Lietuva, kas gatavojas veidot nacionālo attīstības banku, kā vienu no variantiem apsver iespēju iegādāties jau darbojošos banku, paziņojis ekonomikas un inovāciju ministrs Rimants Sinkevičs, kas trešdien šo jautājumu apspriedis ar prezidentu Gitanu Nausēdu.

Pēc viņa teiktā, runa ir par bankām, kuras darbojas Lietuvā. Tiek izskatītas arī iespējas iecerētajā bankā apvienot ministrijai pakļauto nacionālās attīstības iestādi "Investiciju ir verslo garantijos" ("Investīciju un uzņēmējdarbības garantijas -"Invega"), Valsts investīciju attīstības aģentūru un Lauksaimniecības kredītu garantiju fondu.

"Ar prezidentu apspriedām, ka tiek apsvērtas dažādas bankas izveides koncepcijas, tostarp [pieminot] tādu iestādi kā "Invega, kas rīkojas ar skaidru naudu un kuru var gandrīz uzskatīt par mazu banciņu, jo tā sniedz garantijas, izsniedz aizdevumus, un tai varētu pievienot citas iestādes, lai kreditēšanas iespējas būtu lielākas un uzņēmējiem pievilcīgākas, konkurētspējīgas vai pat spētu piedāvāt pakalpojumus ar labākiem noteikumiem nekā komercbankas," klāstījis ministrs.

Desmit Latvijas veļas ražotāji ar kopīgu Latvijas stendu piedalīsies tekstilražošanas izstādē Salon International de la Lingerie Parīzē.

Izstāde notiks no 21. līdz 23. janvārim. Dalību tajā pieteikušas deviņas Liepājas firmas un viena Rīgas firma, Db.lv informēja Latvijas veļas ražotāju asociācijas (LATVERA) vadītājs Jurijs Hadarovičs. Uz Franciju plāno doties New Rosme, Elli, Glora, Grācija-RIM, Nikol Djumon, Novella, Orhideja, Regina N, Roksa un Stefi L. Dalību izstādē atbalsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra no programmas, kas paredzēta nacionālo kopstendu organizēšanai starptautiskajās izstādēs. Veļas ražotāji saņēmuši atbalstu trim Parīzes izstādēm gandrīz 90% apjomā no izmaksām, kas ir ap 90 tūkstošiem eiro.

Desmit Latvijas apakšveļas ražošanas uzņēmumi piedalījušies vienā no būtiskākajām apakšveļas nozares izstādēm pasaulē Salon International de la Lingerie 2012, kas notiek Parīzē.

Izstādē ik gadu piedalās ap 500 apakšveļas zīmolu.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) organizētajā Latvijas Nacionālajā stendā piedalījās uzņēmumi Elli, Gracija-RIM, Orhideja, Regina N, Roksa, Novella, Stefi L, Nikol Djumon, Rosme, Glora.

Starptautiskā konsultāciju aģentūra Nelli Rodi visiem izstādē pārstāvētajiem apakšveļas modeļiem rīkoja trendu halli - jaunāko veļas paraugu vērtēšanu, kur katrs uzņēmums varēja nosūtīt 3 paraugus. No Latvijas firmām vērtēšanai tika izvēlēts viens paraugs Nikol Djumon un viens NEW ROSME, kuri kopā ar citiem jau Eiropā atzītiem zīmoliem tika prezentēti speciālā modes mākslinieku un profesionāļu forumā.

Ar nacionālo stendu nozīmīgākajā apakšveļas nozares izstādē Parīzē (Francijā) sevi pieteiks Latvijas ražotāji. Starptautiskā izstāde Mode City 2012 notiks no 7. līdz 9.jūlijam.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Latvijas Veļas ražotāju asociāciju organizētajā Latvijas nacionālajā stendā piedalīsies uzņēmumi: Gracija-RIM, Orhideja, Stefi L, Novella, Roksa, Glora, Nikol Djumon.

Izstāde Mode City ir viena no būtiskākajām apakšveļas nozares izstādēm pasaulē, kuru ik gadu apmeklē vairāk nekā 27 tūkstoši iepircēju, no kuriem 75% ir ārvalstu iepircēji, bet 25% pārstāv Franciju.

Šogad izstādē piedalās aptuveni 500 apakšveļas zīmolu no visas pasaules, kas tiek pārstāvēti 4 izstādes specializētajās sadaļās: augstākās klases zīmolu korsetes un apakšveļa; dizaina un sporta apģērbu zīmoli; luksusa apakšveļa un peldkostīmu zīmoli; jaunie ražotāji un pludmales apģērba dizaineri.

Pēdējā plānošanas periodā no Eiropas Savienības struktūrfondiem liepājnieku algām piesaistīti gandrīz 30 miljoni latu.

Ja ES fondu līdzekļi Liepājai nebūtu pieejami, iespējams, būtu slēgti daudzi uzņēmumi, samazinātos ostas kravu apgrozījums, neveidotos tūrisma industrija, uzņēmumi investētu mazāk līdzekļu jaunu produktu radīšanā, izglītības un investīciju iespējas Liepājā zaudētu pievilcību, secināts SIA AC Konsultācijas veiktajā pētījumā par ES fondu ietekmi uz Liepājas ekonomiku. Ieguvēji ir ne tikai ES projekta īstenotāji, bet arī vietējie komersanti, kas tiek nodrošināti ar pasūtījumiem, kā arī darbaspēks, kam radītas papildu darbavietas. Tomēr pilsētai jāmazina atkarība no Eiropas fondiem, jāmeklē citi finanšu instrumenti ekonomikas sildīšanai, jo īpaši tāpēc, ka, pirms būs pieejams nākamā plānošanas perioda finansējums, noteikti būs pārrāvuma periods, norāda eksperti.

Lietuvas Transporta ministrija plāno vest sarunas ar Īrijas zemo cenu lidsabiedrību Ryanair par lidostu maksām, paziņoja ministrija, reaģējot uz aviokompānijas brīdinājumu, ka tā var pārcelt reisus uz citām valstīm, ja Lietuva palielinās lidostu maksas.

«Nav nekādu pazīmju, kas liecinātu par nepieciešamību paaugstināt maksas. Tomēr ir arguments par labu maksas paaugstināšanai, degvielas cenas ir samazinājušās un aviokompāniju peļņa ir palielinājusies. Tad, iespējams, varētu būt vairāki uzvarētāji, ne tikai viens,» aģentūrai BNS sacīja Lietuvas transporta ministrs Rimants Sinkevičs.

Ryanair var nodrošināt argumentus pret maksu celšanu, piemēram, remonta centra paplašināšana Kauņas lidostā, piebilda ministrs.

Viņš norādīja, ka par šo jautājumu tiks vestas sarunas.

«Es nesaku, ka notiks tā, kā es tagad pateicu. es saku, ka mēs tiksimies un runāsim. Tas ir sarežģīts jautājums un tam ir nepieciešama plaša pieeja,» uzsvēra Sinkevičs.

Lietuvas Seima Ekonomikas komiteja centīsies noteikt stingrākus kritērijus, pēc kuriem no Lietuvas nacionālās drošības viedokļa svarīgiem uzņēmumiem būs pienākums ziņot valdībai par liela apmēra darījumiem.

Kā ziņu aģentūrai BNS pastāstījis komitejas vadītājs, Zemnieku un zaļo frakcijas deputāts Virģīnijs Sinkevičs, šāda kārtība tiktu attiecināta ne tikai uz stratēģiskajiem valsts uzņēmumiem, bet arī uz trim lielām privātkapitāla kompānijām - Lietuvas vienīgo jēlnaftas pārstrādes uzņēmumu Orlen Lietuva, minerālmēslojuma ražotāju Achema un televīzijas, interneta un mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēju Telia Lietuva, bet īpaša valdības komisijas atļauja būtu vajadzīga ne vairāk kā diviem trim darījumiem gadā.

Pēc viņa teiktā, pašlaik tiek strādāts pie tā, lai likums par nacionālajai drošībai svarīgajiem uzņēmumiem un objektiem tiktu saskaņots gan ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) prasībām, gan Lietuvas drošības interesēm, gan Valsts drošības departamenta (VSD) aizrādījumiem, gan ar pašiem uzņēmumiem.

Dzīvības zinātņu uzņēmumu apgrozījums Lietuvā veido 1% no valsts IKP, un piecu gadu ambīcija ir to palielināt līdz 5%

«Lietuva ir kontrastu valsts – te ir spēcīgi pārstāvētas tradicionālās nozares, piemēram, pārtika un kokapstrāde, tāpat tā sevi nostiprina tādās globālās jomās kā informācijas tehnoloģijas (IT) un dzīvības zinātnes. Lietuva ir maza valsts, tāpēc tai ir ātri «jākustas», lai pielāgotos. Šādā situācijā ir nepieciešams fokuss uz inovācijām, jo tās paver jaunus apvāršņus, un tas prasa zinātnes un biznesa sadarbību,» saka Daina Klepone (Daina Kleponė), Enterprise Lithuania izpilddirektore.

Viena no straujāk augošajām nozarēm Lietuvā ir dzīvības zinātnes, un šīs jomas uzņēmumu apgrozījums veido 1% no Lietuvas IKP. «Izaugsme ir bijusi strauja, jo īpaši pēdējās divās dekādēs. 90% no saražotā tiek eksportēts, un galvenais tirgus ir ASV, Lielbritānija, Vācija, Nīderlande, bet kopumā noieta ģeogrāfija ir plaša. Šajā jomā Lietuvā ikgadējā izaugsme ir 4,4 reizes straujāka, nekā vispārējā ekonomikas izaugsme,» apgalvo D. Klepone. Viņa uzskata, ka mazai valstij nav citas izejas, kā būt gudrai un ieguldīt augstas pievienotās vērtības jomās, jo tradicionālajās nozarēs nevar saražot tik daudz, lai apkalpotu ASV vai Ķīnu. Turpretī specifiskās jomās ir iespēja izmantot savu potenciālu, zināšanas, izglītību un būt ļoti konkurētspējīgai.

Ja Eiropas Komisija (EK) nolems, ka Lietuvas valsts dzelzceļa operators Lietuvos geležinkeliai ir ierobežojis konkurenci Lietuvas un Latvijas dzelzceļa tirgū, 2008.gadā demontējot sliedes starp abām valstīm, Lietuva izskatīs iespējas sliežu ceļu atjaunot vai vērsties Eiropas Savienības (ES) Tiesā, paziņoja Lietuvas sakaru un transporta ministrs Rimants Sinkevičs.

Viņš sarunā ar aģentūru BNS pieļāva, ka demontētais sliežu ceļa posms starp Bugeņiem Lietuvā un Reņģi Latvijā vairāk ir nepieciešams Latvijai, nevis naftas pārstrādes uzņēmumam Orlen Lietuva.

«Ja redzēsim, ka mūsu argumenti nav pietiekami, tad mēs izlemsim, vai vērsties ES Tiesā vai arī atjaunot posmu,» sacīja ministrs.

Viņš norādīja, ka tikmēr, kamēr EK lēmumu nav pieņēmusi, Lietuva ar komisiju runās par konkurences ierobežošanas jautājumu.

Sinkevičs sarunā ar BNS sacīja, ka, viņaprāt, dzelzceļa līnijas posms Bugeņi-Reņģe nav vajadzīgs naftas pārstrādes uzņēmumam Orlen Lietuva, bet gan Latvijai, jo tā cer pārvadāt daļu kravu pa šo līniju.

Krievijas autopārvadātājiem, kas šķērso Lietuvas teritoriju, no pirmdienas jāmaksā autoceļa izmantošanas nodeva, informēja Lietuvas Transporta ministrija.

«Izmantošanas nodeva ir arī citu valstu autopārvadātājiem. Domāju, ka jaunā nodeva vairs netiks atcelta, ja vien kaut kas radikāli nemainīsies, un, visticamāk, tai būs tendence uz pieaugumu,» intervijā Lietuvas sabiedriskajai radiostacijai teica transporta un sakaru ministrs Rimants Sinkevičs.

Viņš atgādināja, ka nodeva Krievijā reģistrētām kravas automašīnām ieviesta, reaģējot uz Krievijas lēmumu no 15.novembra iekasēt maksu no Lietuvas un citu valstu kravu pārvadātājiem par tās ceļu izmantošanu.

Lietuvā Krievijas kravas automašīnām par ceļu izmantošanu jāmaksā 11 eiro diennaktī vai 57 eiro nedēļā. Sinkevičs sacīja, ka no nodevas plānotie ieņēmumi ir ap pieciem miljoniem eiro.

Lietuvas transporta ministrs Rimants Sinkevičs piektdien paziņoja, ka ir jāpieliek lielas pūles, lai nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) finansējumu dzelzceļa projekta Rail Baltica II savienojumam starp Kauņu un Viļņu.

«To mēs cenšamies panākt. Mūsu partneri ar to ir samierinājušies, bet ir ļoti svarīga Eiropas Komisijas attieksme. Principā, tā šķiet ir noskaņota uz pozitīvu attieksmi, bet būs nepieciešama gan lobēšana, gan tiesiskie pakalpojumi, lai nodrošinātu finansējumu savienojumam,» Sinkevičs sacīja radio LRT.

«Kopuzņēmums iesniegs kopīgu pieteikumu Eiropas finansējumam. Tas ir jāizdara līdz 26.februārim,» piebilda ministrs.

Rail Baltica II projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai. Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas Aecom Ltd. 2011.gadā veiktajiem aprēķiniem, jaunā dzelzceļa līnija Latvija provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro, tomēr tā ka šobrīd visās Baltijas valstīs notiek izpētes, kuru ietvaros tiek veikta izmaksu un ieguvumu analīze, kopējais kapitālieguldījumu apmērs tiks precizēts.

Lietuva nenoraida Eiropas Komisijas (EK) virzīto ideju, ka vilciena līnijas Rail Baltica posmā starp Kauņu un Lietuvas robežu ar Poliju vajadzētu dubultot vilcienu braukšanas ātrumu, lai tas sasniegtu 240 kilometrus stundā, tomēr Lietuvas puse uzskata, ka prioritātei vajadzētu būt nevis ātrumam, bet dzelzceļa savienojuma izveidei starp Baltijas valstīm.

Lietuvas satiksmes ministra vietnieks Arijands Šļups intervijā ziņu aģentūrai BNS sacīja, ka vilcienu braukšanas ātrumu nākotnē jebkurā brīdī var palielināt.

Lietuva nenoraida ideju par vilcienu braukšanas ātruma palielināšanu pa Eiropas standarta platuma sliežu ceļu posmā starp Kauņu un Lietuvas robežu ar Poliju, tomēr neuzskata to par prioritāti, viņš teica.

Baltijas valstu izveidotajam kopuzņēmumam Rail Baltica projekta īstenošanai RB Rail tuvākajā laikā vajadzētu izsludināt konkursu par pētījuma iepirkumu. Šajā pētījumā būs jāanalizē veidi, kā palielināt braukšanas ātrumu šajā posmā, informēja amatpersona.

Ja Astravjecas atomelektrostacijā (AES), kas uzcelta Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas, notiktu avārija, citu Lietuvas pilsētu iedzīvotājiem savos mājokļos nāktos uzņemt vairākus simtus tūkstošu cilvēku no Viļņas, atzinis ekonomikas un inovāciju ministrs Rimants Sinkevičs.

Kā viņš sacījis, citu iespēju izmitināt galvaspilsētas iedzīvotājus vienkārši nav.

"Nav tādu telpu, iespēju noorganizēt ēdināšanu un visu pārējo, tātad ikvienam iedzīvotājam acīmredzot būtu jāuzņem savā ģimenē kādi evakuētie cilvēki," piebildis ministrs.

Lietuvā šonedēļ izveidota 18 cilvēku darba grupa, kuras uzdevums ir risināt un koordinēt infrastruktūras un loģistikas jautājumus, kas saistīti ar apdraudējumiem nacionālajai drošībai. Tajā iekļauti Satiksmes, Finanšu, Aizsardzības, Veselības, Iekšlietu, Ārlietu un Zemkopības ministriju, kā arī Bruņoto spēku un Ugunsdzēsības un glābšanas departamenta pārstāvji.

Darba grupai būs jānodarbojas ar jautājumiem par transportu, infrastruktūru un koordinētu loģistiku attiecībā uz resursiem, kas būtu nepieciešami kodolavārijas izraisītā ārkārtējā situācijā.

Kaimiņvalsts valdības svārstīgums Briselē izpelnās gūzmu neērtu jautājumu, tostarp par Latvijas kaimiņu valdības vienaldzību pret Rail Baltica (RB) otro kārtu.

Jāatgādina, ka iepriekš projektā iesaistīto valstu ministri vienojās līdz jūlija beigām nokārtot kopuzņēmuma izveides formalitātes. Tā vietā Latvijas un Igaunijas satiksmes ministriju pārstāvjiem nākamnedēļ Eiropas Komisijā nāksies uzstāt, lai Lietuva ievēro iepriekš panāktās vienošanās, laikrakstam Diena skaidroja Satiksmes ministrijas (SM) Sauszemes transporta departamenta Dzelzceļa nodaļas vadītājs Jānis Eiduks.

Lietuvas satiksmes ministra Rimanta Sinkevičs atrunājies, ka RB projekts «virzoties labi», jo tā pirmās kārtas ietvaros līdz 2015. gadam tikšot izbūvēts Eiropas platuma sliežu ceļš no Polijas un Lietuvas robežas līdz Kauņai. Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle tikšanās laikā ar Latvijas žurnālistiem Briselē sprieda – Lietuva acīmredzot cer, ka, dzelzceļa līnijai no Rietumeiropas apraujoties Kauņā, tur varētu izveidot loģistikas centru kravu tālākam transportam. Tā liek domāt arī Lietuvas ministra teiktais, ka RB otrās kārtas īstenošanai nav nepieciešama kopēja Baltijas valstu uzņēmuma izveide, kas uzņemtos šā projekta virzītāja un īpašnieka funkcijas.

Lietuva sākusi zemes atsavināšanas procedūras Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica posmam no Kauņas līdz Latvijas robežai.

Satiksmes ministrija informējusi par to šo zemesgabalu īpašniekus, norādot, ka no šā brīža šos zemes īpašumus nedrīkst pārveidot, nodot citām personām, ieķīlāt vai kā citādi ierobežot īpašumtiesības uz tiem.

Zemesgabalu īpašnieki un citi lietotāji informēti, ka no 24.janvāra ir spēkā Lietuvas valdības lēmums par dzelzceļa trases speciālā plāna apstiprināšanu.

Polijas naftas koncerna PKN Orlen kontrolētais Lietuvas naftas pārstrādes uzņēmums Orlen Lietuva iepriekš tika paudis bažas, ka vietās, kur dzelzceļa trase Latvijas robežas tuvumā šķērsos uzņēmumam piederošos cauruļvadus, tos varētu nākties pārvilkt no jauna. Tam būtu vajadzīgas papildu investīcijas, un tas varētu radīt zaudējumus.

Lietuva plāno, ka digitālo zaļo sertifikātu drošai ceļošanai Eiropas Savienības (ES) teritorijā Covid-19 pandēmijas apstākļos ieviesīs līdz vasarai, pastāstījusi Reģistru centra direktore pakalpojumu vadības jautājumos Diāna Vilīte.

Pēc viņas teiktā, pacienta dati par vakcinēšanos, pārslimotu Covid-19 vai negatīvu testa rezultātu no e-veselības sistēmas tiks ietverti QR kodā, kas vienlaikus saturēs arī īpašu privātu šifra atslēgu. Ceļotājs sertifikātu ar QR kodu varēs izdrukāt vai lejuplādēt tālrunī.

Uz kopējo ES sistēmu, ko apņēmusies izveidot Eiropas Komisija, tiks nosūtīta publiska šifra atslēga, kas ļaus piekļūt informācijai, ko QR kodā aizsargā privātā atslēga, lai pārbaudītu informāciju par ceļotāju.

"EK sistēmā informācijas par pacientiem nebūs. Publiskā šifra atslēga ir instruments, kas ļaus pārbaudīt, vai tas, ko uzrāda ceļotājs, ir patiesība. (..) Pagaidām nav zināms, kurā brīdī šīs pārbaudes tiks veiktas - pirms došanās ceļā vai ierodoties galamērķī," skaidrojusi Vilīte, piebilstot, ka šāda sertifikāta izveide Lietuvā varētu izmaksāt vairākus desmitus tūkstošus eiro.

Igaunijas ekonomikas ministrs Juhans Parts nonācis neveiklā situācijā, nosaucot dažus Lietuvas valdības locekļus par «muļķiem». Saniknotā J. Parta izteikumus aprakstījis arī britu laikraksts The Wall Street Journal.

J. Parts lietojis igauņu vārdu «jobud», ko varētu tulkot kā «muļķi», lai aprakstītu Lietuvas valdības nesen izvirzītās prasības Baltijas valstu kopīgajā dzelzceļa infrastruktūras projektā Rail Baltic. Saskaņā ar J. Parta pausto viņa blogā lietuviešu prasības palēnina Rail Baltic realizēšanas gaitu un pakļauj visu projektu riskam.

Pagājušajā nedēļā Lietuvas transporta ministrs Rimants Sinkevičs (Rimantas Sinkeviičius) izteicās, ka dzelzceļam Rail Baltic būtu jāiet cauri gavlaspilsētai Viļņai, kas ir krietni vairāk uz austrumiem nekā sākotnēji paredzēts projektā.

Igaunijas ministrs jau publiski atvainojās par saviem izteikumiem, tomēr lietuvieši jau ir paguvuši apvainoties. Lietuvas premjers Aļģirds Butkevičs (Algirdas Butkevičius) jau lūdzis ārlietu ministram Linam Linkevičam (Linam Linkevičius) prasīt skaidrojumu no Igaunijas vēstnieka Lietuvā.

Klaipēdā trešdienas rītā ieradies lielākais konteinerkuģis, kāds jebkad apmeklējis šo Lietuvas ostu, - 324,8 metrus garais MSC Charleston. Pa ostas vārtiem kuģis iebraucis sekmīgi, ostas akvatorijā tam palīdzējuši trīs velkoņi.

Kā atzīmē Lietuvas mediji, garuma ziņā šis okeāna kuģis samērojams ar Viļņas televīzijas torņa augstumu un tā ietilpība ir 8000 TEU (20 pēdu standartkonteiners) vienības. Līdz šim garākais Klaipēdā uzņemtais kuģis bijis 317 metrus garais Celebrity Eclipse, kas te bija ieradies pagājušajā vasarā.

Kuģa sagaidīšanas diena saskaņota ar kravu kompānijas Klaipedos Smelte jaunā konteineru sadales centra oficiālo atklāšanu. Svinīgajā ceremonijā piedalīsies satiksmes ministrs Rimants Sinkevičs, Klaipēdas mērs Vītauts Grubļausks, Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijas ģenerāldirektors Arvīds Vaitkus, Terminal Investment Limited ģenerāldirektors Vikrams Šarma un Klaipedos Smelte ģenerāldirektors Rimants Juška.

Lietuvā otrdien sācies streiks Jonavas slāpekļa mēslojuma rūpnīcā "Achema", kas ir lielākais ķīmiskās rūpniecības uzņēmums Baltijas valstīs.

Pie uzņēmuma vārtiem novietotas desmitiem mašīnu ar streikotāju plakātiem, līdzās stāv darbinieki, kas pieteikuši beztermiņa streiku, pieprasot, lai uzņēmuma vadība paraksta kolektīvo līgumu un paredz tajā konkrētas darba devēja saistības - katru gadu indeksēt algas, vienoties ar arodbiedrību par indeksācijas līmeni, ņemot vērā noteiktus rādītājus, kā arī ik gadu maksāt prēmijas, ņemot vērā uzņēmuma sasniegtos gada rezultātus. Minēta arī prasība reglamentēt virsstundu darbu.

Uzņēmuma ģenerāldirektors Ramūns Miļausks jau paziņojis, ka kolektīvais līgums netiks parakstīts, bet paudis cerību sēsties pie sarunu galda un panākt vienošanos ar arodbiedrību.

Neilgi pēc atsevišķu Lietuvas valdības pārstāvju nosaukšanas par «muļķiem» Igaunijas ekonomikas ministrs Juhans Parts iekūlies jaunās nepatikšanās, turklāt šoreiz tās var maksāt viņam ministra krēslu, ziņo BBN.

Šoreiz J. Parts saniknojis Igaunijas premjeru Andrusu Ansipu. Viņš izpelnījās Ministru prezidenta dusmas, jo iepriešējā nedēļā tikšanās laikā ar savu Somijas kolēģi Jānu Vapāvuori (Jan Vapaavuori) ierosināja uzbūvēt divus sašķidrinātās dabasgāzes LNG termināļus iepriekš plānotā viena vietā. J. Parts rosināja vienu termināli uzcelt Somijā, bet otru – Igaunijā.

A. Ansips norādīja – iepriekš valdībā tika uzsvērts, ka J. Partam nevajagot piedāvāt somiem versiju par divu termināļu būvi.

Iespējams, ļaunāk par šāda priekšlikuma izteikšanu Somijas ekonomikas ministram bija tas, ka J. Parts labprāt šādu ideju izklāstīja arī Somijas biznesa laikrakstam Kauppalehti.

Nodibina kopuzņēmumu kravu apkalpošanai; plāno būvēt konteineru termināli

«Mums ir ļoti svarīgi, lai mums būtu uzticami, stabili partneri Baltijas reģionā, un kā šādus partnerus mēs esam izvēlējušies lietuviešu biznesu – kopā ar lietuviešu kolēģiem mēs plānojam attīstīt tranzīta potenciālu,» Klaipēdā notikušajā starptautiskajā forumā «Jaunais Zīda ceļš – efektīvs sauszemes savienojums starp Eiropu un Āziju» norādīja Kazahstānas dzelzceļa (KTZ) prezidents Askars Mamins. Kazahi ir ieinteresēti paplašināt savu darbību Baltijas jūras reģionā. Tā kā Klaipēda te ir viena no svarīgākajām ostām, tajā investē, lai veicinātu eksporta, importa un tranzīta virzienus, vēsta Obzor.lt.

Lietuvā no jūlija varētu palikt tikai pieci valsts uzņēmumi, trešdien paziņojis ekonomikas ministrs Virgīnijs Sinkevičs.

Pēc viņa teiktā, valsts uzņēmumu skaitu paredzēts samazināt, atsakoties no valstij nesvarīgām darbības jomām un funkcijām un daļu no tām nododot tirgus ziņā.

Lietuvas valdība trešdien apsprieda Ekonomikas ministrijas izstrādāto valsts uzņēmumu reformas plānu. Galīgo lēmumu šai jautājumā paredzēts pieņemt nākamnedēļ.

«Pēc 2.jūlija valsts uzņēmuma statusu saglabātu pieci uzņēmumi. Manuprāt, būtu mērķtiecīgi turpināt šo pārskatīšanu un varbūt vispār atteikties no tāda statusa,» ministrs pēc valdības sēdes sacījis žurnālistiem.

Valdībai ieteikts uzdot Aizsardzības ministrijai līdz jūlijam iesniegt valsts uzņēmuma «Infostruktūra» pārkārtošanas plānu, bet Tieslietu ministrijai šādu plānu sagatavot valsts uzņēmumam «Mūsu amatai», kas nodarbojas ar notiesāto personu gatavošanu integrācijai darba tirgū.

Lietuvas Transporta ministra Arijanda Sliupa vietnieks nepiekrīt Igaunijas premjeram Anrusam Ansipam, kurš pirmdien pavēstījis, ka Lietuvas galvaspilsētas Viļņas iekļaušana Rail Baltica projekta tīklā ir jautājums, kas jālemj Lietuvai un Eiropas Komisijai, vēsta ERR.

Jau ziņots, ka iepriekš Lietuvas transporta ministrs Rimants Sinkevičs (Rimantas Sinkevičius) izteicās, ka dzelzceļam Rail Baltic būtu jāiet cauri gavlaspilsētai Viļņai, kas ir krietni vairāk uz austrumiem nekā sākotnēji paredzēts projektā. Šī ideja sadusmoja Igaunijas ekonomikas ministru Juhanu Partu, kurš savā blogā savus Lietuvas kolēģus nodēvēja par «muļķiem». Pēc tam gan J. Partam nācās taisnoties Igaunijas premjeram A. Ansipam.

Saskaņā ar A. Sliupa teikto, Viļņas iekļaušana Rail Baltic tīklā ir jautājums, kas ir jārisina visām trim Baltijas valstīm. «Tā ir kopīgā uzņēmuma, ne tikai Lietuvas jautājums,» Lietuvas laikrakstā Verslo Zinios uzsvēra transporta ministra vietnieks.

Ja nacionālajā aviokompānijā airBaltic iesaistītos arī Lietuva un Igaunija, akciju kontrolpaketei vajadzētu palikt Latvijai, saglabājot 50% plus vienu daļu, intervijā Latvijas Televīzijā sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Matīss uzsvēra, ka šajā gadījumā runa nav par visas aviokompānijas pārdošanu.

Kā sacīja Matīss, airBaltic ir nepieciešams paplašināties, attīstīt maršrutu loku, nepieciešamas jaunas lidmašīnas. Kā uzskata satiksmes ministrs Latvijas valstij nevajadzētu tajā ieguldīt naudu, tādēļ vai nu nepieciešams piesaistīt stratēģisko investoru, vai atrasts reģionālos sadarbības partnerus, lai padarītu airBaltic par reģionālo aviosabiedrību.

Patlaban esot tikai ideja par reģionālas aviosabiedrības veidošanu un konkrētas sarunas nav bijušas.

Kā ziņots, Matīss paziņojis, ka airBaltic varētu izveidot par vienotu Baltijas aviokompāniju, ja tās daļas iegādātos Lietuva un Igaunija. Matīss sacījis, ka Lietuvas un Igaunijas valdības ir ieinteresētas iespējā apvienot aviācijas sektorus, bet Latvijas valdība ir gatava pārdot airBaltic daļas Baltijas valstu valdībām vai privātiem investoriem.

Vācijas riepu un automašīnu komplektējošo detaļu ražotājs «Continental» piektdien sākelektronikas komponentu rūpnīcas celtniecību Kauņas brīvajā ekonomiskajā zonā, paredzot piecu gadu laikā investēt tajā 95 miljonus eiro un radīt aptuveni tūkstoti jaunu darba vietu.

«Continental» Kauņā ražos automašīnu durvju un sēdekļu kontroles sistēmas, vārteju un inteliģento stiklu kontroles sistēmas, kā arī radaru sensorus adaptīvajai kruīza kontrolei un avārijas bremzēšanas palīgsistēmai.

«Šī ir ļoti svarīga diena Lietuvai - visai Lietuvai, ne tikai Kauņas reģionam, jo pie mums ienāk ne tikai Vācijas investīcijas, bet arī ļoti inovatīva ražošana,» svinīgajā būvdarbu uzsākšanas ceremonijā uzsvērusi prezidente Daļa Grībauskaite. «Viņi radīs darba vietas - un nevis vienkārši darba vietas, bet darba vietas ar augstu pievienoto vērtību.»

Kā norādījis ārvalstu investīciju veicināšanas aģentūras «Investuok Lietuvoje» ģenerāldirektors Mants Katins, tās ir Lietuvā lielākās investīcijas ražošanas projektā pēdējo 20 gadu laikā un iespējams, ka nākotnē Vācijas kompānija varētu divkāršot savu darbību Kauņas rajonā.