Talsu novada pašvaldības prioritāte ir ceļu uzturēšana un atjaunošana, kas cieši saistīta arī ar uzņēmējdarbības attīstības perspektīvām

Viens no tuvāko gadu projektiem ir valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošana. Šis ceļš būšot īpaši svarīgs, attīstot Stendē industriālā centra izveidi. Talsu novada pašvaldība Stendē ir rezervējusi teritoriju apmēram 7,5 ha platībā.

Vieta ražotājiem

«Valsts uzstādījums – šeit būtu jāattīsta darbība ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību. Tas gan ir grūti izpildāms noteikums, jo jāraugās, kādi uzņēmumi vispār būtu gatavi Stendē uzsākt darbību vai paplašināt jau esošu biznesu. Noteikums, ka priekšroka jādod ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību, ir diezgan hipotētisks, un ne visi Talsu novada uzņēmēji to spēs izpildīt. Runa ir arī par profesionāla darbaspēka trūkumu – Talsu novadā, visticamāk, trūkst tādu darbinieku, kas spētu dot pienesumu augsto tehnoloģiju ražotnēs,» pārliecināts Talsu novada pašvaldības priekšsēdētājs Aivars Lācarus. Industriālā parka izveidē iecerēts piesaistīt Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Lielākā priekšrocība potenciālām ražotnēm būs tranzīta ceļu daudzveidība – dzelzceļš, kas ved gar Stendi, kā arī Mērsragā esošā osta, kas specializējas rūpniecisko kravu apkalpošanā. Ceļa posma Stende – Mērsrags labiekārtošana ir būtisks aspekts, kas piesaistīs uzņēmējus. Patlaban transporta kustība notiek pa apvedceļu, kas palielina izmaksas. «Kokapstrādes uzņēmums Wika Wood jau izteicis skaidrus aprēķinus, cik tas spētu ietaupīt transporta izdevumos, ja kravu pārvadājumiem nebūtu jāizmanto apvedceļš. Valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošanai nepieciešami lieli ieguldījumi. Iespējams, meklēsim iespēju piesaistīt Eiropas struktūrfonda līdzekļus,» atklāj A. Lācarus.

Talsu novada dome sākusi sarunas ar Jāni Matuli, kurš tiesā iesniedzis prasību par būvniecības apturēšanu objektā, kur plānota jaunā slimnīca.

Panākta vienošanās, ka Jānis Matulis iesniegs domē savas prasības, pēc kuru izpildes viņš gatavas atsaukt prasību tiesā. Ja vienošanās tiks panākta, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca izvairīsies no draudiem zaudēt Eiropas Savienības finansējumu vairāk nekā četrus miljonus latu vērtajā projektā.

Talsu novada pašvaldība pēc slimnīcas darbinieku lūguma bija sarīkojusi tikšanos ar Talsu novada iedzīvotājiem un SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca Talsu filiāles darbiniekiem. Tikšanās laikā notika diskusijas ar Talsu novada domes deputātiem, SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca valdes priekšsēdētāju Egiju Širovu un valdes locekli Kristīnu Bidzāni. Uz tikšanos bija ieradies arī LR Saeimas deputāts Edmunds Demiters, Mērsraga novada domes priekšsēdētājs Lauris Karlsons, kā arī biedrības Latvijas Zaļā kustība pārstāvji un nodibinājuma Vides izglītības fonds Par sakoptu Latviju prezidents Jānis Matulis. Sapulci apmeklēja ap 130 iedzīvotāji, lai paustu savu neizpratni par biedrības Latvijas zaļā kustība uzsākto tiesvedību, kas apstādinājusi jaunās slimnīcas būvniecību, iesniedzot tiesā prasību par būvatļaujas tiesiskumu.

Talsu novada atpazīstamības zīme ir Talsu brunča raksts jeb svītrkods, savukārt Talsu simbols ir Talsu saulīte. Lai gan šos ornamentus pašvaldība regulāri izmanto tūrisma un citās publicitātes aktivitātēs, līdz šim tie nav reģistrēti Valsts dizainparaugu reģistrā – tas nozīmē, ka novada simbolus brīvi, bez jebkāda regulējuma, varēja izmantot jebkurš.

6. novembrī saņemts pozitīvs Patentu valdes atzinums par svītrkoda un Talsu saulītes iekļaušanu dizainparaugu reģistrā un tas nozīmē, ka turpmāk novada simboli būs aizsargāti. Talsu novada kultūras, sporta un tūrisma centra vadītāja Linda Sūniņa pastāstīja, ka pēc patenta apstiprinājuma centrs izstrādās abu ornamentu lietošanas noteikumus, kuros būs iekļauts arī to pielietojums uzņēmējdarbības nolūkiem.

«Svītrkods un Talsu saulīte ir mūsu novada mantojums, ko mēs nedrīkstam pazaudēt. Patenta dokumentu sakārtošana ir likumsakarīgs solis, lai tas, ko jau ilgus gadus izmantojam, netiktu kopēts un nepazustu citu interpretācijas jūklī,» sacīja L. Sūniņa.

Autosports ir Latvijas finanšu situācijas spogulis, jo cilvēki šajās sacīkstēs nepiedalīsies, ja būs grūti ar naudu, intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka Talsu rallija rīkotājs, bijušais autosportists, SIA RA Events īpašnieks Raimonds Strokšs. Šajās brīvdienās notiks jau 52. Talsu rallijs.

Fragments no intervijas

Pirms intervijas teici, ka Talsu rallijs tev ir mīļākais, jo notiek dzimtajā pilsētā. Kādas ir sajūtas pirms šīs nedēļas nogales? Vai, tavuprāt, «mājas sienas» palīdzēs vai, gluži pretēji, ir lielāka atbildības nasta?

«Mājas sienas» noteikti palīdz. Talsu rallijs ir fenomens. Es varētu noslēpt visu informāciju par tā norisi un nerakstīt nevienu vārdu, bet zinu, ka tik un tā ātruma posmi būtu pilni ar cilvēkiem. Kā to izskaidrot? Nezinu. Tas ir pavasara pirmais lielākais autosporta pasākums. Bieži dzirdu frāzi, ka Talsu rallija svētki ir līdzvērtīgi Līgo. Talsos visi ļoti mīl ralliju. Jebkurās mājās, kurās ejam prasīt, lūgt vai saskaņot, visur ir liela pretimnākšana. Talsinieki novērtē rallija vērtību, un viņiem šī ir svētku nedēļa. Manuprāt, tā ir viena no svarīgākajām pilsētas tradīcijām, kas jāturpina.

Talsu novadā ekspluatācijā pieņemta Daudzfunkcionālā centra otrā kārta. Līdz Jāņiem centrā darbus sāks aptuveni 20 veikali, Db.lv informējaTalsu novada pašvaldības pārstāve Ivonna Vicinska.

Daudzfunkcionālā centra projekts sadalīts vairākās kārtās. Pēc pirmās kārtas nodošanas ekspluatācijā vienā ēkas daļā darbu uzsāka mazumtirgotāja Maxima Latvija veikals Maxima XX un vairākas citas tirdzniecības vietas. Projekta otrajā kārtā iekļauts viss ēkas daļas pirmais stāvs un daļa iepretī esošās stāvvietas, skaidroja I. Vicinska.

Plānots, ka Daudzfunkcionālajā centrā no 19. jūnija būs pārstāvēti vairāki veikalu zīmoli. 2400 kvadrātmetrus aizņems tirgotājs Cenuklubs.lv, bet pārējās tirdzniecības vietas aizņems, piemēram, kosmētikas preču tirgotājs Douglas, Jāņa Rozes grāmatnīca, apavu tirgotājs Euroskor, apakšveļas tirgotājs Lauma Lingerie u.c..

Talsu novada dome piešķīrusi līdz 37 000 eiro finansējumu videonovērošanas sistēmas pilnveidošanai Talsu pilsētā, informēja Talsu novada pašvaldības komunikāciju speciāliste Ivonna Vicinska.

15.maija Talsu novada domes deputātu lēmums paredz 10 jaunu videonovērošanas kameru un divu videodatu uzglabāšanas iekārtu iegādi. Viena kamera atradīsies Brīvības ielā 17, netālu no izklaides vietas Cherry club, divas kameras tiks izvietotas Lielās ielas un K.Mīlenbaha ielas krustojumā, viena kamera - Celtnieku ielā 2, divas kameras - uz laukuma un ielas pie Talsu autoostas Jaunajā ielā 23, savukārt četras kameras atradīsies jaunizveidotās Talsu ezera promenādes teritorijā.

Pašvaldības policija cer, ka videonovērošanas sistēmas pilnveidošana ļaus vēl efektīvāk reaģēt iedzīvotāju drošību apdraudošās situācijās, kā arī novērst vandāļu postījumus. Talsu ezera promenādē vandāļi uzdarbojušies jau vairakkārt, nesen atkārtoti demolēts arī pilsētas skeitparks, bērnu laukums un citas izklaides vai atpūtas vietas. Pilsētā videonovērošanas kameras jau ir izvietotas vairākās sabiedriskās vietās, tostarp Talsu centrā, pie Tautas nama un Sauleskalna estrādē.

Iespējamu pārkāpumu iepirkumu procedūrās dēļ Talsu novadam var nākties atmaksāt vairāk nekā 2 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja Talsu novada pārstāve Inita Fedko.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), izskatot divu projektu iepirkumu procedūras, atklājusi iespējamus pārkāpumus, kas Talsu novadam var atsaukties ar finanšu korekcijām jeb finansējuma atmaksu.

Kā skaidroja Fedko, pārkāpumi saistīti ar projekta "Stendes iela, Talsos pārbūve rūpnieciskās teritorijas darbības nodrošināšanai" un "Publiskās infrastruktūras attīstība Talsos rūpnieciskās teritorijas darbības nodrošināšanai, 2.kārta" iepirkumu procedūrām. Talsu novada pašvaldības iepirkumu komisijas ieskatā pārmetumi ir balstīti likumu normu interpretācijā.

CFLA informējusi pašvaldību, ka projekta "Stendes iela, Talsos pārbūve rūpnieciskās teritorijas darbības nodrošināšanai" iepirkumā Talsu novada pašvaldība noslēgusi līgumu, neievērojot iepirkuma nolikumā noteikto. Pārkāpums saskatīts pretendenta pieredzes attiecināšanā, ietverot tajā arī apakšuzņēmēju pieredzi. Par minēto pārkāpumu CFLA lēmusi piemērot finanšu korekciju 25% apmērā no noslēgtās līguma summas, kas veido 291 840 eiro.

Lielākajai daļa Talsu novada deputātu balsojot «pret», tika lemts, ka Kultūras nodaļas vadītāja Ina Jurkeviča (TP) tomēr nebūs nākamā pašvaldības vadītāja.

Neilgi pēc Miervalža Krotova (ZZS) atbrīvošanas no Talsu novada pašvaldības mēra amata deputāte Juzefa Kļava mēra amatam virzīja I. Jurkeviču (TP). Balsojumā «par» I. Jurkevičas kandidatūru nobalsoja seši deputāti, «pret» - 11. Tādējādi deputātiem jauno Talsu novada pašvaldības vadītāju ievēlēt neizdevās, Db.lv skaidroja Talsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inga Priede.

Citas kandidatūras Talsu novada pašvaldības vadītāja amatam nav izvirzītas, un pagaidām pašvaldības darbu vadīs domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Dedzis.

Talsu novadā piešķirti divi goda tituli - «Pilsētas labdaris», ko ieguvis Pure Food dibinātājs, tagad Sabiles iedzīvotājs Aivars Žimants, un «Pagasta labdaris», ko ieguva SIA Krauzers valdes priekšsēdētājs Andis Araks Laidzes pagastā.

Izvirzītie pretendenti nominācijās Pilsētas labdaris un Pagasta labdaris tika vērtēti pēc saņemtajiem raksturojumiem. Šādu nomināciju ierosināja pagastu un pilsētu pārvalžu vadītāji, un tajā tika izvirzīti cilvēki, kuri nesavtīgi atbalsta savas pilsētas, pagasta vai visa novada notikumus, ir klāt rīkotajos pasākumos un cenšas, lai kāds stūrītis allaž tiktu saposts un kāds īstajā brīdī var saņemt palīdzīgu roku. Uz šo nomināciju kopumā pretendēja 13 kandidāti, un viņi visi ir paveikuši ko ļoti labu - no visas sirds un savu iespēju robežās, informē Talsu novada dome.

Tituli tika piešķirti konkursa Talsu novada sakoptākais pagasts un pilsēta 2012 ietvaros. Pavisam konkursā bija 16 nominācijas, un dažādas balvas ieguva vairāki novada uzņēmēji. Nominācijā Sakoptākā zemnieku saimniecība, zivsaimniecība ar vienādu iegūto punktu skaitu balvas saņēma z/s Četri īpašnieks Indulis Leja, Vandzenes pagastā, un z/s Mežvidi īpašnieks Jēkabs Sproģis, Strazdes pagastā. Par sakoptāko uzņēmumu Talsu novadā ar iegūtu vienādu punktu skaitu atzīta a/s Talsu piensaimnieks un SIA Brabantija Latvia. Veiksmīgākais tūrisma piedāvājums Talsu novadā šogad bijis Laumu dabas parks, bet iedzīvotājiem draudzīgākā kafejnīca vai tirgotava Talsu novadā – SIA Viko veikals Elvi Stendē.

Šobrīd cilvēki daudz vairāk tiecas meklēt atpūtas iespējas tepat Latvijā, tādēļ jaunatvērtā "Talsu restorāns" vadītājs Guntis Jansons domā, ka viesmīlības biznesam šis laiks ir jauna iespēja.

"Droši varu apgalvot, ka šī gada nenoteiktība ir vienlaikus pluss un arī mīnuss jebkurai jaunai iniciatīvai un iestrādnei. Restorāns sācis darbu nesen un gada pirmajā pusē aktīvie ierobežojošie pasākumi mūs neskāra tādā mērā, lai restorāna projekts tiktu apdraudēts. Tiesa gan – ieviest un realizēt šo "Talsu restorāna" koncepciju mēs būtu varējuši jau pavasarī, bet pandēmija koriģēja laika plānu," teic Guntis Jansons, "Talsu restorāns" un tirdzniecības centra "Talsu centrs" valdes loceklis.

Viņa skatījumā pluss ir apstāklis, ka cilvēki daudz vairāk tiecas meklēt atpūtas iespējas tepat Latvijā, jo ceļošana un jo sevišķi lielāku ceļojumu plānošana ir riskanta, tādēļ domā, ka viesmīlības biznesam Latvijā un arī Talsu novadā šis laiks ir jauna iespēja.

Talsu novadā otrdien autoceļu Rīga – Ventspils, Ventspils – Rīga un Kuldīga – Līgas virzienā tiks uzstādītas trīs jaunas novada robežzīmes, informē Talsu novada pašvaldība.

Aizvadītā gada 15. decembrī noslēdzās Talsu novada pašvaldības izsludinātais Talsu novada robežzīmes ideju skiču konkurss. Tajā par uzvarētāju no pieciem pretendentiem tika atzīts tēlnieks Kristaps Gulbis.

Jauno Talsu novada robežzīmju izgatavošanas un uzstādīšanas mērķis ir veicināt Talsu novada atpazīstamību. Robežzīmju vizuālajā noformējumā iedzīvojies novada svītru kods, bet savdabīga nianse ir zīmēs iekļautie spēles Geochacing elementi.

Talsu novada trīs robežzīmju izgatavošana un uzstādīšana izmaksās ap 13 tūkstošiem eiro. To uzstādīšanā mākslinieks sadarbojas ar SIA Vīgantes.

Šonedēļ atklāta Talsu jaunā slimnīca, kuras būvniecībā kopumā ieguldīti 7,33 miljoni eiro, informē Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas pārstāvji.

2010. gada 30. aprīlī tika reģistrēta Ventspils un Talsu slimnīcu apvienība – kapitālsabiedrība Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca. Apvienība saņēma ES ERAF finansējumu – vienu miljonu latu (1,422 miljonus eiro). Nekavējoties tika uzsākts darbs pie jaunas slimnīcas ēkas būvniecības ieceres Talsos.

2011.gada 26.septembrī parakstīts līgums par ES struktūrfondu līdzfinansējuma piešķiršanu Talsu jaunās slimnīcas ēkas būvniecībai. Kopumā no ES fondiem piesaistīti 6,17 miljoni eiro. Projekta kopējās izmaksas – 7,33 miljoni eiro. Projektēšanai un būvdarbiem 84,21% finansējumu nodrošina ES ERAF, 5,79% valsts budžets un 10% SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, tai skaitā Talsu novada un Rojas novada pašvaldības ieguldījums pamatkapitālā.

Neatkarīgi no funkcionālās nozīmes būves Kurzemē šogad izceļas ar savdabīgu vizuālo risinājumu.

Noteikt 2013.gada nozīmīgāko būvobjektu Latvijas rietumdaļā būtu grūti, jo bez Eiropas līdzfinansējuma būvētie objekti ir nelieli vai specifiski, savukārt ES nauda izmantota ārkārtīgi daudzveidīgi. Tomēr viena kopīga tendence ir – neatkarīgi no tā, vai tapusi jauna ražošanas ēka, ceļu infrastruktūras objekts, inženierbūve vai kultūras celtne, domāts par estētisku vizuālo risinājumu. Pilsētās galvenokārt būvēti sabiedriski objekti un attīstīta infrastruktūra ar ES struktūrfondu palīdzību, pašvaldība kā pasūtītājs ir bijis nozīmīgs spēlētājs. Arī lauku apvidos ES finansējums joprojām ir būvniecības vilcējspēks. Pēdējos gados arvien biežāk būvniecības pieteikumos parādās nelielas ražotnes. Gada nogales iezīme Zolitūdes traģēdijas kontekstā – visās būvvaldēs tiek pārskatīti projekti, inspicēti būvobjekti, meklēti jauni risinājumi drošības garantijām.

Pārsteigumu par aktīvo uzņēmējdarbību Latvijas laukos pauduši 15 dažādu ārvalstu tirdzniecības kameru un uzņēmumu pārstāvji, kas apmeklēja Talsu novadu.

Ārvalstu delegācijas sastāvā bija dažādu nozaru, uzņēmumu un valstu pārstāvji, tostarp Kanādas un Nīderlandes vēstniecību pārstāvji, Īrijas, Vācijas un Nīderlandes-Latvijas tirdzniecības kameru vadītāji, juridisko firmu, banku, kā arī loģistikas, atkritumu apsaimniekošanas un citu uzņēmējdarbības nozaru vadošie pārstāvji, informē Talsu Komersantu klubs.

Viesi izteikuši vēlmi apskatīt uzņēmumus, kuri nodarbojas ar netradicionāliem uzņēmējdarbības veidiem un ražo specifisku produkciju. Apskatei tika piedāvāta SIA Brabantia Latvia, kas ir Nīderlandes kapitāla sadzīves metālizstrādājumu produktu ražotājs.

Viesus pārsteiguši arī kvalitatīvie Talsu novada ēdināšanas uzņēmumi. Pusdienas Strazdes pagasta kafejnīcā Serpentīns viesi pielīdzinājuši Rīgas smalkāko restorānu ēdieniem, kas atšķiras tikai cenu ziņā.

Talsos ekspluatācijā nodota kompleksa Radošā sēta 2. kārta, kurā ietilpst Talsu tautas nams, Talsu mūzikas skola un Radošās sētas ēka ar amatniecības darbnīcām, mēģinājumu telpām un citām nepieciešamajām palīgtelpām.

Kompleksa svinīgā atklāšana paredzēta 18. novembrī, kad pilnībā būs aprīkota Talsu tautas nama skatuve un apdzīvotas pārējās telpas. Pašā ēku viducī tapis pagalms, bet pāris stāvus augstāk izvietota atklāta terase. Ēkā ir ierīkots gan lifts, gan pacēlājs ratiņkrēsliem.

Objekts Radošā sēta - tautas nama un mūzikas skolas rekonstrukcija tapis Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) aktivitātē Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai.

Db.lv rakstīja, ka šajā aktivitātē Talsu pilsētai atvēlēti 6,4 miljoni latu.

Radošās sētas izveide sevī ietver tautas nama rekonstrukciju un paplašināšanu, pagalma izbūvi un labiekārtošanu, tautas nama un sētas apgaismojuma ierīkošanu, amatnieku darbnīcu izveidi un mūzikas skolas rekonstrukciju un paplašināšanu. Tautas nama ēkā darbi tika pabeigti jau vasaras sākumā un to pamazām sāk apdzīvot darbinieki un kolektīvi. Līdz novembrim jāuzstāda skatuves tehnika un aprīkojums.

Īstenojot valsts un Eiropas Savienības pasākumu Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos, Talsu novada pašvaldība varēs apgūt 3,7 miljonus eiro lielu finansējumu, lai sakārtotu pašvaldībai piederošos ceļus uz lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumiem un zemnieku saimniecībām. Talsu novada pašvaldības līdzfinansējums programmas attiecināmām izmaksām ir 10%, līdz ar to lauku ceļu sakārtošanā kopumā tiks ieguldīts 4,1 miljons eiro, informē novada pašvaldībā.

Talsu novada Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja vietniece Jolanta Skujeniece pastāstīja, ka Talsu novadā sakārtojami grants ceļi aptuveni 200 kilometru garumā, kas ir aptuveni divas reizes vairāk, nekā novadam piešķirtie līdzekļi ļaus pārbūvēt. Tiesa, pašvaldība ņems vērā, lai katrā novada pārvaldes teritorijā tiktu sakārtots vismaz viens grants ceļš.

Izvērtējot, kuru ceļu pārbūve ir nepieciešama visvairāk, laika posmā no 24. novembra līdz 2. decembrim 15 Talsu novada pārvalžu teritorijās pašvaldības speciālisti tikās ar lauku uzņēmējiem, lai apzinātu situāciju un uzklausītu viņu viedokli. Programma paredz, ka ceļiem jābūt sakārtotiem prioritārā secībā pēc to nozīmības uzņēmējdarbības un tās konkurētspējas veicināšanā. Šajās sapulcēs piedalījās gandrīz 100 novada lauku uzņēmēju.

Talsu novada deputāti turpmāk mēnesī varēs strādāt līdz 50 stundām, par to saņemot aptuveni 350 eiro pirms nodokļu nomaksas, kas būs aptuveni uz pusi mazāk nekā līdz šim, informēja novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļas vadītāja Inita Fedko.

Pēc Fedko sniegtās informācijas, Talsu novada domes deputāti, ņemot vērā šī brīža Valsts kontroles (VK) ieteikumus, pieņēmuši lēmumu pilnveidot deputātu atalgojuma apmēra noteikšanu.

Ja līdz šim vidējais deputāta atalgojums Talsu novada domē bija ap 700 eiro pirms nodokļu nomaksas mēnesī, tad tagad tas samazināsies uz pusi un būs ap 350 eiro pirms nodokļu nomaksas mēnesī, stāstīja Fedko.

Līdz šim Talsu novada domes deputātu atalgojumu aprēķināja pēc divām pozīcijām, proti, par katru domes un komiteju sēdes apmeklējumu un par deputātu pienākumu pildīšanu ārpus domes un komiteju sēdēm.

Talsu novada pašvaldības izpilddirektora pienākumu izpildītāja Inguna Kaļinka domes sēdē informēja, ka šī brīža VK nostāja paredz piemērot Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 5.punktā noteiktos ierobežojumus, kas attiecas uz stundas apmaksas likmi.

Tuvāk izejmateriāliem un ostām – šie ir divi no svarīgākajiem faktoriem, kādēļ Talsu novadā nobāzējušies tik daudzi kokapstrādes uzņēmumi

SIA Krauzers valdes priekšsēdētājs Andis Araks teic, ka tas ir likumsakarīgi, jo Talsu rajons ir otrais mežainākais Latvijā aiz Ventspils. Talsu rajonā meži ir gana kvalitatīvi un, pateicoties labai infrastruktūrai, arī pieejami. Uzņēmumi saskata ieguvumu atrasties tik tuvu izejmateriālam, jo tā iespējams samazināt transporta izmaksas. Tāpat pluss ir Rīgas, Ventspils un Mērsraga ostas tuvums.

Pēdējos trīs gados Talsu novada smagsvaram kokapstrādes uzņēmumu saimē SIA Vika Wood apgrozījums bijis stabils – 2015. gadā 59,1 milj. eiro, 2016. gadā 59 milj. eiro, bet 2017. gadā – 58,7 milj. eiro. «Apgrozījums ne vienmēr liecina par uzņēmuma darbības rezultātu kritumu vai kāpumu. Svarīgs ir gala rezultāts, un 2017.gads noslēgts ar labu finanšu rezultātu. Tāpat veiksmīgi esam uzsākuši vērienīgus darbus uzņēmuma stiprināšanai ilgtermiņā,» stāsta SIA Vika Wood valdes priekšsēdētājs Haralds Kronbergs.

Organizācijas Latvijas Zaļā kustība uzsāktās tiesvedības dēļ no ceturtdienas apstādināti Talsu jaunās slimnīcas būvniecības darbi, informē laikraksts Neatkarīgā.

Latvijas Zaļās kustības līderis Jānis Matulis saprotot, ka, ar Administratīvās rajona tiesas palīdzību panākot Talsu novada būvvaldes izdotās būvatļaujas atcelšanu, Talsos jaunas slimnīcas nebūs vispār. Viņš Neatkarīgajai paudis uzskatu, ka esošā slimnīcas ēka nemaz nav tik sliktā stāvoklī un tajā var turpināt pacientu ārstēšanu.

J. Matulim kategoriski nepiekrītot Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Talsu filiāles apmēram 100 darbinieku un arī daudzi pacienti, kuri ir spiesti ārstēties nolaistās padomju laiku telpās, kur 30 slimnieku iet vienā dušā un vienā tualetē. Gandrīz ik dienu slimnīcā plīstot kāds ūdensvads vai notiek cita ķibele. Arī slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egija Širova atgādinājusi, ka pašlaik Talsu slimnīca atrodas ēkās, kuras ir kritiskā stāvoklī. Viens no slimnīcas korpusiem ir izvietots pat vairāk nekā 100 gadu vecā ēkā. Ekspertu izpēte liecinājusi, ka esošās ēkas ir tik fiziski nolietojušās, ka to rekonstrukcija vairs nav iespējama. E. Širova norādījusi, ka Talsu slimnīca ir vienīgā Latvijā, kurā praktiski nemaz nav veikti būtiski rekonstrukcijas darbi. Atbilstoši valstī spēkā esošajām veselības aprūpes prasībām vecajās telpās slimnīca atrasties vairs nevarēs. Jau 2000. gada sākumā ēkas iekšējo inženierkomunikāciju nolietojums bija 70%, bet pamatu nolietojums – 80%. Tagad situācija ir vēl sliktāka, vēsta laiksraksts.

Talsos topošās slimnīcas ēkai pabeigtas jumta nesošās konstrukcijas un 9.oktobrī paredzēti spāru svētki.

Celtnieki uzskata, ka ar šo brīdi simboliski tiek pabeigti smagākie būvniecības darbi, ēka iegūst tās kopskata veidolu. Tāpēc šo brīdi parasti atzīmē, svinot Spāru svētkus. Līdz oktobra beigām paredzēts uzklāt jumta segumu visai ēkai, lai sāktu iekšdarbus. Ēku ekspluatācijā plānots nodot 2014.gada aprīlī. Tad sekos jaunās slimnīcas aprīkošana, lai varētu sākt pacientu uzņemšanu.

Jaunajā slimnīcā būs 40 gultas vietas, turklāt pacientiem vairs nebūs jāguļ piecvietīgās palātās, bet tie uzturēsies vienvietīgās, divvietīgās vai trīsvietīgās palātās. Jaunajā ēkā atradīsies traumpunkts, divas operāciju zāles, kā arī reanimācijas nodaļa. Tiks sniegti pakalpojumi arī hemodialīzes nodaļā, kur šobrīd pieaug pacientu skaits.

"SEB grupas" uzņēmums "SEB līzings" ir izsniedzis finansējumu AS "Talsu autotransports" 713 280 eiro apmērā, lai uzņēmums varētu paplašināt savu autoparku. AS "Talsu autotransports" iegūto finansējumu izmantojis, lai iegādātos četrus jaunus "SETRA" markas autobusus.

Jauniegādātie autobusi ir aprīkoti ar novērošanas kamerām, tajos ir pieejams WIFI, kā arī pasažieriem ir iespēja norēķināties ar maksājumu kartēm.

Arnis Škapars, "SEB bankas" valdes loceklis, informē: ""Talsu autotransports" ir ilggadējs "SEB bankas" klients, kurš ik gadu atjauno savu autobusu parku, lai nodrošinātu pasažieru vēlmēm atbilstošus pārvadājumus reģionālajos un starppilsētu maršrutos. Mūsu kā bankas vadmotīvs, atbalstot šāda veida uzņēmumus, ir veicināt un attīstīt jēgpilnas, ekonomiski pamatotas iniciatīvas, un šī ir tieši tāda. Esmu pārliecināts, ka līdz ar pārdomātu biznesa stratēģiju, vēlmi attīstīties, uzņēmums sasniegs arvien jaunus panākumus."

AS Talsu mežrūpniecība saņēmusi vairākus akcionāru paziņojumus par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu un zaudēšanu, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Kompānijas akcionāre Eva Dēringa pārdevusi Gatim Štākam 40,36 tūkstošus AS Talsu mežrūpniecība vārda akciju.

Tāpat Oskars Dērings pārdevis Gatim Štākam 146,4 tūkstošus AS Talsu mežrūpniecība uzrādītāja akcijas, zaudējot līdzdalību AS Talsu mežrūpniecība.

Rezultātā Gatis Štāks tiešā veidā ieguvis 186,7 tūkstošus AS Talsu mežrūpniecība akciju, iegūstot uzņēmumā līdzdalību 87,54%.

Saskaņā ar AS Talsu mežrūpniecība rīcībā esošo informāciju, šo apstākļu iestāšanās sakarā G. Štāks gatavo dokumentu paketi un veic citas nepieciešamās darbības obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ierosinājusi gaļas pārstrādes uzņēmuma a/s Talsu Gaļa tiesiskās aizsardzības procesu (TAP).

TAP ierosināts 9.oktobrī, liecina informācija Maksātnespējas reģistra mājaslapā. Tas nozīmē, ka divu mēnešu laikā a/s Talsu Gaļa jāizstrādā TAP plāns, kas jāsaskaņo ar kreditoriem un jāiesniedz tiesā - apstiprināšanai.

A/s Talsu Gaļa veidota uz Valsts akciju sabiedrības Talsu gaļas kombināts bāzes, kas dibināta 1964.gadā un 1991.gadā reģistrēta Latvijas uzņēmumu reģistrā kā A/s Talsu Gaļa, liecina informācija uzņēmuma mājaslapā.Gada pārskatu par pērno gadu uzņēmums vēl nav iesniedzis, taču 2011. gadu noslēdz ar 6,33 milj. Ls apgrozījumu un 74,18 tūkst. Ls peļņu.

79,77% a/s Talsu Gaļa akciju pieder Tukuma gaļas centram, bet 20,23% - fiziskām personām. Uzņēmuma padomē darbojas Polijas pilsonis Grzegorz Dmochowski, Kaspars Fricbergs un Iveta Herbsta, savukārt valdē – Oskars Grīnbegs.

Tikai laimīgas sagadīšanās pēc trešdienas pēcpusdienā pie Talsu ezera sastapu aptuveni desmit cilvēku lielu investoru grupu no Ķīnas. Bruņojušies fotoaparātiem un priecīgi — tāds radies pirmais iespaids par ekskursantu grupu, raksta Talsu Vēstis pārstāvoša žurnāliste.

«Centos uzsākt sarunu ar kādu ķīnieti, kurš, mēģinot nofotografēt sevi uz Talsu ezera promenādes fona, bija atpalicis no grupas. Izteiksmīgā angļu valodā, neizveidojot acu kontaktu, kungs gan uzsvēra, ka angliski nerunājot. Mēģinājumi velti izrādījās, uzrunājot arī kādu aptuveni piecdesmitgadīgu grupas dalībnieci,» viņa atstāsta piedzīvoto.

Sarunai atvērtāka bijusi gados jauna Ķīnas pārstāve, kura pastāstījusi, ka Talsi pēc apskates atstājuši ļoti labu iespaidu. Pašlaik grupa meklējot īpašumus, kuros investēt, dzīvot gan viņi pašlaik tur negatavojoties. Uz jautājumu, vai īpašumu iegāde viņus interesē, lai iegūtu uzturēšanās atļaujas, atbilde bijusi apstiprinoša.

Alkoholisko dzērienu ražotāja Jaunalko ražotnei Talsu novadā pēdējā darbdiena būs šā gada 31.oktobris. Pēc tam ražošana turpināsies Igaunijā, bet rūpnīcas ēkas Latvijā tiek piedāvātas potenciālajiem investoriem.

6. jūnijā Talsu novada pašvaldībā ieradās alkoholisko dzērienu importētāja un izplatītāja Latvijā uzņēmuma Altia Latvia komercdirektors Normunds Ozoliņš, kura pārstāvētajam uzņēmumam šobrīd pieder alkohola ražošanas un tirgošanas SIA Jaunalko akciju kontrolpakete. Uz sarunu uzņēmuma Altia Latvia komercdirektoru un SIA Jaunalko direktoru Ritvaru Kuzmu aicināja Talsu novada pašvaldība, kuru satrauc 26 uzņēmuma darbinieku un ražotnes ēku liktenis.

Db.lv rakstīja, ka Ziemeļvalstu un Baltijas valstu alkoholisko dzērienu ražotājs Altia pieņēmis lēmumu no novembra apvienot alkoholisko dzērienu ražotni SIA Jaunalko un rūpnīcu Tabasalu, Igaunijā, lai izveidotu vienotu ražotni Baltijas valstīs.