Cēsīs bāzētā uzņēmuma SIA «Shaman Inventions» radītais bērnu līdzsvara divritenis Leg&go atzīts par gada inovatīvāko un modernāko pilsētvides velosipēdu vadošajā velo industrijas konkursā Design & Innovation Award 2019, informē uzņēmumā.

Leg&go ir Latvijā radīts koka velosipēds, kas transformējams astoņos dažādos veidos. Daudzfunkcionālais līdzsvara ritenis par labāko tika atzīts kategorijā Pilsētvides Velosipēdi. Žūrijas komandas sastāvā bija starptautiski žurnālisti, nozares eksperti un profesionāli testa braucēji, kas izmēģināja velosipēdu reālās dzīves situācijās un sniedza savu vērtējumu.

«Runā, ka jaunu riteni izgudrot nav iespējams, taču mēs esam pārliecināti, ka to vienmēr ir iespējams uzlabot tā, lai tas atbilstu nepārtraukti mainīgām bērnu un vecāku vajadzībām. Mēs esam pagodināti saņemt prestižo balvu. Tas gan apstiprina to, ka darbojamies pareizā virzienā, gan kārtējo reizi atgādina, ka inovācijām un attīstībai nav robežu,» saka Egons Garklāvs, Leg&go vadošais dizainers un radītājs.

Engures novada kūdras un kūdras substrātu ražošanas uzņēmums Silu kūdra saņēmis bankas Citadele aizdevumu 200 000 eiro apmērā, kas tiks ieguldīts jaunu kūdras pakošanas iekārtu iegādē un uzstādīšanā, informē bankā.

Projektam piesaistīts Lauku atbalsta dienesta finansējums. Investīcijas palīdzēs uzņēmuma apgrozījumu palielināt par 30% - 50%.

Uzņēmums Silu kūdra jauno iekārtu šobrīd izmanto testa režīmā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andris Ritenis norāda, ka ar jauno ražošanas iekārtu iespējams saražot kvalitatīvākus kūdras maisus un palielināt saražotās produkcijas apjomu. Tas ļaus produkciju piedāvāt tirgū par saistošāku cenu, tādējādi palielinot arī uzņēmuma apgrozījumu.

Bankas Citadele Vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Guntis Mincis uzskata, ka Silu kūdra ir labs piemērs uzņēmējdarbībā, kas izmanto bankas un Lauku atbalsta dienesta finansējumu uzņēmuma attīstībai. Latvijas reģioniem šādu eksportspējīgu uzņēmumu izaugsme ir būtiska, jo nodrošina stabilas darba vietas un nodokļu ienākumus. Šādi uzņēmumi veicina to, ka reģionos atgriežas ģimenes gan no lielpilsētas, gan ārzemēm, norāda G.Mincis.

Jo mazāk cilvēku dzīvo Latvijā, jo lielāks kļūst vispārējās valdības parāds (Māstrihtas kritērijiem). Šādu ainu rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Lai arī katrs no šiem rādītājiem dzīvo savu dzīvi, tomēr to pretēji vērstā dinamika vedina uzdot jautājumu – kurp dodamies un kāds būs iznākums?

Parāds – mazs vai liels?2021. gada nogalē valsts parāds sasniedza lielumu 14,74 miljardi eiro, un tas ir 17,8 reizes augstāks nekā 2000. gada nogalē. Iedzīvotāju skaits šā gada sākumā, pēc CSP datiem, bija vairs tikai 1,878 miljoni, kas ir par aptuveni 20% mazāks, nekā tas bija tūkstošgades mijā.

Šodienas pasaulē valsts parāds nav nekas tāds, ar kuru varētu pārsteigt, jo vairums pasaules valstu dzīvoja, dzīvo un turpina dzīvot ar budžeta deficītu, tādēļ aizņemas. Latvija nav izņēmums un uz parāda dzīvo visu laiku, proti, vienmēr iztērē vairāk, nekā pati spēj nopelnīt, un tas ir jāsedz ar aizņēmumiem. Starptautiskā sabiedrība Latviju pat slavē par to, ka tās valsts parāda apmērs ir salīdzinoši neliels, rēķinot pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), un vēl jo vairāk, kad salīdzina Latvijas parādu ar citu valstu parādiem pret IKP.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Norde vadītājs Dainis Bremze. Norde ir uzņēmums ar 100% privātu kapitālu. Īpašnieki - Dainis, Didzis un Gints Bremzes. Norde uzsākusi visa autocentra totālu rekonstrukciju, nepārtraucot ikdienas darbu, lai no 1. aprīļa sāktu strādāt pēc Nissan jaunā pasaules koncepta. «Tās būs lielas un ļoti modernas, tehnoloģijām piesātinātas un vizuālas pārmaiņas gan pircējiem, gan servisa apmeklētājiem,» sola D. Bremze.

Valsts 2020. gada budžeta veidošanas laikā bieži bija dzirdami publiski izteikumi par būtisku līdzekļu trūkumu dažādām nozarēm. Politiķi un ierēdņi meklēja dažādus risinājumus, lai palielinātu valsts ieņēmumus.

Manuprāt, nepietiekama vērība tika pievērsta valsts un pašvaldību iepirkumiem, kuros novērojama valsts līdzekļu izšķērdēšana – vismaz mobilo sakaru pakalpojumu jomā.

Izteikts konkurences trūkums valsts un pašvaldību institūciju mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos ir novērojams jau vairāku gadu garumā. Mūsu aprēķini liecina, ka, piemēram, ministrijas un to padotības iestādes par mobilo sakaru pakalpojumiem pārmaksā aptuveni 1 miljonu eiro līguma darbības termiņā. Taču esmu pārliecināts, ka šī summa ir daudz lielāka, ja aplūkotu visas valsts un pašvaldību iestādes. Diemžēl publiski šāda informācija nav pieejama.

Oficiālie Finanšu ministrijas dati liecina, ka ap 70% ministriju un to padotības iestāžu mobilo sakaru pakalpojumus sniedz viens operators – LMT. Ja ņemam vērā tikai ministrijas, tad 12 no 13 ministrijām pakalpojumu sniedzējs ir šis konkrētais nozares spēlētājs. Šim faktam mēs nepievērstu vērību, ja iepirkumos visiem tirgus spēlētājiem būtu vienlīdzīgas iespējas konkurēt un uzvarētu objektīvi konkurētspējīgākais piedāvājums. Diemžēl šobrīd notiek centieni ar dažādām konkurenci kropļojošām metodēm saglabāt to tirgus situāciju, kāda vēsturiski izveidojusies šajā sektorā, un noturēt to handikapu, kuru LMT ieguvis kā pirmais mobilo sakaru operators Latvijā.

Kopumā Rīgā izbūvēti velo ceļi 50 kilometru garumā, savukārt pērn ieviestas pirmās velo joslas Dzirnavu, Elizabetes un Lāčplēša ielās, portālu db.lv informēja Rīgas domes Satiksmes departamenta komunikāciju speciāliste Ilze Dišlere.

Pagājušā gada nogalē arī izbūvēta speciāla nobrauktuve velobraucējiem no Akmens tilta un velo ceļš Vecmīlgrāvis – Vecāķi.

Students Artūrs Buzijans, kurš Rīgā aktīvi pārvietojas ar velosipēdu, dalās pieredzē ar db.lv: «No sākuma, kad velo joslas uztaisīja, man šķita forši, ka tās ir, bet tajā pašā laikā es brīnījos, vai vispār kāds pa tām bija pabraucis. Brīžiem tās bija nebraucamā stāvoklī. Tādas bedres gar sāniem, ka jābrauc iekšā mašīnu joslā. Ar laiku sāka lāpīt bedres un tagad ir diezgan labi.»

«Latviešu valoda ir ļoti veiksmīga ar to, ka brauktuve ir braukšanai un ietve - iešanai. Ar velosipēdu brauc, tāpēc ar braucamo uz ietves nav ko rādīties,» db.lv norāda Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks.

Piena produktu ražotāji neatbalsta piena produktu iepakojuma iekļaušanu depozīta sistēmā un ir pret paplašināto depozīta sistēmu, liecina šodien izplatīts paziņojums.

Ražotāji norāda, ka tās izveidei nav risinājumu un ekonomiska pamatojuma. Depozīta sistēma ļaujot panākt augstus nodošanas rezultātus atkritumiem, kam ir risks nokļūt vidē (PET, stikls, skārdenes), kā arī sniedz iespēju ražotājiem vairākas reizes izmantot dzērienu iepakojumu. Šis raksturojums neesot attiecināms uz piena produktu iepakojumu.

Jānis Šolks, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs, norāda: «Depozīta sistēma ir solis pareizajā virzienā, lai izveidotu kvalitatīvu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Latvijā. Tomēr piena ražotāji stingri iebilst pret nesen izskanējušo risinājumu veidot paplašinātu depozīta sistēmu, kurā iekļautu arī piena produktus un tetrapakas. Dotais priekšlikums mums nav saprotams - piena produktu iepakojums nav iekļauts nevienas citas valsts depozīta sistēmā vairāku iemeslu dēļ un tam nav nekāda ekonomiska pamatojuma.»

Narkotikas par «legālām» padarījusi Zāļu valsts aģentūras un Veselības inspekcijas bezdarbība, jo pēc Latvijā spēkā esošā Farmācijas likuma tā dēvētās «legālās narkotikas» ir zāles.

Tā paziņojumā masu medijiem norāda Latvijas Aptiekāru asociācija. Asoicācijas vadītājs Guntis Belēvičs uzskata, ka šī «slimība» ielaista dēļ Veselības ministrijas nespējas vadīt tās pārraudzībā un pakļautībā esošās valsts iestādes – Zāļu valsts aģentūru (ZVA) un Veselības inspekciju.

«Lai šo lietu sakārtotu, nav jāizgudro ritenis no jauna. Atbilstoši Latvijas Farmācijas likuma 1. panta 17. punktam: «zāles ir ... jebkura viela vai vielu salikums, ko var izmantot vai ievadīt cilvēka organismā ... ar mērķi ... pārveidot fizioloģiskas funkcijas, izraisot farmakoloģisku ... iedarbību ...». Tātad «spaiss», neatkarīgi no tā, vai to nodēvē par «kaktusu mēslojumu» vai «pīpju tīrāmo līdzekli», ir zāles,» skaidro Belēvičs, uzsverot, ka par zāļu novērtēšanu, izplatīšanu un farmaceitiskās darbības licencēšanu atbild ZVA.

Ar Latvijā radītā dizaina sēdmēbelēm var sekmīgi konkurēt ne tikai Baltijā un Skandināvijā, bet arī Austrālijā un Amerikā.

To pierāda uzņēmējs un dizainers Aldis Circenis ar saviem augstas pievienotās vērtības izstrādājumiem – krēsliem un šūpuļzirdziņiem.

Latvijā var saražot augstas kvalitātes mēbeles, kurām ir pieprasījums Eiropā, Amerikā un citviet. To ir pierādījis ne viens vien Latvijā strādājošs mēbeļu ražotājs. Tomēr SIA Rīgas krēslu fabrika līdzīpašnieks un dizaina SIA Coppa Ltd īpašnieks Aldis Circenis ir sava ceļa gājējs, kurš svarīgāku par ražošanas apjomiem un izmaksām uzskata funkcionalitti, ergonomiskumu un vienlaikus dizaina sēdmēbeļu ražošanu un pārdošanu. Agrāk – līdz ekonomiskajai lejupslīdei – lielākā uzmanība pievērsta pašmāju tirgum, bet tieši krīzes laikā fokusēšanās notikusi uz ārvalstu pircējiem, reizē īpašu uzmanību pievēršot produktu dizainam.

No garāžas ērmiem frīkbaikiem līdz cilvēkiem ar īpašām vajadzībām pielāgotiem trīsriteņiem. Jau ceturto gadu Latvijā tiek ražoti trīsriteņi Transformer – Hopp, kas ir pielāgoti dažāda vecuma cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī senioriem, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Uzņēmums DIZZ produktu ir izstrādājis, konsultējoties ar fizioterapeitiem un rehabilitologiem, kā rezultātā trīsriteņi ir droši, ergonomiski un stabili, piemēroti cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem,» stāsta SIA DIZZ trīsriteņu projekta Hopp vadītāja Madara Makare, piebilstot, ka pēdējās sezonas pieredze liecina šādus trīsriteņus izvēlas arī cilvēki bez īpašām vajadzībām, piemēram, cilvēki, kas nav iemācījušies braukt ar trīsriteni, un jaunās māmiņas, kuras jūtas stabilāk, vedot mazuļus. SIA DIZZ ar šiem trīsriteņiem startē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) konkursā Eksporta un inovācijas balva 2014 kategorijā Inovatīvākais produkts.

Ēdināšanas uzņēmums Lido maina dizaina konceptu un tuvākajos gados plāno paplašināties gan visā Latvijā, gan Skandināvijas virzienā

Līdz ar 55 miljonus eiro vērtās tirdzniecības centra Alfa piebūves atklāšanu durvis tajā vēris arī ēdināšanas zīmola Lido jaunā dizaina restorāns, kurā ieguldīti 2 miljoni eiro. Uzņēmums ēdināšanas nozarē darbojas jau 32 gadus un šogad piedzīvojis vizuālas pārmaiņas.

Jaunais dizaina koncepts ir inovatīvs, taču vienlaikus veidots tā, lai saglabātu Lido gaisotni un latviskumu. Tāpat padomāts par to, lai pārsteigtu restorāna apmeklētājus, piemēram, izvietoti ekrāni, kuros tiek rādītas krāsainas reklāmas, kā arī akvāriji. Jauno dizaina konceptu veidojusi Lido saimnieka Gunāra Ķirsona meita, interjera dizainere Evija Ķirsone-Slavinska.

«Šajā gadsimtā viss iet strauji uz priekšu. Es gribu teikt kā mans mazdēls, kuram esmu pārmetis, ka viņš nevar uztaisīt makšķeri: es govi arī neprotu slaukt un negribu. Šodien viņam tas nav vairs vajadzīgs, šodien visu dara tehnika un tehnoloģijas. Mums ir jāiet līdzi. Mūsdienu jaunatne to redz citādi. Ja agrāk es vilku kļošenes un mamma man aizliedza, tad mans tēvs mammai teica, ka tie ir citi laiki. To pašu es vēlos pateikt arī šodien. Tagad ir citi laiki, mums ir jāiet līdzi. Kā Rainis teica: pastāvēs, kas pārvērtīsies! Mēs maināmies, un mēs izdzīvosim. Mēs redzam, ka jaunatnei un visiem iedzīvotājiem gribas ātrāk, veselīgāk un garšīgāk. Tas ir tas, ko mēs darām,» stāsta Lido padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons. Viņš norāda, ka, mainot uzņēmuma interjera konceptu, vēlas parādīt, ka ir jābūt līdzās tam, kas notiek pasaulē. «Arī mode mainās, sievietes agrāk nevarēja staigāt biksēs, uzsmēķēt uz ielas vai bučoties, tad šodien to visu var darīt,” norāda G.Ķirsons. Viņš atzīst, ka arī citi Lido piedzīvos dizaina pārmaiņas. Tās tiks veiktas brīdī, kad būs nepieciešams remonts. Arī turpmāk uzņēmums sekos un ies līdzi modernām lietām. “Ritenis vienmēr būs ritenis, bet tas būs modernāks,» domā G.Ķirsons.

Kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums SIA Silu kudra saņēmusi no bankas Citadele 300 000 eiro lielu kredītu, kas ieguldīts uzņēmuma attīstībā. Jau šī gada novembrī Smārdes pagastā, Engures novadā uzņēmums atklās jaunu, uz mazo dārzkopju vajadzībām orientētu kūdras substrāta ražošanas līniju, informē bankā.

« Sākot sadarboties ar SIA Silu kudra Smārdes pagastā, augstu novērtējām jau paveikto salīdzinoši specifiskajā nozarē, kur uzņēmumam ir ne tikai pieredze un stabils gatavās produkcijas tirgus ar 98% lielu noietu ārzemēs, bet arī pārliecinošs biznesa plāns nākotnē,» uzsver Citadeles Rietumu reģiona vadītāja Baiba Freināte.

«Līdz šim aptuveni 60 veidu kūdras substrātu piedāvājām profesionāļu vajadzībām – lielajām siltumnīcām, kokaudzētavām un līdzīgiem uzņēmumiem, bet ceturto ražošanas līniju atklāsim, lai dārzkopjiem un telpaugu kopējiem tik nozīmīgo kūdras substrātu piedāvātu arī nelielos – 20 līdz 80 litru iepakojumos. Pašreiz būvējam un aprīkojam ar iekārtām jauno ražotni. Līdz ar paplašināšanos radīsim vēl vismaz trīs, četras jaunas darbavietas,» norāda SIA Silu kudra valdes loceklis Andris Ritenis. Viņš septembrī arī kļuvis par uzņēmuma vienīgo īpašnieku.

Latvijā radītā biznesa ideja – bērnu līdzsvara ritenis Leg&Go - kolektīvā finansējuma interneta vietnē Kickstarter savākusi finansējumu ražošanai, informē uzņēmumā. Ražošanai nepieciešamā summa kampaņā bija norādīta 60 000 USD. Tā savākta trīs nedēļu laikā.

Db.lv jau vēstīja, ka latvieši nākuši klajā ar jaunu izgudrojumu, sākot ražot bērnu līdzsvara ritentiņu Leg&Go, kas transformējams vēl 8 dažādos riteņos. Šīs astoņas modifikācijas ļauj bērnam lietot šo riteni no 8 mēnešu līdz 6 gadu vecumam.

Leg&Go veidots no bērza koksnes. Skrūves ļauj patstāvīgi regulēt vajadzīgo izmēru.

Leg&Go ideja radusies inženierim Egonam Garklāvam, pētot līdzsvara ritentiņus, ko izmantojuši viņa mazbērni - tie visi bijuši pārāk neērti, neergonomiski un grūti transformējami, lai pielāgotos katra braucēja vajadzībām. Tāpat komanda arī sapratusi, ka bērniem riteņi ļoti ātri paliek par mazu, tāpēc viņi vēlējušies radīt produktu, kas mazajiem kalpos ilgāk par vienu vai divām vasarām. Tieši tāpēc Leg&Go ir izturīgs un veidots no kvalitatīvām detaļām. Arī komforts un drošība bija viena no prioritātēm, tam ir ne tikai dabiskā amortizācija, bet arī stūrēšanas ierobežotājs, bremzes uz skrejriteņa modeļa un lielāks priekšējais ritenis, kas izlīdzina braucienu pāri izciļņiem.

Zūdot darbvietām, iznīkst arī apdzīvotu vietu ekosistēmas. Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kurā nodarbināto skaits 2022. gadā ir par 91 200 mazāks, nekā tas bija 2005. gadā, savukārt Igaunijā nodarbināto skaits ir teju par 56 000, bet Lietuvā par 31 300 lielāks nekā pirms 17 gadiem.

Šādu pārsteidzošu un šokējošu ainu Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas sēdē, balstoties uz Eurostat datiem, rādīja Latvijas Darba devēju konfederācija. Nodarbināto skaita izmaiņu dinamika rāda, ka visās Baltijas valstīs ekonomiskā recesija, kas izpaudās 2009.–2010. gadā, būtiski samazināja strādājošo skaitu – Latvijā pat par 220 600, Lietuvā par 198 200, bet Igaunijā par 95 300, tomēr jau 2011. gadā atsākās darbinieku skaita pieaugums. Igaunija tā dēvēto pirmskrīzes līmeni sasniedza jau teju 2017. gadā, Lietuva to pārsniedza tikai 2022. gadā, bet Latvija vēl pat nav pietuvojusies 2008. gada strādājošo skaitam (1,055 miljoni cilvēku). Nereti, bet pamatoti darba ņēmēju skaita samazinājumi tiek skaidroti ar inovācijām, tehnoloģisko progresu, zinātniski tehnisko revolūciju. Labi, bet vai tad Igaunija un Lietuva ir stāvējusi ārpus tehnoloģiju progresa? Nē, nav! Spriežot pēc IKP uz vienu strādājošo, var secināt pretējo – tās mūs ir apsteigušas. Iespējams, atbildes jāmeklē Baltijas valstu politiku atšķirībās, valdošo politiķu pieņemtajos un arī nepieņemtajos lēmumos.

Futbola un hokeja fani zina, ka ir tādas spēles, kurās to skatītājs jūt iekšēju spriedzi, iekšējo spēles nervu, kad jebkurā brīdī iespējama dramatiska situācijas maiņa uz laukuma, taču spēles laiks iet, bet rezultāta nav, jo vārti netiek gūti vai tādu ir ļoti maz.

Ja kāds, kurš nav sekojis līdzi spēles gaitai, apskata spēles rezultātu, viņš teiks, ka nekas interesants nav noticis un diez vai vēlēsies atkārtojumā šo spēli skatīties. Bet tas, kurš rūpīgi vēroja spēles gaitu, var atrast daudz slēptu, bet interesantu un svarīgu aspektu spēlētāju rīcībā. Februāris finanšu tirgos bija tieši šāds.

Kā jau minēju iepriekšējā pārskatā, februāris solījās būt ļoti neparasts mēnesis, jo tika plānoti vairāki nozīmīgi politiski notikumi: Trampa un ASV opozīcijas nevienprātība jautājumā par sienas būvniecības finansēšanu uz ASV un Meksikas robežas, kas noveda pie ASV valdības darba apturēšanas, ASV lēmums par nodokļu paaugstināšanu Ķīnas precēm, Brexit situācijas attīstība, kā arī valdības krīze Venecuēlā.

«Galveno būvprojektā nepieciešamo spējam izdarīt paši – mums ir arhitektūra, būvprojektu vadība un ainavu arhitektūra. Pirms krīzes attīstījām būvkonstrukciju projektēšanas vienību. Šobrīd tajā strādā tikpat daudz cilvēku, cik birojā ir arhitektu. Ar to mēs esam spējuši noturēt savu nišu, tas bija viens no stratēģiski veiksmīgākajiem soļiem uzņēmuma attīstībā,» stāsta DEPO projekts valdes priekšsēdētājs Uldis Zanders. Uzņēmumam pēc krīzes ir izdevies palielināt apgrozījumu, tas pērn DB un Lursoft veidotajā strauji augošu uzņēmumu – Gazeļu – sarakstā ierindojies 73. vietā.

Biroju pirms 15 gadiem izveidoja septiņi arhitekti. «Mēs visi esam partneri un lēmumus pieņemam sapulcēs, un mums visiem ir vienādas tiesības. Mums teica, ka šādi mēs ilgi nevilksim, jo ne jau septiņi cilvēki var pieņemt vienu lēmumu. Mums par laimi viņi kļūdījās,» stāsta U. Zanders. Pirms dažiem gadiem viens no partneriem savas daļas pārdevis un sācis biznesu, kurā koncentrējas uz energoefektīvo un pasīvo ēku projektēšanu, kļūdams par vienu no labākajiem speciālistiem šajā sfērā.

Kaujas gatavībā

«Krīze sākās ātri un tirgus nobruka visai strauji. Bijām savākuši labu komandu, tādēļ bija jāpieņem stratēģisks lēmums – vai mēs to izformējam vai mēģinām «izvilkt». Tas nebija viegli, – ja ir darbinieki, tiem ir jāmaksā alga, un, ja nav darba, vienā brīdī sāc investēt algās, neredzot nākotni,» stāsta U. Zanders. Turklāt uzņēmums pirms krīzes bija veicis ieguldījumus, paplašinot uzņēmuma darbības jomu, iegādājoties profesionālas un dārgas programmas. Šīs investīcijas uzņēmums nebija paguvis atpelnīt. «Nolēmām mēģināt izdzīvot, līdz krīze beigsies. Cilvēki ir mūsu galvenā vērtība, – bez profesionāla un lojāla kolektīva dārgas iekārtas, programmatūra un telpas ir bezjēdzīgas,» uzsver U. Zanders. Tā, viņaprāt, bijusi riskanti izspēlēta kārts, tomēr – veiksmīgi. «Varējām pilnībā noēst uzkrājumus un tad pazaudēt darbiniekus. Brīdī, kad tirgū atgriezās nopietnie spēlētāji, kas nāca ar lielākiem investīciju projektiem un vēlmi nopelnīt nevis šogad, bet pēc desmitiem gadu, viņi meklēja arhitektus, kas spētu šādus projektus «pacelt». Tādu biroju bija atlicis maz. Mēs bijām,» viņš turpina.

Septembra beigās valdībā pieņemtā vienošanās par jauna valsts tēla veidošanas stratēģiju, pozicionējot Latviju kā radošuma lielvalsti, ir lielisks signāls un potenciāls atspēriena punkts visai radošo industriju nozarei.

Arī iniciatīvai "radi!" tie ir ļoti labi jaunumi, jo jau desmit gadu esam uzsvēruši Latvijas radošuma milzīgo potenciālu un priecājamies, ka tas tiek novērtēts. Radošums ir viena no galvenajām nākotnes sabiedrības prasmēm, kas būs sevišķi aktuāla izaicinājumiem pilnās situācijās; pievienojot drosmi un pašpārliecinātību, tas var izrādīties ļoti veiksmīgs līdzeklis grūtību pārvarēšanai. Tiesa, neiztiekam arī bez zināma riska: pūles var izrādīties veltīgas, ja valstiskā mērogā netiksim galā ar tik elementāru problēmu kā statistikas datu trūkumu, kas kavē izprast radošo industriju jomas ietekmi uz ekonomiku.

Brīži, kas maina pasauli...

Desmit gados iniciatīva "radi!" ir pieredzējusi vērā ņemamas izmaiņas, gan attīstoties radošajām industrijām un pašai iniciatīvai, gan pieaugot dizaina domāšanas ietekmei nozarē, sabiedrības izpratnē, valsts pārvaldē un institucionālajā sadarbībā.

Burtiski nesen auditorkompānija “Price Waterhouse Coopers” nāca klajā ar pētījumu, ka Latvijā būtiskai satiksmes drošības uzlabošanai nepieciešami 90 miljoni eiro gadā.

Pēc vairāk nekā 20 gadiem auto biznesā esmu pārliecināts, ka drošība satiksmē ir prioritāte, taču, manuprāt, tā sākas daudz tuvāk pašam auto lietotājam nekā varētu šķist. Pēc tam jau nāk infrastruktūra, ceļu satiksmes intensitātes kontrole un tehniskās drošības uzraudzība un citi aspekti.

Ja vēlamies runāt par Latvijas satiksmes drošības uzlabošanu, tad gribi negribi kārtējo reizi jāceļ gaismā mūsu novecojušais auto parks, kura vidējais vecums saskaņā ar Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas datiem 2018.gadā Latvijas auto parka vidējais vecums bija 13,9 gadi (Austrijā 8,2 gadi, Beļģijā un Francijā - deviņi, Dānijā – 8,8, Zviedrijā astoņi, Norvēģijā – 10,5, Īrijā – 8,4 gadi utt.). Un kas savā būtībā ir teju 14 gadus vecs auto? Tā ir 14 gadus veca tehnoloģija (varam mēģināt iztēloties 14 gadus vecu telefonu vai datoru), visticamāk, ar daudz lielāku nobraukumu nekā faktiski uzrādīts. Tas, savukārt, nozīmē arī lielāku nolietojumu detaļām, ar lielākiem riskiem uz ceļa un mazāku aizsardzību avārijas gadījumā.

Rīgas Tūrisma attīstības birojs (RTAB) ir izstrādājis "Covid-19 izraisītās krīzes tūrisma un viesmīlības nozarē seku mazināšanas rīcības plānu", kas vērsts uz atpūtas un darījumu tūristu atgriešanu Rīgā.

Šovasar tiks īstenotas vairākas tūristu piesaistes kampaņas Baltijā, kā arī Skandināvijā un citos mērķtirgos tiklīdz tas būs iespējams. Tūrisma veicināšanas pasākumos plānots investēt 780 tūkstošus eiro.

"Plānojot tūrisma atjaunošanas mārketinga aktivitātes, mēs analizējām aktuālo situāciju Eiropā, īstenojām nozares uzņēmumu aptauju, kā arī vairākos vebināros konsultējāmies ar pašmāju un starptautiskajiem ekspertiem. Galvenais secinājums – tūrisma nozarei pašlaik ir sevi jāizgudro no jauna, jo tā vairs nekad nebūs tāda kā iepriekš. Tāpēc izstrādātajā tūrisma atjaunošanas plānā Rīgai esam ņēmuši vērā jaunākās tūrisma tendences," skaidro RTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis.

Eiropas atvērtais darba tirgus vairo ģimeņu intīmās dzīves dilemmas, lai gan tādas pastāv, arī nekur nebraucot. Psihoterapeits Arturs Šulcs šādiem pāriem iesaka kā senākus, tā modernākus literatūras un dzīves stāstus un kustības svaigā gaisā

Tiekamies, protams, svaigā gaisā – Bastejkalnā. Sākumā ir fotosesija, un es saku, ka mūsdienu kultūra ir ļoti vizuāla. «Simboliska,» papildina A. Šulcs. «Cilvēki ir sapratuši, ka ir vajadzīgi simboli, jo caur tiešu intelektuālu pieredzi ne viss ir saprotams. Intelektuāli cilvēks uztver tikai kādus 15% no informācijas, pārējo – jau kā tēlus, sajūtas un emocijas. Tehnoloģijas tā arī tiek lietotas – tēlu radīšanai.»

Mēs visi pelnām ar to, ka risinām citu problēmas. Kā jūs palīdzat cilvēkiem?

Es palīdzu cilvēkam citādi paskatīties uz viņa situāciju, nomainīt skata punktu. Viņš atnāk pie manis, likstas salauzts, un nes līdzi kaut kādu mantojumu. Tas ir līdzīgi kā pie īpašuma vērtētāja, kas var novērtēt, cik īsti maksā tavs nams, savukārt arhitekts var pateikt, ko no tā var uztaisīt. Man ir šķūnis, bet es gribu trīsstāvu māju. Vai tas ir iespējams? Varbūt ir.

Eiropas centrālo institūciju pamatīgais spiediens uz dalībvalstu ekonomikām ar monetārās politikas instrumentiem nav adekvāts. Reformu aizmetņi valstīs gan ļauj cerēt, ka tas nebeigsies «kā parasti»

Parasti ir tā – ja drukā naudu, tās vērtība un pirktspēja krīt. Faktiski tas nozīmē inflāciju, pat ja statistika, kas ņem vērā tikai patēriņa cenu parametrus, saka pretējo – ka deflācijas bubulis ir klāt, tāpēc politiķi un centrālie baņķieri liek lietā monetārās politikas ieročus tā apkarošanai jeb ar finanšu instrumentiem virtuāli drukā naudu.

Eiropas Centrālā banka šādi dalībvalstu ekonomikās jau pumpē naudu un kopā ar Eiropas Komisiju plāno to darīt vēl vairāk. Abu ES smagsvara institūciju doma ir, ka ES ekonomikās ir nepietiekams privātā biznesa un stratēģisko projektu finansējums jeb trūkst naudas. Tad nu atbilde ir šādas naudas izdomāšana, ko sevišķi ECB pēc savām pilnvarām spēj. Šādas politikas risks ir tajā, ka var jau naudu arī izdomāt, tikai vai tā beigās neizrādīsies vien vēlmju domāšana? Proti, vai šī jaunā nauda spēs provocēt, izsaukt jaunas vērtības radīšanu?

Par iepirkumu konkursu rezultātiem joprojām iesniedz daudz sūdzību, tomēr pamatoto sūdzību skaits rūk, uzsver Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja Dace Gaile intervijā laikrakstam Diena.

Fragments no intervijas

Kādas ir būtiskākās nepilnības iepirkumu gaitā, ko patlaban visbiežāk konstatē Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB)?

Jāsāk ar to, ka Publisko iepirkumu likumā ir regulējumi, kuri atstāj pasūtītājam lielu izvērtēšanas lauku, respektīvi, bieži tiek spriests, vai pretendentam izvirzītās prasības ir samērīgas, jo likums nenosaka prasības pretendenta kvalifikācijai. Katram var būt atšķirīga izpratne, kas ir un kas nav samērīgi. Tāpēc par to vienmēr bijuši strīdi un arī tagad turpinās strīdi. Lai to novērstu, IUB sadarbojas ar nozaru profesionālajām organizācijām un mēģina sagatavot ieteikumus, norādot, ka, lūk, šajā konkrētajā nozarē tādas prasības būtu pieņemamas, bet atkal citas prasības noteikti nav pieņemamas.

Ārvalstu investoru padomes valdes jaunais priekšsēdētājs Džerijs Virts atzīst biznesa vides uzlabošanos, tomēr norāda uz nepilnībām tieslietās un pārvaldībā.

Ir tēze, ka mēs esam «tilts starp šo un to». Kāpēc to mēdz būt tik grūti pielietot?

Ja man būtu atbilde, varbūt šī realitāte būtu citādāka. Pagājušajā gadā mēs prezentējām viedokļa ziņojumu par ilgtspējīgu mobilitāti, un ĀIPL nostāja ir, ka Latvijai jāveido koordinēta pieeja transporta attīstībai. Tā ir daļēja atbilde. Tas nozīmē valsts politikas līmenī skatīt transportu kā vienotu un papildinošu, ne savstarpēji konkurējošu, kad ceļu transports sacenšas ar dzelzceļu, jūru un avio. Transports ir kritisks ekonomikas elements, un ir jānosaka veids, kā tam vislabāk attīstīties un dot pienesumu visai ekonomikai.

«Piemēram, Zatlera gājiens ar Saeimas atlaišanu nostrādāja, jo «mums ir slikti, viņiem ir labi, mēs viņus atlaidīsim!». Tas fascinēja. «Mēs atlaidīsim bagātus cilvēkus!» Tautai šķita ārkārtīgi patīkama ideja nodarīt pāri tiem, kuriem ir labi,» intervijā izdevumam Ir sacījis psihoanalītiķis Arkādijs Pancs.

Vaicāts: «Tajā bija kaut kas simbolisks?», Pancs atbildējis: «Saprotiet, simbolisks akts nozīmē nostāties pret savu tēvu, edipālais komplekss, «es viņu izmetu, un pats tagad būšu galvenais!». Taču tā ir fantāzija. Kad mēs balsojam vēlēšanās vai referendumā, mēs remdējam savas sāpes par to, ka «esmu mazs, nabags, nenozīmīgs un tagad parādīšu tiem spēcīgajiem!» Tur ir maz simbolisma, tas ir reāls akts. Zatlers tā arī nenonāca pie varas, visiem citiem viņš nebija vajadzīgs. Uztaisīt revolūciju, balstoties uz ideju «pret», ir daudz vienkāršāk, nekā noturēties pie varas ar šādu ideju. Tas parasti neizdodas. Ir jābūt «par». Lai būtu «par», jāizgudro kāda ideja.»

Ātrums, ar kādu 2020. gada aprīlī saruka darbavietu skaits un iedzīvotāji reģistrējās bezdarbnieka statusam, bija visai līdzīgs 2009. gadā piedzīvotajam globālās finanšu krīzes laikā.

Taču šoreiz “jostu savilkšanas” vietā darba devējiem un ņēmējiem tika piedāvāti vairāki atbalsta mehānismi, kas ļāva uzņēmumiem paturēt darbiniekus, pat būtiski samazinoties apgrozījumam. Tāpēc var teikt, ka kopumā valsts atbalsta mērķis tika sasniegts - nepieļaut uzņēmumu domino maksātnespēju kaskādi. Arī bezdarba līmenis valstī palielinājies tikai nedaudz, bet ekonomikas apjoms atgriezās pirmspandēmijas līmenī.

Tomēr kopējie rādītāji slēpj "divu ātrumu Latviju". Viena sabiedrības daļa Covid-19 pandēmijas laikā sekmīgi pārgāja uz attālināto darbu un savās ģimenēs labklājības kritumu neizjuta, bet daļai iedzīvotāju ienākumi un drošības sajūta par nākotni būtiski kritās.