Foto & Video

Krievijas sieviešu iecienītā Glora

Vēsma Lēvalde, 12.04.2012

Jaunākais izdevums

Izvēloties par galveno mērķgrupu vidēji situētas sievietes Krievijā, SIA Glora noturējusies jau 15 gadu, turklāt uzrāda stabilu izaugsmi.

SIA Glora ir viens no aptuveni 50 Liepājas veļas šūšanas uzņēmumiem. Kopš 2008. gada kapitālsabiedrība uzrādījusi strauju izaugsmi, bet pērn pievienojusi sev vēl vienu no mazajām firmām un par divdesmit cilvēkiem palielinājusi darbinieku skaitu.

«Var jau būt, ka izaugsme varēja būt vēl straujāka, tomēr es uzskatu – visu naudu tāpat dzīvē nenopelnīsi, vajag dzīvot uz zemes nevis skriet pa gaisiem. Labāk mierīgi strādāt un mierīgi dzīvot,» uzskata SIA Glora dibinātājs Romans Sinkevičs. Tāpēc attīstība notiek tikai uz nopelnītās naudas rēķina, kredīti uzņēmējam netīkot. Taču izaugsmes līkne ir gana stabila – apgrozījuma pieaugums bijis arī 2011. gadā. Skaidrs, ka būs arī peļņa, lai gan gada pārskats vēl nav gatavs. SIA Glora ražo pārsvarā ikdienas veļu vidējas pirktspējas sievietēm. Produkcijas lielākais noieta tirgus ir Krievija (ap 85%), nedaudz veļas realizē arī Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, sīki pasūtījumi ir arī no citām valstīm. Tikko sākta sadarbība ar Ukrainu un Izraēlu. Izejmateriālus Glora iepērk galvenokārt tepat, Liepājā, no SIA Lauma Fabrics – ap 70%. Pārējie izejmateriāli atceļo no Itālijas, Francijas, Spānijas, Kolumbijas. Pircēji ir vairumtirgotāji, un norēķinos tiek lietots eiro. Lai gan Glora dod produkciju ar pēcapmaksu, zaudējumi tādēļ bijuši tikai pirmajos gados. «Mums ir sadarbības partneri, ar kuriem strādājam jau desmit gadu,» risku attaisno R. Sinkevičs. Jautāts par izejmateriālu un gatavās produkcijas cenu attiecību, uzņēmuma vadītājs atzīst – tā kā izejmateriāliem cena aug par 3% – 5% gadā, arī gatavai produkcijai nākas tāpat celt cenu. «Ja Krievijā būs stabila situācija, Latvijas veļas ražotājiem arī par dzīvi nebūs jāžēlojas,» viņš prognozē nākotnes izredzes.

«Nezinu, vai tas skaitās pareizi vai nepareizi, bet es turos pie principa, ka labai darbinieku komandai nav jātraucē strādāt un nav lieki jāiejaucas citu darbā,» jautāts par veiksmīgas uzņēmuma vadības pamatprincipiem, atbild R. Sinkevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ministrs: Saistībā ar plāniem veidot Lietuvas nacionālo attīstības banku apsveram arī iespēju iegādāties jau darbojošos banku

LETA, 05.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva, kas gatavojas veidot nacionālo attīstības banku, kā vienu no variantiem apsver iespēju iegādāties jau darbojošos banku, paziņojis ekonomikas un inovāciju ministrs Rimants Sinkevičs, kas trešdien šo jautājumu apspriedis ar prezidentu Gitanu Nausēdu.

Pēc viņa teiktā, runa ir par bankām, kuras darbojas Lietuvā. Tiek izskatītas arī iespējas iecerētajā bankā apvienot ministrijai pakļauto nacionālās attīstības iestādi "Investiciju ir verslo garantijos" ("Investīciju un uzņēmējdarbības garantijas -"Invega"), Valsts investīciju attīstības aģentūru un Lauksaimniecības kredītu garantiju fondu.

"Ar prezidentu apspriedām, ka tiek apsvērtas dažādas bankas izveides koncepcijas, tostarp [pieminot] tādu iestādi kā "Invega, kas rīkojas ar skaidru naudu un kuru var gandrīz uzskatīt par mazu banciņu, jo tā sniedz garantijas, izsniedz aizdevumus, un tai varētu pievienot citas iestādes, lai kreditēšanas iespējas būtu lielākas un uzņēmējiem pievilcīgākas, konkurētspējīgas vai pat spētu piedāvāt pakalpojumus ar labākiem noteikumiem nekā komercbankas," klāstījis ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas apakšveļas ražotāji dodas uz Parīzi

Lelde Petrāne, 06.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar nacionālo stendu nozīmīgākajā apakšveļas nozares izstādē Parīzē (Francijā) sevi pieteiks Latvijas ražotāji. Starptautiskā izstāde Mode City 2012 notiks no 7. līdz 9.jūlijam.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Latvijas Veļas ražotāju asociāciju organizētajā Latvijas nacionālajā stendā piedalīsies uzņēmumi: Gracija-RIM, Orhideja, Stefi L, Novella, Roksa, Glora, Nikol Djumon.

Izstāde Mode City ir viena no būtiskākajām apakšveļas nozares izstādēm pasaulē, kuru ik gadu apmeklē vairāk nekā 27 tūkstoši iepircēju, no kuriem 75% ir ārvalstu iepircēji, bet 25% pārstāv Franciju.

Šogad izstādē piedalās aptuveni 500 apakšveļas zīmolu no visas pasaules, kas tiek pārstāvēti 4 izstādes specializētajās sadaļās: augstākās klases zīmolu korsetes un apakšveļa; dizaina un sporta apģērbu zīmoli; luksusa apakšveļa un peldkostīmu zīmoli; jaunie ražotāji un pludmales apģērba dizaineri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepāja smeļ Eiropas akā

Vēsma Lēvalde, 07.03.2013

Vērienīgākie struktūrfondu līdzfinansētie projekti Liepājā ir saistīti ar transporta un ostas infrastruktūru.

Foto: LSEZ pārvalde

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā plānošanas periodā no Eiropas Savienības struktūrfondiem liepājnieku algām piesaistīti gandrīz 30 miljoni latu.

Ja ES fondu līdzekļi Liepājai nebūtu pieejami, iespējams, būtu slēgti daudzi uzņēmumi, samazinātos ostas kravu apgrozījums, neveidotos tūrisma industrija, uzņēmumi investētu mazāk līdzekļu jaunu produktu radīšanā, izglītības un investīciju iespējas Liepājā zaudētu pievilcību, secināts SIA AC Konsultācijas veiktajā pētījumā par ES fondu ietekmi uz Liepājas ekonomiku. Ieguvēji ir ne tikai ES projekta īstenotāji, bet arī vietējie komersanti, kas tiek nodrošināti ar pasūtījumiem, kā arī darbaspēks, kam radītas papildu darbavietas. Tomēr pilsētai jāmazina atkarība no Eiropas fondiem, jāmeklē citi finanšu instrumenti ekonomikas sildīšanai, jo īpaši tāpēc, ka, pirms būs pieejams nākamā plānošanas perioda finansējums, noteikti būs pārrāvuma periods, norāda eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit Latvijas veļas ražotāji ar kopīgu Latvijas stendu piedalīsies tekstilražošanas izstādē Salon International de la Lingerie Parīzē.

Izstāde notiks no 21. līdz 23. janvārim. Dalību tajā pieteikušas deviņas Liepājas firmas un viena Rīgas firma, Db.lv informēja Latvijas veļas ražotāju asociācijas (LATVERA) vadītājs Jurijs Hadarovičs. Uz Franciju plāno doties New Rosme, Elli, Glora, Grācija-RIM, Nikol Djumon, Novella, Orhideja, Regina N, Roksa un Stefi L. Dalību izstādē atbalsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra no programmas, kas paredzēta nacionālo kopstendu organizēšanai starptautiskajās izstādēs. Veļas ražotāji saņēmuši atbalstu trim Parīzes izstādēm gandrīz 90% apjomā no izmaksām, kas ir ap 90 tūkstošiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit Latvijas apakšveļas ražošanas uzņēmumi piedalījušies vienā no būtiskākajām apakšveļas nozares izstādēm pasaulē Salon International de la Lingerie 2012, kas notiek Parīzē.

Izstādē ik gadu piedalās ap 500 apakšveļas zīmolu.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) organizētajā Latvijas Nacionālajā stendā piedalījās uzņēmumi Elli, Gracija-RIM, Orhideja, Regina N, Roksa, Novella, Stefi L, Nikol Djumon, Rosme, Glora.

Starptautiskā konsultāciju aģentūra Nelli Rodi visiem izstādē pārstāvētajiem apakšveļas modeļiem rīkoja trendu halli - jaunāko veļas paraugu vērtēšanu, kur katrs uzņēmums varēja nosūtīt 3 paraugus. No Latvijas firmām vērtēšanai tika izvēlēts viens paraugs Nikol Djumon un viens NEW ROSME, kuri kopā ar citiem jau Eiropā atzītiem zīmoliem tika prezentēti speciālā modes mākslinieku un profesionāļu forumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvības zinātņu uzņēmumu apgrozījums Lietuvā veido 1% no valsts IKP, un piecu gadu ambīcija ir to palielināt līdz 5%

«Lietuva ir kontrastu valsts – te ir spēcīgi pārstāvētas tradicionālās nozares, piemēram, pārtika un kokapstrāde, tāpat tā sevi nostiprina tādās globālās jomās kā informācijas tehnoloģijas (IT) un dzīvības zinātnes. Lietuva ir maza valsts, tāpēc tai ir ātri «jākustas», lai pielāgotos. Šādā situācijā ir nepieciešams fokuss uz inovācijām, jo tās paver jaunus apvāršņus, un tas prasa zinātnes un biznesa sadarbību,» saka Daina Klepone (Daina Kleponė), Enterprise Lithuania izpilddirektore.

Viena no straujāk augošajām nozarēm Lietuvā ir dzīvības zinātnes, un šīs jomas uzņēmumu apgrozījums veido 1% no Lietuvas IKP. «Izaugsme ir bijusi strauja, jo īpaši pēdējās divās dekādēs. 90% no saražotā tiek eksportēts, un galvenais tirgus ir ASV, Lielbritānija, Vācija, Nīderlande, bet kopumā noieta ģeogrāfija ir plaša. Šajā jomā Lietuvā ikgadējā izaugsme ir 4,4 reizes straujāka, nekā vispārējā ekonomikas izaugsme,» apgalvo D. Klepone. Viņa uzskata, ka mazai valstij nav citas izejas, kā būt gudrai un ieguldīt augstas pievienotās vērtības jomās, jo tradicionālajās nozarēs nevar saražot tik daudz, lai apkalpotu ASV vai Ķīnu. Turpretī specifiskās jomās ir iespēja izmantot savu potenciālu, zināšanas, izglītību un būt ļoti konkurētspējīgai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Eiropas Komisija (EK) nolems, ka Lietuvas valsts dzelzceļa operators Lietuvos geležinkeliai ir ierobežojis konkurenci Lietuvas un Latvijas dzelzceļa tirgū, 2008.gadā demontējot sliedes starp abām valstīm, Lietuva izskatīs iespējas sliežu ceļu atjaunot vai vērsties Eiropas Savienības (ES) Tiesā, paziņoja Lietuvas sakaru un transporta ministrs Rimants Sinkevičs.

Viņš sarunā ar aģentūru BNS pieļāva, ka demontētais sliežu ceļa posms starp Bugeņiem Lietuvā un Reņģi Latvijā vairāk ir nepieciešams Latvijai, nevis naftas pārstrādes uzņēmumam Orlen Lietuva.

«Ja redzēsim, ka mūsu argumenti nav pietiekami, tad mēs izlemsim, vai vērsties ES Tiesā vai arī atjaunot posmu,» sacīja ministrs.

Viņš norādīja, ka tikmēr, kamēr EK lēmumu nav pieņēmusi, Lietuva ar komisiju runās par konkurences ierobežošanas jautājumu.

Sinkevičs sarunā ar BNS sacīja, ka, viņaprāt, dzelzceļa līnijas posms Bugeņi-Reņģe nav vajadzīgs naftas pārstrādes uzņēmumam Orlen Lietuva, bet gan Latvijai, jo tā cer pārvadāt daļu kravu pa šo līniju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Lietuva ievieš nodevu Krievijas autopārvadātājiem par tās ceļu izmantošanu

LETA, 21.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas autopārvadātājiem, kas šķērso Lietuvas teritoriju, no pirmdienas jāmaksā autoceļa izmantošanas nodeva, informēja Lietuvas Transporta ministrija.

«Izmantošanas nodeva ir arī citu valstu autopārvadātājiem. Domāju, ka jaunā nodeva vairs netiks atcelta, ja vien kaut kas radikāli nemainīsies, un, visticamāk, tai būs tendence uz pieaugumu,» intervijā Lietuvas sabiedriskajai radiostacijai teica transporta un sakaru ministrs Rimants Sinkevičs.

Viņš atgādināja, ka nodeva Krievijā reģistrētām kravas automašīnām ieviesta, reaģējot uz Krievijas lēmumu no 15.novembra iekasēt maksu no Lietuvas un citu valstu kravu pārvadātājiem par tās ceļu izmantošanu.

Lietuvā Krievijas kravas automašīnām par ceļu izmantošanu jāmaksā 11 eiro diennaktī vai 57 eiro nedēļā. Sinkevičs sacīja, ka no nodevas plānotie ieņēmumi ir ap pieciem miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuvas ministrs: Jāiegūst ES finansējums Rail Baltica II posmam starp Kauņu un Viļņu

BNS, 30.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas transporta ministrs Rimants Sinkevičs piektdien paziņoja, ka ir jāpieliek lielas pūles, lai nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) finansējumu dzelzceļa projekta Rail Baltica II savienojumam starp Kauņu un Viļņu.

«To mēs cenšamies panākt. Mūsu partneri ar to ir samierinājušies, bet ir ļoti svarīga Eiropas Komisijas attieksme. Principā, tā šķiet ir noskaņota uz pozitīvu attieksmi, bet būs nepieciešama gan lobēšana, gan tiesiskie pakalpojumi, lai nodrošinātu finansējumu savienojumam,» Sinkevičs sacīja radio LRT.

«Kopuzņēmums iesniegs kopīgu pieteikumu Eiropas finansējumam. Tas ir jāizdara līdz 26.februārim,» piebilda ministrs.

Rail Baltica II projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai. Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas Aecom Ltd. 2011.gadā veiktajiem aprēķiniem, jaunā dzelzceļa līnija Latvija provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro, tomēr tā ka šobrīd visās Baltijas valstīs notiek izpētes, kuru ietvaros tiek veikta izmaksu un ieguvumu analīze, kopējais kapitālieguldījumu apmērs tiks precizēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuva nenoraida Rail Baltica vilcienu braukšanas ātruma divkāršošanu

LETA, 30.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva nenoraida Eiropas Komisijas (EK) virzīto ideju, ka vilciena līnijas Rail Baltica posmā starp Kauņu un Lietuvas robežu ar Poliju vajadzētu dubultot vilcienu braukšanas ātrumu, lai tas sasniegtu 240 kilometrus stundā, tomēr Lietuvas puse uzskata, ka prioritātei vajadzētu būt nevis ātrumam, bet dzelzceļa savienojuma izveidei starp Baltijas valstīm.

Lietuvas satiksmes ministra vietnieks Arijands Šļups intervijā ziņu aģentūrai BNS sacīja, ka vilcienu braukšanas ātrumu nākotnē jebkurā brīdī var palielināt.

Lietuva nenoraida ideju par vilcienu braukšanas ātruma palielināšanu pa Eiropas standarta platuma sliežu ceļu posmā starp Kauņu un Lietuvas robežu ar Poliju, tomēr neuzskata to par prioritāti, viņš teica.

Baltijas valstu izveidotajam kopuzņēmumam Rail Baltica projekta īstenošanai RB Rail tuvākajā laikā vajadzētu izsludināt konkursu par pētījuma iepirkumu. Šajā pētījumā būs jāanalizē veidi, kā palielināt braukšanas ātrumu šajā posmā, informēja amatpersona.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Lietuvas Transporta ministrija vedīs sarunas ar Ryanair par lidostu maksām

BNS, 04.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Transporta ministrija plāno vest sarunas ar Īrijas zemo cenu lidsabiedrību Ryanair par lidostu maksām, paziņoja ministrija, reaģējot uz aviokompānijas brīdinājumu, ka tā var pārcelt reisus uz citām valstīm, ja Lietuva palielinās lidostu maksas.

«Nav nekādu pazīmju, kas liecinātu par nepieciešamību paaugstināt maksas. Tomēr ir arguments par labu maksas paaugstināšanai, degvielas cenas ir samazinājušās un aviokompāniju peļņa ir palielinājusies. Tad, iespējams, varētu būt vairāki uzvarētāji, ne tikai viens,» aģentūrai BNS sacīja Lietuvas transporta ministrs Rimants Sinkevičs.

Ryanair var nodrošināt argumentus pret maksu celšanu, piemēram, remonta centra paplašināšana Kauņas lidostā, piebilda ministrs.

Viņš norādīja, ka par šo jautājumu tiks vestas sarunas.

«Es nesaku, ka notiks tā, kā es tagad pateicu. es saku, ka mēs tiksimies un runāsim. Tas ir sarežģīts jautājums un tam ir nepieciešama plaša pieeja,» uzsvēra Sinkevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Seima Ekonomikas komiteja centīsies noteikt stingrākus kritērijus, pēc kuriem no Lietuvas nacionālās drošības viedokļa svarīgiem uzņēmumiem būs pienākums ziņot valdībai par liela apmēra darījumiem.

Kā ziņu aģentūrai BNS pastāstījis komitejas vadītājs, Zemnieku un zaļo frakcijas deputāts Virģīnijs Sinkevičs, šāda kārtība tiktu attiecināta ne tikai uz stratēģiskajiem valsts uzņēmumiem, bet arī uz trim lielām privātkapitāla kompānijām - Lietuvas vienīgo jēlnaftas pārstrādes uzņēmumu Orlen Lietuva, minerālmēslojuma ražotāju Achema un televīzijas, interneta un mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēju Telia Lietuva, bet īpaša valdības komisijas atļauja būtu vajadzīga ne vairāk kā diviem trim darījumiem gadā.

Pēc viņa teiktā, pašlaik tiek strādāts pie tā, lai likums par nacionālajai drošībai svarīgajiem uzņēmumiem un objektiem tiktu saskaņots gan ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) prasībām, gan Lietuvas drošības interesēm, gan Valsts drošības departamenta (VSD) aizrādījumiem, gan ar pašiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ministrija: Viļņas dzelzceļa posms palielinātu Rail Baltica ekonomisko vērtību

LETA--ELTA, 14.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien Lietuvas Transporta un komunikāciju ministrijai tika prezentēts detalizēts tehniskais pētījums par Viļņas posma nozīmi Rail Baltica dzelzceļa projektā.

Pētījumu veica starptautiskā inženierijas risinājumu kompānija AECOM, ņemot vērā paredzētos ieņēmumus no pasažieru un kravu pārvadājumiem un to pievienotās vērtības. Secinājumos norādīts, ka Viļņas posmam būs ievērojama ietekme uz vispārējo Baltijas valstu ekonomisko stāvokli, norādīja ministrija.

«Pētījums apstiprinājis, ka dzelzceļa posms Viļņā ir nozīmīgs ekonomiskais faktors Baltijas valstīs, līdz ar to pilnvērtīgi izmantots galvaspilsētas potenciāls var pozitīvi ietekmēt projektu kopumā,» paskaidroja Lietuvas transporta un komunikāciju ministrs Rimants Sinkevičs.

Šā gada jūnijā Baltijas valstu pārstāvji vienojās iekļaut akcionāru līgumā arī Viļņu un nolēma, ka projekta izpildes laikā Viļņas posmam valstis centīsies iegūt ES finansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgā paraksta deklarāciju par Rail Baltica attīstību

LETA, 22.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas transporta tīkla (TEN-T) dienu laikā Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas transporta un infrastruktūras ministri, kā arī Eiropas transporta komisāre Violeta Bulca šodien Rīgā parakstīja deklarāciju, apliecinot savu gatavību un ieinteresētību kopīgi sekmēt Rail Baltica projekta īstenošanu, informēja Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļā.

«Šis ir svarīgs solis ceļā uz Rail Baltica projekta sekmīgu īstenošanu. Parakstot šo deklarāciju, visas iesaistītās puses, tostarp Somija un Polija, apliecina savu gatavību un vēlmi līdzdarboties projekta īstenošanā, apzinoties tā ģeopolitisko un ekonomisko pievienoto vērtību,» uzsver satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Deklarācijā ministri un komisāre uzsver Rail Baltica projekta stratēģisko nozīmi TEN-T pilnveidošanā, lai savienotu Baltijas valstis ar kaimiņvalstīm un pārējo Eiropu, kā arī veicinātu Eiropas Savienības iedzīvotāju mobilitāti un sekmētu gan iekšzemes, gan pārrobežu preču plūsmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuva Rail Baltica kopuzņēmumam šogad atvēl 650 000 eiro

LETA, 05.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība trešdien pieņēmusi lēmumu šā gada budžetā atvēlēt 650 000 eiro savas daļas finansēšanai triju Baltijas valstu kopuzņēmumā, kas dibināts Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta Rail Baltica īstenošanai, vēsta portāls Vz.lt.

Kā pastāstījis Lietuvas satiksmes ministrs Rimants Sinkevičs, minētie līdzekļi jau iepriekš bijuši paredzēti šā gada budžetā. Par attiecīgu summu tiks palielināts dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos geležinkeliai statūtu kapitāls. Lietuvos geležinkeliai pārvalda uzņēmumu Rail Baltica statyba, kas pārstāv Lietuvu kopuzņēmuma RB Rail darbībā.

Ar valdības lēmumu noteikts, ka četru turpmāko gadu laikā Lietuva RB Rail darbības finansēšanai tādu pašu summu atvēlēs ik gadu.

Līgumu par kopuzņēmuma dibināšanu triju Baltijas valstu pārstāvji pagājušajā nedēļā parakstīja Rīgā. Lietuvai, Latvijai un Igaunijai šajā uzņēmumā piederēs pa trešdaļai akciju. Kopuzņēmums koordinēs projekta gaitu, uzraudzīs projekta procedūru ievērošanu katrā valstī un sniegs administratīvos pakalpojumus. Lietuvas intereses tajā pārstāvēs šā gada sākumā izveidotā Lietuvos geležinkeliai meitsabiedrība Rail Baltica statyba.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Arī Lietuvā veidos transporta holdingu

Egons Mudulis, 14.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagaida lielāku darbības efektivitāti un peļņu; Igaunija turpina iesākto; Latvija vēl neplāno

Pēc apmēram pusgadu ilgām diskusijām Lietuvas valdība devusi zaļo gaismu Transporta un komunikāciju ministrijas (TKM) ierosinājumam izveidot transporta holdinga kompāniju, kas apvienotu vairākus nozares uzņēmumus. Tiek sagaidīts, ka izmaiņas uzņēmumu struktūrā palielinās to darbības efektivitāti un peļņu. Sīkākus komentārus par savu ieceri TKM solīja sniegt šodien, jo tie jāapstiprina ministra vietniekam.

Plānotā reorganizācija nesīs valstij ekonomisku ieguvumu, norādījis transporta ministrs Rimants Sinkevičs. Transporta uzņēmumu grupu pilnībā kontrolēs valstij piederoša TKM dibināta kompānija, un tas palīdzēs samazināt vispārējās un administratīvās izmaksas un novērsīs funkciju pārklāšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Vācijas Homanit plāno investēt 100 miljonus eiro kokšķiedras plākšņu ražotnē Lietuvā

LETA, 23.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kokšķiedras plākšņu ražošanas kompānija «Homanit Holding» plāno celt rūpnīcu Lietuvā, projektā investējot 100 miljonus eiro.

Kā paziņojusi ārvalstu investīciju veicināšanas aģentūra «Investuok Lietuvoje», šādas investīcijas «Homanit» ražotnē Viļņas pievārtē plāno triju gadu laikā. Iecerēts radīt 440 jaunas darba vietas.

Lietuvas Ekonomikas un inovāciju ministrs Virgīnijs Sinkevičs norādījis, ka «Homanit» rūpnīca nodrošinās ātrāku materiālu piegādi Lietuvas mēbeļu ražotājiem un arī apmācīs vietējos speciālistus.

Lēmumu celt šādu uzņēmumu Lietuvā noteicis augošais pieprasījums no vietējiem mēbeļu ražotājiem, kuriem «Homanit» savu produkciju pašlaik piegādā no divām rūpnīcām Polijā.

«Lietuva un Polija ir lielākās »Ikea« piegādātājas. Izmaksas, kas saistītas ar izejmateriālu piegādi no Polijas, samazina mēbeļu ražotāju peļņu, bet jaunā ražotne palīdzēs atrisināt šo problēmu. Puse mūsu produkcijas būs paredzēta vietējo ražotāju vajadzību apmierināšanai, bet pārējā daļa tiks piegādāta pasūtītājiem visā pasaulē, ieskaitot Ziemeļameriku un Tālos Austrumus,» pastāstījis Viļņas rajona Paģirju ciemā šonedēļ nodibinātā uzņēmuma «Homanit Lietuva» direktors, bijušais Lietuvas kokapstrādes un mēbeļu ražošanas uzņēmumu grupas «Vakaru medienos grupe» komercdirektors Andrjus Ostrausks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Līdz jūlijam gatavos Rail Baltica II kopuzņēmuma dibināšanas dokumentus

Žanete Hāka, 11.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Baltijas valstu transporta ministri parakstījuši deklarāciju par turpmāko sadarbību dzelzceļa projektu Rail Baltica II realizēšanā, informēja Satiksmes ministrijas pārstāvji.

Latvijas satiksmes ministrs Anrijs Matīss, Igaunijas ekonomikas un komunikācijas lietu ministrs Juhans Parts un Lietuvas satiksmes ministrs Rimants Sinkevičs deklarāciju parakstīja ikgadējās Baltijas valstu transporta ministru tikšanās laikā.

Dokumentā pausta pušu apņemšanās Rail Baltica II kopuzņēmumā aicināt kā līdzvērtīgiem partneriem piedalīties arī Polijai un Somijai un līdz jūlija beigām sagatavot kopuzņēmuma dibināšanas dokumentus. Lai šo mērķi minētajā laika periodā būtu iespējams sasniegt, ministri nolēma tuvāko mēnešu laikā tikties Igaunijā, uz šo pasākumu uzaicinot arī Polijas un Somijas ministrus – tikšanās laikā būtu jāvienojas par Rail Baltica IIkopuzņēmuma dibināšanas galvenajiem aspektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments Strasbūrā ar pārliecinošu balsu vairākumu 27.novembrī apstiprināja jauno Eiropas Komisiju (EK), kuru vadīs Urzula fon der Leiena.

Par Urzulas fon der Leienas komandas apstiprināšanu balsoja 461 deputāti, pret - 157, bet atturējās 89 Eiropas Parlamenta deputāti.

Jaunais EK sastāvs ir šāds:

Budžets un administrācija - Johanness Hāns (Austrija);

Tieslietas - Didjē Reinderss (Beļģija);

Inovācijas un jaunatne - Marija Gabriela (Bulgārija);

Demokrātija un demogrāfija - Dubravka Šuica (Horvātija);

Veselība - Stella Kirjakidu (Kipra);

Vērtības un caurredzamība - Vera Jourova (Čehija);

Konkurence - Margrēte Vestagere (Dānija);

Enerģētika - Kadri Simsone (Igaunija);

Starptautiskās partnerattiecības - Juta Urpilainena (Somija);

Iekšējais tirgus - Terijs Bretoni Gulāra (Francija);

Eiropas dzīvesveida veicināšana - Margaritis Shins (Grieķija);

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Transporta jomas sasāpējušos jautājumus ministri nerisina

Egons Mudulis, 12.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sasāpējušos jautājumus transporta jomā, piemēram, par sliežu atjaunošanu uz Lietuvu ministri nerisina

Tā vietā līdz ar Igaunijas kolēģi Baltijas valstu transporta ministri spriež par tālākas nākotnes jautājumiem. Baltijas valstis dibinās kopuzņēmumu Rail Baltica 2 (RB), un mēneša laikā tiks definēti RB veidošanas galvenie pamatprincipi, bet līdz jūlija beigām plānots sagatavot visus dokumentus tā izveidei, preses konferencē informēja Baltijas valstu tranasporta ministri.

Savukārt Latvijai un Lietuvai sāpīgo jautājumu risināšanai dzelzceļa un aviācijas jomā tiks dibināta darba grupa. Redzot, ka nekādi neizdodas vienoties par Baltijas valstu sadarbību citā megaprojektā, proti, Visaginas AES, bet reālas problēmas un savstarpējas pretenzijas dzelzceļa un aviācijas jomā netiek atrisinātas, kaut arī par to diskutēts prezidentu un ministru līmenī, DB uzdod jautājumu, kādas ir garantijas RB projekta veiksmīgai un visām valstīm izdevīgai ieviešanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaimiņvalsts valdības svārstīgums Briselē izpelnās gūzmu neērtu jautājumu, tostarp par Latvijas kaimiņu valdības vienaldzību pret Rail Baltica (RB) otro kārtu.

Jāatgādina, ka iepriekš projektā iesaistīto valstu ministri vienojās līdz jūlija beigām nokārtot kopuzņēmuma izveides formalitātes. Tā vietā Latvijas un Igaunijas satiksmes ministriju pārstāvjiem nākamnedēļ Eiropas Komisijā nāksies uzstāt, lai Lietuva ievēro iepriekš panāktās vienošanās, laikrakstam Diena skaidroja Satiksmes ministrijas (SM) Sauszemes transporta departamenta Dzelzceļa nodaļas vadītājs Jānis Eiduks.

Lietuvas satiksmes ministra Rimanta Sinkevičs atrunājies, ka RB projekts «virzoties labi», jo tā pirmās kārtas ietvaros līdz 2015. gadam tikšot izbūvēts Eiropas platuma sliežu ceļš no Polijas un Lietuvas robežas līdz Kauņai. Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle tikšanās laikā ar Latvijas žurnālistiem Briselē sprieda – Lietuva acīmredzot cer, ka, dzelzceļa līnijai no Rietumeiropas apraujoties Kauņā, tur varētu izveidot loģistikas centru kravu tālākam transportam. Tā liek domāt arī Lietuvas ministra teiktais, ka RB otrās kārtas īstenošanai nav nepieciešama kopēja Baltijas valstu uzņēmuma izveide, kas uzņemtos šā projekta virzītāja un īpašnieka funkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuvā sāktas zemes atsavināšanas procedūras Rail Baltica projektam

LETA, 30.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva sākusi zemes atsavināšanas procedūras Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica posmam no Kauņas līdz Latvijas robežai.

Satiksmes ministrija informējusi par to šo zemesgabalu īpašniekus, norādot, ka no šā brīža šos zemes īpašumus nedrīkst pārveidot, nodot citām personām, ieķīlāt vai kā citādi ierobežot īpašumtiesības uz tiem.

Zemesgabalu īpašnieki un citi lietotāji informēti, ka no 24.janvāra ir spēkā Lietuvas valdības lēmums par dzelzceļa trases speciālā plāna apstiprināšanu.

Polijas naftas koncerna PKN Orlen kontrolētais Lietuvas naftas pārstrādes uzņēmums Orlen Lietuva iepriekš tika paudis bažas, ka vietās, kur dzelzceļa trase Latvijas robežas tuvumā šķērsos uzņēmumam piederošos cauruļvadus, tos varētu nākties pārvilkt no jauna. Tam būtu vajadzīgas papildu investīcijas, un tas varētu radīt zaudējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Astravjecas AES avārijas gadījumā nebūtu, kur izmitināt Viļņas iedzīvotājus

LETA--BNS, 02.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Astravjecas atomelektrostacijā (AES), kas uzcelta Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas, notiktu avārija, citu Lietuvas pilsētu iedzīvotājiem savos mājokļos nāktos uzņemt vairākus simtus tūkstošu cilvēku no Viļņas, atzinis ekonomikas un inovāciju ministrs Rimants Sinkevičs.

Kā viņš sacījis, citu iespēju izmitināt galvaspilsētas iedzīvotājus vienkārši nav.

"Nav tādu telpu, iespēju noorganizēt ēdināšanu un visu pārējo, tātad ikvienam iedzīvotājam acīmredzot būtu jāuzņem savā ģimenē kādi evakuētie cilvēki," piebildis ministrs.

Lietuvā šonedēļ izveidota 18 cilvēku darba grupa, kuras uzdevums ir risināt un koordinēt infrastruktūras un loģistikas jautājumus, kas saistīti ar apdraudējumiem nacionālajai drošībai. Tajā iekļauti Satiksmes, Finanšu, Aizsardzības, Veselības, Iekšlietu, Ārlietu un Zemkopības ministriju, kā arī Bruņoto spēku un Ugunsdzēsības un glābšanas departamenta pārstāvji.

Darba grupai būs jānodarbojas ar jautājumiem par transportu, infrastruktūru un koordinētu loģistiku attiecībā uz resursiem, kas būtu nepieciešami kodolavārijas izraisītā ārkārtējā situācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Igaunijas ekonomikas ministrs nonācis krustugunīs, nosaucot lietuviešus par «muļķiem»

Gunta Kursiša, 20.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas ekonomikas ministrs Juhans Parts nonācis neveiklā situācijā, nosaucot dažus Lietuvas valdības locekļus par «muļķiem». Saniknotā J. Parta izteikumus aprakstījis arī britu laikraksts The Wall Street Journal.

J. Parts lietojis igauņu vārdu «jobud», ko varētu tulkot kā «muļķi», lai aprakstītu Lietuvas valdības nesen izvirzītās prasības Baltijas valstu kopīgajā dzelzceļa infrastruktūras projektā Rail Baltic. Saskaņā ar J. Parta pausto viņa blogā lietuviešu prasības palēnina Rail Baltic realizēšanas gaitu un pakļauj visu projektu riskam.

Pagājušajā nedēļā Lietuvas transporta ministrs Rimants Sinkevičs (Rimantas Sinkeviičius) izteicās, ka dzelzceļam Rail Baltic būtu jāiet cauri gavlaspilsētai Viļņai, kas ir krietni vairāk uz austrumiem nekā sākotnēji paredzēts projektā.

Igaunijas ministrs jau publiski atvainojās par saviem izteikumiem, tomēr lietuvieši jau ir paguvuši apvainoties. Lietuvas premjers Aļģirds Butkevičs (Algirdas Butkevičius) jau lūdzis ārlietu ministram Linam Linkevičam (Linam Linkevičius) prasīt skaidrojumu no Igaunijas vēstnieka Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Klaipēdas ostā uzņemts konteinerkuģis Viļņas televīzijas torņa garumā

LETA, 03.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klaipēdā trešdienas rītā ieradies lielākais konteinerkuģis, kāds jebkad apmeklējis šo Lietuvas ostu, - 324,8 metrus garais MSC Charleston. Pa ostas vārtiem kuģis iebraucis sekmīgi, ostas akvatorijā tam palīdzējuši trīs velkoņi.

Kā atzīmē Lietuvas mediji, garuma ziņā šis okeāna kuģis samērojams ar Viļņas televīzijas torņa augstumu un tā ietilpība ir 8000 TEU (20 pēdu standartkonteiners) vienības. Līdz šim garākais Klaipēdā uzņemtais kuģis bijis 317 metrus garais Celebrity Eclipse, kas te bija ieradies pagājušajā vasarā.

Kuģa sagaidīšanas diena saskaņota ar kravu kompānijas Klaipedos Smelte jaunā konteineru sadales centra oficiālo atklāšanu. Svinīgajā ceremonijā piedalīsies satiksmes ministrs Rimants Sinkevičs, Klaipēdas mērs Vītauts Grubļausks, Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijas ģenerāldirektors Arvīds Vaitkus, Terminal Investment Limited ģenerāldirektors Vikrams Šarma un Klaipedos Smelte ģenerāldirektors Rimants Juška.

Komentāri

Pievienot komentāru