Izdzirdot vārdu savienojumu ūdens filtrs, daudziem pirmās asociācijas ir saistītas ar nevajadzīgu luksuss preci, ko reti kurš vidusmēra cilvēks var atļauties. Izrādās, tas ir mīts! Dzeramā ūdens filtru cenas ir ļoti pieticīgas, turklāt ieguvumi ilgtermiņā ir vairāk nekā pārsteidzoši! Vai zināji, ka, iegādājoties ūdeni plastmasas pudelēs, mēs samaksājam vidēji piecas reizes vairāk, nekā, ja dzeram ūdeni no ūdens filtra kannām? Turklāt to lietošana palīdz ne tikai ieekonomēt, bet arī saudzēt vidi un vairot mūsu sadzīves tehnikas ilgtspēju.

Un tas vēl nav viss! Es Mīlu Kafiju, rūpējoties par saviem klientiem, piedāvā Best Water Technology (BWT) ražotos ūdens kannas filtrus mīkstākam ūdenim, ar augstu pH līmeni, magniju un cinku, – lai ikdienā varam baudīt ne tikai tīru un gardu, bet arī ar vērtīgām minerālvielām bagātinātu ūdeni. Kāpēc gan neizmantot šo brīnišķīgo iespēju uzņemt trešdaļu no magnija, cinka un citu vērtīgu minerālvielu devu, tikai izdzerot nepieciešamo dienas ūdens daudzumu?

Parēķināsim – cik izmaksā tavs ieradums

Dažbrīd nemaz neaizdomājamies, kādu ietekmi mūsu ikdienišķais paradums – pirkt ūdeni, kas pildīts plastmasas pudelēs – ilgtermiņā var atstāt uz dabu. Zemeslode ir kļuvusi par plastmasas planētu: katru minūti pasaulē tiek saražotas aptuveni miljons plastmasas pudeļu, kas rada tonnām atkritumu, no kuriem lielākā daļa pēc tam nokļūst dabā. Un tas nav viss! Lai šīs pudeles saražotu un transportētu, tiek radīts liels daudzums nevajadzīgas CO2 emisijas, kas turpina atstāt traģiskas sekas uz mūsu planētu. Mikroplastmasa mūsdienās atrodama gandrīz visur – gaisā, augsnē, pārtikā, ūdenī, tā nonākot arī mūsu organismā. Okeānos pēc 30 gadiem būs vairāk plastmasas, nekā zivju. Vai nav biedējoši?

Foto: GIVEN

Rotaslietas mūs pavada jau tūkstošiem gadu, un ne vienmēr tās bijušas tikai greznība. Senāk rotas pildīja arī praktiskas funkcijas, norādot uz piederību noteiktai ciltij vai sabiedrības slānim. Mūsdienās, protams, rotaslietu galvenā funkcija ir estētika, kalpojot kā mūsu personības un gaumes izpausme.

Populārākie metāli juvelierizstrādājumu pasaulē neapšaubāmi ir sudrabs un zelts. Kā izvēlēties, kurš no tiem piestāvēs tieši tev? Aplūkosim abu metālu īpašības, plusus un mīnusus.

Sudrabs – daudzveidīgs un pieejams

Foto: GIVEN

Sudrabs ir visai mīksts metāls ar vēsi pelēcīgu mirdzumu. No tā iespējams radīt sarežģītus un smalkus dizainus, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc juvelieri tik ļoti iecienījuši sudrabu. Tas lieliski sader arī ar dažādiem akmeņiem – gan dārgakmeņiem, gan pērlēm vai necaurspīdīgiem akmentiņiem.

Pasaules biržu operatoru milži CME un Nasdaq jau šogad plāno ieviest "rīku", kas lauksaimniekiem un finanšu jomas spekulantiem ļaus izdarīt likmi uz ūdens cenas izmaiņām, liecina pieejamā informācija.

Tādējādi tiks likti pamati pirmajam šāda veida ūdens tirgum pasaulē, un nākotnē ļoti iespējama situācija, kad šis resurss preču biržā tiek mīts līdzīgi kā, piemēram, nafta, alumīnijs vai sojas pupiņas.

"Šeit jums būs pieejama vissvarīgākā prece pasaulē. Viss pārējais, izņemot ūdeni, jau šādā veidā tiek tirgots," "The Wall Street Journal" (WSJ) teic kompānijas "Veles Water" pārstāvji, kuri paziņojuši par ūdens cenas indeksa izveidi.

WSJ vēl raksta, ka šādi nākotnes ūdens piegāžu līgumi atainos šī resursa vērtību Kalifornijas štatā. Tie tikšot cenoti ASV dolāros, un cena būs "akru pēdās", kas ir aptuveni 1233 litri. Tiek rēķināts, ka tas ir tāds ūdens daudzums, kas nepieciešams, lai ar šo resursu nosegtu akru zemes pēdas dziļumā. Šāds "instruments" ļaušot lielajiem lauksaimniekiem apdrošināties pret straujām ūdens cenas izmaiņām. Tāpat līdz ar šādu tirdzniecību tas, šķiet, būs aktīvs, ko varēs pirkt visi citi tirgus dalībnieki uz jebkādu savu pieņēmumu pamata.

No 1.jūnija visiem mobilo sakaru operatora Tele2 klientiem stāsies spēkā jauni, dārgāki tarifu plāni, kuros paplašinātas sakaru iespējas Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās Zonas (EEZ) valstīs, informēja uzņēmumā.

Pašlaik Tele2 piedāvā tarifu plānu Zelts 100 MB par 5,99 eiro mēnesī, Zelts 1,5 GB par 8,99 eiro mēnesī, Zelts 6 GB par 12,99 eiro mēnesī un Zelts Bezlimits par 17,99 eiro mēnesī.

No pirmā jūnija spēkā stāsies tarifi Zelts 500 MB un Zelts 2 GB, kuru lietotāji varēs izmantoto mobilo internetu, neierobežoti zvanīt un sūtīt SMS uz visiem tīkliem Latvijā, kā arī brīvi lietot mobilos pakalpojumus jebkurā Eiropas valstī atbilstoši tarifu plānā iekļautajam mobilā interneta apjomam par attiecīgi 8,49 eiro un 11,99 eiro mēnesī.

Tarifu plānu Zelts 6 GB un Zelts Bezlimits klienti varēs neierobežoti zvanīt un sūtīt īsziņas ne tikai Latvijā, bet arī no Latvijas uz Eiropu un Eiropā.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «VENDEN», vērojot avota ūdens «VENDEN Mežavots» un dabīgā minerālūdens «VENDEN Sport» tapšanas procesu. «VENDEN» gatavojas vērienīgām investīcijām ražotnes paplašināšanā.

Uzņēmums «VENDEN» dibināts 1997. gadā, tā pamatdarbības veids ir dabīgā avota ūdens un dabīgā minerālūdens ražošana, ūdens lietošanas iekārtu noma, kafijas un saistīto produktu tirdzniecība, kā arī kafijas iekārtu noma. Tas jau vairāk nekā divdesmit gadus darbojas ūdens biznesā. «VENDEN» ir ģimenes veidots Latvijas uzņēmums, tam nav ārvalstu investoru un tas nav kāda liela pasaules koncerna uzņēmums.

«VENDEN» šobrīd gatavojas ražotnes paplašināšanai. Ir plānots, ka esošajai ražotnei tiks piebūvēti papildu 2000 kvadrātmetri, pirmajā piebūves etapā investējot aptuveni 2 miljonus eiro. Būvdarbus plānots sākt 2019. gada februārī.

Pirms «VENDEN» dibināšanas, deviņdesmito gadu sākumā uzņēmuma īpašnieks Eduards Magelis vairākus gadus dzīvoja ASV, kur novēroja, ka lielākajā daļā uzņēmumu ikdienā lieto dabīgu ūdeni no 18,9 litru pudelēm, kā arī birojos ir dažāda veida un funkciju ūdens lietošanas iekārtas, kas dod iespēju ūdeni lietot karstā, aukstā un gāzētā veidā.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) konstatējis pārkāpumus saistībā ar SIA "Rīgas Ūdens" ūdens patēriņa skaitītājiem.

PTAC 2019.gadā, pamatojoties uz saņemtajām sūdzībām no SIA "Rīgas ūdens" klientiem, uzsāka ūdens patēriņa skaitītāju māju ievados izņemšanu ārpuskārtas verificēšanai. Laika posmā no 2019.gada 31.oktobra līdz 2020.gada 3.martam tika veiktas 28 skaitītāju pārbaudes, no kuriem par neatbilstošiem metroloģiskajām prasībām atzīti 23 skaitītāji jeb 82%.

Skaitītāji tika izņemti uz ārpuskārtas verificēšanu dažāda tipa mājās, piemēram, vienģimeņu māja, vairāku stāvu daudzīvokļu māja, uzņēmuma telpas, veikals, ražošanas uzņēmums, kā arī dažādos Rīgas mikrorajonos - Pļavniekos, Imantā, Zolitūdē, Torņakalnā, Purvciemā, Āgenskalnā un Centra rajonā.

Pēc skaitītāju noņemšanas no mājas ievada konstatēts, ka skaitītāji ir piesārņoti ar dažādiem netīrumiem un to iekšpusē konstatēti nosēdumi, taču filtrs pirms skaitītājiem nevienā gadījumā nav uzstādīts. Ārpuskārtas verificēšanas rezultātā par neatbilstošiem metroloģiskajām prasībām tika atzīta lielākā daļa no pārbaudītajiem skaitītājiem, līdz ar to secināms, ka netīrumi un nosēdumi ietekmē skaitītāju metroloģiskos parametrus. Izvērtējot ārpuskārtas verificēšanas rezultātus, PTAC secinājis, ka metroloģiskajām prasībām neatbilstošie skaitītāji nenodrošina uzticamus ūdens patēriņa mērījumus, turklāt tas, visticamāk, attiecas ne tikai uz pārbaudītajiem skaitītājiem, bet arī citiem Rīgas teritorijā esošajiem skaitītājiem, jo tos ietekmē ūdens kvalitāte.

Pasaules iedzīvotāju skaitam nemitīgi augot, pieeja dažiem resursiem vēlamajā apjomā var kļūt arvien ierobežotāka. Kādu laiku tādējādi tiek apspriests nākotnes ūdens pieejamības jautājums.

Skaidrs ir tas - ja cilvēki gribēs dzīvot, būs jāturpina dzert. Ūdens ir būtiska ikdienas sastāvdaļa, un tas tiek izmantots bezgala daudzos dažādos citos procesos, piemēram, elektrības ražošanā, visu veidu lauksaimniecībā utt. Daži norādījuši, ka nākotnē ūdens būs gluži vai zilais zelts, kam nav aizvietotāja. Tādējādi zināmas perspektīvas tiek sastatītas ar šīs industrijas uzņēmumu veikumu. Pieprasījumu pēc ūdens mazākā mērā ietekmē arī procentlikmju līmenis vai patērētāju gaumes maiņa. Turklāt ūdens patēriņš mēdz augt, ja palielinās iedzīvotāju labklājības līmenis.

Ātri uzmetot aci pasaules kartei, nevarētu teikt, ka ūdens pieejamība būtu problēma – tas klāj aptuveni 70% zemeslodes. Tomēr tiek rēķināts, ka sāls­ūdens, kuru nevar ne dzer, ne lietot lauksaimniecībā, veido 97% no šiem krājumiem. Dažkārt tiek izcelts, ka cilvēka patēriņam pieejams vien procents no pasaules ūdens krājumiem. Turklāt ar tīru ūdeni sevišķi lielas problēmas ir attīstības un jaunattīstības valstīs. Piemēram, Ķīna ūdens pieejamību un tā kvalitātes uzlabošanu nosaukusi par vienu no savas piecgades mērķiem. Būtībā ūdeni, gluži kā tas ir ar zeltu vai naftu, var uzskatīt par izejvielu. Pēc tā ir milzīgs pieprasījums, bet ne visur tas ir nepieciešamajā apmērā. Tādējādi, lai nodrošinātu ūdeni augošajai cilvēku masai, šīs nozares virzienā, visticamāk, turpinās plūst investīcijas. Apvienotās Nācijas lēš, ka cilvēku skaits 2050. gadā var tuvoties 10 miljardiem. Šajā pašā laikā saldūdens rezerves, visticamāk, paliks statiskas.

Ventspils ūdens piedzīvojumu parkam esošais baseins ir kļuvis par šauru, tāpēc turpmāko divu gadu laikā, investējot vairāk nekā 10 miljonus eiro, plānots uzbūvēt jaunu.

Jaunais baseins, kurā plānoti astoņi 50 metrus gari peldēšanas celiņi, kā arī rehabilitācijas centrs, neliela viesnīca un kafejnīca atradīsies netālu no Ventspils Olimpiskā centra, Sporta un Kuldīgas ielas krustojumā.

Šobrīd ir noslēgts līgums ar projektētājiem, kuriem līdz šā gada beigām ir jāsagatavo būvprojekts. Plānots, ka būvniecības process ilgs divus gadus.

«Jauns baseins mums ir ļoti nepieciešams, jo peldēšana ir ļoti pieprasīta. Baseins paredzēts ar paceļamo grīdu, kas nozīmē, ka būs iespējams variēt dziļumu. Rehabilitācijas centrs būs orientēts arī uz profesionāliem sportistiem un var teikt, ka būs iespējams attīstīt medicīnas tūrismu. Šis projekts nozīmē arī aptuveni 40 līdz 50 jaunas darbavietas, investīcijas un papildus līdzekļus no tūristiem,» stāsta Ventspils Olimpiskā centra valdes priekšsēdētājs Jurģis Liepājnieks.

SIA Valmieras ūdens laboratorija apkopojusi datus par dzeramā ūdens kvalitāti, kas ņemts no lokālām ieguves vietās (akās, dziļurbumos u.c.). No 86 ūdens paraugiem tikai 15 procentos gadījumu no akām iegūtais dzeramais ūdens uzskatāms par kvalitatīvu un drošu cilvēka veselībai lietošanai ikdienā, informē SIA Valmieras ūdens pārstāve Ingrīda Kraukle.

No aprīļa mēneša SIA Valmieras ūdens akcijas ietvaros aicināja ikvienu Valmieras pilsētas iedzīvotāju bez maksas pārbaudīt ikdienā izmantotās akas vai dziļurbuma dzeramā ūdens kvalitāti. Paraugiem veica testēšanu pēc mikrobioloģiskajiem (koliformas baktērijas, Escherichia coli (E.coli) un ķīmiskajiem (amonija jonu saturs) rādītājiem. Vairāk nekā 82 procentos ūdens paraugu konstatēta baktēriju un piesārņojuma klātbūtne, tāpēc to iespējams droši lietot uzturā tikai pēc termiskas apstrādes jeb vārīšanas.

«Nekvalitatīvs dzeramais ūdens no akām saistīts ar diviem faktoriem. Akām reizi gadā būtu nepieciešams veikt profilaktiskos darbus, kas ļautu to uzturēt labā tehniskajā kārtībā, un daudzām akcijas laikā pārbaudītajām akām tas nav darīts. Akas hermetizācija un tīrība vistiešāk ietekmē dzeramā ūdens kvalitāti. Kā otrs faktors minams tas, ka minimālajam attālumam no kanalizācijas nosēdbedres līdz dzeramā ūdens ieguves akai jābūt vismaz 50 metru. Pilsētā šādu distanci ir sarežģīti nodrošināt, bet, ja abi šie objekti ir tuvāk, tad bieži vien notekūdeņi ieplūst akās un rada piesārņojumu ūdenim, jo visbiežāk arī šīs asenizācijas nosēdbedres nav hermētiski noslēgtas un bieži vien ir noplūdes. Vēl jāņem vērā, ka ūdens kvalitāte šāda veida akās var mainīties ļoti strauji, tāpēc principā vienīgā alternatīva kvalitatīva dzeramā ūdens saņemšanai pilsētā ir pieslēgšanās centralizētajai ūdensapgādes sistēmai,» skaidro SIA Valmieras ūdens tehniskais direktors Ivars Ķiksis.

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā 17.martā notiek ikgadējā RTU Karjeras diena, kuras ietvaros SIA “Rīgas ūdens” ir uzstādījis pirmo uzņēmuma pašu darbinieku rokām radīto mobilās dzeramā ūdens stacijas prototipu jeb t.s. ūdens bāru. Šovasar plānots izveidot un izvietot Rīgā vēl septiņas šādas iekārtas.

Mobilās dzeramā ūdens stacijas augstums ir 2 metri, garums – 2,5 metri, platums – aptuveni 1,75 metri. Tā ir aprīkota ar astoņiem ūdens krāniem – četri katrā pusē. Zemākie no tiem ir 1,20 metru augstumā, lai tiem brīvi varētu piekļūt arī cilvēki ar kustību traucējumiem.

Ūdens stacija ir salīdzinoši viegla un mobila konstrukcija, kas veidota no alumīnija un apdarināta ar mitrumizturīgu saplāksni. Tai ir paredzēts vietējais pieslēgums pilsētas ūdensvada tīklam, bet ārpus telpām to var pieslēgt ugunsdzēsības hidrantiem.

Dzeramā ūdens pieejamības veicināšana ir Rīgas pašvaldības plānots pilsētas attīstības virziens sadarbībā “Rīgas ūdeni”, lai realizētos ideja, ka kvalitatīvs dzeramais ūdens no pilsētas ūdensvada pilsētniekiem tiek nodrošināts arī publiskos pasākumos, svētkos un koncertos.

Skatījumam uz nākotni neaudz uzlabojoties, vairs nav tāda nepieciešamība paslēpties. Tas nozīmējis zelta cenas atkāpšanos.

Finanšu tirgus dalībnieku omu pēdējā laikā uzlabojušas cerības uz pakāpenisku ASV-Ķīnas tirdzniecības karu mezglu šķetināšanos. Tas, savukārt, licis spekulēt, ka nākamgad pasaules nozīmīgāko tautsaimniecību izaugsme tomēr varētu būt veselīgāka. Traģiskajiem scenārijiem atbīdoties otrajā plānā, daudzi gatavi uzņemties lielāku risku. Šķiet, palīdz vēl tas, ka atpakaļskata spogulī redzams, ka akciju (ASV) cena šogad palēkusies gandrīz par ceturto daļu. No vienas puses ir skaidrs, ka tik spēji šo vērtspapīru cena mūžīgi neaugs, un akcijas nebūt nevar uzskatīt par lētām. No otras puses – ir bail palaist vēl tālākus dāsnus šī tirgus guvumus.

Ne visiem aktīviem gan ir tīkamas cerības uz mēreni spožāku (vai vismaz – ne tik pelēku) nākotni. Šādos laikos mazinās vajadzība pēc drošā patvēruma, piemēram, tādas tradicionālās vērtības kā zelts. Pietiekami daudzi investori pie šī aktīva patvērumu meklē arī psiholoģisku iemeslu dēļ, jo ieguldījumiem zeltā bijusi ļoti sena vēsture.

AS "Balticovo", rūpējoties par ūdens kvalitāti savā olu ražotnē Iecavā, investējis vairāk nekā 500 000 eiro. Projekta laikā tika izbūvēta ūdens atdzelžošanas stacija un ūdens ieguves vietas, kā arī rekonstruētas ūdens trases.

Jaunajā atdzelžošanas stacijā dienā tiek iegūts aptuveni 500 m3 liels ūdens daudzums, nodrošinot ūdeni visā uzņēmuma teritorijā. Tīro un kvalitatīvo dzeramo ūdeni izmanto darbinieki, to saņem vistas un cāļi, kā arī tas tiek lietots pārtikas ražošanas cehos šķidro un vārīto olu ražošanas procesā un visu cehu, novietņu un iekārtu mazgāšanai.

Tīram un kvalitatīvam ūdenim ir izšķiroša nozīme cāļu un vistu veselībā, labturībā un produktivitātē. Kā norāda dati, slikta ūdens kvalitāte ietekmē putnu dzīves kvalitāti un dēšanas rādītājus pat tad, ja putni ēd vislabāko barību. Ja ūdens sastāvā, piemēram, ir pārāk daudz dzelzs, tas var samazināt citu putniem svarīgo minerālvielu uzņemšanu. Parasti putni patērē 1,6 reizes vairāk ūdens nekā barību, tādēļ pastāvīga tīra ūdens piegāde putnu labturībā ir prioritāra. Ūdenim jābūt attīrītam no visām nogulsnēm, aļģēm, baktērijām, citādi tas var apdraudēt ne vien pašu vistu veselību, bet arī izdēto olu kvalitāti.

Peļķes un lietus ūdens appludinātas zonas pagalmā - šīs parādības privātmāju vai lauku īpašumu saimniekiem nav svešas. Pārlieku liela mitruma ietekmē apgrūtināta var būt ne tikai pārvietošanās pa savu īpašumu vai teritorijas estētiskais koptēls, bet arī var tikt nodarīts būtsisks kaitējums ēkas pamatiem, pagrabam un citiem svarīgiem būvelementiem. Lai no tā izvairītos, efektīvs risinājums ir lietus ūdens drenāža. Lietus ūdens novadīšana visbiežāk tiek organizēta, ierīkojot notekcaurules, pa kurām ūdens tālāk tiek novadīts uz tuvumā esošām ūdenstilpnēm (upe, ezers, dīķis u.tml.) vai gruntī (lietus ūdeņu novadīšana zemē).

Kā un kur novadīt lietus ūdeni?

Zemāk esam apkopojuši izplatītākos lietus ūdens novadīšanas sistēmu veidus, atkarībā no īpašuma atrašanās vietas un tuvumā esošo ūdenstilpņu pieejamības.

Ja teritorijā vai tās tuvumā atrodas upe vai dīķis

Šādos gadījumos lietus ūdens var tikt novadīts šajās ūdenstilpnēs. Šādos gadījumos tiek izmantotas speciālas drenāžas caurules - 110mm diametrā. Turklāt obligāti jāparedz kritums vismaz 5mm uz 1 metru.

Ja teritorijā vai tās tuvumā neatrodas upe vai dīķis

Tādos gadījumos tiek veidotas drenāžas tranšejas līdz 1 metra dziļumā, kurās tiek ievietotas speciālas drenāžas caurules ar kokosa vai ģeotekstila apvalku. Tranšejas pamatni nostiprina ar rupjas frakcijas granti vai oļiem, kam seko pašu cauruļu ievietošana. Tāpat arī cauruļu ierakšanai ieteicama vai nu rupjas frakcijas grants vai oļi, lai tādējādi izveidotu drenāžas lauku, kurā lietus ūdenim dabīgā veidā uzsūkties gruntī.

Vairāk nekā 80% Latvijas iedzīvotāju saņem labas kvalitātes un visām normatīvajām prasībām atbilstošu dzeramo ūdeni, liecina jaunākais Veselības inspekcijas pētījums.

Šodien, 22. martā, pasaulē tiek atzīmēta ikgadējā Pasaules ūdens diena. Šogad Pasaules ūdens diena veltīta tēmai – Ūdens un darbs ar mērķi pievērst uzmanību tiem, kuru ikdienas nodarbošanās saistīta ar ūdeni, tā piegādi un izmantošanu.

Latvijā dzeramo ūdeni galvenokārt iegūst no pazemes ūdens avotiem, kuru krājumi pilnībā nodrošina iedzīvotājus ar dzeramo ūdeni.

2015. gadā auditmonitoringa programmā tika iekļautas 159 ūdens apgādes sistēmas ar piegādes apjomu virs 100 m3, un laboratoriski izmeklēti 207 dzeramā ūdens paraugi.

Izvērtējot dzeramā ūdens uzraudzības rezultātus, var apgalvot,. Kopš 2006. gada dzeramā ūdens ķīmiskā kvalitāte ar katru gadu uzlabojas. 2015. gadā samazinājusies ūdens ķīmiskās kvalitātes rādītāju neatbilstība no 16,1% neatbilstošu paraugu 2014. gadā līdz 14% paraugu 2015. gadā.

Pēdējā laikā milzīga uzmanība pievērsta klimata pārmaiņu jautājumam. Arī nupat notikušajā Davosas Pasaules Ekonomikas forumā galvenā tēma bez lieliem pārsteigumiem bija saistīta ar klimata izaicinājumiem.

Pietiekami daudzi šajā ziņā, šķiet, gatavi pat sludināt vides krīzi. Ticis spriests, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Valdot šādam fonam, arī lielāku naudas summu ieguldīšana pārsvarā tiek saistīta ar kādiem šādiem nosacīti ilgtspējīgiem risinājumiem. Proti, sagaidāms, ka nauda arvien lielākā mērā plūdīs tādu shēmu virzienā, kuras izskatās dabai šķietami draudzīgākas.

Piemēram, "Bloomberg" par aktuālo situāciju finanšu pasaulē aptaujājusi vairākus ieguldījumu nozares pārstāvjus, kuri attiecīgi izsaka savas domas par to, kur šobrīd investēt līdzekļus miljona ASV dolāru dolāru vērtībā. Tie visi kā viens izceļ ieguldīšanu tā saucamajā "ilgtspējā".

Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas ūdens" pašlaik plāno zaļo obligāciju emisiju 35 miljonu eiro apnērā, kas varētu notikt vairākos posmos, intervijā sacīja "Rīgas ūdens" valdes priekšsēdētājs Krišjānis Krūmiņš.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pagaidām nevar pateikt, kad obligāciju emisija notiks, jo tā būs jāsalāgo ar laiku, kad "Rīgas ūdens" būs gatavs īstenot atbilstošus ar vidi saistītus projektus. Visdrīzāk, tā būs bioloģiskās attīrīšanas stacijas "Daugavgrīva" paplašināšana vai līdzīgi projekti.

"Tehniskā specifikācija mums ir sagatavota, lai mēs varētu izsludināt iepirkumu bankām par to, kura varētu nodrošināt obligāciju emisijas procesu. Jautājums ir drīzāk par to, vai tajā brīdī, kad notiek emisija, mums jau ir projekti, kur šo naudu jēgpilni izmantot. Tādēļ mums no sākuma ir jāplāno zaļie investīciju projekti. Tas pašlaik ir procesā," teica Krūmiņš.

Būtu tikai apsveicami, ja 100 gudrās galvas pirms lēmumu pieņemšanas būtu nevis visziņi, bet gan konsultētos par saviem lēmumiem un to ietekmi gan ar iedzīvotājiem, gan arī uzņēmējiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Venden izpilddirektors Aldis Škutāns. Viņš norāda, ka gudrās galvas, vēloties samazināt saldināto dzērienu patēriņu, ar akcīzes nodokli ir iemanījušās aplikt pat ūdeni ar aromātu, kuram nav nedz cukura, nedz arī kaloriju, tādējādi to nepamatoti sadārdzinot. Tāpat ir paradoksāla situācija, ka Latvijā kafija maksā dārgāk nekā citur Eiropā vai Baltijā tikai tāpēc, ka pie mums ir ieviests šīs preces akcīzes nodoklis, bet citur Eiropā tāda nav.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija tirgū?

Ūdens ir stratēģisks produkts, kas ir vajadzīgs ik dienu gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem, gan augiem. Situācija ūdens tirgū ir interesanta, tā nav nedz slikta, nedz laba. Venden avota un dabīgo minerālūdeņu tirgū strādā jau 25 gadus, tāpēc šajā ceturtdaļgadsimtā ir pieredzēts daudz. Savulaik, saimnieciskās darbības pirmsākumos, Latvijā nebija tādas šodien tik ikdienišķas lietas ka ūdens iekārtas, kas pašlaik atrodamas teju vai visos birojos un klientu apkalpošanas centros. Jā, ūdens bija karafēs vai kādos citos traukos, bet ne tik plaši kā šodien. Arī ūdens pudelēs bija ļoti neierasta parādība, bet šodien tā ir ikdienišķa lieta. Situāciju mainīja Covid-19 pandēmija, kuras ietekmē Venden pieauga klientu skaits un arīdzan loģistikas izmaksas, jo iepriekš vienā adresē (birojā) tika izkrauta teju visa mašīna, bet tagad vienā adresē piegādā tikai dažas pudeles, un, lai savāktu pilnu mašīnu, ir jāapmeklē 30 adreses. Ja nebūtu pandēmijas, visticamāk, nebūtu klientu skaita pieauguma privātpersonu kategorijā.

Dzeramā ūdens segmentā dārgāks imports ir izspiedis Latvijas lētākos ražojumus. Kas par to ir atbildīgs?

Latvija ir ES dalībvalsts, tāpēc mēs varam ražot un vietējam un ES patēriņam nodot dzeramo ūdeni, kas atbilst ES prasībām. Ir ES direktīva, kas nosaka visā ES kopīgus dzeramā ūdens un pārtikas produktu aprites standartus. Relatīvi vienkārši ir ražot gāzētas un negāzētas fasētas ūdens preces no ES standartam atbilstoša dzeramā ūdens.

Lai ražotu kaut vai vietējam tirgum domātus minerālūdeņus vai avota ūdeņus, ir jāveic ļoti komplicētas ķīmiskās analīzes sertificētā laboratorijā. Līdz ar to Latvijā ir ļoti maz Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) atzītu dzeramā ūdens ražotāju.

PVD reģistrā ir 35 ar ūdeni vai ar to saistītu produktu (gāzēts ūdens, ledus utt.) ražotāji. Tikai nedaudzi no tiem ir PVD sertificētie ražotāji ( SIA Karaļavoti, SIA PIEBALGAS ALUS, SIA NAUKŠĒNI u.c. ), kuri savām ūdens ieguves vietām ir veikuši pilnas ķīmiskās analīzes un ir atzīti. Ūdeni pudelēs drīkst fasēt arī tie, kas to importē no citu valstu PVD atzīta resursa vai pudelēs iepilda ūdeni, kas atbilst dzeramā ūdens prasībām.

Daži finanšu tirgus dalībnieki uzskata, ka centrālo banku un valdību šā brīža bezprecedenta ekonomikas stimuli kādā brīdī tomēr atdzīvinās inflāciju – turklāt neierasti lielu. Attiecīgi tie jau tagad domā par to, kādas pozīcijas ieņemt finanšu tirgū, lai apdrošinātos pret potenciāli straujāku tās pieaugumu.

Tieši zelts dažkārt tiek uztverts kā drošais patvērums - tas spējis pārdzīvot dažādas jukas, neskaitāmas devalvācijas un augošu inflāciju jeb - vēsturiski tas ir bijis reāls, fizisks aktīvs, kuram zināma vērtība saglabājusies pie jebkādas ekonomikas.

Neskaidrībai esot augstai un esot aktuāliem arī dažādiem spriedumiem par potenciālo cenu nestabilitāti, zelta cena kopš šā gada sākuma ASV biržā ir pieaugusi jau par 14% un sasniegusi 1750 ASV dolāru atzīmi par Trojas unci. Jāņem arī vērā, ka šobrīd tiek darīts viss iespējamais, lai Rietumvalstīs procentu likmes paliktu zemas. Šādos laikos zeltam, kura turēšana nenodrošina procentu ienākumus, ir vieglāk konkurēt ar visiem tiem vērtspapīriem, kas to dara.

Šodien SIA "Rīgas ūdens" padomes sēdē par uzņēmuma padomes priekšsēdētāju tika ievēlēts VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Iepriekš, 8.septembrī, "Rīgas ūdens" dalībnieku sapulce no jauna izveidotajā uzņēmuma padomē ievēlēja AS "SEB atklātais pensiju fonds" valdes priekšsēdētāju Daci Ljusu un Kleinbergu.

Savukārt 19.janvārī tika ievēlēts arī trešais padomes loceklis - par to kļuva Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors, akadēmiķis Tālis Juhna.

Līdz ar to padome varēja sākt darboties pilnā sastāvā.

LETA jau ziņoja, ka izsludināts arī konkurss uz "Rīgas ūdens" divu valdes locekļu amata vietām, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Konkurss izsludināts uz valdes locekļa amatu ar kompetenci "Rīgas ūdens" stratēģijas izstrādes un ieviešanas jomā, korporatīvās pārvaldības jomā, finanšu vadības jomā, risku vadības un iekšējās kontroles sistēmas jomā, kā arī uz valdes locekļa amatu ar kompetenci sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanas jomā, ūdensvada un kanalizācijas tīklu un inženierbūvju uzturēšanas jomā un kompānijas drošības vadības jomā.

Ekonomikas ministrija rosina pagarināt tādu ūdens patēriņa skaitītāju, kuru darbībā tiek izmantots elektromagnētiskais lauks vai ultraskaņa patērētā ūdens daudzuma uzskaitei.

Ministrijas sagatavotie priekšlikumi paredz pagarināt verificēšanas periodu elektromagnētiskajiem un ultraskaņas ūdens patēriņa skaitītājiem no 4 gadiem uz 6 gadiem. Savukārt mehāniskajiem ūdens patēriņa skaitītājiem plānots saglabāt līdzšinējo verificēšanas periodiskumu – reizi 4 gados.

Elektromagnētiskajiem un ultraskaņas ūdens patēriņa skaitītājiem nav kustīgu detaļu, un ūdens radītais piesārņojums (ūdens pievades sistēmā nonākušās sīkās daļiņas un nogulsnes) to darbību un rādījumu precizitāti ietekmē daudz mazākā mērā. Savukārt mehāniskajiem ūdens patēriņa skaitītājiem ar laiku no ūdens piesārņojošo vielu uzkrāšanās uz kustīgajām sastāvdaļām palēninās riteņa rotācija, tādējādi saīsinot mērītāja ekspluatācijas laiku un precizitāti. Arī inspicējošo institūciju dati apliecina, ka vidēji 13% līdz pat 70% mehānisko skaitītāju neiztur atkārtoto verifikāciju un neatbilst noteiktajām prasībām.

Šonedēļ Daugavas baseinā Baltkrievijā un Krievijā gaidāmi spēcīgi nokrišņi, to ietekmē aprīļa pirmajā pusē ūdens līmenis likteņupē ievērojami paaugstināsies, liecina jaunākās prognozes.

Ūdens līmenis Daugavā Latvijas teritorijā var kāpt vēl par vairākiem metriem. Gaidāmi lielākie pali kopš 2013.gada aprīļa, bet pie Jēkabpils ūdens līmenis nepakāpsies tik augstu kā šā gada janvāra lielajos plūdos.

Atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem patlaban pie Daugavas sāk applūst zemākās palienes. Pēdējās divās nedēļās ūdens līmenis Daugavā pie Latvijas un Baltkrievijas robežas cēlies par piecarpus metriem, pie Daugavpils - par četriem metriem, pie Jēkabpils - par diviem metriem.

Lai sasniegtu 2013.gada palu maksimālo atzīmi, ūdens līmenim Daugavā pie Daugavpils vēl jākāpj par divarpus metriem.

Liela daļa no šonedēļ gaidāmajiem nokrišņiem būs sniegs, kas kusīs pakāpeniski. Pastāv risks, ka spēcīgi nokrišņi būs arī nākamnedēļ, tādēļ augstākais ūdens līmenis, iespējams, būs tikai aprīļa vidū vai otrajā pusē. Ja nokrišņu daudzums būs ļoti liels, ūdens līmenis Daugavā šopavasar var pakāpties augstāk nekā 2013.gada palos.

Privātīpašumos, kuros nav iespējas pieslēgties centrālajai pilsētas kanalizācijas sistēmai, nereti kā viens no izaicinājumiem ir notekūdeņu aizvadīšana. Tādos gadījumos septiķi vai bioloģiskās attīrīšanas iekārtas ir piemērotākais risinājums, turklāt tas ir vienīgais oficiāli atļautais autonomās kanalizācijas veids vietās ar izteikti augstiem gruntsūdeņiem. Septiķi ir labākais risinājums visiem, kuriem ir iespējas tos iebūvēt kopā ar attīrītā ūdens infiltrācijas lauku un kuriem ir svarīgi zemi ekspluatācijas izdevumi.

Lasiet tālāk rakstā, lai uzzinātu būtiskāko par to, kas jāņem vērā pirms iekārtas iegādes, kā arī kam pievērst uzmanību pirms iekārtas montāžas procesa uzsākšanas.

Kas ir septiķis?

Septiķis ir stiklašķiedras vai speciālas plastmasas tverne ar divām līdz trim savstarpēji savienotām kamerām, kurās ieplūst notekūdeņi un to attīrīšanas procesā tiek nodrošināta cietās frakcijas atdalīšana no šķidrās. Rezultātā cietā frakcija pēc atdalīšanās nogulsnējas kamerās, savukārt šķidrā tiek izvadīta speciāli septiķa parametriem atbilstoši izstrādātā infiltrācijas laukā. Attīrīšanas process ir bioloģisks un par notekūdeņu cieto un šķidro elementu atdalīšanu rūpējas tam īpaši paredzētas baktērijas un mikroorganismi.

Rīgas dome plāno atbalstīt pašvaldības SIA "Rīgas ūdens" meitas kompānijas "Aqua Riga" likvidēšanu, preses konferencē teica Mājokļu un vides komitejas vadītājs Edmunds Cepurītis (PP).

Par atļauju izbeigt SIA "Rīgas ūdens" līdzdalību "Aqua Riga" šodien lems komiteja.

Uzņēmumam izvirzītie mērķi nav sasniegti un projekts ir izgāzies. Ūdens fasēšana PET pudelēs pašvaldībai nesot zaudējumus. "Rīgas ūdens" vadītāja Dagnija Kalniņa informēja, ka pašlaik "Aqua Riga" zaudējumi sasnieguši vairāk nekā 100 000 eiro.

E.Cepurītis skaidroja, ka turpinot ūdens fasēšanu pudelēs, "Rīgas ūdens" darbojas pret paša izvirzītajiem mērķiem vides aizsardzībā, veicinot viena no lielākajiem un nevajadzīgākajiem vides piesārņojuma veidiem - PET pudeles.

D.Kalniņa atgādināja, ka "Aqua Riga" tika izveidots pirms 10 gadiem un meitas kompānijas galvenais mērķis bija palielināt ūdens patēriņu, taču šajā laikā pieņemtie valdības lēmumi un stratēģisko interešu maiņa nav ļāvusi šo mērķi sasniegt.

Latvijas teritorijas lielākajā daļā janvāra trešās dekādes otrajā pusē laikapstākļi ir kļuvuši ievērojami siltāki. Šajā laika posmā diennakts vidējās gaisa temperatūras ir 4-10°C virs normas. Papildus tam, nokrišņi, kas janvāra pirmajā pusē vēl bija sniegs, šobrīd jau ir lietus. Mainoties laika apstākļiem, Latvijas ezeros un upēs aizsākušies pavasara palu procesi, informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Decembra pēdējās dienās un janvāra pirmajās divās dekādēs ilgstoši pieturējās zemas gaisa temperatūras, kas veicināja strauju Latvijas upju aizsalšanu. Šajā periodā bija ilgstoši un intensīvi sniga, tādēļ Latvijas teritorijā izveidojās pastāvīga bieza sniega sega. Visbiezākā sniega sega šoziem līdz šim bija izveidojusies Kurzemes un Zemgales upju baseinos (vidēji 10-34 cm).

Upes pārsvarā aizsala decembra pēdējā dienā vai janvāra pirmajās dienās. Aizsalšana notika zemu ūdenslīmeņu apstākļos, jo pagājušā gada vasaras mazūdens periods ieilga līdz novembrim, kad beidzot tika novēroti pirmie ilgstošie rudens nokrišņi. Šajā laika periodā ūdens apjoms upēs un gruntsūdens slāņos sāka paaugstināties, tomēr kopumā, salīdzinājumā ar ilggadīgajiem novērojumiem, ūdens līmeņi joprojām bija zemi, tādi tie saglabājas vēl aizvien.