Mazais bizness

Sākam biznesu: Skinny Latvian piedāvā bikses tieviem un gariem vīriešiem

Anda Asere, 22.05.2014

Jaunākais izdevums

Skinny Latvian niša ir izvēlēta šaura – bikses tieviem un gariem vīriešiem; uzņēmums domā arī par apģērbiem sievietēm.

Skinny Latvian šī brīža pamatfokuss ir izgatavot bikses gariem un tieviem vīriešiem, kuru augums ir līdz 2,05 m. Tādu gan ir samērā maz – aptuveni 5%. «Tas ir nišas produkts,» saka Ivars Krūtainis, SIA Skinny Latvian īpašnieks. Viņš pats ir garš un vienmēr viņam ir bijušas problēmas nopirkt drēbes, it sevišķi bikses un kreklus. Piemēram, krekliem piedurknes ir par īsu, savukārt, izvēloties lielāku izmēru, lai roku garums būtu pieņemams, krekls karāsies kā maiss. Ar biksēm – līdzīgi. Ivars bija gadiem mocījies, meklējot apģērbu, tāpēc brīdī, kad apsvēra domu uzsākt ko savu, lēmums bija skaidrs – jāšuj drēbes.

Tiesa gan, šūšanu viņš uztic profesionāļiem. «Ir lietas, ko daru pats – visu fotografēju, skicēju modeļus, meklēju audumus, nodarbojos ar mārketingu, pārdošanu, sociālajiem medijiem. Ko māku, to daru pats, ko nemāku – uzticu citiem. Sākt mācīties šūt no nulles būtu nenopietni. Tāpēc es sadarbojos ar cilvēkiem, kas to prot,» saka Ivars.

Viņš apzinās, ka Latvijā ir mazs potenciālo pircēju skaits, tāpēc produkts nav primāri paredzēts Latvijai, tomēr Ivars pēc iespējas vairāk vēlas tā radīšanā izmantot vietējos resursus.

Ja kādu no ražošanas procesiem nevar veikt Latvijā, viņš pragmatiski meklē nākamo tuvāko izdevīgo variantu. Piemēram, bikses tiek šūtas tepat Rīgā, bet krāsotas Lietuvā.

Pa vienam

Vīriešu bikses ir Ivara pirmais produkts. «Mana pieeja nav tradicionālā – palaiž pilnu kolekciju, tad skate. Negribu to darīt, jo manam zīmolam tas nav aktuāli.

Taisu pa vienam specifiskam produktam. Tagad ir viena piegriezuma bikses dažādos izmēros, piecās krasās. Paralēli strādāju pie idejām džemperiem un lēnām sākam strādāt pie sieviešu biksēm,» teic Ivars.

Varbūt tikai Latvijā ir problēma ar biksēm garajiem vīriešiem? «Nē, šī problēma ir visur pasaulē, lielajiem zīmoliem tā nav īsti interesanta,» spriež Ivars.

Vaicāts, kā šobrīd sokas ar pārdošanu, Ivars atbild – kā jau pašā biznesa sākumposmā. Pašlaik Skinny Latvian bikses var nopirkt internetā un veikalos Paviljons. Galvenais mērķa tirgus ir Nīderlande, jo tur ir pasaulē garākie cilvēki un viņiem patīkot košas krāsas. Tas būšot pirmais testa eksporta tirgus, pēc tam iecerēts izmēģināt spēkus Skandināvijā un Londonā. «Šis pēc būtības ir nišas zīmols. Tam ir dabiska ierobežotība. Vienā tirgū, piemēram, Latvijā niša ir ļoti maza, bet, ja izdodas iekļūt kādos trijos četros tirgos, varētu būt samērā neliels, bet pelnošs, interesants uzņēmums,» saka Ivars.

Skinny Latvian esot pa vidu starp individuāli šūtu apģērbu un masu tirgu. Ivaram nav intereses šūt standartmodeļus un mēģināt konkurēt ar masveida apģērbu, jo, ražojot Eiropā, neesot iespējams nodrošināt lielus apjomus un zemas cenas. Ir gadījumi, kad Ivara uzņēmums saņem e-pastu ar jautājumu, vai var uzšūt džinsus. «Mēs esam mazs nišas zīmols un nevaram izpildīt katru pasūtījumu. Tas nav ekonomiski izdevīgi. Cena beigās ir pārāk augsta un klientam tas nav interesanti,» saka Ivars.

Skinny Latvian bikses vispirms tiek sašūtas no vienkrāsaina auduma un tad nokrāsotas, jo bikšu audumi, jo īpaši vīriešiem domātie, parasti ir pieejami tumšās krāsās – brūnā, melnā, zilā. Lai nopirktu kvalitatīvu audumu un nokrāsotu tādā krāsā, kā vēlies, nepieciešams liels apjoms. Izdevīgāk ir nopirkt labu audumu, uzšūt bikses un tad nokrāsot. «Tam ir savi sarežģītības elementi, bet tas ir tā vērts pie maziem apjomiem,» saka Ivars.

Gada projekts

Ivars teju desmit gadus ir strādājis un ceļojis ārpus Latvijas, bet pagājušā gada nogalē atgriezās. «Dzīvojot ārzemēs, es sāku zaudēt saikni ar Latviju. Atbraucot uz dažām dienām, pazūd kontakti, izpratne, kas notiek, kā ir dzīvot Latvijā. Domāju, kādu gadu te nodzīvošu, tad jau redzēs. Nav tā, ka esmu atgriezies uz visiem laikiem. Gribēju mērķtiecīgi kādu laiku padzīvot Latvijā, mēģināt palaist zīmolu un, atkarībā no tā, kā viss attīstās, potenciāli nobāzēties Amsterdamā,» viņš stāsta.

Ivars vēlējās no nulles izveidot kaut ko savu un zināt, ko nozīmē dibināt uzņēmumu, pieņemt lēmumus. Tam ir savi plusi un mīnusi – vari ietekmēt visus procesus, bet tajā pašā laikā esi par visu atbildīgs. Strādājot algotu darbu, var meklēt attaisnojumus, ka darbs nav izdarīts, aizbildinoties ar to, ka kāds cits nav izpildījis savu daļu, bet tagad tā nevar atļauties – ja kaut kas nav izdarīts, vainīgs esi pats. «Tas ir ļoti interesanti,» saka Ivars. Viņš Skinny Latvian sev ir definējis kā gada projektu, lai notestētu, vai ir interese, vai ir eksporta potenciāls, vai ir vērts mēģināt piesaistīt papildlīdzekļus. «Līdz šī gada beigām vajadzētu saprast, cik liels ir potenciāls,» teic Ivars.

Runājot par to, kāpēc savulaik aizbraucis no Latvijas, Ivars teic, ka viņam patīk lielas, multikulturālas pilsētas. Tas neesot bijis naudas dēļ, varbūt Latvijā viņa karjera mediju aģentūrās būtu veidojusies straujāk un labāk, taču Londona ir lielākais reklāmas un mediju tirgus Eiropā.

«Aizbraucu uz Londonu mēģināt sevi pierādīt. Tas bija labs ego treniņš. Pašapziņai sāpīgi, bet tas ir tā vērts, ietekmē pozitīvi, ir vairāk uzņēmības, pacietība cīnīties un pierādīt sevi. Ja esi sevi pierādījis lielā tirgū, komforta līmenis ir daudz labāks. Es zinu, kā varu izdarīt savu darbu, un varu konkurēt ar jebkuru angli, amerikāni vai austrālieti un izdarīt to pat labāk. Tas maina skatījumu uz dzīvi. Tas bija svarīgi,» uzskata Ivars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas atklāta fonda Mākslai vajag telpu un Aigara Bikšes tēlniecības darbs Divi Raiņi, informē LNB.

2014. gadā, izskatot mākslinieka, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Aigara Bikšes pieteikumu par latviešu rakstniekam un dzejniekam Rainim (Jānis Pliekšāns, 1865–1929) veltītas skulptūras izveidi pie Gaismas pils, LNB mākslinieciskā padome apstiprināja projektu kā realizējamu.

2015. gadā ar mērķprogrammas «Raiņa un Aspazijas gads» starpniecību no Valsts Kultūrkapitālā fonda tika piešķirts atbalsts skulptūras veidojuma daļu izveidei, un tapa mākslas darba plastiskā daļa.

2016. gadā skulptūras izveidi nolēma atbalstīt arī Jāņa Zuzāna ģimene un fonds «Mākslai vajag telpu», piešķirot skulptūras īstenošanai nepieciešamos resursus. Tādējādi 2018. gadā, kad Latvijas valsts svinēs simtgadi, tiktu realizēts ar piemiņu saistīts mūsdienu mākslas darbs, kas būtu dāvana, gan LNB, gan Rīgai, gan Latvijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kas tev jāzina

Kas Tev jāzina 22. maijā (atjaunota plkst. 17:45)

Dienas Bizness, 22.05.2014

Latvijā.

Rīgas pils ugunsgrēka sekas tiks novērstas par SBRE līdzekļiem

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un pilnsabiedrība SBRE (SBRE) parakstījušas papildus vienošanos pie sākotnējā līguma par ugunsgrēka radīto seku novēršanu par SBRE līdzekļiem, kā arī par citu zaudējumu nodrošināšanu, informē VNĪ pārstāvji. Lasīt tālāk...

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā lidostā «Rīga» apkalpots pirmais gaisa kuģis Boeing 747-8, kas ir lielākais Boeing ražotais gaisa kuģis. Skinny Latvian piedāvā nišas produktu - bikses tieviem un gariem vīriešiem. Dažiem konservu ražotājiem maijā nāksies doties piespiedu dīkstāvē. Krievijas-Ukrainas konflikts metālapstrādē un mašīnbūvē var iecirst robu 10% apjomā.

Šīs un citas šodien aktuālākās un svarīgākās ziņas skatiet galerijā augstāk!

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Krievijas uzņēmējs, kurš pārcēlies uz dzīvi Latvijā: Rīgā dzīve ir mierīga, ērta un neviens netraucē būt laimīgam

Natālija Poriete, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Pasažieru vilciens” pakāpeniski ieviesīs jaunus, uzlabotus vilcienu pasažieru apkalpošanā nodarbināto darbinieku formastērpus.

To dizainu izstrādājis modes mākslinieks Dāvids (Romans Andrejevs), kurš iepriekš veidojis Latvijas nacionālās aviosabiedrības “airBaltic” apkalpes formastērpu dizainu. Jauno formastērpu dizainā investēti 4000 eiro.

Formastērpu valkās vilciena mašīnisti, konduktori kontrolieri, kasieri stacijās un Klientu apkalpošanas centra darbinieki. Tas ir funkcionāls un elegants. Visu apģērba gabalu materiāls ir ražots speciāli formas tērpiem, lai tajā būtu ērti kustēties, tas būtu elpojošs, aizsargājošs, viegli uzturams un kopjams. Apģērbā ir izmantotas krāsas, kas redzamas arī jauno elektrovilcienu dizainā, – trīs toņu pelēkā, akcentos – tumši dzeltenā un tirkīza.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan līdz snovborda un slēpošanas sezonai vēl kāds brīdis jāgaida, Ieva Barone jau tai aktīvi gatavojas, darinot ķiverādas Winterberry snovborda ķiverēm

Ieva Barone ar snovbordu nodarbojas trīs gadus. Agrāk viņa mācījās slēpot, bet slēpošana īsti negāja pie sirds, un katru gadu viņa to mācījās no jauna. «Pamēģināju snovu – pavisam cita lieta!» viņa saka. Slēpotāju un snovbordistu drošībai nepieciešama ķivere. Tās ir daudz un dažādas – arī ļoti košas un skaistas, bet tomēr lielākā daļa ķiveru ir melnas. «Ar mīļoto vīrieti bijām devušies uz kalniem snovot. Viņam ir melna ķivere un kostīms arī visai tradicionāls – sarkana jaka un melnas bikses. Uz kalna pašķīrāmies un sarunājām, ka tiksimies augšā pie pacēlāja. Stāvu un gaidu, bet tur bija gana daudz snovotāju ar melnām ķiverēm sarkanās jakās un melnās biksēs. Sapratu, ka viens no risinājumiem būtu padarīt ķiveri atšķirīgāku. Protams, ir iespējas ķiveri nokrāsot vai pielikt tai ragus, asti vai panka grebeni. Specializētajos internetveikalos ir iespēja iegādāties arī ķiveres apvalkus. Taču, manuprāt, piedāvātajiem produktiem vāji tiek izmantots šī produkta dizaina potenciāls. Ar Winterberry ķiverādām ķivere iegūst jaunu izskatu, garderobe tiek atsvaidzināta par samērā zemām izmaksām, turklāt snovbordists uz kalna kļūst pamanāmāks, atšķirīgāks starp pārējiem. Un tā šobrīd mēs esam sākuši ražot multifukcionālus snovborda ķiveru apvalkus,» stāsta Ieva Barone, SIA Winterberry līdz- īpašniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Rīgas ielu remontdarbos būvnieki izmantojuši džinsa bikses

LETA, 15.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālajos tīklos ievietots video, kurā redzams, ka, veicot brauktuves seguma atjaunošanas darbus Rīgā, Pulka ielā, būvnieki asfalta masā ieklājuši arī džinsa bikses.

Kā skaidroja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola, konkrētos darbus veicis būvuzņēmējs «Ostas celtnieks». SIA «Rīgas ūdens» šeit iepriekš veicis ūdensvada kanalizācijas atjaunošanas darbus un saskaņā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem pēc ziemas sezonas būvniekiem jānodrošina brauktuves seguma atjaunošana.

Pēc Ahunas-Ozolas teiktā, parasti uz pārsedzes tiek uzstādīts betona gredzens, nostiprinot to ar betonu vai metāla lūkas čaulu, ko nolīmeņo un nostiprina ar ātri cietējošo betonu. Čaulā ievieto peldošā tipa aku, bet šajā gadījumā darba gaitā konstatēts, ka salūzuši akas betona gredzeni, kā rezultātā asfalts gar spraugām bira iekšā akā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai Tev patīk pilsētas džungļi un Tu tajos labi jūties? Mūzika Tevi pavada gandrīz ik uz soļa un Tu bieži vien pieķer sevi ejam ritmā? Vai tu braukājies ar dēli, bmx vai skritulenēm, vai varbūt vienkārši vienmēr ar apbrīnu vēro streetwear stilu un jūti, ka tas ir Tavai sirdij tuvākais stils?

Ja esi tikko sācis savu piedzīvojumu ar streetwear un vēlies noskaidrot, kādam vajadzētu būt visstilīgāko modes tērpu sastāvam, kas ne tikai piesaistīs visu garāmgājēju uzmanību, bet arī padarīs Tevi par īstu aktuālāko tendenču ekspertu, Tev jāizlasa šis raksts, kas sagatavots sadarbībā ar Sizeer, kurā mēs Tev atklāsim visus ielu modes noslēpumus.

Kā radās leģendārais ielu stils - streetwear?

Lai gan lielākā daļa ielu modes cienītāju to galvenokārt uzskata par 90. gadu fenomenu, patiesībā tā radās nedaudz agrāk. Pretēji vispārpieņemtajam uzskatam, streetwear pirmsākumi meklējami 20. gadsimta 70. un 80. gados, kad jaunieši, kuriem bija apnikuši visur vienāda izskata apģērbi, jaunieši sāka eksperimentēt ar modi un kombinēt neierastus apģērba elementus, kas rezultātā tos izcēla no pūļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mode mainās diezgan strauji, taču uzvalks ir klasisks apģērbs, kurš tik ļoti nepakļaujas tās untumiem, tomēr arī uzvalki pēdējos gados iegūst arvien košākās krāsas

Tā intervijā DB atklāj lietuviešu uzņēmējs Geds Petrausks (Gedas Petrauskas), kuram kopā ar biznesa partneri Arvīdu Paulausku (Arvydas Paulauskas) pieder Nīderlandes apģērbu ražotāja Suitsupply franšīze Baltijā. Vairākus gadus G. Petrausks ir strādājis starptautiskā pārtikas ražošanas milža Mars pārstāvniecībā Lietuvā un Nīderlandē, vēlāk viņš korporatīvo pasauli nomainīja pret savu biznesu un jau gandrīz deviņus gadus tirgo uzvalkus, uzskatot, ka tieši šis apģērba gabals vīrietim ļauj ne vien justies pārliecinātākam par sevi, bet arī maina cilvēku uztveri par tā valkātāju.

Kas šodien ir uzvalks?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dziedātāja Aija Andrejeva radījusi savu pirmo aksesuāru un apģērbu kolekciju "bum bum", ko pirmssvētku laikā piedāvās aplūkot un iegādāties POP-UP tirdzniecības vietā t/c "Alfa".

Kolekcija tapusi sadarbībā ar zīmola "UNUSI" īpašnieci Ramonu Lazdu. Savukārt apģērba iegāde un apdruka veikta, sadarbojoties ar reklāmas un korporatīvo apģērbu vairumtirgotāju SIA "Ervitex". Kolekcijas izstrādes laiks esot ildzis divus mēnešus.

Pati māksliniece saka, ka esot pāragri teikt, ka viņa pievērsusies apģērbu ražošanas biznesam. "Man "bum bum" apģērbs nozīmē vēl vienu mākslas formu, ar kuru iepriecināšu atbalstītājus un nodošu savu vēstījumu. Šis process man rada lielu prieku un svētku sajūtu par gaidāmo koncertu Siguldā nākošā gada vasarā," stāsta A.Andrejeva. Līdz šim viņa jomā kā tikai mūzikā, kas ir viņas pamatnodarbošanās, iesaistījusies nebija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tveicīgo vasaru ir nomainījis dzestrais rudens, taču šķiet, ka par lietu šajā gadalaikā priecājas daudzi, jo tas nozīmē, ka mežos būs vairāk sēņu. Mums, latviešu tautai, sēņošana ir gandrīz vai tāds kā nacionālais sporta veids, kam labprāt nododas gan mazi, gan lieli. Taču neatkarīgi no tā, vai esi pieredzējis kaislīgs sēņotājs, vai meža velšu meklējumos dodoies pirmo reizi, ir jāievēro zināmi noteikumi un drošības pasākumi, lai iecerētā aktivitāte sagādātu tikai pozitīvas emocijas. Raksta turpinājumā uzzināsi, kā sēņot droši ko ņemt vērā, uzturoties mežā.

Ieteikumi drošai sēņošanai

Latvijā ir ap 1100 sēņu sugām, taču par ēdamām ir atzītas vien 300. Sēnes var salasīt arī lielveikalu plauktos, tomēr tadā gadījumā izpaliek gatavošanās process, došanās uz mežu rītausmā, sēņu meklēšana un pozitīvu emociju gūšana, pēc kā tiecas ikkatrs sēņotājs. Taču arī mežā ir jāievēro drošības pasākumi. Lūk, daži no tiem:

• Groziņā liec tikai tās sēnes, ko labi pazīsti. Populārākās ēdamās sēnes ir: gailenes, baravikas un apšu bekas. Ja sastopi kādu krāšņu, bet nepazīstamu sēni, atstāj to labāk turpat, jo tā var izrādīties indīga. Vēl sēņu atpazīšanai vari izmantot mobilās lietotnes, ar kuru palīdzību ir iespējams identificēt atradumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Yuta: Veikals mazam uzņēmumam paņem pārāk daudz spēka

Anda Asere, 23.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikals ir laba vieta, kur parādīt savu produkciju, bet mazam uzņēmumam tas paņem pārāk daudz spēka attīstībai.

Pusotru gadu apģērbu zīmolam Yuta (SIA Yuta Sense) un M50 bija kopīgs veikals, bet šī gada sākumā SIA Yuta Sense īpašnieces Līga Irbe un Ina Kantiķe izlēma atteikties no tā. Šāds lēmums pieņemts galvenokārt tāpēc, ka veikala uzturēšana prasīja lielus ieguldījumus gan laika, gan naudas izteiksmē, tāpēc cieta ražošana. «Manuprāt, mums arī nav tādas veikalnieču sūtības un mēs neilgojamies pēc savas bodītes,» saka Ina. Līga piebilst, ka viņām lielāku prieku sagādā jaunu apģērbu radīšana un piedāvāšana citiem veikaliem. Uzņēmumam joprojām ir laba sadarbība ar veikalu M50 – pircējiem tur ir pieejams Yuta apģērbs, bet tagad viņām pašām nav jābūt visu laiku klāt, lai to pārdotu. «Ir forši, ka ir sava bodīte un cilvēki nāk un aprunājas, bet tas nav tas, ar ko gribam nodarboties. Ja mazā bodītē gribam tirgot tikai savas lietas, ir jāražo ļoti daudz un dažādi apģērbi. To izdarīt ir grūti. Man liekas, ka M50 ir labs piemērs – veikalam klājas arvien labāk, jo viņiem ir viss no nieciņiem līdz lielām lietām, un viņiem patīk strādāt veikalā, tas ir jūtams,» saka Līga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Ar Āboltiņas vīru saistīts uzņēmums smeļ miljonus valsts iepirkumos

Dienas Bizness, 09.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Rīgas apkaimē jūs apturēs ceļu policists, iespējams, viņš patrulēšanas vietā būs nokļuvis ar kādu no 40 jaunajiem, glaunajiem automobiļiem Opel Insignia, taču mugurā būs par paša naudu pirktas bikses, jaka, ziemas apavi vai pat uzpleči. Tik absurda situācija ar iepirkumiem izveidojusies Valsts policijā (VP). Skaļi runāt par to uzdrošinās vien retais likumsargs, un arī aiz lepnās Opel Insignia spēkratu publiskās demonstrēšanas janvāra pirmajā nedēļā dažas lietas palika nepateiktas, piektdien raksta laikraksts Diena.

VP lielapjoma iepirkumā laurus jau otro reizi plūc SIA Auto Blitz - vairāk nekā puse tās kapitāldaļu pieder a/s Mūsa Motors Grupa. Šī uzņēmuma padomes priekšsēdētāja vietnieks ir Saeimas deputātes, varas partijas Vienotība valdes priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas vīrs Jānis Āboltiņš. Iepirkumu uzraudzības biroja dati rāda, ka Opel dīleris SIA Auto Blitz trijos darbības gados pamanījies ar savas pārstāvētās markas automobiļiem apgādāt ne vienu vien valsts iestādi, tiekot pie vairākiem miljoniem eiro. Lauvas tiesa nopelnīta tieši Iekšlietu ministrijas iepirkumos. Šo jomu jau vairāk nekā trīs gadus pārrauga Rihards Kozlovskis, kurš pēc Reformu partijas kraha pievienojās Vienotībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Cartiero ir savs šūšanas cehs, kur tiek gan izgatavoti pašu dizainēti tērpi, gan sniegti ārpakalpojumi citiem uzņēmumiem un dizaineriem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Cartiero bizness ir sācies ar visai specifisku produktu – tērpiem autosportistiem. Uzņēmuma īpašniecēm Lindai Baltiņai un Kristīnei Smilgai patīk mašīnas, viņas brauca uz autosporta pasākumiem un sapņoja, ka kādreiz pašas varētu piedalīties, rezultātā gan radās doma piedāvāt tērpus autosportistiem. «Tā mēs kaut kādā mērā varējām iesaistīties,» saka Kristīne. Izstrādājušas apģērbu piedāvājumu, viņas devās uz sacensībām, iepazīstināja tur klātesošos ar savu pakalpojumu. Sākumā viņas pirka šūšanas ārpakalpojumu, bet vēlāk izveidoja savu cehu. Autosportistu apģērbs top pēc individuāla pasūtījuma, viss tiek šūts pēc konkrēta cilvēka mēriem. «Šādus tērpus nevar atrast nevienā veikalā, klients mājaslapā pasūta un uzšujam pēc viņa mēriem, ar sponsoru logo,» saka Linda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Florbola vārtsargu ekipējuma izgatavotājs SIA Blind Save paplašina darbību, piedāvājot aizsargtērpus arī basketbolistiem; šodien sāk pūļa finansēšanas kampaņu Kickstarter vietnē

Uzņēmuma stiprā puse florbolā ir tieši aizsargu izgatavošana, turklāt tādu, kurus neredz un kas atrodas zem tērpa. Reiz viens potenciālais partneris ieminējās, ka uzņēmums varētu paplašināt savu darbību tieši dažādu aizsargu ražošanā. «Gadu par to domājām un nonācām līdz tam, ka uztaisījām aizsargus basketbolistiem, kas pieņem cilvēka ķermeņa formu. Kad to uzvelk, pirmajā mirklī aizsargs var šķist ciets un neelastīgs, taču, jo vairāk spēlētājs iekarst, jo mazāk jūt aizsargus,» stāsta Andis Blinds, SIA Blind Save un zīmola Blindsave īpašnieks. Uzņēmuma jaunie basketbola aizsargi der arī citiem iekštelpu sporta veidiem, piemēram, handbolam, futzālam. «Palielinot aizsargu biezumu, varam iet arī ekstrēmajos sporta veidos,» teic Andis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā, Graudu ielā atvērts veikals Autlets.lv, kuru vada Mārtiņš Fridrihsons. Viņš tikai pērn atgriezies no Lielbritānijas un vēlas lauzt dažus stereotipus gan tirdzniecībā, gan klientu servisā, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Piemēram, Autlets.lv klienti tiek cienāti ar kafiju par brīvu. «Tā, manuprāt, ir daļa no servisa. Es vēlos, lai klientiem iepirkšanās asociējas ar izklaidi, nevis ar sūru darbu,» tā M. Fridrihsons.

Veikala stūrī nolikts dīvāns. Jautāts, vai vēlas, lai klienti sēž un atpūšas no ikdienas, veikala vadītājs skaidro, ka parasti iepirkties iet visa ģimene un vīrieši iepirkšanās laikā sāk kurnēt. «Pats to esmu pieredzējis un saprotu vīrieti veikalā, kad viņš ir atnācis līdzi sievai. Viņa grib izvēlēties, bet otrai pusei tikai tas vien prātā – kā ātrāk tikt ārā. Mums ir dīvāns, interneta wi-fi pieslēgums, kafija,» stāsta uzņēmējs.

«Es nedomāju, ka kafejnīcu klienti nāks pie mums dzert kafiju bez maksas,» viņš teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

VIDEO: Piedraudot pārdevējam ar nazi, Valdemāra ielā aplaupīta degvielas uzpildes stacija

Db.lv, 21.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Valdemāra ielā 20.augusta vakarā pagaidām nenoskaidrots vīrietis, ar nazi piedraudot degvielas uzpildes stacijas darbiniekam, no kases nolaupīja 276 eiro, informē Valsts policija (VP).

Saņemot izsaukumu, notikuma vietā ieradās Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Brasas iecirkņa policisti, kuri noskaidroja, ka pulksten 20.41 degvielas uzpildes stacijas kioskā ir ienācis pagaidām nenoskaidrots vīrietis, aizgājis otrā pusē kasei, no mugurpuses satvēris kasieri, izvilcis nazi un, pielikdams to kasierim pie kakla, prasījis to atvērt. Rezultātā vīrietis nolaupījis 276 eiro un aizbēdzis.

Laupītājs bija ģērbies zilā T-kreklā, sportiska stila melnā vestē, melnās biksēs, zilos apavos un cepurē ar nagu. Noziegumam bijuši vairāki aculiecinieki – veikala apmeklētāji, kuri notikušajā nolūkojušies, bet nav atbilstoši reaģējuši, izsaucot policiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Šuj vintage tērpus maziem un lieliem

Ilze Žaime, 04.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apsīkstot tirdzniecībai uz ASV, pašmāju bērnu apģērba zīmols "mimiikids" iekaro vietējo pircēju sirdis.

Uzņēmuma "mimii" izveidotāju Artu Hāzi apģērbu pasaule aizrāvusi jau vairāk nekā desmit gadus. Šūšanas prasmes viņa apguva vidusskolas laikā, kad audumus neesot bijis viegli iegādāties, bet tā kā ģimenei tāda iespēja bijusi, tā izmantota. Dzimstot domai par savu uzņēmumu, viņa pievērsās apģērbu tirdzniecībai, vispirms - dārgāku, Dānijā šūtu, bet, sekojot 2008.gada krīzei - lietotu apģērbu. Arī lietoto apģērbu tirdzniecībai punktu pielika konkurence, Latvijā ienākot spēcīgākiem, lielākiem lietoto apģērbu veikalu tīkliem. Taču algotā darbā uzņēmēja nevēlējās atgriezties, tādēļ palēnām atkal pievērsās savam kādreizējam hobijam - šūšanai. Un, esot mājās ar bērniem, tika radīti apģērbi tieši viņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Nāk klajā ar pirmo Latvijā radīto sporta apģērbu kolekciju sievietēm

Lelde Petrāne, 02.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju modes un dizaina zīmols ZIB* radījis sporta apģērbu kolekciju sievietēm, cerot, ka tā motivēs enerģiskam un aktīvam dzīvesveidam.

«Ideja par ZIB* sporta līniju nav jauna,» stāsta zīmola vadītāja Inga Priedīte. «Kolekcijas izstrāde prasīja daudz laika un pūļu. Jo ir milzu

atšķirība, vai radām apģērbu ikdienai, vai sporta aktivitātēm. Sporta apģērbam vienlaicīgi ir jāpilda daudz šķietami nesavienojamu uzdevumu, kā, piemēram, jāpasargā no aukstuma, vēja un tajā pašā laikā jāelpo, jābūt gaisa caurlaidīgam. Apģērbam jābūt vieglam un ērtam, bet ļoti izturīgam.»

Sporta apģērbu kolekcija iekļauj topus, sporta bikses un ārjakas. Apģērbi veidoti, kombinējot dažādus materiālius, tostarp trīsslāņu membrānas tipa audumu, kā arī tekstilmateriālu, kas radīts no pārstrādātām PET pudelēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vaiņodnieks Uldis Pūpols kopā ar dēlu Kristapu uz savas zemes Vaiņodē atjaunojuši mototrasi. Klusums tajā bija astoņu gadu garumā, bet savulaik trasē meistarību slīpēja braucēji no visas Latvijas, pamatus motokrosā apguva arī viens no šābrīža pasaules čempionāta favorītiem MX2 klasē Pauls Jonass, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Uldis un Kristaps Pūpoli mototrasi Vaiņodē atjaunoja jūlijā, kad viņiem piezvanīja grobiņnieks Lauris Freibergs, apjautājoties, vai ir iespēja trasi sagatavot treniņiem. Nedēļas laikā tā tika sakopta tā, lai tajā atkal varētu braukt. U. Pūpols ar savu koku un krūmu kniebējgalvu atbrīvoja trasi no kokiem. Viss bija ļoti aizaudzis, zāle bija tāda, ka varēja tajā pazust.

Trase Vaiņodē tika izveidota 2000. gadā un darbojās septiņus gadus. Līdz brīdim, kad U. Pūpols devās uz Rīgu. Tā bija treniņu vieta sportistiem no visas Latvijas. Toreiz trenera Normunda Jansona vadībā vismaz divas reizes nedēļā tajā trenējās kalvenieks Pauls Jonass, kurš toreiz bija sešu, septiņu gadu vecumā. Trasē toreiz brauca arī viņa brālēns Elgars Jonass, kurš uz treniņiem Vaiņodē bija atbraucis arī tagad. «Kā Elgars brauca toreiz un kā viņš brauc tagad – nu ir diena kā pret nakti, kā viņš tagad lido. Ja Pauls tagad te atbrauktu, es noteikti pieliktu bikses. Mēs ar Kristapu šad tad domājam: ja jau Elgars tagad te tā lido, kā tad Pauls lidotu,» smejas U. Pūpols.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Saeimu baro ar pusjēliem raušiem

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 28.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāšaubās par blusu izķeršanu no Saeimā iesniegtajiem pavirši sagatavotajiem likumprojektiem

Tā noprotams no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Jāņa Vucāna DB iepriekš sacītā, vērtējot 2017. gada valsts budžeta likumu pavadošo likumprojektu paketes kvalitāti, tostarp iecerētās izmaiņas autotransporta nodokļos. Latvijā augstākā izpildvara saskaņā ar Satversmi pieder Ministru kabinetam, no kurienes uz Saeimu tiek sūtīti likumprojekti un grozījumi tajos tā, it kā sūtītu ziedus vai saldumus – varbūt no sirds, bet bez ekonomiskā efekta izvērtējuma. Liekas, ka no valdības uz Saeimu tiek raidīti izsalkušā valsts pārvaldes aparāta sirdsdziļi kaucieni pēc prāvākiem budžeta ieņēmumiem, un tas arī ir likumdošanas jaunrades iesaiņojums, bet saturs kļuvis otršķirīgs. Šķiet, valdībai otršķirīga ir arī tautsaimniecības realitāte, pieķeroties optimistiskām izaugsmes prognozēm kā nesatricināmai patiesībai. Tālāk jau Saeimā nākas slīpēt izpildvaras iesniegtos pusfabrikātus – nepilnīgos likumprojektus.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Budžeta bikses velk pāri galvai

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 30.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada svarīgākais politikas dokuments – valsts budžets – sākts rakstīt ne tajā labākajā rokrakstā. Roka trīc, tinte beidzas, turklāt, sasodīts, paģiras no iepriekšējā budžeta naudas dricelēšanas nav pagaisušas. Eh, mausim pa vecam, un gan jau kaut kā tiks galā!

Vulgarizējot šāda ir «vidējā politiķa» domu gaita, ķeroties pie valsts naudas dalīšanas «uz galviņām». Budžeta veidošana ir politiskā teātra kulminācijas konvulsijas, kas tiek vērotas ar lielu aizgrābtību, jo publisko miljonu dīdīšanas mākslai vajadzētu pieiet tikpat atbildīgi kā cirkā, rijot zobenus, vai alpīnismā, pārvarot klints pārkari. Un tomēr tādu iespaidu mūsu politiķi nerada. Viņi nopūlas, bet tik un tā atstāj iespaidu, it kā pāris mēnešus gadā to vien dara, kā centīgi mēģina uzstīvēt bikses pāri galvai. Atkal un atkal, vienām politisko iegribu vīlēm ar troksni irstot, citām nospriegojoties un iegūstot rūdījumu.

Ministriju un lielo nozaru augošo ambīciju kariņš nenorimst, bet fonā notiek cita cīņa, kas nav tik skaļa, bet tautsaimniecības attīstību ietekmē ievērojami. DB jau papīrs ir nodilis, ik pēc laika atkārtojot to, ka Latvijas nodokļu slogs rada dārgāko darbaspēku Baltijas valstīs. Šajā konkurencē Latvija zaudē, izņemot gadījumus, kad investoriem ir kādi īpaši aprēķini, izvēloties tieši Latviju, jo «sausā matemātika», kā DB ir daudzkārt vēstījis, neliecina par labu mūsu valsts pievilcībai. Tāpat arī Saeimas lēmums iekasēt vairāk naudas valsts makā, ceļot akcīzi degvielai, Baltijas konkurencē noņem mums punktus, palielina izmaksu slogu biznesam un ieliek labas kārtis leišu degvielas tirgotāju rokās. Diemžēl nodokļu reformas kontekstā Latvijas izvirzīšanās priekšgalā Baltijas iekšējā konkurencē nebija virsmērķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aicinot cilvēkus aizdomāties par mediķu lomu sabiedrībā, otrdien pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Rīgā atklāta tēlnieka Aigara Bikšes izgatavota vērienīga skulptūra "Mediķi pasaulei".

Sešus metrus augstajā skulptūrā attēlota mediķe, kura izgājusi no procedūru telpas un aizvērtām acīm mazliet izstaipās, sagatavojoties nākamajam darba cēlienam. Objekts novietots tā, lai interesenti varētu pienākt pie skulptūras un, pastiepjoties uz augšu, pieskarties mediķes rokai. Tādējādi pieaugušie varēs uz mirkli sajusties kā mazi bērni, kad tie skatās uz saviem vecākiem - aprūpētājiem un dzīvības sargātājiem.

"Pandēmijas varoņi ir veselības aprūpes speciālisti, kuri riskēja ar savu dzīvību, rūpējoties par cilvēces veselību. Lai sabiedrība būtu vesela, nepieciešama kopīga, atbildīga rīcība. Tas nozīmē, ka cilvēki ievēro ārstu norādījumus - ietur distanci un mazgā rokas, un mediķi ārstē saslimušos. Man ir prieks, ka Latvijas sabiedrība apzinās šo atbildību un esmu patiesi gandarīta, ka cilvēki novērtējuši mūsu darbu," par skulptūras izveidošanu priecājas Latvijas Māsu asociācijas prezidente Dita Raiska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drēbju salocīšana ir ikdienas uzdevums, ar ko saskaras gandrīz katra ģimene. Lai padarītu šo procesu ērtāku un efektīvāku, iepazīsimies ar pieciem noderīgiem drēbju salocīšanas knifiņiem, kas palīdzēs ietaupīt laiku un mazināt lieka stresa līmeni ģimenes dzīvē.

1. Drēbju sadalīšana kategorijās:

Veltiet laiku tam, lai drēbes būtu kārtīgi saliktas pēc kategorijām, piemēram, krekli, bikses, kleitas utt. Šis padoms ne tikai atvieglos salocīšanas procesu, bet arī palīdzēs jums viegli atrast vēlamo apģērba gabalu, neizjūtot stresu un laika zudumu.

2. Drēbju salocīšanas piederumi:

Drēbju salocīšanas piederumi, piemēram, salocīšanas dēļi vai galdi, var ievērojami atvieglot šo uzdevumu. Tie palīdz saglabāt vienādu izmēru un formas salocītajām drēbēm, radot ne tikai kārtību skapī, bet arī estētiski pievilcīgu izskatu.

3. Drēbju salocīšana tūlīt pēc izņemšanas no žāvētāja:

Viens no efektīvākajiem veidiem, kā padarīt drēbju salocīšanu vienkāršāku, ir tas, ka tas jādara tūlīt pēc tam, kad drēbes ir izņemtas no veļas mašīnas vai žāvētāja. Siltuma iedarbībā audums kļūst mīksts un elastīgs, un drēbes ir daudz vieglāk salocīt. Tas ne tikai paātrinās salocīšanas procesu, bet arī palīdzēs saglabāt drēbēm gludu un tīru izskatu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Euroskor Latvijā vadītāju Aldi Lūsi

Lelde Petrāne, 13.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild apavu mazumtirgotājas SIA Euroskor Latvijā vadītājs Aldis Lūsis. Tas ir latviešu ģimenes uzņēmums, kas strādā jau vairāk nekā 50 gadus. Sākotnējās saknes ir Zviedrijā, bet Latvijā deviņdesmito gadu sākumā tas atvēra pašu pirmo rietumu standartiem atbilstošo apavu veikalu.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šī ir ļoti dinamiska nozare, tāpēc uzņēmumā varu īstenot interesantus un jaunus projektus. Ir ļoti liels izaicinājums piedāvāt klientiem tieši to iepirkšanās pieredzi, kas der un patīk daudziem. Un te nav runa tikai par apavu izvēli, bet arī par iepirkšanās vides veidošanu. Turklāt Euroskor Latvijā iekšējā darba vide, uzņēmuma kultūra un vērtības iet roku rokā ar manu redzējumu, kā gūt panākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ulmaņbikses ar savāktiem 11 eiro beidz mēģinājumu Indiegogo kampaņā savākt 15 150 eiro

LETA, 19.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apģērbu pārstrādes projekts Ulmaņbikses ar savāktiem 11 eiro nesekmīgi noslēdzis kolektīvā finansējuma vietnē Indiegogo rīkoto kampaņu, kuras mērķis bija savākt 15 150 eiro, aģentūra LETA uzzināja vietnē Indiegogo.com.

Projektu atbalstījuši divi cilvēki.

Komentējot kampaņas iznākumu, viena no projekta autorēm Ruta Garklāva aģentūrai LETA sacīja, ka kampaņa bijusi domāta ārzemju pircējiem un ar blogu un tamlīdzīgu rīku palīdzību ārzemēs reklamēta, bet atsaucība bijusi ļoti maza. «Noteikti rīkosim vēl kādu kampaņu, visticamāk, ka pamainīsim platformu,» sacīja Garklāva. «Pašu Ulmaņbikšu projektu šīs kampaņas iznākums neietekmēs.»

Kā ziņots, kampaņa vietnē Indiegogo tika sākta ar mērķi savākt 15 150 eiro, kas uz pilnu slodzi ļautu noalgot šuvēju un iegādāties atbilstošu profesionālu tehniku, izstrādāt jaunu produktu - mēteli no vilnas un kokvilnas segām, kā arī palielināt ražošanas jaudu.

Komentāri

Pievienot komentāru