Jaunākais izdevums

Poliuretāna izstrādājumu ražotāja SIA Froli Baltic cer nākamgad palielināt tirgus daļu Baltijas valstīs.

Ventspilī izvietotais uzņēmums šogad sācis ražot ergonomiskos poliuretāna spilvenus, savukārt tā mātes uzņēmums Vācijā – Froli Kunststoffwerk GmbH & Co. KG. – ieguldījis Ventspils ražotnes paplašināšanā. Līdz šim SIA Froli Baltic 99% noieta tirgus bija Vācijā, Dānijā, Somijā un Nīderlandē, taču 2013.gadā tas cer izveidot noietu arī Baltijas tirgū. Plānots arī samazināt energoresursu izmaksas, veicot ventilācijas sistēmas modernizāciju un paaugstinot siltumapmaiņas efektivitāti.

Tikko pabeigta 410 m2 plaša, jauna piebūve, kurā būs noliktava. Ilgu laiku viss process no ražošanas līdz pat gatavās produkcijas uzglabāšanai notika ražošanas halles ietvaros, stāsta uzņēmuma administrācijas pārstāve Alicija Voroņecka. Taču, paplašinot ražošanu, gan produktu, gan presformu un izejvielu daudzums palielinājās un sāka trūkt vietas. Ideja par noliktavas celšanu bijusi jau 2007. gadā, taču to apturēja krīze un neziņa par uzņēmuma nākotni. Pērn, atgūstot ražošanas apjomu, telpu jautājums aktualizējies, un šogad ideja iedzīvināta.

Visu rakstu lasiet 7.decembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi SIA Froli Baltic ražotie ergonomiskie spilveni ar plastmasas atsperēm aizceļo uz Rietumeiropu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Spilveni ir jaunākais uzņēmumā izstrādātais produkts, kura tapšanā tiek izmantotas poliuretāna integrālās putas. Arī pārējā ražotnes produkcija, kas top no poliuretāna, gandrīz visa ir domāta eksportam rietumu virzienā. Lai gan pasaulē šī tehnoloģija ir samērā izplatīta, Baltijas valstīs ir tikai daži nozares ražotāji, apgalvo SIA Froli Baltic ražošanas un pārdošanas speciālists Raivis Graudiņš. Ja sākotnēji par noietu pilnībā rūpējās mātes uzņēmums, tagad mērķis ir iegūt pietiekami daudz jaunu klientu, lai šajā ziņā kļūtu neatkarīgi.

Ķīmiski eksperimenti

Poliuretāna integrālās putas tiek izmantotas daudz dažādu izstrādājumu ražošanai, un arī Ventspilī radīto produktu klāsts ir gana plašs – darba krēslu detaļas, invalīdu ratiņu roku balsti, rehabilitācijas iekārtām domāti mīkstie polsteri, ginekoloģisko izmeklējumu galdiem un krēsliem paredzētie kāju balsti, detaļas ugunsdzēsēju autosaloniem un citi produkti, kurus iegūst, sajaucot šķidras sastāvdaļas un zem spiediena iepildot attiecīgajā presformā. Pēc noteikta laika detaļa ir sacietējusi, izveidojot arī sev raksturīgo ārējo apvalku, kas ļoti līdzinās dabiskai ādai. Produktu izstrāde un testēšana notiek konstruktoru birojā Froli Baltic mātes uzņēmumā Vācijā, un procesā iesaistīti arī zinātnieki. Lai gan pamata sastāvdaļas paliek nemainīgas, regulāri tiek izstrādātas dažādas jaunas piedevas, lai uzlabotu materiāla īpašības, stāsta R. Graudiņš. Inovatīvākie Froli produkti ir pirms aptuveni diviem gadiem Vācijā izstrādāti roku balsti no plastmasas ar saulespuķu sēklām, kā arī Ventspilī ražotie ergonomiskie spilveni, kuriem vidū ir iestrādātas plastmasas atsperes, lai nodrošinātu gaisa ventilāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Latvijas eksportspēja

Eksportspēja: Tenapors dubultos ražošanas jaudu

Kristīne Stepiņa, 24.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad Dobelē būs vēl viena SIA Tenapors ražotne, sendvičpaneļu ražošanā investēs 3,8 milj. eiro , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tenax grupas uzņēmums SIA Tenapors ražo dažādus būvmateriālus: putu polistirola izstrādājumus siltināšanai, iepakojumiem, būvniecībai, kā arī sendvičpaneļus un paliekošās veidnes Dobeles panelis. Tas šobrīd plāno nozīmīgas investīcijas ražošanas jaudu un eksporta apjomu palielināšanai. SIA Tenapors Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) konkursā Eksporta un inovācijas balva 2014 startē uzreiz divās kategorijās: Eksportspējīgākais komersants lielo/vidējo komercsabiedrību grupā un Importa aizstājējprodukts.

Jauna ražotne

SIA Tenapors šobrīd ir divas ražotnes: Dobelē un Valmierā. Dobelē tiek ražoti sendvičpaneļi, bet Valmierā – putu polistirola materiāli. «SIA Tenapors 2015. gada septembrī pabeigs jaunās sendviču paneļu ražotnes celtniecību Dobelē un 2016. gadā divas reizes plāno palielināt ražošanas un pārdošanas apjomus Latvijā, Baltijā un Skandināvijā,» stāsta SIA Tenapors Eksporta departamenta direktors Roberts Kurma. Viņš informē, ka kopējās investīcijas sendvičpaneļu ražotnes izveidē būs aptuveni 3,8 milj. eiro un jaunajā ražotnē būs 15 darbavietas. Sendvičpaneļi ir celtniecības materiāls, kuru izmanto industriālo ēku (veikalu, noliktavu, ražošanas ēku, saldētavu, sporta zāļu u.c.) būvniecībā. Tos montē uz metāla, koka vai betona kolonnām. Tie ir izolējošs, pašnesošs celtniecības materiāls, veidots no izolācijas pildījuma, kas no abām pusēm divās paralēlās plāksnēs segts ar tērauda loksnēm. Kā izolācijas pildījums galvenokārt tiek izmantota minerālvate, putu poliuretāns un putupolistirols. Tas kalpo gan kā siltuma izolācija, gan kā skaņas izolācija. Sendvičpaneļus SIA Tenapors ražo jau vairāk nekā desmit gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Koks tiks izmantots plašāk – pat kosmosā

Māris Ķirsons, 21.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli, vēl jo vairāk – jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.

To, ka kokam joprojām ir liels, neizmantots potenciāls, atzīst arī biedrības Zaļās mājas valdes loceklis Kristaps Ceplis. Viņš norāda, ka koks vēsturiski ir izmantots gan māju (ēku), gan arī peldlīdzekļu (laivu, kuģu) būvniecībā, mēbeļu (galdu, krēslu, skapju) ražošanai, vēlāk, attīstoties koksnes ķīmijai, arī papīra izgatavošanai, taču vēl ir daudz pilnībā neizmantotu iespēju.

“Daudziem šķiet, ka neko vairāk no koka izgatavot nav iespējams, tomēr jaunākās tehnoloģijas jau pašlaik ļauj radīt kompozītmateriālus, kur koka vājākās īpašības tiek būtiski uzlabotas, radot materiālu ar daudz augstāku izturību,” uzsver K. Ceplis. Viņš norāda, ka ES Zaļā kursa bioekonomikas perspektīvā ļoti lielas iespējas paveras tieši koksnes ķīmijas segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru