Foto

Burāšanas apmācības turas uz entuziasma

Uldis Andersons, 11.06.2013

Jaunākais izdevums

Bērnu un jauniešu burāšanas apmācība turas uz sabiedriskiem resursiem un vecāku pleciem.

Latvijā darbojas vairākas bērnu un jauniešu burāšanas mācību vietas, vēsturiski tās veidojušās kā sekcijas dažādu jahtklubu paspārnē. Burāšanas skolas kā akreditētas mācību iestādes vēl tikai sāk veidoties, iespējams, viena no pirmajām skolām tiks akreditēta tikai šogad.

Saskaņā ar Latvijas Zēģelētāju savienības (LZS) mājaslapas datiem šobrīd Latvijā lielāko jahtklubu burāšanas sekcijās kopā mācās aptuveni 200 bērnu un jauniešu. LZS valdes loceklis un Engures jahtkluba komodors Ģirts Fišers-Blumbergs kā nopietnākās burāšanas apmācības vietas Latvijā nosauc Priedaines jahtklubu, Jahtklubu Auda, Usmas jahtklubu, Rīgas jahtklubu, pēdējos gados aktīvi sevi pieteikuši arī Rojas un Engures jahtklubi, kā arī Kuivižu jahtklubs. Bērnu un jauniešu burāšanas apmācības Latvijā notiek lielākoties Optimist un Laser jahtu klasēs, retāk Cadet klasē, kāda ir pieejama, piemēram, Priedaines jahtklubā.

Kā norāda gan jahtklubu vadītāji, gan burāšanas treneri, burāšanas sporta jaunā paaudze veidojas uz entuziasma un sabiedrisku aktivitāšu pamata. «Ja ir liels jahtklubs, tas var plānot izdevumus un palīdzēt burāšanas sekcijai attīstīties. Ja klubā ir mazāk biedru un tas ir vājāks, tad jātiek galā pašu spēkiem. Tie ir, piemēram, bērnu vecāku līdzekļi, vēl ir variants piesaistīt sponsorus. Jahtklubi pagaidām lielākoties paši tiek galā ar apmācību lietām, bet LZS meklē veidus, kā piesaistīt papildu līdzekļus, lai atbalstītu spēcīgākos jaunos burātājus un palīdzētu viņiem iziet lielākā mērogā un sasniegt rezultātus, ar ko palepoties,» tā uzskata LZS izpilddirektors Juris Ailis.

SIA Jahtklubs Auda valdes loceklis un JKA Burāšanas skolas dibinātājs Normunds Mačukāns uzskata, ka valsts atbalsta iespējas burāšanas apmācības attīstībai ir daudz atkarīgas tieši no pieaugušajiem burātājiem. «Sasniedzot burāšanā labākus rezultātus un liekot izskanēt Latvijas vārdam pasaulē, ir lielāka iespēja, ka arī ministrija paraudzīsies uz šo sportu savādāk un piešķirs lielāku finansējumu.» Viņš atzīmē, ka Latvijā lielākoties burāšanas apmācība notiek pēc pulciņu principa. «Šķiet, pagaidām burāšanas jomā mūsu burāšanas skola ir vienīgā, kas reģistrēta kā mācību iestāde un kam ir Izglītības un zinātnes ministrijā licenzēta mācību programma. Šogad kā trešais solis paredzēta arī skolas akreditācija, tādējādi būs iespēja tikt pie pašvaldības finansējuma, un strādāt jau kļūs mazliet vieglāk.»

Usmas jahtkluba komadors Staņislavs Backāns uzskata, ka lielākā problēma ir valsts nostāja, ka, ja tiek atbalstīta burāšana, tad tikai olimpiskajā līmenī. «Taču, kāda jēga finansēt varbūt sešas olimpiskās cerības, nezinot, vai beigās kas sanāks? Varbūt labāk atbalstīt tos 60, kas vēlas burāt, un kādi 20 no viņiem to arī turpinās darīt. Nauda jāiegulda bērnos, pretējā gadījumā nākotnē vispār neviena nebūs, kas brauc ar lielajām jahtām,” viņš secina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Cerot uz jahtu atgriešanos ūdeņos

Ilze Žaime, 09.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ūdeņus baudot uz jahtas klāja, Klips-B īpašnieki saglabā cerību, ka attīstīsimies par jūras lielvalsti, kā tam būtu jābūt, raugoties kartē

Pirms teju 30 gadiem Jāņa Butkāna dibinātais ģimenes uzņēmums SIA Klips-B sāka nodarboties ar laivu un jahtu tirdzniecību un servisu. Uzņēmums apkalpo un tirgo, sākot ar airu laivām un beidzot ar 15 metru garām jahtām, uz kurām faktiski varētu dzīvot un kuru cenas sniedzas vairākos simtos tūkstošu eiro. Šodien uzņēmuma vadībā iesaistīta visa ģimene; par servisu vairāk atbild Rihards Butkāns, par tirdzniecību – Raimonds Butkāns.

Palīdz airu laivas

Laivas iedala motorlaivās, kuteros, motorjahtās un buru jahtās. Raimonds Butkāns norāda, ka jahtas var šķist kā luksusa prieks, bet tā gluži nav. Tas ir atkarīgs no jahtas izmēra un pielietojuma. Vidēja izmēra motorjahtas, kurā vietas pietiks vienai ģimenei līdz septiņām personām, cena ir aptuveni jaunas mašīnas vērtībā. Lai gan lielākās piesaista vairāk uzmanības, tās biežāk izdodoties sastapt piestātnēs, kur jahtas vairāk kalpo kā vasarnīcas. Mazākās (līdz 10 m) ir vairāk piemērotas Latvijas ūdeņiem, ar tām var ērtāk nodoties aktīvai atpūtai uz ūdens un izbaudīt to priekšrocības Baltijas jūras krastā, piemēram, pietauvojoties smilšainajās pludmalēs vai no jauna atklājot iekšzemes ūdeņus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas SEZ pārvaldes Jahtu ostā 19.aprīlī ienākusi šosezon pirmā motorjahta Charisma, kas kuģo zem Dominikānas karoga, tā simboliski atklājot jauno jahtu sezonu Liepājas ostā.

Liepājas Jahtu ostas vadītājs Kārlis Kints atzīst, ka ir neiespējami prognozēt, kāda būs gaidāmā jahtu sezona. “Tā noteikti būs citādāka nekā iepriekšējās, un to vistiešāk ietekmēs noteiktie Covid-19 izplatības ierobežojošie ceļošanas nosacījumi. Būs interesanti, bet ar nepacietību to gaidām.”

Nodod ekspluatācijā Liepājas Jahtu ostu 

Liepājas pašvaldības iestādes Būvvaldes komisija pieņēmusi ekspluatācijā izbūvēto Liepājas...

Liepājas Jahtu ostas modernizācija un būvniecība bija ilgi gaidīts un ļoti nepieciešams projekts, lai Liepājā jahtsmeņiem piedāvātais serviss neatpaliktu no citām Baltijas jūras jahtu ostām. Ir izbūvētas peldošās piestātnes vismaz 50 jahtām un uzstādīts nožogojumus noejai uz tām. Nozīmīgs ieguvums ir arī moderna servisa ēka, kurā būs vienuviet birojs, apmeklētāju dušas, tualetes un veļas mazgātava, kā arī citi nepieciešamie pakalpojumi. Tāpat ir uzstādīta videonovērošanas sistēma, uzlabojot vispārējo drošības līmeni, un bezmaksas Wi-Fi nodrošinājums visā jahtu ostas teritorijā. Būvdarbus veica SIA “RERE meistari”.

Līdz šim Liepājas Jahtu ostā dominēja jahtas no Vācijas, Polijas, Lietuvas, kā arī Skandināvijas valstīm – Zviedrijas un Somijas, un ar katru gadu jahtu skaits palielinājās, līdz 2020. gads un Covid-19 pandēmija ienesa savas korekcijas. 2020. gadā dominēja jahtas no Lietuvas, bet no Vācijas bija vien 29 (vidēji pirms tam – ap 100 jahtām). Tāpat 2020. gadā Liepājas Jahtu ostā ienāca jahtas no Šveices, ASV, Maltas, Rumānijas, Lielbritānijas, Somijas un citām valstīm.

Liepājas SEZ pārvalde Liepājas Jahtu ostu savā pārvaldībā pārņēma 2015. gada maijā.Liepājas Jahtu ostu 2016. gada sezonā apmeklēja 326 jahtas, 2017. gadā – 327 jahtas, 2018. gadā – 359 jahtas, 2019. gadā – 370 jahtas, 2020. gadā - 170 jahtas (2020. gada sezonā jahtu skaits Liepājā, tāpat kā citās ostās, bija ievērojami mazāks nekā ierasts. Tas saistīts ar Covid 19 un ceļošanas ierobežojumiem).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "RERE MEISTARI" uzsākusi Liepājas Jahtu ostas infrastruktūras būvniecības projekta 1. kārtu.

Projekta ietvaros paredzēta jahtu centra ēkas būvniecība, esošās piestātnes Nr. 80 rekonstrukcija un jaunu peldošo piestātņu (pontonu) iegāde un uzstādīšana. Šobrīd demontēts piestātnes segums, un darbus plānots pabeigt līgumā noteiktajā laikā – līdz šā gada 1. novembrim.

Liepājas Jahtu ostas modernizācija un būvniecība nodrošinās, ka piedāvātais serviss neatpaliek no citām Baltijas jūras jahtu ostām. Tiks uzbūvēta servisa ēka, kurā būs vienuviet birojs, apmeklētāju dušas, tualetes un veļas mazgātava, kā arī citi nepieciešamie pakalpojumi. Tāpat plānots uzstādīt nožogojumus noejai uz peldošajām piestātnēm un uzstādīt videonovērošanas sistēmu, uzlabojot vispārējo drošības līmeni jahtu ostā, un bezmaksas Wi-Fi nodrošinājumu visā jahtu ostas teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Neringas kūrvietas pašvaldība ir noraizējusies par tendenci, ka pērn iztīrītā un sakārtotā Nidas jahtu osta, kur tagad vienlaicīgi var piestāt 120 jahtas un izklaides kuģi, tiek izmantota citam nolūkam - uzņēmēji šovasar atskārtuši, ka var savas jahtas par diezgan prāvu samaksu piedāvāt kā peldošas viesnīcas, raksta avīze Lietuvos žinios.

Pērn šīs Kuršu jomā ierīkotās ostas akvatorijas tīrīšanai no pašvaldības budžeta līdzekļiem tika atvēlēti vairāk nekā 90 000 eiro, bet šogad Klaipēdas valsts jūras ostas direkcija Neringas rīcībā nodevusi kā piestātnes izmantojamus pontonus 246 000 eiro vērtībā.

Pašlaik gan internetā, gan pašā Nidas krastmalā lasāmi sludinājumi, kur atpūtniekiem tiek piedāvāts apmesties peldošās viesnīcās un apartamentos uz ūdeņiem.

Kā uzsver pašvaldība, piestātnes domātas burātāju un ūdens tūristu piesaistei, nevis viesu izmitināšanas pakalpojumu sniegšanai.

«Ostu par pašvaldības līdzekļiem iztīrījām un sakārtojām ne jau tādēļ, lai tā kļūtu par lielu peldošu viesnīcu. Osta pirmām kārtām domāta burātājiem un ūdens tūrisma veicināšanai. Uzņēmēji rīkojas viltīgi - formāli nodarbojas ar kuģu nomu, nopirkuši vietas piestātnēs, bet faktiski piedāvā viesu izmitināšanas pakalpojumus,» norādījis kūrvietas vicemērs Dovīds Miķelis, piebilstot, ka pašvaldība jau vērsusies Valsts nodokļu inspekcijā, lūdzot pārbaudīt, vai jauno «ūdens viesnīcnieku» darbība ir likumīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Jahtu ostā no aprīļa līdz augustam apkalpotas 285 jahtas, kas ir par 14 jahtām vairāk nekā pagājušajā gadā tādā pat laika periodā, informē Liepājas speciālā ekonomiskā zona (SEZ).

Kā uzsvēra Liepājas Jahtu ostas vadītājs Kārlis Kints, vēl aktīvs noteikti būs augusts, bet - kā rāda pieredze - septembrī jahtu skaits samazinās. Noteicošais faktors ir laikapstākļi.

Ar katru gadu Liepājas jahtu ostā ienāk arvien vairāk jahtu. Jahtu skaita pieaugums ir salīdzinoši neliels, bet stabils. Šogad īpaši dominē jahtas no Vācijas, Polijas, Lietuvas, bet vasaras vidū parādās vairāk jahtu no Skandināvijas valstīm – Zviedrijas un Somijas.

Vaicāts, kāda ir dārgākā jahta, kas apkalpota Liepājas Jahtu ostā, K.Kints norāda, ka vēsturiski dārgākā jahta, kas pieturējusi Liepājā ir aptuveni 60 miljonus eiro vērta. Pēc viņa stāstītā, ekskluzīvas jahtas maksā aptuveni 1 miljonu eiro par metru. Tāpat viņš novērojis, ka latvieši ar jahtām pārvietojas maz. Savukārt, tūristi, kas pārvietojas ar jahtām, neizmanto viesnīcu pakalpojumus, jo viss nepieciešamais ir uz jahtas. Ierasti Liepājā jahtsmeņi pavada vien vienu dienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veidojot jaunu jahtas dizainu, parasti tā pamatā nav nekas jauns, un par bāzi tiek ņemtas kādas ūdens radības līnijas, raksta Business Insider.

Monreālas inženieris Čārls Bombardjē izveidojis jaunu 100 miljonu dolāru vērtu luksusa jahtas konceptu.

Jahtas dzinējspēka sistēma izmanto līdzīgu kustību kā vaļi, peldot pa ūdeni, izmantojot divus sānu dzinējus, kas iegremdēti ūdenī. Tie svārstās, lai radītu kustību, kas dzen uz priekšu jahtu. Šāda metode varētu būt ekonomiskāka un videi draudzīgāka.

Uz jahtas klāja atrodas baseini, dārzs un dronu nosēšanās vieta.

Ņemot vērā, ka šīs jahtas cena tiek lēsta 100 miljonu dolāru apmērā, to būs iespējams pārveidot, ņemot vērā klientu vēlmes.

Galerijā augstāk iespējams apskatīt jahtas konceptu!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīpsalā, Matrožu ielā biedrība Latvian Sailing Team trešdien atklāja jaunu sporta burāšanas centru, kas veidots ar mērķi popularizēt burāšanas sportu un padarīt to pieejamu gan tiem, kuri burā vai mācās to darīt, gan arī tiem, kuri vēlas izbaudīt atpūtas braucienu ar jahtu, neatkarīgi no vecuma, fiziskās sagatavotības vai prasmes burāt, informē biedrības pārstāve Kristīne Štāla-Bula.

Rīgas sporta burāšanas centrs darbosies kā treniņu vieta jauniešiem ar priekšzināšanām, kuri vēlas attīstīt burāšanas iemaņas ar lielākām sporta jahtām. Katru trešdienas pēcpusdienu notiks treniņsacīkstes pieredzējušiem sportistiem akvatorijā pie Vanšu tilta. Taču, lai piesaistītu plašāku interesi šim sporta veidam, burāšanas centrs visas vasaras garumā katru otrdienu un ceturtdienu aicina treniņbraucienos piedalīties ikvienu burāšanas entuziastu, neatkarīgi no vecuma vai sportiskās sagatavotības.

Rīgas sporta burāšanas centru plānots attīstīt arī kā apmācību centru, rīkojot burāšanai veltītus seminārus, organizējot pasākumus, kā arī vietēja un starptautiska mēroga sacīkstes. Plānots izveidot jauniešu sporta skolu treniņiem ar Olimpiskās klases laivām un burāšanas teorijas apmācību ziemas mēnešos. Tāpat Rīgas sporta burāšanas centrs darbosies kā vieta, kas apvienos burāšanas entuziastus un laivu īpašniekus, nodrošinot mūsdienīgu, ērtu un drošu novietni, kas paredz laivu turēšanu kā ūdenī, tā arī krastā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas jahtu un jahtu aprīkojuma elementu ražošanas kompānija Technologie Tworzyw Sztucznych Sp. z o.o. gadā saražo vairāk nekā 600 jahtu, stāsta kompānijas rīkotājdirektors Maciejs Tvardovskis. Portāls DB ielūkojās uzņēmuma ražotnē Polijā.

Kompānija izveidota 1995.gadā, un jau sākotnēji kompānijas pamatdarbība bija jahtu konstrukcijas elementu, piemēram, korpusu, klāju, grīdu, ražošana. Pēc dažiem darbības gadiem uzņēmuma darbība bija tiktāl attīstījusies, ka esošajā ražotnē vairs nepietika vietas, tādēļ nācās meklēt jaunu atrašanās vietu, un uzņēmums 2004.gadā pārcēlās uz Polijas pilsētu Goleņovu, ražotni izvietojot netālu no pilsētas centra. 2006.gadā uzņēmums pievienojās HanseYachts grupai, kas kopš 2007.gadā tiek kotēta Frankfurtes biržā, un šī pievienošanās stiprināja uzņēmuma pozīcijas un biznesa stabilitāti.

Augošais pieprasījums pēc uzņēmuma produkcijas lika meklēt vēl plašākas telpas, tādēļ 2008.gadā tika izveidota jauna ražotne Goleņovas industriālajā parkā. Pēc tam uzbūvētas vēl divas noliktavas, laboratorija un dizaina studija. 2015.gadā kompānija uzbūvēja vēl vienu ražošanas telpu, kurā notiek jahtas tiek komplektētas ar aksesuāriem. Kopējā ražotnes platība šobrīd sasniedz 17 tūkstošus kvadrātmetru, un tajā tiek izgatavotas jahtas, kas pēc tam ceļo uz visu pasauli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sporta buru jahtas nonākušas likuma priekšā kā nepaklausīgi kucēni, kuri neiet pavadā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sporta buru jahtas ar Latvijas Zēģelētāju savienības gādību nonākušas Saeimā apspriežamo jautājumu lokā. Savienība vēlas panākt, ka likumā tiek izņemta prasība, ka sporta buru jahtas obligāti ir jāaprīko ar rāciju, kompasu, enkuru, spaini, papīra karti un citu inventāru, kas ir obligāts atpūtas buru kuģiem. Tāpat savienība mudina pieņemt grozījumus likumā, kas atļauj sporta buru jahtas reģistrēt brīvprātīgi, nevis obligātā kārtā. «Latvijā ir 100–200 darba kārtībā esošu sporta jahtu, kuras ir garumā virs 2,5 metri, un tās nekad nav bijušas reģistrētas. Tās nevar reģistrēt, jo uz tām fiziski nevar un nevajag uzlikt visu likumā noteikto ekipējumu, kā arī daudzām no tām nav zināms īpašnieks, jo vēsturiski laivām nav nekādu piederību apliecinošu dokumentu. Mums ir normatīvi no neatkarības atjaunošanas, kuri paredz, ka Kuģu reģistrā ir jāreģistrē visas jahtas, sākot no 2,5 metru garuma, bet citviet Eiropā šāda kārtība nepastāv,» skaidro Latvijas Zēģelētāju savienības valdes loceklis, biedrības Pilsētas Jahtklubs komandors Jānis Grīslis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija 3.oktobrī saņēma informāciju, ka Baltijas jūras ūdeņos uz jahtas atrodas nolaupīts Latvijas valsts piederīgais. Piesaistot Valsts policijas pretterorisma vienību Omega, Nacionālo bruņotos spēkus un Latvijas robežsardzi tika veikta vērienīga operācija, dažu stundu laikā atbrīvojot nolaupīto vīrieti un aizturot aizdomās turēto personu.

Saistībā ar notikušo uzsākts kriminālprocess un tiek skaidroti nozieguma motīvi.

3. oktobrī ap pulksten astoņiem no rīta Valsts policija saņēma informāciju par 1965. gadā dzimuša vīrieša iespējamu nolaupīšanu. Nolaupītā persona atradās uz jahtas Baltijas jūrā. Cietušais par notikušo bija paziņojis saviem tuviniekiem, kuri savukārt sazinājās ar Valsts policiju.

Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes amatpersonas nekavējoties uzsāka nepieciešamās operatīvās un izmeklēšanas darbības. Ņemot vērā situācijas nopietnību, gatavojoties personas atbrīvošanas operācijai, tika piesaistīta Valsts policijas pretterorisma vienības Omega kaujinieki, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku un Valsts robežsardzes darbinieki. No Rīgas uz Roju, kas ir tuvākā vieta jahtas iespējamai atrašanās vietai, tika nosūtīts Latvijas Nacionālo bruņoto spēku helikopters. Tāpat operācijā tika izmantoti Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karakuģi un Valsts robežsardzes kuģis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Baltijas jahtu serviss risks sākt tirgot jahtas atmaksājas

SIA Baltijas jahtu serviss periodā no 2014. līdz 2017. gadam piedzīvojusi gan izrāvienu, gan kritumu. Tomēr tā ir iekļuvusi Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā strauji augošu kompāniju jeb Gazeļu sarakstā. «Šo gadu prognozējam pabeigt ar 550 tūkst. eiro lielu apgrozījumu, kaļam plānus nākamajiem uzņēmuma attīstības posmiem. Šajā jomā nekādi puikas–iesācēji vairs neesam, ar mums rēķinās. 2016. gadā uzņēmuma tirgus daļa bija 11%. Gazeļu gadu apgrozījuma kāpums skaidrojams ar faktu, ka šajā periodā kļuvām par triju lielu ražotāju oficiālajiem dīleriem, tostarp ir Hanse Yahts – sākām piedāvāt tā ražotās jahtas. Līdz tam tirgū bijām pazīstami kā piederumu un ekipējuma tirgotāji,» stāsta SIA Baltijas jahtu serviss valdes priekšsēdētājs, līdzīpašnieks Valters Romans. Ar savu biznesa partneri, latviešu izcelsmes zviedru Kārli Straubergu pirms aptuveni 20 gadiem viņš iepazinās Zviedrijā. Abu aizraušanās bija burāšana, un sarunu gaitā abi secināja, ka šajā ziņā Latvijā ir brīva niša un varētu sākt kopīgu biznesu. Kārlis uz Latviju pārcēlās 2000. gadā un kopā ar Valteru ķērās pie biznesa idejas realizēšanas, tomēr abi paralēli visus šos gadus attīsta vēl citus uzņēmumus – Kārlis – tirdzniecības, bet Valters – transporta jomā. Uzņēmēji atzīst, ka pirmos astoņus gadus Baltijas jahtu serviss viņiem drīzāk bijis hobijs, kas tika uzturēts no paralēlajiem biznesiem. Šobrīd tā vairs nevar apgalvot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu Banka ir finansējusi uzņēmuma Benetti jahtas iegādes darījumu, informē bankas pārstāvji.

Itālijas Benetti kuģu būvētava dibināta 1873. gadā, un mūsdienās ražo 30–90 metrus garas jahtas, izmantojot stikla plastiku un alumīniju.

Eksperti uzskata, ka luksusa jahtu industrija ir pietiekoši stabila un tās svarīgākās nozares spēj attīstīties arī mainīgos tirgus apstākļos – tie ir gan brokeru pakalpojumi, gan čarteri, gan būvniecība. Britu izdevuma Boat International sniegtie dati par jahtu biznesu liecina, ka 2016. gada beigās tika realizēti 755 pasūtījumi jaunu kuģu būvēšanai un esošo rekonstrukcijai – tas ir pēdējo septiņu gadu rekords.

Līderpozīcijas šajā uzņēmējdarbības jomā saglabā itāļu ražotāji, kuriem pieder trešā daļa no kopējā tirgus. Benetti kuģu būvētava atrodas Toskānā. 2015. gadā tajā uzbūvēja 11 jahtas un septiņas jahtas, kuru garums pārsniedz 50 metrus. Otro un trešo vietu ražošanas apjomu ziņā ieņem Nīderlande un Turcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Abramoviča jahta ierodas Turcijā, glābjoties no Eiropas sankcijām

LETA--UKRAINSKA PRAVDA, 22.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas miljardiera Romana Abramoviča jahta "Solaris" pirmdien ieradās Bodrumas ostā Turcijā, glābjoties no Eiropas noteiktajām sankcijām, ziņoja Turcijas mediji.

139 metrus garā un 26 metrus platā jahta ieradās no Melnkalnes ostas pilsētas Tivatas. Nebija zināms, vai pats Abramovičs bija uz šīs jahtas.

Abramovičs, pret kuru Eiropas Savienība un Lielbritānija pēdējās nedēļās noteica sankcijas Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ, ir nosūtījis jahtu uz Turciju, lai izvairītos no tās aresta Eiropā.

Kad jahta tuvojās Bodrumai, 11 cilvēku grupa tur ieradās ar laivu un sāka bloķēt jahtas pietauvošanos. Turcijas krasta apsardze paziņoja, ka šī blokāde ir nelikumīga, un piespieda to izbeigt.

Vēlāk kļuva zināms, ka jahtas pietauvošanos bloķēja ukraiņu bērnu un jauniešu burāšanas komanda no Odesas.

Ukrainas Melnās jūras jahtkluba direktors Alberts Kabakovs paziņoja, ka starp jahtas bloķētājiem bija bērni 10 līdz 18 gadu vecumā, kas ieradušies Turcijā uz sacensībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Liepājas un Klaipēdas Jahtu ostas veidos sadarbību

Lelde Petrāne, 17.03.2016

No kreisās: Liepājas ostas aizsardzības virsnieks Kaspars Poņemeckis, Liepājas Jahtu ostas vadītājs Kārlis Kints un Klaipēdas Jahtu kluba direktors Gedeminas Meškauskas.

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs neesam konkurenti, bet sadarbības partneri, kuriem ir svarīgi nodrošināt labu jahtu servisu,» tāda esot galvenā atziņa, ko vienas dienas pieredzes apmaiņas tikšanās laikā Klaipēdā guvis Klaipēdas Jahtu kluba direktors Gedeminas Meškauskas un Liepājas ostas aizsardzības virsnieks Kaspars Poņemeckis. Plānots noslēgt sadarbības līgumu starp Liepājas un Klaipēdas Jahtu ostām.

Gan Liepājas, gan Klaipēdas jahtu ostas esot līdzīgās situācijās – ir daudz ideju un vēlme tās attīstīt, turklāt gan Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, gan Klaipēdas jahtu klubs esošo jahtu ostu infrastruktūru Liepājā un Klaipēdā apsaimnieko tikai no pagājušā gada, skaidro K. Poņemeckis.

Klaipēdas Jahtu ostā, kas atrodas blakus Jūras muzejam, ir jaunas piestātnes, mols un iespēja uzņemt aptuveni 65 jahtas. Esošā infrastruktūra izbūvēta 2011. gadā, piesaistot aptuveni 5 milj. eiro no ES struktūrfondiem. G. Meškauskas norāda, ka jahtsmeņi, ceļojot pa Baltijas jūru, dodas no vienas ostas uz citu un, tā kā Liepājas un Klaipēdas ostas ir blakus, tad, visticamāk, jahtas piestās abās ostās un izveidotā sadarbība un informācijas apmaiņa tad lieti noderēšot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija ceturtdien paziņojusi par jaunām sankcijām pret Krieviju, sodot to par iebrukumu Ukrainā.

Kopš Krievija 24.februārī iebruka Ukrainā, ASV un citas rietumvalstis ir piemērojušas bezprecedenta sankcijas Krievijas ekonomikai, cita starpā valsts centrālajai bankai un lielākajām finanšu institūcijām.

Baidens runā par stāvokli valstī martā paziņoja, ka ASV strādā pie tā, lai konfiscētu jahtas, luksusa dzīvokļus un privātās lidmašīnas, kas pieder bagātiem krieviem, kuri saistīti ar Putinu.

ASV Finanšu ministrija šodien identificēja divas jahtas "Graceful" un "Olympia" kā īpašumus, kuros ieinteresēts Putins. Krievijas prezidents ir vairākkārt devies izbraucienos ar šīm jahtām, un vienā no šādiem braucieniem pērn Melnajā jūrā viņu pavadīja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviešu izstrādātā lietotne “Pikap” piedāvā iznomāt visdažādāko veidu transportlīdzekļus - automašīnas, motociklus, kemperus. Transportlīdzekļu koplietošanas platformai attīstoties, tagad nomai pieejamas arī buru jahtas.

“Pikap” ir aplikācija, kur jebkuram cilvēkam ļauts nopelnīt ar savu transportlīdzekli brīžos, kad pats to neizmanto. Savukārt īrniekiem iespējams atrast izdevīgāko braucamo jebkurai dzīves situācijai.

Šobrīd “Pikap” platformā vairāki buru jahtu īpašnieki piedāvā izīrēt savus peldlīdzekļus, piemēram – FACIL 26, CARINA 20 un HELSMAN 23. Buru jahtas iespējams nomāt sākot no stundas līdz pat dienai un ilgāk. Pirmais jahtklubs, kas piedāvā savas jahtas lietotnē Pikap ir Sporta burāšanas centrs.

“Pikap” izstrādātāju ideja jau sākotnēji bija neaprobežoties tikai ar automašīnu un motociklu koplietošanu. “Buru jahtas ir pirmais solis uz mērķi aptvert visdažādāko transportlīdzekļu piedāvājumu Latvijā. Ceļā uz zaļāku nākotni, transportlīdzekļu koplietošana spēlē būtisku lomu,” par nākotnes plāniem dalās aplikācijas izstrādātājs, uzņēmējs Raimonds Dambis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nogalē noslēgušās sacensības Rīgas kauss burāšanā 2019, kas norisinājās Rīgas sporta burāšanas centrā un pulcēja vairāk nekā 150 dažāda vecuma burātājus - sākot no pavisam maziem līdz burātājiem nopietnā vecumā ar daudzu gadu pieredzi.

Sacensībās pavisam kopā startēja 61 dalībnieks, tostarp jaunieši un bērni – 20 jahtas Laser jahtu klasē, 17 vējdēļi Techno 293 klasē, kā arī 24 Jūras Jahtu komandas, kas tika dalītas 2 jahtu grupās (līdz 10 m garumā, virs 10 m garumā) un 7 monotipa sporta jahtas (PLATU 25 un STAR jahtu klasēs).

Laikapstākļi abas dienas bija labvēlīgi burāšanas sacensībām – ar sauli un pietiekamu vēja stiprumu burāšanai.

Pavisam kopā abās dienās tika doti 6 - 8 starti Daugavā, akvatorijā pie Vanšu tilta, bet Jūras Jahtas sacensībās piedalījās vienu dienu, kur izbrauca 1 garo distanci – pa Daugavu no Vanšu tilta līdz Bolderājai un atpakaļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Rīgā ieradušies pirmie regates The Tall Ship Races 2013 kuģi

Gunta Kursiša, 22.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā naktī no svētdienas uz pirmdienu ieradušies pirmie regates The Tall Ship Races 2013 kuģi, savā Twitter kontā norāda Uģis Lībietis, Latvijas Burāšanas mācību asociācijas (LBMA) valdes loceklis.

Pirmie Rīgā ieradusies D klases Adventure no Krievijas un C klases jahta Det Gode Liv no Norvēģijas, liecina informācja LBMA mājas lapā.

Jau rakstīts, ka regate The Tall Ship Races 2013 šogad notiks no 4. jūlija līdz 6. augustam maršrutā Orhūsa (Dānija) - Helsinki (Somija) - Rīga - Ščecina (Polija).

Rīgā regate piestās no 25. līdz 28. jūlijam. Kopumā šajā laikā Rīgā būs skatāmi 107 burinieki un jahtas no 17 pasaules valstīm. Regatei The Tall Ship Races 2013 viesojoties Rīgā, iedzīvotāji un pilsētas viesi Rīgas pasažieru ostā varēs uzkāpt un aplūkot klāju, vairāk nekā divdesmit A klases buriniekiem. Tāpat publiskās apskates ietvaros būs iespēja redzēt arī vienu no pasaules lielākajiem buriniekiem Baltijas Zivsaimniecības Flotes Akadēmijas mācību burinieku Kruzenshtern no Kaļiņingradas. Mazākos B klases buriniekus un jahtas varēs apskatīt no malas, tie publiskai apskatei nebūs pieejami. Jahtas un mazākie burinieki izvietosies Andrejostas un Andrejsalas līcī (jahtklubā). Apskate Rīgas pasažieru ostā būs iespējama līdz 27. jūlijam, plkst. astoņiem vakarā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Remontēs zviedru jahtas un ziemošanai uzņems vācu pensionāru peldlīdzekļus

Dienas Bizness, 23.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakas upes kreisajā krastā Pāvilostā norit aktīva ražošanas un servisa ēkas būvniecība, kurā jau nākamajā gadā uzņēmums Boatpark Pāvilosta remontam un ieziemošanai uzņems jahtas, reģionālo laikrakstu Kursas Laiks informējis uzņēmuma pārstāvis Artūrs Skroderis.

«Ar uzņēmumu noslēgts ilgtermiņa teritorijas nomas līgums, kas dos iespēju uzņēmējiem atpelnīt investīcijas. Pieprasījums pēc jahtu servisa centra ir pietiekams. Pieļauju, ka jau nākamajā gadā šeit remontēs zviedru jahtas un ziemošanai izvietos vācu pensionāru peldlīdzekļus. Zviedrijā jahtu remonts izmaksā daudz dārgāk nekā Latvijā, savukārt Vācijas pensionāri ir aktīvi burātāji un nereti vēlas jahtas atstāt tur, kur sagaidījuši rudeni. Viņi pārvietojas lēni un daudzviet pavada ilgāku laiku,» lēš Pāvilostas ostas pārvaldnieks Ronalds Griškēvičs.

Jahtu servisa centru būvē SIA BD&C. Būvniecību plānots pabeigt līdz gada beigām. Jau drīzumā tiks ievests nepieciešamais aprīkojums jahtu remontam, piemēram, hidrauliskais pacēlājs. Lai Sakas kreiso krastu padarītu funkcionālu un veicinātu uzņēmējdarbību, tas jānostiprina, jo šobrīd pie teritorijas atrodas pontona piestātne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedvesmojoties no jaunā, 2,6 miljonus dolāru vērtā superauto Bugatti Chiron, kas savu pasaules pirmizrādi nupat kā piedzīvoja Ženēvas autošovā, autoražotājs Bugatti kopā ar jahtu dizaineri Palmeru Džonsonu radījuši greznu sporta jahtu Bugatti Niniette 66.

Jahta būs pieejama ļoti ierobežotā daudzumā un jaunā modeļa piegādes plānots uzsākt 2018.gada martā. Pašlaik plānots saražot 66 šādas jahtas. To cenu Bugatti nolēmis paturēt noslēpumā. Uz eksluzīvās jahtas ir kamīns, džakuzī, šampanieša bārs, sauļošanās klājs, ādas krēsli.

Bugatti jahtas fotogrāfijas skatiet galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visvairāk tūristu Liepājā pērn bijuši no Lietuvas - 25,3%, otrajā vietā ir Vācija ar 22%, trešajā - Krievija ar 13,8% no kopējā pilsētas viesu skaita.

Salīdzinoši daudz tūristu bijis arī no Polijas, Spānijas, Francijas, Somijas un Igaunijas, liecina Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja (LRTIB) apkopotie dati.

34 Liepājas naktsmītnes izmantojuši vairāk nekā 66 tūkstoši pilsētas viesu, kas ir lielākais nakšņojošo tūristu skaits pēdējo četru gadu laikā. Salīdzinoši - pirms krīzes, 2007. un 2008.gadā nakšņojošo tūristu skaits pārsniedza 70 tūkstošus. Vairāk nekā puse nakšņojošo tūristu bijuši vietējie - Latvijas iedzīvotāji. Gan vietējie, gan ārzemnieki vidēji pavadījuši Liepājā aptuveni pusotru diennakti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Mana pieredze: Latvijā no ASV «ieved» sodablaster - virsmu tīrīšanu ar sodu

Renāte Priede, speciāli DB
, 18.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Raimonda Fūrmaņa un Ata Vīna uzņēmuma specializācija – SPA procedūra virsmām .

«Tas, ko darām šobrīd, sākās ar projektu vadību celtniecībā,» atskatu vēsturē iesāk viens no Garkalnes novada SIA Brangi līdzīpašniekiem un sodablaster (virsmu tīšanas ar sodu) pakalpojuma izveidotājiem Raimonds Fūrmanis. «Saskārāmies ar sarežģītiem jautājumiem ēku tīrīšanā un restaurācijā – pirmkārt, tās ir milzīgas izmaksas un, otrkārt, process ir laikietilpīgs,» viņš turpina.

Nolūko ASV

Iespējamais uzņēmējdarbības virziens «pieteicās» 2010.gadā, kad kolēģis Atis Vīns aizbrauca uz ASV, atgriezās sajūsmināts, stāstīdams, ka «tur ir tāda lieta kā sodablaster, tur tīra ar sodu visu, ko vien var iedomāties – fasādes, baseinus, mašīnas, jebko.» Grūtāk esot nosaukt virsmu, ko nevarot šādi notīrīt. «Kolēģis mierā nelikās, sapratu, ka jāmeklē iespējas šo tehnoloģiju atvest uz Latviju, un pagājušā gada pavasarī atradām kontaktus arī Eiropā,» stāsta Raimonds. Sistēma ir radīta ASV jau septiņdesmitajos gados, kad pēc dažādiem mēģinājumiem, ar zināmajām metodēm neveiksmīgi tīrot Brīvības statuju (mīkstas vara plāksnes, ko smilšu strūkla deformē), atklāja procesa ziņā līdzīgu tīrīšanu ar sodas granulām, skaidro Atis. Tīrīšanai tiek lietota parastā dzeramā soda, kas ir videi draudzīga, bet cietības ziņā esot maigāka par smiltīm. «Šobrīd ASV gandrīz katrā ciemā ir pa sodas tīrīšanas pakalpojumu sniedzējiem. Aizgājuši jau tik tālu, ka pievēršas arī citiem dabas materiāliem,» viņš turpina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmantojot bankas Citadele kredītu vairāk nekā 150 000 eiro apmērā, Pāvilostas ostas pārvaldē veikti būtiski modernizācijas un paplašināšanas darbi, informē bankas pārstāvji.

Tie jau šoruden ostai ļāva pārziemošanai uzņemt vairāk viesjahtu no ārzemēm – aizpildītas ir visas 12 jahtu ieziemošanas vietas.

«Ir uzlabota infrastruktūra, faktiski ir dubultots piestātņu vietu skaits - projekts ļāvis izbūvēt vēl sešas jaunas. Tādējādi šobrīd varam apkalpot 20 viesjahtas, un ostā ērti var justies gan zvejnieku kuģi, gan arī tūristi, kas ceļo pa Baltijas jūru un Latvijas piekrasti. Visas jahtas ieziemošanas vietas ir aizņemtas. Šovasar īstenojām galvenos būvniecības un paplašināšanas darbus, bet modernizāciju pilnībā plānojam pabeigt nākamā gada pavasarī,» stāsta Pāvilostas ostas pārvaldes pārvaldnieks Ronalds Griškēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas Jahtkluba plānotā Rudens regate pirmoreiz kluba pastāvēšanas vēsturē izvērtās divu dienu burājumā – līdz Kalnciemam un atpakaļ ar starpposmu pie Svētes ietekas Lielupē. «Ieceri sirdī nēsājām jau sen, bet nu tas izdevās,» ar prieku un gandarījumu teic kluba komodors Aleksandrs Jakovļevs, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Kā stāsta Aleksandrs, ik sezonu Jelgavā notiek septiņas astoņas regates, kuru rīkošanu var nodrošināt jebkura jahtkluba jahta. Šā posma, kas sākotnēji bija plānots kā Jelgavas atklātā čempionāta regate «Rudens vējš», organizēšanu uzņēmās jahta «Nimfa», piedāvājot kausa izcīņu. Sacensības norisinājās divos posmos distancē Jelgava – Kalnciems – Jelgava ar kopējo veicamo attālumu 20 jūras jūdzes.

19. septembrī jahtas startēja Lielupē pie jahtkluba, pirmais starpfinišs bija paredzēts pretī Svētes upes ietekai, bet nākamais – Kalnciema pagastā. «Septiņdesmitajos gados jelgavnieki burāja pat līdz jūrai,» A.Jakovļevs to var apliecināt no tēva stāstītā un melnbaltajās bildēs redzētā. Tagad Jelgavas jahtkluba jahtām, ņemot vērā to mastu augstumus, Kalnciems esot maksimāli tālākais sasniedzamais attālums.

Komentāri

Pievienot komentāru