Paredzot aizliegumu pārdot enerģijas dzērienus jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 13.janvārī, noslēdza darbu pie Enerģijas dzērienu aprites likumprojekta. Aizliegums būs spēkā no šī gada 1.jūnija, informē Saeimas Preses dienests.

«Visā pasaulē ir pieaudzis to bērnu un jauniešu skaits, kuri lieto enerģijas dzērienus. Šis likumprojekts ir drosmīgs solis rūpēs par bērnu un jauniešu veselību. Mūsu mērķis ir padarīt pēc iespējas veselīgāku mūsu bērnu uzturu. Enerģijas dzērienus būs aizliegts pārdot un iegādāties jauniešiem, kuri jaunāki par 18 gadiem,» likumprojekta būtību skaidro komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš.

Grozījumi paredz, ka tirgotāja pienākums būs pieprasīt pircējam uzrādīt dokumentu, lai pārliecinātos par viņa vecumu, savukārt pircēja pienākums būs pēc mazumtirgotāja vai uzraudzības un kontroles iestādes pieprasījuma apliecināt savu personu un vecumu.

Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA) aicina Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju uz pamatotu un datos balstītu grozījumu veikšanu Alkoholisko dzērienu aprites likumā.

Šobrīd diskusiju fokusā ir trīs galvenie temati: par alkoholisko dzērienu tirdzniecības laika ierobežojumiem, par alkoholisko dzērienu tirdzniecību internetā un par vecuma sliekšņa grozīšanu alkoholisko dzērienu iegādē. Īpaši svarīgi ir likumā vai to pavadošajos noteikumos iekļaut mērīšanas kritērijus, pēc kuriem vērtēt regulāru likumu grozījumu ietekmi uz pārmaiņām sabiedrības veselībā.

"Jautājumus raisa fakts, ka diskusijās par iespējamām izmaiņām Alkoholisko dzērienu aprites likumā nepiedalās vai netiek iesaistīta Finanšu ministrija. Tiek plānoti ierobežojumi, kas pēc VM un ārstu sacītā varētu mazināt alkoholisko dzērienu pārdošanas apjomus, tiek paaugstināts akcīzes nodoklis, bet vienlaikus valsts budžeta projektā plānots 14 milj. EUR nodokļu pieaugums pret pagājušo gadu. LANA vaicā, kā tas ir iespējams", vaicā LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.

Aizliedzot pārdot enerģijas dzērienus jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem, Saeima ceturtdien, 21.janvārī, galīgajā lasījumā pieņēma Enerģijas dzērienu aprites likumu. Aizliegums būs spēkā no šī gada 1.jūnija. Par aizlieguma ieviešanu balsoja 88 deputāti, pret bija 2, bet atturējās viens deputāts, informē Saeimas Preses dienests.

«Visā pasaulē ir pieaudzis to bērnu un jauniešu skaits, kuri lieto enerģijas dzērienus. Šis likums ir drosmīgs solis rūpēs par bērnu un jauniešu veselību. Mūsu mērķis ir padarīt pēc iespējas veselīgāku mūsu bērnu uzturu. Enerģijas dzērienus aizliedz pārdot un iegādāties jauniešiem, kuri jaunāki par 18 gadiem,» regulējuma būtību iepriekš skaidroja par likumprojekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš.

Regulējums paredz, ka tirgotāja pienākums būs pieprasīt pircējam uzrādīt dokumentu, lai pārliecinātos par viņa vecumu, savukārt pircēja pienākums būs pēc mazumtirgotāja vai uzraudzības un kontroles iestādes pieprasījuma apliecināt savu personu un vecumu.

Informēt un izglītot, nevis aizliegt – to prasa enerģijas dzērienu biznesā iesaistītie uzņēmēji . Saeimas pirmajā lasījumā ceturtdien konceptuāli atbalstītais enerģijas dzērienu aprites likumprojekts, kas paredz aizliegt pārdot enerģijas dzērienus personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, nozari var ietekmēt negatīvi.

Paredzēts, ka mazumtirgotājam būs pienākums pieprasīt pircējam uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, lai pārliecinātos par viņa vecumu. Paredzēts arī aizliegt enerģijas dzērienu mazumtirdzniecību izglītības ie stāžu telpās un teritorijā. Likumprojekts arī paredz, ka enerģijas dzērienus mazumtirdzniecības vietās pārdošanai novietos savrup no citiem pārtikas produktiem tādā veidā, lai tie būtu viegli identificējami.

Vienlaikus likumprojekts paredz reklāmas ierobežojumus. Deputāti piedāvā aizliegt enerģijas dzērienu reklāmu adresēt jauniešiem, kuri ir jaunāki par 18 gadiem, kā arī izvietot to plašsaziņas līdzekļos, kuru auditorijā ir vairāk nekā 35% jauniešu līdz 18 gadiem.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) uzskata, ka Saeimā šodien pieņemtais Enerģijas dzērienu aprites likums nav balstīts zinātniskos pierādījumos par apdraudējumu sabiedrības veselībai, kā arī pārkāpj Eiropas Savienības brīvas preču kustības principu. Spiesta atcelt šādus ierobežojumus bija gan Itālija, gan Vācija, teikts federācijas izplatītajā paziņojumā.

«Nepamatoti aizliegumi neatbilst uzņēmējdarbības attīstību veicinošai valsts politikai, jo liecina par nestabilu likumdošanas praksi, kas ignorē racionālus faktus. Mēs pilnībā atbalstām rūpes par sabiedrības un jo īpaši jauniešu veselību, taču Enerģijas dzērienu aprites likumā noteiktie ierobežojumi nav balstīti zinātniskos pierādījumos par šo produktu kaitīgumu. Eiropas Savienības galvenā pārtikas drošības risku novērtēšanas institūcija EFSA ir atzinusi, ka enerģijas dzērieni ir drošs produkts, ja tiek patērēts mērenās devās,» norāda LPUF pārstāvis Pēteris Liniņš.

EFSA 2015. gada maijā publicēja Zinātnisko atzinumu par kofeīna drošumu, kurā secināja, ka kofeīnu saturošu produktu, arī enerģijas dzērienu lietošana mērenās devās cilvēku, tajā skaitā bērnu, veselībai nav kaitīga. Līdz ar šo zinātnisko atzinumu zūd jebkāds pamats enerģijas dzērienu ierobežojumus attaisnot ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulā 178/2002 minēto piesardzības principu, kuru iespējamu veselības risku gadījumā pieļaujams izmantot ierobežoti un tikai līdz zinātniskas informācijas iegūšanai.

Lai arī deputāti pauduši gandrīz vienbalsīgu atbalstu aizliegumam tirgot enerģijas dzērienus jauniešiem, nozares pārstāvji norāda, ka aizliegums nav īstā metode.

Ar ideju par aizliegumu tirgot enerģijas dzērienus personām, kas ir jaunākas par 18 gadiem, klajā nācis opozīcijas deputāts Vladimirs Reskājs (Saskaņas centrs). Paredzēts, ka enerģijas dzērienu sarakstu apstiprinātu valdība. Nozares pārstāvji uzsver: galvenais ir tas, cik daudz enerģijas dzēriena tiek izdzerts, ko iespējams atrisināt ar skaidrojošām, izglītījošām metodēm.

Enerģijas dzērienu patēriņa ierobezošanai jauniešu vidū svarīgāk, iespējams, būtu veikt skaidrojošo darbu, nevis uzreiz noteikt aizliegumu, DB norāda SIA GPT, kas radījis enerģijas dzērienu Ar mani atkal runā kaijas, līdzīpašnieks Mārtiņš Sestulis. «Jāskaidro, ka enerģijas dzērienu lietošana pārmērīgā apmērā ir kaitīga, līdzīga kā alkohola pārmērīga lietošana,» viņš saka. Izdzerot vienu 0,25 litru (l) bundžinu, nekas slikts nenotiks, taču cits jautājums ir izdzert 0,5 l vai 1l pudeli ūdens vietā. «Enerģijas dzēriens ir enerģijas dzēriens, tā nav limonāde,» uzsver M. Sestulis. Enerģijas dzērienu lietošanā svarīgākais ir mēra sajūta, un šis nosacījums nemainoties arī pēc 18 gadu vecuma.

Spilgtākie 2017. gada notikumi enerģētikā un prognozes 2018. gadam

2017. gadā beidzot pievērsta pelnītā uzmanība enerģētikas nozarei, nākamā gada izaicinājums – savlaicīga un pārdomāta politisko lēmumu pieņemšana

2017. gadam raksturīga vairāku svarīgu enerģētiskās drošības elementu klātbūtne. Gāzes tirgus atvēršana, diskusijas par enerģijas ražošanas atbalsta nākotni un aktīva enerģijas patērētāja veidošana bija nozares un arī plašākas sabiedrības diskusiju dienaskārtībā. Šo elementu ceļš uz dienaskārtību ir bijis atšķirīgs, taču efekts ir līdzīgs. Ja gāzes tirgus atvēršanu motivēja Eiropas Savienības enerģijas likumdošanas saistību izpilde, tad nojausma, ka nozares politika varējusi būt kvalitatīvāka, dienaskārtībā ienāca caur ekspertu, politiķu un plašākas sabiedrības pastiprinātu uzmanību un interesi par obligāto iepirkuma komponenti (OIK), par ko citkārt ikdienā reti kurš aizdomājas. Pozitīvi ir tas, ka brīžiem pat gluži haotiskā viedokļu apmaiņa pievērsusi uzmanību nozarei, kas lielāku uzmanību un apzinātību bija pelnījusi jau sen.

Atjaunīgās enerģijas ražošanas “bums” ir laba ziņa Latvijas ekonomikai un sabiedrībai kopumā, – jo lielāku elektroenerģijas daudzumu saražosim paši, jo mazāk būsim atkarīgi no būtiskām energoresursu cenu svārstībām.

Ne vienmēr saules paneļu vai vēja parku saražotā enerģija būs nozīmīgi lētāka, nekā tirgū pieejamā enerģija, arī saules enerģijas efektivitāte mūsu platuma grādos nav pārāk augsta, tomēr cenu stabilitātes un neatkarības faktori ir gana nozīmīgi, lai turpinātu attīstīt jaunas enerģijas ražošanas jaudas. Likumdevējam šādos apstākļos ir izšķirošs faktors – jāsabalansē ekonomikas un sabiedrības intereses, lai ieguvēji būtu visi. Pašlaik, kad strauji attīstās apjomīgi energoparki, daudzi jautājumi tiek interpretēti pašvaldību līmenī, kas neizbēgami noved pie atšķirīgiem redzējumiem un lēmumiem. Tas nav efektīvi, īpaši no investoru skatpunkta, kuri gribētu redzēt saprātīgus un prognozējamus spēles noteikumus.

Saeima ceturtdien, 4.septembrī, otrajā lasījumā atbalstīja Enerģijas dzērienu aprites likumprojektu, kura mērķis ir regulēt enerģijas dzērienu tirdzniecību un reklamēšanu. Plānots, ka enerģijas dzērienus būs aizliegts pārdot jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem.

Enerģijas dzērienu aprites likums izstrādāts atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm, un tas nepieciešams, lai regulētu enerģijas dzērienu izplatīšanu un reklamēšanu, tostarp rūpēs par jauniešu veselību ierobežotu enerģijas dzērienu tirdzniecību personām, kas jaunākas par 18 gadiem, norāda par likumprojektu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš.

Likumprojektā noteikts, ka enerģijas dzērienus būs aizliegts pārdot un iegādāties personām, kas jaunākas par 18 gadiem. Mazumtirgotāja pienākums būs pieprasīt pircējam uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, lai pārliecinātos par tā vecumu, savukārt pircēja pienākums būs pēc mazumtirgotāja vai uzraudzības un kontroles iestādes pieprasījuma apliecināt savu personu un vecumu.

Līdz ar pirmā sniega uzsnigšanu un Ziemassvētku tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo karstie ziemas dzērieni – karstvīns, dažādi silto sulu dzērieni un kokteiļi, kā arī alus, kura garšas buķete liek domāt nevis par svelmīgu vasaras dienu, bet sniegotu ziemu.

Lai gan karstvīna dzeršanas tradīcijas pirmsākumi meklējami Vācijā, arī pie mums tā pēdējo gadu laikā sākusi iesakņoties. Teju katrā bārā, kafejnīcā vai restorānā ziemas mēnešos iespējams tikt pie kūpoša karstā dzēriena, jo bārmeņi aizvien izdomā jaunas receptes, kas ļauj apmeklētājiem izbaudīt jaunas garšas nianses. Arī ražotāji nesēž, rokas klēpī salikuši. Latvijā tiek darināts gan karstvīns, gan alus, kas īpaši piestāv ziemas sezonai. Veikalu plauktos atrodami arī vairāki bezalkoholiskie silto sulu dzērienu veidi. DB aptaujātie kafejnīcu pārstāvji atzīst, ka karsto dzērienu pieprasījuma palielinājums ir cieši saistīts ar pirmā sniega parādīšanos un, protams, gaidāmajiem ziemas saulgriežiem. Savukārt ražotājiem sezonālā produkta piedāvāšana ļauj palielināt apgrozījumu un nopelnīt arī laikā, kad pircējiem kāre pēc aukstajiem atspirdzinošajiem dzērieniem ir krietni samazinājusies.

Nozares veiktie aprēķini liecina, ka jaunu etiķešu izstrāde vienam produktam varētu izmaksāt no 15 000 līdz 90 000 eiro, taču kopējās izmaksas, lai pielāgotos jaunajām prasībām, noteikti būs lielākās, sacīja Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols, komentējot valdībā apstiprināto alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanas regulējumu.

Viņš skaidroja, ka valdībā apstiprinātie ierobežojumi ražotājiem un tirgotājiem uzliek birokrātisku slogu, kas asociācijas ieskatā nesniegs būtiskas izmaiņas iedzīvotāju paradumu maiņai. Vītols pauda, ka kopumā sabiedrība ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā alkoholiskos dzērienus lieto atbildīgāk, nekā tas tika darīts pirms desmit gadiem, ko nav ietekmējusi ierobežojumu noteikšana.

Komentējot regulējuma nepilnības, Vītols uzskaitīja, ka valdības apstiprinātajos grozījumos nav ietverts konkrēts izvērtējumu kopums, kas ļautu pēc kāda laika secināt, vai ierobežojumi ir ko mainījuši vai nē. "Ja ierobežojumi bijuši neefektīvi un noteiktie rezultāti nav sasniegti, tad ierobežojumus vajadzētu atcelt vai transformēt, un tas būtu šobrīd skaidri likumā jānosaka," piebilda LANA izpilddirektors.

Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja Enerģijas dzērienu aprites likumprojektu, aizliedzot enerģijas dzērienus pārdot jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem, informē Saeimas Preses dienests.

Likumprojektā noteikts, ka enerģijas dzērienus būs aizliegts pārdot un iegādāties personām, kas jaunākas par 18 gadiem. Mazumtirgotāja pienākums būs pieprasīt pircējam uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, lai pārliecinātos par tās vecumu, savukārt pircēja pienākums būs pēc mazumtirgotāja vai uzraudzības un kontroles iestādes pieprasījuma apliecināt savu personu un vecumu.

Deputāti šodien atbalstīja likuma mērķi, nosakot, ka tas ir aizsargāt cilvēka veselību no enerģijas dzērienu nelabvēlīgas ietekmes uz organismu.

Tāpat jaunais likums paredz aizliegt enerģijas dzērienu mazumtirdzniecību izglītības iestāžu telpās un teritorijā, kā arī piedāvāt tos bez maksas nepilngadīgām personām degustācijās vai kā dāvanu, kompensāciju par citas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu.

Saules enerģijas parku attīstība ir viena no jaunām un daudzsološām biznesa jomām Latvijā, kurā iesaistās un par kuru interesējās arvien vairāk uzņēmumu. Tomēr, kā jebkurā biznesā, šāda projekta veiksmīgai īstenošanai jāņem vēra virkni būtisku faktoru, ir pareizi tos jāpārvalda, ka arī jāizvērtē potenciālie riski.

Protams, šo nozari jāskata kontekstā ar klimata politiku un tieši elektrifikāciju kā labāko risinājumu ceļā uz tā saucamo “net-zero” jeb klimatam neitrālu sadzīvi un ekonomiku. Papildus grūdienu saules enerģijas attīstībai dod arī enerģijas cenu nestabilitāte un pieaugums viscaur Eiropā un vajadzība nodrošināt enerģētisko neatkarību.

Klimata politika rada patiesi vēsturiska mēroga enerģētikas transformāciju un tieši saules enerģija ir vadošais atjaunojamās enerģijas veids. Saskaņā ar Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) aprēķiniem, saules enerģijas uzstādītās jaudas apsteigs ogļu elektroenerģijas staciju jaudu 2027. gadā, bet dabasgāzes – jau 2026. gadā. Pērn saules enerģijas jaudas pasaulē pieauga par 26 % – visstraujāk no visiem “zaļās” enerģijas veidiem. Tomēr, lai sasniegtu klimata politikas mērķus, saules enerģijai joprojām ir milzīgs potenciāls tuvākajā desmitgadē. Saules enerģijas priekšrocība ir elastība – to varam izmantot gan mājsaimniecību ražošanā, gan lielos, komerciālos projektos. Šajā komentārā fokusējos uz pēdējiem un ieskicēšu galvenos faktorus, kuriem mēs kā banka – saules enerģijas projektu finansētāji, aicinām pievērst pastiprinātu uzmanību pirms projekta īstenošanas.

Vēja enerģijas asociācijai (VEA) pēdējā pusgada laikā pievienojušies četri jauni biedri, informē asociācijā.

VEA pievienojies atjaunojamās enerģijas projektu attīstītājs Sunly, pasaulē lielākais atkrastes vēja enerģijas projektu attīstītājs Ørsted, saules un vēja parku attīstītājs European Energy un vietējais uzņēmums, kas piedāvā risinājumus lielā augstumā, SIA Gaismas rati.

“Pēdējā pusgada laikā esam piedzīvojuši ievērojamu paplašināšanos, uzņemot savā pulkā vēl četrus spēcīgus uzņēmumus. Priecājamies gan par starptautiskajiem uzņēmumiem, kas izvēlas iesaistīties kvalitatīvā nozares attīstībā visos līmeņos, gan arī par vietējiem uzņēmumiem, kas apliecina savu uzticēšanos VEA iespējām pārstāvēt savus biedrus un iesaistīt nozares aktuālākajos procesos,” saka Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Andris Vanags, piebilstot, ka jauno biedru zināšanas un uzkrātā pieredze palīdzēs VEA parādīt plašākai sabiedrībai vēja nozares attīstības nozīmi un ieguvumus.

Bērnu rotaļlietas ir tā preču kategorija, kuru klāsts ir teju neizsmeļams. Pilnīgi visās vecuma grupās rotaļlietu ražotāji spēj piedāvāt arvien jaunas un jaunas rotaļlietas, nemitīgi papildinot klāstu ar ko neredzētu. Taču tieši rotaļlietas, kas izgatavotas no dabīgiem materiāliem, pēdējā desmitgadē kļuvušas par vienu no pieprasītākajām bērnu mantu kategorijām. Kāpēc tā, un kādas ir to priekšrocības, – par to vairāk šajā rakstā!

Kāpēc izvēlēties rotaļlietas bērniem, kas izgatavotas no dabīgiem materiāliem?

Pirmkārt, un galvenokārt, dabīgu rotaļlietu uzvaras gājiens skaidrojams ar to, ka arvien vairāk un vairāk jauno vecāku pievērš uzmanību tam, kādā vidē atrodas viņu bērns.

Ne tikai tīra, ekoloģiska pārtika, sadzīves ķīmija un kopjošā kosmētika, arī rotaļlietas un to izgatavošanas materiāls tiek rūpīgi izvērtēts.

Mazuļiem augot un attīstoties, pirmos savas dzīves gadus tie pasauli iepazīst caur visām maņām. Lielākoties visas rotaļlietas nonāk bērna mutītē, tāpēc tas, kāda veida rotaļlietas vecāks savam mazulim izvēlās, ir ļoti svarīgi!

Arī ilgtspējīga un ekoloģiska dzīvesveida popularitāte, vēlme ierobežot plastmasas un nepārstrādājamo atkritumu daudzumu, nosaka to, ka vecāki meklē tādas mantas bērniem, kas kalpos ilgi un tās varēs nodot tālāk, kad bērns izaudzis, neradot lieku kaitējumu dabai.

Maxima Latvija veikalu tīklā enerģijas dzērienu noiets šogad sarucis, Rimi pieprasījums pieaug.

Maxima tīklā šā gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar 2011. gadu, enerģijas dzērienu noiets sarucis par 4%, DB stāsta Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš. Vērtējot priekšlikumu aizliegt pārdot enerģijas dzērienus bērniem vecumā līdz 18 gadiem, I. Andiņš vērš uzmanību uz to, ka vispirms būtu jāzina, vai Eiropas Savienībā (ES), kas stingri kontrolē patērētāju drošības, veselības utt. jautājumus, ir objektīvi pētījumi par šo dzērienu ietekmi uz jauniešiem un kāda ir prakse ES šo dzērienu izplatīšanā.

«No vienas puses, par veselību ir jārūpējas, bet, no otras puses, ikvienam aizliegumam jābūt uz reāliem pētījumiem un faktiem balstītam, nevis klaji populistiskam. Ja Latvijā aizliegsim to, kas atļauts kaimiņvalstīs, šo aizliegumu būs iespējams apiet,» skaidro I. Andiņš. Ja mediķu rīcībā ir fakti par enerģijas dzērienu kaitīgo ietekmi uz jauniešiem, tie, protams, jādara plaši zināmi sabiedrībai, lai cilvēki paši izvērtētu, vai šādus dzērienus lietot vai nē, piebilst I. Andiņš.

Pašlaik veidojas īpaši labvēlīgi apstākļi atjaunojamās enerģijas straujam izaugsmes lēcienam, noskaidrots auditorkompānijas "EY" (agrāk "Ernst & Young") pētījumā "EY Renewable Energy Country Attractiveness Index", kas tiek veikts visā pasaulē jau 58.reizi.

"EY" pārstāvji aģentūrai LETA atklāja, ka patlaban vienlaicīgi dažādi faktori - tirgus pieprasījuma un piedāvājuma situācija, efektīvu tehnoloģiju attīstība, valstu politikas pārmaiņas, vides, sociālo un pārvaldības apsvērumu nozīmes pieaugums sabiedrībā un uzņēmējdarbībā, kā ar investoru gatavība ieguldīt "zaļās" enerģijas jaudu izveidē, sekmē būtisku atjaunojamās enerģijas izaugsmi.

Auditorkompānijas pētījums parāda, ka pērn, neskatoties uz pandēmiju, pasaulē ieguldījumi atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudās pieauga par 2% un sasniedza 303,5 miljardus ASV dolāru, bet atjaunojamās enerģijas jaudu uzstādīšana bija pat par 45% augstāka nekā 2019 gadā, sasniedzot 265 gigavatus (GW), kas ir straujākā izaugsme kopš 1999.gada.

Starptautiskais atjaunīgās enerģijas uzņēmums Ignitis Renewables, kas darbojas Baltijas valstīs un Polijā, ir sācis darbu pie saules enerģijas portfeļa izveides Latvijā.

Tas sākotnēji paredz 239 megavatu (MW) saules enerģijas projekta izbūvi, kas būs viens no lielākajiem šāda veida projektiem Baltijā. Projekta būvniecības darbi tiks uzsākti šī gada pirmajā ceturksnī, un kopējais investīciju apjoms tiek lēsts ap 178 miljoniem eiro.

Tas iezīmē nozīmīgu pagrieziena punktu visa reģiona ceļā uz ilgtspējīgu atjaunīgo enerģiju un vēlreiz apliecina Ignitis Renewables apņemšanos veidot videi draudzīgāku nākotni.

"Latvija ir daļa no Ignitis Renewables vietējā tirgus, kurā uzņēmums aktīvi paplašina savu darbību un saskata lielu izaugsmes potenciālu. Trešdaļu no kopējā reģiona projekta attīstības plāna ir paredzēts īstenot Latvijā. Lēmums uzsākt saules enerģijas parku būvniecību Latvijā ir nozīmīgs solis ceļā uz uzņēmuma paplašināšanos Baltijas valstīs un plašāku atjaunīgās enerģijas attīstības stratēģiju," skaidro Ignitis Renewables izpilddirektors Tjerī Elenss (Thierry Aelens).

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) norāda, ka Enerģijas dzērienu aprites likumprojektā iekļautās prasības palielinās nevienlīdzību starp tirgotājiem, samazinās patērētāju plūsmu mazajās tirgotavās un mākslīgi radīs šķēršļus konkurencei. Jāmin, ka Saeima ir atbalstījusi otrajā lasījumā Enerģijas dzērienu aprites likumprojektu, kas paredz regulēt enerģijas dzērienu tirdzniecību un reklamēšanu, cita starpā nosakot, ka enerģijas dzērienus būs aizliegts pārdot jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem.

Veselības ministrija norāda, ka likumprojekta mērķis ir aizsargāt cilvēka veselību no enerģijas dzērienu nelabvēlīgās ietekmes uz organismu.

«Pirms galīgā lēmuma pieņemšanas enerģijas dzērienu apritē aicinām ņemt vērā arī Latvijas tirgotāju, sevišķi mazo uzņēmumu, reālās iespējas izpildīt prasības par enerģijas dzērienu izvietošanu mazumtirdzniecības vietās atsevišķā stendā, savrup no citiem pārtikas produktiem, kas prasa papildu platības. Tāpat nav noteikts, kas tad ir enerģētiskais dzēriens, kā atšķirt aizliegtos dzērienus no dzērieniem, kam ir zemāka aktīvo vielu koncentrācija un kas nav jānovieto un jāmarķē atsevišķi,» norāda LTA prezidents Henriks Danusēvičs. Viņš piebilst, ka asociācija aicina izvērtēt, vai obligātās prasības par plauktu un norāžu izvietošanu tirdzniecības vietās ir atbilstošākais veids, kā atturēt patērētājus no enerģijas dzērienu lietošanas, kā arī, vai šis ir vienīgais produkts, kuram būs papildu tirdzniecības ierobežojumi. «Jāatgādina, ka Latvijas likumdevēji, pretēji pārējo Eiropas Savienības valstu praksei, mīl atsevišķu plauktu ieviešanas prasības. Piemēram, tādi veidojami pa produktu grupām ĢMO saturošām precēm. Ja likumprojekts stāsies spēkā, jau šobrīd ir skaidrs, ka mazajiem tirgotājiem būs ļoti sarežģīti aizliegtos dzērienus atdalīt un norobežot no citām precēm,» uzsver H. Danusēvičs.

«Aplūkojot Baltijas reģionu, varam teikt, ka elektroenerģijas tirgus integrācija norisinās visnotaļ labi. Baltijas Enerģijas tirgus starpsavienojumu plānā uzstādītie mērķi lielā mērā ir izpildīti,» pauž SIA Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers

Stabils un tehnoloģiskiem jaunievedumiem atvērts enerģijas tirgus ir pamats ekonomikas attīstībai. Enerģētiskā politika nosaka katra uzņēmuma izaugsmes diapazonu: inovāciju ieviešana un pakalpojumu saskaņošana ar klientu vēlmēm ietekmē uzņēmēju iespēju spektru konkrētā valstī, kā arī investīciju piesaistīšanu.

Dienas Bizness sarunā ar lielākā elektrības ražotāja Baltijā Eesti Energia meitas uzņēmuma SIA Enefit valdes priekšsēdētāju Jāni Betheru apsprieda pašreizējo situāciju enerģijas tirgū, atvērtā tirgus priekšrocības un tā attīstības perspektīvas.

Enefit jau vairāk nekā desmit gadu garumā uzrāda stabilitāti, mērķtiecību un, pats galvenais, klientu uzticību. Kas sekmēja ienākšanu Latvijas enerģētikas tirgū un tik veiksmīgu klientu piesaistīšanu?

Starptautiskā enerģētikas kompānija „Ignitis Group“ šodien publicēja 2023. gada rezultātus, izziņojot apjomīgākās investīcijas uzņēmuma vēsturē, kas paredz vērienīgu atjaunīgās enerģijas projektu attīstīšanu Latvijā un Baltijā kopumā.

Uz atjaunīgajiem energoresursiem orientētā kompānija „Ignitis Group“ Latviju uzskata par vienu no svarīgākajiem atjaunīgās enerģijas attīstīšanas tirgiem Baltijas reģionā, īpaši vēja un saules enerģijas ražošanas jomā.

Saskaņā ar 2023.gada rezultātiem, pērn viss “Ignitis Group” atjaunīgās enerģijas ražošanas portfelis pieauga līdz 7,1 GW, nodrošinot līdz pat 19 TWh elektroenerģijas jaudas ģenerēšanu. Šāds elektroenerģijas apjoms ir pietiekams, lai nodrošinātu Latvijas un Lietuvas kopējo elektroenerģijas vajadzību apmierināšanu. Pašlaik “Ignitis Group” atjaunīgās enerģijas ražošanas portfelis Latvijā sasniedz 1,3 GW un pēc apjoma, tas ir otrs lielākais aiz Lietuvas 4,4 GW.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Veselības ministrijas iecere aizliegt pārdot alkoholiskos dzērienus degvielas uzpildes stacijās (DUS) nesasniegs iecerēto mērķi - samazināt alkoholisko dzērienu pieejamību un patēriņu, bet gan kropļos konkurenci un legāli pārdalīs alkohola tirdzniecību par labu citiem veikalu tīkliem, uzskata Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Ligere.

Viņa uzsvēra, ka, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, šogad jūnija beigās Latvijā darbojās 8574 alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vietas, kurās tirgoja gan alu, gan arī citus alkoholiskos dzērienus, tostarp līdz 450 DUS veikalu, kā arī darbojās 190 mazumtirdzniecības vietas, kurās tirgoja tikai alu.

Ligere atzīmēja, ka Veselības ministrija nav analizējusi un nav norādījusi, kur transportlīdzekļu vadītāji, kas vadījuši transportlīdzekli alkohola reibumā, alkoholu ir iegādājušies. «To var iegādāties gan pārtikas veikalos, gan dzērienu veikalos, gan «HoReCa» (viesnīcas, restorāni, kafejnīcas), gan arī degvielas uzpildes staciju veikalos. Pie visām minētajām tirdzniecības vietām ir ērta piekļuve ar transportu transportlīdzekļu vadītājiem,» viņa sacīja.

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā teju divas reizes paaugstinātā akcīzes nodokļa likme saldinātajiem dzērieniem, kuros cukura daudzums pārsniegs 8 gramus.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kuri gan vēl tiks skatīti parlamenta plenārsēdē. Pēc ilgākām diskusijām atbildīgā komisija atbalstīja mazāku akcīzes nodokļa pieaugumu, nekā sākotnēji iecerēts. Proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem - akcīzes nodokļa likme būs 7,4 eiro, bet dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem - 14 eiro.

Turklāt šāda novitātē spēkā būs no 2022. gada 1. janvāra, nevis 2021. gada 1. janvāra vai 2021. gada 1. jūlija, jo tādējādi varēs ietaupīt 23 000 eiro nodokļu administrētāji, jo ar 2022. gadu notiek pāreja uz jauniem maksājumu administratīvo sistēmu, kurā akcīzes nodokļa deklarācijas tajā sāks strādāt ar 2022. gadu. Interesanti, ka pašlaik par šāda nodokļa ieviešanu ziņu nav nedz no Igaunijas, nedz arī Lietuvas.