Pasaulē sevi piesaka arvien lielākas bažas par Covid-19 atgriešanos, savukārt finanšu tirgos patlaban nevar teikt, ka būtu skaidrība, kādā virzienā tirgi ies tuvāko mēnešu laikā.

1. Gandrīz it kā nekas nebūtu bijis

Finanšu tirgos noslēdzies apaļš atskaites periods – pusgads. Neskatoties uz pandēmiju, ģeopolitiskajiem strīdiem un citām problēmām, pasaules lielākā akciju tirgus raksturojošā ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība kopš janvāra sarukusi vien par 5%. Savukārt otrais ceturksnis ASV akcijām izrādījās pats veiksmīgākais vairāk nekā 20 gados, kur tā vērtība pieauga gandrīz par 20%.

No 23. marta līdz 8. jūnijam ASV akciju cena palēcās par 44%. Šis ASV akcijām bija veiksmīgākais periods vismaz 90 gados. Otrajā ceturksnī bija vērojama arī pēdējos gados visai reta parādība, kad Eiropas akciju cena auga straujāk par ASV akciju vērtību (piemēram, Vācijas akciju DAX indeksa vērtība palēcās par ceturto daļu). Kopumā gan šobrīd nevarētu teikt, ka vērojama kāda liela skaidrība un pārliecība par to, kas finanšu tirgos varētu notikt vēl nākamo sešu mēnešu laikā. Cenu atveseļošanās bijusi patiešām ievērojama (tas pats par sevi dažiem liek būt piesardzīgiem), un daudzi izsaka bažas, ka šāds kāpums aizskrējis pa priekšu realitātei, kas nemaz tik patīkama (par ko it kā liek domāt akciju uzvedība) var arī nebūt. Lielā mērā esošais pieaugums balstījies uz bezprecedenta centrālo banku un valdību ekonomiku stimuliem. Tirgū tiek iepludināti triljoni, kas attiecīgi rada labu fonu finanšu aktīvu cenu pieaugumam pat ļoti dziļas recesijas apstākļos.

Parādu nasta aug, un gaidāms jauns, pietiekami strīdīgs nodokļu vilnis.

1. Plāns "nākamās paaudzes ES"

Eiropas glābšanas nolūkiem iecerēts izdot arvien astronomiskākas summas, kas, šķiet, aug ja ne pa stundām, tad dienām. Vēl pirms neilga laiciņa Francijas un Vācijas vadītāji rosināja, ka visiem jau esošajiem individuālākiem un kolektīvākiem ekonomikas glābšanas plāniem pa virsu jāveido vēl papildu 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija (EK) un kopā garantētu Eiropas valdības.

Savukārt šonedēļ šo plānu jau līdz 750 miljardiem eiro "uzlaboja" tā pati EK, kura turklāt vēlas, lai 500 miljardi no šīs naudas valstīm tiktu piešķirti grantu veidā un atlikušie 250 miljardi - kādu daudzmaz klasiskāku aizdevumu veidā. Papildu šim - EK prezidente Urzula fon der Leiena arī paziņoja, ka nākamais septiņu gadu reģiona budžets būs 1,1 triljona eiro apmērā.

Japānas piekrastē uz kruīza kuģa "Diamond Princess", kuram noteikta karantīna, koronavīruss diagnosticēts vēl 39 cilvēkiem, līdz ar to kopējais inficēto pasažieru un apkalpes locekļu skaits pieaudzis līdz 174, trešdien paziņojusi Japānas Veselības ministrija.

Ministrija arī paziņoja, ka koronavīruss, kam dots nosaukums "Covid-19", diagnosticēts arī amatpersonai, kas piedalījās sākotnējās karantīnas pārbaudēs 3.februāra naktī, kad kuģis atgriezās Jokohamas ostā netālu no Tokijas pēc 14 dienu ilga kruīza, kura laikā piestāja Honkongā un vairākās citās Āzijas ostās.

Japāna kuģim noteica karantīnu pēc tam, kad kādam no bijušajiem pasažieriem bija diagnosticēts "Covid-19".

Japānas valdības un tūrisma kompānijas amatpersonas sacīja, ka Honkonga viņus brīdinājusi, ka 80 gadus vecam vīrietim, kurš nokāpa no "Diamond Princess" Honkongā, diagnosticēts "Covid-19".

Uz kuģa ir 3700 pasažieri un apkalpes locekļi no vairāk nekā 50 valstīm un reģioniem.

SIA CrossChem International filiāle Honkongā šī gada februārī saņēmusi Vācijas auto industrijas asociācijas VDA (Verband der Automobilindustrie) akreditāciju, kas ļauj uzsākt dīzeļdzinēju izplūdes sistēmas attīrīšanas šķidruma AdBlue® ražošanu.

CrossChem filiāle savu darbību Honkongā uzsāka 2016. gadā ar mērķi nodrošināt austrumkrastu ar CrossChem ražotām precēm.

2019. gada novembrī tika pieņemts lēmums investēt AdBlue® ražotnes izveidē, lai nodrošinātu reģionu ar lokāli ražotu produktu.

2022. gada februārī, pēc VDA akreditācijas, ražotne ir uzsākusi savu darbību. Šī ir jaunākā CrossChem AdBlue® rūpnīca, tās jauda ir 1,5 miljoni litru šķidruma mēnesī.

“CrossChem speciāli mums Latvijā izstrādātā AdBlue® ražošanas iekārta ir unikāla un īpaši piemērota mūsu reģiona specifikai – tā kā zemes Hong Kongā ir ļoti maz un tā maksā ļoti dārgi. VDA licences iegūšana apliecina, ka ir ieguldīti ievērojami līdzekļi ražošanas kvalitātes nodrošināšanai, kā arī ir pārbaudītas CrossChem Hong Kong izplatīšanas ķēdes. VDA kontrolē izplūdes sistēmas attīrīšanas šķidrumu ražotāju atbilstību visā pasaulē un revīziju katrā ražotnē veic reizi 3 gados. Mēs esam ļoti lepni un pateicīgi CrossChem Latvijas komandai par lielo uzticēšanos, atbalstu un kopā paveikto,” teic Džeks Kvāns (Jack Kwan), CrossChem Hong Kong direktors.

Honkonga izdalīs naudu pastāvīgiem iedzīvotājiem, lai atvieglotu finansiālo slogu, ziņo BBC.

Palīdzību 10 000 Honkongas dolāru (1280 ASV dolāri) apmērā saņems aptuveni septiņi miljoni cilvēku, kas ir vecāki par 18 gadiem.

Honkongas ekonomikai par sliktu nākuši mēnešiem ilgie vardarbīgie politiskie nemieri, turklāt tagad to skārusi arī koronavīrusa izplatība. Tur līdz šim reģistrēts 81 saslimšanas gadījums ar šo vīrusu un divi nāves gadījumi.

Honkongas finanšu sekretārs Pols Čans izteicies: "Honkongas ekonomika šogad saskaras ar milzīgiem izaicinājumiem. Pēc rūpīgām pārdomām, esmu nolēmis izmaksāt 10 tūkstošus Honkongas dolāru pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri ir 18 gadus veci vai vecāki, ar mērķi veicināt un palielināt vietējo patēriņu un mazināt finansiālo slogu, kas gulstas uz iedzīvotāju pleciem."

Austrālijas iedzīvotāji iedzīti tādās bailēs no jaunā koronavīrusa "Covid-19", ka masveidā izpērk tualetes papīru. Mediji ziņo pat par nažu cīņām, lai iegūtu šo dārgumu.

Tā jau nodēvēta par, iespējams, dumjāko krīzi Austrālijas vēsturē.

Tas notiek, neraugoties uz varas iestāžu centieniem uzsvērt, ka valstī nav vērojams tualetes papīra trūkums, ņemot vērā, ka lielākā daļa no tā tiek ražota uz vietas, vēsta BBC.

Tomēr Sidnejā, valsts lielākajā pilsētā, lielveikalu plaukti tiek iztīrīti dažu minūšu laikā, liekot pat ieviest pirkšanas limitus.

Turklāt trešdien strīdā bijusi spiesta iesaistīties pat policija, jo cīņā par tualetes papīru pielietots nazis.

Vēl viens īpatnējs gadījums - valstī radiostacijās šobrīd iespējams laimēt tualetes papīru un šādiem konkursiem atsaucības netrūkst.

Situācija pēdējās stundās tik ļoti saasinājusies, ka tiek ziņots arī par tualetes papīra zagļiem.

Vasaras vidus pasaulē padevies visai darbīgs, un ziņu fons - pietiekami kolorīts. Kopumā joprojām milzīgu neskaidrību par nākotni uztur pandēmijas faktors. Attiecīgi ap šīm ziņām – apnicis tas vai nē - turpina griezties pasaule.

1. Par un ap Covid

Notiekošais nav traucējis pasaules akciju tirgus flagmanim – ASV – turpināt mēģināt pietuvoties šā gada februāra cenu rekordiem. Akciju tirgū šonedēļ bija vērojams mērens pieaugums, ko noteica vairāki faktori.

Finanšu tirgū zināmas cerības, piemēram, saistījušās ar ātrāku vakcīnu pret Covid-19. Oksfordas Universitātes vakcīnas izstrādātāji teikuši, ka jau septembrī varētu beigties tās testēšana uz cilvēkiem. Tas liek spekulēt, ka drīz vien pēc tam vakcīna varētu būt pieejama arī plašākai sabiedrības daļai. Arī ASV uzņēmums "Moderna" klāstījis, ka vakcīnas rezultātā antivielas izstrādājoties pilnīgi visos tās testa subjektos. Ap minēto vakcīnu plaukst dažādas citas drāmas. Piemēram, Apvienotā Karaliste vainojusi ar Krieviju saistītus hakerus centienos "nozagt" šīs valsts progresu tās izstrādāšanā.

Izraēlas pilsēta Telaviva ir pirmoreiz atzīta par dzīvošanai dārgāko lielpilsētu pasaulē, augošai inflācijai kāpinot dzīvošanas izmaksas visā pasaulē, liecina trešdien publicēts pārskats.

Telaviva ir pakāpusies par piecām pozīcijām Pasaules dzīvošanas izmaksu indeksā (Worldwide Cost of Living Index), kuru sastādījis britu pētniecības un analīzes uzņēmums "Economist Intelligence Unit" (EIU), salīdzinot preču un pakalpojumu cenas ASV dolāros 173 lielpilsētās.

Dārdzības pieaugumu Telavivā nodrošinājusi Izraēlas nacionālās valūtas šekeļa augstā vērtība pret ASV dolāru, kā arī transporta un pārtikas cenu kāpums.

Otro un trešo vietu indeksā dalīja Parīze un Singapūra, bet nākamās vietas ieņēma Cīrihe un Honkonga. Ņujorka bija sestajā vietā, Ženēva - septītajā, Kopenhāgena - astotajā, Losandželosa - devītajā, bet Osaka - desmitajā vietā.

Vienam automobilim paredzēta autostāvvieta luksusa dzīvokļu kompleksā Honkongā pārdota par desmit miljoniem Honkongas dolāru (1,05 miljoniem eiro), piektdien ziņo valsts mediji.

Informācija liecina, ka 12,5 kvadrātmetru lielā autostāvvieta ir daļa no dzīvokļa kompleksa, kas piesaistījis dažus no Honkongas turīgākajiem iedzīvotājiem.

Kalna virsotnē izvietotajā kompleksā ir vienas no pasaulē augstākajām nekustamo īpašumu cenām.

Mediji gan norāda, ka vienlaikus miljoniem Honkongas iedzīvotāju ir grūtības atļauties īrēt dzīvokļus, liela daļa no kuriem ir pat mazāki par iepriekš minēto autostāvvietu.

Bankas UBS 2019.gadā publiskots ziņojums liecina, ka kvalificētam darbiniekam nepieciešami pastāvīgi ienākumi 22 gadu garumā, lai viņš spētu atļauties 60 kvadrātmetru dzīvokli.

Savukārt kādā citā ziņojumā teikts, ka vidējā nekustamo īpašumu cena Honkongā veido 1,2 miljonus ASV dolāru.

Jau vairākus gadus globālais Mercer pensiju indekss izcēlis Nīderlandi un Dāniju kā valstis ar labākajām pensiju sistēmām pasaulē. Kas tās padara par “veiksmes stāstiem” un ko no tām varam mācīties Latvijā?

Konsekvents valsts atbalsts, iedzīvotāju izglītošana, ilggadējas krāšanas tradīcijas un darba devēju iesaistīšanās ir vieni no galvenajiem iemesliem, kāpēc Dānijā un Nīderlandē vecumdienām uzkrāj ievērojami vairāk iedzīvotāju nekā citās pasaules valstīs. Lai stimulētu arī Latvijas iedzīvotājus domāt par nodrošinātām vecumdienām, nepieciešams gan izpratnes veicināšana, gan darba devēju aktīvāka iesaiste, kā arī mācīšanās no veiksmīgām pensiju sistēmām Rietumvalstīs.

Pensijas pirmais līmenis – uzkrāj par valstī nodzīvoto vai nostrādāto

Arī Nīderlandē un Dānijā pensiju sistēmas sastāv no trīs līmeņiem, kur 1. līmenis ir valsts nodrošināta pensija. Tās apmērs ir atkarīgs nevis no samaksātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, kā tas ir Latvijā, bet gan no laika, ko persona ir nodzīvojusi vai strādājusi kādā no valstīm. Katrs nostrādātais vai nodzīvotais gads ļauj cilvēkam uzkrāt 2 % no valsts pensijas. Vienlaikus Nīderlandē tiek ņemti vērā arī iedzīvotāju dzīves apstākļi, piemēram, vientuļš pensionējies holandietis var saņemt pensiju līdz 70 % apmērā no minimālās mēnešalgas, kas šodien sasniedz apmēram 1300 eiro. Savukārt laulātie vai personas ar dzīvesbiedru var saņemt līdz 50 % no minimālās mēnešalgas.

Latvijā par taisnīgāko atalgojuma maksātāju lielo uzņēmumu grupā šogad atzīta AS "Latvijas valsts meži", bet mazo un vidējo uzņēmumu grupā - SIA "Getliņi eko", informē personāla atlases, attīstības un atalgojuma pētījumu kompānijas "Fontes" pārstāvji, atsaucoties uz jaunākā pētījuma datiem.

"Pandēmijas izraisītās pārmaiņas ir mainījušas spēles noteikumus, un darba tirgū galveno lomu spēlē darba ņēmējs. Taisnīgs atalgojums jau ir kļuvis par normu, nevis pievienoto vērtību. Arvien vairāk organizāciju veido pārskatāmu atalgojumu politiku, sekmējot savu konkurētspēju gan esošo darbinieku noturēšanā, gan jaunu piesaistē," pauda "Fontes" vadītāja Kristīne Āboltiņa.

Darba devēji tika vērtēti vairākos posmos, skatot, vai tiek integrēts dzimuma līdztiesības princips - gan pēc atalgojuma, gan pārstāvniecības augstākajā vadības līmenī, vai visiem darbiniekiem vienā amatā ir līdzīgs atalgojums, vai atalgojums uzņēmumā ir konkurētspējīgs darba tirgū.

Inficēšanās gadījumu skaits ar jauno koronavīrusu Ķīnā ir pieaudzis līdz 440, un deviņi no inficētajiem ir miruši, trešdien ziņoja valsts mediji.

Ar šo vīrusu inficēti pacienti ir reģistrēti 13 Ķīnas provincēs, sacīja Nacionālās veselības komisijas direktora vietnieks Li Biņs. Visi nāves gadījumi reģistrēti Hubei provincē, kur decembrī bija ziņots par pirmajiem saslimšanas gadījumiem.

Bažas par vīrusa izplatīšanos pieaug, jo miljoniem Ķīnas iedzīvotāji šonedēļ ceļo uz savām dzimtajām pilsētām, lai sestdien svinētu Jauno gadu pēc Mēness kalendāra.

Pēc varas iestāžu paziņojuma, ka šis vīruss var tikt nodots no cilvēka cilvēkam, lielākajās Ķīnas pilsētās otrdien tika strauji izpārdotas sejas maskas.

Inficēšanās gadījumi ir konstatēti arī Taivānā, Filipīnās, Taizemē, Japānā un Dienvidkorejā. Otrdien tika apstiprināts pirmais inficēšanās gadījums ASV.

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Vašingtonas un Pekinas attiecībās saglabājoties spriedzei, amatu pametīs ASV vēstnieks Ķīnā Terijs Branstads, pirmdien pavēstīja ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo.

Izsakot pateicību Branstadam, Pompeo tviterī norādīja, ka vēstnieks "devis ieguldījumu ASV un Ķīnas attiecību līdzsvarošanā, lai tās būtu orientētas uz rezultātiem, vienlīdzīgas un godīgas".

Iemesls, kāpēc vēstnieks pamet amatu, nav skaidrs, bet Ķīnas Ārlietu ministrija norādīja, ka nav saņēmusi apliecinājumu par viņa aiziešanu no amata.

73 gadus vecais Branstads savulaik 20 gadus ieņēma Aiovas gubernatora amatu, bet vēstnieka pienākumus Ķīnā pilda no 2017.gada maija.

Vēstnieka amatu viņš ieņēmis laikā, kad Vašingtonas un Pekinas attiecības saasinājušās saistībā ar tirdzniecību, reģionālajām teritoriālajām pretenzijām, koronavīrusa pandēmiju un nemieriem Honkongā.

Pārtikas koncerns "Food Union", reaģējot uz notikumiem Ukrainā, pārtraucis saldējuma eksportu uz Krieviju, informē uzņēmumā.

Uz Kaļiņingradas apgabalu līdz šim tika eksportēts saldējums 1% apmērā no visa eksporta portfeļa, un šobrīd tas ir pārtraukts. Tāpat pārtraukti iepirkumi no Krievijas.

Koncerna uzņēmuma grupa ziedo pārtikas produktus, veic finansiālu atbalstu, kā arī ir gatava uzņemt Ukrainas bēgļus darbā savās Latvijas un Igaunijas ražotnēs.

Vairāki uzņēmumi pārtrauc sadarboties ar partneriem Krievijā 

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras...

"Food Union" uzņēmumi Baltijā pašlaik veic arī finansiālus ziedojumus Sarkanajam krustam.

Ukraina ir "Food Union" otra nozīmīgākā eksporta valsts, uz kuru tiek eksportēti Latvijā ražotie produkti.

"Food Union" grupas vadītājs Eiropā Artūrs Čirjevskis norāda, ka uzņēmums ļoti vēlas turpināt produktu eksportu uz Ukrainu, kad tas atkal būs iespējams. "Tikmēr esam sazinājušies ar mūsu partneriem Kijevā, Harkovā, Ļvovā un citās pilsētās un aicinājuši visu mūsu krēmsiera produkciju, kas atrodas viņu noliktavās, proti, 50 tonnu apmērā, izdalīt vietējiem iedzīvotājiem," komentē A.Čirjevskis.

Uzņēmumu grupā ir Latvijas "Valmieras piens" un "Rīgas piena kombināts", kas 2020.gada februārī pievienoja "Rīgas piensaimnieku", tāpat grupā ir lielākais saldējuma ražotājs Igaunijā "Premia", lielākais saldējuma ražotājs Dānijā "Premier Is" un saldējuma izplatītājs "Hjem Is", saldējuma ražotājs Norvēģijā "Isbjrn Is", saldējuma ražotājs Rumānijā "Alpin57Lux". "Food Union" ir arī divas piena produktu un bērnu pārtikas ražotnes Ķīnā.

Pārtikas koncerns "Food Union" 2020.gadā Latvijā strādāja ar 109,7 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 11% vairāk nekā gadu iepriekš.

"Food Union" grupas globālais vadītājs ir Ukrainā dzimušais un pieredzi piena nozarē Krievijā guvušais Andrejs Beshmeļņickis. Grupu finansiāli atbalsta Honkongā bāzēta investīciju kompānija "Meridian Capital Limited" un Āzijas privātā kapitāla firma "PAG".

Mežsaimniecības uzņēmuma SIA "Pata" grupa investējusi gandrīz astoņus miljonus eiro, iegādājoties 27 "Scania Super" kravas automašīnas, informē uzņēmumā.

Kā norāda "Pata" pārstāvji, uzņēmums no "Scania" saņems 21 kokvedēja sastāvu un sešus vilcēju sastāvus koksnes beramkravu pārvadāšanai. Pirmās kravas automašīnas saņemtas šodien.

Noslēdzoties autoparka paplašināšanas projektam, "Pata" grupai kopumā būs 90 meža tehnikas autoparka vienības, tai skaitā kokvedēji, šķeldvedēji un šķeldotāji.

"Pata" grupas loģistikas vadītājs Kaspars Liepiņš-Liepa, atzīmē, ka grupas autoparka vidējais tehnikas vecums ir divi gadi, savukārt jaunās automašīnas ļaus efektīvāk apkalpot ne vien grupas uzņēmumus, bet arī citus meža īpašniekus.

Uzņēmumā uzsver, ka līdz ar parka paplašināšanu tiks izveidotas 60 jaunas darbavietas, kā arī palielināta enerģētiskā neatkarība, jo kurināmās koksnes produktu pārvadāšanu no meža līdz ražotnei un patērētājam "Pata" grupa veiks ātrāk un mobilāk.

Ziemeļkoreja uz laiku slēgusi robežu visiem ārvalstu tūristiem, šādi reaģējot uz jaunā koronavīrusa uzliesmojumu Ķīnā, pavēstīja tūrisma aģentūra, kas rīko braucienus uz Ziemeļkoreju.

Īstenojot piesardzības pasākumus, robeža slēgta, sākot ar trešdienu, pavēstīja uzņēmums "Young Pioneer Tours".

Ziemeļkoreja strādā ciešā kontaktā ar Pasaules Veselības organizāciju (WHO), lai nepieļautu vīrusa izplatīšanos, vēsta Ziemeļkorejas televīzija.

Phenjanas oficiālais laikraksts "Rodong Sinmun" ziņojis par slimības uzliesmojumu Ķīnā un pasākumiem, kas tur sperti, lai apturētu slimības izplatību, kā arī brīdinājis, ka vīruss izplatās strauji.

Arī iepriekšējās reizēs, kad notikusi infekcijas slimību izplatīšanās, Ziemeļkoreja slēdza savas robežas. Tā Phenjana reaģēja gan uz SARS (smagā akūtā respiratorā sindroma), gan Ebolas vīrusa uzliesmojumiem attiecīgi 2003. un 2014.gadā.

Pasaules akciju tirgos pirmdien bija kāpums cerībā uz Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu tālāku mīkstināšanu, lai gan dažās valstīs, tostarp Brazīlijā, krasi pieauga jaunu Covid-19 gadījumu skaits.

Investorus arī mudināja būt piesardzīgiem saspīlējuma pastiprināšanās ASV-Ķīnas attiecībās, sevišķi saistībā ar Ķīnas plāniem ieviest nacionālās drošības likumu Honkongā.

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien apturēja ieceļošanu no Brazīlijas, kas kļuvusi par vienu no jaunā koronavīrusa vissmagāk skartajām valstīm.

Japāna atcēla ārkārtējo situāciju Tokijā, savukārt Spānija un Itālija gatavojas atkal atvērt savas robežas tūrismam. Grieķija, Vācija un Čehija plāno atļaut bāriem un restorāniem atsākt darbību, savukārt daļā Anglijas no jūnija atkal tiks atvērtas pamatskolas.

"Globālie investori turpina kartēt globālās ekonomikas atkalatvēršanu atbilstoši vispārējam riska naratīvam," sacīja "AxiCorp." analītiķis Stīvens Iness.

Grupa bagāto valstu, kurās dzīvo 13% no pasaules iedzīvotājiem, jau ir uzpirkušas vairāk nekā pusi no solītajām Covid-19 vakcīnu dozām, teikts nevalstiskās organizācijas "Oxfam" trešdien publicētā ziņojumā.

"Oxfam" analizēja darījumus, kurus farmācijas uzņēmumi un vakcīnu ražotāji ir noslēguši par piecām vadošajām Covid-19 vakcīnu kandidātēm, kurām pašlaik tiek veikti pēdējās stadijas izmēģinājumi. Organizācija balstījās uz datiem, kurus savākusi analītikas kompānja "Airfinity".

"Dzīvību glābjošas vakcīnas pieejamībai nevajadzētu būt atkarīgai no tā, kur jūs dzīvojat vai cik daudz naudas jums ir," sacīja "Oxfam America" pārstāvis Roberts Silvermens.

"Drošas un efektīvas vakcīnas izstrāde un apstiprināšana ir svarīga, bet tikpat svarīgi ir nodrošināt, lai vakcīnas būtu pieejamas visiem un visi tās varētu atļauties. Covid-19 kaut kur ir Covid-19 visur."

Latvija ir atzīta par 38.konkurētspējīgāko valsti pasaulē salīdzinājumā ar 41.pozīciju pērn, tomēr tas joprojām ir sliktākais rādītājs Baltijas valstu vidū, liecina ietekmīgā Šveicē bāzētā Starptautiskā menedžmenta attīstības institūta (IMD) Pasaules konkurētspējas centra gadskārtējais pētījums, kurš aptver 64 pasaules valstis.

Lietuva šogad IMD konkurētspējas indeksā ierindojusies 30.vietā, valstij pakāpjoties par vienu pozīciju salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Savukārt Igaunija ir pakāpusies par divām pozīcijām un atzīta par 26.konkurētspējīgāko valsti pasaulē.

IMD vērtējumā viskonkurētspējīgākā valsts pasaulē šogad ir Šveice, kas pērn ieņēma 3.vietu. Zviedrija ir pakāpusies par četrām pozīcijām un ierindojusies 2.vietā, bet Dānija ir zaudējusi vienu pozīciju un ieņem 3.vietu. Nīderlande saglabājusies 4.vietā, bet pagājušā gada līdere Singapūra zaudējusi četras pozīcijas un ieņem 5.vietu. Tālāk pirmajā konkurētspējīgāko valstu desmitniekā ir Norvēģija, Honkonga, Taivāna, Apvienotie Arābu Emirāti un ASV.

Piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” ir atsācis divu biezpiena sieriņu ražošanu jaunā interpretācijā.

Sortimentā atgriezušies zemeņu biezpiena sieriņš zemeņu glazūrā, kā arī ceptu ābolu, kanēļa un graudu biezpiena sieriņš klasiskajā “Kārums” šokolādes glazūrā.

Zemeņu sieriņš pirmo reizi tika ražots 1995. gadā, bet ābolu-kanēļa sieriņš – 2003. gadā.

Jaunie produkti tiek ražoti 2020. gadā atklātajā “Kārums” biezpienu sieriņu ražotnē, kas atrodas “Food Union” grupas uzņēmuma “Rīgas piena kombināts” teritorijā. Ražotnes būvniecībā un aprīkošanā ar modernām tehnoloģiskajām līnijām uzņēmums investēja 5,5 miljonus.

Drīzumā tiks uzsākta šo produktu tirdzniecība arī Baltijā.

Uzņēmumu grupā ir Latvijas "Valmieras piens" un "Rīgas piena kombināts", kas 2020.gada februārī pievienoja "Rīgas piensaimnieku", tāpat grupā ir lielākais saldējuma ražotājs Igaunijā "Premia", lielākais saldējuma ražotājs Dānijā "Premier Is" un saldējuma izplatītājs "Hjem Is", saldējuma ražotājs Norvēģijā "Isbjrn Is", saldējuma ražotājs Rumānijā "Alpin57Lux". "Food Union" ir arī divas piena produktu un bērnu pārtikas ražotnes Ķīnā.

Lai veiktu pirmskolas izglītības iestādes remontu un iegādātos nepieciešamo aprīkojumu, Luminor piešķīrusi aizdevumu 200 tūkstošu eiro apmērā SIA Domiņš.

Uzņēmumam pieder Rīgā vairāki bērnudārzi CreaKids, kas darbojas pēc Norvēģijā izstrādātas un Latvijas izglītības sistēmai pielāgotas mācību programmas bērnu daudzpusīgai attīstībai.

Jaunais bērnudārzs atradīsies Ķīpsalā un tajā darbosies 11 grupiņas.

Pirmskolas izglītības iestāde plāno uzsākt jaunā bērnudārza darbību vēl šogad.

“Mūsu izglītības iestādēs bērni aizraujošā un rotaļīgā veidā ne tikai apgūst zināšanas un prasmes, bet iegūst arī izpratni par savām emocijām un to pārvaldīšanu. Bērnudārzi ir praktiski piepildīti, un pieprasījums pēc vietām pirmskolas izglītības iestādēs joprojām ir liels, ir pat izveidojušās garas rindas. Šī iemesla dēļ ar Luminor bankas atbalstu esam nolēmuši atvērt jaunu bērnudārzu Ķīpsalā, jo tieši Rīgas centra rajonā novērojam vislielāko pieprasījumu,” saka pirmsskolas CreaKids reģionālā vadītāja Daina Kājiņa.

Koronavīruss Ķīnā neveicina ekonomikas izaugsmi, vienlaikus tā radītie riski var pavērt iespēju analogu izstrādājumu ražošanai arī Latvijā un līdz ar to arī iespējas piesaistīt investīcijas.

To, ka Latvijai ir sava veida iespējas izmantot šo situāciju, Latvijas Radio 4 raidījumā "Darbojošās personas" atzina ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Viņš uzsvēra, ka koronavīruss Ķīnā jau ir izraisījis daudz problēmu, vienlaikus pastāvot iespējas tiem, kas ražo Latvijā. Proti, tiem uzņēmumiem, kuri agrāk nespēja konkurēt ar lētākajām Āzijā ražotajām precēm, pašlaik ir pavērusies iespēja sekmīgi realizēt preces, kaut arī tās ir dārgākas par analogiem, kuru piegādes var apsīkt.

"Tā varētu būt," uz jautājumu, vai koronavīrusa risks varētu būt pietiekams arguments potenciālajiem investoriem ne tikai pašiem veidot ražotni Ķīnā, bet pat tur jau esošajās rūpnīcās nepasūtīt preces, atbildēja R. Nemiro. Viņš gan aicināja nesteigties ar secinājumiem un situāciju vērtēt apmēram pēc pusgada.

Lielbritānijas lielākās bankas HSBC akcijas cena pirmdien Āzijas biržā nokritusies līdz 25 gados zemākajam līmenim saistībā ar bažām, ka banka varētu tikt iekļauta Ķīnas valdības veidotajā sarakstā ar uzņēmumiem, kas radot draudus valsts drošībai.

Tāpat akcijas vērtību negatīvi ietekmējusi atklātībā nonākusi informācija, ka banka pieļāvusi krāpnieciski iegūtas naudas atmazgāšanu. HSBC akcijas cena tirdzniecībā Āzijā vienu brīdi nokritās par vairāk nekā 4% līdz 29,6 Honkongas dolāriem, kas ir zemākais līmenis kopš 1995.gada, ņemot vērā investoru bažas par bankas spēju turpināt veikt darbību Ķīnā un Honkongā, kas nodrošina milzīgu daļu tās ienākumu.

Laikraksts "Global Times" vēstī, ka HSBC varētu būt viens no pirmajiem uzņēmumiem, kuru Ķīnas valdība varētu iekļaut "neuzticamu juridisku personu sarakstā". Laikraksts norāda uz bankas iesaistīšanos Vašingtonas izmeklēšanā pret Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāju "Huawei".

Ne vienmēr vakcinēšanās pret Covid-19 vīrusu dažādas pasaules malās ir bijusi pietiekami raita, lai šajā ziņā izšķirīgi sasniegtu valdību nospraustos mērķus.

Var spekulēt, ka daudzviet politiķi nu, šķiet, gatavo augsni stigriem ierobežojumiem nevakcinētajiem un piespiedu vakcinācijai.

Papildu tam – joprojām gan ir mēģinājumi vakcinēšanos panākt ar kādiem “”pozitīvākiem rīkiem”. Piemēram, ASV prezidenta administrācija jūlija beigās ziņoja, ka ikvienam ASV iedzīvotājam, kas saņems pirmo Covid-19 vakcīnas devu, tiks samaksāti 100 ASV dolāri. Var vien lēst, ka sekot šādam ASV piemēram gribēs arī citas valstis, kas pirms tam šādu soli (maksāšanu par vakcinēšanos) lielākoties izslēdza.

Jānorāda, ka ASV gadījumā Covid-19 stimuli tās iedzīvotājiem bijuši ļoti dāsni, kur līdz ierindas cilvēkiem nonāca vairāki valdības piešķirtie stimulu čeki. Tur papildu uzkrājumu summa pandēmijas laikā sasniegusi 12% no IKP, pirms laika rēķināja Moody's.