“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komandītsabiedība Expo 2015 nesaskata pamatojumu Ekonomikas ministrijas (EM) pieprasījumam par līdzekļu atmaksu 800 000 eiro apmērā, sacīja komandītsabiedrības vadītājs Ģirts Majors.

«Mēs neredzam pamatojumu EM prasībai par līdzekļu atmaksu, ko šorīt ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) paudusi medijos. Šādu rēķinu neesam nedz saņēmuši, nedz arī redzam tam kādu tiesisku pamatojumu. Acīmredzot tā ir ekonomikas ministres atbilde uz mūsu tiesā celto pirmo prasību par prettiesisku bankas garantijas pieprasīšanu un nesamaksāto atlīdzību projektēšanas līguma ietvaros,» uzsvēra Majors.

Pēc viņa domām, EM darbības ir vērstas uz to, lai diskreditētu valsti kā uzticamu sadarbības partneri. «Mūsu piemērs ir skaidrs brīdinājums ikvienam privātajam uzņēmējam par to, cik riskanta, nevienlīdzīga un neprognozējama var būt sadarbība ar valsti. EM mūsu savstarpējās attiecības turpina risināt ar masu mediju palīdzību un nav piekritusi nevienam mūsu aicinājumam no līgumiem izrietošās saistības un savstarpējās domstarpības risināt sarunu ceļā,» teica Majors.

Pēc mūsu ekonomikas ministra izteikumiem, ka Latvijā atkal aktuāls ir kreditēšanas «burbuļa» risks, sākušās plašas diskusijas par šo jautājumu. Tāpat Ekonomikas ministrija ir izvirzījusi dažādus ieteikumus un veido kārtējo darba grupu, kas atkal sakārtos ātro kredītu nozari - piemēram, nosakot līgumsodu apmērus u.t.t.

Diemžēl nekur nav lasāms, ka visi «burbuļi» ar parādiem gan agrāk, gan arī šobrīd veidojas tikai un vienīgi no nepamatotas kreditēšanas – kredīts tiek izsniegts tam, kam to dot nedrīkstētu dot un/vai tādā apmērā, kā nedrīkstētu. Savukārt kreditēšana nevar būt pamatota bez pietiekamas informācijas jeb bez iespējas kvalitatīvi novērtēt potenciālā klienta kredītspēju. Šeit rodas absurda situācija, jo no vienas puses valsts prasa no ātrajiem kreditētājiem atbildīgu kreditēšanu, bet no otras puses paši noņem iespējas viņiem tādu nodrošināt.

Ātrajiem kreditētājiem šī brīža regulējums nemaz nedod iespējas pietiekami novērtēt šo kredītņēmēju kredītspēju. Tā kā jebkura kredītlēmuma pamatā ir informācija, ir skaidrs, ka bez pietiekamiem datiem, visi lēmumi par kreditēšanu šajā sektorā ir jāpieņem intuitīvi un ar augstu risku. Ja jau visiem ir saprotams, ka viena no galvenajām problēmām ir pārmērīga kreditēšana, vai % likmju griesti to atrisinās? Vienreiz jau šis sektors tika kārtots - tika ieviesta licence, kam bija jāatrisina visas problēmas, tomēr izrādās, ka sakārtots nav pilnīgi nekas un pēc laika attopamies, ka «burbuļa» draudi atkal klauvē pie durvīm. Nelielam atskatam nesenā vēsture’, kā ekonomikas ministrija «sakārtoja» ātro kreditētāju tirgu:

Pēdējā pusotra gada laikā Latvijas iedzīvotāju viedoklis par valsts ekonomisko situāciju ir būtiski uzlabojies, un pašreizējais situācijas novērtējums ir līdzvērtīgs pirmskrīzes periodā novērotajam, liecina pētījumu aģentūras TNS veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Salīdzinājumā ar 2011.gada maiju, kad ekonomisko situāciju pozitīvi vērtēja 6% iedzīvotāju, šoruden tāds vērtējums ir 24% aptaujāto.

Lai gan kopumā Latvijas iedzīvotāji joprojām biežāk pauž negatīvu pašreizējās ekonomiskās situācijas novērtējumu - 54% aptaujāto izvēlas negatīvās vērtības no mīnus viens līdz mīnus pieci skalā no mīnus pieci «ļoti slikta» līdz plus pieci «ļoti laba» ekonomiskā situācija, šādu negatīvi noskaņoto īpatsvars pēdējā pusotra gada laikā ir būtiski sarucis - no 84% 2011.gada maijā līdz 54% 2012.gada oktobrī.

Attiecīgi vienlaikus ir pieaudzis neitrāli vai pozitīvi noskaņoto iedzīvotāju daudzums, turklāt pozitīvi noskaņoto iedzīvotāju proporcija šajā periodā ir četrkāršojusies - no 6% pērnajā pavasarī līdz 24% šogad rudenī.

Latvijas izaugsmes tempi kļūst straujāki, un ik pa laikam izskan runas par ekonomikas pārkaršanu.

Lai gan pašreizējās norises tautsaimniecībā būtiski atšķiras no pirmskrīzes periodā pieredzētā, tikai fakts vien, ka šādas sarunas notiek, liecina par salīdzinoši augstu ekonomisko aktivitāti. Tas, kā situācija attīstīsies nākotnē un vai pārkaršanas riski pieaugs, lielā mērā ir atkarīgs no mācībām, kas gūtas no pagātnē pieļautajām kļūdām.

Šajā rakstā par vienu no tām – fiskālās politikas reakciju uz ekonomiskajiem apstākļiem jeb fiskālās politikas cikliskumu. Valdības spēju ietekmēt ekonomikas aktivitāti nevajadzētu novērtēt par zemu. Budžeta ieņēmumi un izdevumi katru gadu ir vienlīdzīgi aptuveni trešdaļai no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā valdības lēmumi var gan veicināt, gan arī bremzēt ekonomisko aktivitāti. Kad un kādus lēmumus valdībai ir nepieciešams veikt? To lielā mērā nosaka ekonomiskie apstākļi.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ilgus gadus politiski pārraudzītā valsts SIA Vides projekti, kuras darbība kopš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) politiskās vadības maiņas nonākusi tiesībsargājošo iestāžu uzmanībā, 2006. gada augustā necaurspīdīgā viedā noslēgusi 354 000 eiro vērtu līgumu ar firmu, kuras īpašnieks tobrīd veidoja ZZS un Aivara Lemberga priekšvēlēšanu kampaņu, liecina portāla Pietiek.com rīcībā esošie dokumenti.

Tā kā ZZS un Lembergu tobrīd apkalpojošajam sabiedrisko attiecību speciālistam Ainaram Vladimirovam piederošajai SIA LLT investīcijas nebija ne pieredzes, ne kapacitātes, lai īstenotu konkrēto Vides projektu pasūtījumu, pastāv aizdomas, ka šis bez iepirkumu procedūras slēgtais līgums bijis «atlīdzība» par priekšvēlēšanu kampaņas veidošanu. Dokumenti, kas izgaismo šo aizdomīgo iepirkumu, jau nodoti tiesībsargājošajām iestādēm, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.

2006. gada augustā valsts SIA Vides projekti uzvarēja Rīgas brīvostas pārvaldes konkursā par tehniski ekonomiskā pamatojuma projektam «Jaunu ostas teritoriju attīstība Krievu salā» izstrādi. Līguma kopējā summa pēc Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā pieejamā publiskā paziņojuma bija iespaidīga - 505 000 eiro.

Turpinot iesākot darbu pie AS Sadales tīkls (ST) sadales sistēmas pakalpojumutarifu projekta vērtēšanas, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) uzsāk uzklausīšanas procesu, informē SPRK.

Piektdien, 26.februārī, regulators organizēs uzklausīšanas sanāksmi par ST iesniegto tarifu projektu, aicinot izteikt priekšlikumus un komentārus par to.

Sanāksmē, kurā aicināts piedalīties ikviens interesents, AS Sadales tīkls pilnvarotais pārstāvis iepazīstinās ar tarifu projekta būtību un ekonomisko pamatojumu.

Šis ir nozīmīgs tarifa projekts, kurš skar visu Latvijas tautsaimniecību un katru mājsaimniecību, tāpēc Regulators ne tikai organizēs uzklausīšanas sanāksmi, bet arī piedalīsies ST organizētajās tikšanās ar nozaru asociācijām un nevalstiskajām organizācijām.

Pēc priekšlikumu apkopošanas regulators tos rūpīgi izvērtēs - gan priekšlikumus un ieteikumus, kas būs izteikti uzklausīšanas sanāksmes laikā un tiekoties ar nozaru asociācijām, gan tos, kas ir saņemti rakstiski.

Turpinot izpēti par zaļās enerģijas - ūdeņraža - izmantošanu pilsētas transportlīdzekļos, SIA "Jelgavas autobusu parks" (JAP) sācis testēt uzņēmuma "Solaris Bus & Coach" ar ūdeņradi darbināmu autobusu.

No 30.janvāra ar ūdeņradi darbināmais autobuss kursē pilsētas 22. maršrutā Jelgavas stacija-Asteru iela. Vienīgie izmeši, ko rada šis autobuss, ir ūdens, un ar vienu uzlādi tas spēj nobraukt līdz 400 kilometriem. Bett autobusa uzpildes ilgums līdz desmit minūtēm.

Jau aizvadītā gada maijā Jelgavas dome un SIA "Fortum Latvia" parakstīja nodomu protokolu, sākot kopīgu izpēti, lai izvērtētu tehniskos aspektus un ekonomisko pamatojumu ūdeņraža ieguvei un pielietošanai. Pētījuma mērķis ir izstrādāt risinājumus, kas nākotnē Jelgavas pašvaldības uzņēmumu autotransportu ļautu papildināt ar zaļā ūdeņraža elektriskajiem autobusiem un ūdeņraža elektriskajiem atkritumu izvešanas transportlīdzekļiem.

Tieslietu padome piektdien vienbalsīgi nolēma par Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētāju iecelt Miķeli Zumbergu, kurš līdz šim bija šīs tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs.

Zumbergs savā publiski pieejamajā tiesas darbības attīstības koncepcijā raksta, ka tiesvedība nevar būt pašmērķis, tādēļ tiesām aktīvi jāizmanto tādi instrumenti, kuri sekmē tiesisko strīdu ātrāku atrisināšanu, piemēram, izlīgums.

Viņaprāt, tas it īpaši attiecas uz Ekonomisko lietu tiesu, no kuras tiek gaidīta ātra un efektīva strīdu risināšana, tādēļ tiesnešiem nepieciešamas apmācības, lai atpazītu situācijas, kurās iespējams lietu pabeigt bez sprieduma, un lai tiesneši prastu spert arī praktiskus soļus pušu samierināšanā.

Latvijas tiesu sistēmas kopīga problēma ir zema sabiedrības uzticēšanās. Viens no instrumentiem, kā mūsdienīga tiesa var veicināt sabiedrības uzticēšanos tai, ir pārliecinoša komunikācija ar sabiedrību, skaidrojot pieņemtos nolēmumus. Gaidāma liela sabiedrības interese par Ekonomisko lietu tiesas darbu, tādēļ tai jābūt vienai no aktīvākajām sabiedrības informēšanā, norāda Zumbergs.

Ekonomikā daudz kas ir atkarīgs no iedzīvotāju gaumes, garastāvokļa un nākotnes redzējuma, tādēļ ekonomisti (un ne tikai) rūpīgi seko līdz sabiedrības viedokļu aptaujām, kā arī dažādiem iedzīvotāju redzējuma jeb noskaņojuma rādītājiem. Tas uzskatāmi bija vērojams saistībā ar vienu no 2016. gada aktuālajiem notikumiem – Apvienotās Karalistes referendumu par izstāšanos no Eiropas Savienības jeb Brexit. Jau krietnu laika periodu pirms paša referenduma norises Apvienotajā Karalistē tika veiktas neskaitāmas aptaujas, cenšoties prognozēt referenduma iznākumu.

Sabiedrības viedokļu aptaujas parasti ietver šauru jautājumu klāstu (piemēram, jau minētais Brexit), tādēļ, analizējot ekonomiskās attīstības tendences kopumā, ir nepieciešams plašāks ieskats par to kā sabiedrība vērtē ekonomikas pašreizējo stāvokli un tās tālāku attīstību. Šādu ieskatu sniedz noskaņojuma jeb konfidences rādītāji, kas ir iecienīti ne tikai to plašā klāsta un publicēšanas regularitātes dēļ (lielākā daļa rādītāju tiek publicēti reizi mēnesi), bet arī tādēļ, ka tie sniedz detalizētas atbildes par sabiedrības gaidām. Īpaši populāri ir patērētāju noskaņojuma rādītāji, kas atspoguļo sabiedrības redzējumu par nākotnes ienākumu (ne)stabilitāti un ekonomikas attīstību kopumā. Tie būtībā darbojās kā termometrs, kas mēra ekonomikas temperatūru un brīdina par atdzišanas un pārkaršanas riskiem. Ja iedzīvotāju nākotnes redzējums ir pozitīvs, tie nebaidīsies ienākumus atgriezt ekonomikā - patērējot un investējot. Savukārt situācijās, kad iedzīvotāji nākotnē raugās ar bažām, tie var uz laiku atteikties no noteiktu preču un pakalpojumu patēriņa, un piesardzības vadīti veidot uzkrājumus, kas kalpotu kā drošības spilvens nebaltām dienām. Tādējādi informācija par patērētāju noskaņojumu var palīdzēt izprast valsts ekonomisko situāciju, kā arī prognozēt tās tālāku attīstību. Lai saprastu, cik noderīgi ir patērētāju noskaņojuma rādītāji Latvijā, šajā rakstā centīšos rast atbildi uz jautājumu: vai patērētāju noskaņojuma rādītājus Latvijā var saukt par ekonomikas termometru?

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2013. gadā ilgtermiņa saistības pašvaldības drīkstēs uzņemties tikai ar attiecīgu finanšu ministra atļauju un ar mērķi nodrošināt attīstībai nozīmīgu infrastruktūras objektu pabeigšanu.

To, apstiprinot attiecīgus Ministru kabineta noteikumus, otrdien nolēma valdība.

Lai saņemtu finanšu ministra atļauju, pašvaldībai, kas vēlēsies uzņemties ilgtermiņa saistības, būs Finanšu ministrijā jāiesniedz pašvaldības domes lēmumu par uzsāktā būvdarbu projekta atzīšanu par prioritāru, kā arī paredzēto ilgtermiņa saistību ekonomisko pamatojumu un projekta prioritātes pamatojumu.

Tāpat ministrijā tiks vērtēti arī citi dokumenti, tostarp situācija ar konkrētas pašvaldības saistībām pret kreditoriem un debitoriem.

Rijādā, Saūda Arābijā 7.jūnijā ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) un Saūda Arābijas ekonomikas un plānošanas ministrs Faisals bin Fadel Alibrahims parakstīja līgumu par ekonomisko sadarbību, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Šis līgums turpmāk regulēs abu valstu divpusējo ekonomisko sadarbību, palīdzot Latvijas uzņēmējiem eksporta veicināšanā un investīciju piesaistē.

Indriksone norāda, ka divpusējās ekonomiskās sadarbības līguma noslēgšana paver vēl plašākas iespējas abu valstu ekonomisko un tirdzniecības sakaru attīstībai, kā arī dod papildu impulsu uzņēmējiem jaunu sadarbības projektu realizācijai. "Interese no abu valstu uzņēmējiem pastāv, un ceru, ka drīzumā tā īstenosies konkrētos sadarbības projektos," pēc līguma parakstīšanas norādīja ekonomikas ministre.

Latvijas un Saūda Arābijas ekonomiskās sadarbības līgums ir svarīgākā divpusējo ekonomisko sadarbību regulējoša vienošanās, kas aptver sadarbību tirdzniecībā, ieguldījumos, finanšu nozarē, rūpniecībā, lauksaimniecībā un pārtikas rūpniecībā, transportā un loģistikā, zinātnē, tehnoloģijās un inovācijās, tūrismā, farmācijā un kosmētikā, informācijas un sakaru tehnoloģijās un citās kopīgo interešu jomās, kas veicinātu abu valstu ekonomisko sadarbību.

Neraugoties uz to, ka Krievija ir izteikusi gatavību pārdzīvot Rietumvalstu sankcijas un dot ekonomisko prettriecienu, šāda soļa speršana tikai pietuvinātu gandrīz nenovēršami tuvojošos ekonomisko krīzi pašā Krievijā.

Valstī, kuras lielāko daļu eksporta ieņēmumu, līdz ar to ekonomisko attīstību nodrošina kurināmā resursi, ļoti svarīgi ir tas, pēc kāda scenārija attīstīsies situācija pasaules preču biržās. Krievijai šī situācija nav labvēlīga ne attiecībā uz naftu, ne citām izejvielām un saistībā ar to šīs valsts ekonomiskā izaugsme neatlaidīgi tuvojas nullei.

Pirmajā brīdī varētu šķist, ka notikumu attīstība saistībā ar mēģinājumiem anektēt Krimas pussalu un ar to radītā ģeopolitiskā spriedze ir labvēlīga naftas cenu izaugsmei, līdz ar to kāpinās Krievijas eksporta ieņēmumus, tomēr patiesībā situācija var attīstīties pēc pilnīgi pretēja scenārija. Tiesa, sākotnēji Krievijas militāristu rosīšanās PSRS laikos pionieru nometnēm tik slavenajā pussalā bija radījusi satraukumu naftas tirgoņos un melnā zelta cena par dažiem procentiem pakāpās, taču pēdējās dienās virzība bijusi pilnīgi pretēja, un šobrīd turpinās jau pērn aizsākušās cenu samazināšanās tendences. Krievijas situāciju pasliktina arī šogad neparasti siltā ziema, līdz ar kuru pieprasījums pēc kurināmā resursiem ir bijis zemāks nekā citus gadus, kas var mazināt arī kopējos eksporta apjomus. Diezin vai pamatots ir arī uzskats, ka ārvalstu investoru bēgšanas un augošās iedzīvotāju neuzticības izraisītais rubļa kursa kritums būs labvēlīgs eksporta ieņēmumu gūšanai, tādējādi palīdzot sakārtot arī valsts tautsaimniecību. To, kas notiek Krievijā, nevar salīdzināt ar iepriekšējās ekonomiskās krīzes laikā Polijā īstenoto mākslīgo zlota kursa pazemināšanu vai kaut ko līdzīgu tam, ko ASV piedzīvojusi attiecībā uz dolāru pēdējos 12 gados, kad tā kurss pret eiro ir krities vairāk nekā par 30%. Iemesls ir tāds, ka abi minētie gadījumi neizraisīja būtisku pirktspējas mazināšanos vietējā tirgū.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks ir pieņēmis lēmumu, ka no 2022. gada 1. janvāra Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu pārvaldē, Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē, kā arī Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldē dienesta interesēs notiks vadības rotācija.

Ņemot vērā dienesta nepieciešamību nodrošināt Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldei, Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldei uzlikto stratēģiski svarīgo ikdienas un nākotnes uzdevumu izpildi, kā arī to, ka minēto pārvalžu šī brīža priekšnieki jau ilgstoši pilda dienesta pienākumus savos amatos, Valsts policijas priekšnieks pieņēmis lēmumu dienesta interesēs veikt šo amatpersonu rotāciju.

“Esmu pārliecināts, ka šīs būs labas pārmaiņas. Šīs amatpersonas ir spēcīgi, pārliecināti un profesionāli vadītāji, kuri savos amatos ir atradušies jau ilgstoši, spējuši savas pārvaldes attīstīt un veiksmīgi organizēt to darbu. Viņu līdzšinējo profesionālo sniegumu ir pierādījuši viņu darba rezultāti un attieksme. Novērtējot šo cilvēku pieredzi un spēju palīdzēt Valsts policijai pilnveidoties, ir jāizmanto rotācijas princips, kas tiek pielietots arī starptautiski un ir viens no efektīvākajiem instrumentiem, kā veicināt Valsts policijas attīstību kopumā,” norāda A. Ruks.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja sēdē atbalstīja priekšlikumu piešķirt finansējumu 39,32 tūkst. Ls apmērā no Rīgas infrastruktūras fonda, lai varētu virzīt tālāk projektu par gājēju ielu sistēmas izsveidošanas izvērtēšanu un pamatotu priekšlikumu sniegšanu gājēju ielas attīstības koncepcijas realizēšanai Tērbatas, Kr. Barona un Vaļņu ielās.

Par atbildīgo iestādi gājēju ielas attīstības koncepcijas izvērtēšanā nozīmēts Pilsētas attīstības departaments.

Kā liecina pieejamā informācija domes informācijas sistēmā, departaments ir veicis situācijas apzināšanu un piedāvā organizēt attīstības koncepcijas tehniski un vizuālo materiālu izstrādi.

Projekta pieteikumā arāi atzīmēts, ka jau ilgstoši tiek apspriests jautājums par nepieciešamību izveidot gājēju zonas Vecrīgā un arī ārpus Vecpilsētas tādējādi veicinot ekonomisko aktivitāti. Projekts paredz teritorijas labiekārtošanas izmaksu-ieguvumu analīzes (tehniski ekonomiskā pamatojuma) veikšanu, lai noteiktu šī risinājuma ekonomisko pamatotību un atbilstošu vizuālo materiālu izstrādāšanu.

Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus digitalizācija. Strauji attīstoties moderno tehnoloģiju laikmetam, radikāli mainījušies patērētāju ieradumi dažādu preču un pakalpojumu izvēlē un iegādē.

Vēl pirms pārdesmit gadiem ceļotāji iegādājās viesnīcu pakalpojumus uz vietas viesnīcā, aviobiļetes lidostu kasēs, apdrošināšanas polises apdrošinātāju vai brokeru birojos, sadzīves preces veikalos.

Šobrīd šādu preču un pakalpojumu iegāde norit internetā, jeb e-komercijas vidē, kur iespējams piedāvāt gan zemākas cenas, jo iespējams ietaupīt uz administratīvajām tirdzniecības izmaksām, gan ietaupīt laiku vēlamās preces un pakalpojuma iegādē, jo patērētājam ar distances līguma palīdzību iespējams pie pirkuma tikt vien pāris mirkļos. Saprotams, ka patērētājs, veicot pirkumus internetā, tāpat kā klātienes pirkumos vēl arvien vēlas izmantot savas iespējas salīdzināt cenas, izvelēties sev nepieciešamas preces īpašības, lai atrastu sev izdevīgāko piedāvājumu.

Tallinas pilsētas transporta aģentūra (Tallinna Linnatranspordi) par jauno tramvaju piegādātāju izvēlējusies Spānijas kompāniju Construcciones y Axiliar de Ferrocariles S.A (CAF). Paredzēts, ka uzņēmums Tallinai piegādās 15 tramvajus, tikmēr vienīgie konkurenti iepirkumā - Stadler pieprasījuši Tallinas uzņēmumam skaidrojumu un pamatojumu, kādēļ viņu piedāvājums noraidīts, vēsta ERR.

Kompānija CAF ieguva tiesības piegādāt Tallinai tramvajus, pārspējot konkursā kompāniju Stadler Bussnang AG/Stadler Pankow GmbH. Abas kompānijas arī bija vienīgās, kas piedalījās konkursā par jaunu tramvaju piegādi Igaunijas galvaspilsētai.

Saskaņā ar iepirkumā noteikto Spānijas kompānija apmācīs trolejbusu vadītājus un mehāniķus jauno tramvaju lietošanā.

Tikmēr Stadler Bussnang norādīja, ka vēlas no Linnatranspordi saņemt skaidrojumuun pamatojumu, kādēļ viņu piedāvājums ir noraidīts.

«Mēs zinām, ka mūsu piedāvājums bija lētāks nekā CAF, tādēļ mēs gribētu zināt, uz kāda pamata tas tika noraidīts,» norādīja Stadler pārstāvis.

Ņemot vērā radušos situāciju ar kreditoriem un Vitronic Baltica un Partneri finansiālās grūtības, 2012.gada 26.jūlijā tiesā ir iesniegts pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu, liecina radaru uzstādītāja šorīt medijiem izplatītais paziņojums. Šis fakts neaptur Valsts policijas (VP) īstenoto līguma laušanas procedūru, informē VP.

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 3.panta pirmajai daļai «tiesiskās aizsardzības process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks», tāpēc Vitronic Baltica un Partneri izmantoja likumā noteiktās tiesības savu un kreditoru interešu aizsardzībai, teikts paziņojumā.

2012.gada 27.jūlijā tiesā ir ierosināta Vitronic Baltica un Partneri tiesiskās aizsardzības procesa lieta un saskaņā ar tiesas lēmumu Vitronic Baltica un Partneri divu mēnešu laikā ir jāizstrādā un ar kreditoriem jāsaskaņo tiesiskās aizsardzības pasākumu plāns.

Finanšu ministrija (FM) pārbauda iespējas nodokļu strīdu risināšanā ieviest alternatīvu strīdu risināšanas metodi - mediāciju, liecina FM sagatavotais informatīvais ziņojums par "Alternatīvas nodokļu strīdu risināšanas metodes - mediācijas - ieviešanas gaita un rezultāti".

Patlaban Latvijā izplatītākās alternatīvās strīdu risināšanas metodes ir apstrīdēšana, samierināšana, mediācija, mierizlīgums, arbitrāža, tiesībsargs, konferences, pārrunas, uzklausīšana un konsultācijas. Savukārt mediācijas loma strīdu risināšanā arvien pieaug. Mediācija ir konfliktu risināšanas process, kurā konfliktējošās puses savstarpēji cenšas panākt strīda risinājumu ar neitrālas trešās personas starpniecību.

Patlaban Latvijā, izmantojot mediāciju, iespējams risināt civiltiesiskus strīdus, taču netiek liegts mediāciju izmantot arī citos tiesību sektoros, piemēram, administratīvajās un krimināltiesiskajās attiecībās. FM norāda, ka pēdējā laikā arvien biežāk izskan viedoklis, ka arī nodokļu strīdu risināšanā Latvijai būtu jāizmanto ārvalstu pieredze nodokļu mediācijā, tādējādi strīdus ar nodokļu administrāciju risinot ātrāk, nekā tiesājoties. Pēc ekspertu domām Latvijā mediāciju varētu izmantot, lai vienotos par strīda faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem pirmstiesas stadijā.

Sūdzību skaitu iepirkumos varētu mazināt valsts nodeva līdz 500 latiem atkarībā no līguma cenas, atzīst bijušais Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītājs Andrejs Tiknuss.

Komentējot grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas stājās spēkā šā gada 1.augustā, bijušais IUB vadītājs atzina, ka grozījumi likumā bija nepieciešami, taču tajā ir iekļauta strīdīga norma, kas varētu palielināt sūdzību skaitu.

No Publisko iepirkumu likuma ir izslēgta norma, kas noteica pretendentu izslēgšanas nosacījumus publiskajos iepirkumos, ja pretendenta darba ņēmēju mēneša vidējie darba ienākumi noteiktā laika posmā ir mazāki par 70% no attiecīgās nozares darba ņēmēju vidējiem ienākumiem valstī. Šo normu Tiknuss novērtēja kā mākslīgu veidojumu.

«Var būt, ka atsevišķos rajonos, atsevišķās nozarēs tiek nomaksāti visi nodokļi, taču alga ir minimālās algas līmenī. Tajā pašā laikā konkrētajā nozarē strādājošs uzņēmums citā reģionā maksā lielākas algas, bet aploksnē. Ar aplokšņu algām var cīnīties, stiprinot Valsts ieņēmumu dienesta kapacitāti. Aplokšņu algas pēc būtības nav iepirkumu jautājums,» teica Tiknuss.

Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce pagaidām turpinās darbu ministrijā. Iecerētā J. Pūces rotācija uz Satiksmes ministru (SM) nenotiks, jo SM nav gatava strādāt, ja J. Pūce iebilst, sarunā ar Latvijas Radio sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļus.

Savukārt pats J. Pūce norādīja, ka likums, protams, paredz ministram rosināt rotāciju, bet tajā pašā laikā tas paredz pienākumu arī šo rotāciju skaidrot un pamatot ar objektīviem rādītājiem. J. Pūce šādu pamatojumu neesot saņēmis.

Sarunā ar radio J. Pūce skaidroja, ka pusotra gada laikā, kopš viņš strādā kopā ar tagadējo ekonomikas ministru, viņš no Daniela Pavļuta nav saņēmis pārmetumus par veikto darbu. J. Pūce arī skaidroja, ka nevienā no nozīmīgām pozīcijām viņam ar ministru neesot bijušas nopietnas pretrunas.

Tikmēr pats ministrs atzīmēja, ka J. Pūces darbībā ir bijušas nepilnības un viņš ir paudis neizpratni par atsevišķiem jautājumiem. Abas puses savulaik esot bijušas vienisprātis, ka abiem nebūtu produktīvi turpināt sadarbību.

Pilnsabiedrība "SBSC", kuru veido uzņēmumi "Skonto būve" un "Skonto Construction", ir piedāvājusi Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvdarbus pabeigt 29.oktobrī, taču VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) nav saņēmis nevienu dokumentu, kas apliecinātu, ka būvnieks to tiešām var izdarīt, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Tā vietā VNĪ no pilnsabiedrības saņemot saites uz ziņu portāliem, kur politiķi izsakās par inflāciju un esošajiem sarežģījumiem valstī kopumā. Gavrilova uzsver, ka pamatojumu iesniegšana nav pārmērīgas prasības.

Tāpat Gavrilova skaidro, ka līdz šim VNĪ vairākkārtīgi nākusi pretī būvniekam, lai rastu nestandarta risinājumus tūlītējas situācijas risināšanai, gan kompensējot cenu pieaugums atbilstoši inflācijai, gan piešķirot avansu.

Līdz šim "SBSC" neesot iesniegusi trūkstošo pamatojumu ārkārtas apstākļu ietekmei, proti, ar dokumentiem pamatojusi, kas tieši ir mainījies kopš 2022.gada vasarā noslēgtās vienošanās par Krievijas izraisītā kara, Covid-19 un citu apstākļu radītās ietekmes kompensēšanu.