis ir nostiprināties Skandināvijas tirgos. Mēs šobrīd turpinām izvērst eksportu uz Somiju, Zviedriju, kā arī citām Ziemeļvalstīm.»

Komentējot AS SAKRET HOLDINGS ietilpstošo uzņēmumu darbību, J. Grīnvalds norādīja, ka straujākais eksporta pieaugums 2015. gada pirmajos desmit mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, ir Latvijā ražotajai SAKRET produkcijai un sasniedz 69%, Igaunijā - pieaugums par 15%, savukārt SAKRET Lietuvas rūpnīcā saražotā eksports samazinājies, jo rubļa kursa krituma dēļ sarucis pieprasījums vienā no koncerna noieta tirgiem - Kaļiņingradas apgabalā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sakret produkti Lietuvā saņem augstākās godalgas konkursā Gada produkts 2015

Dienas Bizness, 12.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Sakret Holdings koncerna uzņēmums UAB Sakret LT saņēmis trīs Lietuvas rūpnieku konfederācijas konkursa Gada produkts 2015 godalgas – divas zelta medaļas un vienu sudraba medaļu, informē uzņēmumā.

Ar zelta medaļām apbalvots Sakret BE grīdas betona būvmaisījums un Sakret FKE flīžu līme darbam jebkuros apstākļos. Savukārt sudraba godalga piešķirta Sakret PM Super apmetuma būvmaisījumam. Kopumā no vairāk nekā 7000 uzņēmumiem, kas Lietuvā ražo un piedāvā industriālos produktus, godalgas Gada produkts 2015 tika piešķirtas 98 produktiem.

«Mēs augsti novērtējam saņemtās godalgas Lietuvā - tas ir apliecinājums mērķtiecīgam uzņēmuma darbam šajā tirgū un nozīmīga atzinība Sakret produktu augstajai kvalitātei,» AS Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

«Sakret bija viens no pirmajiem ražotājiem Baltijas valstīs, kas piedāvāja pilnīgi jaunu skatījumu uz tādiem būvniecībā ierastiem materiāliem kā mūrjava un betons. Ja kādreiz šādus materiālus gatavoja uz vietas objektā, tad šodien galvenokārt tiek izmantoti rūpnieciski gatavoti maisījumi. Tas būtiski samazina darbaspēka patēriņu objektā un palīdz nodrošināt augstāku kvalitāti. Ja vēl pirms 10 gadiem sausais betons vai mūrjava veikalos nebija nopērkami, tad šodien Sakret vien Baltijas valstu tirgos mēnesī realizē vairākus tūkstošus tonnu šādu materiālu,» komentē A. Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Straujuma ASV tiksies ar potenciālajiem investoriem, ASV viceprezidentu un enerģētikas sekretāru

LETA, 25.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) nākamnedēļ dosies vizītē uz ASV, kur tiksies ar ASV viceprezidentu Džo Baidenu, enerģētikas sekretāru Ernestu Monicu un potenciālajiem investoriem, informē Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā.

Vizīte ASV notiks no 28.aprīļa līdz 2.maijam, un tās mērķis ir stiprināt abu valstu sadarbību drošības jomā, veicināt politisko dialogu gan ASV nacionālajā līmenī, gan štatu līmenī, kā arī attīstīt sadarbību ekonomikā un stiprināt saiknes ar latviešu diasporu ASV.

Saistībā ar NATO Straujuma ar ASV amatpersonām runās par alianses prioritārajiem stratēģiskajiem jautājumiem, kā arī par ASV spēku klātbūtnes nostiprināšanu Baltijas jūras reģionā.

Viens no vizītes būtiskākajiem mērķiem būs ekonomisko attiecību stiprināšana. Lai gan līdz šim Latvija jau ir daudz paveikusi dialoga stiprināšanā ar ASV, tomēr šīs valsts tirgum ir lielas perspektīvas un abu valstu uzņēmējiem ir neizmantots sadarbības potenciāls. Vizītes laikā puses meklēs iespējas, kā to attīstīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien pēc aptuveni trīs stundu ilgas sēdes nolēmusi, ka pieņems Satiksmes ministrijas izraudzītā vācu investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa piedāvājumu ieguldīt līdzekļus aviokompānijā airBaltic pēc tam, kad Saeima būs devusi atļauju un kad valsts interesēs būs izdarīti grozījumi līgumā, žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Šodienas sēdes laikā esot vērtēta līguma atbilstība valsts interesēm. Līgumā bijuši daudzi punkti, kas neatbilst valsts interesēm, taču pēc izdarītajām izmaiņām situācija mainījusies, un nu līgums nerada priekšrocības investoram, skaidroja Straujuma. Viņa arī informēja, ka par līguma satura nopludināšanu medijos pārbaudi veiks Drošības policija.

Straujuma informēja, ka no līguma projekta ir izņemti aptuveni 20 diskutabli punkti, turklāt līgums neparedz lidmašīnu iegādi.

Tāpat SM ir uzdots papildināt līgumu ar punktu, ka investors ir atbildīgs par starptautisko organizāciju noteikto sankciju ierobežojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdošā koalīcija meklē līdzekļus budžeta prioritāšu īstenošanai, ne vien plānojot ieņēmumu palielināšanu, bet arī pētot izmaksu samazināšanas iemaksas, šorīt LNT pastāstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), kā piemērus ietaupīšanas iespējām minot valsts nekustamo īpašumu saimniecības uzlabošanu un ekonomikai veiksmīgākos gados iezīmēto plānu pārskatīšanu.

Straujuma izteicās, ka pašlaik izskanējušās ieceres budžeta ieņēmumu palielināšanai esot vēl tikai plāni un nevarot teikt, ka vienošanās par tām jau ir panāktas. Politiķe taisnojās, ka pamatnodokļus koalīcija negrasoties celt, bet lielāki varētu kļūt nodokļi patēriņam - degvielas un alkohola akcīze, par ko gan arī vēl esot jāvienojas gan partijām savstarpēji, gan ar sociālajiem partneriem. Darbā pie nākamā gada budžeta tiks veidotas vairākas sīkākas darba grupas, lai analizētu konkrētus jautājumus, strādātu ar sociālajiem partneriem u.tml.

Otrs darba virziens ir izmaksu samazināšana, proti, tiekot analizēti visu ministriju tēriņi, lai atrastu mazāk lietderīgas budžeta pozīcijas, kuras novirzīt citiem mērķiem. Premjere kā piemērus ietaupīšanai minēja valsts nekustamā īpašuma racionālāku izmantošanu un 2013.gadā iezīmēto plānu pārskatīšanu, jo togad šķitis, ka tautsaimniecība ies uz priekšu straujāk un dažādiem mērķiem piešķirtas lielas summas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē, uzklausot sociālo partneru priekšlikumus nākamā gada budžetam, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) piedāvāja izvērtēt tos.

Straujuma sēdes dalībniekiem tomēr piebilda, ka ne visus priekšlikumus viņa atbalsta, piemēram, kategoriski viņa noraida pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšanu. Taču viņa atgādināja, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšanas vietā varētu samazināt sociālo nodokli abām pusēm.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers uzsvēra, ka valsts budžetam ir izdevīgāk, ja sociālo nodokli samazina darba ņēmējiem. Arī pašiem darbiniekiem tas būtu izdevīgāk, jo tiktu izmaksāta lielāka alga.

Straujuma arī pauda, ka ir jādomā, kā palīdzēt ģimenēm ar bērniem - kā šai grupai mazināt sociālo nevienlīdzību. «Gribu piekrist, ka ir jādomā par ģimenēm ar bērniem, jo ģimenes ar bērniem diferenciācija nesasniedz. Šajā gadījumā mums ir ko domāt,» sacīja valdības vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) atzīst, ka lēmums par demisiju bijis pārdomāts.

Premjerministre šodien žurnālistiem norādīja, ka ir noslēdzies zināms laika posms un, lai valsts varētu aktīvi virzīties uz priekšu, valdība ir «jārestartē».

«Uz priekšu darāmā cēlienā ir jānāk jauniem cilvēkiem,» teica politiķe.

Straujuma arī uzskaitīja valdības paveikto laikā, kamēr viņa ir bijusi premjerministre, piemēram, elektroenerģijas tirgus sakārtošana, atbalsts jaunajām ģimenēm mājokļa iegādei, kā arī pieņemtos divus valsts budžetus.

Valsts attīstība patlaban ir stabila, ir vērojama iekšzemes kopprodukta palielināšanās, darba samaksas pieaugums, bezdarba līmeņa samazināšanās un ir veiksmīgs investīciju pieaugums, pozitīvs eksporta pieaugums, viņa uzskaitīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši pirms desmit gadiem - 2007. gada 13.jūlijā - tika atklāta AS Sakret Holdings Igaunijas rūpnīca, ieguldot vairāk nekā astoņus miljonus eiro. Tobrīd tās bija lielākās Latvijas uzņēmuma investīcijas kaimiņvalstī, informē kompānijas pārstāvji.

Desmit gadu laikā uzņēmums izveidojis profesionālu un veiksmīgu darbinieku komandu, kas pēdējā pusgada laikā veicinājusi apgrozījuma pieaugumu par 11%, lai arī būvniecības tirgus valstī palielinājies vien par 7%.

«Pēdējos gados Igaunijas rūpnīca palielinājusi darbības jaudu, pavisam nesen pārgājusi uz divu maiņu darbu, tādējādi kļūstot vēl produktīvāka. Ņemot vērā to, ka Igaunijas tirgus ir augošs un investīcijas arvien palielinās, esmu pārliecināts, ka tuvāko gadu laikā Sakret spēs iekarot arvien lielāku patērētāju uzticību,» saka rūpnīcas direktors Kaspars Pacēvičs, piebilstot, ka apgrozījums pērn sasniedzis 5,7 miljonus eiro.

Gada laikā plānots investēt vēl papildu līdzekļus ražošanas jaudu palielināšanai, tādējādi turpinot audzēt tirgus daļu un apgrozījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Sakret Holdings apgrozījums palielinājies par 17%

Žanete Hāka, 12.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrībā Sakret Holdings ietilpstošo uzņēmumu kopējais neauditētais apgrozījums 2014. gadā sasniedza 20,5 miljonus eiro, informē uzņēmuma pārstāvji.

Tas ir par 17 % vairāk nekā iepriekšējā pārskata gadā. Lielākais apgrozījuma pieaugums 2014. gadā ir AS Sakret Holdings rūpnīcai Lietuvā – par 23%. Apgrozījums palielinājies arī Latvijā – par 16% un Igaunijā - par 14%.

Pērn būtiski pieaudzis arī AS Sakret Holdings eksporta produkcijas apjoms. Salīdzinot ar 2013. gadu, tas palielinājies par 41%. Galvenie koncerna eksporta tirgi ir Somija, Zviedrija, Norvēģija un Īslande. AS Sakret Holdings neauditētā neto peļņa 2014. gadā bija 535 tūkstoši eiro, kas ir par 5% vairāk nekā 2013. gadā.

AS Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags skaidro, ka lielais apgrozījuma pieaugums Lietuvā 2014. gadā saistīts ar tuvojošos pāreju no litiem uz eiro 2015. gadā, kā arī pēckrīzes būvniecības uzplaukumu, ko kaimiņvalsts piedzīvoja pērn. Latvijā apgrozījuma kāpumu veicināja valsts atbalstītā namu siltināšanas programma. Savukārt Igaunijā pieaugums ir nedaudz mazāks Skandināvijas valstu ekonomiku izaugsmes tempu, īpaši Somijas, mazināšanās ietekmē, norāda A. Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sakret holdings apgrozījums audzis par piektdaļu

Žanete Hāka, 01.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrības Sakret holdings ietilpstošo uzņēmumu kopējais apgrozījums 2014.gada pirmajā pusgadā sasniedzis 9,1 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk, salīdzinot ar 2013. gada pirmo pusgadu, informē uzņēmuma pārstāvji.

Salīdzinoši vislielākais pieaugums pirmajā pusgadā ir Sakret holding rūpnīcai Lietuvā – par 25%, Igaunijā – par 23%, bet Latvijā – par 14%.

Pirmajā pusgadā būtiski pieaudzis arī AS Sakret holdings eksporta apjoms. Salīdzinot ar 2013. gada pirmo pusgadu, šogad tas palielinājies par 54%. AS Sakret holdings eksporta galvenie mērķi ir Skandināvijas valstis un Krievija.

Sakret holdings lielākais izaicinājums 2014.gadā – vairāk nekā 30 jaunu produkcijas veidu laišana tirgū – sevi ir attaisnojis.

Vislielākais pieprasījums pēc Sakret ražotajiem produktiem ir Lietuvā, kur šobrīd notiek intensīva būvniecība, tiek uzsākti un attīstīti daudzi jauni nekustamo īpašumu projekti, akcentē AS Sakret holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SAKRET OU Igaunijā kāpinājis ražošanas jaudu, pieņemot papildu darbaspēku un pārejot vasaras sezonā uz darbu divās maiņās. Darbs divās maiņās ļauj SAKRET nodrošināt augošo pieprasījumu un būt elastīgam jaunu materiālu ražošanā un pielāgošanā pēc pieprasījuma. Kopumā šā gada pirmajos piecos mēnešos SKARET OU realizētās produkcijas apjoms Igaunijā audzis par 13 %, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu pērn.

Kaspars Pacēvičs, SAKRET OU vadītājs Igaunijā, skaidro, ka kaimiņvalstī pieprasījums vienlīdz audzis gan pēc produktiem, kas paredzēti iekšdarbu veikšanai, gan ārējās apdares darbiem. «Tas saistīts ar to, ka pavasara un vasaras sezonā iedzīvotāji arvien aktīvāk veic dažādus remontdarbus savos mājokļos. Turklāt Igaunijā strauji noris arī jaunu dzīvojamo un biroju ēku projektu attīstīšana. Iedzīvotāji plaši apgūst arī ēku siltināšanas programmu, par ko liecina pārdošanas apjomu pieaugums restaurācijas un fasāžu apdares materiāliem.»

SAKRET OU ir AS SAKRET HOLDINGS filiāle Igaunijā, kas dibināta 2005. gadā, drīz pēc tam uzsākta arī ražotnes celtniecība, kas tolaik bija visnozīmīgākā Latvijas uzņēmuma kapitāla investīcija Igaunijā. Rūpnīca tika atvērta 2007. gadā ar ražošanas jaudu 150 tūkst. tonnu gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Valdība nepieņem lēmumu saistībā ar airBaltic investora piesaisti; saņemta jauna informācija

LETA, 17.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien vēl nepieņēma lēmumu saistībā ar nacionālās aviosabiedrības airBaltic investora piesaisti, žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Viņa skaidroja, ka ir saņemta jauna informācija, kas ir jāpārbauda. Tāpēc sēde tiks turpināta ceturtdien, 19.novembrī, plkst.15. Gan Straujuma, gan iekšlietu ministrs un satiksmes ministra pienākumu izpildītājs Rihards Kozlovskis (V) atteicās komentēt, kāda informācija ir saņemta. Amatpersonas arī atteicās komentēt, vai saņemtā informācija saistīta ar drošības jautājumiem.

Ministru prezidente vien atzina, ka saistībā ar saņemto informāciju ministrija un satiksmes ministra pienākumu izpildītājs strādās «šīs dienas» - līdz valdības sēdes turpinājumam.

Jautājums par airBaltic tika skatīts valdības sēdē aiz slēgtām durvīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pavļuts:Latvijas gāzes akcijas valstij jāpērk, ja tā varētu iegūt kontroli uzņēmumā

LETA, 10.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja valsts a/s Latvijas gāze darbībā neko nevarēs ietekmēt, tad iegādes darījums būtu grūti pamatojams, šādu viedokli par iespēju valstij iegādāties Vācijas energokompānijai E.ON Ruhrgas piederošos 47,23% Latvijas gāzes akciju, pauda bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Pēc D. Pavļuta domām, galvenais apsvērums, kas būtu jāizvērtē valstij, domājot par Latvijas gāzes akciju iegādi, ir - vai, iegādājoties zināmu akciju skaitu, būs iespējams ietekmēt kompānijas darbu. «Ja mazākuma akcionārs nevar būtiski ietekmēt kompānijas darbu, tad neredzu jēgu iegādāties šīs akcijas,» uzskata bijušais ministrs.

Savukārt, ja akciju iegāde ļaus ietekmēt uzņēmuma darbību un gāzes tirgus nākotni, pēc D. Pavļuta domām, tas ir būtisks apsvērums. Tajā pašā laikā viņš atzina, ka, nezinot Latvijas gāzes akcionāru iekšējo attiecību struktūru, patlaban nav iespējams atbildēt uz jautājumu par valsts ieguvumiem no šāda darījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar Eiropadomes neoficiālajā sanāksmē spriests par finansiālas palīdzības sniegšanu Turcijai, lai bēgļus izmitinātu minētajā valstī, un arī Latvijai būs jāpiedalās ar savu finansējumu, ja tādu prasīs, atzina Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Eiropas Komisija (EK) jau ilgstoši runā ar Turciju par iespēju izmitināt bēgļus tās teritorijā, par to sniedzot finansiālu palīdzību. «Zināmas vienošanās ir panāktas. Tas, protams, nav noslēgts līgums, bet ir priekšlikums rīkot Eiropas Savienības (ES) un Turcijas samitu, kur varētu panākt gala lēmumu,» teica Straujuma.

Pagaidām nav fiksēta konkrēta summa, ko Eiropas Savienība (ES) varētu maksāt Turcijai, bet runa varētu būt par aptuveni 3 miljardiem eiro. Minētā summa tiktu izlietota tikai bēgļu izmitināšanai, un ES sekotu līdzi finansējuma izlietojumam.

Lai gan samita laikā ir izskanējusi informācija par konkrētu naudas sadalījumu, kādu vajadzēs maksāt katrai ES dalībvalstij, Straujuma uzsvēra, ka vakar no EK prezidenta Žana Kloda Junkera nav saņemts apstiprinājums, ka tas ir EK priekšlikums. «Man ir grūti pateikt, vai EK to ir izdalījusi pati vai to aprēķinājuši žurnālisti, ņemot par pamatu katras valsts iekšzemes kopprodukta rādītājus,» atzina valdības vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Straujuma piedāvā mainīt Latvijas dalības World Expo konceptu un atteikties no masīvā paviljona ozola formā

LETA, 23.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) piedāvā mainīt Latvijas dalības izstādē World Expo 2015 konceptu un atteikties no masīvā paviljona ozola formā, tā vietā uzbūvējot kādu vieglu konstrukciju būvi, kurā demonstrēt Latvijas sasniegumus informācijas tehnoloģiju (IT) jomā.

Straujuma LTV nesniedza tiešu atbildi, vai viņa atbalsta ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) viedokli pārlieku lielās dārdzības dēļ atteikties no dalības izstādē. «Mēs gaidīsim Ekonomikas ministrijas (EM) pamatojumu. Tā ir EM atbildība, piedalīties vai nepiedalīties izstādē,» sacīja politiķe.

Ministru prezidente piebilda, ka «varbūt ir vienkāršāki risinājumi», piemēram, neatstāt Latvijas vietā izstādē tukšumu, bet gan radīt vieglu konstrukciju būvi, kur rādīt Latvijas IT sasniegumus. «Mēs nedrīkstam visu laiku sadārdzināt savas būves,» teica premjere, «varbūt tad neceļam ļoti fundamentālu, lai arī ļoti skaistas konstrukcijas būvi?...»

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Veidojot nākamā gada budžetu, veiks salīdzinājumu ar 2010.gada tēriņiem

LETA, 13.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstrādājot nākamā gada valsts budžetu, ministrijām divu nedēļu laikā koalīcijā būs jāiesniedz 2010.gada un 2014.gada izdevumu salīdzinājums, pirmdien žurnālistiem pēc koalīcijas padomes sēdes sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība).

Minētie dati ir nepieciešami, lai vecajai vai jaunajai koalīcija būtu iespējams secināt, kādi ir iespējamie ietaupījumi, skaidroja Straujuma.

Politiķe uzsvēra, ka 2015.gada budžetu pieņems jaunā valdība un Saeima. Budžetu iecerēts sākt skatīt no 10.novembra, kad, kā cer Straujuma, vajadzētu būt apstiprinātam jaunajam Ministru kabineta sastāvam.

2015.gadā būs ļoti «saspringts budžets», jo līdzekļi būs neieciešami aizsardzībai, veselībai un pensijām, stāstīja Straujuma. Jaunajām politikas iniciatīvām prasītā kopējā summa ir ap 500 miljoniem eiro, un visvairāk ir prasījusi Izglītības un zinātnes ministrija, pēc tam nāk veselības joma. Visas šīs prasības apmierināt nav iespējams, taču, taujāta, vai netiks atbalstīta neviena no iniciatīvām, Straujuma norādīja, ka negrib būt tik kategoriska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijai un Ķīnai sadarbības potenciāls pārtikas produktu eksporta un transporta jomās

Žanete Hāka, 23.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien Ministru prezidente Laimdota Straujuma ar uzrunu atklāja Latvijas – Ķīnas biznesa forumu Šanhajā, kurā tika pārrunāta abu valstu divpusējā sadarbība pārtikas produktu eksportā, kā arī transporta un loģistikas jomās, informē Ministru prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga.

Uzrunājot klātesošos, Ministru prezidente norādīja, ka Latvijai no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir viens no augstākajiem iekšzemes kopprodukta pieaugumiem Eiropā, kā arī stabila un prognozējama uzņēmējdarbības vide ar izdevīgu nodokļu politiku. Tostarp, turpina palielināties tirdzniecības apjoms starp Latviju un Ķīnu, kas šajā gadā vien ir pieaudzis par 40%. Tas savukārt norāda uz spēcīgu potenciālu abu valstu turpmākai abpusējai sadarbībai.

«Latvijas pārtikas produktiem ir izcila kvalitāte. Es esmu pārliecināta, ka Ķīnas tirgus būs ieguvējs no mūsu pārtikas, piemēram, piena, gaļas un zivju produktiem vai augstas kvalitātes medicīnas precēm. Mūsu piena produkti jau sasnieguši Ķīnas tirgu, un jūs Šanhajā varat nobaudīt latviešu saldējumu,» uzsvēra L.Straujuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Straujuma: izrādīsim interesi par Latvijas gāzes akciju iegādi no Vācijas E.ON. Ruhrgas

Dienas Bizness, 08.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija izrādīs «izpētes interesi» par Vācijas kompānijai E.ON Ruhrgas piederošo Latvijas gāze akciju iegādi, taču tas vēl nenozīmē, ka šīs akcijas tiešām tiks iegādātas, LTV raidījumā Rīta Panorāma pavēstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

Drīzumā Latvijas valdībai jānāk klajā ar izvērtējumu, vai atpirkt Vācijas kompānijai E.ON Ruhrgas piederošos 47,23% Latvijas gāze (LG) akciju.

«Esmu tikusies ar E.ON Ruhrgas pārstāvjiem, taču par šo jautājumu mēs lemsim valdības sēdē,» L. Straujuma nevēlējās sīkāk komentēt potenciālo iespēju iegādāties Vācijas uzņēmumam piederošās LG akcijas.

Ir izskanējušas dažādas versijas par to, cik šīs akcijas varētu maksāt. Akciju vērtība lēsta no 150 miljoniem eiro līdz pat 600 miljoniem eiro, taču L. Straujuma norādījusi, ka augstāk noteiktā robeža ir stipri pārspīlēta un 600 milj. eiro šīs akcijas nevarētu maksāt. Vācijas kompānijas pārstāvji ir izteikuši konkrētu piedāvājumu, taču L. Straujuma nevēlējās atklāt, kāds tas ir.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EK pēcprogrammas misijas pārstāvji rekomendējuši Latvijai pievērst uzmanību vairākām jomām

LETA, 14.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) pēcprogrammas misijas pārstāvji rekomendējuši Latvijai pievērst uzmanību vairākām jomām, tostarp augstākajai izglītībai un enerģētikai, tā preses konferencē pēc tikšanās ar EK pēcprogrammas misijas pārstāvjiem sacīja premjerministre Laimdota Straujuma (V).

Straujuma žurnālistiem norādīja, ka EK pēcprogrammas misijas vadītājs atzinis Latvijas progresu, taču norādījis uz rekomendācijām, kurām Latvijai būtu nepieciešams pievērst uzmanību.

Tās ir saistītas ar augstāko izglītību un veselības aizsardzības reformām, kā arī valsts uzņēmumu pārvaldi, kur mums jau ir nepieciešamie soļi veikti. Tāpat tika norādīts uz valsts iepirkumiem būvniecības sektorā un darbu enerģētikas jomā, norādīja Straujuma, piebilstot, ka šie jautājumi valsts attīstību būtiski nekavē, taču tie mums ir jādara, un mēs to zinām.

Runājot par enerģētikas jomu, Straujuma sacīja, ka EK misijas pārstāvji norādījuši uz enerģētikas liberalizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru