Foto

Iepakošanas nozarē - veselīga izaugsme

Lāsma Vaivare, 21.05.2014

Jaunākais izdevums

Patērētāja vēlmes gan sekmē iepakotu preču patēriņa pieaugumu, gan motivē investēt iepakojuma ražošanā.

«Pasaulē pašlaik dominē trīs materiāli, ko izmanto iepakojuma izgatavošanai, – elastīgie (flexible – pakām, paciņām utt.) un stingrie dažādu polimēru iepakojumi (rigid plastic – trauciņi, burciņas, kastes utt.), kā arī papīra un kartona (ekoloģiskais) iepakojums.

Arī Latvijā ir līdzīgi, tomēr jāmin, ka proporcijas starp šiem materiālu veidiem ir svārstīgas, jo, ņemot vērā, ka ir daudz mazo un vidējo ražotāju, bieži vien viņi biežāk izvēlas ekoloģiskos materiālus – kartonu, papīru, tekstilu, atsevišķos gadījumos arī koku kā primāro iepakojumu, dažreiz izmantojot ar fleksiblos polimērus kā papildmateriālu produkta saturēšanai,» DB norāda Latvijas Iepakojuma asociācijas valdes priekšsēdētāja Iveta Krauja. Vienlaikus lielākās investīcijas ieplūst tieši elastīgo iepakojumu nozarē.

Rūpnīca top

Šobrīd lielākās investīcijas nozarē tiek ieguldītas Mārupes novadā topošajā SIA Polipaks NT rūpnīcā deviņu slāņu barjeras plēves un drukāšanas – laminēšanas produkcijas ražošanai, kam piesaistīts ar ES fondu atbalsts. DB jau iepriekš ziņojis, ka uzņēmums saņēmis LIAA administrētās aktivitātes Augstas pievienotās vērtības investīcijas (2. kārta) atbalstu no ES ap 4,3 milj. eiro apmērā, savukārt kā kopējās plānotās projekta izmaksas norādīti teju 20 milj. eiro. Jau pērn vairāk nekā par 7,7 milj. eiro tika iegādātas dažādas ražošanas līnijas un iekārtas.

Šogad noslēgušies vēl divi konkursi uzņēmuma iepirkumu iekārtu iegādei kopumā 680 tūkst. eiro apmērā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Jaunās rūpnīcas būvniecība notiek pēc plāna. Paredzēts, ka līdz šā gada novembrim tā tiks nodota ekspluatācijā, DB stāsta Raivis Skuja, kurš atbild par jaunās rūpnīcas būvniecības procesu. Pēc iekārtu uzstādīšanas rūpnīca varētu sākt strādāt nākamā gada pavasarī. Viņš stāsta, ka nav redzamu iemeslu, kādēļ būvniecība varētu kavēties, arī sadārdzinājums nav gaidāms. Būvdarbus veic SIA Merks.

Polipaks specializējas elastīga iepakojuma izgatavošanā pārtikas un nepārtikas rūpniecības nozarēm un tirdzniecībai, ražojot dažādu veidu polimēru un daudzslāņu kombinēto iepakojumu. Investīcijas tas veicis arī iepriekš, laika posmā no 2009. – 2012. gadam iekārtās ieguldīti vairāk nekā 6 milj. eiro, liecina uzņēmuma informācija.

Ar skepsi

Ar dažādu plēvju un iepakojumu ražošanu nodarbojas arī SIA Baltic Polymers, kas 2012. gadā pie Ādažiem atklāja jaunu rūpnīcu elastīgā iepakojuma ražošanai. Tās izveidei tika piesaistīts ERAF finansējums. Uzņēmuma vadība skeptiski skatās uz tik lielu investīciju nepieciešamību un atmaksāšanos, kā plānojis Polipaks NT. Baltic Polymers partneris un pārdošanas vadītājs Ēriks Kiops atgādina, ka viņu ražotnē ieguldīti ap 3,5 milj. eiro, kuru atpelnīšana nemaz nav tik vienkārša. Nepietiek ar to, ka ir ««iekrauta» milzu nauda nekustamajā īpašumā, uzbūvējot milzu rūpnīcu un piepildot to ar tehnoloģiskajām iekārtām, jārada jauni produkti, kuru izstrādei un ražošanai nepieciešami speciālisti, kuru savukārt Latvijā nav,» nosaka Ē. Kiops. Par jauno produktu labajām īpašībām vēl jāpārliecina patērētāji, jāatrod tiem noieta tirgi, viņš turpina uzskaitīt. «Mēs esam tam izgājuši cauri, zinām, cik tas ir grūti, tāpēc investīciju, kas ir sešas reizes lielāka par mūsu, uzskatu, maigi izsakoties, par karstgalvīgu,» tā viņš.

Mācību gads

Pēc 2012. gada lielajām investīcijām pērnais gads uzņēmumam no finanšu viedokļa nav spīdošs, tomēr precīzus datus Ē. Kiops neatklāj. Arī Uzņēmumu reģistrā vēl nav reģistrēta 2013. gada pārskata iesniegšana, taču 2012. gadā kompānija strādāja ar 1,12 milj. eiro lielu apgrozījumu un 366 tūkst. eiro lieliem zaudējumiem.

«Iekārtas uzstādījām 2012. gada oktobrī, pagājušais gads pagāja, apgūstot tehnoloģijas un dažādas inovatīvas iepakojuma struktūras,» stāsta Ē. Kiops. Ir ieguldīti vairāki simti tūkst. eiro pētniecībā un izstrādē, ražotnē eksperimentēts ar materiāliem, veiktas izpētes. Tas arī vainagojies ar panākumiem – šopavasar uzņēmums paziņoja par inovatīva, Latvijā izstrādāta iepakojuma radīšanu. Tā ir termosarukuma plēve, kas ir tikpat izturīga, taču ievērojami plānāka par līdz šim izmantoto tirgū.

Šogad uzņēmuma finansiālā situācija strauji uzlabojoties – kopš gada sākuma apgrozījums aug par 70– 150% mēnesī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Iespējams, jau nākamgad uzņēmums varētu sākt pakāpeniskus ieguldījumus ražošanas pilnveidošanā, taču tie nebūs tik fundamentāli un vērienīgi kā iepriekš veiktie.

Zaļākai dzīvei

Pēc Ē. Kiopa vārdiem, elastīgajam iepakojumam, kas tiek arvien plašāk izmantots gan pārtikas, gan nepārtikas industrijā, ir potenciāls, – tas essot ekonomiski izdevīgāks par citiem iepakojuma veidiem – tā transportēšanas un uzglabāšanas izmaksas ir zemākas, turklāt jaunās tehnoloģijas to padara arvien draudzīgāku videi. Uzņēmumā ražotais inovatīvais iepakojums, salīdzinājumā ar tradicionāli ražotajām plēvēm, būtiski mazina CO2 izmešus, ietaupot līdz trešdaļai izlietojamās izejvielas.

I. Krauja norāda, ka «it visur šodien pieprasa arvien augstākus dzīves kvalitātes risinājumus. Tā arvien pieaug iepakotu preču patēriņš un vienlaicīgi pieaug pieprasījums pēc jaunām precēm un jauna iepakojuma. Sabiedrības aktuālā prasība ir, lai šis jaunais iepakojums būtu ar ilgtspējīgiem risinājumiem, tātad videi un cilvēkiem draudzīgs.»

Kā piemēru viņa min pārtikas preču iepakojumu – inovatīvs iepakojums ir moderns un atraktīvs, pietiekoši vienkāršs lietotājam un higiēnisks produktu glabāšanai. «Tam raksturīga videi draudzīgu materiālu izvēle, kvalitatīva druka, transparentlogi produkta apskatei, labi aizvēršanas elementi – viegli atvērt / viegli aizvērt. Šis ir virziens, kur Latvijā iepakotājiem ir lielas attīstības iespējas,» viņa domā. Viņa norāda, ka tuvākajos gados vajadzētu palielināties arī t.s. zaļā iepakojuma – no bioplastmasas materiāliem – lietošana. Šādu materiālu (plēves, paliktņi, pudeles u.c.) izmantošana vēlama to biodegradablo īpašību dēļ.

Neizdevās īstenot

Piesaistot ES līdzekļus, bija plānota arī SIA Stora Enso Packaging gofrētā kartona izstrādājumu ražotnes modernizācija. Arī šis uzņēmums saņēma LIAA administrētās aktivitātes Augstas pievienotās vērtības investīcijas (2. kārta) atbalstu no ES nepilnu divu milj. eiro apmērā, bet kopējās projekta izmaksas tika lēstas 5,6 milj. eiro apmērā. Projekta ietvaros bija plānots iegādāties četras iekārtas – gofrējamo iekārtu, apdrukas sekcijas, gofrētā kartona kastu ražošanas līniju un paku apsiešanas iekārtu, tādējādi modernizējot novecojušās iekārtas un ieviešot ražošanā jaunus gofrētā kartona izstrādājumus.

Uzņēmuma valdes locekle Aija Zemrībo DB atzīst, ka projekts nav īstenots un ar LIAA atbalstu arī netiks īstenots. Taču tas nenozīmē, ka modernizācija nav nepieciešama, tādēļ investīcijas būs, taču no pašu un kredītlīdzekļiem. ES finansiālo atbalstu nav izdevies izmantot, nespējot iekļauties LIAA termiņos. Proti, Stora Enso Packaging ir starptautisks uzņēmums, kura «mamma» neatrodas Latvijā, tādēļ saskaņošanas process var izvērsties ilgāks, nekā cerēts. «Mēs riskējām,» viņa nosaka.

Liela konkurence

Modernizācijas projekta neīstenošana gan nav apturējusi uzņēmuma izaugsmi – pērn ražošanas apjomi pieauguši par 6%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas pozitīvi ietekmējis arī apgrozījumu. A. Zemrībo gan precīzi nenosauc pērnā gada apgrozījumu, taču tas ir lielāks par 2012. gada 35,3 milj. eiro. Puse no Rīgas rūpnīcā saražotā gofrētā kartona izstrādājumiem paliek Latvijā, pārējais ceļo uz Lietuvu, Igauniju. Stora Enso Packaging valdes locekle atzīst, ka Baltijā ir liela konkurence gofrētā kartona jomā, tādēļ liela virzība šai tirgū nav vērojama.

Stora Enso Packaging sācis piedāvāt īpašu gofrētā kartona materiālu ar PET plēves pārklājumu iekšpusē, kas izveido tauku un mitruma barjeru. Uzņēmuma mājaslapā lasāms, ka kartona iepakojumu ar šādām īpašībām izmanto grieztu ziedu (tulpju) pārvadāšanai un izvietošanai lielveikalos.

Arī kartona iepakojuma ražotāja SIA Autra Pak pārstāvis Gatis Eglītis piekrīt, ka gofrētā kartona nozarē ir vērojama samērā liela konkurence. Tomēr uzņēmumam izdodas veiksmīgi darboties – pērn tas strādāja ar teju 2,2 milj. eiro apgrozījumu un 156 tūkst. eiro peļņu. «Neskatoties uz stagnējošo ekonomu Eiropā, ir izdevies ne tikai saglabāt ražošanas apjomu, bet pat palielināt to, tas lielā mērā ir pateicoties veiktajām investīcijām ražošanas iekārtās,» tā viņš, gan neprecizējot, kas tās par iekārtām un cik lielas bijušas investīcijas. Šobrīd aktuāls esot jautājums par roku darba īpatsvara samazināšanu ražošanā, tā pazeminot arī izmaksas un paaugstinot konkurētspēju. Uz šo mērķi tikšot vērstas uzņēmuma turpmākās investīcijas.

«Mūsu uzņēmumā ir spēcīga iepakojuma konstrukcijas izstrādes nodaļa, un klienti to novērtē. Liela daļa Latvijā radīto jauno produktu iepakojuma konstrukciju top tieši mūsu uzņēmumā, tāpēc ļoti labi jūtam kopējās ekonomiskās aktivitātes valstī. Viens no Austra Pak darbības pamatvirzieniem ir gofrētā kartona reklāmas stendu ražošana. Liela daļa no lielveikalos redzamiem stendiem ir tapuši mūsu ražotnē. Šos produktus aktīvi izmanto starptautiskās kompānijas, un mēs vēlētos, lai šo pieredzi pārņemtu arī vietējie uzņēmumi.,» cerību izsaka G. Eglītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepakojuma ražotāju konkurētspēju gan šogad, gan tuvākajā nākotnē ietekmēs spēja pielāgoties straujajai tirgus dinamikai un elastība klientu prasību apmierināšanā, akcentē Stora Enso Packaging Baltic reģionālā vadītāja Aija Zemribo.

Kādas izmaiņas un vienlaikus tendences iepakojuma tirgū bija vērojamas pagājušajā gadā kopumā gan pasaulē, gan Latvijā un Baltijā?

Uz šo jautājumu var atbildēt, ņemot vērā vairākus aspektus – gan globālās tendences, t.i., stabili augošo pieprasījumu pēc gofrētā kartona un papīra iepakojuma Eiropas un Āzijā tirgos, augošo interesi par videi draudzīgiem risinājumiem, gan arī klientu individuālās vēlmes, piemēram, veselīga dzīvesveida popularizēšana, dzīves kvalitātes uzlabošana, interneta veikalu tīklu aktīva izmantošana. Bet kopumā šīs tirgus tendences es gribētu raksturot ar vienu atslēgvārdu – ātrums. Mūsu uzņēmumā to saprot kā spēju un vēlmi mainīties un nekavējoties pielāgoties situācijai, vienmēr būt gataviem meklēt jaunus risinājumus. Tieši to tirgus un patērētāji no mums pieprasa un novērtē visvairāk. Ātrums, kādā šodien notiek informācijas apmaiņa, nav salīdzināms ar situāciju pat pirms gada, kur nu vēl pieciem. Un varam tikai iedomāties, kas notiks vēl pēc gada vai diviem. Ražotājam ir jābūt tam gatavam un jāpakārto savi ilgtermiņa un arī īstermiņa plāni šai kopējai tendencei – prasībai pēc dinamikas un ātruma gan lēmumu pieņemšanā, gan izpildē. Savā uzņēmumā ātrumu esam definējuši kā galveno vadmotīvu visiem uzņēmuma biznesa procesiem – katram savas atbildības robežās jādomā par to, kā varam strādāt efektīvāk, saīsināt laiku, piemēram, jaunu produktu izstrādei, ražošanai, piegādēm un citiem procesiem, – tas ir nepieciešams mūsu klientiem un ļoti būtiski ietekmē viņu biznesa attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

AS Stora Enso Latvija saņems uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi 4,076 miljonu eiro apmērā

Db.lv, 14.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šā gada 14. augusta sēdē atbalstīja uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides 4 075 885 eiro apmērā piešķiršanu vienam no lielākajiem meža nozares uzņēmumiem Latvijā AS «Stora Enso Latvija» pēc investīciju projekta «Launkalnes ražotnes konkurētspējas un pievienotās vērtības paaugstināšana» īstenošanas, informē Ekonomikas ministrija.

Investīciju mērķis ir nostiprināt AS «Stora Enso Latvija» konkurētspēju grupas ražošanas struktūrvienību vidū un padziļināt koksnes pārstrādes dziļumu, attīstot ražošanas bāzi, kas dotu iespēju palielināt esošo ražošanas jaudu un nākotnē ļautu piesaistīt grupas investīcijas augstākas pievienotas vērtības produktu ražošanai. Projekta īstenošanas rezultātā plānots palielināt zāģmateriālu ražošanas jaudu par 80 tūkst. m3 gadā, žāvēšanas jaudu par 80 tūkst. m3 gadā un ēvelēšanas ražošanas jaudu par 45 tūkst. m3 gadā. Tāpat tiks nodrošināta koksnes dziļāka pārstrāde, palielinot gan esošo produktu pievienoto vērtību, gan uzsākot jaunu produktu ražošanu – Premium klases koksnes granulas. Investīciju projektu plānots realizēt līdz 2020.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāji kļūst arvien prasīgāki, meklē iespējami labāku preci un prasmīgāku tās piedāvāšanas veidu, bet uzmanību noturēt ir grūti mūsdienu informācijas un izvēļu plašajā klāstā. Arvien tiek meklēti jaunievedumi tirgū, kur svarīgi faktori ir izdevīgums, efektivitāte, estētiskums un citi patērētājiem saistoši parametri. Lai piesaistītu uzmanību, iegūtu uzticību un lojalitāti ilgtermiņā un veicinātu pārdošanu, svarīgs ir merčendaizings, tajā skaitā reklāmas stendi. Merčendaizings ir process kā notiek preču prezentēšana tirdzniecības vietās, lai piesaistītu potenciālo klientu uzmanību un veicinātu pārdošanu.

Merčendaizinga mērķi tirdzniecības vietās var būt vairāki un tos var ietekmēt reklāmas vai mārketinga kampaņas kopējais vēstījums un uzdevumi, bet tie var būt, piemēram:

• palielināt pārdodamo preču apjomu un iepazīstināt ar jauniem produktiem;

• veidot preču zīmolu pievilcīgumu, piesaistīt uzmanību;

• palielināt lojālo pircēju skaitu un piesaistīt jaunus pircējus;

• uzsvērt preču konkurētspēju, salīdzinot ar konkurentu produktiem;

• nostiprināt pircēju apziņā konkrētu zīmolu un tā priekšrocības;

• efektīvi piedāvāt preces tirgum (klientiem);

• nodrošināt pircējus ar nepieciešamo informāciju par konkrēta zīmola preci vai precēm.

Merčendaizings ir process, kura rezultātā preces tiek prezentētas saistošā un pamanāmā veidā tirdzniecības vietās. Produkcija tiek izkārtota tā, lai tiktu stimulēta uzmanība un patērētāju vēlme to iegādāties. Reklāmas stendi ir iecienīts risinājums preču prezentēšanai tirdzniecības vietās, jo tie ir pamanāmi, kā arī palīdz veicināt pārdošanu un radīt zīmola atpazīstamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meklējot inovācijas, "Stora Enso" analizē 880 jaunuzņēmumus 39 valstīs.

"Mēs nodrošinām finansējumu idejām un sadarbojamies ar jaunuzņēmumiem un citām kompānijām, jo ticam, ka gudrība ir "tur ārā". Potenciālos risinājumus mūsu vajadzībām mēs meklējam globāli - mēs esam izpētījuši 880 jaunuzņēmumus no 39 valstīm," jaunuzņēmumu konferencē "sTARTUp Day" teica Samuli Savo, "Stora Enso" digitālo risinājumu vadītājs.

Kompānija veic atlasi, uzaicina piemērotākos uzņēmumus, kam palīdz izveidot īpaši piemērotu piedāvājumu un izvēlas kādu, ar ko turpināt sadarbību. Piemēram, šobrīd "Stora Enso" ir atvērtas četras dažādas programmas, kurās jaunuzņēmumi var pieteikties un piedāvāt savus risinājumus. Šādu pieeju S. Savo iesaka arī citām lielām kompānijām, jo pašiem šis modelis strādā veiksmīgi. Viņš gan īpaši uzsver, ka veiksmīgā šādas stratēģijas ieviešanā nepieciešama uzņēmuma augstākās vadības iesaiste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Stora Enso Packaging jauna valde un padome

Gunta Kursiša, 25.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par uzņēmuma Stora Enso Packaging vienīgo valdes locekli iecelta Aija Zemrībo, savukārt viņas priekštecis Ojārs Skangals kļuvis par padomes locekli, liecina Lursoft dati.

Somiem piederošā uzņēmuma padomes sastāvs pirmdien pilnībā mainīts, par padomes priekšsēdētāju ieceļot Tomasu Zembrovski (Tomasz Zembrowski), bet padomes priekšsēdētāja vietnieku – Pjotrs Martins Novickis (Piotr Marcin Nowicki), savukārt padomes locekļa pienākumus, kā jau iepriekš rakstīts, turpmāk pildīs līdzšinējais valdes loceklis Ojārs Skangals.

SIA Stora Enso Packaging ir Somijas uzņēmuma Stora Enso Packaging Oy meitas kompānija. Tā dibināta 1994. gadā, un pašlaik atrodams arī Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu sarakstā TOP 500. Kompāniajs apgrozījums 2012. gadā veidoja 46,8 miljonus latu, bet peļņa bija 1,72 miljoni latu. TOP 500 sarakstā Stora Enso Packaging ierindojas 89. vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 20 milj. eiro, AS Stora Enso Latvija kļūs par pavisam cita veida uzņēmumu, jo būtiski kāpinās produkcijas ar augstu pievienoto vērtību ražošanas apjomus, racionālāk izmantos koksni

Uzņēmums jau ir sācis būvniecības darbus, lai modernizētu kokzāģētavu, kā arī palielinātu tajā pārstrādājamās apaļkoksnes daudzumu, vienlaikus izmantojot labākās pieejamās tehnoloģijas, kas ļauj iegūt maksimāli lielāku derīgās produkcijas iznākumu un to veikt ātrāk. Paralēli tiek plānoti darbi, lai būtiski uzlabotu zāģētās produkcijas ēvelēšanas iecirkni. «Būvniecības darbi rit pilnā sparā, un abu iecirkņu iedarbināšana paredzēta jau nākamā gada pavasarī,» iecerēto grafiku skaidro AS Stora Enso Latvija valdes priekšsēdētājs Uldis Deisons. Tik iespaidīgu investīciju projektu ir bijis iespējams sākt, pateicoties Latvijas valdības atbalstītajai uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides piešķiršanai. Protams, Ministru kabineta atbalstāmais investīciju projekts ir mazāks nekā uzņēmuma kopējie kapitālieguldījumi. Šā gada augustā valdība nolēma piešķirt Stora Enso Latvija uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi 4,076 milj. eiro apmērā par 16,31 milj. eiro vērta projekta realizāciju. Uzņēmums šo nodokļa atlaidi varēs sākt piemērot pēc iecerētā projekta īstenošanas. «Ja nebūtu šāda veida uzņēmuma ienākuma nodokļa atbalsta mehānisma, īpašniekiem būtu bijis mazāk motivācijas šādas investīcijas veikt Latvijā, jo uz ieguldījumiem pretendē arī citas Stora Enso grupā ietilpstošās ražotnes dažādās valstīs,» atzīst U. Deisons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Stora Enso Latvija termokoksnes ražotnē iegulda 3 miljonus eiro

Māris Ķirsons, 04.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot aptuveni trīs milj. eiro, a/s Stora Enso Latvija ir izveidojusi vienīgo rūpniecisko termokoksnes ražošanas iecirkni Latvijā, perspektīvā tā jaudas varētu dubultoties, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Pašlaik ir īstenota tikai investīciju projekta pirmā kārta, kurā ir uzstādītas divas speciālās koksnes žāvēšanas kaltes, termokoksnes šķirošanas un pakošanas līnija,» stāsta a/s Stora Enso Latvija valdes priekšsēdētājs Uldis Deisons. Viņš norāda, ka joprojām mācās, kā ražot termokoksni, ievērojot visas prasības. «Pašreizējā režīmā strādājot, gada jauda ir ap 10 tūkst. m3 termokoksnes, taču mērķis ir pakāpeniski sasniegt 20 tūkst. m3 robežu,» tā U. Deisons. Šajā ražošanas iecirknī ir radītas 13 jaunas darba vietas. «Noieta tirgus termokoksnei ir ļoti plašs – sākot no Skandināvijas un beidzot ar Tuvo un Tālo Austrumu valstīm,» uz jautājumu par potenciālo noieta tirgu atbild U. Deisons. Patlaban ražotā termokoksne ir vidēji divas reizes dārgāka par parastajiem zāģmateriāliem, bet ēvelētas termokoksnes cena ir aptuveni trīs reizes lielāka. «Tas ir augstas pievienotās vērtības produkts, kura ražotnes projekta īstenošanai uzņēmumam Latvijas valdība pērn atļāva pēc tā pabeigšanas izmantot 1,5 milj. eiro lielu uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi,» skaidro U. Deisons. Pašlaik gan ir īstenota tikai puse no iecerētā projekta, bet otru varētu realizēt vēlāk – līdz ar pilnīgu esošo jaudu izmantošanu. «Visa 6,2 milj. eiro vērtā projekta īstenošanas termiņš ir pieci gadi, un peļņas nodokļa atlaidi varēsim izmantot tikai pēc tā pabeigšanas,» vaicāts, kad varētu sākt izmantot nodokļa atlaidi, atbild U. Deisons. Realizējot iecerēto projektu kopumā, tiktu radītas 25 jaunas darba vietas. Tagad Launkalnes ražotnē strādā 110 darbinieki, vēl 25 darbojas kokmateriālu sagādē, tādējādi uzņēmumā kopā – 135.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Privātās preču zīmes turpina uzvaras gājienu

Lāsma Vaivare, 05.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privāto preču zīmju apjoms tirdzniecībā arvien pieaug un desmit gadu laikā Eiropā varētu aizņemt pat vairāk nekā 50% tirgus; arī Latvijā šis segments izplešas, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Privāto preču zīmju jeb tā dēvēto private label tirgus daļa Rietumeiropā ir diezgan liela, jo īpaši Šveicē, Anglijā un Spānijā, kur jau šobrīd tā svārstās 40–45% apjomā.

Tās kļūst pārdomātākas, veido arvien lielāku konkurenci tradicionālajiem zīmoliem, un tiek prognozēts, ka privāto preču zīmju produkti 2025. gadā veidos aptuveni 50% tirgus, liecina starptautiskā gofrētā iepakojuma ražotāja un iepakošanas iekārtu un sistēmu piegādātāja Stora Enso Packing veiktā tirgus analīze Iepakojums mazumtirdzniecībā 2016. Pētījumā gan atsevišķi nav apskatīta katra Baltijas valsts, tomēr tuvāko pāris gadu laikā tiek prognozēts privāto preču zīmju tirgus daļas pieaugums. «Iemesls tam ir vienkāršs – patērētājs vienmēr gaida plašas izvēles iespējas, taču tajā pašā laikā saprātīgu cenu līmeni,» pauž Stora Enso pārdošanas direktore Baltijā Jurate Kugiene (Jūratė Kugienė).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sāk strādāt augstākās pievienotās vērtības līgā

Māris Ķirsons, 23.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāģmateriālu ēvelēšanas iecirkņa izveide un kokzāģētavas modernizācija ļauj AS Stora Enso Latvija kāpināt produkcijas ražošanas apjomus ar augstu pievienoto vērtību, audzēt konkurētspēju.

Pašlaik no pērn sāktā 20 milj. eiro vērtā investīciju projekta trijām daļām divas ir īstenotas, ieguldīti vairāk nekā 10 milj. eiro, tapšanas stadijā ir trešā – kokskaidu granulu ražotne. «Viss notiek, kā iecerēts, un pēdējā kārta tiks pabeigta 2020. gadā,» teic AS Stora Enso Latvija valdes priekšsēdētājs Uldis Deisons. Uzņēmums ir sācis savu transformāciju uz augstākās pievienotās vērtības produkcijas un konkurētspējas līmeni. «Jaunās iekārtas vēl tiek testētas un regulētas, bet tuvākajos mēnešos tās tiks palaistas ražošanas režīmā,» viņš informē. Īstenojot visu iecerēto investīciju projektu, produkcijas īpatsvars ar augstu pievienoto vērtību no pašreizējiem 5,2% vairāku gadu gaitā pieaugtu līdz 30%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Latvijas Finieris saplākšņus sāk līmēt ar bioloģisko lignīnu

Māris Ķirsons, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Latvijas Finieris saviem zīmola RIGA saplākšņiem izstrādājis jauna sastāva līmi RIGA ECOlogical, kur bioloģiskās izcelsmes lignīns izmantots kā daļējs aizvietotājs tradicionāli lietotajam fosilajam fenolam. Uzņēmums plāno ar jauno līmi ražotos saplākšņa produktus pakāpeniski sākt piedāvāt tirgū 2019. gada laikā.

«Jau vairākus gadus esam meklējuši risinājumus, kā mūsu līmē fosilās izcelsmes fenolu aizstāt ar bioloģiskās izcelsmes lignīnu,» stāsta a /s Latvijas Finieris valdes loceklis Mārtiņš Lācis.

Lignīns ir pārstrādājams, ekoloģiski draudzīgs produkts, kas milzu apjomos pieejams ikvienā kokā un augā. Līdz ar to pēdējā laikā tā izmantošanas potenciāls visā pasaulē ir pētīts ļoti daudz. «Šim bioekonomikas virzienam ir paredzama ļoti daudzsološa nākotne, un RIGA Ecological ir viens no produktiem, kas to pierāda,» uzsver M. Lācis.

Šis tehnoloģiskais izrāviens, kas sasniegts ciešā sadarbībā ar pasaules vadošo koksnes ķīmiskās un mehāniskās pārstrādes kompāniju Stora Enso, ir uzskatāms par pēdējās desmitgades nozīmīgāko inovāciju saplākšņa līmēšanas tehnoloģijā. «Darām visu iespējamo, lai piedāvātu saviem klientiem jaunākos produktu risinājumus un tehnoloģijas. Taču mūsu izstrādātā saplākšņa līmēšanas tehnoloģija, kurā tiek izmantots Stora Enso industriālais lignīns Lineo, ir kaut kas daudz vairāk,» skaidro Mārtiņš Lācis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība Stora Enso Latvija Launkalnes kokzāģētavā testa režīmā sākusi ražot jaunu produktu – augstā temperatūrā termiski apstrādātu koksni, informē reģionālais medijs Ziemeļlatvija.

Projekta kopējās plānotās izmaksas tā pirmajā kārtā ir aptuveni trīs miljoni eiro.

Ražotne būs pirmā Latvijā, kur termokoksne rūpnieciski tiks ražota tik lielos apjomos, ziņo medijs. Tiek plānots, ka, īstenojot projekta pirmo kārtu, gadā tiks saražoti 10 tūkstoši kubikmetru termokoksnes.

2012. gadā uzņēmums apgrozīja 46,8 miljonus latu, bet peļņa veidoja 1,7 miljonus latu. Vidēji tika nodarbināti 132 strādājošie, liecina Lursoft dati. Ziņas par Stora Enso Latvija 2013. gada finanšu rezultātiem vēl nav pieejamas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Iepakojums ir gan prece, gan atkritums

Solveiga Grīsle, AS "AJ Power Recycling" vadītāja, 16.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd viens Latvijas iedzīvotājs gadā vidēji rada 430 kilogramu sadzīves atkritumu, no kā 28 % jeb 120 kilogramus apglabā Latvijas poligonos, gandrīz 160 kilogramus (37 %) pārstrādā vai kompostē, no apmēram 138 kg (32 %) ražo biogāzi, bet atlikušo apjomu sadedzina enerģijas ieguvei.

Kopumā Latvijā mājsaimniecības gadā rada aptuveni 820 tūkst. tonnu sadzīves atkritumu, no tā poligonos tiek apglabāti aptuveni 230 tūkst. tonnu sadzīves atkritumu (Dati: Eurostat, VARAM, 2019).

Liela daļa no šiem atkritumiem ir izlietotais iepakojums. 2020. gadā "Zero Waste Latvija" sadarbībā ar "ZAAO" un "AJ Power Recycling" veica pētījumu "Gudri šķirot – gudri pakot", kurā tika pētīts vieglā iepakojuma konteinera saturs un tajā nonākušās "kļūdas" jeb tie nepārstrādājamie iepakojumi, kas nonāk vieglā iepakojuma šķirošanas konteineros. Tika secināts, ka izlietotais iepakojums veido 22 % no visiem atkritumiem.

Ideāla iepakojuma aprites sistēma būtu sekojoša: atbildīga iepakojuma veida izvēle un izmantošana, izlietotā iepakojuma šķirošana un tā pārstrāde. Bieži runā par šķirošanas un pārstrādes nepieciešamību, taču nepamatoti maz tiek aktualizēta iepakojuma veida izvēle un izmantošanas vajadzība. Tieši šīs ir daļas, kas novērstu apglabāto atkritumu problēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules Iepakojuma organizācijas starptautiskajā konkursā "WorldStar for Packaging Excellence" uzņēmums "Austra Pak" ieguvis augstu novērtējumu un saņems uzvarētāja balvu par kartona iepakojumu bišu transportēšanai.

Apbalvošanas ceremonija notiks 2020. gada 8. maijā Diseldorfā, Vācijā, starptautiskās iepakojuma izstādes "Interpack" laikā.

Konkursā šogad bija iesniegts 321 darbs no 36 valstīm. Darbus vērtēja un uzvarētājus noteica starptautiska žūrija, kurā piedalījās pārstāvji no 36 iepakojuma asociācijām.

Latvija piedalījās ar iepakojumu bišu transportēšanai - strops ar ērtiem rokturiem pārvietošanai, bišu skrejām un ventilācijas caurumiem sānu plaknēs. Tas noder tiem, kas ķer spietus, audzē, pērk, pārdod, pārvieto bites. Kartona stropi ir pietiekoši lēti vienreizējai izmantošanai, tomēr ir izmantojami arī ilgāk. Tas ir pietiekoši izturīgs iepakojums, lai savietotu vismaz piecos stāvos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība «VG Kvadra Pak» saņēmusi «Iepakojuma Ekselences» balvu («WorldStar for Packaging Excellence») par lakricas «LIQ» iepakojumu.

Pasaules Iepakojuma organizācijas (World Packaging Organisation) starptautiskais konkurss «WorldStar for Packaging» norisinājās Prāgā, Čehijā un tajā piedalījās 319 darbi no 35 valstīm. Uzvarētājus noteica starptautiska žūrija – eksperti no pasaules iepakojuma organizācijām, asociācijām un institūtiem.

AS «VG Kvadra Pak» konkursa darbs – lakricas «LIQ» dāvanu kārbu grupa 2017. gadā saņēma «Grand Prix» nacionālajā konkursā «Labākais iepakojums Latvijā», ko organizē Latvijas Iepakojuma asociācija.

Kartona kārbas izgatavotas Somijas uzņēmumu grupai «LIQ». Kārbu komplektu veido lielā kārba, kurā ievietotas 4 mazas kārbas lakricu iepakošanai. Kārbu ārējo tumšo dizainu atdzīvina koši teksti, kā arī dažādās krāsās nodrukātās kārbu iekšpuses, atbilstoši katram lakricas veidam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Labākie iepakojumi Latvijā 2018

Monta Glumane, 23.11.2018

Konkursa «Grand Prix» balvas ieguvējs «Bišu strops» (iesniedzējs - SIA «Austra Pak»).

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies nacionālais konkurss «Labākais iepakojums Latvijā 2018», kurā žūrija produktu iepakojumus izvērtējusi pēc to konstrukcijas, formas, dizaina, funkcionalitātes, kopiespaida, realizācijas un citiem parametriem, informē pasākuma rīkotāji Latvijas Iepakojuma asociācija.

Šogad konkursā piedalījās 15 konkursanti ar 29 iepakojumiem un iepakojumu sērijām. Konkurss tradicionāli norisinās vairākos posmos, kuros darbus vērtē gan patērētāji, gan ekspertu žūrija. Septembrī un oktobrī iesniegtos darbus novērtēja starptautisko izstāžu «Riga Food» un «Design Isle» apmeklētāji, kā arī nozares eksperti, konkursa atbalstītāji un interneta lietotāji.

Konkursa «Grand Prix» ekspertu žūrija piešķīra «Bišu stropam» (iesniedzējs - SIA «Austra Pak»), balva - dalība Pasaules Iepakojuma organizācijas starptautiskajā konkursā «WorldStar For Packaging Excellence 2019».

Savukārt pirmās vietas ieguva sekojoši konkursa darbi - kategorijā «Tirdzniecības iepakojums pārtikas produktiem» - kafijas «Fuse» sērija (iesniedzējs AS «Immer Digital») un sīrupu «Birzī» sērijas iepakojums (iesniedzējs SIA «Kainaiži»).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība «VG Kvadra Pak» Pasaules Iepakojuma organizācijas (World Packaging Organisation) starptautiskajā konkursā «WorldStar for Packaging Excellence» guvusi augstu novērtējumu un saņems uzvarētāja balvu.

AS «VG Kvadra Pak» konkursā, kurā šogad piedalījās 319 darbi no 35 valstīm, guva atzinību ar lakricas «LIQ» dāvanu kārbu grupu. Apbalvošanas ceremonija notiks 2019. gada 15. maijā Prāgā, Čehijā.

Kārbas izgatavotas Somijas uzņēmumu grupai «LIQ». Kārbu komplektu veido lielā kārba, kurā ievietotas 4 mazas dažādu garšu lakricu kārbas. Kārbu ārējo tumšo dizainu rotā koši teksti, kā arī dažādās krāsās nodrukātās kārbu iekšpuses, atbilstoši katram lakricas veidam. Kārbu ražošanā izmantots kartons.

Uzņēmums «VG Kvadra Pak» starptautisko balvu «WorldStar for Packaging Excellence» jau saņēmis vairākas reizes.

Latvijas uzņēmumi kopš 1998. gada, kad sāka piedalīties prestižajā konkursā «WorldStar», saņēmuši jau deviņpadsmit balvas – apbalvoti uzņēmumu «Stora Enso Packaging», «Austra Pak», «Tukuma Piens», «Latvijas Balzams», «Dobeles Dzirnavnieks», u. c. iepakojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepakojuma ražotāji patlaban sastopas ar izaicinājumu sabalansēt savas intereses ar patērētāju vēlmēm – ražošanas izmaksas kāpj, taču tajā pašā laikā klientiem jānodrošina pievilcīgs un praktisks iepakojums, kas vienlaicīgi pilda arī informatīvu funkciju.

Lai ieskatītos tirgus tendencēs un eksperti dalītos pieredzē, kā strādāt nākotnē, ceturtdien, 14.septembrī, notiks Dienas Biznesa rīkotā konference Know how Baltic: Packaging for sustainable business.

Gofrētā kartona iepakotājiem mūsu reģionā izaicinājums patlaban ir straujš izejmateriālu cenu pieaugums, stāsta SIA Stora Enso Packaging produktu attīstības vadītāja Maija Liepa. «Papīra cenu straujais kāpums neizbēgami noved pie iepakojuma ražotāju produkcijas cenu pieauguma, taču apstākļos, kad izmaksu efektivitāte jebkuram ražotājam ir kritisks postenis, šī situācija rada spriedzi,» viņa uzsver.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāji pieprasa iepakojumu, kas atbilst straujajam dzīves tempam – maza izmēra un ērti lietojamu, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Aizvien lielāku nozīmi iepakojuma tirgū ieņem lielās tirdzniecības ķēdes, kas arī diktē galvenos noteikumus, kādam jāizskatās produktam no ārpuses, norāda iepakojuma ražotāji. Ņemot vērā tendences spiest uz leju darbaspēka izmaksas, iepakojumam jābūt tādam, lai produkcijas atsaiņošanā vai izkraušanā pēc iespējas mazāk būtu nepieciešama cilvēku iesaiste.

Lai iepazīstinātu ar nozares aktualitātēm, šonedēļ, 12.oktobrī, laikraksts Dienas Bizness rīko konferenci Packaging for sustainable business, kur nozares eksperti dalīsies novērojumos un padomos par iepakojuma ražošanas tendencēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Svarīgs ne tikai sastāvs, bet arī iepakojums

Dienas Bizness, 19.08.2015

Drošāk ir izvēlēties kosmētiku un sadzīves ķīmiju ar starptautiski atzītu ekoloģisko marķējumu. A/s Spodrība produktiem līnijā Eco Seal For Nature tā ir ekopuķīte, kas ir drošs garants pircējam, ka produkts ir draudzīgs cilvēkam un videi visā tā dzīves cikla laikā – no ražošanas līdz nonākšanai atkritumos

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja ikdienā neiztiekam ar gurķi acu krēma vietā vai citronu tauku noņemšanai no virtuves sienas, domājot par savu un vides veselību nākotnē, nepieciešamais kosmētikas vai sadzīves ķīmijas produkts jāizvēlas atbildīgi. Turklāt atbildīga izvēle pieprasa arī atbildīgu rīcību produkta lietošanā un utilizēšanā – tātad visas produkta dzīves garumā, trešdien raksta laikraksts Diena.

Tāpēc produkta etiķete jālasa, ne vien lai pārliecinātos par sastāvu, bet arī lai zinātu, ko iesākt ar tā iepakojumu. Jāmācās atpazīt ekomarķējumi un grafiskie simboli. Tie ir labākie padomdevēji, kā būt pārliecinātam par savu izvēli, vienlaikus izvairoties no viltus zaļajiem produktiem.

Veikalu plauktu pārpilnībā iepakojums kļūst arī par reklāmu, kur ražotāji var sacensties iepakojuma dizainā par pircēja uzmanību, lai tieši šis produkts nonāktu iepirkumu grozā. Tāpēc iepakojums ir viens no lielākajiem ražotāju izaicinājumiem tieši ilgtspējas nodrošināšanā, radot tādu iepakojumu, kas var pildīt savas funkcijas, vienlaikus samazinot kaitējumu videi un cilvēkam. Izvēloties iepakojuma materiālus un dizainu, ražotājam šodien ir iespēja izvēlēties otrreiz pārstrādājamus un atkārtoti lietojamus risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apmēram 1000 dokeru astoņās Zviedrijas ostās trešdien streikoja pēc tam, kad viņiem neizdevās nodrošināt kolektīvo darba līgumu, un šis streiks izraisīja ostu darbības apturēšanu.

Zviedrijas Dokeru arodbiedrības biedri streikoja dažādās ostās visā valstī, tai skaitā Malmē dienvidos, uz divām līdz trim stundām.

Atbildot uz to, darba devēju organizācija «Zviedrijas Ostas» izsludināja lokautu.

Ja netiks panākta vienošanās, tad tuvāko dienu laikā streiks tiks paplašināts uz pavisam 15 ostām, ieskaitot valsts lielākās ostas Stokholmā un Gēteborgā.

«Ir skaidrs, ka konflikts smagi un drīz kaitēs Zviedrijas uzņēmumiem,» paziņoja Zviedrijas Transporta uzņēmumu konfederācijas vadītājs Matiass Dāls.

Īpaši smagi tas skars mežsaimniecību, kas ir viena no lielākajam Zviedrijas uzņēmējdarbības nozarēm.

Mežsaimniecības grupa «Stora Enso» pauda bažas, ka tās produkcijas piegādes kavēsies, sevišķi Gēteborgas Ro-Ro terminālī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu, kas paredz kokmateriālu ražotājam, AS Stora Enso Latvija, kuras valdes priekšsēdētājs ir Uldis Deisons, par investīciju projektu piešķirt uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 4,1 miljona eiro apmērā. Uzņēmuma darbības pamatvirziens ir kokapstrāde – koksnes izstrādājumu produktu ražošana, kas rodas koksnes apstrādes procesā no apaļkoka līdz specifisku gala produktu (zāģmateriālu) ražošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Rīgā top pasaulē, iespējams, pirmā uz lignīna bāzes veidotu industriālo sveķu ražotne

Māris Ķirsons, 29.09.2022

AS Latvijas Finieris valdes loceklis Māris Būmanis: “Eiropas Savienības Zaļais kurss prasa samazināt CO2 izmešu apmērus un atjaunojamos resursus likt fosilo vietā. Tāpēc jaunā līmvielas ražotne, kurā fenola un formaldehīda aizvietošanai izmantos dabīgo līmvielu lignīnu, spēs nodrošināt ar videi draudzīgākiem sveķiem pilnīgi visu uzņēmuma produkciju.”

Foto: Dāvis Vītoliņš

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā projekta VIOBOND ietvaros Rīgā top pasaulē, iespējams, pirmā, uz koksnes dabīgās sastāvdaļas lignīna bāzes veidotu industriālo sveķu ražotne, kas jau 2025. gadā varētu būtiski samazināt līdz šim lietotā fosilā fenola un formaldehīda patēriņu.

“Pašlaik notiek projektēšana un citi ar ieceres realizāciju saistītie darbi, praktiskās darbības (būvniecība) varētu sākties ne ātrāk kā 2023. gadā, visticamāk, 2024. gadā. Savukārt rūpnīca savu darbu varētu uzsākt 2025. gada nogalē, bet, ja tai nepieciešamo iekārtu un komponentu piegādes aizkavēsies, tad 2026. gadā,” projekta attīstības laika grafiku ieskicē AS Latvijas Finieris valdes loceklis Māris Būmanis.

Viņš norāda, ka iecerētajā ražotnē plānots saražot 45 000 t industriālo sveķu ar dabīgo lignīnu, kas nodrošinās iespēju visu Latvijas Finiera saplākšņa produkciju līmēt ar šo jauno līmvielu.

“Paredzētā jauda ļaus arī jauno līmvielu nelielā apmērā piegādāt citiem patērētājiem,” teic M. Būmanis. Viņš atgādina, ka projekta īstenošanā ir daudz izaicinājumu, piemēram, attiecībā uz lignīna padeves un iemaisīšanas tehnoloģijām, kādu pašlaik pasaulē vienkārši nav. “Sākotnējās aplēses bija, ka uz lignīna bāzes ražotās līmvielas ražotnes izveide izmaksātu nedaudz vairāk kā 20 milj. EUR, taču inflācijas ietekmē šīs izmaksas, visticamāk, būs augstākas,” uz jautājumu par šī projekta realizācijai nepieciešamajām investīcijām atbild M. Būmanis. Viņš arī piebilst, ka šajā projektā ir apvienota pētniecība, inovācijas un to komercializācija, tāpēc tam ir piesaistīts arī Eiropas Savienības līdzfinansējums no Eiropas Komisijas pētniecības un inovācijas investīciju programmas Apvārsnis 2020, un informācija par šī projekta sasniegumiem būs pieejama arī citiem interesentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem privātajiem mežsaimniecības uzņēmumiem Latvijā SIA Bergvik Skog (apsaimnieko 110 000 ha) mainīs īpašniekus, darījuma summa var sasniegt 150–200 milj. eiro, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tas izriet no viena no lielākajiem Zviedrijas mežu īpašniekiem Bergvik Skog AB akcionāru (lielākie – Stora Enso AB – 49%, FAM AB – 15% Länsförsäkringar – 15,1%, BillerudKorsnäs AB – 5% Käpan Pensioner – 5%, 3:e AP-fonden – 4,9%) lēmuma par uzņēmuma sadalīšanu un īpašumā esošo mežu pievienošanu koksnes pārstrādes kompānijām.

«110 000 ha lielo meža īpašumu platību Latvijā apsaimniekojošā SIA Bergvik Skog valde ir saņēmusi uzdevumu turpināt darbu un attiecībā uz visu uzņēmumu kopumā uzsākt sarunas ar potenciāliem investoriem no esošo akcionāru vidus, kā arī ar citiem potenciāliem investoriem,» uz jautājumu, ko tas nozīmē Latvijai, atbild SIA Bergvik Skog valdes loceklis Larss Georgs Hedlunds. Viņš atturējās nosaukt, kas varētu būt šī vērtīgā īpašuma saimnieks nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godinot Latvijas lielākos godprātīgos nodokļu maksātājus, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sveicis 17 uzņēmumus. Tradicionālais VID apbalvojums šogad tiek veltīts lielākajiem darbaspēka nodokļu maksātājiem.

“Darbaspēka nodokļi ir viens no ilgtspējīgas Latvijas pamatiem un nobriedušas uzņēmējdarbības rādītājiem. Tā ir cilvēka drošības garantija un abpusējas atbildības uzņemšanās par brīžiem, kad darbiniekam būs nepieciešams atbalsts, jo ģimenē ienāk bērniņš, sašķobījusies veselība, uz laiku iestājies bezdarbs; tas ir ieguldījums viņa pensijā. Tā ir arī solidaritāte ar tiem, kam šo nodokli nav bijusi iespēja nomaksāt veselības, vecuma vai citu iemeslu dēļ. Mēs vēlamies pateikties un izcelt tos uzņēmumus, kas to novērtē un apzinās, ka tas ir ieguldījums viņu darbinieku un visas Latvijas labklājībā un nepārtrauktībā,” stāsta VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas uzņēmums Bergvik Skog pārdevis savus meža īpašumus un uzņēmumus Latvijā sabiedrībai Södra, liecina Bergvik Skog paziņojums.

Bergvik Skog pārdevis savus meža īpašumus un nodevis uzņēmumu darbību kopā ar visiem darbiniekiem Latvijā sabiedrībai Södra. Pārdošana attiecas uz Bergvik Skog un Ruda un ietver 111 100 hektāru a zemes, no kuriem 80 300 hektāru veido produktīva meža zeme. Darījuma summa sasniedza 324 miljonus eiro.

«Bergvik Skog savas 10 gadu darbības laikā ir izveidojis un attīstījis meža īpašumus Latvijā. Mūsu organizācija Latvijā ir augusi ar vīziju par ilgtermiņa vērtību radīšanu un ar augstām vides, efektivitātes un mežsaimniecības ambīcijām. Interese par šo darījumu bija liela. Procesā piedalījās daudzi nopietni un vērā ņemami dalībnieki,» teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru