Arhitektūrai netrūkst eksporta potenciāla, taču trūkst laba «iepakojuma» un resursu. Pagaidām Latvija nevar lepoties ar ievērojamiem mūsu arhitektu projektiem, kas taustāmā un skatāmā veidā būtu realizēti ārpus valsts robežām. Lielākoties runa ir par atsevišķiem arhitektu mēģinājumiem iziet pasaulē, piemēram, piedaloties starptautiskos konkursos, kuros kā vērtīgākais rezultāts līdz šim bijušas iegūtās atzinības un atpazīstamība, kā arī kontakti, kas var noderēt nākotnē.
«Par pilnām arhitekta sekmēm eksportā var runāt ar to brīdi, kad pēc viņa projekta ir uzbūvēta māja. Mēs pagaidām varam runāt tikai par pirmajiem aizmetņiem, bet nevaram runāt par arhitektiem, kuriem ir saraksts ar realizētiem projektiem kaut kur pasaulē,” tā saka Latvijas Arhitektu savienības valdes loceklis arhitekts Visvaldis Sarma (arh. birojs Sarma&Norde Arhitekti). “Jēdzīgi ir peldēt tai virzienā, kurā mākam peldēt un redzam orientierus. Pragmatiski vērtējot, Eiropas vai Amerikas tirgus mums ir daudz grūtāks par tiem tirgiem, kas attīstās. Noteikti vieglāk ieiet bijušo padomju republiku vai arābu valstu tirgos nekā ES. Tā ir mūsu prioritāte, un šajos virzienos strādājam daudz intensīvāk,» stāsta V. Sarma.
«Organizētība, lietvedības līmenis, projekta noformēšanas, datu, informācijas un satura struktūra ir tā, kas atšķir labi organizētu konkurētspējīgu firmu no tādas, kas kaut kādā veidā šeit vēl var kaut ko izmudžināt un saskaņot, piemēram, uz personisko kontaktu pamata, bet tā ir lieta, kas nekādi nekotējas ārzemēs. Pašlaik tādus rādītājus, kādi būtu nepieciešami Eiropas izpratnē, varētu apliecināt, domāju, apmēram 1/5 vai pat 1/10 daļa Latvijas arhitektu – juridisko un fizisko personu,» uzskata arhitekts Ingurds Lazdiņš (Arhitektonika).
Mums ir diezgan liels potenciāls postpadomju telpā, un diezgan švaks potenciāls Rietumos, tā savukārt uzskata arhitekts Andis Sīlis (arh. birojs SZK). «Rietumos ir lielāka konkurence, un laikam arī zināšanas ir lielākas, kamēr postpadomju valstīs esam gudrāki. Diezgan bieži krievu klienti mēģina no mums nopirkt t.s. rietumu pakalpojumu, bet ar krievu valodas servisu,» viņš norāda.
Arī arhitekts Andris Kronbergs (projektēšanas birojs Arhis) nenoliedz, ka Latvijas arhitektu aktivitāte eksporta tirgos ir nepietiekama. Viņaprāt, viens no iemesliem ir arhitektu intuitīva piesardzība - daļa varbūt mazliet baidās sacensties ar Rietumu tirgu, kas ir piesātināts un kurā ir daudz konkurentu. Tāpat arī Austrumu virziens daudziem vieš nedrošību ar specifiskiem apstākļiem, likumdošanas īpatnībām, turklāt ārējo tirgu apgūšanai ir nepieciešami arī diezgan lieli resursi.
«Uzskatu, mūsu arhitekti pēc izglītības, ambīcijām, pasaules redzējuma ir absolūti spējīgi konkurēt pasaules tirgū, cita lieta – cik tīri fiziski izdodas savietot ikdienas darbus ar lielākiem startiem plašākos pasākumos. Latvijā arhitekts darbojas saimnieciski izdevīgākā pasūtījuma apstākļos, kas nozīmē mazu honorāru. Arhitekti pārsvarā ir spiesti cīnīties par izdzīvošanu, kas bieži ir iemesls, kāpēc viņi nespēj saņemties lielākiem pasūtījumiem – trūkst uzkrājumu, ko likt lietā, lai startētu prestižā starptautiskā konkursā,» tā domā RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes dekāns Uģis Bratuškins.
#1/4
Arhitektu biroja Sarma&Norde Arhitekti projekts augstceltnei Dubaijā - Dubaijas simbols – būve, kas iemieso sava laika zīmes monētu krāvumā, konkursa projekts.
#2/4
Otrā pasaules kara muzejs Gdaņskā Polijā, konkursa projekts; tikai iekļauts pirmajā desmitniekā apmēram 200 dalībnieku konkurencē, arhitektu birojs ARHIS
#3/4
RDS Arhitekti & Nams izstrādātais apbūves priekšlikums kvartālam Prestonā, Anglija.
#4/4
Transatlantijas vergu tirdzniecības memoriāls Ņujorkā, Amerikas Savienotās valstis, arhitektu birojs Nams.
