Ražošana

Kā top?: Dūmalus uzņēmumā Valmiermuižas alus

Žanete Hāka, 17.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmsjāņu nedēļā portāls db.lv ciemojas Valmiermuižas alus darītavā, lai saviem lasītājiem parādītu, kā top jaunākā uzņēmumā radītā alus šķirne - Dūmalus.

Valmiermuižā alu sāka brūvēt pirms septiņiem gadiem, izvirzot uzstādījumu ik gadu piedāvāt vienu jaunu alus šķirni, kas varētu tikt iekļauta pastāvīgā piedāvājumā, stāsta Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis. Šajā gadā pastāvīgā piedāvājumā iekļauts Dūmalus, kura radīšanā darītavu iedvesmojusi Valmieras pilsēta. Pilsētas uzplaukums ir saistīts ar Hanzas laikiem, kad iesalu, no kura brūvēja alu, nevis žāvēja karstos dūmos kā mūsdienās, bet gan kūpināja, viņš stāsta.

«Ko tikai latvietis nekūpina – gaļu, zivis, speķi un citus produktus, un senos laikos cilvēkiem nebija pietiekami daudz sāls, un tad viņi izdomāja, ka, lai saglabātu produktus ziemai, tie jākūpina,» uzsver alus darītavas saimnieks .

Dūmalu uzņēmums pastāvīgi piedāvā kopš aprīļa, iepriekš to brūvēja tikai uz Valmieras pilsētas svētkiem reizi gadā, taču, ņemot vērā alus baudītāju interesi, nolemts to brūvēt regulāri. Nākotnē alu plānots piedāvāt arī eksporta tirgos. Runājot par eksporta tirgiem, A. Ruņģis uzsver, ka patlaban vislabāk uzņēmumam veicas Igaunijā, kur alu tirgo arī restorāni un lielveikali, tāpat pirms gada sākts eksports uz Zviedriju. Pirmie pasūtījumi nogādāti arī uz Vāciju un Lietuvu.

Alus darītava eksportam nākamajos piecos gados plāno novirzīt 20% no kopējā izbrūvētā alus apjoma. Kopējo alus brūvēšanas apjomu nav plānots palielināt.

Alu plānots eksportēt arī tādēļ, lai aicinātu ciemiņus no citām pasaules valstīm braukt uz Latviju.

«Valmiermuižas alus patlaban strādā pie Baltijas portera receptes izveides un trešo gadu jau brūvē proves porterus, lai atrastu īsto garšu. Patlaban ir izveidota jau 6.recepte. Šī varētu būt garša, ar ko mēs varētu lepoties pasaulē, tādēļ gribam slīpēt recepti, un līdz gada beigām izstrādāt to līdz pilnībai,» stāsta A. Ruņģis.

«Alus kultūra Latvijā attīstās līdzīgi kā vīna kultūra – pirms 20 gadiem, aizejot uz restorānu, kad jautāja, kādi vīni ir pieejami, atbilde bija – sarkans un balts. Šobrīd, aizejot uz restorānu, klientam iedod vīna karti ar vairākām lappusēm. Arī alus baudītāji kļūst prasīgāki un restorānam vairāk nepietiek pateikt, ka ir pieejams gaišais vai tumšais alus. To redzam arī pēc alus šķirņu attīstības. Tādēļ atļaušos paredzēt, ka pēc 20 gadiem, aizejot uz restorānu, mums vispirms vaicās: vai vēlaties alus karti vai vīna karti? Un iznāks alus someljē, kas ieteiks, kurš alus pie kura ēdiena ir piemērotāks,» viņš paredz, piebilstot, ka latviešiem ir vairāki simti tautasdziesmu par alu, bet par šampanieti nav nevienas, tādēļ esam alus baudītāji.

«Tādēļ manuprāt, būtu labi nevis mums izvēlēties citās valstīs ražotos alus, bet pašiem radīt tādas alus šķirnes, lai būtu no kā izvēlēties un varam arī eksportēt,» saka A. Ruņģis.

«Alus brūvēšana ir svarīga tautsaimniecības nozare, kura pēdējos trīs gados nemaz tik veiksmīgi neattīstās, un Latvijā brūvētā alus apjomi katru gadu krītas, tiesa gan, arī dēļ tā, ka vairāki lieli alus darītāji ir izvēlējušies alu brūvēt valstīs, kur tas izmaksā lētāk, tādēļ alus imports Latvijā ievērojami pieaug. Tādēļ šī ir nozare, kas varētu būt gan kā Latvijas kulinārā vizītkarte pasaulē, gan tai tiktu pievērsta pietiekama uzmanība,» uzskata A. Ruņģis.

Vēl nereti valda uzskats – jo stiprāks ir alus, jo tas ir sliktāks. Bet ja dabīgā veidā tiek alus raudzēts – jo vairāk to raudzē, jo smalkākas garšas iespējams izraudzēt šajā procesā, jo ir teiciens – ne jau alus darītājs dara alu, bet raugs to raudzē. Arvien vairāk alus sāk līdzināties vīnam – jo vairāk tas ir raudzēts, izturēts mucās vai noguldīts pagrabos, jo tas ir dārgāks. Un ja runājam par craft alus segmentu – jo stiprāks alus, jo bieži vien tas ir dārgāks un ekskluzīvāks. Tādēļ reizēm, lemjot par likumu, derētu to atcerēties.

Arī lielākas eksporta iespējas ir tieši stiprākajiem un ekskluzīvajiem craft segmenta alus veidiem, nevis vieglākiem, uzskata A. Ruņģis. Tā, piemēram, 7-8 grādu stipru alu iespējams dabīgi izraudzēt, protams, ja liek roku uz sirds un tiešām to dara dabīgā veidā.

Galerijā augstāk iespējams aplūkot, kā top Dūmalus!

Komentāri

Pievienot komentāru