2013. gada jūlijā Rīgā apmeklētājiem durvis vēra otrā Caif cafe. Tobrīd tika vēstīts, ka Caif cafe plāno ievērojami paplašināties un nostiprināt savas pozīcijas, kļūstot par vienu no vadošajiem kafetēriju tīkliem Latvijā. Taču šobrīd Tērbatas ielas kafejnīca ir slēgta, novēroja Dienas Bizness.

Otrā Caif cafe atradās Rīgā, Tērbatas ielā 14. Tās izveidē tika investēti aptuveni 100 tūkstoši eiro.

Patlaban Caif cafe vēl darbojas Vecrīgā, Šķūņu ielā, kā arī Jelgavā.

«Mūsu plāni ir ambiciozi – līdz 2014. gada beigām plānojam atvērt vēl astoņas šādas kafetērijas, kopumā investējot Caif cafe tīkla attīstībā Latvijā vienu miljonu eiro,» 2013. gadā vēstīja Caif cafe mārketinga vadītājs Dmitrijs Solovjovs.

Caif cafe komentāru par Tērbatas ielas kafejnīcas slēgšanu biznesa portālam db.lv vēl nav izdevies iegūt.

Caif cafe tīkls izveidots 2012. gada rudenī Lietuvā, bet 2013. gadā ienāca Latvijas tirgū.

Kafejnīcas "RB Cafe" komandu pirmajā gadā pārsteidz pasūtījumu apjoms.

"Mēs esam pārsteiguši paši sev. Mums nebija tik lielu ekspektāciju, salīdzinot ar to, cik daudz cilvēki par mums runā un interesējas. Mūsu galvenais mērķis uzrunāt pēc iespējas lielāku sabiedrības daļu ir sasniedzis rezultātu," teic Māris Grāvis, kafejnīcas "RB Cafe" idejas autors.

Visi, kuri ir atnākuši, sakot, ka kafejnīcā ir mājīgi. Tāpēc viņš uzskata, ka arī cilvēki ar invaliditāti un jebkura cita mērķa grupa var izveidot veiksmīgu kafejnīcu. Šobrīd "RB Cafe" strādā 11 darbinieki, no kuriem astoņi ir cilvēki ar invaliditāti.

Lai gan kafejnīcas darbība nedaudz atpaliek no plāna, pasūtījumu sadaļā aina ir atšķirīga. "Pasākumu, sapulču un banketu apkalpošana vairākkārtīgi pārsniedz prognozes un kompensē kafejnīcu," teic M. Grāvis. Decembris bija īpaši ražīgs un bija bažas par janvāri, bet viņš teic, ka arī janvārī ir gana daudz pasūtījumu. Pasūtījumi vai izbraukums esot gandrīz katru dienu. Tāpat kafejnīcas telpas diezgan bieži iznomā dažādām apmācībām, pasākumiem un prezentācijām. Sākumā bija domāts, ka šādi gadījumi būs "šad un tad", bet šobrīd tie ir visai regulāri.

Kafejnīca "RB Cafe" saņēmusi atteikumu dīkstāves pabalstam un pagaidām durvis ir slēgusi, bet cer atjaunot darbību, kad mazināsies ārkārtas situācijas ierobežojumi.

"Mēģinām šo periodu nogaidīt. Viena lieta ir biznesa apsvērumi, bet mums jārūpējas par savu personālu, kas ir īpaša riska grupa. Saliekot kopā, ka bizness ir apstājies un jāsargā personāls, uz nenoteiktu laiku esam slēguši kafejnīcas durvis. Šobrīd nogaidām un savelkam jostas ar domu, ka atsāksim darbību, tiklīdz varēsim," saka Māris Grāvis, kafejnīcas "RB Cafe" idejas autors. Šī kafejnīca atšķiras ar to, ka tajā lielākā daļa darbinieku ir cilvēki ar īpašām vajadzībām.

Vislielākās bažas viņam ir saistībā ar to, ka 75% uzņēmuma ieņēmumu veidoja pasūtījumi dažādiem pasākumiem un konferencēm. Ja arī kafejnīca varēs turpināt darbu, bet pulcēšanās ierobežojumi netiks atcelti un nedrīkstēs rīkot pasākumus, "RB Cafe" jārēķinās ar darba apjoma samazinājumu, kas rada jautājumus par to, kā turpmāk darboties. "Būs jāatrod jaunas nišas," teic M. Grāvis.

Arī vasarā, kad daudzi bauda atvaļinājumus ārpus Rīgas, jaunatvērtā kafejnīca «RB Cafe», kur strādā cilvēki ar invaliditāti, par klientu trūkumu nesūdzas

Vaicāts, kā klājies pirmajā pusotrā mēnesī kopš kafejnīcas atvēršanas, «RB Cafe» idejas autors Māris Grāvis teic, ka kopumā tai klājas labi un ir dzirdētas daudzas labas atsauksmes. Sākotnējais mērķis ir radīt vietu ar «īsto» sajūtu un viņš priecājas, ka tas ir izdevies.

Kafejnīcas «RB Cafe» primārais mērķis ir integrēt Latvijas darba tirgū cilvēkus ar invaliditāti, un tā ir uzsākusi darbu ar «Altum» piešķirto grantu sociālajai uzņēmējdarbībai. Dienas Bizness jau rakstīja, ka M. Grāvis cer, ka «RB Cafe» būs netipiska vieta, kam vajadzētu mainīt daudzus stereotipus un kas piepildītu kafejnīcu tirgu ar kaut ko nebijušu un īpašu. Jau šobrīd diezgan daudzi cilvēki ar invaliditāti strādā, bet lielā daļā gadījumu tas nav redzams, jo tas netiek īpaši uzsvērts. Šādas kafejnīcas esot daudzviet Eiropā un ir kopsolī ar tendenci iekļaut darba tirgū cilvēkus ar invaliditāti. M. Grāvis uzskata, ka šai tendencei ir iespēja attīstīties arī Latvijā.

Reaģējot uz plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju, ka sociālajam uzņēmumam SIA "RB Cafe", kas nodarbina cilvēkus ar invaliditāti, atteikts dīkstāves pabalsts, Labklājības ministrija uzsver, ka "RB Cafe" turpina saņemt Eiropas Sociālā fonda finansējumu gan algu kompensācijai, gan apgrozāmo līdzekļu finansēšanai.

RB Cafe savelk jostas un nogaida 

Kafejnīca "RB Cafe" saņēmusi atteikumu dīkstāves pabalstam un pagaidām durvis ir slēgusi,...

Labklājības ministrija turpina atbalstīt sociālos uzņēmumus. SIA "RB Cafe" krīzes situācijā saskāries ar tādām pašām problēmām kā citi šīs nozares uzņēmumi, tomēr tam joprojām pieejams grantu finansējums. Darbiniekiem, kuri saņem algu no projekta līdzekļiem, dīkstāves pabalsts nepienākas.

Vērtējot dīkstāves pabalstu piešķiršanu, tiek vērtēti konkrēti kritēriji, no kuriem galvenais ir apgrozījuma samazinājums. Ekonomikas ministrija šobrīd gatavo elastīgāku pieeju kritēriju noteikšanai. Vienlaikus SIA "RB Cafe" turpina saņemt valsts finansējumu (grantu) cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanai un atlīdzības izmaksu segšanai, neraugoties uz to, ka uzņēmums darbu apturējis. Valdība 31. martā ir pieņēmusi regulējumu, kas ārkārtējās situācijas laikā pieļauj atlīdzību izmaksu no ES fondiem, pat ja projektā iesaistītie darbinieki ir dīkstāvē.

2018. gada 22. oktobrī Labklājības ministrija SIA "RB Cafe" piešķīra sociālā uzņēmuma statusu, savukārt, finanšu institūcija "Altum" uzņēmumam piešķīra grantu 107 816,40 eiro apmērā (atlīdzībām, apgrozāmajiem līdzekļiem, investīcijām - periodam no 08.03.2019 līdz 30.04.2021). Kārtējo granta maksājumu (kas paredzēts arī darba algām) uzņēmums saņēmis šā gada 7. aprīlī.

Lai gan uzņēmums ir pieņēmis lēmumu uz krīzes ierobežojumu laiku slēgt kafejnīcu, atbalsta programma turpinās.

Ja ir mājdzīvnieki, viņiem, tāpat kā cilvēkiem, nepieciešamas mēbeles – gultiņa, vieta, kur netraucēti paēst, un citas ērtības .

Tā uzskata Jūlija Griba, mājdzīvnieku mēbeļu Ed’s project idejas autore. «Kaķiem obligāti vajag nagu asināmo, citādi viņš asinās savus nagus pret saimnieku dīvānu, citām mēbelēm. Svarīgi, lai mājdzīvniekiem būtu, kur gulēt, izklaidēties,» viņa nosauc piemērus. Suņiem un kaķiem mēbeles atšķiras – kaķiem patīk kāpelēt, rāpties vērot notiekošo no augšas, savukārt suņiem tīk paslēpties vietā, kur viņi var droši pagrauzt kauliņu.

Šobrīd Ed’s Project piedāvā mēbeles kaķiem un mazo šķirņu sunīšiem, bet ar laiku būšot mājiņas arī lielajiem suņiem. Runājot par nākotni, Jūlija atklāj, ka abiem ar vīru ir pilna galva idejām un nepietiekot laika tās visas realizēt. «Mēs noteikti gribam paplašināties, neieciklēties uz kaut ko vienu,» viņa saka.

Rīgā, Bruņinieku ielā trešdien, 12.jūnijā atklāta kafejnīca RB Cafe, kurā gandrīz visus procesus ar nelielu atbalstu veiks cilvēki ar invaliditāti.

Kafejnīcas primārais mērķis ir Latvijas darba tirgū integrēt cilvēkus ar invaliditāti. Tajā sākotnēji plānots nodarbināt sešus cilvēkus, no kuriem četri ir ar intelektuālās attīstības traucējumiem, bet pārējie divi – ar funkcionālām traucējumiem. Kafejnīcas idejas autors ir biedrības Rūpju bērns valdes priekšsēdētājs Māris Grāvis.

Kafejnīca darbības uzsākšanai saņēmusi Altum programmas piešķirto grantu. RB Cafe piedāvās konditorejas izstrādājumus, kā arī tā būs vieta dažādu pasākumu norisei. Tāpat kafejnīca apkalpos individuālus pasūtījumus, piedāvājot arī konditorejas izstrādājumu piegādi.

«Tā rezultātā šī būs tāda netipiska vieta, kam vajadzētu mainīt daudzus stereotipus un kas piepildītu kafejnīcu tirgu ar kaut ko nebijušu un īpašu,» iepriekš intervijā Dienas Biznesam teica M.Grāvis. Jau šobrīd diezgan daudzi cilvēki ar invaliditāti strādā, bet lielā daļā gadījumu tas nav redzams, jo tas netiek īpaši uzsvērts. «Šī būs vieta, kur to izcelsim,» viņš norādīja. RB Cafe iecerēta kā konditoreja un telpa dažādiem pasākumiem, plānots arī piedāvāt izpildīt individuālus pasūtījumus.

Francūzis Bruno Šaperons (Bruno Chaperon), kuram Jelgavā pieder restorāns «La tour de Marie», ir paplašinājis savu biznesu Latvijā, atverot divas «Café Gourmand» konditorejas Rīgā.

Lai gan sākotnēji viņš savu biznesu vadīja, galvenokārt dzīvojot Francijā, tagad pārcēlies uz Latviju pilnībā.

Pārceļoties uz Latviju, francūzis sapratis, ka darbības mērogi jāpaplašina. Šā gada maijā viņam radusies doma, ka jāatver konditoreja un jau jūlija sākumā šī iecere īstenota, atklājot pirmo «Café Gourmand». «Dzīvē viss mainās. No dzīves jāņem tikai labais un jāiet uz priekšu, jādara jaunas lietas,» apņēmīgi saka B. Šaperons.

Sākumā bija plānots, ka tiks atvērta viena konditoreja, taču sanākušas divas - Vienības gatvē un Brīvības ielā. Sākotnēji konditoreja Pārdaugavā tika veidota stratēģiski, jo B. Šaperonam bija svarīgi ērti izbraukāt starp Rīgu un Jelgavu, nestāvot sastrēgumos.

Rīgā, Pārdaugavā atvērta pirmā kaķu kafejnīca Latvijā Minka Cat Cafe, informēja SIA Draudzīgie kaķi līdzīpašniece Laura Pūce.

Tiesa, cik lielas investīcijas ieguldītas kafejnīcas izveidē, kā arī to, cik liela ir tās platība, uzņēmuma pārstāve neatklāja.

Kafejnīcā Rīgā uz vietas būs pieci kaķi, kurus Minka Cat Cafe saimnieces adoptējušas dzīvnieku aizsardzības biedrībā Ķepu-Ķepā.

Minka Cat Cafe īpašnieču Pūces un Zanes Kurmes mērķis ir ne tikai sniegt iespēju baudīt relaksējošo mieru, ko rada kaķi, bet arī veicināt dzīvnieku adopciju un cilvēku rūpes par pamestajiem kaķiem.

Tāpat kafejnīcā būs iespēja iegūt izglītojošu informāciju par patversmju darbu Latvijā un to, kā katrs no mums var palīdzēt tiem dzīvniekiem, kuri palikuši bez mājām.

Dzīvnieku patversme Ulubele uzsākusi kampaņu PĒRC & PABARO. Kampaņas ietvaros kolektīvās iepirkšanās portālā Pērkam Kopā tā mudina iegādāties konservēto (mitro) pārtiku, kas ražota Vācijā kā speciāls pasūtījums ar Ulubele zīmolu.

Jaunā barība suņiem un kaķiem ražota Vācijā pēc Ulubele pasūtījuma kā premium uzturs. Pārdošanā laisti konservi kaķiem 400 gramu bundžās, savukārt suņiem 800 gramu bundžās. Ulubeles konservu cena noteikta EUR 1,80 par vienu 400 gramu konservu bundžu kaķiem un EUR 3,00 par vienu 800 gramu konservu bundžu suņiem.

Dzīvnieku patversmei Ulubele novembrī aprit 11.gadi.

Vienā dienā patversmes iemītnieki apēd 100 kilogramus sausās vai 200 kilogramus konservētās (mitrās) barības. Pārrēķinot Ulubeles konservu bundžiņās, tas ir 100 konservu kaķiem (40 kg) un 200 konservu bundžu suņiem (160 kg) vienā dienā.

Ar mērķi iekarot Latvijas kafijas cienītāju sirdis un tādejādi nostiprināt savas pozīcijas Latvijas tirgū, Rīgā ir atvērta pirmā Caif cafe kafijas baudīšanas vieta. Lietuvā pašreiz jau darbojas septiņas kafejnīcas un esot plānots šo kafejnīcu tīklu ievērojami paplašināt arī Latvijā.

Pirmās kafejnīcas izveidē ir ieguldīti aptuveni 100 000 eiro jeb 70 000 latu.

«Ceļojot pa pasaules valstīm un izvērtējot situāciju tepat Latvijā, redzam, ka kafijas baudīšanas vietas kļūst aizvien populārākas un konkurence šādu kafejnīcu tirgū kļūst aizvien izteiktāka. Tomēr, izpētot Latvijas tirgu, redzam, ka brīva niša šajā biznesā vēl ir. Galvenokārt, cenu un sortimenta ziņā.

Šī ir tikai pirmā no vairākām vietām, kuras plānojam atvērt Latvijā vēl šogad, nostiprinot savu klātbūtni Latvijas tirgū,» sacīja Caif cafe mārketinga vadītājs Dmitrijs Solovjovs.

Viņš norāda, ka vārds «kafija» ir cēlies no senās arābu pasaules vārda «kaif», tāpēc kafijotavai, kas atrodas Vecrīgā, ir izvēlēts nosaukums Caif cafe.

Latvijas uzņēmēji ir gardēži, kuri gan lietišķās tikšanās reizēs, gan atpūtas brīžos vēderpriekus bauda izsmalcinātos restorānus

Visu 2014. gadu DB ik piektdienas atpūtas rubrikā uzņēmēji izcēluši un ieteikuši virkni restorānu, kurus labprāt izvēlas biznesa pusdienām, kur ietur svētku maltītes vai mēdz iegriezties atpūtas brīžos kopā ar ģimeni un draugiem. Tāpat DB aptaujātie uzņēmēji atklāja, uz kurām kafejnīcām dodas malkot kafiju un risināt nesteidzīgas sarunas, kā arī dalījās pieredzē par to, kādus restorānus, krodziņus un kafejnīcas atklājuši ārpus Rīgas. Kopumā DB uzklausījis 46 dažādu nozaru profesionāļu sniegtās atbildes un apkopojis datus par biežāk nosauktajiem ēdināšanas uzņēmumiem. Interesanti, ka izceltie restorāni lielā mērā sakrīt ar starptautiskās žūrijas izveidoto apkopojumu Ekselence 30 labākie restorāni Latvijā 2014.

Kaķu kafejnīcas koncepcija Rīgā izrādījusies dzīvotspējīga, liecina kafejnīcas Minka Cat Cafe pirmā pusgada darbības rezultāti, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Minka Cat Cafe (SIA Draudzīgie kaķi) līdzīpašniecei Zanei Kurmei vienmēr ir patikuši kaķi. Savulaik, kad viņa dzīvoja Parīzē, nolēma apmeklēt tur esošo kaķu kafejnīcu. «Aizgāju un no pirmā mirkļa absolūti iemīlējos šajā vietā,» stāsta Zane. Viņai radās doma par savas minku kafejnīcas izveidi Rīgā, tā gruzdēja viņas prātā, un Zane nolēma par to pastāstīt savai draudzenei Laurai Pūcei. «Man bija skaidrs, ka viņa vienīgā mani sapratīs un viņai nebūs jautājumu par to, kā mēs to izdarīsim,» saka Zane. Abas viena otru pazīst jau 20 gadu, tāpēc arī tagad darbā sadzīvo labi. Uzņēmējas atzīst, ka gadās arī asākas vārdu pārmaiņas un «negarastāvokļa» dienas, taču ir iemācījušās sadzīvot. Biznesa sākumposmā bijis grūtāk, jo vēl nebija skaidri sadalītas lomas, bet tagad ir vieglāk.

Vīnes pilsētā pašvaldības departaments nodarbojas ar komercdarbību – savā vīna darītavā ražo un ar peļņu tirgo vīnu, savukārt Latvijā nekas tāds nav iespējams, vēl trakāk, piemēram, Rīgas pašvaldības SIA Rīgas meži kokzāģētavu pieprasa slēgt

Tāda dubultā morāle izveidojusies divās Eiropas Savienības (ES) galvaspilsētās – Vīnē un Rīgā. Izrādās, Austrijā pašvaldības tiek uzskatītas par vienu no svarīgākajiem valsts ekonomikas pamatiem, tāpēc tās var veidot un pārvaldīt arī savus rūpnieciskos un komerciālos uzņēmumus. Tipisks piemērs šajā ziņā ir Austrijas galvaspilsēta Vīne, kurā uzņēmējdarbības veidi tiek organizēti ar speciālu pašvaldības departamentu palīdzību. Vienā no tiem – 49. departamentā, kas nodarbojas ar mežsaimniecības un lauksaimniecības jomu pārvaldību, – viesojās arī DB, ieraugot interesantu ainu – Vīnē no saimnieciskās darbības viedokļa iespējams ir daudz kas tāds, kas Latvijā un Rīgā ir liegts. Savulaik skandalozu reakciju izsauca kādas iestādes atzinums, ka lauku pašvaldība nedrīkst bezdarbniekiem likt ravēt dārzeņu vagas, no kurām iegūto ražu pēc tam tās pašas pašvaldības trūkumcietēji saņem savās pārtikas pakās, bet Vīnē pašvaldība pati audzē dārzeņus un iedzīvotājiem ir dažādas iespējas iesaistīties gan šo lauku apkopšanā, gan izaudzētās produkcijas apēšanā. Iespējams, Latvijā darbojas padomju laiku atstātais mantojums attiecībā uz izpratni, komplektā ar zināšanu trūkumu par to, kas un kā notiek citviet, tāpēc par katru cenu ir jāapkaro pašvaldību vēlme apsaimniekot savu īpašumu un no tā gūt maksimāli iespējami labāko atdevi (ne tikai un vienīgi peļņas nolūkā, bet arī tāpēc, lai būtu pašu iedzīvotājiem ekonomiski pieņemamas attiecīgā pakalpojuma vai preces cenas, kā arī vēl viens svarīgs aspekts – darba vietas). Tieši uz šo norādīja arī Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļa Ulda Oša pētījums, par ko DB jau rakstīja 11.12.2017.

Paplašinot savu darbību, pašmāju uzņēmums "Brain Games" Rīgā atvēris galda spēļu kafejnīcu "Brain Games Cafe", kas ir pirmā šāda koncepta pulcēšanās vieta Latvijā un visā Baltijā, informē uzņēmums.

Specializētais galda spēļu veikals-kafejnīca atrodas Aspazijas bulvārī, un darbs pie tā izveides tika uzsākts jau pērn rudenī, taču Covid-19 pandēmijas ietekmē kafejnīcas atklāšana tikusi pārcelta uz vēlāku laiku. "Brain Games Cafe" pieejams plašs spēļu klāsts ar vairāk nekā 400 galda spēlēm.

Tāpat uz vietas kafejnīcā ik dienu ir sastopams arī pieredzējis galda spēļu guru, kurš katram apmeklētājam palīdz piemeklēt atbilstošāko spēli, kā arī izskaidro tās noteikumus un atbild uz visiem jautājumiem, kas varētu rasties spēles gaitā.

Papildus tam kafejnīcā darbojas arī bārs, kurā var iegādāties dažādus alkoholiskus un bezalkoholiskus dzērienus - gan kvalitatīvu kafiju, gan arī tematiskos kokteiļus un citus atspirdzinošus dzērienus. Jebkurš piedāvātais dzēriens ir pieejams arī vegāniskā versijā, un to iespējams pasūtīt līdzņemšanai. Rūpējoties par apkārtējo vidi, "Brain Games Cafe" dzērieniem tiek izmantoti tikai atkārtoti lietojamie salmiņi.

Kafejnīca RB Cafe iecerēta kā pirmā Latvijā, kur lielākā daļa personāla būs cilvēki ar invaliditāti.

«Tā rezultātā šī būs tāda netipiska vieta, kam vajadzētu mainīt daudzus stereotipus un kas piepildītu kafejnīcu tirgu ar kaut ko nebijušu un īpašu,» saka Māris Grāvis, RB Cafe idejas autors. Jau šobrīd diezgan daudzi cilvēki ar invaliditāti strādā, bet lielā daļā gadījumu tas nav redzams, jo tas netiek īpaši uzsvērts. «Šī būs vieta, kur to izcelsim,» viņš norāda. RB Cafe iecerēta kā konditoreja un telpa dažādiem pasākumiem, plānots arī piedāvāt izpildīt individuālus pasūtījumus. Ar pasākumu apkalpošanu uzņēmums nodarbojas jau tagad, un dienas aprūpes centra Cerību ligzda mācību virtuves piedāvā nodrošināt kafijas pauzes, nelielus banketus un sapulces, piedāvājot dažādus konditorejas izstrādājumus.

Veģetāriešu un vegānu kafejnīcas Nata cafe saimnieks Ivars Rutkovskis cenšas mainīt sabiedrības stereotipus

«Ar šo kafejnīcu lēnām izcīnām savu vietiņu zem saules,» saka Ivars Rutkovskis. Saskatot potenciālu, viņš 2017. gada beigās deju skolas Dzirnas ēkā izveidoja kafejnīcu, kuras primārā auditorija ir jaunieši. Deju skolai bija nepieciešamība sniegt ēdināšanas pakalpojumus, uzņēmējs piedāvāja savu koncepciju, un Dzirnu vadītāji Agris un Singita Daņiļeviči piekrita.

«Klienti nāca un teica paldies, jo nebija iedomājušies, ka, piemēram, burgers var būt arī ar lēcu, nevis liellopa vai cūkgaļas kotleti. Tā ir arī sava veida izglītošana, un nav tā, ka mēs visiem stāstām, ka šādi ēst ir labāk. Nekādā veidā nevēlamies likt justies slikti kādam, kas nav tāds kā mēs. Mācām ar savu piemēru un garšīgiem ēdieniem. Nesakām, ka gaļu ēst ir slikti un ka visi citi restorāni un gaļas pārstrādes kombināti ir jāver ciet. Mana pozīcija nav tāda. Tiesa, ir veģetārieši un vegāni, kuri ir ļoti radikāli noskaņoti. Bet ar naidu, aizliedzot vai nomelnojot, mēs šajā pasaulē neko nevaram panākt. Tādēļ ar savu piemēru rādām, ka var arī citādi. Piemērs māca vislabāk,» ir pārliecināts Nata cafe saimnieks. Pēc viņa domām, kafejnīcas atrašanās vieta, iespējams, nav tā pateicīgākā, taču piedod savu šarmu.

Ap Rožu laukumu Cēsīs dzīvība kūsā, biznesa veiksme gan lielā mērā atkarīga no tūristiem.

Cēsu vēsturiskajā daļā esošais Rožu laukums pēdējos gados pārvērties par pilsētas centru, atņemot šīs pozīcijas Vienības laukumam, saka vietējie. Lai gan banku, lielāku veikalu, jaunās Cēsu koncertzāles, intensīvākas satiksmes dēļ par pilsētas centru uzskatāms Vienības laukums ar Uzvaras pieminekli, dzīves baudītājiem īstā vieta, šķiet, ir Rožu laukums. Te līdzās viena otrai rindojas kafejnīcas, karstās dienās strūklakā šļakstās bērni, paveras skats uz Sv. Jāņa baznīcu un tikai rokas stiepiena attālumā ir Cēsu pils. Gar laukumu vijas Rīgas iela, pa kuru no galvaspilsētas puses viduslaiku pilsētā ierodas tūristi.

Ārpilsētas valdzinājums

Rīgas centrā apmeklētājiem durvis vaļā vēris kafejnīcas koncepts, kas zem viena zīmola «The Hub Cafe» apvieno tradicionālo havajiešu virtuvi ar vienīgo velostudiju Baltijā, kas piedāvā braucienus ar Zwift velosimulatoriem.

«Novērojot strauji augošo riteņbraucēju skaitu pilsētā un iedzīvotāju vēlmi dzīvot veselīgāk, esam radījuši vietu, kas piedāvā kvalitatīvu ēdienu, kafiju un iespēju izkustēties,» skaidro idejas autors Gerhards Erasmus.

«Atšķirībā no līdzīga koncepta velo-kafejnīcām citur Eiropā izceļamies ar to, ka tradicionālos velotrenažierus esam nomainījuši pret īstiem velodsipēdiem, tos papildinot ar Zwift virtuālās spēles elementiem, kas treniņu procesu padara aizraujošāku,» viņš skaidro.

Zwift ir pasaulē populārākā virtuālās realitātes riteņbraukšanas aplikācija, kas ļauj ar velosipēdu izbraukt dažādas pasaules vietas un maršrutus, atrodoties tepat Latvijā. Zwiftvar tikt izmantots gan fiziskās formas uzlabošanai, gan arī ļoti augstu sportisko mērķu sasniegšanai. The Hub Cafe ir ne tikai pirmā Zwift velo-studija Baltijā, bet arī viena no retajām Eiropā.

Londonas kafejnīca Cereal Killer Cafe pārdod brokastu pārslas visos iespējamos veidos, raksta Business Insider.

Kafejnīcu 2014.gadā atvēra dvīņu brāļi Alans un Gerijs Kīriji un tajā iespējams izvēlēties ēdienu no vairāk nekā 50 brokastu pārslu veidiem, kurus kafejnīca iepērk no visas pasaules, tajā skaitā, Dienvidāfrikas, ASV, Spānijas, Francijas, Jaunzēlandes un Austrālijas.

Patlaban Cereal Killer Cafe jau ir trīs kafejnīcas Lielbritānijā un Dubajā, Kuveitā un Katarā.

«Cereal Killer Cafe mēs nepārdodam tikai bļodiņu ar brokastu pārslām, mēs pārdodam brokastu pārslas visos iespējamos veidos,» komentē īpašnieks Alans Kīrijs, minot, ka piedāvājumā ir vistas fileja ar pārslām, pārslu piena saldējums un pat alkohols ar pārslām. Nesen Cereal Killer Cafe izveidojis savu brokastu pārslu zīmolu.

Katram kvadrātmetram ir jāpelna, tāpēc Shoe Hunt’In Cafe piedāvā ne tikai nopirkt kurpes vai padzert kafiju, bet tur arī varēs ieturēt maltīti itāļu stilā.

Shoe Hunt’In Cafe sākotnējā ideja bija piedāvāt ko nebijušu, tas ir, «trīs vienā» – kafejnīca dāmu pačalošanai, pasēdēšanai ar kūkām, kafiju un vīnu, itāļu apavu veikals un kurpju izgatavošana pēc individuāla pasūtījuma, stāsta Ieva Mazure, Shoe Hunt’In Cafe īpašniece. Saprotot, ka tikai ar kūkām un kafiju nepietiek, drīzumā tiks piedāvāta arī itāļu virtuve. Te notiek arī dažādi pasākumi – dzīvās mūzikas vakari, modes skates, tirdziņi, itāļu valodas kursi, gleznu izstādes utt.

Pirmā darbības gada laikā sortimentu ir papildinājuši kurpju aksesuāri. «Tā ir alternatīva jaunu kurpju iegādei – pie katra tērpa vai īpaši kādam pasākumam ar speciāliem klipšiem pie kurpēm var pielikt šo aksesuāru. Kurpīte uzreiz izskatās pavisam citādi,» saka I. Mazure.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ir saņemts maksātnespējas pieteikums no kafejnīcas «DAD Cafe», liecina Maksātnespējas administrācijas mājaslapā pieejamā informācija.

Tiesa maksātnespējas pieteikumu skatīs 3.aprīlī, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Maksātnespējas administratora pretendents ir Jānis Avotiņš.

«DAD Cafe» vadītāja Dace Preisa aģentūrai LETA sacīja, ka maksātnespējas process ierosināts finansiālu apsvērumu dēļ. «Diemžēl izmaksas ir lielākas par ieņēmumiem. (..) Tas, ka no malas izskatās, ka cilvēku ir daudz, nenozīmē, ka iet labi, jo kafejnīcā cilvēks visu dienu var pavadīt, pasūtot tikai vienu tējas tasi,» norādīja Preisa.

Aģentūra LETA arhīvā rīcībā esošā informācija liecina, ka kopš tā dibināšanas «DAD Cafe» uzstājušies vairāki ievērojami mūziķi, tai skaitā Demiens Raiss un Sandijs Kilpatriks.

SIA «DAD Cafe» dibināts 2006.gada 14.septembrī ar 2840 eiro lielu pamatkapitālu. Uzņēmums nav iesniedzis darbības pārskatu par 2016.gadu, taču 2015.gadā tas strādāja ar 59 778 eiro lielu apgrozījumu un 22 274 eiro lieliem zaudējumiem. Uzņēmumam arī ir reģistrēts 69 462 eiro liels nodokļu parāds Valsts ieņēmumu dienestam, liecina «Firmas.lv» pieejamā informācija.

Rucavas novada Papē durvis apmeklētājiem atkal vērusi Amber Wind Cafe, un tās īpašnieki Uldis un Dina Alberti šovasar apmeklētājus nolēmuši pārsteigt ar dažādiem jauniem kokteiļiem, organizēt jau ierastās sestdienu ballītes, kā arī piedāvāt pašu un dažādu amatnieku sarūpētus suvenīrus Papes mērcē.

Uldis Alberts reģionālo laikrakstu Kursas Laiks sagaidījis stilīgā krāsainā micē un skaidrojis, ka to izgudrojis, jo Papei pēdējā laikā pielipusi arābu tēma. Krekliņš ar uzrakstu Welcome to Paperadise arī pašu izgudrots. «Pērn mums tūristi jautāja, vai ir kādi suvenīri, ko iegādāties par piemiņu, tad nu esam šo pieprasījumu mēģinājuši apmierināt. Te vēlāk būs nopērkami ne tikai krekliņi, bet arī dažādi pakaramie un karekļi zivju formā, kā arī citas interesantas lietas,» sola U. Alberts.

Gluži tāpat kā Liepājas pludmales kafejnīcās, arī Papes Amber Wind Cafe īpašnieki strādā līdz pēdējam klientam. «Mēs apmeklētāju gaidām visu vasaru, tādēļ jau atvedām šeit dzīvojamo vagoniņu. Guļam šeit uz vietas un strādājam, kad ir apmeklētāji. Tāda ir šī biznesa specifika, jo tūrisma sezona ir tikai trīs vasaras mēnešus. Mums jānopelna visai ziemai,» paskaidro U. Alberts.

Burātājs un uzņēmējs Māris Birzulis par dzīvi nesūdzas. Viņš izvirza mērķus un realizē tos, jo uzskata, ka nepiepildāmu lietu nav. Jautājums ir tikai par to, kas ir nepieciešams, lai mērķus sasniegtu, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Aizgājis no profesionālā sporta, viņš olimpisko sapni izsapņoja ar vecākās meitas Ketijas palīdzību, kura 17 gadu vecumā Riodežaneiro olimpisko spēļu sacensībās RS:X klasē ieņēma 24. vietu. Šobrīd M. Birzulis attīsta Cabo Cafe Ķīšezera krastā Rīgā un turpat blakus vada burāšanas nodarbības jauniešiem.

Fragments no intervijas

Cabo Cafe šogad atzīmē jau desmito sezonu. Kā nokļuvi viesmīlības biznesā un šajā vietā pie Ķīšezera?

Pirmsākumi noteikti meklējami burāšanā. Tā ir mana sirdslieta, kādu laiku profesionāli nodarbojos ar vindsērfingu. Sākumā šeit atradās tikai burātāju klubs, un tam bija nepieciešams uzbūvēt ēku. Tā kā biju iesaistījies kluba darbībā, 2003. gadā tas uzrunāja mani, vai es varētu palīdzēt finansiāli. Palīdzēju, un mēs uzbūvējām nelielu pirmās būves daļu, bet tad vēl nebija nekādu domu par kafejnīcu vai ko tamlīdzīgu. Ēka bija paredzēta inventāra nomai, dušām, ģērbtuvēm. Vēlāk telpas tika nodotas nomā citam uzņēmumam, kas sāka te veidot kafejnīcu. Laikam ejot, vēroju no malas un sapratu, ka šī nozare arī man liekas interesanta. Pienāca krīze, 2009. gadā manu sporta veikalu skaits bija sarucis līdz trīs. Sapratu, ka varētu pievērsties pakalpojumu sfērai, jo cilvēkiem patīk labi paēst, baudīt atmosfēru, un, ja tas notiek pie ūdens, tā ir lieta. Pārtraucām attiecības ar nomnieku, un sāku attīstīt Cabo. Viss sākās ar mazu ūķīti ar četriem galdiņiem. Un, lūk, kādi mēs esam šodien!

Foto: facebook.com/DinoZooLV

Neatkarīgi no mājdzīvnieka sugas, ikvienam mājas mīlulim nepieciešama kvalitatīva barība un aprūpe. Plašākais zoo preču interneta veikals Dinozoo.lv jau kopš 2018. gada mājdzīvnieku saimniekiem nodrošina iespēju visu mīluļiem nepieciešamo iegādāties ne tikai ērtāk un ātrāk, bet arī izdevīgāk. Dinozoo.lv interneta zoo veikals piedāvā preces gan suņu un kaķu, gan grauzēju, putnu un zivtiņu, gan arī eksotisko mājdzīvnieku īpašniekiem.

Kā atzīst uzticīgie Dinozoo.lv pircēji – plašais preču klāsts, daudzveidīgā izvēle, izdevīgie akciju un atlaižu piedāvājumi, kā arī ērtā iepirkšanās pieredze, ir tas, kas vilina iepirkties tieši Dinozoo.lv. Taču, kādas tad ir bijušas Dinozoo.lv pircēju un viņu mīluļu iecienītākās pērnā gada izvēles? Par populārākajām 2023. gada precēm un preču grupām stāsta Dinozoo.lv E-komercijas projektu vadītāja Jekaterina Kļučerova.