Vērienīgajos plūdos Kolorādo štatā ASV bojā gājuši seši cilvēki. Tikmēr informācijas joprojām nav par vairākiem simtiem štata iedzīvotāju. Plūdu skartajos reģionos turpinās glābšanas operācijas.

Sākotnēji informācijas nebija par 1,2 tūkstošiem iedzīvotāju no plūdu skartajiem reģioniem. Tomēr šis skaitlis samazinājās līdz aptuveni 300 cilvēkiem. Varasiestādes paredz, ka, turpinoties meklēšanas un glābšanas operācijām, situācija paliks skaidrāka. Vienlaikus štata glābšanas dienesti atzīt, ka daudzu cilvēku mirstīgo atlieku meklēšana aizņems ilgu laiku, jo plūdi piemeklējuši nošķirtu un grūti pieejamu Kolorādo daļu.

Plūdi Kolorado štata ziemeļu daļā sākās pēc ilgstošām, spēcīgām lietusgāzēm. Dabas nelaime iznīcināja aptuveni 20 tūkstošus mājokļu, kā arī lika evakuēt vairāk nekā 12 tūkstošus cilvēku. Patlaban plūdi sākuši atkāpties.

«Nākamā ASV lielā industrija» tādi vārdi pēdējo nedēļu laikā veltīti šīs valsts marihuānas jeb «zālītes» ražošanas un izplatīšanas biznesam. Līdz ar to, ka arvien lielākus apmērus uzņem kustība, kas ir par šīs substances legalizāciju šajā valstī, potenciāli labāki laiki var gaidīt arī tās kompānijas, kas nodarbojas ar legālās marihuānas audzēšanu un pārdošanu.

Vairāku šo uzņēmumu akcijas tiek tirgotas arī biržā un nav izslēgts, ka šie vērtspapīri var izrādīties laba riska investīcija. Katrā ziņā, jo vairāk tiks pārdota legālā zālīte, jo potenciāli lielāki būs šīs industrijas ieņēmi un maģiskais investoru vārdiņš «peļņa».

Protams, viss nebūt nav viennozīmīgi – šā biznesa veiksmes stāstu vēl apvij daudz neskaidrību, un arī pietiekami daudzi akciju analītiķi brīdinājuši, ka ieguldījumi marihuānas ražotāju kompāniju akcijās ir visai bīstami. Katrā ziņā jāņem vērā, ka šo kompāniju vērtspapīru cenas pēdējo nedēļu laikā mainījušās ļoti strauji, kas nozīmē, ka šis ieguldījums būtu piemērots investoriem ar samērā augtu riska toleranci. Piemēram, «zālītes sektora» uzņēmuma Hemp akcijas cena kopš 20. decembra palielinājusies par 345% – līdz 4,45 ASV dolāru centu atzīmei. Savukārt kopš šā gada devītā janvāra virsotnēm, kad kompānijas akcijas vērtība spēja uzrausties līdz pat 8,55 ASV dolāru centu atzīmei, Hemp vērtspapīra cena sarukusi par 48%. «Marihuānas kompāniju akciju cena pieaug, jo investori grib atrast nākamo Microsoft. Pieprasījums pēc marihuānas ir negausīgs,» Bloomberg norāda Hemp vadītājs un bijušais ieslodzītais (par narkotiku kontrabandu) Brūss Perlovins.

Austrālijas Jaundienvidvelsas štatā savvaļas ugunsgrēki sasnieguši katastrofas līmeni, un situāciju turpina sarežģīt augstā gaisa temperatūra un spēcīgais vējš. Savvaļas ugunsgrēki dēļ jau veiktas iedzīvotāju evakuācijas.

Kopumā Austrālijas visvairāk apdzīvotākajā štatā plosās 140 ugunsgrēki, no kuriem 40 joprojām nav izdevies savaldīt, pavēstījušas vietējās varasiestādes. «Šobrīd ir tik slikti apstākļi, ka vairs nevar kļūt ļaunāk. Mēs esam uz sasnieguši katastrofas līmeni,» sacīja Austrālijas Lauku ugunsdzēsības dienesta pārstāvis Šeins Ficsimons.

Kopš 2009. gada postošā ugunsgrēka Viktorijas štatā, kurā bojā gāja 173 cilvēki, Austrālijā savvaļas ugunsgrēku gradācijai ieviests katastrofas reitings, kas nozīmē, ka ugunsgrēki kļūst nekontrolējami un neprognozējami, un iedzīvotāju evakuācija ir vienīgā drošā iespēja.

ASV Kolorado un Ņūmeksikas štatus pārņēmuši savvaļas ugunsgrēki, kuri simtiem cilvēku likuši pamest savas mājas. Ugunsgrēkos izdegušas simtiem hektāru plašas teritorijas.

Kolorado štata varasiestādes norāda, ka ugunsgrēkos nodegušas 18 ēkas un viens cilvēks pazudis bez vēsts. Savukārt Ņūmeksikā evakuēties bijuši spiesti 1,5 tūkstoši cilvēku. Šajā ASV pavalstī nodegušas 38 ēkas.

Ņūmeksikā savaldīt dabas katastrofu cenšas aptuveni 300 ugunsdzēsēju un 100 ASV Nacionālās gvardes karavīru. Dzēšanas darbus apgrūtina vietējais reljefs, tāpēc lielākoties ugunsgrēki tiek dzēsti no gaisa.

Situāciju sarežģī arī tas, ka reģionā valda spēcīgs vējš un ir maz nokrišņu.

ASV Kolorādo štata kaimiņu pavalstis - Nebraska un Oklahoma - iesniegušas prasību Savienoto Valstu Augstākajā tiesā, protestējot pret Kolorādo veiktās marihuānas legalizācijas negatīvo ietekmi.

«Kolorādo štats ir radījis bīstamu plaisu Savienoto Valstu Kongresa noteiktajā narkotiku aprites kontroles federālajā sistēmā,» teikts prasībā, kuru publicējis laikraksts Denver Post.

«Šīs plaisas dēļ marihuāna ieplūst kaimiņu štatos, apdraud [šajos štatos spēkā esošos] marihuānas aizlieguma likumus, iztukšo to kases, rada spriedzi to kriminālās justīcijas sistēmām,» teikts iesniegumā.

Denverā bāzētās marihuānas legalizācijas atbalstītāju organizācijas Marijuana Policy Project pārstāvis Meisons Tverts pauda uzskatu, ka prāva ir nepamatota.

«Šie puiši ir vēstures nepareizajā pusē. Par viņiem atcerēsies tāpat, kā mēs domājam par valsts amatpersonām, kas cīnījās par alkohola aizlieguma saglabāšanu vairākus gadus pēc tam, kad citi štati to jau bija atcēluši,» skaidroja Tverts.

Latvijas uzņēmums Drive eO šodien oficiāli prezentēja pašu radīto 1367 ZS elektrisko sacīkšu auto PP03, ar kuru šā gada 28. jūnijā piedalīsies Paikspīkas kalnābraukšanas sacensībās ASV. Kā biznesa portālam DB.lv pastāstīja viens no auto radītājiem Kristaps Dambis, auto izstrādē ieguldīti 300 tūkstoši eiro.

Taču tā neesot tirgus cena. Tā kā auto radīšanā ieguldīta daudzu gadu pieredze, liels darbs un zināšanas, ja kāds to gribētu iegādāties, pārdošanas cena būtu krietni lielāka, skaidroja K. Dambis.

Latviešu konstruēto auto Kolorado štatā 93. Paikspīkas sacensībās vadīs pilots Rīss Milens. Viņam gan alga netikšot maksāta. Pilots nākot ar saviem sponsoriem, un - tieši pateicoties viņam - uz komandas krekliņiem redzami Latvijai netipiski zīmoli.

«Šo auto esam divus gadus lolojuši un pēdējo gadu taisījuši,» sacīja K. Dambis

Komandas mērķis ir pabeigt 20 kilometrus garo trasi ātrāk, nekā deviņās minūtēs, pretendējot uz rekordu elektrisko auto kategorijā, un kļūt par pirmo elektrisko auto, kas uzvarējis kopvērtējumā. Latviešu sīvākie sāncenši šāgada sacensībās būs japāņi.

Marihuānas legāla pārdošana nelielos apjomos veselības veicināšanas nolūkos štatos, kuros tā legalizēta, varēt ļaut gūt vairāku miljonu papildus ienākumus.

Tā, piemēram, aprēķināts, ka Kalifornijā marihuānas legalizēšanas rezultātā štats varētu gūt 1,4 miljardu ASV dolāru ienākumus no nodokļiem, turklāt arī ietaupot tās izmaksas, kas veidojas, piemēram, piemērojot sodus likumpārkāpējiem.

Šīs nedeļas sākumā Vašingtonas un Kolorādo štata vēlētāji panākuši marihuānas tirgošanas legalizāciju. Tādējādi turpmāk cilvēki, kas vecāki par 21 gadu varēs legāli iegādāties marihuānu veselības veicināšanas nolūkos. Šī ir lielākā marihuānas legalizācijas kustības uzvara tās vēsturē, raksta pasaules mediji.

Marihuānas legalizēšanas mērķis nav padarīt to vieglāk pieejamu, bet gan «padarīt sabiedrību drošāku, regulējot marihuānas tirdzniecību», norāda legalizācijas atbalstītāji. «Izņemot marihuānu no pagrīdes tirgus, varēs labāk kontrolēt to, lai marihuāna nenonāk pārāk jaunu cilvēku rokās,» pauda marihuānas legalizācijas atbalstītāji.

ASV Jūtas štatu plosa mežu ugunsgrēki - liesmas nopostījušas jau vairāku Jūtas iedzīvotāju mājokļus, un patlaban policistu uzraudzībā dažiem iedzīvotājiem ļauts uz laiku apmeklēt savas mājvietas, vai to, kas no tām palicis, vēsta Reuters.

Jau pagājušās nedēļas beigās rakstīts, ka meža ugunsgrēki skāruši arī Kolrādo štatu, sasniedzot štata otras lielākās pilsētas Kolorādospringsas piepilsētas. Dabas katastrofas dēļ tika evakuēti 35 tūkstoši cilvēku. Ugunsgrēks nopostījis 35 ielas un iznīcinājis 346 mājas, kā arī laupījis viena cilvēka dzīvību, kļūstot par postošāko ugunsgrēku visa Kolorādo štata vēsturē.

Savvaļas ugunsgrēki plosās arī citās ASV pavalstīs – Montānā, Jūtā, Nevadā, Dienviddakotā un Kalifornijā.

Vismaz 19 ugunsdzēsēji gājuši bojā cīnoties ar savvaļas ugunsgrēkiem ASV Arizonas štata centrālajā daļā. Ugunsdzēsēji gājuši bojā cenšoties pasargāt no liesmām Jarnelas pilsētu.

Savvaļas ugunsgrēks, kurā dzīvību zaudējuši ugunsdzēsēji, izcēlies piektdien no zibens spēriena, un sācis strauji izplatīties, ko veicinājis reģionā valdošais karstums un spēcīgais vējš. Liesmas Arizonas štata dienvidos iznīcinājušas vairākus simtus mājokļu un nopostījušas pusi Jarnelas pilsētas.

ASV prezidents Baraks Obama bojā gājušos ugunsdzēsējus nosaucis par varoņiem, kuri riskē ar savām dzīvībām, lai aizsargātu savu līdzpilsoņu dzīvības. Ugunsdzēsēji bijuši no speciāli sagatavotas vienības, kas iepriekš cīnījusies ar savvaļas ugunsgrēkiem Ņūmeksikā un Arizonā.

ASV varasiestādes norāda, ka ugunsdzēsējus, visticamāk, liesmas ielenkušas un viņi centušies sevi pasargāt izrokot zemē bedres un tās pārklājot ar speciālu, ugunsdrošu materiālu. Tomēr izrādījies, ka materiāls neesot darbojies kā nākas un neesot spējis izturēt lielo karstumu, raksta BBC. Notikusī traģēdija ir lielākā ASV savvaļas ugunsgrēku dzēšanas vēsturē kopš 1933. gada, kad bojā gāja vismaz 25 ugunsdzēsēji.

Pēdējo septiņu mēnešu laikā desmitgades postošākie savvaļas ugunsgrēki Spānijā iznīcinājuši 140 tūkstošus hektāru meža platību. Valsts spējas cīnīties ar dabas katastrofu ievērojami apgrūtina taupības dēļ samazinātais ugunsdzēsības budžets.

Spānijas ugunsdzēsēji apgalvo, ka finanšu un nepieciešamo iekārtu trūkums pavājina to spējas dzēst ugunsgrēkus. «Ir ugunsdzēsēji, kuri nevar piedalīties ugunsgrēku dzēšanā, jo tiem nav karstuma izturīgu cimdu un zābaku,» sacījis kāds Katalonijas ugunsdzēsējs. Citi ugunsdzēsēji atzīmē, ka viņiem trūkst elpošanas aparātu, vēsta Reuters.

Db.lv jau vēstīja, ka Spānija pieņēmusi apjomīgus taupības pasākumus, kuru rezultātā valsts tēriņiem jāsamazinās par 65 miljardiem eiro, lai tādējādi izvairītos no pilna apmēra starptautiskās palīdzības lūgšanas. Iepriekš Spānija jau lūdza finanšu palīdzību savām bankām.

Astoņu ASV Kolorādo štata apgabalu iedzīvotāji apsver iespēju atdalīties, lai veidotu jaunu pavalsti, tādējādi iebilstot pret ieroču kontroles un atjaunojamās enerģijas likumiem.

Apgabali iecerējušie veidot 51. ASV štatu – Ziemeļkolorādo. Patlaban iedzīvotāji nolēmuši organizēt sanāksmes, lai noskaidrotu atbalstu šādam plānam un vienotos par iespējamu referenduma organizēšanu.

Iedzīvotājus saniknojusi štata vēlme noteikt šaujamieroču tirdzniecības regulēšanu, kā arī atjaunojamās enerģijas politika. Par pēdējo pilienu kalpojis štata jaunais likums, saskaņā ar kuru tiek paaugstināti atjaunojamās enerģijas standarti lauku apgabalos. Separātisko apgabalu kompānijas norāda, ka standarti sadārdzinās enerģijas ieguvi.

Tāpat topošā Ziemeļkolorādo štata iedzīvotāji uzskata, ka ienākumi no naftas un gāzes ieguves, kā arī lauksaimniecības tiekot netaisnīgi sadalīti – lielākā daļa paliek štata centrā, bet attālākajos apgabalos nauda atpakaļ nenonākot. Jaunajam štatam varētu pievienoties arī daļa Nebraskas pavalsts apgabalu.

Pirms dalības leģendārajās kalnā braukšanas autosacīkstēs Pikes Peak International Hill Climb, kas 26. jūnijā notiks Kolorado, ASV, ceturtdien, 26. maijā tika prezentēts jaunākais Andra Dambja vadītā uzņēmuma Drive eO radītais elektroautomobilis.

Auto prezentācija noritēja inženiera Andra Dambja vadītā tehnoloģiju uzņēmuma Drive eO mājvietā – Ogres servisa centrā, Dambīšos, Ogresgala pagastā, piedaloties uzņēmuma komandai, šā gada sacensību pilotam Rīsam Millenam, kā arī komandas ģenerālsponsoram DNB bankai.

Šis sacensību gads ir īpaši zīmīgs, jo leģendārās auto sacīkstes norit jau 100. reizi. Par godu tam dots nosaukums arī šogad radītajam spēkratam, nodēvējot to par PP100. Jaunais auto modelis ir pagājušā gada PP03 automobiļa uzlabota versija. Lielākā daļa šī auto komponentu un dizaina risinājumu ir Andra Dambja vadītās komandas radīto inovāciju un tehnisko zināšanu rezultāts.

Latvijā ražotais elektriskais sacīkšu auto eO PP03, ar pilotu Rīsu Millenu pie stūres, Paikspīkas kalnābraukšanas sacensībās ASV kvalifikācijas braucienā trases augšējā sekcijā uzrādījis labāko laiku elektroauto klasē, informē viens no auto radītājiem Kristaps Dambis.

Komanda Drive eO, gatavojoties izšķirošajam braucienam, ar pirmo piegājienu izgājusi tehnisko komisiju un bez neviena aizrādījuma saņēmusi atļauju piedalīties Paikspīkas kalnābraukšanas sacensībās. Pirmajās treniņu dienās komanda galvenokārt uzsvaru lika uz trases iepazīšanu, braucot mierīgā režīmā, lai varētu maksimāli labi sagatavoties kvalifikācijas braucieniem. Tas arī izdevies – Latvijā ražotais auto pārliecinoši uzrādījis pirmo rezultātu, kas ir par 6 sekundēm ātrāks, nekā līdzšinējais trases rekords.

«Šodien beidzot izdarījām to, par ko ilgi teicām, ka tā būs. Mūsu mašīna tehniski ir ļoti laba un reālā situācija trasē ar lielisko un drošo Rīsa braukšanas stilu iedeva vairāk nekā 20 sekunžu pārsvaru pār konkurentiem šajā posmā. Esam par to ļoti priecīgi un sacensībās varēsim braukt droši, tuvojoties savam mērķim,» atzīst Drive eO vadītājs Andris Dambis.

Kanādas speciālista Boba Hārtlija prioritāte šajā starpsezonā bijusi turpināt darbu ar Latvijas hokeja izlasi, lai gan bijuši arī vairāki citi piedāvājumi, laikrakstam Sporta Avīze atklāja kanādietis.

Informācija, ka Hārtlijs turpinās vadīt Latvijas izlasi, bija jau pagājušajā nedēļā, kad notika Latvijas Hokeja federācijas (LHF) kongress, bet tad līgums vēl nebija parakstīts. Jaunas vienošanās parakstīšana oficiāli tika izziņota otrdien.

«Mana prioritāte bija turpināt darbu ar Latvijas izlasi,» laikraksts citē Hārtlija teikto. «Sarunās ar pārējām komandām, kas izteica piedāvājumu, biju atklāts, ka vispirms vēlos parakstīt līgumu ar Latvijas izlasi. Ja šādas iespējas nebūs, esmu gatavs izskatīt viņu piedāvājumus. Šajā laikā atteicu divus darba piedāvājumus dažādās Eiropas līgās. Tas gan nenozīmē, ka nepastāv iespēja trenēt kādā no līgām oktobrī vai janvārī. Ar nosacījumu, ka komanda saredz manī palīgu, lai iekļūtu izslēgšanas turnīrā. Šajā teorētiskajā variantā Latvijas izlase joprojām ir mana prioritāte.»

Kolorādo štatā plūdos, kas pārspējuši pagājušā gadsimta četrdesmito gadu rekordu, bojā gājuši vismaz trīs cilvēki, ielas ir applūdušas, bet apdzīvotas vietas kalnos ir izolētas no pārējā štata, vēsta pasaules mediji.

«No kanjona lejup gāžas ūdens, un tam kaut kur ir jānoplūst - diemžēl pilsēta ir tieši ūdens straumes ceļā,» norāda Ešlija Heringa (Ashlee Herring), glābšanas dienesta pārstāve.

Kopumā līdz ceturtdienas vakaram aptuveni četri tūkstoši iedzīvotāju tika aicināti pārcelties uz augstāku apgabalu.

Piektdienas pēcpusdienā Buolderas apkaimē Kolorādo štatā ūdens līmenis turpināja pieaugt, un iedzīvotāji ir aicināti evakuēties, vēsta BBC. Ceļi ir slēgti, savukārt autoceļš 36 vietumis ir aizskalots pavisam. Vairākas apdzīvotas vietas pašlaik atrodas «uz salas».

Pilsētnieki Ieva un Arnolds Vestmaņi Ķekavas novada Vimbukrogā, Daugavas krastos, izveidojuši interaktīvu dārziņu nomas biznesu Dobnīca.

Tas radīts mūsdienu cilvēkam, kurš vēlas pavadīt laiku pie dabas un reizē izaudzēt produktus savai lietošanai, bet laika prioritāšu dēļ viņam nepietiek resursu nepārtrauktai sava dārza uzturēšanai.

Video skatāms zemāk rakstā!

Klients var izvēlēties kopt savu dārziņu pats vai uzticēt dažādus darbus Dobnīcas komandai. Ideja par Dobnīcas izveidošanu radās, kad Ieva un Arnolds vāca ābolus. «Iedomājāmies, ka lielākā ābola vērtība ir tajā brīdī, kad to noplūc no koka, jo, tiklīdz aizved uz tirgu un noliek tur, vērtība ir mazāka. Es iedomājos – kāpēc lai katram cilvēkam nebūtu sava ābele vai savs dārziņš, kur viņš varētu baudīt ražas ievākšanas priekus,» stāsta A.Vestmanis. Jauno uzņēmēju īpašumā jau bija zeme 2,6 ha platībā, tāpēc viņi nolēma uztaisīt eksperimentu un piedāvāt cilvēkiem iespēju iznomāt dārziņus. «Katrs pie savas mājas var izveidot dārziņu, bet ne vienmēr tiek galā ar to uzturēšanu, līdz ar to mēs varam piedāvāt pakalpojumu, kad klienti paši izvēlas, ko viņi dara un ko uztic mums, līdz ar to viņu dārziņš vienmēr būs labā un sakoptā stāvoklī,» turpina A.Vestmanis. Dobnīca palīdz saviem klientiem no augu iesēšanas līdz pat ražas novākšanai. Dobnīcas izveidotāji vēlas radīt komunikācijas sistēmu un platformu, kas strādātu kā rīks un savestu kopā zemes īpašniekus ar cilvēkiem dažādās Latvijas vietās, un katrs varētu atrast sev pieejamāko vietu, kur iekopt nelielus dārziņus. Šobrīd uzņēmums saviem klientiem piedāvāt nomāt 50 kvadrātmetru dārziņu. Dobnīcas īpašnieki to uzskata par optimālu lielumu, lai izaudzētu līdz 30 dažādām kultūrām.

Austrālijas Jaundienvidvelsas štatu piemeklējuši vērienīgi savvaļas ugunsgrēki, kas iznīcinājuši jau simtiem mājokļu. Liesmas pietuvojušās Sidnejas priekšpilsētām.

Ugunsgrēkos dzīvību zaudējis viens cilvēks, atklājušas Austrālijas varasiestādes. Liesmu spēcīgāk skartās vietas atrodas tikai 40 kilometru attālumā no lielpilsētas Sidnejas. Jaundienvidvelsas varasiestādes atzinušas, ka ugunsgrēki ir nopietnākie, kas pieredzēti pēdējā desmitgadē, vēsta BBC.

No ugunsgrēku skartajām vietām evakuēti simtiem cilvēku. Cīņai ar dabas katastrofu mobilizēti vismaz divi tūkstoši ugunsdzēsēju. Tomēr vairākās vietās situācija joprojām ir ārpus kontroles. Saskaņā ar štata varasiestāžu aplēsēm, ugunsgrēku skartajās vietās iznīcinātas aptuveni 200 ēkas.

Sākotnēji ugunsgrēkus veicināja augstā gaisa temperatūra un stiprais vējš reģionā. Lai arī laika apstākļi ir mainījušies, dabas katastrofas apjomi nav samazinājušies un situācija joprojām saglabājas saspringta.

Kalifornijas postošie savvaļas ugunsgrēki ir globālās sasilšanas sekas, atzinušas vietējās varasiestādes. Vērienīgs ugunsgrēks Dienvidkalifornijā jau nopostījis lielas platības un licis mājas pamest 1,5 tūkstošiem cilvēku.

Kalifornijas Vides aizsardzības aģentūras sagatavotajā ziņojumā secināts, pēdējo gadu postošie savvaļas ugunsgrēki ir klimata izmaiņu radītās sekas – ziemās sniegs nokūst ātrāk nekā agrāk, bet vasaras paliek karstākas un garākas, tādējādi novedot pie lielāka sausuma, kas veicinot ugunsgrēkus.

Pētījumā arī secināts, ka Kalifornijas piekrastes okeāna ūdeņos pēdējā pusgadsimta laikā palielinājies skābes līmenis, bet Sierra Nevada kalnu grēdā samazinoties skujkoku skaits. Kokus apdraud arī dažādu kukaiņu savairošanās, ko, savukārt, veicina siltāki laikapstākļi.

Pētījums izstrādāts, lai dokumentētu siltāka klimata ietekmi uz iedzīvotājiem, dzīvniekiem un apkārtējo vidi. Varasiestādes cer, ka tādējādi reģionālās pašvaldības varēs labāk sagatavoties karstākai nākotnei. Pētījumā atzīts, ka pēdējos gados Kalifornijā strādājošie uzņēmumi samazinājuši siltumnīcas gāžu izmešus, tomēr, neraugoties uz to, prognozējams, ka nākamajos gados reģiona iedzīvotājiem būs jāpierod pie garākiem sausuma periodiem un to veicinātiem apjomīgiem savvaļas ugunsgrēkiem.

Eiropas Komisijas (EK) Reaģēšanas koordinācijas centrs strādā nepārtrauktā režīmā un uztur pastāvīgus kontaktus ar Grieķijas, Zviedrijas un Latvijas varasiestādēm, kas pieprasījušas Eiropas Savienības (ES) atbalstu cīņā ar postošajiem savvaļas ugunsgrēkiem, otrdien paziņojusi EK.

Pēc postošajiem ugunsgrēkiem Grieķijā, kas saskaņā ar pēdējām ziņām jau prasījuši vairāku desmitu cilvēku dzīvības, EK prezidents Žans Klods Junkers runājis ar Grieķijas prezidentu Prokopu Pavlopulu un premjerministru Aleksi Cipru, lai izteiktu visdziļāko līdzjūtību bojāgājušo tuviniekiem un draugiem.

Papildināta - Grieķiju plosa meža ugunsgrēki, vismaz 50 cilvēki gājuši bojā

Savā vēstulē Junkers atkārtoti uzsvēris, ka tiks darīts viss, lai sniegtu Atēnām atbalstu «šajos grūtajos laikos».

Grieķija ES palīdzību pieprasīja ceturtdienas vakarā, un uz Atēnu palīdzības pieprasījumu nekavējoties reaģēja Kipra, Spānija un Bulgārija, kas jau piedāvājušas konkrētu palīdzību, tostarp lidmašīnas, ugunsdzēsējus, mediķus un spēkratus.

Savvaļas ugunsgrēks, kas Spānijai piederošajā Gomeras salā plosās jau vairākas dienas, uzskatāms par «ekoloģisku katastrofu», pavēstījušas Kanāriju salu amatpersonas.

Ugusngrēks iznīcinājis 25% (750 hektāri) Garahonajas dabas parka, kas ietilpst UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Dabas parkam ir unikāla ekosistēma, kas, kā tiek uzskatīts, ir vairākus miljonus gadus veca, sacīja Kanāriju salu drošības un ārkārtas situāciju departamenta vadītājs Havjers Gonzaless Ortiss.

Garahonajas dabas parkā saglabājušies subtropiskie meži, kuri kādreiz klāja Dienvideiropas teritoriju. Parkā sastopamas arī unikālas augu sugas.

Kopumā ugunsgrēks skāris vairāk nekā četrus tūkstošus hektāru jeb 11% no salas platības un licis savas mājas pamest pieciem tūkstošiem cilvēku. Ugunsgrēku sekmē vējš un valdošais sausums.

Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu foruma izpilddirektors Eduards Filippovs un Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas, uzņēmuma Baltic Id valdes priekšsēdētāja Elīna Egle reģistrējuši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Kā informē E. Filippovs, Latvijā nodibināta starptautiskas pirmsskolas izglītības franšīzes FasTracKids pārstāvniecība.

Uzņēmums FasTracKids Latvia piedāvās bērnu izglītības jomā strādājošajiem un biznesa uzsācējiem iegādāties FasTracKids International inovatīvās pirmsskolas izglītības programmas.

FasTracKids Latvia valdes priekšsēdētājs ir E. Filippovs, bet valdes locekle - Elīna Egle.

FasTracKids Latvia izveidots, lai sadarbotos ar FasTracKids International, kas dibināts 1998.gadā Kolorado, ASV. Uzņēmums FasTracKids International īsteno franšīzi jau 43 pasaules valstīs.

2015./2016. finanšu gada otrā ceturkšņa AS SAF Tehnika grupas neauditētais konsolidētais neto apgrozījums bija 3,45 miljoni eiro, kas ir par 6%, jeb 0,2 miljoniem eiro mazāk nekā 2014./2015. finanšu gada otrajā ceturksnī, un par 3% mazāk nekā gada pirmajā ceturksnī, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Otro ceturksni grupa noslēdza ar 312 tūkstošu eiro peļņu, kas ir par 112 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā finanšu gada 2. ceturksnī. Konsolidētais neauditētais 2015./2016. finanšu gada 6 mēnešu rezultāts ir 605 tūkstošu eiro peļņa, kas ir par 119 tūkstošiem vairāk, salīdzinot ar 485 tūkstošu eiro peļņu, kas bija grupas iepriekšējā - 2014./2015. finanšu gada 6 mēnešu rezultāts.

Pārdošana Ziemeļamerikas un Latīņamerikas valstu reģionā veidoja lielāko daļu no 2. ceturkšņa apgrozījuma (64%) jeb 2,2 miljonus eiro, kas ir par 51% vairāk nekā gada 1.ceturksnī un, saistīts ar specifiskām klientu vajadzībām, pielāgotu datu pārraides risinājumu un produktu izstrādi. Reģiona rezultāts ir par 38% lielāks nekā pērnā gada otrajā ceturksnī. Atskaites ceturksnī Grupas produkti tika pārdoti 49 valstīs.

Colorado National Bank (CNB) 22.augustā paziņojusi, ka tā pārdota Floridas iedzīvotājam un finanšu tehnoloģiju un banku jomā strādājošajam uzņēmējam Markam Moskvinam (Mark Moskvin), liecina medijiem sniegtā informācija.

Savukārt Moskvina biznesa partneris Maksims Jaroševskis (Maxim Yaroshewsky) būs CNB mazākuma akcionārs. Moskvins un Jaroševskis arī iemaksājuši CNB divus miljonus ASV dolāru, lai atjaunotu bankas kapitāla pozīciju un nodrošinātu tās drošību un uzticamību ilgtermiņā.

«Es priecājos pievienoties Kolorādo banku biznesa kopienai,» sacīja Moskvins. «Šodien mēs noslēdzām divus gadus ilgušo procesu, lai iegādātos banku, kuras vēsture sniedzas ilgāk par gadsimtu. Mūsu zināšanas un pieredze palīdzēs bankai radīt inovatīvus pakalpojumus, kas to pārvērtīs par modernu 21. gadsimta banku.»

CNB direktoru padomē Moskvinam un Jaroševskim pievienojas trīs cilvēku komanda - Džons Pokers (John Poelker), Gajs Raunsavils (Guy Rounsaville) un Viljams Abernatijs jaunākais (William Abernathy, Jr.).

Lai arī kāds būtu ASV prezidenta vēlēšanu iznākums, arvien lielāka šīs valsts daļa varēs pilnībā legāli ikdienā lietot marihuānu jeb tā saucamo zālīti.

Proti, šonedēļ ASV gan Arizonas, gan Ņūdžersijas štatā nolemts legalizēt marihuānu arī ikdienas ar atpūtu saistītajam patēriņam. Citiem vārdiem sakot, to varēs patērēt līdzīgi kā alkoholu vai tabaku.

Katrā ziņā vairs, iespējams, tik tālā nākotnē varētu arī nebūt tas, ka veikalā tiek pārdotas "izklaides vai relaksācijas pakas" – piemēram, viskija pudele plus pāris marihuānas produkti. Pieejamā informācija liecina, ka zālīte legāla ir jau 11 ASV štatos, kur pirmās šo substanci legalizēja ASV Kolorado un Vašingtona. Piemēram, Ņūdžersijas varas pārstāvji lēš, ka šāda marihuānas legalizēšana štatam ļaus gūt papildu nodokļu ieņēmumus 126 miljonu ASV dolāru apmērā.

Kalifornijas lielākais ezers – Saltona jūra – jau vairākus gadus satrauc vides aizstāvjus. Ezera, kurš 1905. gadā radās pārplūstot Kolorado upei, apmērs pēdējās desmitgadēs ir ievērojami samazinājies, bet tā ūdens spēcīgi pārsāļojies.

Aizvadītā gadsimta divdesmitajos gados Saltona jūra kļuva par populāru atpūtas vietu un ezera krastos tapa vairāki kūrorti. Ezeru un tā apkārtni apmeklējta bagātie amerikāņi, un vieta tika nodēvēta par «tuksneša brīnumu». Tomēr pašlaik šajās apdzīvotajās vietās valda lielākais bezdarba līmenis ASV.

Dažādi ezera glābšanas pasākumi tikuši organizēti jau kopš aizvadītā gadsimta piecdesmitajiem gadiem. Tomēr Kalifornijas «tuksneša brīnuma» nākotni apdraud ūdens pārsāļošanās, kas ezerā jau iznīcinājusi daudzas putnu un zivju sugas.