Beļģijas hermētiķu, poliuretāna putu un līmju ražotājs Soudal pilnībā iegādājies Dobeles būvķīmijas izstrādājumu ražotāju SIA Tenachem, liecina informācija Soudal mājaslapā.

Ar šo pirkumu Soudal grupas produktu portfelim ir pievienoti jauni produkti un jaunas tehnoloģijas, teikts Soudal mājaslapā. Tenachem patlaban ir 73 darbinieki un uzņēmums pašlaik eksportē 95% produkcijas uz aptuveni 40 valstīm visā pasaulē.

Darījuma summu Soudal neatklāj.

Soudal norāda, ka Tenachem tika izveidota pirms 20 gadiem un kopš tā laika ir kļuvusi par vienu no vadošajiem stikla rūpniecības hermētiķu ražotājiem Austrumeiropā. Tenachem piegādā savu produkciju vairākiem lieliem, starptautiskiem stikla pārstrādes uzņēmumiem.

Soudal norāda, ka arī turpmāk Tenachem turpinās darboties ar tās pašreizējo nosaukumu kā viens no Soudal grupas meitasuzņēmumiem. Esošā Tenachem vadības komanda paliks pie uzņēmuma vadības stūres.

“Soudal Group” plāno investēt Latvijas meitas uzņēmumā SIA “Tenachem” ar mērķi uzbūvēt jaunu noliktavu. 2020. gadā tika uzsākta projekta uzdevuma izstrāde un 2023. gada laikā tiks pabeigts ēkas tehniskais projekts. Pakāpeniski īstenojot projekta uzdevumus, līdz 2025. gada pavasarim plānots uzbūvēt energoefektīvu noliktavas ēku Spodrības ielā 1A.

Papildus šim projektam Dobeles novada pašvaldība ir izstrādājusi Elektrības ielas rekonstrukcijas projektu ar mērķi sakārtot degradētu teritoriju pilsētā, nodrošinot nepieciešamās komunikācijas noliktavai, ļaujot attīstīties citiem blakus esošiem uzņēmumiem un vairojot iedzīvotāju labklājību.

Noliktavas projekta galvenais mērķis ir uzbūvēt drošu un energoefektīvu noliktavas ēku Spodrības ielā 1A, kas uzņēmumam nodrošinās 10 000 palešu vietu ietilpību produkcijas uzglabāšanai un vietu 6 fasēšanas līnijām. Papildu noliktavas ēkai, projekta ietvaros plānots labiekārtot teritoriju, izbūvējot taras noliktavu, autostāvvietu darbiniekiem, kravas automašīnu stāvvietu un piebraucamo ceļu kravas automašīnām, kas tiks savienots ar rekonstruēto Elektrības ielu.

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

SIA Krogzeme ne tikai audzē un izplata upeņu stādus, bet arī veido upeņu audzēšanas kultūru Latvijā

Šogad Limbažu novada Viļķenes pagastā bijusi rekordraža – 500 tūkstoši upeņu stādu, kas aizstājuši no Polijas un Lietuvas importētos. SIA Krogzeme startē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2017 kategorijā Importa aizstājējprodukts.

«Latvija ir pateicīga vieta upeņu audzēšanai – zeme ir mālaina un smaga, tāpēc veicinām lauksaimnieku izpratni par šo ogu krūmu audzēšanu un viņiem stāstām, ka ar to var labi nopelnīt,» teic SIA Krogzeme īpašniece Diāna Krogzeme. Turklāt lauksaimnieki šobrīd var piesaistīt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus upeņu komercdārzu izveidei un apsaimniekošanai.

Noslēgusies Eksporta un inovācijas balvas 2012 pieteikumu un pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana. Konkursa 2.kārtai ir izvirzīti 43 pieteikumi.

Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajam konkursam Eksporta un inovācijas balva 2012 tika iesniegti 114 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā, pārstāvot galvenās eksporta nozares – kokapstrādi un mēbeļu ražošanu, metālapstrādi un mašīnbūvi, elektroniku un elektrotehniku, vieglo rūpniecību, poligrāfiju, būvmateriālu ražošanu, pārtikas pārstrādi, tekstilrūpniecību, ķīmisko un farmaceitisko ražošanu, kā arī IT, dizaina priekšmetus u.c. pakalpojumus.

Saskaņā ar konkursa nolikumu, iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrajā kārtā ietilpst uzņēmumu apmeklējumi un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, intervijas ar uzņēmējiem.

Centrālo biroju darbības uzņēmums Tenax pārjaunojis komercķīlu 2,54 miljonu eiro vertībā, liecina Lursoft dati.

Ķīlas ņēmējam, kas ir AS Swedbank, par labu ieķīlāti vērtspapīri, krājumi, nemateriālie noguldījumi, ķermeniskie pamatlīdzekļi un prasījuma tiesības. Tenax ir īpašnieks tādiem uzņēmumiem, kā SIA Tenapors un SIA Tenachem.

Tenax ir 1991. gadā dibināts uzņēmums, kas pieder Nikolajam Kurmam, kurš ir arī valdes priekšsēdētājs šajā uzņēmumā. Salīdzinot ar 2012. gadu, uzņēmums aizvadītajā gada ir piedzīvojis kritumu gan apgrozījuma, gan peļņas ziņā. Aizvadītajā gadā Tenax nav guvis ienākumus no saimnieciskās darbības, savukārt vēl 2012. gadā apgrozījums bija 1,5 miljonu eiro apmērā. 2013.gadu Tenax noslēdza ar zaudējumiem - 8,2 tūkstoši eiro, bet 2012. gadā peļņa bija 593,8 tūkstoši eiro. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka aizvadītajā gadā TENAX galvenais uzdevums bija grupas uzņēmumu attīstīšana.

Dobeles būvķīmijas ražotājs Tenachem ir ieviesis automatizētās tehnoloģijas un tādējādi materiālu saražo, patērējot pēc iespējas mazāk cilvēkresursu. Šobrīd automatizētās iekārtas veic tādu darbu, kas ir kaitīgs cilvēkam un ko ierindas ražošanas darbiniekiem nebūtu vēlams darīt. Savukārt augsti kvalificētiem speciālistiem ir uzdevums apkalpot šīs iekārtas un nodrošināt to nepārtrauktu darbību. Tā kā automatizētas iekārtas strādā produktīvāk nekā manuāli vadītas cilvēku iekārtas, uzņēmumam ir iespēja nodrošināt saviem darbiniekiem labāku atalgojumu.

Arī uzņēmuma Tenachem klienti un sadarbības partneri, ražojot stikla paketes, strādā ar pilnībā automatizētām līnijām. Šajā procesā piedalās mazāk par desmit cilvēkiem, toties darbojas vairāki desmiti tehnikas vienību, kas tiek koordinētas caur datorprogrammatūru. Tās uzsāk darbu, jau saņemot pasūtījumu loga vai stikla paketes ražošanai – dati automātiski tiek ievadīti sistēmā, attiecīgi programmatūra ražotnē pati aprēķina nepieciešamo daudzumu un atbilstoši tam griež stiklu. Vienīgais darbs, kas ir jāizdara cilvēkam – jānoņem gala izstrādājums no līnijas un jāuzliek uz transportēšanas vienības.

Nākošajām paaudzēm nepieciešams apgūt specifiskas zināšanas, kas ļauj noturēties darba tirgū, jo šobrīd vienkārši krāvēji pamazām tiek aizvietoti ar automatizētām līnijām. Jau tagad ir skaidrs, ka, piemēram, inženieru darbs būs pieprasīts vienmēr. Būs vajadzīgi darbinieki, kas spēj izdomāt ražošanas procesus un uzstādīt tiem nepieciešamās iekārtas. Ja iekārtas tiek saliktas nepareizi un nestrādā vai tiek saražota brāķēta produkcija, neviens robots nespēs palīdzēt. Šajā situācijā inženierim ir jāsaprot, kas ir noticis, jāspēj izanalizēt situāciju un rast risinājumu.

SIA Lauma Fabrics palielina eksporta apjomus uz Rietumu valstīm, tādējādi samazinot atkarību no Krievijas

Viens no lielākajiem Kurzemes pilsētas Liepājas uzņēmumiem un darba devējiem SIA Lauma Fabrics, European Lingerie Group grupas uzņēmums, ražo gan elastīgos, gan neelastīgos adījumus, mežģīnes un lentes, ko izmanto sieviešu veļas šūšanai un ne tikai. Piemēram, ar zīmolu Lauma Medical tiek ražoti tādi medicīniskie izstrādājumi kā elastīgās saites, jostas, pārsēji, kompresijas izstrādājumi. To izstrādē tiek izmantoti tikai dabīgi materiāli.

Uzņēmums startē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2017 kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo/vidējo komercsabiedrību grupā.

Šajā nedēļas nogalē Latvijas bērnu apģērbu zīmols HEBE dodas uz Parīzi, lai vienā no lielākajām pasaules bērnu preču izstādēm prezentētu savu nākamā gada rudens/ziemas kolekciju Nordic Heritage.

Savukārt, februāra sākumā – no 3. līdz 5. februārim, HEBE viesosies CIFF KIDS izstādē Kopenhāgenā.

SIA HEBE ražo apģērbus bērniem vecumā no 0 līdz 12 gadiem. 2013.gadā SIA HEBE ieguva Atspēriena atbalstu iekārtu un aprīkojuma iegādei, un tika izveidota sava ražotne.

Savukārt, 2015.gada novembrī HEBE saņēma Eksporta un inovācijas balva 2015 atzinību kategorijā Importa aizstājējprodukts. Šobrīd HEBE tepat Rīgā veic pilnu apģērbu ražošanas ciklu, kā arī piedāvā iespēju savā ražotnē šūt produktus citiem uzņēmumiem. (Private label)

Par Latvijas vārda nešanu pasaulē četras iepriekšējo gadu uzlecošās eksporta zvaigznes saņems The Red Jackets dāvinātās sarkanās žaketes

Pāris darbības gadu laikā šie uzņēmumi eksporta apgrozījumā sasnieguši viena miljona eiro atzīmi un veiksmīgi nokļuvuši izcilāko eksporta zīmolu sarakstā. Šogad žaketes kā apzīmējumu un pateicību izcilam darbam eksporta tirgu apguvē saņems infografiku rīku izstrādātājs Infogr.am, saldumu ražotājs Pure Chocolate, LED gaismekļu ražotājs Vizulo un prāta spēļu radītājs Brain Games.

No 2013. gada The Rising Stars jeb uzlecošās eksporta zvaigznes titulu saņēmis jau 21 uzņēmums ar ambīcijām sasniegt viena miljona eiro eksporta apgrozījumu. Šis ir pirmais gads, kad kāds no titula saņēmējiem šo mērķi ir arī sasniedzis. Pure Chocolate un Brain Games to izdevies izdarīt četru gadu laikā, bet Vizulo un Infogr.am vien nepilnu divu gadu laikā. The Red Jackets pārstāvji gan norāda, ka miljona atzīmei tuvojas arī citas uzlecošās eksporta zvaigznes, piemēram, Draugiem.lv grupas uzņēmums Vendon, kas nodarbojas ar tirdzniecības automātu uzraudzības un maksājumu risinājumu izstrādi. Strauji audzis arī brokastu pārslu ražotājs MILZU! un bērnu kartonu spēļu ražotājs GIGI Bloks. No šī gada The Rising Stars pretendentiem The Red Jackets titulam tuvojas arī Latvijas audio tehnoloģiju uzņēmums Sonarworks un PlayGineering, kas strādā ar video analītikas un multimediju sistēmu risinājumu izstrādi.

Dobelē stabili attīstās ķīmijas nozare, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas tautsaimniecībā ķīmiskās rūpniecības nozarei jau izsenis ir bijusi būtiska loma – tā ir starp četrām lielākajām ražošanas nozarēm. Dobelē ir koncentrējušies vairāki šīs nozares uzņēmumi – SIA Tenachem, kas DB un Lursoft veidotajā uzņēmumu TOP 500 pērn bija trešais lielākais nozares uzņēmums pēc apgrozījuma, kā arī SIA Baltic Candles, kas ieņēma astoto vietu, un a/s Spodrība – 21. vietu.

SIA Baltic Candles gadā saražo aptuveni 5000 tonnas sveču, informē SIA Baltic Candles direktore Zita Sāviča. Uzņēmuma pircēji pārstāv dažādus tirdzniecības segmentus – no starptautisku interjera priekšmetu populāru zīmolu radītājiem, līdz lielveikalu tīkliem un vairumtirgotājiem, tāpēc tam ir liels izaicinājums rūpēties par plašu produktu klāstu. «Īpaši varam izcelt šīs sezonas aktualitāti – sveces, pildītas dažādos traukos, un sveces interesantās un ģeometriski askētiskās formās, kā arī sveces ar dažādu struktūru,» norāda Z. Sāviča. Pēc viņas stāstītā, šobrīd lielāka interese ir par aromātiskajām svecēm. Pat tik konservatīvajā Skandināvijas tirgū klienti biežāk izvēlas aromātus.

Siltumizolācijas materiālu ražotājas SIA «Tenax» meitasuzņēmuma SIA «Tenapors» reorganizācijas ceļā, nodalot daļu mantas, izveidota meitassabiedrība SIA «Tenax Panel», liecina paziņojums par reorganizāciju.

«Tenax Panel» Uzņēmumu reģistrā reģistrēts 20.decembrī ar 1 537 144 eiro pamatkapitālu.

«Tenapors» vienīgais dalībnieks - SIA «Tenax» - 2018.gada 17.septembrī ir pieņēmis lēmumu par reorganizāciju. Reorganizācijas veids - sadalīšana, nodalīšanas ceļā nodalot daļu no «Tenapors» mantas, izveidojot jaunu SIA «Tenax Panel».

Pēc reorganizācijas uzņēmums «Tenapors» turpinās pastāvēt.

«Tenapors» 2017.gadā strādāja ar 16,448 miljonu eiro apgrozījumu un guva 978 193 eiro peļņu. «Tenax» 2017.gadā strādāja ar 829 543 eiro apgrozījumu un guva 458 695 eiro peļņu.

«Tenapors», tāpat kā būvķīmijas ražotājs «Tenachem», tika izveidots 2008.gadā, atdalot uzņēmumus no «Tenax». «Tenax» ir «Tenapora» un «Tenax Panel» vienīgais īpašnieks.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā (UR) ierakstīta 61 komercķīla, bet 161 tika dzēsta, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 260 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 172 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 88 miljardi eiro.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi nekustamā īpašuma SIA Agrolats Nekustamie īpašumi, kā parādnieku norādot SIA Agro Investment. Komercķīlas maksimālā nodrošinājuma prasījuma summa ir 39 miljoni eiro.

Otru lielāko komercķīlu devusi SIA Winergy, un tās ņēmējs bijusi Osauhing Firepower OU. Ķīlas vērtība ir 35 miljoni eiro.

Trešo lielāko komercķīlu aizvadītajā nedēļā devusi plastmasas izstrādājumu ražotāja SIA Tenapors – 13,2 miljonu eiro vērtībā, kā parādnieku norādot krāsu, laku ražošanas SIA Tenachem. Ķīlu ņēmusi AS Swedbank. Uzņēmumi reģistrējuši arī komercķīlu 8,4 miljonu eiro vērtībā.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu devis Valērijs Kļimovs, kā parādnieku reģistrējot SIA Beinits, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Ķīlas maksimālā nodrošinājuma summa ir 17,57 miljoni latu un to ņēmusi ABLV Bank.

Kā liecina Lursoft dati, uzņēmums nodarbojas ar sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu vai pārvaldīšanu, kā arī metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecību. Uzņēmuma vienīgais valdes loceklis ir Valērijs Kļimovs.

Otru lielāko komercķīlu devusi krāsu ražotāja SIA Tenachem – 8,272 miljonu latu apmērā. To ņēmusi AS Swedbank.

5,2 miljonu vērta komercķīla reģistrēta uz nekustamā īpašuma tirgotāja SIA Bulduru 19 vārda. Tās devēji bijuši Lovanderg Investments Limited, Sergejs Jermošins, SIA Bulduru Investment, SIA Prokapital Management un SIA Prokapital Invest.

Baltijas būvķīmijas, sendvičtipa paneļu, kā arī siltumizolācijas materiālu ražotājs Tenapors 2013.gadā apgrozījis 11,063 miljonus eiro, no kuriem 62,66% nodrošinājis iekšzemes tirgus, liecina Lursoft dati.

Pēc nodokļu nomaksas ražotājs guvis 659,369 tūkstošu eiro lielu peļņu. Jāpiebilst, ka kopš 2011.gada uzņēmuma peļņa palielinājusies par 58,36%.

Kā savā ziņojumā norāda SIA Tenapors vadība, pērn uzņēmuma galvenais uzdevums bijis noturēt un palielināt produktu pārdošanu gan pašmāju, gan eksporta tirgos, kā arī uzlabot finansiālos rādītājus. Liels apjoma pieaugums bijis vērojams iepakojuma materiālu un dekoratīvo elementu pārdošanā.

2014.gadā SIA Tenapors Baltijas valstīs plāno apgrozījuma pieaugumu līdz 15%, kāpumu plānojot proporcionāli visās Baltijas valstīs, balstoties uz ekonomiskās situācijas uzlabošanos, piešķirto ES struktūrfondu finansējumu energoefektivitātes pasākumu realizācijai, kā arī pārdošanas apjomu palielināšanu no Valmieras struktūrvienības uz Igaunijas tirgu. Pieaugums, balstoties uz iestrādēm darbā ar atsevišķiem klientiem un konkrētiem produktiem, iecerēts arī Skandināvijas tirgū.

Riska kapitāla fonds «ZGI-3», kuru pārvalda alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks «ZGI Capital», pārdevis savus 28% izstāžu pakalpojumu sniedzēja «Art Fairs Service» kapitāldaļu. Uzņēmums ir attīstījies pēc biznesa plāna un dibinātājs Bruno Mellis izmanto savas tiesības nopirkt fondam piederošās kapitāla daļas, vēsta fonda investīciju direktors Rūdolfs Krese.

Uzņēmums tika reģistrēts 2014. gada pavasarī un vērsās pie investīciju fonda pēc finansējuma aprīkojuma iegādei. «ZGI Capital» novērtēja uzņēmēja biznesa plānu, komandu un klientus un piešķīra nepieciešamās investīcijas 280 tūkstošu eiro apjomā. Uzņēmums sekmīgi atrada savu nišu, kuru izdevās apgūt, pateicoties gan inovatīviem tehniskiem risinājumiem, gan jauninājumiem loģistikā un darbu organizācijā. Tas pavēra iespēju Latvijas uzņēmumam izkonkurēt vietējās kompānijas, kas attiecīgajos tirgos darbojās jau gadiem.

Pirmajā gadā «Art Fairs Service» sasniedza 336 tūkstošu eiro apgrozījumu, 2015. gadā to dubultoja un 2016. gadā nonāca līdz 825 tūkstošu eiro apgrozījumam. Gadu no gada uzņēmums turpina gan ģeogrāfisko ekspansiju, gan jaunu tirgu iekarošanu. 2016. gadā aprīkotas izstādes Beļģijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Vācijā, Itālijā, Anglijā, Dānijā, Lielbritānijā, Spānijā un Latvijā. 99% no apgrozījuma veido eksports. Uzņēmums plāno turpmāku izaugsmi Eiropas tirgū un paplašinājumu uz Tuvo Austrumu tirgu, pielietojot jaunus biznesa modeļus.

Ar Ādažos ražotiem kartupeļu čipsiem un citām sāļajām uzkodām našķējas arī ārpus Latvijas robežām.

«Šobrīd Latfood ir lielākais kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražotājs Latvijā,» teic Marina Solopa, a/s Latfood eksporta speciāliste. Pēc uzņēmuma rīcībā esošajiem datiem, Ādažos ražotie čipsi Baltijas valstīs ieņem otro vietu un 25% lielu tirgus daļu, bet Latvijā ir stabili pirmajā pozīcijā.

Uzņēmums seko līdzi pasaules un vietējām tendencēm, taču, izstrādājot jaunus produktus, ņem vērā vietējo patērētāju garšas īpatnības, uzvedību, pirktspēju u.c. kritērijus. Vairākas reizes gadā tiek veikta Baltijas tirgus izpēte ne tikai čipsu, bet kopumā uzkodu kategorijā.

Uzņēmums fokusējas uz Baltijas valstīm, jo šajā tirgū ir vieglāk kontrolēt patērētājus un viņu gaumi. «Strādājam arī ar Krieviju, Kazahstānu, Azerbaidžānu. Tikko aizsūtījām pirmo kravu uz Austrāliju, kā arī sākam sadarboties ar Turkmenistānu,» stāsta M. Solopa.

Kartupeļu pārstrādes uzņēmuma a/s Latfood valdē notikušas izmaiņas – to pametis līdzšinējais valdes loceklis Jānis Duks, liecina jaunākā informācija Lursoft.

Tādējādi pašlaik a/s Latfood valdē darbojas tās priekšsēdētājs Valdis Blūms un valdes loceklis Sergejs Strogonovs, Vilnis Vorobjovs un Astra Šūba.

Uzņēmums reģistrēts 1993. gadā, un tā pamatkapitāls ir 2,5 milj. Ls. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Jaunkūlas-2, Ādažu novads.

Jau vēstīts, ka šobrīd Latfood ir lielākais kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražotājs Latvijā. Pēc uzņēmuma rīcībā esošajiem datiem, Ādažos ražotie čipsi Baltijas valstīs ieņem otro vietu un 25% lielu tirgus daļu, bet Latvijā ir stabili pirmajā pozīcijā. Šobrīd uzņēmums strādā divās maiņās un brīvā jauda ir aptuveni 20–25% robežās, ja neiekļauj sestdienas un svētdienas.

Francijas slēpošanas kūrorta Kurševelas (Courchevel) nakts trases šoziem izgaismos Latvijas uzņēmuma «VIZULO» ražotie lieljaudas LED gaismekļi, informēja uzņēmumā.

«VIZULO» ražotnē izgatavotie 140 Mustang un Owl gaismekļi ar kopējo jaudu 50kW izgaismos slēpošanas trases 2,5 kilometru garumā.

«2016.gadā vienā no lielākajām apgaismojuma izstādēm pasaulē Light+Building Frankfurtē iepazināmies ar mūsu Francijas partneriem. Šobrīd Francija ir viens no lielākajiem mūsu ražotnes eksporta tirgiem, 2017.gadā veidojot 14% no kopējā eksporta apjoma,» stāsta SIA «VIZULO» valdes priekšsēdētājs Jānis Zeltiņš.

«Pakāpeniski kāpinot sadarbības apjomus, pusotra gada laikā esam piegādājuši gaismekļus visā Francijā un Francijas pārvaldībā esošajā Reinjonas salā 1 miljona eiro vērtībā,» piebilst J.Zeltiņš.

SIA «VIZULO» ir Latvijas uzņēmums, kas ražo gan iekštelpu, gan āra LED gaismekļus ar savu zīmolu. 2015. gadā tas ieguva «The Rising Stars» titulu, kas tiek piešķirts daudzsološiem nozares uzņēmumiem, un iekļuvis grāmatā «Treasures of Latvia», kas palīdzējis darbā ar rietumvalstu klientiem. 2017. gadā uzņēmums saņēmis arī «Red Jackets» titulu. Uzņēmums dibināts 2012.gadā, taču ražošanu uzsāka 2013.gada rudenī. Lielākā daļa speciālistu no «VIZULO» izpētes un attīstības inženieru komandas ir Rīgas Tehniskās Universitātes absolventi. 2017. gadā uzņēmums eksportēja ap 90% no visas saražotās produkcijas, kopumā uz 29 valstīm visā pasaulē – no Peru līdz pat Jaunzēlandei. Lielākie eksporta tirgi ir Francija, Holande, Igaunija, Islande, Izraēla, Jaunzēlande, Somija, Šveice un Vācija. Latvijas tirgū paliek vien ap 10% no kopējā «VIZULO» tirdzniecības apjoma.

Arī ASV un Tuvo Austrumu mājsaimnieces iepazīs gludināmos dēļus un veļas žāvētājus ar Made in Latvia marku.

SIA Brabantia Latvia nākamgad plāno līdz 15% lielu apjomu pieaugumu, saistot to gan ar ražošanas procesu intensifikāciju, gan ar mērķi palielināt Latvijā tapušās produkcijas eksportu uz ASV, Tuvajiem Austrumiem un citiem reģioniem.

LIAA konkursā Eksporta un inovācijas balva 2012 uzņēmums startē Eksportspējīgākā komersanta kategorijā lielo un vidējo komercsabiedrību grupā.

Brabantia Latvia ir Nīderlandes mājsaimniecības metālizstrādājumu ražotāja Brabantia meitasuzņēmums. Latvijā tiek ražotas divas Brabantia produktu grupas: gludināmie dēļi un veļas žāvētāji, kas eksporta tirgos nonāk ar Made in Latvia atzīmi.

Uzņēmuma jaunā 6000 m2 lielā rūpnīca Talsu novadā oficiāli atklāta 2011. gada septembrī, tobrīd Nīderlandes kompānija Latvijas uzņēmumā bija investējusi 3,5 miljonus latu. Latvijas ražotne bija piektā Brabantia ražotne, vēl trīs ir Eiropā, viena – Ķīnā.

SIA Wims izgatavo apavus vairākiem zīmoliem Latvijā, kā arī ir izveidojis savu apavu kolekciju jeb ražošanas līniju; daļa jau ir pieejama uzņēmuma mājaslapā

Viena no uzņēmuma īpašniecēm un idejas autorēm ir Sanita Avotiņa, kura pirms trīs gadiem pirmos soļus apavu ražošanā spēra kopā ar Ingu Sabovicu, izveidojot apavu zīmolu SAZ. «Šis zīmols tiek attīstīts vēl aizvien, mēs gatavojam divas kolekcijas gadā, kuras atrādām ārvalstu izstādēs. SAZ projekts tiek lolots kā mazs bērns, bet vērienīgāku biznesa potenciālu saredzu ražojošajā uzņēmumā Wims, kuru pirms nepilniem diviem gadiem izveidoju kopā ar savu meistaru Viktoru Veļičko un Agri Avotiņu. Ar Viktoru sākām sastrādāties, veidojot SAZ kolekcijas, jo viņš bija viens no retajiem meistariem, kurš nebaidījās un prata izveidot sarežģītus apavu modeļus,» stāsta Sanita.

Meža nozares uzņēmumi pērn ir turpinājuši iepriekš sākto neto apgrozījuma paaugstināšanu, ko veicināja dārgākas produkcijas ražošana

Tā liecina SIA Lursoft datubāzē iesniegto meža nozares uzņēmumu gada pārskatu dati.

Vērtējot pēc neto apgrozījuma, 2016. saimnieciskajā gadā nozares līderi – valsts mežu apsaimniekošanas AS Latvijas valsts meži un AS Latvijas finieris – ir noturējuši savas pozīcijas, trešajā vietā joprojām ir SIA Kronospan Riga.

Iespaidīgu neto apgrozījuma lēcienu pērn spēja īstenot SIA WWL Houses, proti, pieaugums ir 300% jeb 4,21 milj. eiro apmērā. «Pērn plūcām tos augļus, ko deva iepriekš identificēto tā dēvēto šauro pudeles kaklu novēršana,» lakoniski neto apgrozījuma lēcienu skaidro SIA WWL Houses valdes loceklis Ivars Reinhards. Lai šo jautājumu atrisinātu, tikušas veiktas investīcijas tieši ražošanā. «Otrs ne mazāk svarīgs faktors – aktīvs darbs ar potenciālajiem ārvalstu pircējiem, kurš ir bijis sekmīgs. Arī māju būvniecības bums, it īpaši Skandināvijā, un arī kopumā Eiropā ir devis labus rezultātus,» stāsta I. Reinhards. Viņš uzsver, ka uzņēmuma ražotais produkts ārzemju pircējiem ir iepaticies. «Šogad strādājam vēl labāk, un līdz ar to arī neto apgrozījums būs lielāks nekā pērn iespētais,» uz jautājumu par šā gada prognozēm atbild I. Reinhards.

Zīmols Graci laidis klajā musli ar rupjmaizes garšu, kas ir veltījums Latvijas simtgadei, informē ražotājs Felici.

Šis gan būšot vienīgais Graci produkts, kas veltīts valsts nozīmīgajai jubilejai.

«Mēs vēlējāmies radīt produktu, kas ir vietējam tirgum – tuvs un saprotams katram latvietim, tamdēļ šo produktu pārdosim tikai Latvijā, pagaidām ar to nemērķēsim eksporta tirgos,» skaidroja Alise Balgalve, Graci idejas autore un vadītāja.

Graci muslī, kas veltīts Latvijai, ir grauzdētas kviešu pārslas, pilngraudu tritikāles pārslas, rudzu rīvmaizes gabali, lielogu dzērveņu sukāžu pusītes un baltās šokolādes skaidiņas.

Produkts būs pieejams tikai Rimi veikalos, 500g iepakojuma cena būs zem pieciem eiro.

Tev varētu interesēt arī:

Graci laužas eksporta tirgos

SIA Daiļrade Koks turpina kāpināt eksporta apjomu; uzņēmumā saražotās mēbeles nonāk arī Austrālijā, Jaunzēlandē un Dienvidkorejā

Pašlaik uzņēmums fokusējas uz tādu klientu iegūšanu, kuri atbilstu tā paša vajadzībām, lai varētu optimālāk izmantot jaudas.

SIA Daiļrade Koks atrodas četrās ražotnēs – Vaiņodē, Tukumā, Viļakā un Valmierā; katra specializējas savā jomā. Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir mēbeļu ražošana no masīva priedes un bērza koka, kā arī no krāsota MDF un finierētas skaidu plātnes. Šogad uzņēmums iecerējis kāpināt neto apgrozījumu par aptuveni 10% un sasniegt 22 milj. eiro līmeni. 2016. gadā uzņēmumā nodarbināti 590 strādājošie, bet pašlaik to skaits pārsniedz 650. Nodokļos kopumā SIA Daiļrade Koks pagājušajā gadā samaksāja 2,87 milj. eiro, kas ir par 0,8 milj. eiro jeb par 39% vairāk nekā 2015. gadā.